23.7.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 269/1

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS

Norādījumi par to, kā nodrošināt Eiropas Savienības Pamattiesību hartas ievērošanu Eiropas strukturālo un investīciju fondu (“ESI fondi”) īstenošanā

(2016/C 269/01)

Saturs

1.

 Ievads 1

2.

 Pamattiesību hartas saturs un juridiskais statuss 2

2.1.

 Hartas saturs 2

2.2.

 Hartas juridiskais statuss un piemērojamība 3

2.2.1.

 Hartas juridiskais statuss 3

2.2.2.

 Hartas piemērojamība 3

3.

 ESI fondu un Hartas īstenošana 3

3.1.

 Ieviešot ESI fondu intervences stratēģiju un sagatavojot plānošanas dokumentus (sagatavojot stratēģisku politikas satvaru, partnerattiecību nolīgumus, programmas utt.) 4

3.2.

 Izveidojot pārvaldības, uzraudzības un kontroles sistēmas 5

3.3.

 Īstenojot programmas un veicot konkrētas darbības, kas izklāstītas projekta aprakstā par darbiem, kas veikti, īstenojot ESI fondus 5

3.4.

 Hartas piemērojamība saistībā ar kohēzijas politiku: kāpēc Harta attiecas uz valsts iestādēm, kas pārvalda ESI fondus? 6

4.

 Kā novērtēt atbilstību Hartai – pamattiesību kontrolsaraksts 6

Pielikumi

—

 I pielikums – Piemēri ES tiesību aktu īstenošanai dalībvalstīs saistībā ar ESI fondiem

—

 II pielikums – Pamattiesības ES ārpus Hartas

—

 III pielikums – Pamatjautājumi

1.   IEVADS

Eiropas Savienības Pamattiesību harta (“Harta”) kļuva ES tiesiski saistoša, kad Lisabonas līgums spēkā stājās 2009. gada decembrī, un tagad tai ir tāds pats juridisks spēks kā ES Līgumiem. Tādējādi Hartā nostiprinātā pamattiesību ievērošana ir juridiski saistoša ES iestādēm, struktūrām, aģentūrām un birojiem visās to darbībās un visām ES dalībvalstīm ES tiesību aktu īstenošanā.

Šo norāžu mērķis ir dalībvalstīm izskaidrot, cik svarīgi ir nodrošināt Pamattiesību hartas ievērošanu, īstenojot ESI fondus, un sniegt praktisku līdzekli, “Pamattiesību kontrolsarakstu”, lai palīdzētu dalībvalstīm pārbaudīt ESI fondu īstenošanas pasākumu atbilstību Hartai.

Norādēs ir skaidrojums par Hartas saturu, juridisko statusu un piemērojamību kopumā, kā arī ESI fondu ietvaros. Skaidrota arī tās izpilde ESI fondu kontekstā un iespējamās sekas, kas var rasties, ja Hartu neievēro. Šajos norādījumos ietverti arī ieteikumi iesaistītajiem dalībniekiem par to, kā novērtēt darbību atbilstību Hartai, un saistībā ar ESI fondiem noteiktas darbības, kuras uzskata par ES tiesību aktu īstenošanas darbībām.

2.   PAMATTIESĪBU HARTAS SATURS UN JURIDISKAIS STATUSS

2.1.   Hartas saturs

Hartā ietvertas tiesības un principi attiecībā uz sešām tēmām: cieņa, brīvības, vienlīdzība, solidaritāte, pilsoņu tiesības un tiesiskums, kā tas apkopots turpmāk redzamajā tabulā.

I sadaļa “Cieņa” (1.–5. pants):

—

cilvēka cieņa, tiesības uz dzīvību, tiesības uz personas neaizskaramību, spīdzināšanas un necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās vai sodu aizliegums, verdzības un piespiedu darba aizliegums;

II sadaļa “Brīvības” (6.–19. pants):

—

tiesības uz brīvību un drošību, privātās un ģimenes dzīves neaizskaramība, personas datu aizsardzība, tiesības stāties laulībā un tiesības izveidot ģimeni, domu, pārliecības un ticības brīvība, vārda un informācijas brīvība, pulcēšanās un biedrošanās brīvība, humanitāro un eksakto zinātņu brīvība, tiesības uz izglītību, brīvība izvēlēties profesiju un tiesības strādāt, darījumdarbības tiesības, tiesības uz īpašumu, patvēruma tiesības, aizsardzība pārvietošanas, izraidīšanas vai izdošanas gadījumā;

III sadaļa “Vienlīdzība” (20.–26. pants):

—

vienlīdzība likuma priekšā, diskriminācijas aizliegums, kultūru, reliģiju un valodu daudzveidība, vīriešu un sieviešu līdztiesība, bērnu tiesības, vecāka gadagājuma cilvēku tiesības, invalīdu integrācija;

IV sadaļa “Solidaritāte” (27.–38. pants):

—

darba ņēmēju tiesības uz informāciju un konsultācijām uzņēmumā, tiesības uz kolektīvām sarunām un rīcību, tiesības izmantot darbā iekārtošanās pakalpojumus, aizstāvība nepamatotas atlaišanas gadījumā, godīgi un taisnīgi darba apstākļi, bērnu darba aizliegšana un strādājošo jauniešu aizsardzība, ģimenes dzīve un darbs, sociālais nodrošinājums un sociālā palīdzība, veselības aizsardzība, pieeja pakalpojumiem ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, vides aizsardzība, patērētāju tiesību aizsardzība;

V sadaļa “Pilsoņu tiesības” (39.–46. pants):

—

tiesības balsot un tiesības kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās un pašvaldību vēlēšanās, tiesības uz labu pārvaldību, tiesības piekļūt dokumentiem, tiesības vērsties pie Eiropas ombuda, tiesības iesniegt lūgumrakstu, pārvietošanās un uzturēšanās brīvība, diplomātiskā un konsulārā aizsardzība;

VI sadaļa “Tiesiskums” (47.–50. pants):

—

tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību un taisnīgu tiesu, nevainīguma prezumpcija un tiesības uz aizstāvību, noziedzīgu nodarījumu un sodu likumības un samērīguma principi, tiesības netikt divreiz tiesātam vai sodītam krimināllietā par to pašu noziedzīgo nodarījumu

Hartas tekstu var atrast šeit:

http://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX:12012P/TXT

Pamattiesību hartas skaidrojumi sniedz norādes par to, ko nozīmē Hartas noteikumi, un tos var atrast šeit:

http://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=uriserv:OJ.C_.2007.303.01.0017.01.ENG

Lai veicinātu lielāku izpratni par pamattiesībām, Pamattiesību aģentūra (FRA) ir izveidojusi lietotājiem draudzīgu tiešsaistes līdzekli Charterpedia, kurā apkopoti starptautiskie, ES un valstu konstitucionālie tiesību akti sasaistē ar Hartas tematiem, nodaļām un pantiem (1).

2.2.   Hartas juridiskais statuss un piemērojamība

2.2.1.   Hartas juridiskais statuss

Līdz ar Lisabonas līgumu Hartai tika piešķirts tāds pats juridisks spēks kā ES Līgumiem. Tā ir juridiski saistoša, un Hartā nostiprināto pamattiesību ievērošana ir juridiska prasība.

Saskaņā ar Hartas 51. panta 1. punktu tās noteikumi attiecas uz ES iestādēm un struktūrām, ņemot vērā subsidiaritātes principu, un uz dalībvalstīm tad, kad tās īsteno ES tiesību aktus. Attiecīgi tām ir jāievēro Hartā nostiprinātās tiesības un principi un, pieņemot un īstenojot noteikumus, jāsekmē to piemērošana saskaņā ar savām atbilstīgajām pilnvarām. Līguma par Eiropas Savienību 6. panta 1. punktā un Hartas 51. panta 2. punktā ir norādīts, ka Hartas noteikumi nekādā veidā nevar paplašināt Līgumos noteiktās Savienības kompetences.

Prasība ievērot Hartā noteiktās tiesības dalībvalstīm ir saistoša tikai tad, kad tās rīkojas ES tiesību aktu ietvaros. Attiecībā uz dalībvalstīm Harta attiecas uz visiem “publisko funkciju izpildītājiem”. Tādējādi tā piemērojama centrālajām iestādēm, kā arī reģionālajām, vietējām un citām valsts iestādēm, kad tās īsteno ES tiesību aktus.

Saistībā ar ESI fondu īstenošanu uz visām dalībvalstu darbībām, ko veic, lai īstenotu piemērojamās regulas, attiecas ES tiesību akti. Harta varētu attiekties uz ESI fondu atbalsta saņēmējiem, neatkarīgi no to juridiskās formas, kuri saskaņā ar dalībvalsts pieņemtu pasākumu ir atbildīgi par sabiedriskā pakalpojuma sniegšanu valsts pārraudzībā un kas šajā nolūkā iegūst sevišķas pilnvaras, kuras pārsniedz to pilnvarojumu, kas izriet no noteikumiem, kurus parasti piemēro attiecībās starp privātpersonām.

Lai gan ievērot Hartā nostiprinātās pamattiesības ir juridiska prasība, Hartā nav noteikts juridisks pienākums veikt aktīvus pasākumus, lai veicinātu Hartā nostiprinātās tiesības, tomēr, ja dalībvalstis vēlas, tās tiek mudinātas pieņemt šos pasākumus.

2.2.2.   Hartas piemērojamība

Saskaņā ar 51. panta 1. punktu Harta attiecas uz dalībvalstīm tikai tad, kad tās īsteno ES tiesību aktus.

Saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas judikatūrā ieviesto praksi šo noteikumu interpretēšanā jēdziens “dalībvalstis, kas īsteno ES tiesību aktus” nenozīmē, ka dalībvalstis automātiski īsteno ES tiesību aktus, kad tās ESI fondu ietvaros sniedz atbalstu, neatkarīgi no tā, kāds “valsts pasākums” vai “valsts tiesību akts” piemērots aktam, pret kuru iebilst sūdzības vai pieprasījuma iesniedzējs.

Lai noteiktu to, vai uz valsts pasākumu attiecas ES tiesību aktu īstenošana, saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesu “papildus citiem elementiem ir jāpārbauda:

—

vai attiecīgās valsts tiesiskā regulējuma mērķis ir piemērot ES tiesību normu,

—

kāds ir regulējuma raksturs,

—

vai valsts tiesiskajam regulējumam ir vēl citi mērķi papildus tiem, kas ir noteikti ES tiesībās, pat ja tas ES tiesības var ietekmēt netieši,

—

vai ir kāds specifisks ES tiesību regulējums šajā jautājumā vai tāds, kas šo jautājumu var ietekmēt”.

Iepriekš minētie apsvērumi būtu piemērojami mutatis mutandis visiem – leģislatīviem vai neleģislatīviem – valsts pasākumiem ES tiesību aktu īstenošanā.

Papildus tam Tiesa ir apstiprinājusi, ka kohēzijas politikā tāpat kā citās jomās jēdziens “Savienības tiesību īstenošana” paredz, ka ir jābūt pietiekamai saiknei, kas ir ciešāka nekā divu jomu līdzīgums vai vienas jomas netiešā ietekme uz otru jomu.

Saskaņā ar šo judikatūru būs jāpārbauda, vai konkrētā gadījumā ar valsts pasākumu ir paredzēts īstenot Savienības tiesību aku noteikumus.

ES tiesību aktu piemērošana saistībā ar ESI fondu īstenošanu ir turpmāk skaidrota 3. iedaļā un I pielikumā.

3.   ESI FONDU UN HARTAS ĪSTENOŠANA

Saistībā ar kohēzijas politikas īstenošanu Pamattiesību hartas noteikumus piemēro ar turpmāk minētajiem nosacījumiem.

Diskriminācijas aizlieguma princips nostiprināts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1303/2013 (2) (turpmāk “KNR”), kurā, lai nodrošinātu tā ievērošanu, ieviesta šā pasākuma pastāvēšanas ex ante pārbaude.

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 7. pantu dalībvalstīm un Komisijai visā programmas sagatavošanas un īstenošanas laikā jānodrošina vīriešu un sieviešu līdztiesības principa ievērošana un nediskriminācija.

Attiecībā uz diskriminācijas aizlieguma principu invaliditātes dēļ un uz invalīdu integrācijas principu jāatzīmē, ka ES ir UNCRDP  (3) dalībniece. Juridiskās sekās, kādas uz ESI fondu pārvaldību atstāj UNCRDP ratifikācija Savienībā, turpmāk ir aprakstītas II pielikumā.

Regulas (ES) Nr. 1303/2013 4. panta 2. punktā ir noteikta prasība Komisijai un dalībvalstīm nodrošināt, lai atbalsts no ESI fondiem būtu saderīgs ar attiecīgajiem politikas virzieniem un horizontālajiem principiem, kā cita starpā minēts Regulas (ES) Nr. 1303/2013 7. pantā, un ar Savienības prioritātēm.

Kohēzijas politikai piemērojamo tiesisko regulējumu vēl vairāk nostiprināja, lai nodrošinātu, ka dalībvalstīm ir izstrādāta sistēma, ko darīt gadījumos, kad iesniegtas sūdzības, ieskaitot sūdzības par Pamattiesību hartas iespējamo pārkāpšanu.

Saistībā ar ESI fondiem ES tiesību aktu noteikumi, kas paredz Hartas piemērošanu, atrodami šādās ES regulās un direktīvās:

1)

KNR;

2)

konkrēto fondu regulas;

3)

Komisijas deleģētās vai īstenošanas regulas, kas pieņemtas, pamatojoties uz KNR vai konkrēto fondu regulām;

4)

citas ES regulas vai direktīvas, kuras var piemērot dalībvalstu darbībām, ar kurām īsteno ESI fondus. Uzskaitot valstu pasākumus, kas paredzēti, lai īstenotu visas citas regulas un direktīvas, kuras jāpiemēro dalībvalstu darbībām ESI fondu īstenošanā, tiktu pārsniegts šo norādījumu nolūks. Tomēr valsts iestādēm ir pienākums Hartu ievērot arī šādā kontekstā.

ESI fondu jomā dalībvalstis īsteno ES tiesību aktus, ieviešot ESI fondu intervences stratēģiju un sagatavojot plānošanas dokumentus (1), izveidojot pārvaldības, uzraudzības un kontroles sistēmu (2), īstenojot programmas (3) saskaņā ar iepriekš 1. līdz 3. punktā minētajām regulām. Tādēļ dalībvalstīm jānodrošina atbilstība Hartai, veicot turpmākos pasākumus  (4):

3.1.   Ieviešot ESI fondu intervences stratēģiju un sagatavojot plānošanas dokumentus (sagatavojot stratēģisku politikas satvaru, partnerattiecību nolīgumus, programmas utt.)

Tiek sagaidīts, ka dalībvalstis rīkojas ES tiesību aktu ietvaros, pieņemot aktus vai sagatavojot dokumentus, kā to nosaka KNR ietverts pienākums, vai jebkurus to deleģētos vai īstenošanas aktus. Tas ietver, piemēram, partnerattiecību nolīgumu vai darbības programmu (DP) izstrādāšanu.

Sagatavojot šādus dokumentus, dalībvalstīm ar “pamattiesību kontrolsarakstu” jānodrošina, ka dokumenta saturs atbilst Hartas noteikumiem. Dokumenta saturā jāievēro Hartas aizsargātās tiesības un principi.

Šai sakarībā vissvarīgākās tiesības un principi ir vienlīdzība likuma priekšā, diskriminācijas aizliegums, vīriešu un sieviešu līdztiesība, invalīdu integrācija, tiesības uz īpašumu un vides aizsardzība.

3.2.   Izveidojot pārvaldības, uzraudzības un kontroles sistēmas

Tiek sagaidīts, ka dalībvalstis rīkojas ES tiesību aktu ietvaros, saskaņā ar KNR izveidojot struktūras un procedūras ESI fondu pārvaldībai, uzraudzībai un kontrolei vai, ja tas netiek tieši prasīts, ieviešot šādas struktūras KNR, konkrēto fondu noteikumu un to deleģēto vai īstenošanas aktu īstenošanas nolūkā. Tas attiecas uz iestāžu un starpniekstruktūru izraudzīšanu, sadarbības kārtības noteikšanu, uzraudzības komitejas izveidošanu un procedūru rokasgrāmatu pieņemšanu.

To darot, dalībvalstu iestādēm jānodrošina, ka tiek ievērotas Hartas tiesības un principi. Šai sakarībā vissvarīgākie noteikumi ir jo īpaši Hartas 7., 8., 41. un 47. pants.

47. pantā atzītas tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību un taisnīgu tiesu, ieskaitot tiesības tikt uzklausītam. 7. pantā runāts par privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību. 8. pants attiecas uz personas datu aizsardzību, bet 41. pants – uz pārvaldes pienākumu pamatot savus lēmumus.

Tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību un taisnīgu tiesu (pienācīgas procedūras) jānodrošina visos procesos, kas ir iedibināti, lai īstenotu KNR noteikumus, konkrēto fondu noteikumus un to deleģētos vai īstenošanas aktus.

Piemēram, EST lietas C-562/12 Liivimaa Lihaveis MTÜ pret Eesti-Läti programmi 2007–2013, Seirekomitee jautājums bija turpmāk minētā kārtība, kāda bija izveidota Igaunijas un Latvijas pārrobežu sadarbības programmas ietvaros: Seirekomitee, struktūra, kurā bija pārstāvji no abām dalībvalstīm, pieņēma galīgos lēmumus par minētās programmas ietvaros iesniegto projektu kvalitatīvo novērtējumu. Šī komiteja bija pieņēmusi arī programmas rokasgrāmatu, kas noteica, ka tās lēmumus nevar apstrīdēt valsts tiesā. Lai gan programmas rokasgrāmatas pieņemšana nebija tieši pieminēta tiesību aktos, kas bija piemērojami 2007.–2013. gada plānošanas periodam, ne arī kādos ES īstenošanas noteikumos, EST secināja, ka rokasgrāmatu pieņēma tiešā nolūkā īstenot ES tiesību aktus un ka tā bija saistoša ikvienam, kas vēlējās saņemt atbalstu minētās programmas ietvaros. Tādējādi Hartu, ieskaitot tās 47. pantu, uzskatīja par šim gadījumam piemērojamu. EST nolēma, ka līdz ar to, ka programmas rokasgrāmatā nebija iekļauta iespēja valsts tiesā izskatīt lēmumu par atteikumu piešķirt dotāciju, netiek ievērots 47. pants.

Attiecībā uz partnerības organizēšanu Hartas vissvarīgākās tiesības un principi ietver: diskriminācijas aizliegumu, valodu daudzveidību, vīriešu un sieviešu līdztiesību, invalīdu integrāciju; savukārt, formulējot, piemēram, noteikumus par dalību, būtu vajadzīgs pievērst īpašu uzmanību tiesībām un principiem par diskriminācijas aizliegumu, valodu daudzveidību, vīriešu un sieviešu līdztiesību.

