EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 23.2.2017

COM(2016) 759 final/2

2016/0375(COD)

CORRIGENDUM
This document corrects document COM (2016) 759 final of 30.11.2016
Concerns all language versions.
The text shall read as follows:

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

par Enerģētikas savienības pārvaldību

un ar ko groza Direktīvu 94/22/EK, Direktīvu 98/70/EK, Direktīvu 2009/31/EK, Regulu (EK) Nr. 663/2009, Regulu (EK) Nr. 715/2009, Direktīvu 2009/73/EK, Padomes Direktīvu 2009/119/EK, Direktīvu 2010/31/ES, Direktīvu 2012/27/ES, Direktīvu 2013/30/ES un Padomes Direktīvu (ES) 2015/652 un atceļ Regulu (ES) Nr. 525/2013

(Dokuments attiecas uz EEZ)

{SWD(2016) 394 final}
{SWD(2016) 395 final}
{SWD(2016) 396 final}
{SWD(2016) 397 final}

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

•Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Spēcīga Enerģētikas savienība ar vērienīgu klimata politiku un energosistēmas fundamentāla pārveide iespējama tikai ar koordinētu rīcību — kā normatīvu, tā nenormatīvu — ES un valstu līmenī. Lai to panāktu, Enerģētikas savienībai vajadzīga robusta pārvaldība, kas dažādos līmeņos nodrošina rīcībpolitiku un pasākumu saskanību, savstarpēju papildināmību un pietiekamu vērienīgumu. Nolūkā iedzīvināt Enerģētikas savienību šīs iniciatīvas galvenais mērķis ir dot šim procesam vajadzīgo juridisko pamatu, kas jāpapildina ar nenormatīviem pasākumiem un darbībām, lai pārvaldība būtu sekmīga.

Saskaņā ar Komisijas apņemšanos panākt labāku regulējumu priekšlikuma iespaidā dalībvalstīm, Komisijai un citām ES institūcijām būtiski samazināsies administratīvais slogs. Ieguvumi, ko sniedz pašreizējās plānošanas un ziņošanas prasības (gan Komisijai, gan dalībvalstīm) enerģētikas un klimata jomā, ir precīza informācija par konkrētām rīcībpolitikām un atbalsts nozaru tiesību aktu īstenošanai. Tomēr šīs prasības ir izkliedētas daudzos atsevišķos tiesību aktos, kas pieņemti dažādos laikos, tādējādi zināmā mērā radot lieku regulējumu, nesaskanību un dublēšanos un nenodrošinot enerģētikas un klimata jomu savstarpēju integrāciju. Turklāt dažas pašreizējās prasības ir noteiktas, vadoties pēc attiecīgajiem 2020. gada mērķrādītājiem, un tāpēc nav piemērotas 2030. gada klimata un enerģētikas politikas satvara īstenošanai un nav sinhronizētas ar Parīzes nolīgumā paredzētajiem plānošanas un ziņošanas pienākumiem 1 .

Šis priekšlikums apvieno plānošanas un ziņošanas pienākumus, kas izkliedēti ES galvenajos tiesību aktos enerģētikas, klimata un citās ar Enerģētikas savienību saistītās politikas jomās, kā rezultātā pienākumi tiks būtiski vienkāršoti. Tas šīs prasības samazina, salāgo un atjaunina, kā arī ir novērsta dublēšanās. Kopumā ar priekšlikumu ir integrēti, racionalizēti vai atcelti vairāk nekā 50 enerģētikas un klimata acquis paredzētie spēkā esošie plānošanas, ziņošanas un uzraudzības pienākumi (31 iekļauts, svītroti — 23). Racionalizētais Komisijas un dalībvalstu savstarpējais politikas pārvaldības process, cieši iesaistot citas ES institūcijas, salāgos pienākumu izpildes biežumu un termiņus, ievērojami uzlabos pārredzamību un sadarbību un tādējādi sniegs papildu ieguvumus samazināta administratīvā sloga ziņā.

Eiropadome, ņemot vērā Komisijas priekšlikumu 2 , savos 2014. gada 24. oktobra secinājumos vienojās par 2030. gada klimata un enerģētikas politikas satvaru 3 . Šajos secinājumos bija prasīts izstrādāt uzticamu un pārredzamu pārvaldības sistēmu bez nevajadzīga administratīvā sloga, kas palīdzēs nodrošināt, ka ES sasniedz savus enerģētikas politikas mērķus, dodot dalībvalstīm nepieciešamo rīcības brīvību un pilnībā ievērojot dalībvalstu brīvību noteikt savu energoresursu struktūru. Tā uzsvēra, ka šī pārvaldības sistēma jāveido, izmantojot jau esošos elementus, piemēram, nacionālās klimata programmas, nacionālos atjaunojamo energoresursu enerģijas un energoefektivitātes plānus, kā arī paturot prātā vajadzību racionalizēt un apvienot atdalītus plānošanas un ziņošanas virzienus.

Enerģētikas savienības stratēģija, kas pieņemta 2015. gada 25. februārī, papildināja 2030. gada klimata un enerģētikas politikas satvaru un paplašināja pārvaldības tvērumu, iekļaujot visas piecas Enerģētikas savienības dimensijas (enerģētiskā drošība, solidaritāte un uzticēšanās; iekšējais enerģijas tirgus; pieprasījuma ierobežošana; dekarbonizācija, kas ietver atjaunojamo energoresursu enerģiju; pētniecība, inovācija un konkurētspēja).

2015. gada 18. novembra Enerģētikas savienības stāvokļa apskatā un tam pievienotajās Komisijas vadlīnijās dalībvalstīm par nacionālajiem enerģētikas un klimata plāniem ir sniegta papildu informācija un norādīts, ka pārvaldība ir jānostiprina tiesību aktos.

Enerģētikas padomes 2015. gada 26. novembra secinājumos atzīts, ka pārvaldība būs nozīmīgs rīks, lai sekmīgi un efektīvi izveidotu Enerģētikas savienību. Līdztekus minētajam regulāri tiek rīkotas Komisijas un dalībvalstu diskusijas tehniskajā darba grupā par nacionālajiem enerģētikas un klimata plāniem.

Eiropas Parlamenta 2015. gada 15. decembra rezolūcijā “Virzība uz Eiropas enerģētikas savienību” pausts aicinājums Enerģētikas savienības pārvaldību veidot tā, lai tā būtu vērienīga, uzticama, pārredzama, demokrātiska un pilnībā Eiropas Parlamentu iekļaujoša un lai tā nodrošinātu 2030. gadam izvirzīto klimata un enerģētikas mērķrādītāju sasniegšanu.

Pamatojoties uz minēto, šā priekšlikuma nolūks ir izveidot Enerģētikas savienības pārvaldības tiesisko regulējumu ar diviem galvenajiem pīlāriem — pirmkārt, esošo enerģētikas un klimata jomas plānošanas, ziņošanas un uzraudzības pienākumu racionalizācija un integrācija, lai atspoguļotu labāka regulējuma principus; otrkārt, robusta Komisijas un dalībvalstu savstarpējā politikas veidošanas procesa (kurā būtu cieši iesaistītas citas ES institūcijas) definēšana, lai sasniegtu Enerģētikas savienības mērķus, jo sevišķi 2030. gadam izvirzītos mērķrādītājus enerģētikas un klimata jomā.

Eiropas Savienība 2016. gada 5. oktobrī ratificēja Parīzes nolīgumu, kas stājās spēkā 2016. gada 4. novembrī. Ierosinātā regula veicinās Parīzes nolīguma un tā piecu gadu izskatīšanas cikla īstenošanu un nodrošinās UNFCCC un Parīzes nolīgumā noteikto uzraudzības ziņošanas un pārbaudes prasību saskaņotu integrēšanu Enerģētikas savienības pārvaldībā.

•Saskanība ar spēkā esošajiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā

Pamatojoties uz enerģētikas jomas acquis un klimata jomas acquis attiecīgo daļu atbilstības pārbaudes rezultātiem, nozaru tiesību aktos paredzētie dalībvalstu plānošanas un ziņošanas pienākumi un Komisijai noteiktie uzraudzības pienākumi ar ierosināto regulu ir saglabāti, atcelti vai grozīti. Priekšlikums sagatavots, Komisijai vienlaikus izskatot Energoefektivitātes direktīvu, Direktīvu par ēku energoefektivitāti, Atjaunojamo energoresursu direktīvu un dažādos tiesību aktus, kas ietilpst tirgus modeļa iniciatīvā, lai nodrošinātu šo iniciatīvu pilnīgu saskaņotību. Ir nodrošināta arī saskanība ar citiem ES tiesību aktiem klimata un enerģētikas jomā.

Priekšlikumā ir pilnībā iekļauta Klimata monitoringa mehānisma regula (MMR), lai nodrošinātu enerģētikas un klimata jomu integrēšanu. Priekšlikums kopumā turpina pieeju, kas paredzēta esošajos MMR plānošanas, ziņošanas un uzraudzības noteikumos, kuri tika izstrādāti iepriekšējā klimata jomas tiesību aktu racionalizēšanas procesā. Tomēr šajā priekšlikumā spēkā esošie MMR noteikumi racionāli apvienoti ar enerģētikas tiesību aktiem, atjaunināti spēkā esošie noteikumi, lai tie būtu piemēroti ierosinātās Kopīgo centienu regulas un Zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības (LULUCF) regulas īstenošanas uzraudzībai un Parīzes nolīgumā noteikto ES saistību izpildei. Tā kā priekšlikums attiecas uz plašu tematisko jomu klāstu, tika nolemts neierosināt MMR pārstrādāšanu. Tomēr Komisija uzskata, ka ir būtiski svarīgi saglabāt visu MMR saturu, kuru pašreizējā priekšlikumā nav ierosināts grozīt.

•Saskanība ar citām Savienības politikas jomām

Šī iniciatīva ir saistīta arī ar citām politikas jomām, piemēram, transportu, vidi, rūpniecību, ekonomiku, pētniecību un konkurenci. Tomēr ir svarīgi norādīt, ka šī iniciatīva, ciktāl tā attiecas uz plānošanas un ziņošanas racionalizāciju un integrāciju, ir vērsta uz enerģētikas un klimata jomu, vienlaikus iekļaujot dažus specifiskus citu jomu ziņošanas un plānošanas virzienus. Tas ir svarīgi, lai nodrošinātu pārvaldāmu procesu, galveno uzmanību pievēršot Enerģētikas savienības galvenajiem mērķiem.

Komisijas ieteikumi dalībvalstīm, ko paredz ierosinātā regula, papildinās un ņems vērā ieteikumus, kurus izdod Eiropas pusgada sakarā un kuros uzmanība pievērsta makroekonomisko un strukturālo reformu jautājumiem (kas reti ir saistīti ar enerģētiku vai klimatu), savukārt pārvaldības regula pievēršas jautājumiem, kas attiecas uz enerģētikas un klimata politiku. Ja kādi enerģētikas un klimata politikas jautājumi ir saistīti ar makroekonomiskajām vai strukturālajām reformām, tiem joprojām jābūt Eiropas pusgada sastāvdaļai.

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

•Juridiskais pamats

Visu regulas noteikumu juridiskais pamats ir LESD 191., 192. un 194. pants.

Ierosinātajai regulai ir likumīgs mērķis, uz ko attiecas minētie panti. Lai pieņemtu pasākumus saskaņā ar LESD 192. panta 1. punktu un LESD 194. panta 2. punktu, parasti piemēro parasto likumdošanas procedūru.

•Subsidiaritāte (neekskluzīvai kompetencei)

Subsidiaritātes principa ievērošana ir viens no galvenajiem apsvērumiem attiecībā uz pārvaldības sistēmu, kuras pamatā ir pieeja, ka dalībvalstīm pašām būtu jāizstrādā nacionālie plāni un tajos noteiktie mērķi un pasākumi.

ES rīcības nepieciešamība

Tā kā vairāki Enerģētikas savienības elementi ir saistīti ar ES līmenī noteiktajiem mērķiem, ir vajadzīga ES līmeņa rīcība, lai nodrošinātu šo mērķu sasniegšanu, kā arī enerģētikas un klimata politikas saskaņotību ES un dalībvalstīs, vienlaikus saglabājot dalībvalstu rīcības brīvību. Turklāt vairākumu no problēmjautājumiem, kas Savienībai aktuāli enerģētikas jomā, nav iespējams risināt, veicot nekoordinētas darbības nacionālā līmenī. Tas pats attiecas arī uz klimata pārmaiņām, kas savas specifikas dēļ ir pārrobežu problēma, ko nevar atrisināt, rīkojoties tikai vietējā, nacionālā vai pat ES līmenī.

Turklāt tā kā katra Enerģētikas savienības dimensija attiecas uz pārrobežu līmeni, ir nepieciešama ES rīcība, lai turpinātu uzlabot dalībvalstu sadarbību. Nevienu no Enerģētikas savienības dimensijām nevarēs efektīvi īstenot bez ES pārvaldības sistēmas starp Komisiju un dalībvalstīm, kas veicinās reģionālo sadarbību enerģētikas un klimata politikas jomā. ES līmeņa rīcība ir nepieciešama arī tādēļ, lai nodrošinātu, ka ES ir gatava pilnībā iesaistīties Parīzes nolīgumā paredzētajos izskatīšanas procesos.

Visbeidzot, ES rīcība ir nepieciešama, lai racionalizētu esošos plānošanas, ziņošanas un uzraudzības pienākumus — tā kā pašreizējās prasības šajā ziņā ir noteiktas ES tiesību aktos, tās var grozīt un/vai atcelt tikai ES līmenī ar tiesību akta priekšlikumu.

ES pievienotā vērtība

Stabilas Enerģētikas savienības pārvaldības izveide palīdzēs nodrošināt, ka ES un tās dalībvalstis kopā sasniedz apstiprinātos Enerģētikas savienības mērķus, tostarp 2030. gada mērķrādītājus enerģētikas un klimata jomā, un ka tās sekmīgi un bez pārmērīgi lieliem finansiālajiem līdzekļiem rod koordinētus un vienotus risinājumus kopīgajām problēmām. Tas ir obligāti, ņemot vērā nākamajās desmitgadēs enerģētikas nozarē nepieciešamo ieguldījumu ievērojamo apjomu.

Racionalizēts un vienkāršots plānošanas un ziņošanas satvars dalībvalstīm dos labumu to enerģētikas un klimata rīcībpolitiku izstrādē. Efektīvākas un saskanīgākas administratīvās procedūras gan valstu iestādēs, gan dalībvalstu starpā nodrošinās iespēju efektīvāk izstrādāt un īstenot enerģētikas un klimata politikas virzienus. Privātais sektors pārredzamākus valstu tiesiskos regulējumus varēs izmantot, pieņemot lēmumus par investīcijām enerģētikas un klimata jomās; arī iedzīvotāji iegūs plašāku informāciju par Enerģētikas savienības un saistīto politikas virzienu īstenošanu.

•Proporcionalitāte

Tiesību aktos nostiprināts pārvaldības priekšlikums (nevis nenormatīva pieeja) ir nepieciešams, lai nodrošinātu, ka dalībvalstis iesaistās šajā procesā un salīdzināmā veidā tiek sasniegti kopējie mērķi un mērķrādītāji, lai uzlabotu regulējuma stabilitāti un noteiktību investoriem, kā arī nodrošinātu vienotu uzraudzību dalībvalstu un Savienības starpā.

Nacionālās plānošanas un ziņošanas pieejas pamatā ir atbilstības pārbaude (sk. turpmāk), kuras galvenais nolūks bija novērtēt pašreizējās pieejas proporcionalitāti un attiecīgi uzlabot šā principa ievērošanu.

Lai nodrošinātu proporcionalitāti un pilnībā ievērotu LESD 194. pantā noteiktās dalībvalstu tiesības, dalībvalstu un Komisijas iteratīvā procesa pieejas pamatā ir Komisijas ieteikumi, nevis, piemēram, Komisijas lēmumi.

•Juridiskā instrumenta izvēle

Lai nodrošinātu noteikumu tiešu piemērojamību un tādējādi nodrošinātu nacionālo enerģētikas un klimata plānu un ziņojumu salīdzināmību, ir nepieciešama regula, nevis direktīva. Tiešas piemērojamības papildu priekšrocība nodrošinās, ka plāni tiks sagatavoti daudz agrāk par 2021. gadu.

Turklāt daudzi regulas noteikumi nav adresēti dalībvalstīm un tāpēc tos nevarētu īstenot ar transponēšanu nacionālā līmenī (piemēram, Komisijas pienākumi, ar Komisijas ieteikumiem saistītais process, Eiropas Vides aģentūra (EVA) utt.).

3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

•Normatīvā atbilstība un optimizācija

Viens no galvenajiem ierosinātās regulas mērķiem ir normatīvā atbilstība un optimizācija. Saskaņā ar Komisijas apņemšanos panākt labāku regulējumu priekšlikums ir sagatavots iekļaujoši, ievērojot pārraudzību un pastāvīgi iesaistot ieinteresētās personas.

Atbilstības pārbaudē (REFIT), kas papildina ierosināto regulu, secināts, ka jaunā pieeja varētu ievērojami samazināt administratīvo slogu dalībvalstīm un Komisijai, taču sakarā ar ticamu datu ierobežoto pieejamību šādu ietekmi varēja kvantificēt tikai daļēji. Jaunā pieeja varētu radīt virkni ieguvumu, ievērojami uzlabojot saskanību un efektivitāti. Priekšlikumā nav iekļauti ne izņēmumi attiecībā uz mikrouzņēmumiem, ne arī īpaša pieeja attiecībā uz MVU, jo šī iniciatīva minētās struktūras neietekmē.

Ierosinātā regula palielinās e-ziņošanas lomu, kā rezultātā administratīvajam slogam vajadzētu samazināties vēl vairāk.

•Ietekmes novērtējums

Šim priekšlikumam pievienotais ietekmes novērtējums tika sagatavots un izstrādāts atbilstīgi piemērojamajām labāka regulējuma pamatnostādnēm, un Regulējuma kontroles padome sniedza pozitīvu atzinumu. Galīgajā versijā ir iekļauti padomes ieteiktie uzlabojumi. Ņemot vērā politikas risinājuma variantus attiecībā uz plānošanu, ziņošanu un uzraudzības pienākumu racionalizāciju, tika izvērtēti dažādi varianti — gan vispārīgi (nenormatīvi) norādījumi dalībvalstīm , gan dažādas juridiskas metodes esošo pienākumu racionalizācijai un integrācijai.

Tika izvērtēti arī dažādi politikas varianti, ņemot vērā, piemēram, nacionālo plānu un ziņojumu atjauninājumus un periodiskumu, kā arī Komisijas uzraudzības pasākumus; dalībvalstu un Komisijas iteratīvo procesu, kā arī ieteikumus dalībvalstīm; iespējamo politikas risinājumu gadījumā, kad dalībvalstu kopīgie pūliņi nebūs pietiekami, lai sasniegtu ES līmenī saskaņotos mērķus; kā arī reģionālās apspriešanas nozīmi nacionālo plānu izstrādes procesā.

Ietekmes novērtējumā tika secināts, ka vēlamais variants ir viens jauns tiesību akts, kur pilnībā iekļauta Klimata monitoringa mehānisma regula (MMR). Tajā norādīts, ka ir jānodrošina iespēja veikt dažus formālus atjauninājumus nacionālajiem plāniem un dalībvalstu divgadu progresa ziņojumiem, kā arī Komisijas uzraudzības ziņojumiem (tostarp gada ziņojumi par konkrētām politikas jomām). Tajā secināts, ka Komisijas iteratīvajam procesam būtu jāaptver gan nacionālo plānu izstrāde (vērienīgums), gan īstenošana (izpilde) un ka būs vajadzīgi Komisijas ieteikumi par nacionālajiem plāniem un progresa ziņojumiem. Tajā arī secināts, ka ir nepieciešamas obligātas reģionālas apspriešanās ar citām dalībvalstīm par nacionālo plānu projektiem un galīgo redakciju, lai nodrošinātu nacionālo plānošanas procesu un rīcībpolitiku koordinēšanu Enerģētikas savienības kontekstā.

Vēlamā politikas risinājuma variantu minētajai kombinācijai būtu vislabākā ietekme, samazinot administratīvo slogu un nodrošinot dalībvalstīm rīcības brīvību, vienlaikus nodrošinot pārvaldību, kas ir pietiekami stingra, lai būtu iespējams sasniegt Enerģētikas savienības mērķus.

Atsauce uz Ietekmes novērtējuma kopsavilkumu: SWD(2016)395 4 .

Atsauce uz Regulējuma kontroles padomes pozitīvo atzinumu: SWD(2016)494 5 .

•Ex post izvērtējumi / spēkā esošo tiesību aktu atbilstības pārbaude

Sagatavojot regulas priekšlikumu, tika veikta ES enerģētikas jomas tiesību aktu kopuma plānošanas, ziņošanas un uzraudzības pienākumu atbilstības pārbaude (REFIT). Atbilstības pārbaudē tika izvērtēta enerģētikas jomas tiesību aktu kopuma plānošanas, ziņošanas un uzraudzības pienākumu un ES galvenajos klimata tiesību aktos noteikto pienākumu savstarpējā saikne.

Atbilstības pārbaudē tika izdarīts vispārējs secinājums, ka spēkā esošo ES enerģētikas jomas tiesību aktu kopuma plānošanas, ziņošanas un uzraudzības sistēmai kopumā bija labi rezultāti, taču šajā ziņā ir iespējams ievērojami uzlabot ES enerģētikas jomas tiesību aktu kopumu, kā arī stiprināt savstarpējo saikni ar ES klimata tiesību aktu kopumu, tādējādi ievērojami uzlabojot pašreizējo izmaksu/ieguvumu attiecību.

Ņemot vērā minēto, atbilstības pārbaudē tika stingri ieteikts, ka dalībvalstu plānošanas un ziņošanas, kā arī Komisijas uzraudzības sistemātiska integrēšana būs nepieciešama, lai nodrošinātu saskanību un gan dalībvalstīm, gan Komisijai nodrošinātu iespēju pilnā mērā izmantot sinerģijas un nodrošināt konsekvenci starp dažādiem plānošanas un ziņošanas virzieniem, kā arī lai sistēmu pielāgotu jaunā, visaptverošā Enerģētikas savienības satvara mērķim, tostarp 2030. gada klimata un enerģētikas politikas satvara mērķrādītājiem. Ar ierosināto regulu ir īstenoti atbilstības pārbaudē izklāstītie ieteikumi, izņemot dažus gadījumus, kad tas nebija iespējams tāpēc, ka pienākumu izpildes biežums nesakrita ar Pārvaldības regulā paredzēto vai pienākums izrādījās pārāk tehnisks.

•Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Lai apkopotu ieinteresēto personu un iedzīvotāju viedokļus, 2016. gada 11. janvārī tika sākta sabiedriskā apspriešana. Apspriešana ilga vairāk nekā 12 nedēļas un beidzās 2016. gada 22. aprīlī 6 .

Tiešsaistes aptaujā tika saņemtas 103 atbildes, ko papildināja atbildes, kas tika iesniegtas pa e-pastu, no tām 15 tika saņemtas no dalībvalstīm 7 . Šajā sabiedriskajā apspriešanā saņemtās atbildes tika izmantotas Komisijas veiktajā novērtējumā un spēkā esošo plānošanas un ziņošanas pienākumu atbilstības pārbaudē, kā arī ietekmes novērtējumā, ar ko ir pamatota ierosinātā regula.

Lielākais vairākums respondentu atzina esošo plānošanas un ziņošanas pienākumu nozīmi, taču piekrita, ka esošie plānošanas un ziņošanas pienākumi ir veiksmīgāk jāracionalizē, jāsalāgo un jāintegrē, lai novērstu nepilnības, dublēšanos un neatbilstības un plānošanas pienākumu racionalizēšanu ciešāk saistītu ar 2030. gada satvara mērķiem. Vairākas ieinteresētās personas norādīja, ka pašreizējie nacionālie plāni ir labāk jāintegrē šajās jomās 8 , vienlaikus arī uzsverot vispārējo plānošanas pienākumu racionalizācijas un samazināšanas nepieciešamību.

Lielākā daļa respondentu uzskatīja, ka vēlamais variants, kā racionalizēt pēc 2020. gada piemērojamos plānošanas un ziņošanas pienākumus enerģētikas un klimata jomā, ir viens tiesību akts. Dalībvalstīm attiecībā uz normatīviem un nenormatīviem risinājuma variantiem bija diezgan atšķirīgi viedokļi.

Vairākums respondentu uzskatīja, ka nacionālajos plānos būtu jāatspoguļo visas piecas Enerģētikas savienības dimensijas, tie būtu jāizstrādā, izmantojot sīki izstrādātu modeli (ko tehniskajā darba grupā apstiprinātu arī dalībvalstis) un galvenā uzmanība tajos noteikti būtu jāpievērš kvantificētajiem ES mērķrādītājiem. Neliels skaits respondentu, tostarp vairākas dalībvalstis, drīzāk atbalstīja maza apjoma stratēģiskos nacionālos plānus. Vairākas ieinteresētās personas, tostarp vairākums dalībvalstu, prasīja, ka ir jāizvairās no jauna administratīvā sloga vai papildu izmaksām.

Attiecībā uz politikas procesu, ar ko regulē plānu pabeigšanu un pārskatīšanu, daudzi respondenti atbalstīja pārredzamu un līdzdalīgu plānošanas procesu, kas veicinātu investoru uzticēšanos un plašu sabiedrisko atbalstu.

Visbeidzot, respondenti kopumā piekrita, ka jaunajai pārvaldības sistēmai būtu jāatvieglo nacionālo enerģētikas politiku koordinēšana un jāsekmē reģionālā sadarbība un ka šajā procesā Komisijai vajadzētu ieņemt nozīmīgu lomu.

Plašāks sabiedriskās apspriešanas kopsavilkums ir iekļauts ietekmes novērtējumā.

•Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana

Ietekmes novērtējums un atbilstības pārbaude, kas izmantota, izstrādājot ierosināto regulu, ir pamatoti ar diviem pētījumiem, ko 2016. gada pirmajā pusgadā Komisijas uzdevumā veica Trinomics un Amec Foster Wheeler.

Ierosinātajā regulā un tās 1. pielikumā (nacionālo plānu modelis) iekļauto nacionālo plānu tvērumu un pieeju palīdzēja izstrādāt tehniskā darba grupa par nacionālajiem enerģētikas un klimata plāniem, kuru vadīja Komisija un kurā bija visu dalībvalstu pārstāvji.

Speciālās zināšanas, ko ieinteresētās personas sniedza sabiedriskās apspriešanas laikā, tika izmantotas analīzes papildināšanai kā papildu zināšanu avots.

•Pamattiesības

Tā kā ierosinātā rīcībpolitika primāri attiecas uz dalībvalstīm kā institucionāliem dalībniekiem, tā atbilst Pamattiesību hartai.

4. IETEKME UZ BUDŽETU

Šā priekšlikuma galvenie mērķi ir plānošanas, ziņošanas un uzraudzības pienākumu racionalizācija un pārvaldības mehānisma izveide. Dalībvalstīm regulāri būs jāiesniedz Komisijai integrēti plāni un ziņojumi. Ņemot vērā dalībvalstu sniegto informāciju, Komisijai būs jāsagatavo nepieciešamie uzraudzības ziņojumi. Lai Komisija varētu izpildīt savus uzdevumus, Komisijas esošā vispārējā cilvēkresursu finansējuma ietvaros tiks piesaistīti enerģētikas un klimata politikas jomu darbinieki: speciālisti, pagaidu darbinieki un ārštata darbinieki. Attiecībā uz EVA papildus līdz šim plānotajiem cilvēkresursiem tiek pieprasīta papildu līgumdarbinieku nolīgšana (2020. gadā maksimāli 3).

Izmaksas, kuras saistībā ar ierosinātās regulas īstenošanu radīsies Enerģētikas ĢD un Klimata ĢD un kuras sīkāk izklāstītas pievienotajā finanšu pārskatā, laikposmā līdz 2020. gadam tiks pilnībā nosegtas ar pašreiz plānoto budžeta pozīciju finansējumu. EVA nepieciešamie finanšu resursi tiks piešķirti papildus pašreiz plānotajam finansējumam.

5.CITI JAUTĀJUMI

•Īstenošanas plāni un uzraudzības, novērtēšanas un ziņošanas kārtība

Šajā regulā noteiktā Komisijas un dalībvalstu ziņošanas un novērtēšanas kārtība nodrošinās regulas īstenošanas rūpīgu uzraudzību.

Regulas formālā pārskatīšana notiks 2026. gadā. Izskatīšanā būtu jāņem vērā arī Parīzes nolīgumā paredzētās globālās izsvēršanas rezultāti.

•Skaidrojošie dokumenti (direktīvām)

Neattiecas.

•Konkrētu priekšlikuma noteikumu sīks skaidrojums

Ierosinātās regulas pirmajā nodaļā ir noteikta tās piemērošanas joma un priekšmets, kā arī definēti izmantotie termini.

Ierosinātās regulas otrajā nodaļā ir izklāstīts dalībvalstu pienākums līdz 2019. gada 1. janvārim izstrādāt integrētu nacionālo enerģētikas un klimata plānu 2021.–2030. gadam un turpmākajiem desmit gadu periodiem. I pielikumā iekļauts saistošs plānu paraugs, kur norādīti papildu elementi par, piemēram, politikas virzieniem, pasākumiem un analītisko bāzi.

Šajā nodaļā ir izklāstīts arī Komisijas un dalībvalstu iteratīvais apspriešanās process pirms plāna pabeigšanas, pamatojoties uz nacionālā plāna projektu, kas jāiesniedz Komisijai līdz 2018. gada 1. janvārim un pēc tam ik pēc desmit gadiem — nākamajam desmit gadu periodam. Šajā sistēmā Komisija varēs sniegt ieteikumus par mērķu, mērķrādītāju un devumu vērienīgumu, kā arī par konkrētām plānā iekļautām rīcībpolitikām un pasākumiem. Arī citas dalībvalstis reģionālajā apspriešanā varēs komentēt plāna projektu. Plāni būs jāatjaunina līdz 2024. gada 1. janvārim (joprojām, ņemot vērā 2030. gada mērķus).

Trešajā nodaļā izklāstīti dalībvalstu pienākumi sagatavot un paziņot Komisijai ilgtermiņa zema oglekļa emisiju līmeņa stratēģijas turpmākajiem 50 gadiem, kas ir būtisks elements, lai veicinātu ekonomikas pārmaiņas, radītu darbvietas, sekmētu izaugsmi un sasniegtu plašākas ilgtspējīgas attīstības mērķus, kā arī godīgi un rentabli censtos sasniegt Parīzes nolīgumā izvirzītos ilgtermiņa mērķus.

Ierosinātās regulas ceturtajā nodaļā dalībvalstīm noteikts pienākums, sākot no 2021. gada sagatavot divgadu progresa ziņojumus par plānu īstenošanu attiecībā uz visām piecām Enerģētikas savienības dimensijām, lai būtu iespējams sekot līdzi to sekmēm. Šajos progresa ziņojumos dalībvalstīm reizi divos gados ir jāziņo arī par saviem nacionālajiem plāniem un stratēģijām attiecībā uz pielāgošanos klimata pārmaiņām, termiņus salāgojot ar Parīzes nolīgumu.

Šajā nodaļā ir arī norādīts, kādi ziņojumi ir jāsagatavo katru gadu, piemēram, lai izpildītu Savienības un tās dalībvalstu starptautiskās saistības un iegūtu vajadzīgo bāzi atbilstības novērtējumam saskaņā ar regulu [PB: akts Nr. XXX par saistošiem ikgadējiem siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinājumiem, kas dalībvalstīm jāpanāk no 2021. līdz 2030. gadam nolūkā izveidot noturīgu Enerģētikas savienību un izpildīt Parīzes nolīgumā paredzētās saistības, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes regulu Nr. 525/2013 par mehānismu siltumnīcefekta gāzu emisiju pārraudzībai un ziņošanai un citas informācijas ziņošanai saistībā ar klimata pārmaiņām] 9 un Regulu [PB: akts Nr. XXX par zemes izmantošanā, zemes izmantošanas maiņā un mežsaimniecībā radušos siltumnīcefekta gāzu emisiju un piesaistījumu iekļaušanu klimata un enerģētikas politikas satvarā laikposmam līdz 2030. gadam un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu Nr. 525/2013 par mehānismu siltumnīcefekta gāzu emisiju pārraudzībai un ziņošanai un citas informācijas ziņošanai saistībā ar klimata pārmaiņām] 10 . Šie ziņojumi attiecas, piemēram, uz SEG pārskatiem un atbalstu jaunattīstības valstīm, un nodrošina Savienībai un tās dalībvalstīm iespēju pierādīt savu UNFCCC un Parīzes nolīgumā noteikto saistību izpildes virzību. Tajā ir noteikts, ka jānodrošina pārredzamība attiecībā uz ieņēmumiem, kas iegūti no kvotu izsoles, kā noteikts Direktīvā, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai (ETS direktīva).

Šajā nodaļā ir izklāstīts arī šo ziņojumu obligātais saturs saistībā ar piecām dimensijām un noteikta e-ziņošanas platforma, kas būtu jāveido, izmantojot, piemēram, EVA, Eurostat (ESTAT) un Kopīgā pētniecības centra (JRC) izstrādāto ziņošanas procesu, datubāžu un e-rīku radītos ieguvumus.

Ierosinātās regulas piektajā nodaļā izklāstītas prasības attiecībā uz uzraudzību un novērtējumu, ko veic Komisija, lai uzraudzītu dalībvalstu virzību uz nacionālajā plānā nosprausto mērķu sasniegšanu. Tajā izklāstīts arī process, kas Komisijai jāievēro, lai veiktu pasākumus nolūkā nodrošināt Enerģētikas savienības mērķu kopīgu sasniegšanu vai sniegtu ieteikumus attiecībā uz plānu īstenošanu, lai sasniegtu jau izvirzītos mērķus.

Tajā noteikts, ka Komisijas ieteikumi jāsagatavo, pamatojoties uz progresa ziņojumiem, un paredzēts, ka Komisijai jārīkojas ES līmenī vai jāprasa, lai dalībvalstis veiktu pasākumus, ja progresa novērtējumā redzams, ka ES 2030. gada enerģētikas un klimata mērķrādītāji netiks sasniegti (t. i., jāpalielina nepietiekams vērienīgums un izpilde nepilnības vai likvidējot šīs nepilnības). Tajā ir izklāstīta arī Komisijas metode attiecībā uz ikgadējo Enerģētikas savienības stāvokļa apskatu.

Ierosinātās regulas sestajā nodaļā izklāstītas prasības, ko piemēro nacionālajām un Savienības SEG emisiju inventarizācijas sistēmām, rīcībpolitikām, pasākumiem un prognozēm. Šādu sistēmu izveidošana ir starptautiska prasība. Tās arī palīdzēs īstenot nacionālos plānus attiecībā uz dekarbonizācijas dimensiju.

Šī nodaļa arī sniedz juridisko pamatu Savienības un nacionālo reģistru izveidošanai, lai ņemtu vērā nacionāli noteiktos devumus, kā arī tā atļauj izmantot starptautiski pārskaitītos mazinājumus saskaņā ar Parīzes nolīguma 4. panta 13. punktu un 6. pantu.

Ierosinātās regulas septītajā nodaļā izklāstīti dalībvalstu un Savienības sadarbības un atbalsta mehānismi un principi. Tajā ir noteikts arī EVA uzdevums attiecīgi atbalstīt Komisiju, veicot šajā regulā paredzēto uzraudzību un ziņošanu.

Ierosinātās regulas astotajā nodaļā izklāstīti noteikumi, kas jāpiemēro attiecībā uz konkrētu pilnvaru piešķiršanu Komisijai, lai konkrēti definētās situācijās pieņemtu deleģētos aktus.

Ar ierosinātās regulas devīto nodaļu izveido Enerģētikas savienības komiteju (pārbaudes komiteja saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 182/2011), un šajā nodaļā ir izklāstīti noteikumi attiecībā uz regulas caurskatīšanu 2026. gadā, citu ES tiesību aktu atcelšanu vai grozīšanu, lai nodrošinātu saskanību, kā arī noteikumi par pārejas pasākumiem un stāšanos spēkā.

2016/0375 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 192. panta 1. punktu un 194. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

[ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu 11 ,]

[ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu 12 ,]

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)Šī regula liek vajadzīgo leģislatīvo pamatu uzticamai un pārredzamai pārvaldībai, kas nodrošinās Enerģētikas savienības mērķu un mērķrādītāju sasniegšanu ar komplementāriem, saskanīgiem un vērienīgiem Savienības un tās dalībvalstu centieniem, līdztekus iedzīvinot Savienības labāka regulējuma principus.

(2)Enerģētikas savienībai būtu jāaptver piecas pamatdimensijas: enerģētiskā drošība, iekšējais enerģijas tirgus, energoefektivitāte, dekarbonizācija un pētniecība, inovācija un konkurētspēja.

(3)Spēcīga Enerģētikas savienība, kuras pamatā ir tālejoša klimata politika, ir vajadzīga tāpēc, lai Savienības patērētājiem — gan mājsaimniecībām, gan uzņēmumiem — sagādātu drošu, ilgtspējīgi saražotu, konkurētspējīgu enerģiju par pieņemamu cenu, un tam vajadzīga pilnīga Eiropas energosistēmas pārkārtošana. Šo mērķi var sasniegt tikai ar koordinētu rīcību un gan leģislatīviem, gan neleģislatīviem aktiem Savienības un nacionālā līmenī.

(4)Komisijas priekšlikums ir izstrādāts līdzās un pieņemts kopā ar vairākām citām iniciatīvām konkrētās enerģētikas politikas jomās, konkrētāk, atjaunojamo energoresursu, energoefektivitātes un tirgus modeļa jomā. Minētās iniciatīvas kopā veido tiesību aktu paketi, kuras pamatprincipi ir prioritāte energoefektivitātei, Savienības globālās līderpozīcijas atjaunojamo energoresursu jomā un taisnīgums pret enerģijas patērētājiem.

(5)Eiropadome 2014. gada 24. oktobrī vienojās par Savienības klimata un enerģētikas politikas satvaru 2030. gadam, par pamatu izvirzot četrus galvenos mērķrādītājus: visā iekšējā tautsaimniecībā par vismaz 40 % samazināt siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas, par vismaz 27 % (orientējoties uz 30 %) uzlabot energoefektivitāti, panākt, ka vismaz 27 % no Savienībā patērētās enerģijas nāk no atjaunojamajiem energoresursiem, un panākt, ka elektrotīklu starpsavienotības rādītājs sasniedz vismaz 15 %. Tā noteica, ka atjaunojamo energoresursu mērķrādītājs ir saistošs Savienības līmenī un tiks sasniegts ar dalībvalstu devumiem, orientējoties uz vajadzību kopīgi sasniegt ES mērķrādītāju.

(6)Vides padomes 2015. gada 6. marta sanāksmē saistošais mērķrādītājs līdz 2030. gadam visas tautsaimniecības mērogā panākt siltumnīcefekta gāzu emisiju iekšējo samazinājumu par vismaz 40 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni tika oficiāli apstiprināts par Savienības un tās dalībvalstu iecerēto nacionālo noteikto devumu Parīzes nolīguma īstenošanā. Savienība Parīzes nolīgumu ratificēja 2016. gada 5. oktobrī 13 , un tas stājās spēkā 2016. gada 4. novembrī. Tas aizstāj 1997. gada Kioto protokolā paredzēto pieeju, kas pēc 2020. gada vairs turpināta netiks. Tāpēc, to ņemot vērā, būtu jāatjaunina Savienības emisiju un piesaistījumu monitoringa un ziņošanas sistēma.

(7)Eiropadome 2014. gada 24. oktobrī 14 arī secināja, ka būtu jāizstrādā uzticama un pārredzama pārvaldības sistēma, kas, neradot lieku administratīvo slogu, palīdzētu nodrošināt, ka ES sasniedz savus enerģētikas politikas mērķus, atvēlot dalībvalstīm vajadzīgo elastību un pilnībā respektējot dalībvalstu tiesības noteikt savu energoresursu struktūru. Tā uzsvēra, ka šāda pārvaldības sistēma būtu jāveido, izmantojot jau esošos elementus, piemēram, nacionālās klimata programmas un nacionālos atjaunojamo energoresursu un energoefektivitātes plānus, un ka atsevišķie plānošanas un ziņošanas pavedieni jāracionalizē un jāsavij. Tā arī vienojās stiprināt patērētāju lomu un tiesības un investoriem vajadzīgo pārredzamību un paredzamību, cita starpā sistemātiski sekojot pamatindikatoriem virzībā uz finansiāli pieejamu, drošu, konkurētspējīgu, aizsargātu un ilgtspējīgu energosistēmu, kā arī palīdzēt koordinēt nacionālās enerģētikas rīcībpolitikas un veicināt reģionālo sadarbību starp dalībvalstīm.

(8)Komisijas 2015. gada 25. februāra Enerģētikas savienības stratēģijā norādīts, ka ir vajadzīga integrēta pārvaldība, lai visa ar enerģētiku saistītā rīcība Savienības, reģionālā, nacionālā un vietējā līmenī katrā ziņā palīdzētu sasniegt Enerģētikas savienības mērķus, tādējādi pārvaldības tvērumu paplašinot no 2030. gada klimata un enerģētikas satvara uz visām piecām Enerģētikas savienības pamatdimensijām.

(9)Savā 2015. gada 18. novembra paziņojumā par Enerģētikas savienības stāvokli 15 Komisija vēl precizēja, ka integrētie nacionālie enerģētikas un klimata plāni, kas aptver visas piecas Enerģētikas savienības dimensijas, ir svarīgi stratēģiskākas enerģētikas un klimata politikas plānošanas instrumenti. Enerģētikas savienības stāvokļa apskata ietvaros sniegtie Komisijas norādījumi dalībvalstīm par integrētajiem nacionālajiem enerģētikas un klimata plāniem deva dalībvalstīm pamatu sākt izstrādāt nacionālos plānus periodam no 2021. līdz 2030. gadam un noteica galvenos pārvaldības procesa pīlārus. Enerģētikas savienības stāvokļa apskatā arī bija noteikts, kā pārvaldībai jāsakņojas tiesību aktos.

(10)Padomes 2015. gada 26. novembra secinājumos 16 atzīts, ka Enerģētikas savienības pārvaldība būs svarīgs instruments centienos sekmīgi un efektīvi izveidot Enerģētikas savienību un sasniegt tās mērķus. Tajos uzsvērts, ka pārvaldības sistēmai vajadzētu būt balstītai uz principiem, kas paredz klimata un enerģētikas rīcībpolitiku īstenošanas stratēģisko plānošanu un ziņošanu par to savstarpēji integrēt, kā arī par enerģētikas un klimata politiku atbildīgo aktoru darbību koordinēt Savienības, reģionālā un nacionālā līmenī. Tajos turklāt tika uzsvērts, ka pārvaldībai būtu jānodrošina apstiprināto 2030. gadam nosprausto enerģētikas un klimata mērķrādītāju sasniegšana un ka pārvaldība dotu iespēju uzraudzīt Savienības kopīgo progresu virzībā uz piecās Enerģētikas savienības dimensijās izvirzītajiem rīcībpolitiskajiem mērķiem.

(11)Eiropas Parlamenta 2015. gada 15. decembra rezolūcijā “Virzība uz Eiropas enerģētikas savienību” 17 pausts aicinājums Enerģētikas savienības pārvaldības satvaru veidot vērienīgu, uzticamu, pārredzamu, demokrātisku un ar pilnīgu Eiropas Parlamenta iesaisti, kā arī nodrošināt 2030. gadam izvirzīto klimata un enerģētikas mērķrādītāju sasniegšanu.

(12)Tāpēc galvenajam Enerģētikas savienības pārvaldības mērķim vajadzētu būt: dot iespēju sasniegt Enerģētikas savienības mērķus un jo īpaši 2030. gada klimata un enerģētikas satvara mērķrādītājus. Tāpēc šī regula ir saistīta ar sektorālajiem tiesību aktiem, ar kuriem tiek īstenoti 2030. gadam nospraustie enerģētikas un klimata mērķrādītāji. Lai gan dalībvalstīm ir vajadzīga elastība izvēlēties rīcībpolitikas, kas vislabāk sader ar valsts energoresursu struktūru un vislabāk atbilst valsts vajadzībām, šai elastībai vajadzētu būt savienojamai ar ciešāku tirgus integrāciju, lielāku konkurenci, klimata un enerģētikas mērķu sasniegšanu un pakāpenisku pāreju uz mazoglekļa ekonomiku.

(13)Lai varētu notikt pāreja uz mazoglekļa ekonomiku, jāmainās investīciju modeļiem un vajadzīgi attiecīgi stimuli visā rīcībpolitiku spektrā. Lai panāktu siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumus, ir jākāpina Eiropas ekonomikas efektivitāte un inovativitāte, un šiem samazinājumiem turklāt būtu jāuzlabo gaisa kvalitāte.

(14)Tā kā siltumnīcefekta gāzes un gaisa piesārņotāju avoti galvenokārt ir vieni un tie paši, uz SEG samazināšanu vērsta rīcībpolitika var līdztekus uzlabot gaisa kvalitāti, tā kompensējot daļu SEG samazināšanas īstermiņa izmaksu vai visas šīs izmaksas. Tā kā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/81/EK 18 ziņotie dati ir vērtīgs resurss SEG pārskata un nacionālo plānu sagatavošanā, būtu jāņem vērā, cik svarīgi ir apkopot un ziņot datus, kas saskaņā ar Direktīvu 2001/81/EK sniegtajos ziņojumos un SEG pārskatā ir saskanīgi.

(15)Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 525/2013 19 īstenošanā gūtā pieredze liecina, ka ir vajadzīga sinerģija un saskanība ar citos tiesību aktos paredzētajiem ziņošanas pienākumiem, konkrētāk, pienākumiem, kas paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2003/87/EK 20 , Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 166/2006 21 , Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1099/2008 22 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 517/2014 23 . Lai nodrošinātu, ka ziņojumi par emisijām ir kvalitatīvi, ir svarīgi siltumnīcefekta gāzu emisiju ziņošanā katrā ziņā izmantot saskanīgus datus.

(16)Kā paredz Komisijas stingrā apņemšanās panākt labāku regulējumu, Enerģētikas savienības pārvaldībai vajadzētu ievērojami mazināt dalībvalstu, Komisijas un citu Savienības iestāžu administratīvo slogu, kā arī nodrošināt Savienības un nacionālā līmeņa rīcībpolitiku un pasākumu saskanību un piemērotību attiecībā uz energosistēmas pārkārtošanu virzībā uz mazoglekļa ekonomiku.

(17)Enerģētikas savienības mērķu sasniegšana būtu jānodrošina ar Savienības iniciatīvām līdztekus integrētajos nacionālajos enerģētikas un klimata plānos izvirzītajām saskanīgajām nacionālajām rīcībpolitikām. Savienības sektorālajos tiesību aktos enerģētikas un klimata jomā ir noteiktas plānošanas prasības, kas ir bijuši lietderīgi instrumenti pārmaiņu veicināšanai nacionālā līmenī. Tā kā prasības ieviestas dažādos laikos, tās dažkārt pārklājas un tajās nav pietiekami ņemtas vērā dažādās politikas jomās iespējamās sinerģijas un mijiedarbība starp tām. Tāpēc plānošana, ziņošana un monitorings, kas klimata un enerģētikas jomā pašlaik rit nošķirti, pēc iespējas vairāk būtu jāracionalizē un savstarpēji jāintegrē.

(18)Integrētajiem nacionālajiem enerģētikas un klimata plāniem būtu jāaptver desmit gadus ilgi periodi un jāsniedz pārskats par pašreizējo energosistēmu un rīcībpolitisko situāciju. Tajos būtu jānosaka nacionālie mērķi katrā no piecām Enerģētikas savienības pamatdimensijām, kā arī attiecīgās rīcībpolitikas un pasākumi šo mērķu sasniegšanai, un to pamatā jābūt analīzei. Nacionālajos plānos, kas aptver pirmo periodu — no 2021. līdz 2030. gadam —, īpaša uzmanība jāveltī 2030. gadam izvirzītajiem siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanas, atjaunojamo energoresursu, energoefektivitātes un elektrotīklu starpsavienojumu mērķrādītājiem. Dalībvalstīm būtu jātiecas panākt, lai nacionālie plāni būtu saskanīgi ar ilgtspējīgas attīstības mērķiem un palīdzētu šos mērķus sasniegt.

(19)Būtu jāizveido obligāta nacionālo plānu veidne, lai nodrošinātu, ka visi nacionālie plāni ir pietiekami visaptveroši un būtu vieglāk tos salīdzināt un agregēt, vienlaikus dalībvalstīm tomēr dodot pietiekamu elastību noteikt nacionālo plānu detaļas atbilstoši valsts vajadzībām un situācijas specifikai.

(20)Rīcībpolitiku un pasākumu īstenošana enerģētikas un klimata jomā atstāj ietekmi uz vidi. Tāpēc dalībvalstīm būtu jānodrošina, lai sabiedrībai tiktu dotas agrīnas un reālas iespējas iesaistīties integrēto nacionālo enerģētikas un klimata plānu sagatavošanā un tās apspriešanā, attiecīgā gadījumā atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2001/42/EK 24 un Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas (“ANO/EEK”) 1998. gada 25. jūnija Konvencijai par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem (“Orhūsas konvencija”). Dalībvalstīm turklāt būtu jānodrošina sociālo partneru iesaiste integrēto nacionālo enerģētikas un klimata plānu sagatavošanā.

(21)Sekmīgi sasniegt Enerģētikas savienības mērķus nebūs iespējams bez reģionālās sadarbības. Lai novērstu nesaskanību un potenciālu negatīvu ietekmi uz citām dalībvalstīm un nodrošinātu, ka kopīgi tiek sasniegti kopīgie mērķi, dalībvalstīm būtu jādod iespēja izteikt piezīmes par citu dalībvalstu plāniem pirms to galīgās redakcijas izstrādes. Lai uzlabotu pasākumu lietderību un efektivitāti un sekmētu tirgus integrāciju un enerģētisko drošību, būtu katrā ziņā reģionāli jāsadarbojas nacionālo plānu izstrādē un to galīgās redakcijas izstrādē, kā ar to vēlākajā īstenošanā.

(22)Lai nodrošinātu nacionālo rīcībpolitiku un pasākumu pārredzamību un paredzamību, tādējādi dodot drošību investoriem, nacionālajiem plāniem vajadzētu būt stabiliem. Tomēr vienu reizi plāna aptvertajā desmit gadu periodā būtu jāparedz nacionālo plānu atjauninājumi, lai dalībvalstīm dotu iespēju pielāgoties būtiskiem mainīgiem apstākļiem. Plānus, kas aptver 2021.–2030. gada periodu, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai atjaunināt līdz 2024. gada 1. janvārim. Mērķrādītāji, mērķi un devumi būtu jāmaina tikai tā, lai tie kopumā kļūtu vērienīgāki, it sevišķi 2030. gadam nosprausto enerģētikas un klimata mērķrādītāju kontekstā. Atjauninājumos dalībvalstīm būtu jācenšas mazināt jebkādu negatīvu ietekmi uz vidi, kas noskaidrojusies integrētajā ziņošanā.

(23)Lai sekmētu ekonomikas pārkārtošanu, nodarbinātību, izaugsmi un plašāku ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanu, kā arī taisnīgi un izmaksefektīvi virzītos uz Parīzes nolīgumā izvirzīto ilgtermiņa mērķi, ir katrā ziņā vajadzīgas stabilas ilgtermiņa mazemisiju stratēģijas. Turklāt Parīzes nolīguma puses ir aicinātas līdz 2020. gadam izziņot savas ilgtermiņa stratēģijas attīstībai ar mazām siltumnīcefekta gāzu emisijām laikposmā līdz gadsimta vidum.

(24)Tāpat kā plānošanas gadījumā, Savienības sektorālie tiesību akti enerģētikas un klimata jomā nosaka ziņošanas prasības, kas bieži vien bijušas lietderīgi instrumenti pārmaiņu veicināšanai nacionālā līmenī, bet, tā kā prasības ieviestas dažādos laikos, tās dažkārt pārklājas un tajās nav pietiekami ņemtas vērā dažādās politikas jomās — piemēram, SEG mazināšanā, atjaunojamo energoresursu jomā, energoefektivitātē un tirgus integrācijā — iespējamās sinerģijas un mijiedarbība starp tām. Lai panāktu pareizo līdzsvaru starp vajadzību nodrošināt pienācīgu sekojumu nacionālo plānu īstenošanai un vajadzību mazināt administratīvo slogu, dalībvalstīm būtu jāsagatavo divgadu progresa ziņojumi par plānu īstenošanu un citām energosistēmas norisēm. Tomēr dažas ziņas, konkrētāk, ziņas par klimatu, kuru sniegšana izriet no Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām (UNFCCC) un Savienības regulām, tomēr būtu jāsniedz ik gadu.

(25)Integrētajos dalībvalstu progresa ziņojumos būtu jāaplūko tie paši elementi, kas paredzēti nacionālo plānu veidnē. Tā kā integrētie progresa ziņojumi ir tehniska rakstura un pirmie progresa ziņojumi jāsniedz 2021. gadā, ziņojumu veidne būtu jānosaka vēlākā īstenošanas aktā vai aktos. Progresa ziņojumi būtu jāsagatavo, lai garantētu pārredzamību Savienībai, citām dalībvalstīm un tirgus dalībniekiem, tostarp patērētājiem. Tiem vajadzētu pilnīgi aptvert visas piecas Enerģētikas savienības dimensijas un pirmajā periodā vienlaikus īpašu uzsvaru likt uz jomām, uz kurām attiecas 2030. gada klimata un enerģētikas politikas satvara mērķrādītāji.

(26)Saskaņā ar UNFCCC Savienībai un tās dalībvalstīm ir pienākums izstrādāt, regulāri atjaunināt, publicēt un Līgumslēdzēju pušu konferencei iesniegt nacionālos pārskatus par antropogēnajām visu siltumnīcefekta gāzu emisijām no avotiem un to piesaistījumiem piesaistītājos, izmantojot salīdzināmu metodiku, par ko vienojusies Pušu konference. SEG pārskati ir vajadzīgi, lai varētu izsekot dekarbonizācijas dimensijas īstenošanas progresam un novērtēt atbilstību klimata jomas tiesību aktiem, it sevišķi Regulai [OP: akts Nr. XXX par saistošiem ikgadējiem siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinājumiem, kas dalībvalstīm jāpanāk no 2021. līdz 2030. gadam nolūkā izveidot noturīgu Enerģētikas savienību un izpildīt Parīzes nolīgumā paredzētās saistības, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 525/2013 par mehānismu siltumnīcefekta gāzu emisiju pārraudzībai un ziņošanai un citas informācijas ziņošanai saistībā ar klimata pārmaiņām] 25 (“Regula [ ] [ESR]”) un Regulai [OP: akts Nr. XXX par zemes izmantošanā, zemes izmantošanas maiņā un mežsaimniecībā radušos siltumnīcefekta gāzu emisiju un piesaistījumu iekļaušanu klimata un enerģētikas politikas satvarā laikposmam līdz 2030. gadam un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 525/2013 par mehānismu siltumnīcefekta gāzu emisiju pārraudzībai un ziņošanai un citas informācijas ziņošanai saistībā ar klimata pārmaiņām] 26 (“Regula [ ] [LULUCF]”).

(27)UNFCCC Pušu konferences Lēmums 1/CP.16 nosaka pienākumu izstrādāt nacionālu kārtību, kādā aplēš visu siltumnīcefekta gāzu antropogēnās emisijas no avotiem un piesaistījumus piesaistītājos. Šai regulai vajadzētu dot iespēju šādu nacionālo kārtību izveidot.

(28)Regulas (ES) Nr. 525/2013 īstenošanā gūtā pieredze liecina, cik liela nozīme ir informācijas pārredzamībai, precizitātei, saskanībai, pilnīgumam un salīdzināmībai. Balstoties uz šo pieredzi, šai regulai būtu jānodrošina, ka dalībvalstu progresa ziņojumos būtiska vieta tiek atvēlēta ziņām par rīcībpolitikām un pasākumiem un prognozēm. Šajos ziņojumos sniegtajai informācijai vajadzētu būt katrā ziņā vajadzīgai Regulas [ ] [ESR] saistību savlaicīgas izpildes pierādīšanai. Sistēmu pārvaldīšanai un pastāvīgai uzlabošanai gan Savienības, gan dalībvalstu līmenī līdzās labākiem norādījumiem par ziņošanu vajadzētu ievērojami palīdzēt aizvien uzlabot informāciju, kas vajadzīga, lai sekotu dekarbonizācijas dimensijas īstenošanas progresam.

(29)Šai regulai būtu jānodrošina, ka dalībvalstis ziņo par pielāgošanos klimata pārmaiņām un finansiāla, tehnoloģiska un spēju veidošanas atbalsta sniegšanu jaunattīstības valstīm, tādējādi sekmējot UNFCCC un Parīzes nolīgumā Savienībai paredzēto saistību izpildi. Turklāt informācijai par nacionālajiem pielāgošanās pasākumiem un atbalstu ir liela nozīme arī integrēto nacionālo enerģētikas un klimata plānu kontekstā, īpaši attiecībā uz pielāgošanos tai negatīvajai klimata pārmaiņu ietekmei, kas saistīta ar Savienības energoapgādes drošību, piemēram, dzesēšanas ūdens pieejamību elektrostacijām un enerģētiskām vajadzībām izmantojamās biomasas pieejamību, kā arī informācijai par atbalstu, kas attiecas uz Enerģētikas savienības ārējo dimensiju.

(30)Lai mazinātu dalībvalstīm un Komisijai radīto administratīvo slogu, Komisijai būtu jāizveido tiešsaistes ziņošanas platforma, kas atvieglotu saziņu un veicinātu sadarbību. Tam vajadzētu nodrošināt ziņojumu savlaicīgu iesniegšanu un uzlabot nacionālās ziņošanas pārredzamību. E-ziņošanas platformai vajadzētu papildināt, ņemt vērā un izmantot esošos — piemēram, Eiropas Vides aģentūras, Eurostat un Kopīgā pētniecības centra — ziņošanas procesus, datubāzes un e-rīkus, kā arī Savienības vides vadības un audita shēmas sniegto pieredzi.

(31)Kas attiecas uz datiem, kas Komisijai sniedzami nacionālās plānošanas un ziņošanas ietvaros, dalībvalstīm nebūtu dubultā jāsniedz dati un statistikas dati, kas jau darīti pieejami ar Eurostat starpniecību atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 223/2009 27 tādā pašā formā, kā vajadzīgs šajā regulā noteikto plānošanas un ziņošanas pienākumu izpildei, un joprojām ar tādām pašām vērtībām ir pieejami no Eurostat. Ja tas ir iespējams un laika ziņā ir lietderīgi, nacionālajos enerģētikas un klimata plānos sniegtajiem datiem un prognozēm būtu jābalstās uz Eurostat datiem un Regulā (EK) Nr. 223/2009 paredzēto Eiropas statistikas datu ziņošanas metodiku un jābūt ar tiem saskanīgiem.

(32)Paturot prātā vajadzību kopīgi sasniegt Enerģētikas savienības stratēģijā izvirzītos mērķus, ir ārkārtīgi svarīgi Komisijai novērtēt nacionālos plānus un − uz progresa ziņojumu pamata − šo plānu īstenošanas gaitu. Pirmajā desmit gadu periodā tas it sevišķi attiecas uz 2030. gadam izvirzīto Savienības līmeņa enerģētikas un klimata mērķrādītāju sasniegšanu un nacionālā devuma nodrošināšanu šo mērķrādītāju sasniegšanā. Šāda novērtēšana būtu jāveic reizi divos gados un reizi gadā tikai tad, ja tas ir nepieciešams, un novērtējumi būtu jākonsolidē Komisijas ziņojumos par Enerģētikas savienības stāvokli.

(33)Tā kā aviācijā rodas CO2 un citu gāzu emisijas, tostarp slāpekļa oksīdu emisijas, un tā iespaido tādus mehānismus kā pastiprināta spalvmākoņu veidošanās, tā atstāj ietekmi uz pasaules klimatu. Ņemot vērā, ka zinātniskā izpratne par šādu ietekmi strauji attīstās, Regulā (ES) Nr. 525/2013 jau ir paredzēts no jauna novērtēt, kāda ir aviācijas ar CO2 nesaistītā ietekme uz pasaules klimatu. Tam izmantotā modelēšana būtu jāpielāgo zinātniskajam progresam. Balstoties uz šādas ietekmes novērtējumiem, Komisija varētu apsvērt attiecīgas rīcībpolitikas šīs problēmas risināšanai.

(34)Lai palīdzētu nodrošināt saskanību starp nacionālajām un Savienības rīcībpolitikām un Enerģētikas savienības mērķiem, Komisijai un dalībvalstīm būtu pastāvīgi jāiesaistās dialogā. Komisijai būtu dalībvalstīm pēc vajadzības jāsniedz ieteikumi, arī par nacionālo plānu projektu vērienīgumu, paziņoto nacionālo plānu rīcībpolitiku un pasākumu vēlāko īstenošanu un citām rīcībpolitikām un pasākumiem, kas ir relevantas Enerģētikas savienības īstenošanas kontekstā. Dalībvalstīm šādi ieteikumi būtu maksimāli jāņem vērā un nākamajos progresa ziņojumos jāizklāsta, kā tie ievēroti.

(35)Ja nacionālo enerģētikas un klimata plānu vai to atjauninājumu vēriens nav pietiekams, lai kopīgi sasniegtu Enerģētikas savienības mērķus un — pirmajā desmit gadu periodā — it sevišķi 2030. gadam nospraustos Savienības atjaunojamo energoresursu un energoefektivitātes mērķrādītājus, Komisijai Savienības līmenī būtu jāveic pasākumi, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka šie mērķi un mērķrādītāji tiek kopīgi sasniegti (tādējādi novēršot vēriena nepietiekamību). Ja Savienības progress virzībā uz šiem mērķiem un mērķrādītājiem nav pietiekams to sasniegšanai, Komisijai līdzās ieteikumu sniegšanai būtu jāveic pasākumi Savienības līmenī vai dalībvalstīm būtu jāveic papildu pasākumi, lai nodrošinātu šo mērķu un mērķrādītāju sasniegšanu (tādējādi novēršot progresa nepietiekamību). Attiecībā uz kopīgo mērķrādītāju sasniegšanai vajadzīgo centienu dalīšanu šādos pasākumos būtu jāņem vērā dalībvalstu agrīnie vērienīgie devumi 2030. gada atjaunojamo energoresursu un energoefektivitātes mērķrādītāju sasniegšanā. Atjaunojamo energoresursu jomā šādi pasākumi var ietvert dalībvalstu iemaksas Komisijas pārvaldītā finansēšanas platformā, kas tiktu izmantota atjaunojamo energoresursu projektu finansēšanā visā Savienībā. Sākot ar 2021. gadu, dalībvalstu nacionālie atjaunojamo energoresursu mērķrādītāji 2020. gadam būtu jāizmanto par bāzlīnijas atjaunojamo energoresursu īpatsvaru. Energoefektivitātes jomā papildu pasākumi var būt īpaši orientēti uz produktu, ēku un transporta energoefektivitātes uzlabošanu.

(36)Savienībai un dalībvalstīm būtu jātiecas sniegt visjaunāko informāciju par savām siltumnīcefekta gāzu emisijām un piesaistījumiem. Ar šo regulu būtu jādod iespēja šādas aplēses sagatavot pēc iespējas īsākos termiņos, izmantojot statistikas datus un citu informāciju, piemēram, vajadzības gadījumā Vides un drošības globālā monitoringa programmas un citu satelītsistēmu kosmosā iegūtos datus.

(37)Saskaņā ar Regulu [ ] [ESR] arī turpmāk būtu jāizmanto Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumā Nr. 406/2009/EK 28 izraudzītā ikgadējā saistību cikla pieeja. Tam vajadzīga visaptveroša dalībvalstu siltumnīcefekta gāzu pārskatu izskatīšana, lai varētu novērtēt atbilstību un vajadzības gadījumā piemērot korektīvus pasākumus. Lai nodrošinātu, ka atbilstība Regulai [ ] [ESR] tiek izvērtēta ticami, konsekventi, pārredzami un savlaicīgi, ir vajadzīgs dalībvalstu iesniegto siltumnīcefekta gāzu pārskatu izskatīšanas process Savienības līmenī.

(38)Dalībvalstīm un Komisijai katrā ziņā būtu cieši jāsadarbojas visos jautājumos, kas saistīti ar Enerģētikas savienības un šīs regulas īstenošanu, ar ciešu Eiropas Parlamenta iesaisti. Komisijai būtu pēc vajadzības dalībvalstīm jāpalīdz šīs regulas īstenošanā, it sevišķi nacionālo plānu izstrādē un ar to saistītajā spēju veidošanā.

(39)Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka integrētajos nacionālajos enerģētikas un klimata plānos tiek ņemti vērā jaunākie konkrētai valstij adresētie ieteikumi, kas sniegti Eiropas pusgada ietvaros.

(40)Eiropas Vides aģentūrai būtu saskaņā ar savu gada darba programmu Komisijai vajadzības gadījumā jāpalīdz ar novērtēšanu, monitoringu un ziņošanu.