Attiecībā uz uzraudzības komitejas funkcijām un pienākumiem saistībā ar vadības, uzraudzības un kontroles sistēmas izveidošanu Hartas vissvarīgākās tiesības un principi ietvertu personas datu aizsardzību, diskriminācijas aizliegumu, valodu daudzveidību, vīriešu un sieviešu līdztiesību, invalīdu integrāciju, vienlīdzību likuma priekšā un tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību un taisnīgu tiesu.

3.3.   Īstenojot programmas un veicot konkrētas darbības, kas izklāstītas projekta aprakstā par darbiem, kas veikti, īstenojot ESI fondus

Lai programmas īstenotu, ir vajadzīgas vadošās iestādes vai starpniekstruktūru (5) darbības. Tādas darbības kā, piemēram, uzaicinājumu izsludināšana iesniegt priekšlikumus, atlases procesi, dotācijas nolīgumu parakstīšana, izpildes uzraudzība, no atbalsta saņēmējiem iegūto maksājumu pieprasījumu pārbaudes, pārbaužu veikšana uz vietas, starpniekstruktūru darba pārraudzība, maksājumu pieprasījumu sūtīšana, ziņojumu sagatavošana un iesniegšana ir ES tiesību aktu īstenošanas darbības.

Sertifikācijas iestāžu pienākumos saskaņā ar KNR 126. pantu ietilpst arī ES tiesību aktu īstenošanas pasākumu veikšana. To dara arī revīzijas iestādes, izstrādājot revīzijas stratēģiju, veicot revīziju, sagatavojot revīzijas atzinumu un kontroles ziņojumus.

Turklāt, kā skaidrots 2.2. nodaļā “Hartas juridiskais statuss”, Hartu varētu piemērot atsevišķiem atbalsta saņēmējiem, kad izpildīti 2.2. nodaļā minētie nosacījumi (Dalībvalsts pieņem pasākumus, saskaņā ar kuriem šie atbalsta saņēmēji, neatkarīgi no to juridiskās formas, ir atbildīgi par sabiedriskā pakalpojuma sniegšanu valsts pārraudzībā. Īpašos nolūkos viņi iegūst sevišķas pilnvaras, kas pārsniedz to pilnvarojumu, kas izriet no noteikumiem, kurus parasti piemēro attiecībās starp privātpersonām) (6).

Valsts iestādēm, pildot savus pienākumus, jānodrošina, ka tiek ievērotas Hartas tiesības un principi, un šai sakarībā Hartas vissvarīgākās tiesības un principi ir tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību un taisnīgu tiesu, uz personas datu aizsardzību, uz vienlīdzību likuma priekšā un vīriešu un sieviešu līdztiesību, uz diskriminācijas aizliegumu un bērnu tiesībām, invalīdu integrācija un augsts vides aizsardzības līmenis, valodu daudzveidība, droši darba apstākļi, vārda un informācijas brīvība, pulcēšanās un biedrošanās brīvība, darījumdarbības brīvība, tiesības uz īpašumu, aizsardzība pārvietošanas, izraidīšanas vai izdošanas gadījumā, privātās un ģimenes dzīves neaizskaramība.

3.4.   Hartas piemērojamība saistībā ar kohēzijas politiku: kāpēc Harta attiecas uz valsts iestādēm, kas pārvalda ESI fondus?

Hartā nostiprināto pamattiesību pārkāpums jāskata dalībvalstu tiesās un Eiropas Savienības Tiesā (EST).

ES tiesību aktu un ES tiesību aktos balstīto valstu tiesību aktu noteikumi jāinterpretē saistībā ar Hartā noteiktiem pienākumiem, lai tajā garantētās tiesības tiktu īstenotas. Ja valsts tiesai rodas šaubas par Hartas piemērojamību vai tās noteikumu pareizu interpretāciju, tā var – un valsts pēdējās instances tiesas gadījumā tai vajag – vērsties EST pēc prejudiciāla nolēmuma. EST atbilde ļauj valsts tiesai pieņemt lēmumu lietā. Valsts tiesas šo procedūru izmanto regulāri. Tas palīdz pilnveidot judikatūru attiecībā uz Hartu un stiprina valstu tiesu lomu tās uzturēšanā.

Komisijas kā Līgumu sardzes varā ir censties izbeigt Hartas pārkāpšanu. Par Hartas neievērošanu tā var uzsākt pārkāpuma procedūras pret dalībvalstīm.

Tā kā Hartu dalībvalstīm piemēro tikai tad, kad tās īsteno Savienības tiesību aktus, Komisija nevar uzsākt pārkāpuma procedūru par valsts tiesību neatbilstību Hartai, ja ar attiecīgajiem valsts tiesību aktiem neīsteno ES tiesību aktus. Situācijās, kad Hartu nepiemēro, pamattiesības valsts līmenī joprojām ir garantētas dalībvalstu konstitūcijās vai konstitucionālajās tradīcijās un tajās starptautiskajās konvencijās, ko valstis ratificējušas un kuru ievērošanu nodrošina valstu tiesas.

Papildus tam saistībā ar ESI fondiem Regulas (ES) Nr. 1303/2013 6. pants nosaka, ka ESI fondu atbalstītajām darbībām jāatbilst piemērojamajiem Savienības tiesību aktiem un valstu tiesību aktiem, kas attiecas uz tā piemērošanu. Ja dalībvalsts, veicot darbības vai pasākumus ES tiesību aktu īstenošanā, Hartu pienācīgi neievēro, var rasties pārkāpums, ko veicis ekonomikas dalībnieks (KNR 2. panta 36. punkts). Tādēļ Komisija vajadzības gadījumā izmanto tās rīcībā esošos līdzekļus, lai ES fondu izmantošana atbilstu Hartai tajos gadījumos, kur tā ir piemērojama, tostarp maksājuma termiņa pārtraukšana, maksājumu apturēšana un finanšu korekcijas, kā arī pārkāpuma procedūras saskaņā ar LESD 258. pantu.

Valsts iestāžu pienākums nodrošināt pamattiesību ievērošanu un aizsardzību ir jo īpaši būtisks saistībā ar sūdzībām, ko dalībvalstis var saņemt par iespējamu Hartas pārkāpšanu. Ar jautājumu par Hartas piemērošanas un īstenošanas uzraudzību dalībvalstīs saistīts ir no KNR 74. panta 3. punkta izrietošais pienākums dalībvalstīm izveidot efektīvu kārtību, kādā izskata juridisko un fizisko personu iesniegtās sūdzības par ESI fondiem. Sūdzības par ESI fondiem var tieši iesniegt arī Komisijā.

4.   KĀ NOVĒRTĒT ATBILSTĪBU HARTAI – PAMATTIESĪBU KONTROLSARAKSTS

Valsts iestādes, kas atbildīgas par ESI fondu īstenošanu, tiek lūgtas rūpīgi novērtēt, vai uz darbībām un pasākumiem (kas ir plānoti vai jau pieņemti) neattiecas ES tiesību akti, un pārbaudīt, kāda varētu būt to ietekme uz Hartā nostiprinātajām pamattiesībām.

Lai palīdzētu veikt šo novērtējumu, kā praktisks līdzeklis tiek piedāvāts šāds kontrolsaraksts, kas nav obligāts.

I.   PĀRBAUDĪT – vai paredzētā valsts darbība vai pasākums ir ES tiesību aktu īstenošanas pasākums, un tādēļ uz tiem attiecas Hartas piemērošana

NB! Šī pārbaude nav jāveic darbībām un dokumentiem, kas šajos norādījumos noteikti kā ES tiesību aktu īstenošana.

a)

Pārbaudīt, vai ES tiesību aktos, izņemot Hartu, nav noteikts pienākums, kuru piemēro valsts darbībai vai pasākumam.

b)

Ja ES tiesību aktos šāds pienākums ir noteikts, pārbaudīt, vai valsts darbība vai pasākums nav paredzēts tā īstenošanai.

II.   PĀRBAUDĪT – vai, iespējams, nav pārkāptas pamattiesības

1.

Kādas pamattiesības tas ietekmē? (Pārbaudīt paredzēto darbību vai pasākumu saskaņotību ar Hartā noteiktajām pamattiesībām, arī “ietekmes pamatjautājumi” III pielikumā sniedz pirmās norādes par to, kuras pamattiesības tiek skartas)

2.

Vai izskatāmās tiesības ir absolūtās tiesības? (Piemēram, spīdzināšanas aizliegums un verdzības vai kalpības aizliegums).

Ja secina, ka pārbaudītā darbība vai pasākums ierobežo absolūtās tiesības, no tās jau tagad jāatsakās, jo absolūtās tiesības nedrīkst ierobežot, un turpmāka pārbaude (3.–6. punkts) nav vajadzīga.

3.

Kādu ietekmi atstāj paredzētā darbība vai pasākums pamattiesību skatījumā? Šā soļa mērķis ir noteikt, kāda pozitīva ietekme (pamattiesību veicināšana) vai negatīva ietekme (pamattiesību ierobežošana) var tikt atstāta uz visām iesaistītajām dažādajām ieinteresētajām personām.

4.

Vai paredzētajai darbībai vai pasākumam ir gan labvēlīga, gan negatīva ietekme atkarībā no attiecīgajām pamatattiecībām (piemēram, negatīva ietekme uz vārda brīvību vai labvēlīga ietekme uz intelektuālo īpašumu).

Ja, veicot šo analīzi, atklājas, ka paredzētajai darbībai vai pasākumam nebūs būtiskas ietekmes uz pamattiesībām vai būs tikai pozitīva ietekme uz pamattiesībām, nav vajadzīgs turpināt pārbaudi saskaņā ar 5. un 6. punktu. Ja konstatējat negatīvu ietekmi, apsveriet nākamos punktus.

5.

Vai pamattiesību ierobežošana vai negatīvā ietekme uz tām ir paredzēta tiesību aktos skaidrā un paredzamā veidā?