(41)Būtu Komisijai jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 290. pantu, lai tā varētu grozīt integrēto nacionālo enerģijas un klimata plānu vispārīgo struktūru (veidni), izveidot finansēšanas platformu, kurā dalībvalstis varētu iemaksāt līdzekļus, ja netiktu kopīgi sasniegta Savienības trajektorija virzībā uz 2030. gadam nosprausto Savienības atjaunojamo energoresursu mērķrādītāju, ņemt vērā globālās sasilšanas potenciāla (GSP) vērtību un starptautiski saskaņoto inventarizācijas vadlīniju izmaiņas, noteikt Savienības inventarizācijas sistēmai piemērojamās pamatprasības un izveidot 33. pantā paredzētos reģistrus. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlamentam un Padomei visi dokumenti būtu jāsaņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem vajadzētu būt sistemātiskai piekļuvei Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana. Vajadzības gadījumā tai būtu jāņem vērā arī saskaņā ar UNFCCC un Parīzes nolīgumu pieņemtie lēmumi.

(42)Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus šīs regulas 15. panta 3. punkta, 17. panta 4. punkta, 23. panta 6. punkta, 31. panta 3. un 4. punkta un 32. panta 3. punkta īstenošanai, būtu Komisijai jāpiešķir īstenošanas pilnvaras. Šīs pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 182/2011 29 .

(43)Šajā regulā noteiktajā īstenošanas aktu sagatavošanā Komisijai būtu jāsaņem palīdzība no Enerģētikas savienības komitejas. Tai būtu jāaizstāj Klimata pārmaiņu komiteja un attiecīgi citas komitejas un jāpārņem to uzdevumi.

(44)Komisijai 2026. gadā būtu jāizskata šīs regulas īstenošana un jāsagatavo grozījumu priekšlikumi, ja tas vajadzīgs, lai nodrošinātu pienācīgu regulas īstenošanu un tās mērķu sasniegšanu. Izskatīšanā attiecīgā gadījumā vajadzētu ņemt vērā arī apstākļu izmaiņas un Parīzes nolīgumā paredzētās globālās izsvēršanas rezultātus.

(45)Lai nodrošinātu racionalizētu un integrētu pieeju galvenajiem plānošanas, ziņošanas un monitoringa pavedieniem, šai regulai būtu jāintegrē, jāgroza, jāaizstāj un jāatceļ daži plānošanas, ziņošanas un monitoringa pienākumi, kas pašlaik ietverti sektorālajos Savienības enerģētikas un klimata tiesību aktos. Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza šādi tiesību akti:

–Eiropas Parlamenta un Padomes 1994. gada 30. maija Direktīva 94/22/EK par atļauju piešķiršanas un izmantošanas noteikumiem ogļūdeņražu meklēšanai, izpētei un ieguvei 30 ;

–Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 13. oktobra Direktīva 98/70/EK, kas attiecas uz benzīna un dīzeļdegvielu kvalitāti un ar ko groza Padomes Direktīvu 93/12/EEK 31 ;

–Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Direktīva 2009/31/EK par oglekļa dioksīda ģeoloģisko uzglabāšanu un grozījumiem Padomes Direktīvā 85/337/EEK, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvās 2000/60/EK, 2001/80/EK, 2004/35/EK, 2006/12/EK, 2008/1/EK un Regulā (EK) Nr. 1013/2006 32 ;

–Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Regula (EK) Nr. 663/2009, ar ko izveido programmu ekonomikas atveseļošanas atbalstam, piešķirot Kopienas finansiālo palīdzību projektiem enerģētikas jomā 33 ;

–Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Regula (EK) Nr. 715/2009 par nosacījumiem attiecībā uz piekļuvi dabasgāzes pārvades tīkliem un par Regulas (EK) Nr. 1775/2005 atcelšanu 34 ;

–Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Direktīva 2009/73/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz dabasgāzes iekšējo tirgu un par Direktīvas 2003/55/EK atcelšanu 35 ;

–Padomes 2009. gada 14. septembra Direktīva 2009/119/EK, ar ko dalībvalstīm uzliek pienākumu uzturēt jēlnaftas un/vai naftas produktu obligātas rezerves 36 ;

–Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 19. maija Direktīva 2010/31/ES par ēku energoefektivitāti 37 ;

–Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Direktīva 2012/27/ES par energoefektivitāti, ar ko groza Direktīvas 2009/125/EK un 2010/30/ES un atceļ Direktīvas 2004/8/EK un 2006/32/EK 38 ;

–Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 12. jūnija Direktīva 2013/30/ES par to darbību drošumu, kas saistītas ar naftas un gāzes nozares darbībām jūrā, un ar kuru groza Direktīvu 2004/35/EK 39 ;

–Padomes 2015. gada 20. aprīļa Direktīva (ES) 2015/652, ar ko nosaka aprēķina metodes un ziņošanas prasības, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 98/70/EK, attiecībā uz benzīna un dīzeļdegvielu kvalitāti 40 .

(46)Šajā regulā arī būtu jāintegrē visi Regulas (ES) Nr. 525/2013 noteikumi. Tāpēc Regula (ES) Nr. 525/2013 no 2021. gada 1. janvāra būtu jāatceļ. Tomēr, lai nodrošinātu, ka Lēmuma Nr. 406/2009/EK īstenošana turpinās saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 525/2013 un ka tiesību akts joprojām aptver dažus ar Kioto protokola īstenošanu saistītus aspektus, dažiem noteikumiem jāpaliek spēkā pēc minētā datuma.

(47)Tā kā dalībvalstis šīs regulas mērķus nevar pietiekami labi sasniegt vienas pašas un ka tāpēc ierosinātās rīcības mēroga un ietekmes dēļ šos mērķus var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. NODAĻA
VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants
Priekšmets un darbības joma

1. Ar šo regulu ievieš pārvaldības mehānismu, ar ko:

(a)īsteno stratēģijas un pasākumus, kas izstrādāti Enerģētikas savienības mērķu un mērķrādītāju sasniegšanai un pirmajā desmit gadu periodā — no 2021. līdz 2030. gadam — it sevišķi 2030. gadam izvirzīto ES enerģētikas un klimata mērķrādītāju sasniegšanai;

(b)nodrošina, ka ziņojumi, ko Savienība un tās dalībvalstis iesniedz UNFCCC un Parīzes nolīguma sekretariātam, ir savlaicīgi, pārredzami, precīzi, konsekventi, salīdzināmi un pilnīgi.

Pārvaldības mehānisma pamatā ir integrētie nacionālie enerģētikas un klimata plāni, kas aptver desmit gadu periodus, no kuriem pirmais ir 2021.–2030. gads, atbilstošie integrētie nacionālie enerģētikas un klimata progresa ziņojumi, ko sniedz dalībvalstis, un Eiropas Komisijas izveidotā integrētā monitoringa kārtība. Tas Komisijai un dalībvalstīm nosaka strukturētu, iteratīvu procesu, kas reglamentē nacionālo plānu galīgās redakcijas izstrādi un to vēlāku īstenošanu, arī reģionālās sadarbības aspektā, kā arī attiecīgo Komisijas rīcību.

2. Šī regula attiecas uz šīm piecām Enerģētikas savienības dimensijām:

(a)enerģētiskā drošība,

(b)enerģijas tirgus,

(c)energoefektivitāte,

(d)dekarbonizācija un

(e)pētniecība, inovācija un konkurētspēja.

2. pants
Definīcijas

Šajā regulā piemēro definīcijas, kas noteiktas [Direktīvas 2009/28/EK pārstrādātajā redakcijā, kas ierosināta ar priekšlikumu COM(2016) 767], Direktīvā 2010/31/ES un Direktīvā 2012/27/ES.

Piemēro arī šādas definīcijas:

(1)“esošās rīcībpolitikas un pasākumi” ir īstenotās un pieņemtās rīcībpolitikas un pasākumi;

(2)“īstenotās rīcībpolitikas un pasākumi” ir rīcībpolitikas un pasākumi, attiecībā uz kuriem nacionālā plāna vai progresa ziņojuma iesniegšanas dienā ir spēkā vismaz viens no šiem nosacījumiem: ir spēkā tieši piemērojami Eiropas tiesību akti vai valsts tiesību akti, ir noslēgts viens vai vairāki brīvprātīgi nolīgumi, ir piešķirti finanšu resursi, ir mobilizēti cilvēkresursi;

(3)“pieņemtās rīcībpolitikas un pasākumi” ir rīcībpolitikas un pasākumi, par kuriem līdz nacionālā plāna vai progresa ziņojuma iesniegšanas dienai pieņemts oficiāls valdības lēmums un kurus ir skaidra apņemšanās īstenot;

(4)“plānotās rīcībpolitikas un pasākumi” ir varianti, par kuriem norit debates un kurus reālistiski varētu pieņemt un īstenot pēc nacionālā plāna vai progresa ziņojuma iesniegšanas dienas;

(5)“prognozes” ir prognozētās antropogēnās siltumnīcefekta gāzu emisijas no avotiem un prognozētie piesaistījumi piesaistītājos vai prognozētās energosistēmas izmaiņas, kas iever vismaz kvantitatīvas aplēses par četriem secīgiem turpmākiem gadiem, kuru pēdējais cipars ir “0” vai “5”, tūlīt pēc pārskata gada;

(6)“prognozes bez pasākumiem” ir prognozes par siltumnīcefekta gāzu antropogēnajām emisijām no avotiem un to piesaistījumiem piesaistītājos, kurās neietilpst visu to rīcībpolitiku un pasākumu rezultāti, kas plānoti, pieņemti vai īstenoti pēc gada, kas izraudzīts par attiecīgās prognozes sākumpunktu;

(7)“prognozes ar pasākumiem” ir prognozes par siltumnīcefekta gāzu antropogēnajām emisijām no avotiem un to piesaistījumiem piesaistītājos, kas ietver pieņemto un īstenoto rīcībpolitiku un pasākumu rezultātus, kuri skar siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumu vai energosistēmas izmaiņas;

(8)“prognozes ar papildu pasākumiem” ir tādas prognozes par siltumnīcefekta gāzu antropogēnajām emisijām no avotiem un to piesaistījumiem piesaistītājos vai energosistēmas izmaiņām, kas ietver to rīcībpolitiku un pasākumu rezultātus (siltumnīcefekta gāzu samazinājumu), kuri pieņemti un īstenoti, lai mazinātu klimata pārmaiņas vai sasniegtu enerģētikas mērķus, kā arī šajā sakarā plānoto rīcībpolitiku un pasākumu rezultātus;

(9)“2030. gadam izvirzītie Savienības enerģētikas un klimata mērķrādītāji” ir saistošais Savienības mēroga mērķrādītājs, kas paredz visā iekšējā tautsaimniecībā līdz 2030. gadam par vismaz 40 % samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas salīdzinājumā ar 1990. gadu, saistošais Savienības līmeņa mērķrādītājs, kas paredz līdz 2030. gadam panākt, ka atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvars Savienībā ir vismaz 27 %, saistošais Savienības līmeņa mērķrādītājs, kas paredz līdz 2030. gadam par vismaz 27 % uzlabot energoefektivitāti (šis mērķrādītājs līdz 2020. gadam jāpārskata, orientējoties uz 30 % ES līmeni), un 2030. gadam izvirzītais 15 % elektrotīklu starpsavienojumu mērķrādītājs, kā arī visi citi šādi mērķrādītāji, ko Eiropadome vai Padome un Parlaments varētu vienoties vēl izvirzīt 2030. gadam;

(10)“nacionālā inventarizācijas sistēma” ir institucionālu, juridisku un procesuālu pasākumu sistēma, kas dalībvalstī izveidota, lai aplēstu antropogēnās siltumnīcefekta gāzu emisijas no avotiem un to piesaistījumus piesaistītājos, kā arī ziņotu un arhivētu pārskatu informāciju;

(11)“indikators” ir kvantitatīvs vai kvalitatīvs faktors jeb mainīgais, kas palīdz labāk izprast, kāds progress panākts īstenošanā;

(12)“rīcībpolitikas un pasākumi” ir visi instrumenti, kas palīdz sasniegt integrēto nacionālo enerģētikas un klimata plānu mērķus un/vai izpildīt UNFCCC 4. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktā paredzētās saistības, arī saistības, kuru galvenais mērķis nav siltumnīcefekta gāzu emisiju ierobežošana un samazināšana vai energosistēmas izmaiņas;

(13)“rīcībpolitiku un pasākumu un prognožu sistēma” ir institucionālu, juridisku un procesuālu pasākumu sistēma, kas izveidota, lai ziņotu par rīcībpolitikām un pasākumiem un par prognozēm attiecībā uz siltumnīcefekta gāzu antropogēnajām emisijām no avotiem un to piesaistījumiem piesaistītājos, kā arī energosistēmu, kā cita starpā noteikts 32. pantā;

(14)“tehniskas korekcijas” ir korekcijas nacionālo siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas aplēsēs, kuras izdarītas sakarā ar 31. pantā paredzēto izskatīšanu, ja iesniegtie inventarizācijas dati ir nepilnīgi vai ir sagatavoti tādā veidā, kas neatbilst attiecīgajiem starptautiskajiem un Savienības noteikumiem vai vadlīnijām, un ar kurām paredzēts aizstāt sākotnēji iesniegtās aplēses;

(15)“kvalitātes nodrošināšana” ir plānota izskatīšanas procedūru sistēma, ar ko nodrošina, ka tiek sasniegti datu kvalitātes mērķi un ka tiek ziņotas labākās iespējamās aplēses un informācija, tādējādi uzlabojot kvalitātes kontroles programmas rezultativitāti un palīdzot dalībvalstīm;

(16)“kvalitātes kontrole” ir ikdienas tehnisko darbību sistēma, ar ko mēra un kontrolē apkopotās informācijas un aplēšu kvalitāti, lai nodrošinātu datu integritāti, pareizību un pilnīgumu, identificētu un novērstu kļūdas un izlaidumus, dokumentētu un arhivētu datus un citus izmantotos materiālus un reģistrētu visas kvalitātes nodrošināšanas darbības;

(17)“pamatindikatori” ir Komisijas izvirzītie indikatori, kas raksturo piecās Enerģētikas savienības dimensijās panākto progresu;

(18)“SET plāns” ir Komisijas paziņojumā (2015) 6317 izklāstītais stratēģiskais energotehnoloģiju plāns.

2. NODAĻA
INTEGRĒTIE NACIONĀLIE ENERĢĒTIKAS UN KLIMATA PLĀNI

3. pants
Integrētie nacionālie enerģētikas un klimata plāni

1. Katra dalībvalsts līdz 2019. gada 1. janvārim un pēc tam ik pēc desmit gadiem Komisijai paziņo savu integrēto nacionālo enerģētikas un klimata plānu. Plāni ietver 2. punktā un I pielikumā norādītos elementus. Pirmais plāns aptver periodu no 2021. līdz 2030. gadam. Nākamie plāni aptver desmit gadu periodu tieši pēc iepriekšējā plāna aptvertā perioda beigām.

2. Integrētos nacionālos enerģētikas un klimata plānus veido šādas galvenās sadaļas:

(a)pārskats par kārtību, kādā izstrādāts integrētais nacionālais enerģētikas un klimata plāns; šajā pārskatā ietver kopsavilkumu, aprakstu par apspriešanu un ieinteresēto personu iesaisti un to rezultātiem, kā arī par reģionālo sadarbību ar citām dalībvalstīm plāna sagatavošanā;

(b)apraksts par nacionālajiem mērķiem, mērķrādītājiem un devumiem katrā no piecām Enerģētikas savienības dimensijām;

(c)to rīcībpolitiku un pasākumu apraksts, ar kuriem paredzēts sasniegt attiecīgos saskaņā ar b) punktu izvirzītos mērķus, mērķrādītājus un devumus;

(d)pašreizējās situācijas apraksts katrā no piecām Enerģētikas savienības dimensijām, arī energosistēmas un siltumnīcefekta gāzu emisiju un piesaistījumu apraksts, kā arī prognozes par b) punktā minēto mērķu saskanību ar jau esošajām (īstenotajām un pieņemtajām) rīcībpolitikām un pasākumiem;

(e)novērtējums, kurā aplūkota plānoto rīcībpolitiku un pasākumu ietekme uz b) punktā minēto mērķu sasniegšanu;

(f)šīs regulas II pielikumā norādītajām prasībām un struktūrai atbilstošs pielikums, kurā izklāstīta dalībvalstu metodika un rīcībpolitiskie pasākumi, ar kuriem iecerēts panākt energoekonomiju, kas prasīta Direktīvas 2012/27/ES [saskaņā ar priekšlikumu COM(2016) 761 grozītās redakcijas] 7. pantā un tās V pielikumā.

3. Gatavojot 1. punktā minētos nacionālos plānus, dalībvalstis ņem vērā piecu Enerģētikas savienības dimensiju savstarpējo sasaisti un visu piecu dimensiju gadījumā, kur vajadzīgs, izmanto nepretrunīgus datus un konsekventus pieņēmumus.

4. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 36. pantu pieņemt deleģētus aktus, ar kuriem groza I pielikumu, lai to pielāgotu Savienības enerģētikas un klimata politikas satvaram, enerģijas tirgus attīstībai un jaunām UNFCCC un Parīzes nolīguma prasībām.

4. pants
Nacionālie mērķi, mērķrādītāji un devumi katrā no piecām Enerģētikas savienības dimensijām

Dalībvalstis savos integrētajos nacionālajos enerģētikas un klimata plānos nosaka šādus galvenos mērķus, mērķrādītājus un devumus, kā precizēts I pielikuma A iedaļas 2. punktā:

(a)attiecībā uz dimensiju “dekarbonizācija”:

(1)attiecībā uz siltumnīcefekta gāzu emisijām un piesaistījumiem un orientējoties uz ES tautsaimniecības mēroga siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķrādītāja sasniegšanu:

i)dalībvalsts saistošais nacionālais siltumnīcefekta gāzu emisiju mērķrādītājs un saistošie ikgadējie nacionālie limiti saskaņā ar Regulu [ ] [ESR];

ii)dalībvalsts saistības saskaņā ar Regulu [ ] [LULUCF];

iii)attiecīgā gadījumā citi nacionālie mērķi un mērķrādītāji, kas ir saskanīgi ar esošajām ilgtermiņa mazemisiju stratēģijām;

iv)attiecīgā gadījumā citi mērķi un mērķrādītāji, arī sektorālie mērķrādītāji un pielāgošanās uzdevumi;

(2)attiecībā uz atjaunojamajiem energoresursiem:

i)orientējoties uz to, lai sasniegtu Savienības saistošo mērķrādītāju līdz 2030. gadam panākt vismaz 27 % atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvaru, kā minēts [Direktīvas 2009/28/EK pārstrādātās redakcijas, kas ierosināta ar priekšlikumu COM(2016) 767,] 3. pantā, devums šā mērķrādītāja sasniegšanā, izteikts kā dalībvalsts atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvars enerģijas bruto galapatēriņā 2030. gadā ar lineāru trajektoriju šā devuma panākšanai no 2021. gada;

ii)trajektorijas, kas raksturo atjaunojamo energoresursu enerģijas sektorālo īpatsvaru enerģijas galapatēriņā 2021.–2030. gadā siltumapgādes un aukstumapgādes, elektroenerģijas un transporta sektorā;

iii)trajektorijas (katrai atjaunojamo energoresursu enerģijas tehnoloģijai), kuras dalībvalsts plāno izmantot, lai panāktu atjaunojamo energoresursu enerģijas kopējās un sektorālās trajektorijas 2021.–2030. gadā, arī paredzamais kopējais enerģijas bruto galapatēriņš katrai tehnoloģijai un sektoram Mtoe un kopējā plānotā uzstādītā jauda katrai tehnoloģijai un sektoram MW;

(b)attiecībā uz dimensiju “energoefektivitāte”:

(1)indikatīvais nacionālais energoefektivitātes devums nolūkā 2030. gadā sasniegt Direktīvas 2012/27/ES [saskaņā ar priekšlikumu COM(2016) 761 grozītās redakcijas] 1. panta 1. punktā un 3. panta 4. punktā minēto saistošo Savienības energoefektivitātes mērķrādītāju 30 %, kura pamatā ir vai nu primārās enerģijas patēriņš, vai enerģijas galapatēriņš, primārās enerģijas ietaupījums vai enerģijas galaietaupījums, vai energointensitāte.

Dalībvalstis savu devumu izsaka kā primārās enerģijas patēriņa un enerģijas galapatēriņa absolūto līmeni 2020. gadā un 2030. gadā, norādot lineāru trajektoriju šā devuma panākšanai no 2021. gada. Tās paskaidro izmantoto metodiku un izmantotos pārrēķina koeficientus;

(2)kumulatīvais enerģijas ietaupījumu apjoms, kas jāsasniedz 2021.–2030. gadā saskaņā ar Direktīvas 2012/27/ES [saskaņā ar priekšlikumu COM(2016) 761 grozītās redakcijas] 7. pantu par energoekonomijas pienākumu;

(3)nacionālā dzīvojamo ēku un komercplatību (gan publisko, gan privāto) fonda ilgtermiņa renovācijas mērķi;

(4)kopējā renovējamā platība vai līdzvērtīgi ikgadējie enerģijas ietaupījumi, kas jāgūst 2020.–2030. gadā saskaņā ar Direktīvas 2012/27/ES 5. pantu par publisko struktūru ēkām kā piemēru;

(5)citi nacionālie energoefektivitātes mērķi, arī ilgtermiņa mērķrādītāji vai stratēģijas un sektorālie mērķrādītāji tādās jomās kā transports, siltumapgāde un aukstumapgāde;

(c)attiecībā uz dimensiju “enerģētiskā drošība”:

(1)nacionālie mērķi, kas izvirzīti, lai vairāk dažādotu energoavotus un energopiegādes no trešām valstīm;

(2) nacionālie mērķi, kas izvirzīti, lai mazinātu atkarību no enerģijas importa no trešām valstīm;

(3)nacionālie mērķi, kas attiecas uz gatavību kāda energoresursa piegāžu ierobežojumiem vai pārtraukumiem, atbilstoši plāniem, kas izstrādājami saskaņā ar Regulu[, kura ierosināta ar COM(2016) 52, par gāzes piegādes drošības aizsardzības pasākumiem un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 994/2010], kā arī Regulu[, kura ierosināta ar COM(2016) 862, par riskgatavību elektroenerģijas sektorā un ar ko atceļ Direktīvu 2005/89/EK], un mērķu sasniegšanas grafiks;

(4)nacionālie mērķi attiecībā uz iekšzemes energoresursu (it sevišķi atjaunojamo energoresursu) izmantošanu;

(d)attiecībā uz dimensiju “iekšējais enerģijas tirgus”:

(1)elektrotīklu starpsavienotības līmenis, ko dalībvalsts tiecas panākt 2030. gadā, ņemot vērā elektrotīklu starpsavienojumu mērķrādītāju 2030. gadam — vismaz 15 %; dalībvalstis paskaidro izmantoto metodiku;

(2)galvenie nacionālie mērķi attiecībā uz elektroenerģijas un gāzes pārvades infrastruktūru, kas vajadzīgi, lai sasniegtu mērķus un mērķrādītājus jebkurā no piecām Enerģētikas savienības stratēģijas dimensijām;

(3)nacionālie mērķi, kas saistīti ar citiem iekšējā enerģijas tirgus aspektiem, piemēram, tirgu integrāciju un sasaistīšanu, un mērķu sasniegšanas grafiks;

(4)nacionālie mērķi, kas izvirzīti, lai nodrošinātu elektroenerģijas sistēmas pietiekamību un energosistēmas elastīgumu attiecībā uz atjaunojamo energoresursu enerģijas ražošanu, un mērķu sasniegšanas grafiks;

(e)attiecībā uz dimensiju “pētniecība, inovācija un konkurētspēja”:

(1)nacionālie mērķi un finansēšanas mērķrādītāji publiskai un privātai pētniecībai un inovācijai, kas saistīta ar Enerģētikas savienību; attiecīgā gadījumā arī mērķu sasniegšanas grafiks. Šiem mērķrādītājiem un mērķiem vajadzētu būt saskanīgiem ar tiem, kas noteikti Enerģētikas savienības stratēģijā un SET plānā;

(2)nacionālie 2050. gadam izvirzītie mazoglekļa tehnoloģiju ieviešanas mērķi;

(3)nacionālie konkurētspējas mērķi.

5. pants
Dalībvalstu devuma noteikšanas process atjaunojamo energoresursu jomā

1. Nosakot, kāds būs dalībvalsts devums attiecībā uz atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvaru enerģijas bruto galapatēriņā 2030. gadā un — nākamo nacionālo plānu gadījumā — katra nākamā perioda pēdējā gadā, kā paredzēts 4. panta a) punkta 2. apakšpunkta i) punktā, dalībvalstis ņem vērā šādus elementus:

(a)[Direktīvas 2009/28/EK pārstrādātajā redakcijā, kas ierosināta ar priekšlikumu COM(2016) 767,] paredzētie pasākumi;

(b)pasākumi, kas pieņemti saskaņā ar Direktīvu 2012/27/ES [saskaņā ar priekšlikumu COM(2016) 761 grozītajā redakcijā] pieņemtā energoefektivitātes mērķrādītāja sasniegšanai,

(c)citi pasākumi, kuru mērķis ir veicināt atjaunojamo energoresursu izmantošanu dalībvalstīs un Savienības līmenī, un

(d)apstākļi, kas ietekmē atjaunojamo energoresursu izmantošanu, piemēram:

i) taisnīgs izmantojuma sadalījums visā Eiropas Savienībā,

ii)ekonomiskais potenciāls,

iii)ģeogrāfiskie un dabas noteiktie ierobežojumi, arī savstarpēji nesavienotas teritorijas un reģioni, un

iv)dalībvalstu elektrotīklu starpsavienotības līmenis.

2. Dalībvalstis kopīgi nodrošina, lai to devumi kopā ļautu panākt, ka no atjaunojamajiem energoresursiem saražotās enerģijas īpatsvars enerģijas bruto galapatēriņā Savienības līmenī līdz 2030. gadam sasniedz vismaz 27 %.

6. pants
Dalībvalstu devuma noteikšanas process energoefektivitātes jomā

1. Nosakot, kāds būs dalībvalsts indikatīvais nacionālais energoefektivitātes devums attiecībā uz 2030. gadu un — nākamo nacionālo plānu gadījumā — katra nākamā perioda pēdējo gadu, kā paredzēts 4. panta b) punkta 1) apakšpunktā, dalībvalstis nodrošina, ka:

(a)Savienības 2020. gada enerģijas patēriņš nepārsniedz 1483 Mtoe primārās enerģijas un 1086 Mtoe galīgās enerģijas, Savienības pirmā desmit gadu perioda enerģijas patēriņš 2030. gadā nepārsniedz 1321 Mtoe primārās enerģijas un 987 Mtoe galīgās enerģijas;

(b)tiek sasniegts Direktīvas 2012/27/ES [saskaņā ar priekšlikumu COM(2016) 761 grozītās redakcijas] 1. un 3. pantā minētais saistošais Savienības mērķrādītājs 2030. gadam.

Dalībvalstis ņem vērā arī šādus elementus:

(a)Direktīvā 2012/27/ES [saskaņā ar priekšlikumu COM(2016) 761 grozītajā redakcijā] paredzētie pasākumi;

(b)citi pasākumi, kuru mērķis ir veicināt energoefektivitāti dalībvalstīs un Savienības līmenī.

2. Nosakot savu 1. punktā minēto devumu, dalībvalstis var ņemt vērā apstākļus, kas atstāj iespaidu uz primārās enerģijas patēriņu un enerģijas galapatēriņu, piemēram:

(a)atlikušo izmaksefektīvas energoekonomijas potenciālu,

(b)iekšzemes kopprodukta tendences un prognozes,

(c)enerģijas importa un eksporta izmaiņas,

(d)visu atjaunojamo energoresursu, kodolenerģijas, oglekļa uztveršanas un uzglabāšanas apgūšanu un

(e)agrīnās darbības.

7. pants
Nacionālās rīcībpolitikas un pasākumi katrā no piecām Enerģētikas savienības dimensijām

Dalībvalstis saskaņā ar I pielikumu savos integrētajos nacionālajos enerģētikas un klimata plānos apraksta galvenās esošās (īstenotās un pieņemtās) un plānotās rīcībpolitikas un pasākumus, ar kuriem iecerēts sasniegt nacionālajā plānā izvirzītos mērķus, arī pasākumus reģionālās sadarbības nodrošināšanai un pasākumus, ar kuriem nodrošina pienācīgu finansējumu nacionālā un reģionālā līmenī.

8. pants
Integrēto nacionālo enerģētikas un klimata plānu analītiskais pamats

1. Dalībvalstis, ievērojot I pielikumā norādīto struktūru un formātu, apraksta pašreizējo situāciju katrā no piecām Enerģētikas savienības dimensijām, tostarp energosistēmu un siltumnīcefekta gāzu emisijas un piesaistījumus nacionālā plāna iesniegšanas laikā vai saskaņā ar jaunāko pieejamo informāciju. Dalībvalstis arī nosaka un apraksta prognozes, kādas izmaiņas pirmajā desmit gadu periodā vismaz līdz 2040. gadam (arī 2030. gadā) katrā no piecām Enerģētikas savienības dimensijām gaidāmas esošo (īstenoto un pieņemto) rīcībpolitiku un pasākumu iespaidā.

2. Dalībvalstis savā integrētajā nacionālajā enerģētikas un klimata plānā sniedz šādu aspektu vērtējumu nacionālā un attiecīgā gadījumā reģionālā līmenī:

(a)ietekme uz energosistēmas attīstību un siltumnīcefekta gāzu emisijām un piesaistījumiem pirmajā desmit gadu periodā vismaz līdz 2040. gadam (arī 2030. gadā), kādu atstātu plānotās rīcībpolitikas un pasākumi, un salīdzinājums ar prognozēm, kuru pamatā ir 1. punktā minētās esošās (īstenotās un pieņemtās) rīcībpolitikas un pasākumi;

(b)7. pantā minēto un I pielikumā precizēto rīcībpolitiku un pasākumu makroekonomiskā, vidiskā un sociālā ietekme, kā arī ietekme uz prasmēm pirmajā desmit gadu periodā vismaz līdz 2030. gadam, un salīdzinājums ar prognozēm, kuru pamatā ir 1. punktā minētās esošās (īstenotās un pieņemtās) rīcībpolitikas un pasākumi;

(c)konkrētā politikas dimensijā esošo (īstenoto un pieņemto) un plānoto rīcībpolitiku un pasākumu mijiedarbība un atšķirīgās dimensijās esošo (īstenoto un pieņemto) un plānoto rīcībpolitiku un pasākumu mijiedarbība pirmajā desmit gadu periodā vismaz līdz 2030. gadam. Prognozes par piegādes drošību, infrastruktūru un tirgus integrāciju balsta uz robustiem energoefektivitātes scenārijiem.

9. pants
Integrēto nacionālo enerģētikas un klimata plānu projekti

1. Dalībvalstis līdz 2018. gada 1. janvārim un pēc tam ik pēc desmit gadiem sagatavo un Komisijai iesniedz 3. panta 1. punktā minētā integrētā nacionālā enerģētikas un klimata plāna projektu.

2. Komisija saskaņā ar 28. pantu var dalībvalstīm adresēt ieteikumus par plānu projektiem. Minētajos ieteikumos jo īpaši izklāsta:

(a)mērķu, mērķrādītāju un devumu vērienīgumu, orientējoties uz Enerģētikas savienības mērķu un it sevišķi Savienības 2030. gadam izvirzīto atjaunojamo energoresursu un energoefektivitātes mērķrādītāju kopīgu sasniegšanu;

(b)ar dalībvalstu un Savienības līmeņa mērķiem saistītās rīcībpolitikas un pasākumus un citas rīcībpolitikas un pasākumus, kas varētu būt relevantas pārrobežu līmenī;

(c)integrētajā nacionālajā enerģētikas un klimata plānā iekļauto esošo (īstenoto un pieņemto) un plānoto rīcībpolitiku un pasākumu savstarpējo mijiedarbību un konsekvenci vienā Enerģētikas savienības dimensijā un vairākās dimensijās.

3. Izstrādājot savu integrēto nacionālo enerģētikas un klimata plānu galīgo redakciju, dalībvalstis maksimāli ņem vērā jebkādus Komisijas ieteikumus.

10. pants
Sabiedriskā apspriešana

Neskarot nekādas citas Savienības tiesību aktu prasības, dalībvalstis nodrošina, ka sabiedrībai tiek dotas agrīnas un reālas iespējas iesaistīties 9. pantā minēto plānu projektu sagatavošanā, un, sava integrētā nacionālā enerģētikas un klimata plāna projektu iesniedzot Komisijai, pievieno sabiedrības viedokļu kopsavilkumu. Ciktāl piemērojami Direktīvas 2001/42/EK noteikumi, uzskata, ka saskaņā ar minēto direktīvu sarīkotās apspriešanas izpilda arī šajā regulā paredzēto pienākumu apspriesties ar sabiedrību.

11. pants
Reģionālā sadarbība

1. Dalībvalstis savstarpēji reģionāli sadarbojas, lai rezultatīvi sasniegtu savos integrētajos nacionālajos enerģētikas un klimata plānos izvirzītos mērķrādītājus, mērķus un devumus.

2. Dalībvalstis labu laiku pirms savu integrēto nacionālo enerģētikas un klimata plānu projektu iesniegšanas Komisijai saskaņā ar 9. panta 1. punktu noskaidro reģionālās sadarbības iespējas un apspriežas ar kaimiņdalībvalstīm un citām ieinteresētajām dalībvalstīm. Dalībvalstis savu integrēto nacionālo enerģētikas un klimata plānu projektos izklāsta šādas reģionālās apspriešanas rezultātus un attiecīgā gadījumā arī to, kā ņemti vērā komentāri.

3. Komisija sekmē dalībvalstu sadarbību un apspriešanos par plānu projektiem, kas tai iesniegti saskaņā ar 9. pantu, to galīgās redakcijas izstrādes perspektīvā.

4. Dalībvalstis savā galīgajā integrētajā nacionālajā enerģētikas un klimata plānā ņem vērā komentārus, kas saskaņā ar 2. un 3. punktu saņemti no citām dalībvalstīm, un paskaidro, kā šie komentāri ņemti vērā.

5. 1. punktā minētajā nolūkā dalībvalstis turpina reģionālā līmenī sadarboties, arī īstenojot savos plānos paredzētās rīcībpolitikas un pasākumus.

12. pants
Integrēto nacionālo enerģētikas un klimata plānu novērtēšana

Komisija novērtē integrētos nacionālos enerģētikas un klimata plānus un to atjauninājumus, kas tai paziņoti saskaņā ar 3. un 13. pantu. Tā jo īpaši novērtē,

(a)vai izvirzītie mērķrādītāji, mērķi un devumi ir pietiekami, lai kopīgi varētu sasniegt Enerģētikas savienības mērķus un pirmajā desmit gadu periodā it sevišķi mērķrādītājus, kas izvirzīti Savienības klimata un enerģētikas politikas satvarā 2030. gadam;

(b)vai plāni atbilst 3. līdz 11. panta prasībām un ieteikumiem, ko Komisija sniegusi saskaņā ar 28. pantu.

13. pants
Integrēto nacionālo enerģētikas un klimata plānu atjaunināšana

1. Dalībvalstis līdz 2023. gada 1. janvārim un pēc tam ik pēc 10 gadiem Komisijai iesniedz jaunākā paziņotā 3. pantā minētā integrētā nacionālā enerģētikas un klimata plāna atjauninājuma projektu vai Komisijai apstiprina, ka plāns joprojām ir derīgs.

2. Līdz 2024. gada 1. janvārim un pēc tam ik pēc 10 gadiem dalībvalstis Komisijai paziņo jaunākā paziņotā 3. pantā minētā integrētā nacionālā enerģētikas un klimata plāna atjauninājumu, ja vien saskaņā ar šā panta 1. punktu nav apstiprinājušas, ka plāns joprojām ir derīgs.

3. Dalībvalstis 2. punktā minētajā atjauninājumā izvirzītos mērķrādītājus, mērķus un devumus maina tikai tā, lai tos padarītu vērienīgākus par tiem, kas izvirzīti jaunākajā paziņotajā integrētajā nacionālajā enerģētikas un klimata plānā.

4. Dalībvalstis atjauninātajā plānā cenšas mazināt jebkādu negatīvu ietekmi uz vidi, kas noskaidrojusies integrētajā ziņošanā saskaņā ar 15. līdz 22. pantu.

5. Gatavojot 2. punktā minēto atjauninājumu, dalībvalstis ņem vērā jaunākos konkrētai valstij adresētos ieteikumus, kas sniegti Eiropas pusgada kontekstā.

6. Atjaunināto integrēto nacionālo enerģētikas un klimata plānu sagatavošanā un novērtēšanā piemēro 9. panta 2. punktā un 11. pantā noteiktās procedūras.

3. NODAĻA
ILGTERMIŅA MAZEMISIJU STRATĒĢIJAS

14. pants
Ilgtermiņa mazemisiju stratēģijas

1. Dalībvalstis sagatavo un Komisijai līdz 2020. gada 1. janvārim un pēc tam ik pēc 10 gadiem paziņo savas ilgtermiņa mazemisiju stratēģijas 50 gadu perspektīvā, kuru mērķis ir palīdzēt

(a)izpildīt Savienībai un tās dalībvalstīm UNFCCC un Parīzes nolīgumā paredzētās saistības samazināt antropogēnās siltumnīcefekta gāzu emisijas un kāpināt piesaistījumus piesaistītājos;

(b)sasniegt mērķi globālo vidējās temperatūras pieaugumu ierobežot krietni zem 2 °C atzīmes salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni un tiekties temperatūras kāpumu iegrožot līdz 1,5 °C salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni;

(c)panākt siltumnīcefekta gāzu emisiju ilgtermiņa samazinājumus un lielākus piesaistījumus piesaistītājos visos sektoros saskaņā ar Savienības mērķi līdz 2050. gadam izmaksefektīvi samazināt emisijas par 80–95 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni, ņemot vērā attīstīto valstu grupā nepieciešamos samazinājumus saskaņā ar IPCC.

2. Ilgtermiņa mazemisiju stratēģijās norāda:

(a)kopējos siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumus un kāpinātus piesaistījumus piesaistītājos;

(b)emisiju samazinājumus un kāpinātus piesaistījumus konkrētos sektoros, tostarp elektroenerģijas, rūpniecības, transporta, ēku (gan dzīvojamo, gan terciāro ēku), lauksaimniecības un zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības (LULUCF) sektorā;

(c)gaidāmo progresu pārejā uz mazu siltumnīcefekta gāzu emisiju ekonomiku, ietverot siltumnīcefekta gāzu emisijas intensitāti, iekšzemes kopprodukta CO2 emisijas intensitāti un ar to saistītās pētniecības, izstrādes un inovācijas stratēģijas;

(d)sasaisti ar citu nacionālo ilgtermiņa plānošanu.

3. Ilgtermiņa mazemisiju stratēģijām un 3. pantā minētajiem integrētajiem nacionālajiem enerģētikas un klimata plāniem vajadzētu būt savstarpēji saskanīgiem.

4. Dalībvalstis savas ilgtermiņa mazemisiju stratēģijas un to atjauninājumus, ja tādi ir, nekavējoties dara publiski pieejamus.

4. NODAĻA
ZIŅOŠANA

1. iedaļa
Divgadu progresa ziņojumi un to sekojumpasākumi

15. pants
Integrētie nacionālie enerģētikas un klimata progresa ziņojumi

1. Neskarot 23. pantu, katra dalībvalsts līdz 2021. gada 15. martam un pēc tam ik pēc diviem gadiem Komisijai ziņo par integrētā nacionālā enerģētikas un klimata plāna īstenošanas norisi, iesniedzot integrētu nacionālo enerģētikas un klimata progresa ziņojumu, kas aptver visas piecas Enerģētikas savienības pamatdimensijas.

2. Šā panta 1. punktā minētajā ziņojumā iekļauj šādus elementus:

(a)informācija par progresu virzībā uz integrētajā nacionālajā enerģētikas un klimata plānā izvirzīto mērķrādītāju, mērķu un devumu sasniegšanu un to sasniegšanai vajadzīgo rīcībpolitiku un pasākumu īstenošanu;

(b)18.–22. pantā minētā informācija un vajadzības gadījumā jaunākā informācija par rīcībpolitkām un pasākumiem saskaņā ar minētajiem pantiem;

(c)rīcībpolitikas un pasākumi un prognozes par antropogēnajām siltumnīcefekta gāzu emisijām no avotiem un to piesaistījumiem piesaistītājos saskaņā ar 16. pantu;

(d)informācija par nacionālajiem plāniem un stratēģijām, kas skar pielāgošanos klimata pārmaiņām, saskaņā ar 17. panta 1. punktu;

(e)divgadu ziņojumu un — attiecīgajos gados — UNFCCC sekretariātam iesniegto nacionālo paziņojumu kopijas;

(f)attiecīgas aplēses par gaisa kvalitātes uzlabojumiem un gaisa piesārņotāju emisiju samazinājumiem, kā arī citiem ieguvumiem no konkrētiem energoefektivitātes pasākumiem;

(g)17. panta 2. punktā un 23. pantā minētie ikgadējie ziņojumi.

Savienība un dalībvalstis UNFCCC sekretariātam iesniedz divgadu ziņojumus saskaņā ar UNFCCC Pušu konferences Lēmumu 2/CP.17 un nacionālos paziņojumus saskaņā ar UNFCCC 12. pantu.

3. Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka 1. un 2. punktā minētās informācijas struktūru, formātu, tehniskos aspektus un iesniegšanas procedūru. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 37. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

4. Šā panta 2. punkta b) apakšpunktā minētās informācijas un atjauninājumu biežumu un apmēru samēro ar vajadzību nodrošināt pietiekamu noteiktību investoriem.

5. Ja Komisija ir sniegusi ieteikumus saskaņā ar 27. panta 2. vai 3. punktu, attiecīgā dalībvalsts savā šā panta 1. punktā minētajā ziņojumā iekļauj informāciju par rīcībpolitikām un pasākumiem, kas pieņemti vai ko plānots pieņemt un īstenot šo ieteikumu ievērošanai. Šāda informācija ietver detalizētu īstenošanas grafiku.

16. pants
Integrētā ziņošana par SEG rīcībpolitikām un pasākumiem un par prognozēm

1. Dalībvalstis līdz 2021. gada 15. martam un pēc tam ik pēc diviem gadiem Komisijai ziņo informāciju

(a)par savām nacionālajām rīcībpolitikām un pasākumiem, kā noteikts IV pielikumā, un

(b)par savām nacionālajām prognozēm attiecībā uz antropogēnajām siltumnīcefekta gāzu emisijām no avotiem un to piesaistījumiem piesaistītājos sadalījumā pa III pielikuma 2. daļā norādītajām gāzēm vai gāzu grupām (fluorogļūdeņraži un perfluorogļūdeņraži). Nacionālajās prognozēs ņem vērā visas Savienības līmenī pieņemtās rīcībpolitikas un pasākumus un ietver V pielikumā paredzēto informāciju.

2. Dalībvalstis ziņo visaktuālākās pieejamās prognozes. Ja dalībvalsts katru otro gadu līdz 15. martam neiesniedz pilnīgas prognožu aplēses un Komisija ir konstatējusi, ka attiecīgā dalībvalsts nevar novērst aplēšu nepilnības, kas konstatētas ar Komisijas kvalitātes nodrošināšanas vai kvalitātes kontroles procedūrām, Komisija, apspriežoties ar attiecīgo dalībvalsti, var sagatavot aplēses, kas vajadzīgas, lai apkopotu Savienības prognozes.

3. Dalībvalsts Komisijai par jebkādām būtiskām izmaiņām informācijā, kura saskaņā ar 1. punktu paziņota pārskata perioda pirmajā gadā, paziņo līdz iepriekšējai ziņošanai sekojošā gada 15. martam.

4. Dalībvalstis dara sabiedrībai elektroniski pieejamas 1. punktā paredzētās nacionālās prognozes un visus relevantos to nacionālo rīcībpolitiku un pasākumu izmaksu un ietekmes novērtējumus, kuri attiecas uz Savienības rīcībpolitiku īstenošanu SEG emisiju ierobežošanai, kā arī visus relevantos tehniskos ziņojumus, kas ir to pamatā. Minētajās prognozēs un novērtējumos būtu jāiekļauj izmantoto modeļu un metodisko pieeju apraksti, definīcijas un pamatā esošie pieņēmumi.

17. pants
Integrētā ziņošana par nacionālajiem pielāgošanās pasākumiem, jaunattīstības valstīm sniegto finansiālo un tehnoloģisko atbalstu, izsolēs gūtajiem ieņēmumiem

1. Līdz 2021. gada 15. martam un pēc tam ik pēc diviem gadiem dalībvalstis Komisijai ziņo informāciju par savām nacionālajiem plāniem un stratēģijām attiecībā uz pielāgošanos klimata pārmaiņām, norādot, kādi pasākumi īstenoti vai plānoti, lai atvieglotu pielāgošanos klimata pārmaiņām un sniedzot arī VI pielikuma 1. daļā minēto informāciju.

2. Līdz 2021. gada 15. martam un pēc tam ik gadu (X gads) dalībvalstis Komisijai ziņo

(a)par atbalstu jaunattīstības valstīm, arī VI pielikuma 2. daļā minēto informāciju;

(b)par to, kā tiek izlietoti ieņēmumi, ko dalībvalsts guvusi, izsolot kvotas saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 10. panta 1. punktu un 3.d panta 1. vai 2. punktu, sniedzot arī VI pielikuma 3. daļā minēto informāciju.

3. Dalībvalstis ziņojumus, kas saskaņā ar šo pantu iesniegti Komisijai, dara pieejamus sabiedrībai.

4. Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka saskaņā ar šo pantu ziņojamās informācijas struktūru, formātu un iesniegšanas procedūru. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 37. panta 3. punktā minēto procedūru.

18. pants
Integrētā ziņošana par atjaunojamajiem energoresursiem

Dalībvalstis integrētajos nacionālajos enerģētikas un klimata progresa ziņojumos ietver informāciju

(a)par šādu trajektoriju un mērķu sasniegšanu:

(1)nacionālā trajektorija, kas raksturo atjaunojamo energoresursu enerģijas kopējo īpatsvaru enerģijas bruto galapatēriņā 2021.–2030. gadā;

(2)nacionālās trajektorijas, kas raksturo atjaunojamo energoresursu enerģijas sektorālo īpatsvaru enerģijas bruto galapatēriņā 2021.–2030. gadā elektroenerģijas, siltumapgādes un aukstumapgādes un transporta sektorā;

(3)trajektorijas (katrai atjaunojamo energoresursu enerģijas tehnoloģijai), kuras plānots izmantot, lai panāktu atjaunojamo energoresursu enerģijas kopējās un sektorālās trajektorijas 2021.–2030. gadā, arī paredzamais kopējais enerģijas bruto galapatēriņš katrai tehnoloģijai un sektoram Mtoe un kopējā plānotā uzstādītā jauda katrai tehnoloģijai un sektoram MW;

(4)trajektorijas, kas raksturo bioenerģijas pieprasījumu, dezagregētu pēc pieprasījuma siltumapgādes, elektroenerģijas un transporta sektorā, un biomasas piedāvājumu sadalījumā pa sākvielām un pēc izcelsmes (nošķirot iekšējo ražošanu un importu). Attiecībā uz meža biomasu — novērtējums par tās avotu un ietekmi uz LULUCF piesaistītājiem;

(5)attiecīgā gadījumā citas nacionālās trajektorijas un mērķi, tostarp ilgtermiņa un sektorālās trajektorijas un mērķi (piemēram, biodegvielu īpatsvars, moderno biodegvielu īpatsvars, to biodegvielu īpatsvars, kas saražotas no lauksaimniecības zemē audzētām pamatkultūrām, no biomasas saražotās elektroenerģijas īpatsvars bez siltumenerģijas ražošanas, atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvars centralizētajā siltumapgādē, atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantojums ēkās, pilsētu, energokopienu un pašpatērētāju saražotā atjaunojamo energoresursu enerģija);

(b)par šādu rīcībpolitiku un pasākumu īstenošanu:

(1)īstenotās, pieņemtās un plānotās rīcībpolitikas un pasākumi, kuru mērķis ir panākt, ka tiek sasniegts nacionālais devums saistošā Savienības līmeņa 2030. gada atjaunojamo energoresursu mērķrādītāja sasniegšanā, kas minēts 4. panta a) punkta 2. apakšpunkta i) punktā, arī sektoriem specifiski un tehnoloģijām specifiski pasākumi, un īpaša izskatīšana par to, kā īstenoti [Direktīvas 2009/28/EK pārstrādātās redakcijas, kas ierosināta ar priekšlikumu COM(2016) 767,] 23., 24. un 25. pantā noteiktie pasākumi;

(2)konkrēti reģionālās sadarbības pasākumi;

(3)neskarot LESD 107. un 108. pantu, konkrēti pasākumi, kuri attiecas uz finansiālu atbalstu, arī Savienības atbalstu un Savienības līdzekļu izmantošanu, nolūkā veicināt atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantošanu elektroenerģijas, siltumapgādes un aukstumapgādes un transporta sektorā;

(4)konkrēti pasākumi [Direktīvas 2009/28/EK pārstrādātās redakcijas, kas ierosināta ar priekšlikumu COM(2016) 767,] 15., 16., 17., 18., 21. un 22. panta prasību izpildei;

(5)pasākumi, ar kuriem veicina biomasas enerģijas izmantošanu, it sevišķi pasākumi jaunu biomasas avotu mobilizēšanai, ņemot vērā biomasas pieejamību (gan iekšzemes potenciālu, gan importu no trešām valstīm) un biomasas izlietojumu citām vajadzībām (lauksaimniecībā un uz koksnes resursiem balstītos sektoros), kā arī pasākumi saražotās un izmantotās biomasas ilgtspējīgas ieguves nodrošināšanai;

(c)VII pielikuma 1. daļā norādīto informāciju.

19. pants
Integrētā ziņošana par energoefektivitāti

Dalībvalstis integrētajos nacionālajos enerģētikas un klimata progresa ziņojumos ietver informāciju

(a)par šādu nacionālo trajektoriju, mērķu un mērķrādītāju sasniegšanu:

(1)primārās enerģijas patēriņa un enerģijas galapatēriņa trajektorija no 2020. gada līdz 2030. gadam kā nacionālais energoekonomiskais devums 2030. gadam izvirzītā Savienības mērķrādītāja sasniegšanai, tostarp izmantotā metodika;

(2)publiskā un privātā sektora dzīvojamo ēku un komercēku nacionālā fonda ilgtermiņa renovācijas mērķi;

(3)attiecīgā gadījumā citu nacionālajā plānā izvirzīto nacionālo mērķu atjauninājumi;

(b)par šādu rīcībpolitiku un pasākumu īstenošanu:

(1)īstenotās, pieņemtās un plānotās rīcībpolitikas, pasākumi un programmas 2030. gadam izvirzītā indikatīvā nacionālā energoefektivitātes devuma, kā arī citu 6. pantā norādīto mērķu sasniegšanai, arī plānotie pasākumi un instrumenti (arī finansiāli) ēku energoefektivitātes veicināšanai, pasākumi gāzes un elektroenerģijas infrastruktūras energoefektivitātes potenciāla realizācijai un citi energoefektivitāti veicinoši pasākumi;

(2)attiecīgā gadījumā tirgus instrumenti, kas stimulē energoefektivitātes uzlabojumus, tostarp, bet ne tikai enerģijas nodokļi, nodevas un atvieglojumi;

(3)nacionālā energoefektivitātes pienākuma shēma un alternatīvi pasākumi atbilstīgi Direktīvas 2012/27/ES [saskaņā ar priekšlikumu COM(2016) 761 grozītās redakcijas] 7.a un 7.b pantam saskaņā ar šīs regulas II pielikumu;

(4)publiskā un privātā sektora dzīvojamo ēku un komercplatību nacionālā fonda renovācijas ilgtermiņa stratēģija, arī rīcībpolitikas un pasākumi izmaksefektīvas pilnīgas renovācijas un pakāpeniskas pilnīgas renovācijas veicināšanai;

(5)rīcībpolitika un pasākumi energopakalpojumu veicināšanai publiskajā sektorā un pasākumi nolūkā novērst regulatīvus un neregulatīvus šķēršļus, kas kavē ieviest energoefektivitātes palielināšanas līgumus un citus energoefektivitātes pakalpojumu modeļus;

(6)attiecīgā gadījumā reģionālā sadarbība energoefektivitātes jomā;

(7)attiecīgā gadījumā, neskarot LESD 107. un 108. pantu, finansēšanas pasākumi energoefektivitātes jomā nacionālā līmenī, ietverot Savienības atbalstu un Savienības līdzekļu izmantošanu;

(c)VII pielikuma 2. daļā norādīto informāciju.

20. pants
Integrētā ziņošana par enerģētisko drošību

Dalībvalstis integrētajos nacionālajos enerģētikas un klimata progresa ziņojumos ietver informāciju par to, kā tiek īstenoti:

(a)nacionālie mērķi attiecībā uz energoavotu un piegādātājvalstu dažādošanu, akumulāciju un pieprasījumreakciju;

(b)nacionālie mērķi, kas izvirzīti, lai mazinātu atkarību no enerģijas importa no trešām valstīm;

(c)nacionālie mērķi, kas izvirzīti, lai uzlabotu spēju pārvarēt kāda energoresursa (tostarp gāzes un elektroenerģijas) piegāžu ierobežojumus vai pārtraukumus;

(d)nacionālie mērķi attiecībā uz iekšzemes energoresursu (it sevišķi atjaunojamo energoresursu) izmantošanu;

(e)īstenotās, pieņemtās un plānotās rīcībpolitikas un pasākumi a) līdz d) apakšpunktā minēto mērķu sasniegšanai;

(f)reģionālā sadarbība a) līdz d) apakšpunktā minēto mērķu un rīcībpolitiku īstenošanā;

(g)attiecīgā gadījumā, neskarot LESD 107. un 108. pantu, finansēšanas pasākumi šajā jomā nacionālā līmenī, ietverot Savienības atbalstu un Savienības līdzekļu izmantošanu.

21. pants
Integrētā ziņošana par iekšējo enerģijas tirgu

1. Dalībvalstis integrētajos nacionālajos enerģētikas un klimata progresa ziņojumos ietver informāciju par to, kā tiek īstenoti šādi mērķi un pasākumi:

(a)elektrotīklu starpsavienotības līmenis, ko dalībvalsts tiecas panākt 2030. gadā sakarā ar elektrotīklu starpsavienotības 15 % mērķrādītāju;

(b)galvenie nacionālie mērķi attiecībā uz elektroenerģijas un gāzes pārvades infrastruktūru, kas vajadzīgi, lai sasniegtu mērķus un mērķrādītājus jebkurā no piecām Enerģētikas savienības pamatdimensijām;

(c)attiecīgā gadījumā galvenie iecerētie infrastruktūras projekti, kas nav kopīgu interešu projekti;

(d)attiecīgā gadījumā nacionālie mērķi, kas saistīti ar citiem iekšējā enerģijas tirgus aspektiem, piemēram, tirgu integrāciju un sasaistīšanu;

(e)nacionālie mērķi attiecībā uz enerģētisko nabadzību, tostarp enerģētiskās nabadzības apstākļos esošo mājsaimniecību skaitu;

(f)attiecīgā gadījumā nacionālie mērķi attiecībā uz elektroenerģijas sistēmas pietiekamības nodrošināšanu;

(g)īstenotās, pieņemtās un plānotās rīcībpolitikas un pasākumi a) līdz f) apakšpunktā minēto mērķu sasniegšanai;

(h)reģionālā sadarbība a) līdz g) apakšpunktā minēto mērķu un rīcībpolitiku īstenošanā;

(i)attiecīgā gadījumā, neskarot LESD 107. un 108. pantu, finansēšanas pasākumi iekšējā enerģijas tirgus jomā nacionālā līmenī, ietverot Savienības atbalstu un Savienības līdzekļu izmantošanu;

(j)pasākumi energosistēmas elastīguma uzlabošanai saistībā ar atjaunojamo energoresursu enerģijas ražošanu, tostarp tekošās dienas tirgu sasaistīšanas un pārrobežu balansēšanas tirgu izvēršana.

2. Informācija, ko dalībvalstis sniedz saskaņā ar 1. punktu, ir saskanīga ar un vajadzības gadījumā balstīta uz [Direktīvas 2009/72/EK pārstrādātās redakcijas, kas ierosināta ar COM(2016) 864,] 59. panta 1. punkta h) apakšpunktā un Direktīvas 2009/73/EK 41. panta 1. punkta e) apakšpunktā minēto valstu regulatoru ziņojumu.

22. pants
Integrētā ziņošana par pētniecību, inovāciju un konkurētspēju

Dalībvalstis 15. pantā minētajos integrētajos nacionālajos enerģētikas un klimata progresa ziņojumos ietver informāciju par to, kā tiek īstenoti šādi mērķi un pasākumi:

(a)nacionālie mērķi un rīcībpolitikas, ar ko nacionālā kontekstā interpretē SET plāna mērķus un rīcībpolitikas;

(b)nacionālie mērķi attiecībā uz kopējiem (publiskā un privātā sektora) izdevumiem par pētniecību un inovāciju saistībā ar tīras enerģijas tehnoloģijām, kā arī attiecībā uz tehnoloģiskajām izmaksām un veiktspējas uzlabojumiem;

(c)vajadzības gadījumā nacionālie mērķi, ietverot 2050. gadam izvirzītos ilgtermiņa mērķus, tādu tehnoloģiju ieviešanai, kas paredzētas energoietilpīgu un oglekļietilpīgu rūpniecības nozaru dekarbonizācijai, un attiecīgā gadījumā saistītajai oglekļa transportēšanas, izmantošanas un uzglabāšanas infrastruktūrai;

(d)nacionālie mērķi, kas izvirzīti nolūkā pakāpeniski atteikties no enerģijas subsīdijām;

(e)īstenotās, pieņemtās un plānotās rīcībpolitikas un pasākumi b) un c) apakšpunktā minēto mērķu sasniegšanai;

(f)sadarbība ar citām dalībvalstīm b) līdz d) apakšpunktā minēto mērķu un rīcībpolitiku īstenošanā, arī rīcībpolitiku un pasākumu koordinācija ar SET plāna palīdzību, piemēram, pētniecības programmu un kopīgo programmu salāgošana;

(g)attiecīgā gadījumā finansēšanas pasākumi šajā jomā valsts līmenī, ietverot Savienības atbalstu un Savienības līdzekļu izmantošanu.

2. iedaļa
Ikgadējā ziņošana

23. pants
Ikgadējā ziņošana

1. Līdz 2021. gada 15. martam un pēc tam ik gadu (X gads) dalībvalstis ziņo Komisijai:

(a)savu tuvināto siltumnīcefekta gāzu pārskatu par X-1 gadu;

(b)Direktīvas 2009/119/EK 6. panta 2. punktā minēto informāciju;

(c)Direktīvas 2013/30/ES IX pielikuma 3. punktā minēto informāciju saskaņā ar minētās direktīvas 25. pantu.

Sakarā ar a) apakšpunktu Komisija, balstoties uz dalībvalstu tuvinātajiem siltumnīcefekta gāzu pārskatiem vai savām aplēsēm, ja tuvināto pārskatu dalībvalsts līdz minētajam datumam nav paziņojusi, ik gadu sagatavo tuvināto Savienības siltumnīcefekta gāzu pārskatu. Komisija minēto informāciju līdz katra gada 30. septembrim dara publiski pieejamu.

2. No 2023. gada dalībvalstis katru gadu (X) līdz 15. martam nosaka un ziņo Komisijai galīgos siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas datus un katru gadu līdz 15. janvārim − provizoriskos datus, tostarp III pielikumā norādītās siltumnīcefekta gāzes un pārskatā ietveramo informāciju. Ziņojumā par galīgajiem siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas datiem ietver arī pilnīgu un atjauninātu nacionālā pārskata ziņojumu.

3. Dalībvalstis katru gadu līdz 15. aprīlim iesniedz UNFCCC sekretariātam nacionālos pārskatus, kuri satur saskaņā ar šā panta 2. punktu Komisijai iesniegto informāciju par galīgajiem siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas datiem. Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm ik gadu sagatavo Savienības siltumnīcefekta gāzu pārskatu un Savienības siltumnīcefekta gāzu pārskata ziņojumu un katru gadu līdz 15. aprīlim iesniedz tos UNFCCC sekretariātam.

4. Dalībvalstis 2027. un 2032. gadā līdz attiecīgi 15. janvārim un 15. martam paziņo Komisijai provizoriskos un galīgos nacionālās inventarizācijas datus, kas sagatavoti to LULUCF uzskaitei sakarā ar atbilstības ziņojumiem saskaņā ar Regulas [...] [LULUCF] 12. pantu.

5. Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 36. pantu, lai:

(a)grozītu III pielikuma 2. daļu, proti, pievienotu vai svītrotu vielas siltumnīcefekta gāzu sarakstā;

(b)papildinātu šo regulu, proti, pieņemtu globālās sasilšanas potenciāla vērtības un norādītu inventarizācijas vadlīnijas, kas piemērojamas saskaņā ar attiecīgiem UNFCCC vai Parīzes nolīguma struktūru pieņemtajiem lēmumiem.

6. Komisija pieņem īstenošanas aktus, kuros nosaka struktūru, tehniskos aspektus, formātu un iesniegšanas procedūru dalībvalstu iesniedzamajiem tuvinātajiem siltumnīcefekta gāzu pārskatiem atbilstīgi 1. punktam, siltumnīcefekta gāzu pārskatiem atbilstīgi 2. punktam un uzskaitītajām siltumnīcefekta gāzu emisijām un piesaistījumiem saskaņā ar Regulas [..] [LULUCF] 5. un 12. pantu. Ierosinot šādus īstenošanas aktus, Komisija ņem vērā UNFCCC vai Parīzes nolīguma termiņus attiecībā uz minētās informācijas monitoringu un ziņošanu un attiecīgos UNFCCC vai Parīzes nolīguma struktūru pieņemtos lēmumus, lai nodrošinātu to, ka Savienība, būdama UNFCCC un Parīzes nolīguma puse, izpilda savas ziņošanas saistības. Minētajos īstenošanas aktos norāda arī termiņus, kas jāievēro attiecībā uz sadarbību un koordināciju starp Komisiju un dalībvalstīm Savienības siltumnīcefekta gāzu pārskata ziņojumu sagatavošanā. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 37. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

3. IEDAĻA
Ziņošanas platforma

24. pants
E-ziņošanas platforma

1. Komisija izveido tiešsaistes ziņošanas platformu, lai atvieglotu saziņu starp Komisiju un dalībvalstīm un veicinātu sadarbību starp dalībvalstīm.

2. Tiklīdz tiešsaistes platforma ir darbotiesspējīga, dalībvalstis to izmanto, lai iesniegtu Komisijai šajā nodaļā minētos ziņojumus.

5. NODAĻA
SAVIENĪBAS MĒRĶRĀDĪTĀJU SASNIEGŠANAS NODROŠINĀŠANĀ PANĀKTĀ PROGRESA UN POLITISKĀS REAKCIJAS KOPVĒRTĒJUMS — KOMISIJAS VEIKTAIS MONITORINGS

25. pants
Progresa novērtēšana

1. Līdz 2021. gada 31. oktobrim un pēc tam ik pēc diviem gadiem Komisija, balstoties uz integrētajiem nacionālajiem enerģētikas un klimata progresa ziņojumiem, citu saskaņā ar šo regulu ziņoto informāciju, indikatoriem un Eiropas statistikas datiem (ja pieejami) novērtē:

(a)Savienības līmenī panākto progresu Enerģētikas savienības mērķu sasniegšanā, tostarp — pirmajā desmit gadu periodā — 2030. gadam izvirzīto Savienības klimata un enerģētikas mērķrādītāju sasniegšanā, jo īpaši, lai nepieļautu 2030. gadam izvirzīto Savienības atjaunojamo energoresursu enerģijas un energoefektivitātes mērķrādītāju nesasniegšanu;

(b)katras dalībvalsts progresu tās mērķrādītāju, mērķu un devumu sasniegšanā un tās integrētajā nacionālajā enerģētikas un klimata plānā izklāstīto rīcībpolitiku un pasākumu īstenošanā;

(c)aviācijas kopējo ietekmi uz pasaules klimatu, bez CO2 emisijām novērtējot arī citas emisijas un ietekmi; šo novērtējumu veic, balstoties uz emisiju datiem, ko dalībvalstis iesniegušas saskaņā ar 23. pantu, un vajadzības gadījumā papildina, atsaucoties uz zinātnes sasniegumiem un gaisa satiksmes datiem.

2. Atjaunojamo energoresursu enerģijas jomā, veicot 1. punktā minēto novērtējumu, Komisija novērtē progresu, kas panākts attiecībā uz atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvaru Savienības bruto galapatēriņā, balstoties uz lineāru trajektoriju, kuras sākumpunkts ir 20 % 2020. gadā un kura sasniedz vismaz 27 % 2030. gadā, kā minēts 4. panta a) punkta 2) apakšpunkta i) punktā.

3. Energoefektivitātes jomā, veicot 1. punktā minēto novērtējumu, Komisija novērtē progresu, kas kopīgi panākts attiecībā uz to, lai 2030. gadā Savienības līmenī energopatēriņš nepārsniegtu 1321 Mtoe primārās enerģijas un 987 Mtoe galīgās enerģijas, kā minēts 6. panta 1. punkta a) apakšpunktā.

Veicot novērtējumu, Komisija izpilda šādas darbības:

(a)izvērtē, vai ir sasniegts Savienības atskaites punkts — ne vairāk kā 1483 Mtoe primārās enerģijas un ne vairāk kā 1086 Mtoe galīgās enerģijas patēriņa 2020. gadā;

(b)ņemot vērā dalībvalstu integrētajos nacionālajos enerģētikas un klimata progresa ziņojumos sniegtās informācijas novērtējumu, novērtē, vai dalībvalstu progress rāda, ka Savienība kopumā virzās uz pirmajā daļā minēto energopatēriņa apjomu sasniegšanu 2030. gadā;

(c)attiecībā uz energopatēriņa nākotnes tendencēm Savienības un nacionālā līmenī izmanto modelēšanas darbību rezultātus, kā arī izmanto citas papildinošas analīzes.