6.

Vai kāds no šiem ierobežojumiem/šīs negatīvās ietekmes:

—

patiesi atbilst Savienības vispārējās nozīmes mērķim vai mērķim aizsargāt pārējo cilvēku tiesības un brīvības? (Šajā solī jānosaka, kāds ir šis vispārējās nozīmes mērķis vai mērķis aizsargāt pārējo cilvēku tiesības un brīvību.);

—

ir vajadzīgs, lai sasniegtu vēlamo mērķi (Šajā solī ir jāizvērtē, vai pasākums ir piemērots un efektīvs izvirzītā mērķa sasniegšanai un paredz tikai to, kas ir vajadzīgs, lai šo mērķi sasniegtu. Kāpēc nav pieejams pasākums, kas ir vienlīdzīgi efektīvs, bet paredz mazāku iejaukšanos?);

—

ir proporcionāls vēlamajam mērķim;

—

saglabā konkrēto pamattiesību būtību?

Ja uz viesiem no šiem jautājumiem var atbildēt apstiprinoši, attiecīgo pamattiesību ierobežošanu var uzskatīt par likumīgu.

Lai parādītu, kā šo kontrolsarakstu izmantot, turpmāk sniegts konkrēts piemērs tā lietošanai, pamatojoties uz faktiem lietā C-401/11 Blanka Soukupová pret Ministerstvo zemědělství un uz Eiropas Savienības Tiesas vērtējumu, kas sniegts tās 2013. gada 11. aprīļa spriedumā.

Konkrētā dalībvalsts bija izveidojusi priekšlaicīgas pensionēšanās atbalsta shēmu lauksaimniekiem, kas līdzfinansēta no Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF). Lai varētu piedalīties šajā shēmā, valsts tiesību aktos tika definēts jēdziens “pensijas vecums”. Valsts tiesību akti noteica dažādu pensijas vecumu, kas atšķīrās atkarībā no pieteicēja dzimuma un sievietēm – no izaudzināto bērnu skaita.

Izmantojot kontrolsarakstu šajā konkrētajā gadījumā, jāizanalizē šādi jautājumi:

1.

Kādas pamattiesības tiek ietekmētas?

Priekšlaicīgās pensionēšanās atbalsta shēma ietekmē vienlīdzīgas attieksmes principu un diskriminācijas aizliegumu, kas nostiprināts Hartas 20. pantā, 21. panta 1. punktā un 23. pantā.

2.

Vai attiecīgās tiesības ir absolūtās tiesības?

Nē, Hartas 20. pantā, 21. panta 1. punktā un 23. pantā nostiprinātās tiesības nav absolūtās tiesības.

3.

Kādu ietekmi atstāj paredzētā darbība vai pasākums pamattiesību skatījumā? Šā soļa mērķis ir noteikt, kāda pozitīva ietekme (pamattiesību veicināšana) vai negatīva ietekme (pamattiesību ierobežošana) var tikt atstāta uz visām iesaistītajām dažādajām ieinteresētajām personām.

Ņemot vērā, ka “parastais pensijas vecums” ir noteikts atšķirīgi atkarībā no personas vecuma, kas piesakās atbalsta saņemšanai saistībā ar priekšlaicīgu pensionēšanos no lauksaimniecības, un sieviešu dzimuma pieteicēju gadījumā – no pieteicējas izaudzināto bērnu skaita, priekšlaicīgās pensionēšanās atbalsta shēma negatīvi ietekmē vienlīdzīgas attieksmes principu starp vīriešiem un sievietēm un nostāda sievietes lauksaimnieces ievērojami neizdevīgākā stāvoklī salīdzinājumā ar vīriešu dzimuma lauksaimniekiem.

4.

Vai paredzētajai darbībai vai pasākumam ir gan labvēlīga, gan negatīva ietekme atkarībā no attiecīgajām pamattiesībām?

Paredzētajai darbībai ir vienīgi negatīva ietekme uz attiecīgajām tiesībām, īpaši uz sievietēm, kas ir izaudzinājušas vairāk bērnu. Uz sievietēm, kas ir izaudzinājušas vairāk bērnu, objektīvi attiecas īsāks periods, kurā var iesniegt pieteikumu atbalsta shēmai saistībā ar priekšlaicīgu pensionēšanos, nekā periods, kas ir piešķirts vīriešiem vai sievietēm, kuras izaudzinājušas mazāk bērnu.

5.

Vai pamattiesību ierobežošana vai negatīvā ietekme uz tām ir noteikta tiesību aktos skaidrā un paredzamā veidā?

Jā, jēdziens “parastais pensijas vecums” bija definēts valsts tiesību aktos.

6.

Vai kāds no šiem ierobežojumiem/šīs negatīvās ietekmes:

—

patiesi atbilst Savienības vispārējās nozīmes mērķim vai mērķim aizsargāt pārējo cilvēku tiesības un brīvības?

Nē, atšķirīgā attieksme neatbilst Savienības vispārējās nozīmes mērķim vai mērķim aizsargāt pārējo cilvēku tiesības un brīvības;

—

ir vajadzīgs, lai sasniegtu vēlamo mērķi? (Šajā solī ir jāizvērtē, vai pasākums ir piemērots un efektīvs izvirzītā mērķa sasniegšanai un paredz tikai to, kas ir vajadzīgs, lai šo mērķi sasniegtu. Kāpēc nav pieejams pasākums, kas ir vienlīdzīgi efektīvs, bet paredz mazāku iejaukšanos?)

Nē, pasākums nav vajadzīgs, lai sasniegtu vēlamo mērķi, proti, pamudināt šādus lauksaimniekus, neatkarīgi no dzimuma un izaudzināto bērnu skaita, agri un noteikti pārtraukt lauksaimniecību, lai nodrošinātu lauku saimniecību dzīvotspēju. Šiem lauksaimniekiem – gan vīriešiem, gan sievietēm – ir tiesības pieprasīt šādu atbalstu, ja viņi ir noteikti pārtraukuši jebkādu komerciālu lauksaimniecības darbību pēc tam, kad lauksaimniecībā strādājuši 10 gadus pirms minētās pārtraukšanas, un ja viņi nav jaunāki par 55 gadiem, bet pārtraukšanas brīdī vēl nav sasnieguši parasto pensijas vecumu. Vēlamo mērķi būtu bijis iespējams sasniegt, arī nedalot pēc dzimuma vai izaudzināto bērnu skaita.

Tā kā uz visiem šiem jautājumiem nevar atbildēt apstiprinoši, attiecīgo pamattiesību (vienlīdzīgas attieksmes) ierobežošanu nevar uzskatīt par likumīgu, un tādējādi tas nozīmē, ka tiek pārkāpts Hartas 20. pants, 21. panta 1. punkts un 23. pants.

(1)  https://infoportal.fra.europa.eu/InfoPortal/infobaseFrontEndCountryHome.do?btnCountryLinkHome_1

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006 (OV L 347, 20.12.2013., 320. lpp.).

(3)  Konvencija par personu ar invaliditāti tiesībām (pieņemta ar Ģenerālās asamblejas rezolūciju 61/106 2006. gada 13. decembrī. Tā stājās spēkā 2008. gada 3. maijā pēc tam, kad to bija ratificējusi 20. valsts) – https://www.un.org/development/desa/disabilities/conference-of-states-parties-to-the-convention-on-the-rights-of-persons-with-disabilities-2.html

(4)  Piemēri dalībvalstu darbībām, kuras uzskata par ES tiesību aktu īstenošanu, ir sniegti saistībā ar tiesisko regulējumu 2014.–2020. gada plānošanas periodam. Tomēr Hartas noteikumi kopš 2009. gada jāpiemēro, cita starpā, attiecībā uz ESI fondu īstenošanu, ievērojot nosacījumus, kas atgādināti šajā norādījumu dokumentā.

(5)  Piemēram, KNR 34. panta 1. punktā un 125. pantā minētās vietējās rīcības grupas (VRG), kas darbojas kā starpniekstruktūras.

(6)  Kontrolsarakstu, kas atrodams šo norādījumu 4. nodaļā, var izmantot, lai izvērtētu, vai šo atbalsta saņēmēju konkrēta darbība uzskatāma par darbību ES tiesību aktu īstenošanai.

I PIELIKUMS

Piemēri ES tiesību aktu īstenošanai dalībvalstīs saistībā ar ESI fondiem

Šo norādījumu 3. nodaļā tika uzskaitītas ESI fondu īstenošanas trīs pakāpes, kurās jānodrošina atbilstība Hartai.

Turpmāk atrodams saraksts ar visbūtiskākajiem KNR noteikumiem, kuros prasītas valstu (centrālo, reģionālo vai vietējo) iestāžu/struktūru darbības un dokumenti. Sniegti arī piemēri Hartas tiesībām vai principiem, kas varētu attiekties uz konkrēto gadījumu, kā arī piemēri iespējamiem strīdīgajiem jautājumiem saistībā ar pamattiesībām.

Dalībvalstīm, izstrādājot dokumentus un pieņemot aktus ES tiesību aktu īstenošanai (lai kāda būtu to forma: lēmums, vēstule, rokasgrāmata, likums utt.), stingri jāpilda tām noteiktie pienākumi ievērot visas Hartā nostiprinātās tiesības.

Piemēram, tiesības netikt diskriminētam, tiesības uz īpašumu, datu aizsardzība, kā arī tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību un uz taisnīgu tiesu (pienācīgas procedūras) jānodrošina visās procedūrās, kas ir ieviestas, lai īstenotu KNR noteikumus vai tās deleģētos un īstenošanas aktus.