4. Līdz 2021. gada 31. oktobrim un pēc tam ik gadu Komisija, balstoties uz atbilstīgi šai regulai ziņoto informāciju, novērtē, vai Savienība un tās dalībvalstis ir pietiekami progresējušas šādos punktos:

(a)saistības saskaņā ar UNFCCC 4. pantu un Parīzes nolīguma 3. pantu, kas izklāstītas lēmumos, kurus pieņēmusi UNFCCC Pušu konference vai UNFCCC Pušu konference, kas vienlaikus ir Parīzes nolīguma pušu sanāksme;

(b)pienākumi, kas izklāstīti Regulas [ ] [ESR] 4. pantā un Regulas [..] [LULUCF] 4. pantā;

(c)mērķi, kas izvirzīti integrētajā nacionālajā enerģētikas un klimata plānā, lai sasniegtu Enerģētikas savienības mērķus un — pirmajā desmit gadu periodā — 2030. gadam izvirzītos enerģētikas un klimata mērķrādītājus.

5. Līdz 2019. gada 31. oktobrim un pēc tam ik pēc četriem gadiem Komisija novērtē Direktīvas 2009/31/EK īstenošanu.

6. Komisija savā novērtējumā ņem vērā jaunākos konkrētai valstij adresētos ieteikumus, kas sniegti Eiropas pusgada kontekstā.

7. Par saskaņā ar šo pantu veikto novērtējumu Komisija ziņo 29. pantā minētajā Enerģētikas savienības stāvokļa apskatā.

26. pants

Sekojumdarbības, ja ir konstatēta nesaskanība ar Enerģētikas savienības virsmērķiem un Kopīgo centienu regulas mērķrādītājiem

1. Balstoties uz novērtējumu saskaņā ar 25. pantu, Komisija atbilstīgi 28. pantam sniedz dalībvalstij ieteikumus, ja rīcībpolitiku izstrāde šajā dalībvalstī nav saskanīga ar Enerģētikas savienības virsmērķiem.

2. Komisija var sniegt atzinumus par rīcības plāniem, ko dalībvalstis iesniegušas saskaņā ar Regulas [..] [ESR] 8. panta 1. punktu.

27. pants
Reakcija uz nepietiekami vērienīgiem integrētajiem nacionālajiem enerģētikas un klimata plāniem un nepietiekamu progresu Savienības enerģētikas un klimata mērķrādītāju un mērķu sasniegšanā

1. Ja, balstoties uz integrēto nacionālo enerģētikas un klimata plānu un to atjauninājumu novērtējumu atbilstīgi 12. pantam, Komisija secina, ka nacionālo plānu vai to atjauninājumu mērķrādītāji, mērķi un devumi nav pietiekami, lai kopīgi sasniegtu Enerģētikas savienības mērķus un — pirmajā desmit gadu periodā — it sevišķi 2030. gadam izvirzītos Savienības mērķrādītājus attiecībā uz atjaunojamo energoresursu enerģiju un energoefektivitāti, tā veic pasākumus Savienības līmenī, lai nodrošinātu, ka minētie mērķi un mērķrādītāji tiek kopīgi sasniegti. Attiecībā uz atjaunojamo energoresursu enerģiju šādos pasākumos ņem vērā to, cik vērienīgi ir nacionālajos plānos un to atjauninājumos noteiktie dalībvalstu devumi 2030. gadam izvirzītā Savienības mērķrādītāja sasniegšanai.

2. Ja, balstoties uz novērtējumu atbilstīgi 25. panta 1. punkta b) apakšpunktam, Komisija secina, ka kāda dalībvalsts nav panākusi pietiekamu progresu integrētajā nacionālajā klimata un enerģētikas plānā noteikto mērķrādītāju, mērķu un devumu sasniegšanā vai rīcībpolitiku un pasākumu īstenošanā, tā sniedz ieteikumus attiecīgajai dalībvalstij atbilstīgi 28. pantam. Sniedzot ieteikumus, Komisija ņem vērā vērienīgus dalībvalstu agrīnos centienus sekmēt 2030. gadam izvirzītā Savienības atjaunojamo energoresursu enerģijas mērķrādītāja sasniegšanu.

3. Ja, balstoties uz dalībvalstu integrēto nacionālo enerģētikas un klimata progresa ziņojumu kopvērtējumu atbilstīgi 25. panta 1. punkta a) apakšpunktam un vajadzības gadījumā vēl citiem informācijas avotiem, Komisija secina, ka Savienība var nesasniegt Enerģētikas savienības mērķus un — pirmajā desmit gadu periodā — jo sevišķi Savienības 2030. gada klimata un enerģētikas politikas satvara mērķrādītājus, tā var sniegt ieteikumus visām dalībvalstīm atbilstīgi 28. pantam, lai mazinātu šādu risku. Komisija papildus ieteikumu sniegšanai vajadzības gadījumā veic Savienības līmeņa pasākumus, lai nodrošinātu jo sevišķi 2030. gadam izvirzīto Savienības atjaunojamo energoresursu enerģijas un energoefektivitātes mērķrādītāju sasniegšanu. Attiecībā uz atjaunojamo energoresursu enerģiju šādos pasākumos ņem vērā vērienīgus dalībvalstu agrīnos centienus sekmēt 2030. gadam izvirzītā Savienības mērķrādītāja sasniegšanu.

4. Ja atjaunojamo energoresursu enerģijas jomā, neskarot 3. punktā minētos Savienības līmeņa pasākumus, Komisija, balstoties uz 2023. gadā veicamo novērtējumu atbilstīgi 25. panta 1. un 2. punktam, secina, ka 25. panta 2. punktā minētā lineārā Savienības trajektorija nav kopīgi sasniegta, dalībvalstis līdz 2024. gadam nodrošina, ka uzrādītā neatbilstība tiek kompensēta ar papildu pasākumiem, piemēram:

(a)[Direktīvas 2009/28/EK pārstrādātās redakcijas, kas ierosināta ar COM(2016) 767,] 23. panta 1. punktā siltumapgādes un aukstumapgādes sektoram noteiktā atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvara pielāgošana;

(b)[Direktīvas 2009/28/EK pārstrādātās redakcijas, kas ierosināta ar COM(2016) 767,] 25. panta 1. punktā transporta sektoram noteiktā atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvara pielāgošana;

(c)finansiāla ieguldījuma sniegšana Savienības līmenī izveidotā finansēšanas platformā, kas palīdz finansēt atjaunojamo energoresursu enerģijas projektus un ko tieši vai netieši pārvalda Komisija;

(d)citi pasākumi atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantojuma kāpināšanai.

Šādos pasākumos ņem vērā to, cik vērienīgi ir attiecīgās dalībvalsts agrīnie devumi 2030. gadam izvirzītā Savienības atjaunojamo energoresursu enerģijas mērķrādītāja sasniegšanā.

Ja dalībvalsts savā enerģijas bruto galapatēriņā no 2021. gada nenotur atjaunojamo energoresursu enerģijas bāzlīnijas īpatsvaru, kas noteikts [Direktīvas 2009/28/EK pārstrādātās redakcijas, kas ierosināta ar COM(2016) 767,] 3. panta 3. punktā, attiecīgā dalībvalsts nodrošina, ka neatbilstība bāzlīnijas īpatsvaram tiek kompensēta ar finansiālu ieguldījumu pirmās daļas c) apakšpunktā minētajā finansēšanas platformā. Šīs daļas un pirmās daļas c) apakšpunkta vajadzībām dalībvalstis var izmantot ieņēmumus, ko guvušas no ikgadējām emisijas kvotām saskaņā ar Direktīvu 2003/87/EK.

Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 36. pantu, lai paredzētu noteikumus, kas vajadzīgi c) apakšpunktā minētās finansēšanas platformas izveidei un darbībai.

5. Ja energoefektivitātes jomā, neskarot citus Savienības līmeņa pasākumus atbilstīgi 3. punktam, Komisija, balstoties uz novērtējumu atbilstīgi 25. panta 1. un 3. punktam, 2023. gadā secina, ka progress virzībā uz 25. panta 3. punkta pirmajā daļā minētā Savienības energoefektivitātes mērķrādītāja kopīgu sasniegšanu nav pietiekams, tā līdz 2024. gadam veic pasākumus, kas papildina Direktīvā 2010/31/ES [saskaņā ar priekšlikumu COM(2016) 765 grozītajā redakcijā] un Direktīvā 2012/27/ES [saskaņā ar priekšlikumu COM(2016) 761 grozītajā redakcijā] noteiktos, lai nodrošinātu, ka tiek sasniegti 2030. gadam izvirzītie Savienības saistošie energoefektivitātes mērķrādītāji. Šādi papildu pasākumi jo sevišķi var uzlabot:

(a)ražojumu energoefektivitāti atbilstīgi Direktīvai 2010/30/ES un Direktīvai 2009/125/EK;

(b)ēku energoefektivitāti atbilstīgi Direktīvai 2010/31/ES [saskaņā ar priekšlikumu COM(2016) 765 grozītajā redakcijā] un Direktīvai 2012/27/ES [saskaņā ar priekšlikumu COM(2016) 761 grozītajā redakcijā] un

(c)transporta energoefektivitāti.

28. pants
Komisijas ieteikumi dalībvalstīm

1. Komisija vajadzības gadījumā sniedz dalībvalstīm ieteikumus, lai nodrošinātu Enerģētikas savienības mērķu sasniegšanu.

2. Ja šajā regulā ir atsauce uz šo pantu, piemēro šādus principus:

(a)attiecīgā dalībvalsts maksimāli ņem vērā ieteikumu, ievērojot solidaritāti starp dalībvalstīm un Savienību un starp pašām dalībvalstīm;

(b)dalībvalsts savā integrētajā nacionālajā enerģētikas un klimata politikas progresa ziņojumā, kas sagatavots nākamajā gadā pēc ieteikuma izdošanas gada, izklāsta, kā tā ir maksimāli ņēmusi vērā ieteikumu un kā tā to īstenojusi vai plāno īstenot. Tā sniedz pamatojumu, ja tā ieteikumu kādā aspektā nav izpildījusi;

(c)ieteikumiem būtu jāpapildina jaunākie konkrētai valstij adresētie ieteikumi, kas sniegti Eiropas pusgada kontekstā.

29. pants
Enerģētikas savienības stāvokļa apskats

1. Katru gadu līdz 31. oktobrim Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei Enerģētikas savienības stāvokļa apskatu.

2. Enerģētikas savienības stāvokļa apskatā cita starpā ietilpst šādi elementi:

(a)atbilstīgi 25. pantam veiktais novērtējums;

(b)vajadzības gadījumā ieteikumi atbilstīgi 28. pantam;

(c)oglekļa tirgus darbības ziņojums, kas minēts Direktīvas 2003/87/EK 10. panta 5. punktā, tostarp informācija par Direktīvas 2003/87/EK piemērošanu, kas minēta šīs direktīvas 21. panta 2. punktā;

(d)reizi divos gados ziņojums par Savienības bioenerģētisko ilgtspēju — te norāda VIII pielikumā noteikto informāciju;

(e)reizi divos gados ziņojums par brīvprātīgajām shēmām, attiecībā uz kurām Komisija ir pieņēmusi lēmumu saskaņā ar [pārstrādātās Direktīvas 2009/28/EK redakcijas, kas ierosināta ar COM(2016) 767,] 27. panta 4. punktu, — te norāda šīs regulas IX pielikumā noteikto informāciju;

(f)vispārējs progresa ziņojums par to, kā tiek piemērota [pārstrādātā Direktīvas 2009/72/EK redakcija, kas ierosināta ar COM(2016) 864], atbilstīgi minētās direktīvas 69. pantam;

(g)vispārējs progresa ziņojums par Direktīvas 2009/73/EK piemērošanu atbilstīgi minētās direktīvas 52. pantam;

(h)vispārējs progresa ziņojums par energoefektivitātes pienākuma shēmām, kas minētas Direktīvas 2012/27/ES [saskaņā ar priekšlikumu COM(2016) 761 grozītās redakcijas] 7.a pantā;

(i)vispārējs progresa ziņojums par dalībvalstu progresu virzībā uz pilnīga un funkcionējoša enerģijas tirgus izveidi;

(j)faktiskā degvielu kvalitāte dažādās dalībvalstīs un tādu degvielu ģeogrāfiskais aptvērums, kuru maksimālais sēra saturs ir 10 mg/kg, nolūkā sniegt pārskatu par degvielu kvalitātes datiem dažādās dalībvalstīs, ko ziņo atbilstīgi Direktīvai 98/70/EK;

(k)citi jautājumi, kas nozīmīgi Enerģētikas savienības īstenošanas sakarā, tostarp publiskā un privātā sektora atbalsts.

6. NODAĻA
SILTUMNĪCEFEKTA GĀZU EMISIJAS UN TO PIESAISTĪJUMI PIESAISTĪTĀJOS: NACIONĀLĀS UN SAVIENĪBAS SISTĒMAS

30. pants
Nacionālās un Savienības inventarizācijas sistēmas

1. Līdz 2021. gada 1. janvārim dalībvalstis izveido, izmanto un cenšas pastāvīgi uzlabot nacionālās inventarizācijas sistēmas, lai aplēstu šīs regulas III pielikuma 2. daļā minēto siltumnīcefekta gāzu antropogēnās emisijas no avotiem un to piesaistījumus piesaistītājos un lai nodrošinātu, ka to siltumnīcefekta gāzu pārskati ir savlaicīgi, pārredzami, precīzi, konsekventi, salīdzināmi un pilnīgi.

2. Dalībvalstis nodrošina, ka par inventarizāciju atbildīgajām kompetentajām iestādēm ir piekļuve šīs regulas X pielikumā norādītajai informācijai, ka tās izmanto saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 517/2014 20. pantu izveidotās ziņošanas sistēmas, lai uzlabotu fluorēto gāzu aplēsi nacionālajos siltumnīcefekta gāzu pārskatos, un ka tās spēj veikt šīs regulas III pielikuma 1. daļas i) un j) punktā minētās ikgadējās saskanības pārbaudes.

3. Ar šo tiek izveidota Savienības inventarizācijas sistēma tam, lai Savienības siltumnīcefekta gāzu pārskata sakarā nodrošinātu nacionālo pārskatu savlaicīgumu, pārredzamību, precizitāti, konsekvenci, salīdzināmību un pilnīgumu. Komisija minēto sistēmu pārvalda, uztur un cenšas pastāvīgi uzlabot, kas ietver kvalitātes nodrošināšanas un kvalitātes kontroles programmas izstrādi, kvalitātes mērķu izvirzīšanu un pārskatu kvalitātes nodrošināšanas un kvalitātes kontroles plāna izveidi, emisiju aplēšu pilnīgošanas procedūras Savienības pārskata sagatavošanas nolūkā atbilstīgi šā panta 5. punktam, kā arī 31. pantā minēto izskatīšanu.

4. Komisija veic sākotnējo pārbaudi, kurā pārbauda to, cik precīzi ir provizoriskie siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas dati, kas dalībvalstīm jāiesniedz atbilstīgi 23. panta 2. punktam. Minētās pārbaudes rezultātus tā nosūta dalībvalstīm sešu nedēļu laikā pēc iesniegšanas termiņa. Uz visiem sākotnējā pārbaudē uzdotiem attiecīgiem jautājumiem dalībvalstis atbild līdz 15. martam kopā ar galīgā pārskata iesniegšanu par X-2 gadu.

5. Ja dalībvalsts līdz 15. martam neiesniedz pārskata datus, kas nepieciešami, lai sagatavotu Savienības pārskatu, Komisija, apspriežoties un cieši sadarbojoties ar attiecīgo dalībvalsti, var sagatavot aplēses, lai pilnīgotu dalībvalsts iesniegtos datus. Komisija šim nolūkam izmanto vadlīnijas, kas attiecas uz nacionālo siltumnīcefekta gāzu pārskatu sagatavošanu.

6. Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 36. pantu, lai paredzētu noteikumus par saturu, struktūru, formātu un iesniegšanas procedūru informācijai par nacionālajām inventarizācijas sistēmām un prasības par nacionālo un Savienības inventarizācijas sistēmu izveidi, izmantošanu un darbību. Gatavojot šādus aktus, Komisija ņem vērā attiecīgos UNFCCC vai Parīzes nolīguma struktūru pieņemtos lēmumus.

31. pants
Pārskatu izskatīšana

1. Komisija 2027. un 2032. gadā veic dalībvalstu atbilstīgi šīs regulas 23. panta 3. punktam iesniegto nacionālās inventarizācijas datu visaptverošu izskatīšanu, lai monitorētu dalībvalstu siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumus vai iegrožojumus atbilstīgi Regulas [ ] [ESR] 4., 9. un 10. pantam un emisiju samazinājumus un piesaistījumu palielināšanu piesaistītājos atbilstīgi Regulas [..] [LULUCF] 4. un 12. pantam, kā arī citus Savienības tiesību aktos noteiktos siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas vai iegrožošanas mērķrādītājus. Dalībvalstis pilnīgi iesaistās šajā procesā.

2. Šā panta 1. punktā minētā visaptverošā izskatīšana ietver:

(a)pārbaudes, ar kurām pārliecinās par iesniegtās informācijas pārredzamību, precizitāti, konsekvenci, salīdzināmību un pilnīgumu,

(b)pārbaudes ar mērķi konstatēt gadījumus, kad inventarizācijas dati sagatavoti neatbilstoši UNFCCC vadlīniju dokumentācijai vai Savienības noteikumiem,

(c)pārbaudes ar mērķi konstatēt gadījumus, kad LULUCF uzskaite ir veikta neatbilstoši UNFCCC vadlīniju dokumentācijai vai Savienības noteikumiem, un

(d)vajadzības gadījumā, apspriežoties ar dalībvalstīm, vajadzīgo tehnisko korekciju aprēķinus.

3. Komisija pieņem īstenošanas aktus, kuros nosaka termiņus un kārtību, kādā veic visaptverošo izskatīšanu, tostarp šā panta 2. punktā izklāstītos uzdevumus, un nodrošina pienācīgu apspriešanos ar dalībvalstīm par izskatīšanas secinājumiem. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 37. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

4. Komisija pēc izskatīšanā koriģētajiem pārskatu datiem ar īstenošanas aktu nosaka attiecīgo gadu emisiju kopsummu, kas sadalīta starp Regulas [ ] [ESR] 9. panta kontekstā relevantajiem emisiju datiem un šīs regulas III pielikuma 1. daļas c) punktā minētajiem emisiju datiem, kā arī nosaka Regulas [ ] [LULUCF] 4. panta kontekstā relevanto emisiju un to piesaistījumu kopsummu.

5. Datus par katru dalībvalsti, kas ievadīti atbilstīgi Regulas [ ] [LULUCF] 13. pantam izveidotajos reģistros viena mēneša laikā pēc tam, kad publicēts atbilstīgi šā panta 4. punktam pieņemts īstenošanas akts, ieskaitot izmaiņas šajos datos, kuras izdarītas sakarā ar to, ka konkrētā dalībvalsts izmanto elastības iespējas atbilstīgi Regulas [ ] [LULUCF] 11. pantam, izmanto, kad pārbauda atbilstību Regulas [..] [LULUCF] 4. pantam.

6. Datus par katru dalībvalsti, kas ievadīti atbilstīgi Regulas [ ] [ESR] 11. pantam izveidotajos reģistros viena mēneša laikā pēc dienas, kurā veikta šā panta 5. punktā minētā pārbaude par atbilstību Regulai [..] [LULUCF], izmanto 2021. un 2026. gada atbilstības pārbaudei atbilstīgi Regulas [ ] [ESR] 9. pantam. Atbilstības pārbaudi atbilstīgi Regulas [ ] [ESR] 9. pantam par katru gadu laikposmā no 2022. līdz 2025. gadam un laikposmā no 2027. līdz 2030. gadam veic dienā, kas iekrīt vienu mēnesi pēc dienas, kurā veikta atbilstības pārbaude par iepriekšējo gadu. Šajā pārbaudē ietver izmaiņas minētajos datos, kuras izdarītas sakarā ar to, ka konkrētā dalībvalsts izmanto elastības iespējas atbilstīgi Regulas [ ] [ESR] 5., 6. un 7. pantam.

32. pants
Nacionālās un Savienības rīcībpolitiku un pasākumu, kā arī prognožu sistēmas

1. Līdz 2021. gada 1. janvārim dalībvalstis un Komisija izveido un pēc tam izmanto un cenšas pastāvīgi uzlabot attiecīgi nacionālās un Savienības sistēmas ziņošanai par rīcībpolitikām un pasākumiem un ziņošanai par prognozēm par siltumnīcefekta gāzu antropogēnajām emisijām no avotiem un to piesaistījumiem piesaistītājos. Minētās sistēmas ietver attiecīgo institucionālo, juridisko un procesuālo kārtību, kas izveidota dalībvalstī un Savienībā, lai novērtētu rīcībpolitiku un sniegtu prognozes par siltumnīcefekta gāzu antropogēnajām emisijām no avotiem un to piesaistījumiem piesaistītājos.

2. Dalībvalstu un Komisijas mērķis ir attiecīgi nodrošināt, lai paziņotā informācija par rīcībpolitikām un pasākumiem, kā arī par prognozēm par siltumnīcefekta gāzu antropogēnajām emisijām no avotiem un to piesaistījumiem piesaistītājos, kā minēts 16. pantā, būtu savlaicīga, pārredzama, precīza, konsekventa, salīdzināma un pilnīga, tostarp lai tiktu izmantoti un piemēroti dati, metodes un modeļi, kā arī tiktu īstenoti kvalitātes nodrošināšanas un kvalitātes kontroles pasākumi un veikta jutīguma analīze.

3. Komisija pieņem īstenošanas aktus, kuros nosaka struktūru, formātu un iesniegšanas procedūru informācijai par nacionālajām un Savienības rīcībpolitiku un pasākumu, kā arī prognožu sistēmām atbilstīgi šā panta 1. un 2. punktam un 16. pantam. Ierosinot šādus aktus, Komisija ņem vērā attiecīgos UNFCCC vai Parīzes nolīguma struktūru pieņemtos lēmumus, tostarp starptautiski saskaņotās ziņošanas prasības, kā arī minētās informācijas monitoringa un ziņošanas termiņus. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 37. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

33. pants
Reģistru izveide un izmantošana

1. Savienība un dalībvalstis izveido un uztur reģistrus, lai precīzi uzskaitītu nacionāli noteikto devumu atbilstīgi Parīzes nolīguma 4. panta 13. punktam un starptautiski pārskaitītos mazinājumus atbilstīgi minētā nolīguma 6. pantam.

2. Savienība un dalībvalstis var uzturēt savus reģistrus konsolidētā sistēmā kopā ar vienu vai vairākām citām dalībvalstīm.

3. Šā panta 1. punktā minētajos reģistros ievadītos datus dara pieejamus centrālajam administratoram, kas iecelts atbilstīgi Direktīvas 2003/87/EK 20. pantam.

4. Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 36. pantu, lai izveidotu 1. punktā minētos reģistrus un lai, izmantojot Savienības un dalībvalstu reģistrus, nodrošinātu attiecīgo UNFCCC vai Parīzes nolīguma struktūru lēmumu tehnisko īstenošanu saskaņā ar šā panta 1. punktu.

7. NODAĻA
SADARBĪBA UN ATBALSTS

34. pants
Sadarbība starp dalībvalstīm un Savienību

1. Dalībvalstis pilnībā sadarbojas un koordinējas cita ar citu un ar Savienību attiecībā uz šajā regulā paredzētajiem pienākumiem, jo sevišķi šādos aspektos:

(a)integrēto nacionālo enerģētikas un klimata plānu sagatavošanas, pieņemšanas, paziņošanas un novērtēšanas procesā atbilstīgi 9. līdz 12. pantam;

(b)integrētā nacionālā enerģētikas un klimata progresa ziņojuma sagatavošanas, pieņemšanas, paziņošanas un novērtēšanas procesā atbilstīgi 15. pantam un ikgadējās ziņošanas procesā atbilstīgi 23. pantam;

(c)procesā, kas saistīts ar Komisijas ieteikumiem un šo ieteikumu ievērošanu atbilstīgi 9. panta 2. un 3. punktam, 15. panta 5. punktam, 26. panta 1. punktam un 27. panta 2. un 3. punktam;

(d)Savienības siltumnīcefekta gāzu pārskata sagatavošanā un Savienības siltumnīcefekta gāzu pārskata ziņojuma sagatavošanā atbilstīgi 23. panta 3. punktam;

(e)Savienības nacionālā paziņojuma sagatavošanā atbilstīgi UNFCCC 12. pantam un Savienības divgadu ziņojuma sagatavošanā atbilstīgi Lēmumam 2/CP.17 vai turpmākiem attiecīgiem UNFCCC struktūru pieņemtiem lēmumiem;

(f)UNFCCC un Parīzes nolīgumā noteiktās izskatīšanas un atbilstības procedūrās atbilstoši piemērojamiem lēmumiem saskaņā ar UNFCCC, kā arī 31. pantā minētajā Savienības procedūrā, kurā izskata dalībvalstu siltumnīcefekta gāzu pārskatus;

(g)veicot pielāgojumus pēc 31. pantā minētā izskatīšanas procesa vai citas izmaiņas pārskatos un pārskata ziņojumos, kas iesniegti vai ko iesniegs UNFCCC sekretariātam;

(h)Savienības tuvinātā siltumnīcefekta gāzu pārskata sagatavošanā atbilstīgi 23. panta 1. punkta a) apakšpunktam un 23. panta 1. punkta pēdējai daļai.

2. Komisija var sniegt tehnisku atbalstu dalībvalstīm attiecībā uz šajā regulā paredzētajiem pienākumiem, ja dalībvalsts to lūdz.

35. pants
Eiropas Vides aģentūras loma

Eiropas Vides aģentūra atbilstoši savai gada darba programmai palīdz Komisijai tās darbā attiecībā uz dekarbonizācijas un energoefektivitātes dimensijām, lai tiktu izpildīts 14., 15., 16., 17., 18., 19., 23., 24., 25., 29., 30., 31., 32. un 34. pants. Tas pēc vajadzības ietver šādu palīdzību:

(a)apkopot informāciju, kuru dalībvalstis paziņojušas par rīcībpolitikām un pasākumiem, kā arī par prognozēm;

(b)izpildīt kvalitātes nodrošināšanas un kvalitātes kontroles procedūras attiecībā uz informāciju, ko dalībvalstis paziņojušas par prognozēm, kā arī par rīcībpolitikām un pasākumiem;

(c)sagatavot aplēses vai papildināt Eiropas Komisijai pieejamās aplēses attiecībā uz datiem par prognozēm, kurus dalībvalstis nav paziņojušas;

(d)apkopot datus Komisijas gatavotā un Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedzamā Enerģētikas savienības stāvokļa apskata vajadzībām, un, ja tas ir iespējams un laika ziņā lietderīgi, šim nolūkam izmanto Eiropas statistiku;

(e)izplatīt informāciju, kas savākta saskaņā ar šo regulu, tostarp uzturēt un atjaunināt dalībvalstu klimata pārmaiņu seku mazināšanas rīcībpolitiku un pasākumu datubāzi un Eiropas pielāgošanās klimata pārmaiņām platformu attiecībā uz klimata pārmaiņu ietekmi, neaizsargātību pret tām un pielāgošanos tām;

(f)veikt kvalitātes nodrošināšanas un kvalitātes kontroles procedūras, sagatavojot Savienības siltumnīcefekta gāzu pārskatu;

(g)sagatavot Savienības siltumnīcefekta gāzu pārskatu un sagatavot ES siltumnīcefekta gāzu pārskata ziņojumu;

(h)sagatavot aplēses par datiem, kas nav iekļauti nacionālajos siltumnīcefekta gāzu pārskatos;

(i)veikt 31. pantā minēto izskatīšanu;

(j)sagatavot tuvināto Savienības siltumnīcefekta gāzu pārskatu.

8. NODAĻA
DELEĢĒŠANA

36. pants
Pilnvaru deleģēšana

1. Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2. Pilnvaras pieņemt 3. panta 4. punktā, 23. panta 5. punktā, 27. panta 4. punktā, 30. panta 6. punktā un 33. panta 4. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no [šīs regulas spēkā stāšanās datums]. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā brīdī var atsaukt 3. panta 4. punktā, 23. panta 5. punktā, 27. panta 4. punktā, 30. panta 6. punktā un 33. panta 4. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai arī vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4. Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5. Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6. Saskaņā ar 3. panta 4. punktu, 23. panta 5. punktu, 27. panta 4. punktu, 30. panta 6. punktu un 33. panta 4. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

9. NODAĻA
NOBEIGUMA NOTEIKUMI

37. pants
Enerģētikas savienības komiteja

1. Komisijai palīdz Enerģētikas savienības komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē, un tā strādā attiecīgajās nozaru struktūrās, kas ir svarīgas šīs regulas kontekstā.

2. Šī komiteja aizstāj komiteju, kas izveidota ar Lēmuma 93/389/EEK 8. pantu, Lēmuma Nr. 280/2004/EK 9. pantu un Regulas (ES) Nr. 525/2013 26. pantu. Atsauces uz komiteju, kas izveidota atbilstīgi minētajiem aktiem, uzskata par atsaucēm uz komiteju, kas izveidota ar šo regulu.

3. Ja izdara atsauci uz šo pantu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

38. pants
Izskatīšana

Komisija līdz 2026. gada 28. februārim un pēc tam ik pēc pieciem gadiem ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par šīs regulas darbību, tās devumu Enerģētikas savienības pārvaldībā un šīs regulas plānošanas, ziņošanas un monitoringa noteikumu atbilstību citiem Savienības tiesību aktiem vai turpmākiem lēmumiem, kas saistīti ar UNFCCC un Parīzes nolīgumu. Komisija vajadzības gadījumā var iesniegt priekšlikumus.

39. pants
Grozījumi Direktīvā 94/22/EK

Direktīvu 94/22/EK groza šādi:

(1)8. panta 2. punktu svītro;

(2)9. pantu svītro.

40. pants
Grozījumi Direktīvā 98/70/EK

Direktīvu 98/70/EK groza šādi:

(1)8. panta 4. punkta otro teikumu svītro;

(2)7.a panta 1. punkta trešās daļas a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“katra piegādātā degvielas vai enerģijas veida kopējo apjomu; un”;

(3)7.a panta 2. punkta pirmo teikumu aizstāj ar šādu:

“Dalībvalstis pieprasa piegādātājiem līdz 2020. gada 31. decembrim cik vien iespējams pakāpeniski par 10 % samazināt aprites cikla siltumnīcefekta gāzu emisiju uz vienu piegādātās degvielas vai enerģijas vienību, par pamatu ņemot Padomes Direktīvas (ES) 2015/652 II pielikumā noteikto degvielas pamatstandartu.”

41. pants
Grozījums Direktīvā 2009/31/EK

Direktīvas 2009/31/ES 38. panta 1. punktu svītro.

42. pants
Grozījumi Regulā (EK) Nr. 663/2009

Regulu (EK) Nr. 663/2009 groza šādi:

(1)27. panta 1. un 3. punktu svītro;

(2)28. pantu svītro.

43. pants
Grozījums Regulā (EK) Nr. 715/2009

Regulas (EK) Nr. 715/2009 29. pantu svītro.

44. pants
Grozījumi Direktīvā 2009/73/EK

Direktīvu 2009/73/EK groza šādi:

(1)5. pantu svītro;

(2)52. pantu aizstāj ar šādu:

“52. pants

Ziņošana

Komisija uzrauga un pārskata šīs direktīvas piemērošanu un iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei vispārēju progresa ziņojumu, kuru kā pielikumu pievieno Regulas [XX/20XX] [šīs regulas] 29. pantā minētajam Enerģētikas savienības stāvokļa apskatam.”.

45. pants
Grozījums Padomes Direktīvā 2009/119/EK

Padomes Direktīvas 2009/119/EK 6. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2. Dalībvalstis katru gadu līdz 15. martam nosūta Komisijai 1. punktā minētā krājumu reģistra kopsavilkumu, kurā norāda vismaz to drošības rezervju daudzumu un veidu, kas iekļautas reģistrā iepriekšējā kalendārā gada pēdējā dienā.”.