1.   ESI fondu intervences stratēģijas ieviešana un plānošanas dokumentu sagatavošana

Attiecībā uz ESI fondu intervences stratēģijas un plānošanas dokumentu sagatavošanu KNR nosaka dalībvalstīm konkrētas darbības, kas ir valstu pasākumi ES tiesību aktu īstenošanā un kurās jānodrošina atbilstība Hartai. Dalībvalstu darbības:

—

partnerattiecību nolīguma sagatavošana un grozīšana – dalībvalstīm jānodrošina Hartas ievērošana visā šā procesa gaitā līdz pat dokumenta iesniegšanai Komisijā, kā arī pašā dokumentā,

—

programmu sagatavošana un grozīšana (KNR 26. panta 2. punkts un 30. pants, KNR 4. panta 4. punkts, 7. pants, 8. pants, 19. panta 1. punkts un XI pielikums; ERAF, ESF, KF: KNR 96. panta 2. punkts, 96. panta 4. punkta a) apakšpunkts, 96. panta 7. punkts, 96. panta 10. punkts; ERAF: Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1299/2013 (1) 8. panta 7. un 12. punkts; ELFLA: Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1305/2013 (2) 10. un 11. pants; EJZF: Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 508/2014 (3) 17., 18. un 20. pants un Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 771/2014 (4) un Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 1046/2014 (5)),

—

programmas.

Jo īpaši nozīmīgas varētu būt šādas Hartas tiesības/principi: vienlīdzība likuma priekšā, diskriminācijas aizliegums, vīriešu un sieviešu līdztiesība, invalīdu integrācija, tiesības uz īpašumu un vides aizsardzība.

2.   Pārvaldības, uzraudzības un kontroles sistēmas izveide

Dalībvalstīm un to izraudzītajām iestādēm ieteikts pārvaldības, uzraudzības un kontroles sistēmas veidošanā īpašu uzmanību pievērst tam, lai būtu nodrošināta atbilstība Hartai. Regulās ir prasīts šāds darbību un dokumentu saraksts, kas šeit nav pilnīgs:

I.    Dalībvalstis: attiecīgās darbības ir pārvaldības un kontroles sistēmu izveide programmām, partnerību organizēšana un noteikumu formulēšana dalībai uzraudzības komitejā.

A)

Pārvaldības un kontroles sistēmu izveide programmām (KNR 74. panta 2. punkts), KNR 7., 72. pants un 74. panta 2. punkts, ERAF, ESF, KF, EJZF: KNR 123. pants, ELFLA: Regulas (ES) Nr. 1305/2013 65. un 66. pants un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1306/2013 (6) attiecīgie noteikumi; EJZF: Regulas (ES) Nr. 508/2014 97. un 99. pants un Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 1014/2014 (7).

Dokumenti, kas saistīti ar pārvaldības un kontroles sistēmu izveidi programmām:

—

dokumenti ar noteikumiem par pārvaldības un kontroles sistēmu izveidi,

—

dokumenti, kas attiecas uz procedūrām, ar kurām nodrošina efektīvus un proporcionālus krāpšanas apkarošanas pasākumus (KNR 125. panta 4. punkta c) apakšpunkts),

—

dokumenti, kas attiecas uz procedūrām uzraudzības komitejas darba atbalstam,

—

dokumenti, kas attiecas uz procedūrām sistēmai, kas paredzēta, lai vāktu, ierakstītu un datorizētā formā uzglabātu datus par katru darbību, kas vajadzīgi uzraudzībai, novērtēšanai, finanšu pārvaldībai, pārbaudei un revīzijai, tostarp – attiecīgā gadījumā – datus par individuāliem dalībniekiem un datus par rādītājiem, kas iedalīti pa dzimumiem, ja tā ir paredzēts,

—

dokumenti, kas attiecas uz procedūrām to funkciju uzraudzībai, ko saskaņā ar KNR 123. panta 6. un 7. punktu formāli deleģējusi vadošā iestāde,

—

dokumenti, kas attiecas uz procedūrām darbību novērtēšanai, atlasei un apstiprināšanai un to atbilstības nodrošināšanai visā īstenošanas periodā saskaņā ar piemērojamajiem noteikumiem (KNR 125. panta 3. punkts), tostarp instrukcijas un norādījumi, kas nodrošina, ka ar darbībām tiek sniegts ieguldījums konkrēto mērķu un attiecīgo prioritāšu rezultātu sasniegšanā atbilstīgi KNR 125. panta 3. punkta a) apakšpunkta i) punkta noteikumiem, un uz procedūrām, kas nodrošina, ka netiek atlasītas darbības, kas jau ir fiziski pabeigtas vai pilnībā īstenotas, pirms atbalsta saņēmējs ir iesniedzis pieteikumu finansējumam (ieskaitot procedūras, ko izmanto starpniekstruktūras, kurām deleģēta darbību novērtēšana, atlase un apstiprināšana),

—

dokumenti, kas attiecas uz procedūrām, kas nodrošina, ka atbalsta saņēmējam tiek izsniegts dokuments ar nosacījumiem par atbalsta sniegšanu katrai darbībai, ieskaitot procedūras, kas nodrošina, ka atbalsta saņēmējs uztur atsevišķu uzskaites sistēmu vai atbilstošu uzskaites kodu visiem ar darbību saistītiem darījumiem,

—

dokumenti, kas attiecas uz darbību pārbaužu procedūrām (saskaņā ar KNR 125. panta 4. līdz 7. punktu), ieskaitot to, lai tiktu nodrošināta darbību atbilstība Savienības politikai (piemēram, saistībā ar partnerību un daudzlīmeņu pārvaldību, vīriešu un sieviešu vienlīdzības veicināšanu, diskriminācijas aizliegumu, pieejamību invalīdiem, ilgtspējīgu attīstību, publisko iepirkumu, valsts palīdzības un vides noteikumiem) un iestāžu vai struktūru, kas veic šādas pārbaudes, identifikācija,

—

dokumenti, kas attiecas uz procedūrām, ar kurām no atbalsta saņēmējiem iegūst pieteikumus atlīdzinājuma saņemšanai, tos pārbauda un apstiprina, un ar kurām atļauj maksājumus atbalsta saņēmējiem, tos veic un par tiem atskaitās no 2016. gada saskaņā ar KNR 122. panta 3. punktu (ieskaitot starpniekstruktūru izmantotās procedūras, kad tām ir deleģēta atlīdzināšanas pieteikumu apstrāde), ņemot vērā to, lai tiktu ievērots 90 dienu maksājuma termiņš atbalsta saņēmējiem, kā tas noteikts KNR 132. pantā,

—

dokumenti, kas attiecas uz procedūrām gada un nobeiguma īstenošanas ziņojumu izstrādāšanai un iesniegšanai Komisijā (KNR 125. panta 2. punkta b) apakšpunkts), ieskaitot procedūras, kas nosaka drošu datu par izpildes rādītājiem savākšanu un ziņošanu (KNR 125. panta 2. punkta a) apakšpunkts),

—

dokumenti, kas attiecas uz pārvaldības deklarācijas izstrādi (KNR 125. panta 4. punkta e) apakšpunkts),

—

dokumenti, kas attiecas uz gada kopsavilkuma izstrādi par galīgās revīzijas ziņojumiem un veiktajām pārbaudēm, ieskaitot kļūdu veida un pakāpes analīzi un sistēmās atklāto trūkumu analīzi, kā arī veikto vai plānoto korekcijas pasākumu (KNR 125. panta 4. punkta e) apakšpunkts),

—

dokumenti, kas attiecas uz procedūrām par iepriekš minēto procedūru paziņošanu personālam, kā arī par atskaiti par organizētām/plānotām mācībām un jebkādiem izdotiem norādījumiem (datums un atsauce),

—

dokumenti, kas attiecas uz starpniekstruktūru izmantotajām procedūrām, lai īstenotu deleģētos uzdevumus, un uz sertifikācijas iestādes veiktām procedūrām, lai uzraudzītu starpniekstruktūrām deleģēto uzdevumu efektivitāti,

—

dokumenti, kas attiecas uz procedūru par pārkāpumu (ieskaitot krāpšanu) ziņošanu un izlabošanu un to izvērtēšanu, un atsaukto un atgūto summu uzskaiti, atgūstamo summu, neatgūstamo summu un summu, kas saistītas ar darbībām, kuras apturētas ar tiesvedību vai administratīvu pārsūdzību, kam ir atliekoša iedarbība, uzskaiti,

—

dokumenti, kas attiecas uz procedūru, kura saskaņā ar KNR 122. panta 2. punktu nosaka ievērot pienākumu par pārkāpumiem ziņot Komisijai,

—

dokumenti, kas attiecas uz procedūrām maksājuma pieteikumu sagatavošanai un iesniegšanai,

—

dokumenti, kas attiecas uz kārtību, kura ieviesta, lai sertifikācijas iestādēm būtu piekļuve jebkādai informācijai par darbībām, kas nepieciešama maksājuma pieteikumu sagatavošanai un iesniegšanai, ieskaitot vadības pārbaužu (saskaņā ar KNR 125. pantu) un visu attiecīgo revīziju rezultātus,

—

dokumenti, kas attiecas uz procedūru, kādā sagatavo un Komisijai iesniedz maksājuma pieteikumus, ieskaitot procedūru, kas nodrošina, ka pēdējais starpposma maksājuma pieteikums tiek iesniegts līdz 31. jūlijam pēc iepriekšējā grāmatvedības gada beigām;

—

dokumenti, kas attiecas uz grāmatvedības sistēmu, kuru izmanto kā pamatu izdevumu pārskatu apliecināšanai Komisijai (KNR 126. panta d) apakšpunkts),

—

dokumenti, kas attiecas uz procedūrām, kuras ieviestas, lai sagatavotu pārskatus, kas minēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (8) 59. panta 5. punktā (KNR 126. panta b) apakšpunkts),

—

dokumenti, kas attiecas uz kārtību, kādā apliecina pārskatu pilnīgumu, pareizumu un patiesumu un to, ka pārskatos iekļautie izdevumi atbilst piemērojamajiem tiesību aktiem (KNR 126. panta c) apakšpunkts), ņemot vērā visu pārbaužu un revīziju rezultātus,

—

dokumenti, kas attiecas uz sistēmu, kādā panākt publiskā sektora, tostarp Savienības, atbalsta tūlītēju atgūšanu,

—

dokumenti, kas attiecas uz procedūrām, ar kurām nodrošina atbilstīgas revīzijas liecības, veicot datorizētu grāmatvedības uzskaiti, ieskaitot atgūtās summas, atgūstamās summas, no maksājuma pieteikuma atsauktās summas, neatgūstamās summas un summas, kuras saistītas ar darbībām, kas atliktas saskaņā ar tiesvedību vai administratīvu pārsūdzību, kam ir atliekoša iedarbība, katrai darbībai, tostarp summas, kas atgūtas, piemērojot KNR 71. pantu par darbības ilgumu,

—

dokumenti, kas attiecas uz kārtību, kādā atgūtās summas vai atsaucamās summas ir atskaitāmas no deklarējamajiem izdevumiem,

—

dokumenti, kas attiecas uz informācijas sistēmām, ieskaitot plūsmkarti (centrālā vai kopējā tīkla sistēma vai decentralizētā sistēma ar saitēm starp sistēmām),

—

dokumenti, kas attiecas uz procedūrām, kuras izmanto, lai pārbaudītu, vai ir nodrošināta IT sistēmu drošība,

—

valsts noteikumi par atbilstību attiecībā uz darbības programmām un lauku attīstības programmām,

—

noteikumu pieņemšana par sadarbības programmu izdevumu atbilstību.

Dalībvalstīm, ieviešot ESI fondu intervences stratēģiju un sagatavojot plānošanas dokumentus, jāievēro Hartā aizsargātās tiesības un principi. Šajā sakarībā vissvarīgākie noteikumi ir Hartas 47. pants, kurā atzītas tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību un taisnīgu tiesu, ieskaitot tiesības tikt uzklausītam, 7. pants, kurā runāts par privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību, un 8. pants, kas attiecas uz personas datu aizsardzību.

B)

Partnerības organizēšana (KNR 5. panta 1. un 2. punkts), KNR 5. pants, 7. pants, 15. panta 1. punkta c) un d) apakšpunkts, Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 240/2014 (9) 2., 3. un 4. pants.

Saistītie dokumenti par partnerības organizēšanu: dokumenti, kas attiecas uz partnerattiecību nolīgumā ietverto partnerības kārtību un citi dokumenti par partnerības organizēšanu.

Hartas attiecīgās tiesības/principi ietver:

diskriminācijas aizliegumu, valodu daudzveidību, vīriešu un sieviešu līdztiesību, invalīdu integrāciju.

C)

Noteikumu formulēšana dalībai uzraudzības komitejā, kā arī uzraudzības komitejas reglamenta formulēšana (Deleģētās regulas (ES) Nr. 240/2014 10. panta 1. punkts), KNR 7. pants, 47. panta 1. līdz 3. (10) punkts, 48. panta 1. punkts.

Saistītie dokumenti: dokumenti, kas attiecas uz noteikumiem par dalību uzraudzības komitejā un uzraudzības komitejas reglamentu.

Hartas attiecīgās tiesības/principi ietver: diskriminācijas aizliegumu, vīriešu un sieviešu līdztiesību, valodu daudzveidību.

II.    Uzraudzības komiteja

—

Darbības programmas komunikācijas stratēģijas, jebkuru stratēģijas grozījumu, kā arī darbību atlases kritēriju pārbaude un apstiprināšana (KNR 110. panta 2. punkta a) un d) apakšpunkts, ELFLA: Regulas (ES) Nr. 1305/2013 74. panta a) punkts.)

Hartas attiecīgās tiesības/principi ietver: personas datu aizsardzību, diskriminācijas aizliegumu, valodu daudzveidību, vīriešu un sieviešu līdztiesību, invalīdu integrāciju.

—

Papildu noteikumu par izdevumu atbilstību izstrādāšana saistībā ar ETS programmām (ETS regulas 18. panta 2. punkts).

Saistītie dokumenti: dokumenti, kuros tiek iestrādāti papildu noteikumi par izdevumu atbilstību saistībā ar ETS programmām.

Hartas attiecīgās tiesības/principi ietver: diskriminācijas aizliegumu, vīriešu un sieviešu līdztiesību, valodu daudzveidību, invalīdu integrāciju, vienlīdzību likuma priekšā, tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību un taisnīgu tiesu.

3.   Programmu īstenošana

Turpmāk ir uzskaitīti piemēri ar KNR saistītām darbībām un dokumentiem, attiecībā uz kuriem, īstenojot programmas, dalībvalstīm vai to izraudzītajām iestādēm jāpievērš īpaša uzmanība, lai tiktu nodrošināta atbilstība Hartai.

I.    Vadošā iestāde/starpniekstruktūra

Attiecīgā darbība: atlases procedūru un kritēriju izstrāde un to piemērošana pēc tam, kad tos ir apstiprinājusi uzraudzības komiteja, ieskaitot uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus sagatavošanu (KNR 125. panta 3. punkta a) apakšpunkts, KNR 4. panta 4. punkts, 7. pants, 8. pants, 34. pants, 36. panta 3. punkts, 47. panta 1. punkts), ERAF, ESF, KF, EJZF: KNR 125. panta 3. punkta a) apakšpunkts un Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/288 (11) un (ES) 2015/852 (12), ELFLA: Regulas (ES) Nr. 1305/2013 49. pants, Regulas (ES) Nr. 508/2014 113. pants, ETS regulas (13) 12. pants, 19. panta 1. punkta otrā daļa, Līgums par Eiropas Savienību.

Ar šo darbību saistītie dokumenti:

—

dokumenti, kas attiecas uz atlases procedūru,

—

dokumenti, kas attiecas uz atlases kritērijiem.

Hartas attiecīgās tiesības/principi ietver: personas datu aizsardzību, valodu daudzveidību, vienlīdzību likuma priekšā, diskriminācijas aizliegumu, vīriešu un sieviešu līdztiesību, invalīdu integrāciju, vides aizsardzību, tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību un taisnīgu tiesu, drošus darba apstākļus.

Attiecīgā darbība: programmu īstenošana, kumulatīvo datu sniegšana par darbībām, kuras atlasītas finansējumam, Regulas (ES) Nr. 1305/2013 4. panta 4. un 5. punkts, 7. pants, 8. pants, 74. pants, ERAF, ESF, KF, EJZF: KNR 122. pants, 123. pants, ETS regulas 21. pants, ELFLA: Regulas (ES) Nr. 1305/2013 65. un 66. pants un attiecīgie Regulas (ES) Nr. 1306/2013 noteikumi, EJZF Regulas (ES) Nr. 508/2014 97. pants un Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1242/2014 (14) un (ES) Nr. 1243/2014 (15).

Ar šo darbību saistītie dokumenti:

—

dokumenti, kuros izklāstīti atbalsta saņemšanas nosacījumi katrai darbībai, tostarp īpašas prasības attiecībā uz produktiem vai pakalpojumiem, kas nodrošināmi vai sniedzami saskaņā ar darbību, kā arī finansēšanas plāns un izpildes termiņš (KNR 125. panta 3. punkta c) apakšpunkts),

—

paziņojumi par atlasītajiem galvenajiem projektiem (KNR 102. panta 1. punkta pirmā daļa, Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1011/2014 (16) 1. pants un I pielikums).

Hartas attiecīgās tiesības/principi ietver: personas datu aizsardzību, vārda un informācijas brīvību, pulcēšanās un biedrošanās brīvību, tiesības uz izglītību, darījumdarbības brīvību, tiesības uz īpašumu, aizsardzību pārvietošanas, izraidīšanas vai izdošanas gadījumā, vienlīdzību likuma priekšā, diskriminācijas aizliegumu, vīriešu un sieviešu līdztiesību, invalīdu integrāciju, vides aizsardzību, tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību un taisnīgu tiesu.

Attiecīgā darbība: potenciālo atbalsta saņēmēju informēšana par finansējuma iespējām (KNR 115. panta 1. punkta c) apakšpunkts): 7. pants, ERAF, ESF, KF: KNR 115. panta 1. punkta c) apakšpunkts, ELFLA: Regulas (ES) Nr. 1305/2013 (17) 66. panta 1. punkta i) apakšpunkts.

Hartas attiecīgās tiesības/principi ietver: vienlīdzību likuma priekšā, diskriminācijas aizliegumu.

Attiecīgā darbība: piekļuves uzturēšana un nodrošināšana darbību sarakstam, kas pieejams vienotā tīmekļa vietnē vai tīmekļa portālā (KNR 115. panta 2. punkts): ERAF, ESF, KF: KNR 115. panta 2. punkts (18); EJZF Regulas (ES) Nr. 508/2014 V pielikums un Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 763/2014 (19).

Ar šo darbību saistītie dokumenti: tīmekļa vietnē vai tīmekļa portālā pieejamā informācija.

Hartas attiecīgās tiesības/principi ietver: privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību, personas datu aizsardzību.