46. pants
Grozījumi Direktīvā 2010/31/ES

Direktīvu 2010/31/ES groza šādi:

(1)Direktīvas 2010/31/ES [saskaņā ar priekšlikumu COM(2016) 765 grozītās redakcijas] 2.a pantā pievieno šādu 4. punktu:

“4. Ilgtermiņa stratēģiju, kas minēta 1. punktā, iesniedz Komisijai kā integrētā nacionālā enerģētikas un klimata plāna daļu atbilstīgi Regulas [XX/20XX] [šī regula] 3. pantam.”;

(2)5. panta 2. punkta otrajā daļā svītro teikumu: “Šādu ziņojumu var ietvert energoefektivitātes rīcības plānos, kuri minēti Direktīvas 2006/32/EK 14. panta 2. punktā.”;

(3)9. panta 5. punktu aizstāj ar šādu tekstu:

“Regulas [XX/20XX] [šī regula] 29. pantā minētā Enerģētikas savienības stāvokļa apskata ietvaros Komisija ik pēc diviem gadiem ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par dalībvalstu progresu gandrīz nulles enerģijas ēku skaita palielināšanā. Pamatojoties uz šo paziņoto informāciju, Komisija izstrādā rīcības plānu un vajadzības gadījumā ierosina ieteikumus un pasākumus atbilstīgi Regulas [XX/20XX] [šīs regulas] 27. un 28. pantam ar mērķi palielināt šādu ēku skaitu un veicināt paraugpraksi, kā esošās ēkas izmaksefektīvi pārveidot par gandrīz nulles enerģijas ēkām.”;

(4)10. panta 2. un 3. punktu svītro.

47. pants
Grozījumi Direktīvā 2012/27/ES

Direktīvu 2012/27/ES groza šādi:

(1)4. panta pēdējo daļu svītro;

(2)18. panta 1. punkta e) apakšpunktu svītro;

(3)24. panta 1. līdz 4. punktu un 11. punktu svītro;

(4)XIV pielikumu svītro.

48. pants
Grozījums Direktīvā 2013/30/ES

Direktīvas 2013/30/ES 25. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Dalībvalstis katru gadu Regulas [XX/20XX] [šīs regulas] 23. pantā paredzētās ikgadējās ziņošanas ietvaros ziņo Komisijai IX pielikuma 3. punktā norādīto informāciju.”

49. pants
Grozījumi Padomes Direktīvā (ES) 2015/652

Padomes Direktīvu (ES) 2015/652 groza šādi:

(1)I pielikuma 2. daļas 2., 3., 4. un 7. punktu svītro;

(2)III pielikumu groza šādi:

(a)1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Dalībvalstīm jāziņo 3. punktā uzskaitītie dati. Šie dati jāpaziņo par visu degvielu un enerģiju, kas laista tirgū attiecīgajā dalībvalstī. Ja ar fosilajām degvielām tiek sajauktas vairākas biodegvielas, jānorāda dati par katru biodegvielu.”;

(b)3. punkta e) un f) apakšpunktu svītro;

(3)IV pielikumu groza šādi:

(a)svītro šādas veidnes ziņoto datu saskanības nodrošināšanai:

- “Izcelsme – viens piegādātājs”,

- “Izcelsme – koppiegādātāji”,

- “Pirkuma vieta”;

(b)piezīmēs par formātu svītro 8. un 9. punktu.

50. pants
Atcelšana

Regulu (ES) Nr. 525/2013 atceļ no 2021. gada 1. janvāra, ievērojot 51. pantā noteiktos pārejas noteikumus. Atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu, un tās lasa saskaņā ar XI pielikumā doto atbilstības tabulu.

51. pants
Pārejas noteikumi

Atkāpjoties no šīs regulas 50. panta, Regulas (ES) Nr. 525/2013 7. pantu un 17. panta 1. punkta a) un d) apakšpunktu turpina piemērot ziņojumiem, kas satur minētajos pantos prasītos datus par 2018., 2019. un 2020. gadu.

Regulas (ES) Nr. 525/2013 19. pantu turpina piemērot SEG pārskatu datu par 2018., 2019. un 2020. gadu izskatīšanai.

Regulas (ES) Nr. 525/2013 22. pantu turpina piemērot minētajā pantā prasītā ziņojuma iesniegšanai.

52. pants
Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

33. pantu, 46. panta 2. līdz 4. punktu un 47. panta 3. un 4. punktu piemēro no 2021. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā — Padomes vārdā —

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATI

Komisijas dienesti

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

1.2.Attiecīgās politikas jomas ABM/ABB struktūrā

1.3.Priekšlikuma/iniciatīvas būtība

1.4.Mērķis(-i)

1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.6.Ilgums un finansiālā ietekme

1.7.Paredzētie pārvaldības veidi

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1.Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

3.2.Paredzamā ietekme uz izdevumiem

3.2.1.Kopsavilkums par paredzamo ietekmi uz izdevumiem

3.2.2.Paredzamā ietekme uz darbības apropriācijām

3.2.3.Paredzamā ietekme uz administratīvajām apropriācijām

3.2.4.Saderība ar kārtējo daudzgadu finanšu shēmu

3.2.5.Trešo personu iemaksas

3.3.Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) par Enerģētikas savienības pārvaldību

1.2.Attiecīgās politikas jomas ABM/ABB struktūrā 41

32: Enerģētika

34: Klimata politika

1.3.Priekšlikuma/iniciatīvas būtība

☑ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību

◻ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību, pamatojoties uz izmēģinājuma projektu/sagatavošanas 42

◻ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz esošas darbības pagarināšanu

◻ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz darbību, kas pārveidota jaunā darbībā

1.4.Mērķis(-i)

1.4.1.Komisijas daudzgadu stratēģiskie mērķi, kurus plānots sasniegt ar priekšlikumu/iniciatīvu

Ierosinātās regulas mērķis ir nodrošināt koordinētu un konsekventu Enerģētikas savienības stratēģijas īstenošanu visās piecās tās dimensijās, kā arī kopīgi sasniegt Enerģētikas savienības mērķus, kombinējot nacionālos un ES līmeņa pasākumus, un tam par pamatu kalpo racionalizēti plānošanas, ziņošanas un monitoringa pienākumi un funkcionāls pārvaldības process, kas Komisijai un dalībvalstīm abpusēji jāievēro.

Enerģētikas savienības izveide ir viena no Komisijas desmit politiskajām prioritātēm, un šis priekšlikums ir būtisks Enerģētikas savienības stratēģiskā satvara elements.

Šo priekšlikumu kopīgi sagatavojuši Enerģētikas ĢD un Klimata politikas ĢD.

1.4.2.Konkrētie mērķi un attiecīgās ABM/ABB darbības

Konkrētais mērķis Nr.

Enerģētikas ĢD: Konkrētais mērķis Nr. 6: Enerģētikas savienības vispārējās stratēģijas īstenošana un sekojums.

Klimata politikas ĢD: Konkrētais mērķis Nr. 6: Enerģētikas savienības stratēģijas īstenošana, virzoties uz uzlabotu klimata un enerģētikas pārvaldības mehānismu, kas ietver racionalizētas ziņošanas un plānošanas prasības laikposmam pēc 2020. gada (koordinācija ar ENER ĢD).

Attiecīgās ABM/ABB darbības

Enerģētikas ĢD tēriņi ietilpst ABB darbībā 32 02 “Tradicionālā un atjaunojamā enerģija” (vai ABB1 “Tradicionālā un atjaunojamā enerģija”).

2016. gada vadības plānā un saskaņā ar konkrēto mērķu jauno struktūru, kas izriet no Enerģētikas savienības, ABB1 palīdz realizēt visus sešus konkrētos mērķus, tostarp 5. konkrētā mērķa konkurētspējas aspektus.

CLIMA ĢD tēriņi ietilpst ABB darbībā 34 02 “Klimata politika Savienības un starptautiskā līmenī”.

1.4.3.Paredzamais(-ie) rezultāts(-i) un ietekme

Norādīt, kāda ir priekšlikuma/iniciatīvas iecerētā ietekme uz finansējuma saņēmējiem/mērķgrupām.

Integrētajiem nacionālajiem enerģētikas un klimata plāniem un atbilstošajiem progresa ziņojumiem vajadzētu pēc iespējas samazināt administratīvo slogu dalībvalstīm un Komisijai, taču vienlaikus uzlabot informācijas kvalitāti un pārredzamību, nodrošināt Enerģētikas savienības mērķu savlaicīgu īstenošanu un monitoringu, kā arī uzlabot savstarpējās saiknes un sinerģijas starp enerģētikas un klimata jomu.

Esošo dalībvalstīm uzlikto plānošanas un ziņošanas pienākumu un Komisijai uzlikto monitoringa pienākumu racionalizācija dotu labumu visām ieinteresētajām personām, kā to paredz labāka regulējuma principi — efektivitāte, lietderība, ES pievienotā vērtība, nozīmība un saskanība.

Turklāt šajā priekšlikumā tiks precizēts nacionālo plānu, progresa ziņojumu un Komisijas veiktā integrētā monitoringa saturs un atbilstošs periodiskums, kā arī tiks noteikts saistītais pārvaldības process (ieverot reģionālo koordināciju), kas dalībvalstīm un Komisijai abpusēji jāievēro. Tās mērķis ir pieskaņoties Parīzes klimata nolīguma piecgadu izskatīšanas cikliem.

1.4.4.Rezultātu un ietekmes rādītāji

Norādīt priekšlikuma/iniciatīvas īstenošanas uzraudzībā izmantojamos rādītājus.

Priekšlikuma īstenošanai būtu jānodrošina pārredzama informācija par to, kā dalībvalstis un ES kopumā virzās uz Enerģētikas savienības 2030. gadam izvirzīto un tālāko mērķu sasniegšanu, un jānodrošina tāds pārvaldības satvars, kas ir piemērots Enerģētikas savienības stratēģijas īstenošanai.

Priekšlikuma īstenošanas rādītājs ir: to dalībvalstu skaits, kas būs laicīgi (kā norādīts regulā) iesniegušas integrētos plānus.

1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.5.1.Īstermiņa vai ilgtermiņa vajadzības

Dalībvalstīm būtu jāiesniedz mazāks skaits nacionālo plānu un ziņojumu, ko prasa dažādi sektorālie juridiskie instrumenti, taču tā vietā tām Komisijai būtu regulāri jāiesniedz integrēti plāni un ziņojumi. Par pamatu izmantojot dalībvalstu sniegto informāciju, Komisijai būtu jāsagatavo nepieciešamie monitoringa ziņojumi.

1.5.2.ES iesaistīšanās pievienotā vērtība

Pirmkārt, ņemot vērā to, ka vairāki Enerģētikas savienības stratēģijas elementi attiecas uz ES līmenī noteiktajiem mērķiem, lai nodrošinātu šo mērķu sasniegšanu, ir nepieciešama rīcība ES līmenī, kā arī enerģētikas un klimata rīcībpolitiku saskaņotība ES mērogā un starp dalībvalstīm, vienlaikus saglabājot dalībvalstīm vajadzīgo elastību.

Turklāt lielāko daļu enerģētikas problēmu, ar kurām saskaras Savienība, nevar atrisināt ar nekoordinētām nacionālām darbībām. Tas pats ir spēkā klimata pārmaiņu gadījumā, jo tās pēc savas būtības ir pārrobežu mēroga problēma, ko nevar atrisināt tikai ar nacionāla vai vietējā mēroga darbībām. Tāpēc ir vajadzīga klimata pasākumu koordinācija gan Eiropas, gan pasaules līmenī. Līdz ar to ir pamatoti ES līmenī uzraudzīt, kā visā ES virzās klimata un enerģētikas politikas īstenošana saskaņā ar Enerģētikas savienības mērķiem, kā arī to, cik labi darbojas iekšējais enerģijas tirgus.

Otrkārt, ņemot vērā katras Enerģētikas savienības dimensijas pārrobežu nozīmi, ir nepieciešama ES līmeņa rīcība, lai vēl vairāk veicinātu ciešāku sadarbību starp dalībvalstīm. Nevienu no Enerģētikas savienības dimensijām nebūs iespējams sekmīgi īstenot, ja nebūs pārvaldības procesa, kas abpusēji jāievēro dalībvalstīm un Komisijai un kas nodrošinās reģionālāku pieeju klimata un enerģētikas politikai. Tāpat ir svarīgi izveidot veicinošu satvaru, kas nodrošinās ES gatavību pilnībā iesaistīties Parīzes nolīgumā paredzētajos izskatīšanas procesos, tādējādi nodrošinot maksimālu sinhronizāciju un sinerģijas.

Treškārt, ES rīcība ir pamatota arī attiecībā uz iniciatīvas mērķi racionalizēt esošos plānošanas, ziņošanas un uzraudzības pienākumus, jo esošos ES tiesību aktus enerģētikas acquis, kā arī Monitoringa mehānisma regulu var grozīt tikai ar tiesību aktu priekšlikumiem nolūkā samazināt administratīvo slogu dalībvalstīm un Komisijai un uzlabot saskaņotību plānošanas un ziņošanas jomā, kā arī nodrošināt nacionālo plānu un progresa ziņojumu salīdzināmību.

1.5.3.Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

Vairums pašreizējo plānošanas, ziņošanas un uzraudzības pienākumu ir lietderīgi, jo tādējādi tiek iegūta noderīga informācija par konkrētu politikas jomu un tie palīdz īstenot konkrētus politikas mērķus, kas izvirzīti sektorālajos tiesību aktos. Pašreizējie Komisijai uzliktie ziņošanas pienākumi nodrošina, ka Komisija informē Eiropas Parlamentu, Padomi un sabiedrību par rezultātiem, kas sasniegti ar ES tiesību aktu palīdzību, un par to, kā ES un tās dalībvalstis pilda savus attiecīgos pienākumus, ko paredz starptautiskās saistības saskaņā ar UNFCCC.

Tomēr esošais satvars nav piemērots 2030. gada enerģētikas un klimata mērķrādītāju un Enerģētikas savienības mērķu sasniegšanai, jo tas nespēj nodrošināt saskaņotu rīcībpolitiku enerģētikas jomas pienākumu ziņā un konsekvenci starp enerģētikas un klimata jomām. Turklāt tiek uzskatīts, ka daži pašreizējie plāni un ziņojumi rada augstas administratīvās izmaksas.

1.5.4.Saderība un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem

Priekšlikums ir saskanīgs ar pārskatīto Direktīvu 2009/28/EK (Atjaunojamo energoresursu direktīva), pārskatīto Direktīvu 2010/31/ES (Ēku energoefektivitātes direktīva), pārskatīto Direktīvu 2012/27/ES (Energoefektivitātes direktīva) un ar Tirgus modeļa iniciatīvu.

Tas ir arī saskanīgs ar Lēmumu Nr. 406/2009/EK (Kopīgo centienu lēmums, attiecas uz 2013.–2020. gadu), ierosināto aktu tā nomaiņai 2021.–2030. gada periodam, COM(2016) 482 final – 2016/0231 (COD) (Priekšlikums regulai par saistošiem ikgadējiem siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinājumiem, kas dalībvalstīm jāpanāk no 2021. līdz 2030. gadam nolūkā izveidot noturīgu Enerģētikas savienību un izpildīt Parīzes nolīgumā paredzētās saistības, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes regulu Nr. 525/2013 par mehānismu siltumnīcefekta gāzu emisiju pārraudzībai un ziņošanai un citas informācijas ziņošanai saistībā ar klimata pārmaiņām), kā arī LULUCF priekšlikumu, COM(2016) 479 final – 2016/0230 (COD) (Priekšlikums regulai par zemes izmantošanā, zemes izmantošanas maiņā un mežsaimniecībā radušos siltumnīcefekta gāzu emisiju un piesaistījumu iekļaušanu klimata un enerģētikas politikas satvarā laikposmam līdz 2030. gadam un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu Nr. 525/2013 par mehānismu siltumnīcefekta gāzu emisiju pārraudzībai un ziņošanai un citas informācijas ziņošanai saistībā ar klimata pārmaiņām). Minēto iniciatīvu mērķis ir izveidot sektorspecifisku tiesisko regulējumu laikposmam pēc 2020. gada, savukārt ar šo priekšlikumu izveido vispārējo pārvaldības satvaru Enerģētikas savienības mērķu sasniegšanai.

Tas ir saskanīgs arī ar Direktīvu 2009/31/EK par oglekļa dioksīda ģeoloģisko uzglabāšanu.

1.6.Ilgums un finansiālā ietekme

◻ Ierobežota ilguma priekšlikums/iniciatīva

–◻ Priekšlikuma/iniciatīvas darbības laiks: [DD.MM.]GGGG.–[DD.MM.]GGGG.

–◻ Finansiālā ietekme: GGGG.–GGGG.

☑ Beztermiņa priekšlikums/iniciatīva

–Īstenošana ar uzsākšanas periodu no 2018. gada uz neierobežotu laiku,

–pēc kura turpinās normāla darbība.

1.7.Paredzētie pārvaldības veidi 43

☑ Komisijas īstenota tieša pārvaldība:

–☑ ko veic tās struktūrvienības, tostarp personāls Savienības delegācijās;

–◻ ko veic izpildaģentūras.

◻ Dalīta pārvaldība kopā ar dalībvalstīm

x Netieša pārvaldība, kurā budžeta īstenošanas uzdevumi uzticēti:

–◻ trešām valstīm vai to noteiktām struktūrām;

–◻ starptautiskām organizācijām un to aģentūrām (precizēt);

–◻ EIB un Eiropas Investīciju fondam;

–x Finanšu regulas 208. un 209. pantā minētajām struktūrām;

–◻ publisko tiesību subjektiem;

–◻ privāttiesību subjektiem, kas veic valsts pārvaldes uzdevumus, ja tie sniedz pienācīgas finanšu garantijas;

–◻ struktūrām, kuru darbību reglamentē dalībvalsts privāttiesības, kurām ir uzticēta publiskā un privātā sektora partnerības īstenošana un kuras sniedz pienācīgas finanšu garantijas;

–◻ personām, kurām ir uzticēts veikt īpašas darbības KĀDP saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību V sadaļu un kuras ir noteiktas attiecīgā pamataktā.

–Ja norādīti vairāki pārvaldības veidi, sniedziet papildu informāciju iedaļā “Piezīmes”.

Piezīmes

Šīs regulas prasību īstenošanai būs nepieciešama Kopīgā pētniecības centra (JRC) un Eiropas Vides aģentūras (EVA) līdzdalība.

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1.Monitoringa un ziņošanas noteikumi

Norādīt periodiskumu un nosacījumus.

Šajā regulā izklāstīti dalībvalstu un Komisijas veiktās plānošanas, ziņošanas un monitoringa nosacījumi un periodiskums. Komisijas monitoringa uzdevumiem būtu nepieciešama ārējā tehniskā palīdzība no darbuzņēmēja. Turklāt ir plānots izveidot jaunu saziņas rīku, kas ietvers tīmekļa platformu un publisku tīmekļa vietni informācijas un paraugprakses apmaiņai sabiedrībai pārredzamā veidā.

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma

2.2.1.Apzinātie riski

Dalībvalstis savus plānošanas un ziņošanas pienākumus varētu neizpildīt laicīgi. Arī šā iemesla dēļ tiks izveidota tīmekļa datubāze. Nozīmīgi riski varētu būt arī datu kvalitāte un pilnīgums, jo īpaši procesa sākumā.

Ar tīmekļa platformas darbību saistītie riski galvenokārt attiecas uz problēmām, kas saistītas ar IT, piemēram, iespējama sistēmas atteice un konfidencialitātes jautājumi.

2.2.2.Informācija par izveidoto iekšējās kontroles sistēmu

Paredzētās kontroles metodes ir noteiktas Finanšu regulā un piemērošanas noteikumos.

2.2.3.Paredzamās pārbaužu izmaksas un ieguvumi un gaidāmā kļūdas riska līmeņa novērtējums

Neattiecas

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi

Norādīt esošos vai plānotos novēršanas pasākumus un citus pretpasākumus.

Papildus Finanšu regulas piemērošanai nav paredzēti nekādi citi īpaši pasākumi.

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

Esošās budžeta pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām.

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija:	Budžeta pozīcija	Izdevumu veids	Iemaksas
	Nr. […][Pozīcija………………………………………...……….]	Dif./nedif. 44	no EBTA valstīm 45	no kandidātvalstīm 46	no trešām valstīm	Finanšu regulas 21. panta 2. punkta b) apakšpunkta nozīmē
5 Administrācija	32 01 01 Izdevumi, kas saistīti ar politikas jomā “Enerģētika” nodarbinātajiem ierēdņiem un pagaidu darbiniekiem	Nedif.	NĒ	NĒ	NĒ	NĒ
5 Administrācija	32 01 02 Ar ārštata darbiniekiem saistīti izdevumi un citi pārvaldības izdevumi politikas jomas “Enerģētika” atbalstam	Nedif.	NĒ	NĒ	NĒ	NĒ
5 Administrācija	34 01 01 Izdevumi, kas saistīti ar politikas jomā “Klimata politika” nodarbinātajiem ierēdņiem un pagaidu darbiniekiem	Nedif.	NĒ	NĒ	NĒ	NĒ
5 Administrācija	34 01 02 Ar ārštata darbiniekiem saistīti izdevumi un citi pārvaldības izdevumi politikas jomas “Klimata politika” atbalstam	Nedif.	NĒ	NĒ	NĒ	NĒ
1A	32 02 02 Eiropas enerģētikas politikas un iekšējā enerģijas tirgus atbalsta darbības	Dif.	NĒ	NĒ	NĒ	NĒ
2	34.02.01 SEG emisiju samazināšana (mazināšana)	Dif.	NĒ	NĒ	NĒ	NĒ

No jauna veidojamās budžeta pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām.

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija:

Budžeta pozīcija

Izdevumu veids

Iemaksas

Nr.
[Pozīcija………………………………………]

Dif./nedif.

no EBTA valstīm

no kandidātvalstīm

no trešām valstīm

Finanšu regulas 21. panta 2. punkta b) apakšpunkta nozīmē

[…][XX.YY.YY.YY.]

JĀ/NĒ

3.2.Paredzamā ietekme uz izdevumiem

3.2.1.Kopsavilkums par paredzamo ietekmi uz izdevumiem

Šajā sadaļā minētie aplēstie izdevumi tiks pilnībā segti no pašreizējā konkrētajām budžeta pozīcijām plānotā finansējuma līdz 2020. gadam.

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija

Numurs 1A

Izdevumu kategorija 1A: Konkurētspēja izaugsmei un nodarbinātībai

ĢD: <ENER>

Gads
2018

Gads
2019

Gads
2020

Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)

KOPĀ 2018 + 2019 + 2020

• Darbības apropriācijas

Budžeta pozīcijas numurs

Saistības

(1)

0

0,500

0,500

1,000

Maksājumi

(2)

0

0,150

0,350

0,500

Administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem 47

Budžeta pozīcijas numurs

(3)

KOPĀ —
<ENER> ĢD apropriācijas

Saistības

=1+1a +3

0

0,500

0,500

1,000

Maksājumi

=2+2a

+3

0

0,150

0,350

0,500

• KOPĀ darbības apropriācijas	Saistības	(4)	0	0,500	0,500	1,000
	Maksājumi	(5)	0	0,150	0,350	0,500
• KOPĀ administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem		(6)
KOPĀ – daudzgadu finanšu shēmas 1A IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas	Saistības	=4+6	0	0,500	0,500	1,000
	Maksājumi	=5+6	0	0,150	0,350	0,500

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija

Ilgtspējīga izaugsme: Dabas resursi

ĢD: < CLIMA>

Gads
2018

Gads
2019

Gads
2020

KOPĀ

2018+2019+2020

• Darbības apropriācijas

Budžeta pozīcija 34 02 01

Saistības

(1a)

0

0,500

0,500

1,000

Maksājumi

(2a)

0

0,150

0,350

0,500

Administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem 48

KOPĀ
<CLIMA> ĢD apropriācijas

Saistības

=1a+1b

0

0,500

0,500

1,000

Maksājumi

=2a+2b

0

0,150

0,350

0,500

• KOPĀ darbības apropriācijas	Saistības	(4a)	0	0,500	0,500	1,000
	Maksājumi	(5a)	0	0,150	0,350	0,500
• KOPĀ administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem		(6a)
KOPĀ daudzgadu finanšu shēmas <2.> IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas APROPRIĀCIJAS	Saistības		0	0,500	0,500	1,000
	Maksājumi		0	0,150	0,350	0,500

Ja priekšlikums/iniciatīva ietekmē vairākas izdevumu kategorijas

• KOPĀ darbības apropriācijas	Saistības	(4)	0	1,000	1,000	2,000
	Maksājumi	(5)	0	0,300	0,700	1,000
• KOPĀ administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem		(6)
KOPĀ daudzgadu finanšu shēmas 1.–4. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas (Pamatsumma)	Saistības	=4+6	0	1,000	1,000	2,000
	Maksājumi	=5+6	0	0,300	0,700	1,000

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija

5

“Administratīvie izdevumi”

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

		Gads 2018	Gads 2019	Gads 2020	KOPĀ 2018+2019+2020
ĢD: <ENER, CLIMA>
•Cilvēkresursi		2,356	2,356	2,356	7.068
• Pārējie administratīvie izdevumi		0,280	0,280	0,280	0,840
KOPĀ <ENER, CLIMA> ĢD	Apropriācijas	2,636	2,636	2,636	7.908

KOPĀ
daudzgadu finanšu shēmas
5. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas

(Saistību summa = maksājumu summa)

2,636

2,636

2,636

7.908

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

Gads
2018

Gads
2019

Gads
2020

KOPĀ

2018+2019+2020

KOPĀ
daudzgadu finanšu shēmas
1. līdz 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas

Saistības

2,636

3,636

9,908

Maksājumi

2,636

2,936

3,336

8,908

3.2.2.Paredzamā ietekme uz darbības apropriācijām

–◻ Priekšlikums/iniciatīva neparedz izmantot darbības apropriācijas

–☑ Priekšlikums/iniciatīva paredz darbības apropriācijas izmantot šādā veidā:

Saistību apropriācijas EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

Norādīt mērķus un rezultātus

⇩

Gads
2018

Gads
2019

Gads
2020

Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)

KOPĀ

2018+2019+2020

REZULTĀTI

Rezultāta veids 49

Rezultāta vidējās izmaksas

Nē

Izmaksas

Nē

Izmaksas

Nē

Izmaksas

Nē

Izmaksas

Nē

Izmaksas

Nē

Izmaksas

Nē

Izmaksas

Kopējais rezultātu daudzums

Kopējās izmaksas

KONKRĒTAIS MĒRĶIS Nr. 1 50 …

- Tehniskā palīdzība Komisijai sakarā dalībvalstu progresa monitoringu 51

0,250

0,440

0,690

- Datubāzes izstrāde un darbība

0,250

0,060

0,310

- Pakalpojumu līgums CLIMA monitoringa uzdevumu izpildes atbalstam

SER

0,500

1,000

Starpsumma – konkrētais mērķis Nr. 1

1,000

2,000

KONKRĒTAIS MĒRĶIS Nr. 2

- Rezultāts

Starpsumma – konkrētais mērķis Nr. 2

KOPĒJĀS IZMAKSAS

1,000

2,000

3.2.3.Paredzamā ietekme uz administratīvajām apropriācijām

3.2.3.1.Kopsavilkums

–◻ Priekšlikums/iniciatīva neparedz izmantot administratīvās apropriācijas

–☑ Priekšlikums/iniciatīva paredz izmantot administratīvās apropriācijas šādā veidā:

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

Gads
2018

Gads
2019

Gads
2020

Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)

KOPĀ

2018+2019+2020

Daudzgadu finanšu shēmas
5. IZDEVUMU KATEGORIJA

Cilvēkresursi

1,686+0,670

1,686+

0,670

1,686+

0,670

7,068

Pārējie administratīvie izdevumi

0,280

0,280

0,280

0,840

Starpsumma – daudzgadu finanšu shēmas
5. IZDEVUMU KATEGORIJA

2,636

2,636

2,636

7,908

Ārpus daudzgadu finanšu shēmas
5. IZDEVUMU KATEGORIJAS 52

Pārējie administratīvie izdevumi

Starpsumma —
ārpus daudzgadu finanšu shēmas
5. IZDEVUMU KATEGORIJAS

VISPĀRĪGI KOPĀ

2,636

2,636

2,636

7,908

Vajadzīgās cilvēkresursu un citu administratīvu izdevumu apropriācijas tiks nodrošinātas no ĢD apropriācijām, kas jau ir piešķirtas darbības pārvaldībai un/vai ir pārdalītas attiecīgajā ģenerāldirektorātā, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtus papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

3.2.3.2.Paredzamās vajadzības pēc cilvēkresursiem

–◻ Priekšlikums/iniciatīva neparedz cilvēkresursu izmantošanu

–☑ Priekšlikums/iniciatīva paredz cilvēkresursu izmantošanu šādā veidā:

Aplēse izsakāma ar pilnslodzes ekvivalentu

		Gads 2018	Gads 2019	Gads 2020	Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)
• Štatu sarakstā ietvertās amata vietas (ierēdņi un pagaidu darbinieki)
XX 01 01 01 (Galvenā mītne un Komisijas pārstāvniecības)		12+5	12+5	12+5
XX 01 01 02 (Delegācijas)
XX 01 05 01 (Netiešā pētniecība)
10 01 05 01 (Tiešā pētniecība)
• Ārštata darbinieki (izsakot ar pilnslodzes ekvivalentu – FTE) 53
XX 01 02 01 (CA, SNE, INT, ko finansē no vispārīgajām apropriācijām)		1	1	1
XX 01 02 02 (CA, LA, SNE, INT un JED delegācijās)
XX 01 04 yy 54	– galvenajā mītnē
	– delegācijās
XX 01 05 02 (CA, SNE, INT – netiešā pētniecība)
10 01 05 02 (CA, INT, SNE – tiešā pētniecība)
KOPĀ		18	18	18

32 ir attiecīgā politikas joma vai budžeta sadaļa (ENER ĢD)

34 ir attiecīgā politikas joma vai budžeta sadaļa (CLIMA ĢD)

Vajadzības pēc cilvēkresursiem tiks nodrošinātas, izmantojot attiecīgā ĢD darbiniekus, kuri jau ir iesaistīti konkrētās darbības pārvaldībā un/vai ir pārgrupēti attiecīgajā ģenerāldirektorātā, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtus papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

Veicamo uzdevumu apraksts

Ierēdņi un pagaidu darbinieki

12 (ENER) + 5 (CLIMA)

Ārštata darbinieki

1 (ENER)

3.2.4.Saderība ar kārtējo daudzgadu finanšu shēmu

–☑ Priekšlikums/iniciatīva atbilst kārtējai daudzgadu finanšu shēmai

–◻ Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpārplāno attiecīgā izdevumu kategorija daudzgadu finanšu shēmā

Aprakstīt, kas jāpārplāno, norādot attiecīgās budžeta pozīcijas un summas.

–◻ Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpiemēro elastības instruments vai jāpārskata daudzgadu finanšu shēma

Aprakstīt, kas jādara, norādot attiecīgās izdevumu kategorijas, budžeta pozīcijas un summas.

3.2.5.Trešo personu iemaksas

–Priekšlikums/iniciatīva neparedz trešo personu līdzfinansējumu

–Priekšlikums/iniciatīva paredz šādu līdzfinansējumu:

Apropriācijas EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

	Gads N	Gads N+1	Gads N+2	Gads N+3	Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)	Kopā
Norādīt līdzfinansējuma struktūru
KOPĀ līdzfinansējuma apropriācijas

3.3.Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem

–☑ Priekšlikums/iniciatīva finansiāli neietekmē ieņēmumus

–◻ Priekšlikums/iniciatīva finansiāli ietekmē:

–◻ pašu resursus

–◻ dažādus ieņēmumus

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

Budžeta ieņēmumu pozīcija	Kārtējā finanšu gadā pieejamās apropriācijas	Priekšlikuma/iniciatīvas ietekme 55
		Gads N	Gads N+1	Gads N+2	Gads N+3	Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)
......... pants

Attiecībā uz dažādiem ieņēmumiem, kas ir “piešķirtie ieņēmumi”, norādīt attiecīgo(-ās) izdevumu pozīciju(-as).

Norādīt, ar kādu metodi aprēķināta ietekme uz ieņēmumiem.

Tiesību akta priekšlikuma finanšu pārskats – „Aģentūras”

Eiropas Vides aģentūra

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

1.2.Attiecīgās politikas jomas ABM/ABB struktūrā

1.3.Priekšlikuma/iniciatīvas būtība

1,4.Mērķis(-i)

1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.6.Ilgums un finansiālā ietekme

1.7.Paredzētie pārvaldības veidi

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1.Monitoringa un ziņošanas noteikumi

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

3.2.Paredzamā ietekme uz izdevumiem

3.2.1.Kopsavilkums par paredzamo ietekmi uz izdevumiem

3.2.2.Paredzamā ietekme uz [struktūras] darbības apropriācijām

3.2.3.Paredzamā ietekme uz [struktūras] cilvēkresursiem

3.2.4.Saderība ar kārtējo daudzgadu finanšu shēmu

3.2.5.Trešo personu iemaksas

3.3.Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) par Enerģētikas savienības pārvaldību

1.2.Attiecīgās politikas jomas ABM/ABB struktūrā 56

32: Enerģētika

34: Klimata politika

1.3.Priekšlikuma/iniciatīvas būtība

☑ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību

◻ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību, pamatojoties uz izmēģinājuma projektu/sagatavošanas 57

◻ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz esošas darbības pagarināšanu

◻ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz darbību, kas pārveidota jaunā darbībā

1.4.Mērķis(-i)

1.4.1.Komisijas daudzgadu stratēģiskie mērķi, kurus plānots sasniegt ar priekšlikumu/iniciatīvu

Enerģētikas savienības izveide ir viena no Komisijas desmit politiskajām prioritātēm, un šis priekšlikums ir būtisks Enerģētikas savienības stratēģiskā satvara elements.