II.    Uzraudzības komiteja

Attiecīgā darbība: darbību atlase (Regulas (ES) Nr. 1299/2013 12. panta 1. punkts): KNR 4. panta 4. punkts, 7. pants, 8. pants, 29. panta 4. punkts, 47. panta 1. punkts, ERAF, ELFLA: Regulas (ES) Nr. 1305/2013 49. pants, 19. panta 1. punkta otrā daļa, Līgums par Eiropas Savienību.

Hartas attiecīgās tiesības/principi ietver: vienlīdzību likuma priekšā, diskriminācijas aizliegumu, vīriešu un sieviešu līdztiesību, invalīdu integrāciju, vides aizsardzību, tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību un taisnīgu tiesu.

Attiecīgās darbība: ikgadējo īstenošanas ziņojumu pārbaude un apstiprināšana.

Hartas attiecīgās tiesības/principi ietver: personas datu aizsardzību.

III.    Sertifikācijas iestāde

Attiecīgās darbības: maksājumu pieteikumu sagatavošana, apliecināšana un iesniegšana, pārskatu sagatavošana, kuros apliecina to pilnīgumu, precizitāti un ticamību un to, ka tajos norādītie izdevumi atbilst piemērojamiem tiesību aktiem un ir radušies saistībā ar darbībām, kas atlasītas finansējumam saskaņā ar kritērijiem, kuri piemērojami darbības programmai un atbilst piemērojamiem tiesību aktiem, tādas sistēmas nodrošināšana, kurā datorizētā formā ieraksta un uzglabā grāmatvedības ierakstus par katru darbību (un citas KNR 126. pantā minētās darbības).

Hartas attiecīgās tiesības/principi ietver: personas datu aizsardzību.

IV.    Revīzijas iestāde

Attiecīgā darbība: revīziju veikšana (KNR 127. panta 1. un 2. punkts).

Saistītie dokumenti: revīzijas stratēģija (KNR 127. panta 4. punkts), revīzijas atzinums saskaņā ar Finanšu regulas 59. panta 5. punkta otro daļu, kontroles ziņojums (KNR 127. panta 5. punkta a) un b) apakšpunkts).

Hartas attiecīgās tiesības/principi ietver: personas datu aizsardzību, privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību, diskriminācijas aizliegumu.

(1)  OV L 347, 20.12.2013., 259. lpp.

(2)  OV L 347, 20.12.2013., 487. lpp.

(3)  OV L 149, 20.5.2014., 1. lpp.

(4)  OV L 209, 16.7.2014., 20. lpp.

(5)  OV L 291, 7.10.2014., 1. lpp.

(6)  OV L 347, 20.12.2013., 549. lpp.

(7)  OV L 283, 27.9.2014., 11. lpp.

(8)  OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.

(9)  OV L 74, 14.3.2014., 1. lpp.

(10)  ETS programmām.

(11)  OV L 51, 24.2.2015., 1. lpp.

(12)  OV L 135, 2.6.2015., 13. lpp.

(13)  Saskaņā ar ETS regulas 12. panta 1. punktu ETS programmām atbilstošās darbības atlasa uzraudzības komiteja vai – attiecīgā gadījumā – koordinācijas komiteja.

(14)  OV L 334, 21.11.2014., 11. lpp.

(15)  OV L 334, 21.11.2014., 39. lpp.

(16)  OV L 286, 30.9.2014., 1. lpp.

(17)  Saskaņā ar 23. panta 2. punktu šis ir kopīga sekretariāta uzdevums.

(18)  Skatīt 17. zemsvītras piezīmi.

(19)  OV L 209, 16.7.2014., 1. lpp.

II PIELIKUMS

Pamattiesības ES ārpus Hartas

Harta atbilst Eiropas Cilvēktiesību konvencijai, ko pieņēmusi Eiropas Padome. Ciktāl Hartā ir ietvertas tiesības, kuras ir balstītas Konvencijā, to nozīme un apjoms ir tāds pats (Hartas 52. panta 3. punkts) (1).

Attiecībā uz invalīdu integrāciju (Hartas 26. pants) ES 2010. gada decembrī ratificēja ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām (UNCRPD) . Tādējādi UNCRPD ir “Eiropas Savienības tiesību sistēmas sastāvdaļa” (2). Turklāt Eiropas Savienības noslēgtajām starptautiskajām vienošanām ir prioritāte pār sekundāro tiesību aktu instrumentiem. Tādēļ pēdējie ir jāinterpretē tādā veidā, kas atbilst UNCRPD  (3). Tā kā ES un tās dalībvalstis ir atsevišķas līgumslēdzējas puses, kur katrai no tām ir kompetence UNCRPD jomās, konvencija ir “jaukta” vienošanās ES kontekstā. Visi UNCRPD noteikumi, kas ir ES kompetencē, ir saistoši ES iestādēm. Papildus tam ES tiesību akti uzliek par pienākumu dalībvalstīm konvenciju īstenot tik lielā mērā, cik tās noteikumi ir ES kompetencē. Konvencijas īstenošana jomās, kas nav ES kompetencē, ir tikai un vienīgi dalībvalstu jautājums. Neraugoties uz atšķirīgajām kompetencēm, Savienībai un tās dalībvalstīm ir pienākums patiesi sadarboties, lai īstenotu saistības, kuras uzliek “jauktās” vienošanās. ES savā ratifikācijas paziņojumā ANO uzskaitīja Savienības aktus, kas “norāda Kopienas kompetences jomu saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu. (..)” Šajā deklarācijā ir tieša norāde uz Padomes 2006. gada 11. jūlija Regulu (EK) Nr. 1083/2006, ar ko paredz vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu un atceļ Regulu (EK) Nr. 1260/1999 (4). Eiropas Komisijas dienesti ir sagatavojuši divus dokumentus ar norādījumiem (5) un instrumentu kopumu par deinstitucionalizāciju (6), lai palīdzētu dalībvalstīm ievērot UNCRPD noteiktos pienākumus.

Attiecībā uz diskriminācijas aizliegumu, tostarp diskrimināciju rases, ādas krāsas, etniskās vai sociālās izcelsmes dēļ (Hartas 21. pants), Komisija ir izdevusi dokumentu ar norādījumiem par segregācijas aizliegumu mājokļu piešķiršanā un izglītību atstumtajām kopienām (7).

Attiecībā uz vides aizsardzību un procedurālajām pamattiesībām Kopiena parakstīja un pēc tam ar Padomes Lēmumu 2005/370/EK (8) apstiprināja ANO/EEK Konvenciju par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem (Orhūsas konvencija). Tādējādi šīs konvencijas noteikumi ir Eiropas Savienības tiesību sistēmas neatņemama daļa (9). Turklāt tiem ir prioritāte pār ES sekundārajiem tiesību aktiem, un tāpēc pēdējos ir jāinterpretē tādā veidā, kas atbilst Orhūsas konvencijai (10).

Papildus tam var iedarbināt LES 7. pantu, ja pastāv risks, ka dalībvalsts varētu nopietni pārkāpt 2. pantā minētās Savienības vērtības, ieskaitot cilvēktiesību ievērošanu un vienlīdzību likuma priekšā. Šī procedūra var novest pie tā, ka konkrētajai dalībvalstij uz laiku atņem atsevišķas tiesības, kas tai pienākas saistībā ar līgumu piemērošanu.

Visbeidzot jāpatur prātā, ka EST jurisprudencē iedibinātie ES tiesību aktu vispārīgie principi ir papildu tiesību avots ES primārajos tiesību aktos. Saskaņā ar LES 6. pantu un EST judikatūru tie līdzās Hartai saglabā savu aktualitāti pamattiesību aizsardzībā ES tiesību sistēmā.

Līdzās Hartai vispārējie principi ir piemērojami tad, kad dalībvalstis rīkojas ES tiesību aktu ietvaros. Piemēram, Hartas 41. pants par tiesībām uz labu pārvaldību nav domāts dalībvalstīm, bet tikai Savienībai. Tomēr gadījumos, kad dalībvalstis rīkojas Savienības tiesību aktu ietvaros, varētu būt piemērojams vispārējais princips par labu pārvaldību.

(1)  Eiropas Cilvēktiesību tiesas Preses dienests ir apkopojis datus par tiesas judikatūru un lietām, kuru izskatīšana vēl nav pabeigta. Šie informatīvie materiāli lieti noder, ja rodas šaubas par atsevišķu pamattiesību interpretāciju. Tos var atrast šeit:

http://www.echr.coe.int/Pages/home.aspx?p=press/factsheets&c=#n1347890855564_pointer

Skatīt jo īpaši jaunāko faktu lapu par vidi un ECTK, kurā cita starpā aplūkots jautājums par traucējumiem (smaržām, troksni un izmešu gāzēm), kas atsevišķos gadījumos atzīti par ECTK 8. panta par privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību, kas ir nostiprināta Hartas 7. pantā, pārkāpumu (ECTK 8. panta un Hartas 7. panta formulējums ir līdzīgs):

http://www.echr.coe.int/Documents/FS_Environment_ENG.pdf

(2)  Skatīt, piemēram: EST, apvienotās lietas C-335/11 un C-337/11 HK Danmark, 2013. gada 11. aprīļa spriedums, 30. punkts.

(3)  Skatīt, piemēram: EST, apvienotās lietas C-335/11 un C-337/11 HK Danmark, 2013. gada 11. aprīļa spriedums, 29. punkts.

(4)  OV L 210, 31.7.2006., 25. lpp.

(5)  Kopējas Eiropas pamatnostādnes par pāreju no institucionālas aprūpes uz kopienas nodrošinātu aprūpi, http://www.deinstitutionalisationguide.eu/wp-content/uploads/2016/04/GUIDELINES-Final-English.pdf; un Tematiski norādījumi par pāreju no institucionālas aprūpes uz kopienas nodrošinātu aprūpi (deinstitucionalizācija), http://ec.europa.eu/regional_policy/sources/docgener/informat/2014/guidance_deinstitutionalistion.pdf

(6)  Instrumentu kopums Eiropas Savienības fondu izmantošanai, lai īstenotu pāreju no institucionālas aprūpes uz kopienas nodrošinātu aprūpi, http://www.deinstitutionalisationguide.eu/wp-content/uploads/2016/04/Toolkit-07-17-2014-update-WEB.pdf

(7)  http://ec.europa.eu/regional_policy/sources/docgener/informat/2014/thematic_guidance_fiche_segregation_en.pdf

(8)  OV L 124, 17.5.2005., 1. lpp.

(9)  Lieta C-240/09 Lesoochranárske zoskupenie [2011] ECR I-01255, 30. punkts.

(10)  Skatīt 3. zemsvītras piezīmi.

III PIELIKUMS

Galvenie jautājumi

Turpmāk minētie jautājumi (1) sniedz vispārīgus norādījumus par to, kādi konkrēti jautājumi jāizvērtē, pārbaudot I pielikumā minēto darbību un dokumentu atbilstību pamattiesībām.

Ietekme uz pamattiesībām

Galvenie jautājumi

Vispārējie jautājumi

—

Kādas pamattiesības tiek skartas?

—

Vai konkrētās tiesības ir absolūtas tiesības (piemēram, cilvēka cieņa un spīdzināšanas aizliegums, ko nevar ierobežot)?

—

Vai darbībai (2) ir gan labvēlīga, gan negatīva ietekme atkarībā no konkrētajām pamattiesībām (piemēram, negatīva ietekme uz vārda brīvību, bet labvēlīga – uz intelektuālo īpašumu)?

Cieņa

—

Vai darbība skar cilvēka cieņu, tiesības uz dzīvību vai uz personas neaizskaramību?

—

Vai darbība skar (bio)ētikas jautājumus (klonēšana, cilvēka ķermeņa vai tā daļu izmantošana peļņas nolūkā, ģenētiskā pētniecība/testi, ģenētiskās informācijas izmantošana)?

—

Vai tā radītu spīdzināšanas, necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās vai sodu riskus?

—

Vai tai būtu ar piespiedu darbu vai cilvēku kontrabandu saistīta ietekme?

Personas, privātā un ģimenes dzīve, apziņas un vārda brīvība

—

Vai tā ietekmē indivīdu tiesības uz brīvību?

—

Vai darbība ietekmē tiesības uz privāto dzīvi un privātumu (ieskaitot mājokļa un saziņas neaizskaramību)?

—

Vai tā ietekmē personas tiesības brīvi pārvietoties ES teritorijā?

—

Vai tā ietekmē tiesības stāties laulībā un dibināt ģimeni vai ģimenes juridisko, ekonomisko vai sociālo aizsardzību?

—

Vai darbība ietekmē domas, apziņas un reliģiskās pārliecības brīvību?

—

Vai tā ietekmē vārda un informācijas brīvību?

—

Vai tā ietekmē pulcēšanās un biedrošanās brīvību?

—

Vai tā ietekmē mākslas un zinātņu brīvību?

Personas dati

—

Vai darbība ietver personas datu apstrādi?

—

Kas un kādam mērķim apstrādā personas datus?

—

Vai ir garantētas personas tiesības piekļūt datiem, labot tos un iebilst?

—

Vai par datu apstrādes darbību ir paziņots kompetentajai iestādei?

—

Vai datu apstrādes/nosūtīšanas ķēdes paredz arī to starptautisku nosūtīšanu, un vai šādā gadījumā ir paredzēti īpaši drošības mehānismi datu starptautiskai nosūtīšanai?

—

Vai datu apstrādes aktivitāšu drošība no tehniskā un organizatoriskā viedokļa ir nodrošināta?

—

Vai ir paredzēti drošības pasākumi, kas iejaukšanos datu aizsardzības tiesībās padara proporcionālu un nepieciešamu?

—

Vai ir izveidoti atbilstīgi/konkrēti pārskatīšanas un uzraudzības mehānismi?

Patvērums un aizsardzība pret pārvietošanu, izraidīšanu un izdošanu

—

Vai darbība ietekmē patvēruma tiesības, un vai tā garantē, ka tiks ievērots aizliegums attiecībā uz kolektīvu izraidīšanu un personu izdošanu valstīm, kur tām draud nāvessods, spīdzināšana vai pazemojoša izturēšanās?

Tiesības uz īpašumu un tiesības veikt darījumdarbību

—

Vai tiek ietekmētas tiesības uz īpašumu (zemi, kustamu īpašumu, materiālām/nemateriālām lietām)? Vai tiesību uz īpašumu iegūšana, pārdošana vai izmantošana tiek ierobežota?

—

Ja jā, vai īpašums tiks zaudēts pavisam? Kā tas šādā gadījumā tiek pamatots, un kādi kompensācijas mehānismi ir paredzēti?

—

Vai darbība ietekmē darījumdarbības brīvību vai ievieš papildu prasības, kuras konkrētajiem ekonomikas dalībniekiem palielina darījuma izmaksas?

Dzimumu līdztiesība, vienāda attieksme un iespējas, diskriminācijas aizliegums un personu ar invaliditāti tiesības

—

Vai darbība nodrošina vienlīdzības likuma priekšā principa ievērošanu un vai tā tieši vai netieši neietekmēs diskriminācijas aizlieguma, vienādas attieksmes, dzimumu līdztiesības un iespēju vienlīdzības principus?

—

Vai darbībai ir (tieša vai netieša) atšķirīga ietekme uz sievietēm un vīriešiem?

—

Kā darbība veicina sieviešu un vīriešu līdztiesību?

—

Vai darbība tieši ietver atšķirīgu attieksmi pret grupām vai personām, pamatojoties uz dzimumu, rasi vai etnisko izcelsmi, reliģisko pārliecību vai ticību, invaliditāti, vecumu un seksuālo orientāciju? Vai tā var izraisīt netiešo diskrimināciju?

—

Vai darbība nodrošina cilvēku ar invaliditāti tiesību ievērošanu saskaņā ar ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām? Kādā veidā? (skatīt http://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX:32010D0048)

Bērna tiesības

—

Vai tā stiprina vai ierobežo bērna (vai bērnu grupas) tiesības? Ar ko tiek pamatots iespējamais ierobežojums?

—

Vai darbība ņem vērā bērna labāko interešu ievērošanas principu?

—

Vai darbība palīdz veicināt bērna tiesību aizsardzību? Vai, šādi rīkojoties, tā ņem vērā arī ANO Konvencijā par bērna tiesībām paredzētās tiesības un principus? Ja jā, kuri panti varētu tikt skarti?

—

Kā ar darbību tiek veicināti ANO Konvencijas par bērna tiesībām pamatprincipi?

—

Vai darbība kaitē kādam no ANO Konvencijas par bērna tiesībām pamatprincipiem?

—

Kādi pasākumi ir veikti, lai uzlabotu vai kompensētu darbības negatīvās sekas?

—

Vai ir ievērotas bērna tiesības tikt uzklausītam visos jautājumos, kuri viņu skar?

—

Vai darbība palīdz veicināt bērnam draudzīgu tiesībaizsardzības sistēmu, kas ir piemērota bērna vajadzībām, vecumam un brieduma līmenim?

Laba pārvaldība/Efektīvs tiesiskās aizsardzības līdzeklis/Tiesiskums

—

Vai esošās administratīvās procedūras kļūs apgrūtinošākas?

—

Vai tās garantēs tiesības tikt uzklausītam, tiesības uz piekļuvi lietas materiāliem, ievērojot profesionālo noslēpumu un komercnoslēpumu, kā arī pārvaldes pienākumu pamatot tās lēmumus?

—

Vai tiek ietekmēta tiesu iestāžu pieejamība personai?

—

Ja darbība ietekmē Savienības tiesībās garantētās tiesības un brīvības, vai tā paredz tiesības vērsties tiesā, lai saņemtu efektīvu tiesiskās aizsardzības līdzekli?

—

Ja darbība ir saistīta ar krimināltiesībām vai paredz krimināltiesību sankcijas, vai ir paredzēti drošības mehānismi, kas nodrošina nevainīguma prezumpciju un tiesības uz aizstāvību, tiesiskuma principa un noziedzīga nodarījuma un soda samērības principa ievērošanu, kā arī tiesības netikt kriminālprocesā divreiz tiesātam vai sodītam par vienu un to pašu noziedzīgo nodarījumu?

Solidaritāte un darba ņēmēju tiesības

—

Vai darbība respektē darba ņēmēju tiesības, piemēram: darbinieku tiesības uz informāciju un apspriešanos uzņēmumā, tiesības uz kolektīvām sarunām un rīcību, tiesības piekļūt pakalpojumiem sakarā ar iekārtošanos darbā, aizsardzību nepamatotas atlaišanas gadījumā, godīgus un taisnīgus darba apstākļus, bērnu darba aizliegumu un jauniešu aizsardzību darba vietā, kā arī tiesības uz sociālās nodrošināšanas pabalstiem un sociālo palīdzību?

Vides aizsardzība

—

Vai darbība veicina augstu vides aizsardzības līmeni un vides kvalitātes uzlabošanos saskaņā ar ilgtspējīgas attīstības principu?

(1)  Šos jautājumus ir izstrādājusi un izmantojusi arī Komisija, lai izpētītu ietekmes novērtējumu saistībā ar labāka tiesiskā regulējuma paketi.

(2)  Rīcība, ar ko īsteno programmas un veic konkrētas darbības, kas izklāstītas projekta aprakstā par darbiem, kas veikti, īstenojot ESI fondus (darbība).