Šo priekšlikumu kopīgi sagatavojuši Enerģētikas ĢD un Klimata politikas ĢD.

1.4.2.Konkrētie mērķi un attiecīgās ABM/ABB darbības

Konkrētais mērķis Nr.

Enerģētikas ĢD: Konkrētais mērķis Nr. 6: Enerģētikas savienības vispārējās stratēģijas īstenošana un sekojums.

Klimata politikas ĢD: Klimata politikas ĢD: Konkrētais mērķis Nr. 6: Enerģētikas savienības stratēģijas īstenošana, virzoties uz uzlabotu klimata un enerģētikas pārvaldības mehānismu, kas ietver racionalizētas ziņošanas un plānošanas prasības laikposmam pēc 2020. gada (koordinācija ar ENER ĢD).

Attiecīgās ABM/ABB darbības

Enerģētikas ĢD tēriņi izriet no ABB darbības 32 02 “Tradicionālā un atjaunojamā enerģija” (vai ABB1 “Tradicionālā un atjaunojamā enerģija”).

CLIMA ĢD tēriņi izriet no ABB darbības 34 02 “Klimata politika Savienības un starptautiskā līmenī”.

Priekšlikums skar arī Eiropas Vides aģentūras daudzgadu darba programmas 1.3. stratēģisko jomu “Informēšana klimata pārmaiņu mazināšanas un enerģētikas politikas īstenošanas sakarā”, kā arī 3.2. stratēģisko jomu “Tehnisko sistēmu izstrāde”.

1.4.3.Paredzamais(-ie) rezultāts(-i) un ietekme

Norādīt, kāda ir priekšlikuma/iniciatīvas iecerētā ietekme uz finansējuma saņēmējiem/mērķgrupām.

1.4.4.Rezultātu un ietekmes rādītāji

Norādīt priekšlikuma/iniciatīvas īstenošanas uzraudzībā izmantojamos rādītājus.

Priekšlikuma īstenošanas rādītājs ir: to dalībvalstu skaits, kas būs laicīgi (kā norādīts regulā) iesniegušas integrētos plānus, divgadu progresa ziņojumus un ikgadējos ziņojumus.

1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.5.1.Īstermiņa vai ilgtermiņa vajadzības

1.5.2.ES iesaistīšanās pievienotā vērtība

1.5.3.Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

1.5.4.Saderība un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem

Tas ir saskanīgs arī ar Direktīvu 2009/31/EK par oglekļa dioksīda ģeoloģisko uzglabāšanu.

1.6.Ilgums un finansiālā ietekme

◻ Ierobežota ilguma priekšlikums/iniciatīva

–◻ Priekšlikuma/iniciatīvas darbības laiks: [DD.MM.]GGGG.–[DD.MM.]GGGG.

–◻ Finansiālā ietekme: GGGG.–GGGG.

☑ Beztermiņa priekšlikums/iniciatīva

–Īstenošana ar uzsākšanas periodu no 2018. gada uz neierobežotu laiku,

–pēc kura turpinās normāla darbība.

1.7.Paredzētie pārvaldības veidi 58

☑ Komisijas īstenota tieša pārvaldība:

–☑ ko veic tās struktūrvienības, tostarp personāls Savienības delegācijās;

– ko veic izpildaģentūras.

◻ Dalīta pārvaldība kopā ar dalībvalstīm

x Netieša pārvaldība, kurā budžeta īstenošanas uzdevumi uzticēti:

–◻ trešām valstīm vai to noteiktām struktūrām;

–◻ starptautiskām organizācijām un to aģentūrām (precizēt);

–◻ EIB un Eiropas Investīciju fondam;

–x Finanšu regulas 208. un 209. pantā minētajām struktūrām;

–◻ publisko tiesību subjektiem;

–◻ privāttiesību subjektiem, kas veic valsts pārvaldes uzdevumus, ja tie sniedz pienācīgas finanšu garantijas;

–◻ personām, kurām ir uzticēts veikt īpašas darbības KĀDP saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību V sadaļu un kuras ir noteiktas attiecīgā pamataktā.

–Ja norādīti vairāki pārvaldības veidi, sniedziet papildu informāciju iedaļā “Piezīmes”.

Piezīmes

Šīs regulas prasību īstenošanai būs nepieciešama EVA līdzdalība.

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1.Monitoringa un ziņošanas noteikumi

Norādīt periodiskumu un nosacījumus.

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma

2.2.1.Apzinātie riski

Dalībvalstis savus plānošanas un ziņošanas pienākumus varētu neizpildīt laicīgi. Arī šā iemesla dēļ tiks izveidota tīmekļa datubāze.

Ar tīmekļa platformas darbību saistītie riski galvenokārt attiecas uz problēmām, kas saistītas ar IT, piemēram, iespējama sistēmas atteice un konfidencialitātes jautājumi.

2.2.2.Informācija par izveidoto iekšējās kontroles sistēmu

Paredzētās kontroles metodes ir noteiktas Finanšu regulā un piemērošanas noteikumos.

2.2.3.Paredzamās pārbaužu izmaksas un ieguvumi un gaidāmā kļūdas riska līmeņa novērtējums

Neattiecas

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi

Norādīt esošos vai plānotos novēršanas pasākumus un citus pretpasākumus.

Papildus Finanšu regulas piemērošanai nav paredzēti nekādi citi īpaši pasākumi.

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

Esošās budžeta pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām.

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija:	Budžeta pozīcija	Izdevumu veids	Iemaksas
	Nr. [Pozīcija………………………………………]	Dif./nedif. 59	no EBTA valstīm 60	no kandidātvalstīm 61	no trešām valstīm	Finanšu regulas 21. panta 2. punkta b) apakšpunkta nozīmē
[2]	[34 02 01: SEG emisiju samazināšana (mazināšana)	Dif.	NĒ	NĒ	NĒ	NĒ
	[07 02 06: Eiropas Vides aģentūra...]	Nedif.	JĀ	JĀ	JĀ	NĒ

No jauna veidojamās budžeta pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām.

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija:

Budžeta pozīcija

Izdevumu veids

Iemaksas

Nr.
[Pozīcija………………………………………]

Dif./nedif.

no EBTA valstīm

no kandidātvalstīm

no trešām valstīm

Finanšu regulas 21. panta 2. punkta b) apakšpunkta nozīmē

[XX.YY.YY.YY.]

JĀ/NĒ

3.2.Paredzamā ietekme uz izdevumiem

3.2.1.Kopsavilkums par paredzamo ietekmi uz izdevumiem

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija

Numurs

Ilgtspējīga izaugsme: dabas resursi

...........................................................................]

[Struktūra]: <EVA — Eiropas Vides aģentūra …….>

Gads
2017 62

Gads
2018

Gads
2019

Gads
2020

Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)

KOPĀ

2018-2020

1. sadaļa: Personāla izdevumi

Saistības

(1)

0,035

0,140

0,210

0,385

Maksājumi

(2)

0,035

0,140

0,210

0,385

2. sadaļa: Infrastruktūras un darbības izdevumi

Saistības

(1a)

Maksājumi

(2a)

3. sadaļa: Darbības izdevumi

Saistības

(3a)

0,250

0,500

0,500

1,250

Maksājumi

(3b)

0,250

0,500

0,500

1,250

KOPĀ —
<EVA> [struktūras] apropriācijas

Saistības

=1+1a +3a

0,285

0,640

0,710

1,635

Maksājumi

=2+2a

+3b

0,285

0,640

0,710

1,635

3.2.2.Paredzamā ietekme uz [struktūras] darbības apropriācijām

–◻ Priekšlikums/iniciatīva neparedz izmantot darbības apropriācijas

–◻ Priekšlikums/iniciatīva paredz darbības apropriācijas izmantot šādā veidā:

Saistību apropriācijas EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

Norādīt mērķus un rezultātus

⇩

Gads
2017

Gads
2018

Gads
2019

Gads
2020

Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)

KOPĀ

REZULTĀTI

Rezultāta veids 63

Rezultāta vidējās izmaksas

Nē

Izmaksas

Nē

Izmaksas

Nē

Izmaksas

Nē

Izmaksas

Nē

Izmaksas

Nē

Izmaksas

Nē

Izmaksas

Kopējais rezultātu daudzums

Kopējās izmaksas

KONKRĒTAIS MĒRĶIS Nr. 1 64 …

– Ziņošanas platformas izveide

0,250

Palīdzība kvalitātes kontrolē un novērtēšanā — dalībvalstu ziņojumi

0,500

1,000

- Rezultāts

Starpsumma – konkrētais mērķis Nr. 1

0,250

0,500

1,250

KONKRĒTAIS MĒRĶIS Nr. 2

- Rezultāts

Starpsumma – konkrētais mērķis Nr. 2

KOPĒJĀS IZMAKSAS

0,250

0,500

1,250

3.2.3.Paredzamā ietekme uz EVA cilvēkresursiem

3.2.3.1.Kopsavilkums

–◻ Priekšlikums/iniciatīva neparedz izmantot administratīvās apropriācijas

–x Priekšlikums/iniciatīva paredz izmantot administratīvās apropriācijas šādā veidā:

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

Paredzamā ietekme uz darbiniekiem (papildu) — ārštata darbinieki

Līgumdarbinieki	2018	2019	2020	Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)
IV funkciju grupa	0,5 (CA)	2 (CA)	3 (CA)	Neierobežots laiks
III funkciju grupa
II funkciju grupa
I funkciju grupa
Kopā	0,5 (CA)	2 (CA)	3 (CA)

Papildus tiem 9 pagaidu darbiniekiem (4 AD + 5 AST), kuri pašlaik strādā EVA un pilda ar šo regulu saistītus uzdevumus, EVA ir vajadzīgi 3 papildu līgumdarbinieki darbam šādās jomās:

klimata pārmaiņu mazināšana un atjaunojamo energoresursu enerģija, kas ietver informācijas par nacionālajām prognozēm/trajektorijām, rīcībpolitikām un pasākumiem un biomasu novērtēšanu;

klimata pārmaiņu mazināšana un energoefektivitāte, kas ietver informācijas par nacionālajām prognozēm/trajektorijām, rīcībpolitikām un pasākumiem novērtēšanu; un

integrēta klimata un enerģētikas ziņošana;

jaunu ziņošanas straumju un e-ziņošanas infrastruktūras izveide, vadība un uzturēšana saistībā ar tās atbildībā esošajām datu plūsmām.

Izmaksu aprēķina apraksts, izsakot pilnslodzes vienībās, jāiekļauj V pielikuma 3. iedaļā.

3.2.4.Saderība ar kārtējo daudzgadu finanšu shēmu

–x Priekšlikums/iniciatīva atbilst kārtējai daudzgadu finanšu shēmai

–◻ Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpārplāno attiecīgā izdevumu kategorija daudzgadu finanšu shēmā

Aprakstīt, kas jāpārplāno, norādot attiecīgās budžeta pozīcijas un summas.

–◻ Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpiemēro elastības instruments vai jāpārskata daudzgadu finanšu shēma 65

Aprakstīt, kas jādara, norādot attiecīgās izdevumu kategorijas, budžeta pozīcijas un summas.

3.2.5.Trešo personu iemaksas

–Priekšlikums/iniciatīva neparedz trešo personu līdzfinansējumu

–Priekšlikums/iniciatīva paredz šādu līdzfinansējumu:

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

	Gads N	Gads N+1	Gads N+2	Gads N+3	Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)	Kopā
Norādīt līdzfinansējuma struktūru
KOPĀ līdzfinansējuma apropriācijas

3.3.Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem

–◻ Priekšlikums/iniciatīva finansiāli neietekmē ieņēmumus

–◻ Priekšlikums/iniciatīva finansiāli ietekmē:

–◻ pašu resursus

–◻ dažādus ieņēmumus

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

Budžeta ieņēmumu pozīcija	Kārtējā finanšu gadā pieejamās apropriācijas	Priekšlikuma/iniciatīvas ietekme 66
		Gads N	Gads N+1	Gads N+2	Gads N+3	Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)
......... pants

Attiecībā uz dažādiem ieņēmumiem, kas ir “piešķirtie ieņēmumi”, norādīt attiecīgo(-ās) izdevumu pozīciju(-as).

Norādīt, ar kādu metodi aprēķināta ietekme uz ieņēmumiem.

(1) Pieņemts 2015. gada decembrī Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām (UNFCCC) Pušu konferences 21. sesijā.

(2) Komisijas 2014. gada 22. janvāra paziņojums “Klimata un enerģētikas politikas satvars laikposmam no 2020. gada līdz 2030. gadam” (COM/2014/015 final).

(3) Pamatojoties uz mērķrādītāju klimata jomā — līdz 2030. gadam visas tautsaimniecības mērogā panākt siltumnīcefekta gāzu emisijas iekšējo samazinājumu vismaz par 40 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni, saistošu ES līmeņa mērķrādītāju — līdz 2030. gadam panākt, ka vismaz 27 % no patērētās enerģijas ES ir iegūta no atjaunojamiem energoresursiem, indikatīvu ES līmeņa mērķrādītāju — līdz 2030. gadam uzlabot energoefektivitāti par vismaz 27 % un 15 % mērķrādītāju attiecībā uz starpsavienojumiem. Secinājumos arī teikts, ka energoefektivitātes mērķrādītāji līdz 2020. gadam tiks pārskatīti, paturot prātā ES mēroga mērķrādītāju — 30 %.

(4) Ietekmes novērtējuma kopsavilkums, kas pievienots dokumentam "Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Enerģētikas savienības pārvaldību un ar ko groza Direktīvu 94/22/EK, Direktīvu 98/70/EK, Direktīvu 2009/31/EK, Regulu (EK) Nr. 663/2009, Regulu (EK) Nr. 715/2009, Direktīvu 2009/73/EK, Padomes Direktīvu 2009/119/EK, Direktīvu 2010/31/ES, Direktīvu 2012/27/ES, Direktīvu 2013/30/ES un Padomes Direktīvu (ES) 2015/652 un atceļ Regulu (ES) Nr. 525/2013" (Komisijas dienestu darba dokuments).

(5) Regulējuma kontroles padomes atzinums, kas pievienots dokumentam "Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Enerģētikas savienības pārvaldību un ar ko groza Direktīvu 94/22/EK, Direktīvu 98/70/EK, Direktīvu 2009/31/EK, Regulu (EK) Nr. 663/2009, Regulu (EK) Nr. 715/2009, Direktīvu 2009/73/EK, Padomes Direktīvu 2009/119/EK, Direktīvu 2010/31/ES, Direktīvu 2012/27/ES, Direktīvu 2013/30/ES un Padomes Direktīvu (ES) 2015/652 un atceļ Regulu (ES) Nr. 525/2013".

(6) Apspriešanā uzmanība tika pievērsta šādiem jautājumiem: i) kā varētu racionalizēt pašreizējos plānošanas un ziņošanas pienākumus enerģētikas un klimata jomā, lai labāk sasniegtu Enerģētikas savienības mērķus; ii) kā vēlams rīkoties, lai izstrādātu plānošanas, ziņošanas un uzraudzības rīkus; iii) kā izveidot pārvaldības procesu, kas veicinātu Enerģētikas savienības mērķu sasniegšanu.

(7) Beļģija, Čehijas Republika, Dānija, Igaunija, Kipra, Latvija, Lietuva, Malta, Nīderlande, Polija, Slovākija, Somija, Ungārija, Vācija un Zviedrija.

(8) T. i., nacionālie atjaunojamo energoresursu rīcības plāni (NREAP), nacionālie energoefektivitātes rīcības plāni (NEEAP) un plānošanas prasības klimata jomā.

(9) COM/2016/0482 final - 2016/0231 (COD).

(10) COM/2016/0479 final - 2016/0230 (COD).

(11) OV C [...], [...], [...]. lpp.

(12) OV C [...], [...], [...]. lpp.

(13) Padomes 2016. gada 5. oktobra Lēmums (ES) 2016/1841 par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām ietvaros pieņemto Parīzes nolīgumu (OV L 282, 19.10.2016., 1. lpp.).

(14) Eiropadomes 2014. gada 23.–24. oktobra secinājumi (EUCO 169/14).

(15) Paziņojums “Enerģētikas savienības 2015. gada stāvokļa apskats”, 18.11.2015., COM(2015) 572 final.

(16) Padomes 2015. gada 26. novembra secinājumi (EUCO 14632/15).

(17) Eiropas Parlamenta 2015. gada 15. decembra rezolūcija “Virzība uz Eiropas enerģētikas savienību” (2015/2113(INI)).

(18) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/81/EK par valstīm noteikto maksimāli pieļaujamo emisiju dažām atmosfēru piesārņojošām vielām (OV L 309, 27.11.2001., 22. lpp.).

(19) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 21. maija Regula (ES) Nr. 525/2013 par mehānismu siltumnīcefekta gāzu emisiju pārraudzībai un ziņošanai un citas informācijas ziņošanai valstu un Savienības līmenī saistībā ar klimata pārmaiņām un par Lēmuma Nr. 280/2004/EK atcelšanu (OV L 165, 18.6.2013., 13. lpp.).

(20) Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 13. oktobra Direktīva 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā (OV L 275, 25.10.2003., 32. lpp.).

(21) Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. janvāra Regula (EK) Nr. 166/2006 par Eiropas Piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistra ieviešanu (OV L 33, 4.2.2006., 1. lpp.).

(22) Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 22. oktobra Regula (EK) Nr. 1099/2008 par enerģētikas statistiku (OV L 304, 14.11.2008., 1. lpp.).

(23) Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16. aprīļa Regula (ES) Nr. 517/2014 par fluorētām siltumnīcefekta gāzēm un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 842/2006 (OV L 150, 20.5.2014., 195. lpp.).

(24) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 27. jūnija Direktīva 2001/42/EK par noteiktu plānu un programmu ietekmes uz vidi novērtējumu (OV L 197, 21.7.2001., 30. lpp.)

(25) OV L […], […], […]. lpp.

(26) OV L […], […], […]. lpp.

(27) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 11. marta Regula (EK) Nr. 223/2009 par Eiropas statistiku un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 1101/2008 par tādas statistikas informācijas nosūtīšanu Eiropas Kopienu Statistikas birojam, uz kuru attiecas konfidencialitāte, Padomes Regulu (EK) Nr. 322/97 par Kopienas statistiku un Padomes Lēmumu 89/382/EEK, Euratom, ar ko nodibina Eiropas Kopienu Statistikas programmu komiteju (OV L 87, 31.3.2009., 164. lpp.).

(28)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Lēmums Nr. 406/2009/EK par dalībvalstu pasākumiem siltumnīcas efektu izraisošu gāzu emisiju samazināšanai, lai izpildītu Kopienas saistības siltumnīcas efektu izraisošu gāzu emisiju samazināšanas jomā līdz 2020. gadam (OV L 140, 5.6.2009., 136. lpp.).

(29) Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regula (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

(30) OV L 164, 30.6.1994., 3. lpp.

(31) OV L 350, 28.12.1998., 58. lpp.

(32) OV L 140, 5.6.2009., 114. lpp.

(33) OV L 200, 31.7.2009., 31. lpp.

(34) OV L 211, 14.8.2009., 36. lpp.

(35) OV L 211, 14.8.2009., 94. lpp.

(36) OV L 265, 9.10.2009., 9. lpp.

(37) OV L 153, 18.6.2010., 13. lpp.

(38) OV L 315, 14.11.2012., 1. lpp.

(39) OV L 178, 28.6.2013., 66. lpp.

(40) OV L 107, 25.4.2015., 26. lpp.

(41) ABM: budžeta līdzekļu vadība pa darbības jomām; ABB: budžeta līdzekļu sadale pa darbības jomām.

(42) Kā paredzēts Finanšu regulas 54. panta 2. punkta attiecīgi a) un b) apakšpunktā.

(43) Skaidrojumus par pārvaldības veidiem un atsauces uz Finanšu regulu skatīt BudgWeb tīmekļa vietnē: http://www.cc.cec/budg/man/budgmanag/budgmanag_en.html

(44) Dif. – diferencētās apropriācijas, nedif. – nediferencētās apropriācijas.

(45) EBTA: Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija.

(46) Kandidātvalstis un attiecīgā gadījumā potenciālās kandidātvalstis no Rietumbalkāniem.

(47) Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās “BA” pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

(48) Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās “BA” pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

(49) Rezultāti ir attiecīgie produkti vai pakalpojumi (piemēram, finansēto studentu apmaiņu skaits, uzbūvēto ceļu garums kilometros utt.).

(50) Konkrētie mērķi, kas norādīti 1.4.2. punktā.

(51) Šāda palīdzība varētu ietvert ziņojumu izvērtēšanu, intervijas ar ieinteresētajām personām, darbsemināru un konferenču rīkošanu u. tml.

(52) Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās “BA” pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

(53) AC = līgumdarbinieki, AL = vietējie darbinieki; END = norīkotie valsts eksperti, INT = aģentūras darbinieki; JED = jaunākie eksperti delegācijās.

(54) Ārštata darbiniekiem paredzēto maksimālo summu finansē no darbības apropriācijām (kādreizējām “BA” pozīcijām).

(55) Norādītajām tradicionālo pašu resursu (muitas nodokļi, cukura nodevas) summām jābūt neto summām, t. i., bruto summām, no kurām atskaitītas iekasēšanas izmaksas 25 % apmērā.

(56) ABM: budžeta līdzekļu vadība pa darbības jomām; ABB: budžeta līdzekļu sadale pa darbības jomām.

(57) Kā paredzēts Finanšu regulas 54. panta 2. punkta attiecīgi a) un b) apakšpunktā.

(58) Skaidrojumus par pārvaldības veidiem un atsauces uz Finanšu regulu skatīt BudgWeb tīmekļa vietnē: http://www.cc.cec/budg/man/budgmanag/budgmanag_en.html

(59) Dif. – diferencētās apropriācijas, nedif. – nediferencētās apropriācijas.

(60) EBTA: Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija.

(61) Kandidātvalstis un attiecīgā gadījumā potenciālās kandidātvalstis no Rietumbalkāniem.

(62) N gads ir gads, kurā priekšlikumu/iniciatīvu sāk īstenot.

(63) Rezultāti ir attiecīgie produkti vai pakalpojumi (piemēram, finansēto studentu apmaiņu skaits, uzbūvēto ceļu garums kilometros utt.).

(64) Konkrētie mērķi, kas norādīti 1.4.2. punktā.

(65) Sk. 11. un 17. pantu Padomes Regulā (ES, Euratom) Nr. 1311/2013, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam.

(66) Norādītajām tradicionālo pašu resursu (muitas nodokļi, cukura nodevas) summām jābūt neto summām, t. i., bruto summām, no kurām atskaitītas iekasēšanas izmaksas 25 % apmērā.

EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 23.2.2017

COM(2016) 759 final/2

CORRIGENDUM
This document corrects Annexes 1 to 11 of COM (2016) 759 final of 30.11.2016
Concerns all language versions.
The text shall read as follows:

PIELIKUMI

dokumentam

Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULAI

par Enerģētikas savienības pārvaldību

un ar ko groza Direktīvu 94/22/EK, Direktīvu 98/70/EK, Direktīvu 2009/31/EK, Regulu (EK) Nr. 663/2009, Regulu (EK) Nr. 715/2009, Direktīvu 2009/73/EK, Padomes Direktīvu 2009/119/EK, Direktīvu 2010/31/ES, Direktīvu 2012/27/ES, Direktīvu 2013/30/ES un Padomes Direktīvu (ES) 2015/652 un atceļ Regulu (ES) Nr. 525/2013

{SWD(2016) 394 final}
{SWD(2016) 395 final}
{SWD(2016) 396 final}
{SWD(2016) 397 final}

I PIELIKUMS

INTEGRĒTO NACIONĀLO ENERĢĒTIKAS UN KLIMATA PLĀNU VISPĀRĪGĀ STRUKTŪRA

1. daļa

Vispārīgā struktūra

A IEDAĻA. NACIONĀLAIS PLĀNS

1.PĀRSKATS UN PLĀNA IZVEIDES PROCESS

1.1.Kopsavilkums

I.Plāna politiskais, ekonomiskais, vidiskais un sociālais konteksts

II.Vispārējā stratēģija, kas aptver Enerģētikas savienības piecas dimensijas

III.Pārskata tabula, kurā norādīti plāna galvenie mērķi, rīcībpolitikas un pasākumi

1.2.Pašreizējā rīcībpolitikas stāvokļa apskats

I.Valsts un ES energosistēma, nacionālais plāns rīcībpolitikas kontekstā

II.Pašreizējās enerģētikas un klimata rīcībpolitikas un pasākumi Enerģētikas savienības piecās dimensijās

III.Pārrobežu kontekstā svarīgie jautājumi

IV.Nacionālo enerģētikas un klimata rīcībpolitiku īstenošanas administratīvā struktūra

1.3.Apspriešanās ar valsts un ES struktūrām, to iesaistīšanās un attiecīgie rezultāti

I.Parlamenta iesaistīšanās

II.Vietējo un reģionālo iestāžu iesaistīšanās

III.Apspriešanās ar ieinteresētajām personām, tostarp ar sociālajiem partneriem, un pilsoniskās sabiedrības iesaistīšana

IV.Apspriešanās ar citām dalībvalstīm

V.Iteratīvs process ar Eiropas Komisiju

1.4.Reģionālā sadarbība plāna sagatavošanā

I.Elementi, ko plāno kopīgi vai saskaņoti ar citām dalībvalstīm

II.Izskaidrojums, kā plānā ņemta vērā reģionālā sadarbība

2.NACIONĀLIE MĒRĶI UN MĒRĶRĀDĪTĀJI

2.1.Dimensija – dekarbonizācija

2.1.1.Siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas un piesaistījumi (plānam, kas aptver periodu no 2021. gada līdz 2030. gadam, 2030. gada satvara mērķrādītājs – visas tautsaimniecības mērogā panākt siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumu iekšzemē vismaz par 40 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni) 1

I.Dalībvalsts saistošais nacionālais mērķrādītājs 2030. gadam siltumnīcefekta gāzu emisijām nozarēs, kuras neaptver emisijas kvotu tirdzniecības sistēma (ETS), saistošie ikgadējie nacionālie limiti 2 un saistības saskaņā ar LULUCF regulu 3

II.Attiecīgā gadījumā citi nacionālie mērķi un mērķrādītāji, kas ir saskanīgi ar esošajām ilgtermiņa mazemisiju stratēģijām. Attiecīgā gadījumā citi mērķi un mērķrādītāji, ietverot sektoru mērķrādītājus un pielāgošanās uzdevumus

2.1.2.Atjaunojamo energoresursu enerģija (2030. gada satvara mērķrādītājs)

I.Dalībvalsts plānotais atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvars enerģijas bruto galapatēriņā 2030. gadā kā tās nacionālais devums saistošā ES mērķrādītāja – vismaz 27 % 2030. gadā – sasniegšanā

II.Lineāra trajektorija, kas raksturo atjaunojamo energoresursu enerģijas kopējo īpatsvaru enerģijas bruto galapatēriņā 2021.–2030. gadā

III.Trajektorijas, kas raksturo atjaunojamo energoresursu enerģijas sektorālo īpatsvaru enerģijas galapatēriņā 2021.–2030. gadā elektroenerģijas, siltumapgādes un aukstumapgādes un transporta sektorā

IV.Trajektorijas, kas raksturo katru atjaunojamo energoresursu enerģijas tehnoloģiju, kuru dalībvalsts plāno izmantot, lai īstenotu atjaunojamo energoresursu enerģijas kopējās un sektorālās trajektorijas 2021.–2030. gadā, ietverot paredzamo kopējo enerģijas bruto galapatēriņu (Mtoe) sadalījumā pa tehnoloģijām un sektoriem un kopējo plānoto uzstādīto jaudu (MW; norāda atsevišķi jaunuzstādīto jaudu un energoatjaunināšanas rezultātā jauniegūto jaudu) sadalījumā pa tehnoloģijām un sektoriem

V.Trajektorijas, kas raksturo bioenerģijas pieprasījumu, dezagregētu pēc pieprasījuma siltumapgādes, elektroenerģijas un transporta sektorā, un biomasas piedāvājumu sadalījumā pa sākvielām un pēc izcelsmes (nošķirot iekšzemes ražošanu un importu). Attiecībā uz meža biomasu — novērtējums par tās avotu un ietekmi uz LULUCF piesaistītāju

VI.Attiecīgā gadījumā citas nacionālās trajektorijas un mērķi, tostarp ilgtermiņa vai sektorālie (piemēram, moderno biodegvielu īpatsvars, atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvars centralizētajā siltumapgādē, atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantošanas ēkās, pilsētu, energokopienu un pašpatērētāju saražotā atjaunojamo energoresursu enerģija)

2.2.Dimensija – energoefektivitāte (2030. gada satvara mērķrādītājs)

I.Indikatīvs nacionālais energoefektivitātes devums nolūkā 2030. gadā sasniegt Direktīvas 2012/27/ES [saskaņā ar priekšlikumu COM(2016) 761 grozītās redakcijas] 1. panta 1. punktā un 3. panta 4. punktā minēto saistošo Savienības energoefektivitātes mērķrādītāju 30 %, kura pamatā ir vai nu primārās enerģijas patēriņš, vai enerģijas galapatēriņš, primārās enerģijas ietaupījums vai enerģijas galaietaupījums, vai energointensitāte; izteikts kā primārās enerģijas patēriņa un enerģijas galapatēriņa absolūtais līmenis 2020. gadā un 2030. gadā, ar minētā devuma lineāro trajektoriju no 2021. gada; ietverot izmantoto metodiku un pārrēķina koeficientus

II.Kumulatīvs enerģijas ietaupījuma apjoms, kas jāsasniedz 2021.–2030. gadā saskaņā ar Direktīvas 2012/27/ES [saskaņā ar priekšlikumu COM(2016) 761 grozītās redakcijas] 7. pantu par energoekonomijas pienākumu

III.Dzīvojamo ēku un komercplatību (gan publisko, gan privāto) nacionālā fonda ilgtermiņa renovācijas mērķi

IV.Kopējā renovējamā platība vai līdzvērtīgs ikgadējais enerģijas ietaupījums, kas jāsasniedz 2021.–2030. gadā saskaņā ar Direktīvas 2012/27/ES 5. pantu par publisko struktūru ēkām kā piemēru

V.Attiecīgā gadījumā citi nacionālie mērķi, tostarp ilgtermiņa mērķrādītāji vai stratēģijas un sektorālie mērķrādītāji. Nacionālie mērķi tādās jomās kā energoefektivitāte transporta sektorā un saistībā ar siltumapgādi un aukstumapgādi

2.3.Dimensija – enerģētiskā drošība

I.Nacionālie mērķi, kas izvirzīti, lai vairāk dažādotu enerģijas avotus un energopiegādes no trešām valstīm, uzlabotu uzkrāšanu un pieprasījumreakciju

II.Nacionālie mērķi, kas izvirzīti, lai mazinātu atkarību no enerģijas importa no trešām valstīm

III.Nacionālie mērķi attiecībā uz gatavību kāda energoresursa (tostarp gāzes un elektroenerģijas) piegāžu ierobežojumiem vai pārtraukumiem un vajadzības gadījumā mērķu izpildes grafiks 4

IV.Nacionālie mērķi attiecībā uz iekšzemes energoresursu (it sevišķi atjaunojamo energoresursu enerģijas) izmantošanu

2.4.Dimensija – iekšējais enerģijas tirgus

2.4.1.Elektrotīklu starpsavienotība (2030. gada satvara mērķrādītājs)

I.Elektrotīklu starpsavienotības līmenis, ko dalībvalsts tiecas panākt 2030. gadā, saistībā ar 2014. gada oktobra Eiropadomes noteikto mērķi

2.4.2.Enerģijas pārvades infrastruktūra

I.Galvenie nacionālie mērķi attiecībā uz elektroenerģijas un gāzes pārvades infrastruktūru, kas vajadzīgi, lai sasniegtu mērķus un mērķrādītājus jebkurā no Enerģētikas savienības stratēģijas dimensijām

II.Attiecīgā gadījumā galvenie iecerētie infrastruktūras projekti, kas nav kopīgu interešu projekti (KIP) 5

2.4.3.Tirgus integrācija

I.Nacionālie mērķi, kas saistīti ar citiem iekšējā enerģijas tirgus aspektiem, piemēram, tirgus integrāciju un sasaistīšanu, ietverot mērķu izpildes grafiku

II.Nacionālie mērķi, kas izvirzīti, lai nodrošinātu elektroenerģijas sistēmas pietiekamību, skarot arī energosistēmas elastīgumu saistībā ar atjaunojamo energoresursu enerģijas ražošanu un ietverot mērķu izpildes grafiku

III.Nacionālie mērķi enerģijas patērētāju aizsardzībai un enerģijas mazumtirdzniecības sektora konkurētspējas uzlabošanai

2.4.4.Enerģētiskā nabadzība

Nacionālie mērķi attiecībā uz enerģētisko nabadzību, ietverot mērķu izpildes grafiku

2.5.Dimensija – pētniecība, inovācija un konkurētspēja

I.Nacionālie mērķi un finansēšanas mērķrādītāji publiskai un privātai pētniecībai un inovācijai saistībā ar Enerģētikas savienību, vajadzības gadījumā ietverot mērķu izpildes grafiku; atspoguļojot Enerģētikas savienības stratēģijas un SET plāna prioritātes

II.Vajadzības gadījumā nacionālie mērķi, ietverot ilgtermiņa mērķus (2050), mazoglekļa tehnoloģiju ieviešanai, tostarp energoietilpīgu un oglekļietilpīgu rūpniecības nozaru dekarbonizācijai, un attiecīgā gadījumā skarot saistīto oglekļa transportēšanas un uzkrāšanas infrastruktūru

III.Nacionālie konkurētspējas mērķi

3.RĪCĪBPOLITIKAS UN PASĀKUMI

3.1.Dimensija – dekarbonizācija

3.1.1.SEG emisijas un piesaistījumi (plānam, kas aptver periodu no 2021. gada līdz 2030. gadam, 2030. gada satvara mērķrādītājs)

I.Rīcībpolitikas un pasākumi nolūkā sasniegt saskaņā ar Regulu [ ] [ESR] noteikto mērķrādītāju, kas minēts 2.1.1. punktā, un rīcībpolitikas un pasākumi nolūkā nodrošināt atbilstību Regulai [ ] [LULUCF ], kuri aptver visas galvenās emisijas radošās nozares un nozares piesaistījumu veicināšanai, ilgtermiņa redzējuma perspektīvā un ar mērķi 50 gadu laikā kļūt par mazoglekļa ekonomiku un panākt līdzsvaru starp emisijām un piesaistījumiem atbilstīgi Parīzes nolīgumam

II.Reģionālā sadarbība šajā jomā

III.Attiecīgā gadījumā, neskarot valsts atbalsta noteikumu piemērojamību, finansēšanas pasākumi, ietverot ES atbalstu un ES līdzekļu izmantošanu, šajā jomā nacionālā līmenī

3.1.2.Atjaunojamo energoresursu enerģija (2030. gada satvara mērķrādītājs)

I.Rīcībpolitikas un pasākumi nolūkā sasniegt nacionālo devumu saistošajā ES mērķrādītājā 2030. gadam attiecībā uz atjaunojamo energoresursu enerģiju un trajektorijas, kā norādīts 2.1.2. punktā, ietverot pasākumus, kuri attiecas uz konkrētiem sektoriem un konkrētām tehnoloģijām 6

II.Īpaši pasākumi, kuri attiecas uz reģionālo sadarbību, kā arī aplēses par no atjaunojamajiem energoresursiem saražotās enerģijas pārprodukciju, ko varētu pārvadīt uz citām dalībvalstīm, lai sasniegtu 2.1.2. punktā norādīto nacionālo devumu un trajektorijas

III.Īpaši pasākumi, kuri attiecas uz finansiālu atbalstu, ietverot ES atbalstu un ES līdzekļu izmantošanu, nolūkā veicināt enerģijas ražošanu no atjaunojamajiem energoresursiem un šādas enerģijas izmantošanu elektroenerģijas, siltumapgādes un aukstumapgādes un transporta sektorā

IV.Īpaši pasākumi nolūkā ieviest vienotu kontaktpunktu, racionalizēt administratīvās procedūras, nodrošināt informāciju un apmācību un atbalstīt atjaunojamo energoresursu enerģijas pašpatērētājus un energokopienas

V.Novērtējums, vai nepieciešams būvēt jaunu infrastruktūru centralizētajai siltumapgādei un aukstumapgādei, kurai izmanto no atjaunojamajiem energoresursiem saražotu enerģiju

VI.Īpaši pasākumi nolūkā veicināt no biomasas saražotās enerģijas izmantošanu, jo īpaši jauna veida biomasas izmantošanu, ņemot vērā:

- biomasas pieejamību: gan iekšzemes resursu potenciālu, gan importu no trešām valstīm,

- citus biomasas izmantojumus citos sektoros (lauksaimniecībā un uz koksnes resursiem balstītos sektoros); kā arī pasākumi biomasas ražošanas un izmantošanas ilgtspējas nodrošināšanai

3.1.3.Citi dimensijas elementi

I.Attiecīgā gadījumā nacionālās rīcībpolitikas un pasākumi, kas skar ES ETS sektoru, un novērtējums par papildināmību ar ES ETS un ietekmi uz to

II.Stratēģijas, plāni un pasākumi saistībā ar pielāgošanos klimata pārmaiņām

III.Rīcībpolitikas un pasākumi citu nacionālo mērķrādītāju sasniegšanai, attiecīgā gadījumā

IV.Rīcībpolitikas un pasākumi mazemisiju mobilitātes sasniegšanai (tostarp transporta elektrifikācijai)

3.2.Dimensija – energoefektivitāte (2030. gada satvara mērķrādītājs)

Plānotās rīcībpolitikas, pasākumi un programmas indikatīvā nacionālā energoefektivitātes mērķrādītāja 2030. gadam, kā arī citu 2.2. punktā norādīto mērķu sasniegšanai, ietverot plānotos pasākumus un instrumentus (arī finansiālus) ēku energoefektivitātes veicināšanai, it sevišķi attiecībā uz turpmāk norādīto.

I.Energoefektivitātes pienākuma shēmas un alternatīvi pasākumi saskaņā ar Direktīvas 2012/27/ES [saskaņā ar priekšlikumu COM(2016) 761 grozītās redakcijas] 7.a un 7.b pantu (jāsagatavo saskaņā ar II pielikumu)

II.Dzīvojamo ēku un komercplatību (gan publisko, gan privāto) 7 nacionālā fonda renovācijas ilgtermiņa stratēģija, ietverot rīcībpolitikas un pasākumus izmaksefektīvas pilnīgas renovācijas un pakāpeniskas pilnīgas renovācijas veicināšanai

III.Apraksts par rīcībpolitiku un pasākumiem energopakalpojumu veicināšanai publiskajā sektorā un pasākumiem nolūkā novērst regulatīvus un neregulatīvus šķēršļus, kas kavē ieviest energoefektivitātes palielināšanas līgumus un citus energoefektivitātes pakalpojumu modeļus 8

IV.Citas plānotās rīcībpolitikas, pasākumi un programmas indikatīvā nacionālā energoefektivitātes mērķrādītāja 2030. gadam, kā arī citu 2.2. punktā norādīto mērķu sasniegšanai (piemēram, pasākumi nolūkā popularizēt publisko ēku piemēru un veicināt energoefektīvu publisko iepirkumu, pasākumi energoauditu un energovadības sistēmu atbalstam 9 , patērētāju informēšanas un mācību pasākumi 10 un citi energoefektivitātes veicināšanas pasākumi 11 )

V.Apraksts par pasākumiem, kas ļauj izmantot gāzes un elektroenerģijas infrastruktūras energoefektivitātes potenciālu 12

VI.Reģionālā sadarbība šajā jomā, attiecīgā gadījumā

VII.Finansēšanas pasākumi, ietverot ES atbalstu un ES līdzekļu izmantošanu, šajā jomā nacionālā līmenī

3.3.Dimensija – enerģētiskā drošība 13

I.Rīcībpolitikas un pasākumi 2.3. punktā norādīto mērķu sasniegšanai 14

II.Reģionālā sadarbība šajā jomā

III.Attiecīgā gadījumā finansēšanas pasākumi šajā jomā nacionālajā līmenī, ietverot ES atbalstu un ES līdzekļu izmantošanu

3.4.Dimensija – iekšējais enerģijas tirgus 15

3.4.1.Elektroenerģijas infrastruktūra

I.Rīcībpolitikas un pasākumi 2.4.1. punktā norādītā starpsavienotības mērķlīmeņa sasniegšanai

II.Reģionālā sadarbība šajā jomā 16

III.Attiecīgā gadījumā finansēšanas pasākumi šajā jomā nacionālajā līmenī, ietverot ES atbalstu un ES līdzekļu izmantošanu

3.4.2.Enerģijas pārvades infrastruktūra

I.Rīcībpolitikas un pasākumi 2.4.2. punktā norādīto galveno infrastruktūras mērķu sasniegšanai, attiecīgā gadījumā ietverot īpašus pasākumus, kas ļauj īstenot kopīgu interešu projektus (KIP) un citus galvenos infrastruktūras projektus

II.Reģionālā sadarbība šajā jomā 17

III.Attiecīgā gadījumā finansēšanas pasākumi šajā jomā nacionālajā līmenī, ietverot ES atbalstu un ES līdzekļu izmantošanu

3.4.3.Tirgus integrācija

I.Rīcībpolitikas un pasākumi 2.4.3. punktā norādīto mērķu sasniegšanai

II.Pasākumi energosistēmas elastīguma uzlabošanai saistībā ar atjaunojamo energoresursu enerģijas ražošanu, ietverot tekošās dienas tirgu sasaistīšanas un pārrobežu balansēšanas tirgu izvēršanu

III.Pasākumi nolūkā nodrošināt prioritāru piekļuvi elektroenerģijai, kas saražota no atjaunojamajiem energoresursiem vai iegūta augstas efektivitātes koģenerācijas režīmā, un prioritāru šādas elektroenerģijas dispečēšanu un nepieļaut šādas elektroenerģijas samazinājumus vai pārdispečēšanu 18

IV.Rīcībpolitikas un pasākumi patērētāju, it sevišķi neaizsargātu un enerģētiskās nabadzības skartu patērētāju, aizsardzībai un konkurences un sāncensības kāpināšanai enerģijas mazumtirgū

V.Apraksts par pasākumiem, ar ko iespējo un pilnveido pieprasījumreakciju, ietverot tarifu pasākumus dinamiskas cenu noteikšanas atbalstam 19

3.4.4.Enerģētiskā nabadzība

I.Rīcībpolitikas un pasākumi 2.4.4. punktā norādīto mērķu sasniegšanai

3.5.Dimensija – pētniecība, inovācija un konkurētspēja

I.Rīcībpolitikas un pasākumi 2.5. punktā norādīto mērķu sasniegšanai

II.Sadarbība ar citām dalībvalstīm šajā jomā, ietverot informāciju par to, kā SET plānā noteiktie mērķi un rīcībpolitikas tiek pārlikti nacionālā kontekstā

III.Attiecīgā gadījumā finansēšanas pasākumi šajā jomā nacionālajā līmenī, ietverot ES atbalstu un ES līdzekļu izmantošanu

B IEDAĻA. ANALĪTISKAIS PAMATS 20

4.PAŠREIZĒJĀ SITUĀCIJA UN PROGNOZES, KAM PAR PAMATU ŅEMTAS ESOŠĀS RĪCĪBPOLITIKAS UN PASĀKUMI 21 , 22

4.1.Eenergosistēmu un SEG emisijas ietekmējošo galveno ārējo faktoru attīstības prognozes

I.Makroekonomiskās prognozes (IKP un iedzīvotāju skaita pieaugums)

II.Sektorālas izmaiņas, kas var ietekmēt energosistēmu un SEG emisijas

III.Globālās tendences enerģētikā, starptautiskās fosilā kurināmā cenas, ES ETS oglekļa cena

IV.Izmaiņas tehnoloģiskajās izmaksās

4.2.Dimensija – dekarbonizācija

4.2.1.SEG emisijas un piesaistījumi

I.Pašreizējās SEG emisiju un piesaistījumu tendences ES ETS, Kopīgo centienu regulas un LULUCF sektoros un dažādos enerģētikas sektoros

II.Sektorālās attīstības prognozes, kam par pamatu ņemtas esošās nacionālās un ES rīcībpolitikas un pasākumi, vismaz līdz 2040. gadam (tostarp 2030. gadam)

4.2.2.Atjaunojamo energoresursu enerģija

I.Atjaunojamo energoresursu enerģijas pašreizējais īpatsvars enerģijas bruto galapatēriņā un dažādos sektoros (siltumapgādes un aukstumapgādes, elektroenerģijas un transporta sektorā), kā arī sadalījumā pa tehnoloģijām katrā no šiem sektoriem

II.Attīstības prognozes, kam par pamatu ņemtas esošās rīcībpolitikas un pasākumi, vismaz līdz 2040. gadam (tostarp 2030. gadam)

4.3.Dimensija – energoefektivitāte

I.Pašreizējais primārās enerģijas patēriņš un enerģijas galapatēriņš tautsaimniecībā un sadalījumā pa sektoriem (tostarp rūpniecības, dzīvojamo ēku, pakalpojumu un transporta sektorā)

II.Pašreizējais augstas efektivitātes koģenerācijas izmantošanas un efektīvas centralizētās siltumapgādes un aukstumapgādes potenciāls 23

III.Prognozes, kurās ņemtas vērā 1.2. punkta ii) apakšpunktā aprakstītās esošās energoefektivitātes rīcībpolitikas, pasākumi un programmas un kuras attiecas uz primārās enerģijas patēriņu un enerģijas galapatēriņu katrā sektorā vismaz līdz 2040. gadam (tostarp 2030. gadam) 24

IV.Izmaksu ziņā optimālais minimālo energoefektivitātes prasību līmenis, kas izriet no valstu aprēķiniem, saskaņā ar Direktīvas 2010/31/ES 5. pantu

4.4.Dimensija – enerģētiskā drošība

I.Pašreizējā energoresursu struktūra, iekšzemes energoresursi, atkarība no enerģijas importa, ietverot attiecīgos riskus

II.Attīstības prognozes, kam par pamatu ņemtas esošās rīcībpolitikas un pasākumi, vismaz līdz 2040. gadam (tostarp 2030. gadam)

4.5.Dimensija – iekšējais enerģijas tirgus

4.5.1.Elektrotīklu starpsavienotība

I.Pašreizējais starpsavienojumu līmenis un galvenie starpsavienotāji 25

II.Starpsavienotāju paplašināšanas prasību prognozes vismaz līdz 2040. gadam (tostarp 2030. gadam) 26

4.5.2.Enerģijas pārvades infrastruktūra

I.Esošās elektroenerģijas un gāzes pārvades infrastruktūras galvenās iezīmes 27

II.Tīkla paplašināšanas prasību prognozes vismaz līdz 2040. gadam (tostarp 2030. gadam) 28

4.5.3.Elektroenerģijas un gāzes tirgi, enerģijas cenas

I.Pašreizējā situācija elektroenerģijas un gāzes tirgos, ietverot enerģijas cenas

II.Attīstības prognozes, kam par pamatu ņemtas esošās rīcībpolitikas un pasākumi, vismaz līdz 2040. gadam (tostarp 2030. gadam)

4.6.Dimensija – pētniecība, inovācija un konkurētspēja

I.Pašreizējā situācija mazoglekļa tehnoloģiju sektorā un tā vieta pasaules tirgū

II.Pašreizējais publisko un privāto pētniecības un inovācijas izdevumu līmenis mazoglekļa tehnoloģiju vajadzībām, pašreizējais patentu skaits un pašreizējais pētnieku skaits

III.Pašreizējais enerģijas izmaksu līmenis, tostarp starptautiskā kontekstā

IV.Šā punkta i.–iii. apakšpunktā norādīto aspektu attīstības prognozes, kam par pamatu ņemtas esošās rīcībpolitikas un pasākumi, vismaz līdz 2040. gadam (tostarp 2030. gadam)

5.PLĀNOTO RĪCĪBPOLITIKU UN PASĀKUMU IETEKMES NOVĒRTĒJUMS 29

5.1.Plāna 3. iedaļā aprakstīto plānoto rīcībpolitiku un pasākumu ietekme uz energosistēmu un siltumnīcefekta gāzu emisijām un piesaistījumiem, ietverot salīdzinājumu ar prognozēm, kam par pamatu ņemtas esošās rīcībpolitikas un pasākumi (kā aprakstīts 4. iedaļā)

I.Energosistēmas attīstības un siltumnīcefekta gāzu emisiju un piesaistījumu, kā arī gaisa piesārņotāju emisiju saskaņā ar Direktīvu [, ierosināta ar COM/2013/0920,] 30 prognozes saskaņā ar plānotajām rīcībpolitikām un pasākumiem vismaz desmit gadiem pēc plānā aptvertā perioda (ietverot prognozes plānā aptvertā perioda pēdējam gadam), tostarp attiecīgās ES rīcībpolitikas un pasākumi

II.Rīcībpolitiku mijiedarbības (starp esošajām un plānotajām rīcībpolitikām un pasākumiem konkrētā politikas dimensijā un starp dažādu politikas dimensiju esošajām un plānotajām rīcībpolitikām un pasākumiem) novērtējums vismaz līdz plānā aptvertā perioda pēdējam gadam

5.2.Plāna 3. iedaļā aprakstīto plānoto rīcībpolitiku un pasākumu makroekonomiskā, vidiskā un sociālā ietekme un ietekme uz prasmēm (izmaksu un ieguvumu, kā arī izmaksefektivitātes izteiksmē) vismaz līdz plānā aptvertā perioda pēdējam gadam, ietverot salīdzinājumu ar prognozēm, kam par pamatu ņemtas esošās rīcībpolitikas un pasākumi

5.3.Plāna 3. iedaļā aprakstīto plānoto rīcībpolitiku un pasākumu ietekme uz citām dalībvalstīm un reģionālo sadarbību vismaz līdz plānā aptvertā perioda pēdējam gadam, ietverot salīdzinājumu ar prognozēm, kam par pamatu ņemtas esošās rīcībpolitikas un pasākumi

I.Ietekme uz energosistēmu kaimiņvalstīs un citās dalībvalstīs reģionā, cik iespējams

II.Ietekme uz enerģijas cenām, energoapgādes pakalpojumiem un enerģijas tirgus integrāciju

III.Ietekme uz reģionālo sadarbību

2. daļa

Nacionālo plānu B iedaļā iekļaujamo parametru un mainīgo saraksts 31 32 33 34

Turpmāk norādītie parametri, mainīgie, enerģijas bilances un indikatori iekļaujami nacionālo plānu B iedaļā “Analītiskais pamats”.

1.Vispārēji parametri un mainīgie

(1)Iedzīvotāju skaits [miljonos]

(2)IKP [miljonos euro]

(3)Sektorālā bruto pievienotā vērtība (ietverot galvenos rūpniecības, būvniecības, pakalpojumu un lauksaimniecības sektorus) [miljonos euro]

(4)Mājsaimniecību skaits [tūkstošos]

(5)Mājsaimniecību lielums [iedzīvotāji/mājsaimniecībā]

(6)Mājsaimniecību izmantojamais ienākums [euro]

(7)Pasažierkilometru skaits: visos transporta veidos, t.i., norādot atsevišķi autotransportu (ja iespējams, nošķirot vieglos automobiļus un autobusus), dzelzceļa transportu, aviāciju un iekšzemes kuģošanu (attiecīgā gadījumā) [miljonos pkm]

(8)Kravu pārvadājumi tonnkilometros: visos transporta veidos, izņemot starptautisko jūras transportu, t.i., norādot atsevišķi autotransportu, dzelzceļa transportu, aviāciju un iekšzemes kuģošanu (satiksmi pa iekšējiem ūdensceļiem un valsts jūras satiksmi) [miljonos tkm]

(9)Naftas, gāzes un akmeņogļu kurināmā starptautiskās importa cenas [euro/GJ vai euro/toe] – saskaņā ar Komisijas ieteikumiem

(10)ES ETS oglekļa cena [euro/EUA] – saskaņā ar Komisijas ieteikumiem

(11)Pieņēmumi par valūtas maiņas kursu uz euro un uz ASV dolāru (attiecīgā gadījumā) [euro/valūta un ASV dolārs/valūta]

(12)Apkures grādu dienu (HDD) skaits

(13)Dzesēšanas grādu dienu (CDD) skaits

(14)Modelēšanā izmantotie pieņēmumi par tehnoloģiskajām izmaksām galvenajām attiecīgajām tehnoloģijām

2.Enerģijas bilances un indikatori

2.1.Energopiegāde

(1)Iekšzemes ražošana sadalījumā pa kurināmā veidiem (visi energoprodukti: akmeņogles, jēlnafta, dabasgāze, kodolenerģija, atjaunojamie energoresursi) [ktoe]

(2)Neto imports sadalījumā pa kurināmā veidiem (ietverot elektroenerģiju un norādot atsevišķi neto importu no ES valstīm un neto importu no valstīm ārpus ES) [ktoe]

(3)Atkarība no importa no trešām valstīm [%]

(4)Galveno energonesēju (ietverot gāzi un elektroenerģiju) galvenie importa avoti (valstis)

(5)Bruto iekšzemes patēriņš sadalījumā pa kurināmā resursu veidiem (ietverot cieto kurināmo, visi energoprodukti: akmeņogles, jēlnafta un naftas produkti, dabasgāze, kodolenerģija, elektroenerģija, iegūtā siltumenerģija, atjaunojamie energoresursi, atkritumi) [ktoe]

2.2.Elektroenerģija un siltumenerģija

(1)Bruto saražotā elektroenerģija [GWh]

(2)Bruto saražotā elektroenerģija sadalījumā pa kurināmā veidiem (visi energoprodukti) [GWh]

(3)Koģenerācijas stacijās saražotās elektroenerģijas un siltumenerģijas īpatsvars kopējā elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanā [%]

(4)Elektroenerģijas ražošanas jauda sadalījumā pa energoresursiem, ietverot no ekspluatācijas izņemtās iekārtas un jaunuzstādītās iekārtas [MW]

(5)Termoelektrostacijās saražotā siltumenerģija

(6)Koģenerācijas stacijās saražotā siltumenerģija, ietverot rūpniecības atlikumsiltumu

(7)Gāzes un elektroenerģijas pārvades pārrobežu starpsavienojumu jaudas [noteiktas elektrotīkliem saskaņā ar patlaban notiekošo pārrunu rezultātiem, pamatojoties uz starpsavienojumu mērķi 15 %] un to prognozētais izmantojuma līmenis

2.3.Pārveidošanas sektors

(1)Enerģijas ražošanai termoelektrostacijās izmantotais kurināmais (ietverot cieto kurināmo, naftu, gāzi) [ktoe]

(2)Citos pārveidošanas procesos izmantotais kurināmais [ktoe]

2.4.Enerģijas patēriņš

(1)Primārās enerģijas patēriņš un enerģijas galapatēriņš [ktoe]

(2)Enerģijas galapatēriņš sadalījumā pa sektoriem (ietverot rūpniecību, dzīvojamo ēku sektoru, terciāro sektoru, lauksaimniecību un transportu (norādot atsevišķi pasažieru un kravas transportu, ja pieejami tādi dati)) [ktoe]

(3)Enerģijas galapatēriņš sadalījumā pa kurināmā veidiem (visi energoprodukti) [ktoe]

(4)Neenerģētiskais galapatēriņš [ktoe]

(5)Visas tautsaimniecības primārās enerģijas intensitāte (primārās enerģijas patēriņš uz IKP) [toe/euro]

(6)Enerģijas galapatēriņa intensitāte sadalījumā pa sektoriem (ietverot rūpniecību, dzīvojamo ēku sektoru, terciāro sektoru un transportu (tostarp norādot atsevišķi pasažieru un kravas transportu, ja pieejami tādi dati))

2.5.Cenas

(1)Elektroenerģijas cenas sadalījumā pa izmantojošo sektoru veidiem (dzīvojamo ēku sektors, rūpniecība, terciārais sektors)

(2)Valsts mazumtirdzniecības kurināmā cenas (ar nodokļiem, sadalījumā pa resursu veidiem un sektoriem) [euro/ktoe]

2.6.Investīcijas

Ar enerģētiku saistītu investīciju izmaksas salīdzinājumā ar IKP (un salīdzinājumā ar bruto pievienoto vērtību rūpniecības sektorā)

2.7.Atjaunojamie energoresursi

(1)Atjaunojamo energoresursu enerģijas bruto galapatēriņš un atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvars enerģijas bruto galapatēriņā un sadalījumā pa sektoriem (elektroenerģijas, siltumapgādes un aukstumapgādes, transporta sektorā), un sadalījumā pa tehnoloģijām

(2)Elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošana no atjaunojamiem energoresursiem ēkās (definētas Direktīvas 2010/31/ES 2. panta 1. punktā): te ietver dezagregētus datus par saražoto, patērēto un tīklā ievadīto enerģiju no saules fotoelementu sistēmām, saules siltumenerģijas sistēmām, biomasas, siltumsūkņiem, ģeotermālajām sistēmām, kā arī visām citām decentralizētām atjaunojamo energoresursu sistēmām)

(3)Attiecīgā gadījumā citas nacionālās trajektorijas, tostarp ilgtermiņa vai sektorālās trajektorijas (no pārtikas kultūraugiem ražoto biodegvielu un moderno biodegvielu īpatsvars, atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvars centralizētajā siltumapgādē, kā arī atjaunojamo energoresursu enerģija, kas saražota pilsētās un energokopienās, kā noteikts [Direktīvas 2009/28/EK pārstrādātās redakcijas, kas ierosināta ar priekšlikumu COM(2016) 767] 22. pantā

3.Ar SEG emisijām un piesaistījumiem saistītie indikatori

(1)SEG emisijas sadalījumā pa rīcībpolitikas sektoriem (ES ETS, Kopīgo centienu regula un LULUCF)

(2)SEG emisijas sadalījumā pa IPCC sektoriem un pa gāzēm (attiecīgā gadījumā norādot atsevišķi ES ETS un kopīgo centienu sektorus) [t CO2 ekv.]

(3)Visas tautsaimniecības oglekļintensitāte [t CO2 ekv./IKP]

(4)Ar CO2 emisiju saistītie indikatori

(a)Elektroenerģijas un tvaika ražošanas oglekļintensitāte [t CO2 ekv./MWh]

(b)Enerģijas galapieprasījuma oglekļintensitāte sadalījumā pa sektoriem (ietverot rūpniecību, dzīvojamo ēku sektoru, terciāro sektoru, pasažieru transportu, kravas transportu) [t CO2 ekv./toe]

(5)Ar emisiju, kas nav CO2 emisija, saistītie parametri

(a)Lauksaimniecības dzīvnieki: piena lopi [1000 galvas], lopi, kas nav piena lopi [1000 galvas], aitas [1000 galvas], cūkas [1000 galvas], mājputni [1000 galvas]

(b)Slāpekļa ienese no sintētisko mēslošanas līdzekļu izmantošanas [kt slāpekļa]

(c)Slāpekļa ienese no kūtsmēslu izmantošanas [kt slāpekļa]

(d)Slāpeklis, ko piesaista slāpekļsaistītāji kultūraugi [kt slāpekļa]

(e)Slāpeklis kultūraugu atlikumos, ko atgriež augsnē [kt slāpekļa]

(f)Kultivēto organisko augšņu platība [hektāri]

(g)Cieto sadzīves atkritumu (CSA) rašanās

(h)Cietie sadzīves atkritumi (CSA), kas nonāk poligonos

(i)Atgūtā CH4 īpatsvars attiecībā pret kopējo poligonos radīto CH4 apjomu [%]

II PIELIKUMS

PAZIŅOJUMS PAR DALĪBVALSTU PASĀKUMIEM UN METODIKU DIREKTĪVAS 2012/27/ES [SASKAŅĀ AR PRIEKŠLIKUMU COM(2016) 761 GROZĪTĀS REDAKCIJAS] 7. PANTA ĪSTENOŠANAI

Dalībvalstis paziņo Komisijai savu ierosināto sīki izstrādāto metodiku saskaņā ar Direktīvas 2012/27/ES V pielikuma 5. punktu minētās direktīvas 7.a un 7.b pantā un 20. panta 6. punktā minēto energoefektivitātes pienākuma shēmu un alternatīvo pasākumu darbībai.

1.Prasītā enerģijas ietaupījuma līmeņa, kas panākams visā periodā no 2021. gada 1. janvāra līdz 2030. gada 31. decembrim, aprēķins, kurā parādīts, kā tiek ņemti vērā šādi elementi:

(a)vidējais ikgadējais enerģijas pārdošanas apjoms visu energosadales uzņēmumu vai visu enerģijas mazumtirdzniecības uzņēmumu galalietotājiem trīs gados (2016, 2017, 2018) pirms 2019. gada 1. janvāra [ktoe];

(b)transportā izmantotās enerģijas pārdošanas apjoms, kas izslēgts no aprēķina [ktoe];

(c)pašpatēriņam saražotās enerģijas daudzums, kas izslēgts no aprēķina [ktoe];

(d)enerģijas pārdošanas datu aprēķinā izmantotie avoti, ietverot alternatīvu statistikas datu avotu izmantošanas un visu tā rezultātā iegūto daudzuma atšķirību pamatojumu (ja tiek izmantoti citi datu avoti, nevis Eurostat);

(e)enerģijas ietaupījuma, kas panākams visā periodā no 2021. gada 1. janvāra līdz 2030. gada 31. decembrim (pirms 2. punktā paredzēto atbrīvojumu piemērošanas) kumulatīvais apjoms [ktoe];

(f)Direktīvas 2012/27/ES 7. panta 2. un 3. punktā minēto b), c), d) un e) apakšpunktā noteikto atbrīvojumu piemērošana:

i) rūpnieciskās darbībās, kuras uzskaitītas Direktīvas 2003/87/EK I pielikumā, izmantotās enerģijas pārdošanas apjoms [ktoe], kas izslēgts no aprēķina saskaņā ar b) apakšpunktu;

ii) enerģijas pārveidošanas, sadales un pārvades sektoros gūtā enerģijas ietaupījuma apjoms [ktoe] saskaņā ar c) apakšpunktu;

iii) enerģijas ietaupījuma, kas gūts ar atsevišķām darbībām, kuras īsteno kopš 2008. gada 31. decembra un kuru ietekme joprojām būs manāma 2020. gadā un pēc tam, apjoms [ktoe] saskaņā ar d) apakšpunktu;

iv) uz ēkām vai ēkās pašpatēriņam saražotās enerģijas apjoms [ktoe], ja pie tā noveduši rīcībpolitikas pasākumi, ar kuriem veicina atjaunojamo energoresursu enerģijas tehnoloģiju jaunuzstādīšanu, saskaņā ar e) apakšpunktu;

(g)enerģijas ietaupījuma (pēc 2. punktā paredzēto atbrīvojumu piemērošanas) kopējais kumulatīvais apjoms [ktoe].

2.Rīcībpolitikas pasākumi nolūkā gūt enerģijas ietaupījumu, kas prasīts Direktīvas 2012/27/ES 7. panta 1. punktā

2.1.Energoefektivitātes pienākuma shēmas, kas minētas Direktīvas 2012/27/ES 7.a pantā:

(a)energoefektivitātes pienākuma shēmas apraksts;

(b)paredzamais ietaupījuma kumulatīvais un ikgadējais apjoms un pienākuma perioda(-u) ilgums;

(c)atbildīgās personas un to atbildības tvērums;

(d)mērķsektori;

(e)saskaņā ar pasākumu paredzētās atbilstīgās darbības;

(f)informācija par Direktīvas 2012/27/ES 7.a panta 5. punktā paredzēto noteikumu piemērošanu:

i) īpašas darbības, enerģētiskās nabadzības skartās mājsaimniecībās un sociālajās mājās gūstamā ietaupījuma īpatsvars saskaņā ar 7.a panta 5. punkta a) apakšpunktu;

ii) energopakalpojumu sniedzēju vai citu trešo personu gūtais ietaupījums saskaņā ar 7.a panta 5. punkta b) apakšpunktu;

iii) atlikšana rezervē un aizņemšanās saskaņā ar 7.a panta 5. punkta c) apakšpunktu;

(g)informācija par enerģijas ietaupījuma tirdzniecību (attiecīgā gadījumā).

2.2.Alternatīvie pasākumi, kas minēti Direktīvas 2012/27/ES 7.b pantā un 20. panta 6. punktā (izņemot nodokļu uzlikšanu):

(a)rīcībpolitikas pasākuma veids;

(b)īss rīcībpolitikas pasākuma apraksts, ietverot katra paziņotā rīcībpolitikas pasākuma projekta iezīmes;

(c)paredzamais ietaupījuma kopējais kumulatīvais un ikgadējais apjoms katram pasākumam un/vai enerģijas ietaupījuma apjoms, kas attiecas uz visiem starpposmiem;

(d)īstenojošās, iesaistītās, pilnvarotās personas un to atbildības tvērums rīcībpolitikas pasākuma(-u) īstenošanā;

(e)mērķsektori;

(f)saskaņā ar pasākumu paredzētās atbilstīgās darbības;

(g)īpaši rīcībpolitikas pasākumi vai atsevišķas darbības enerģētiskās nabadzības apkarošanai.

2.3.Informācija par nodokļu uzlikšanas pasākumiem:

(a)īss nodokļu uzlikšanas pasākuma apraksts;

(b)nodokļu uzlikšanas pasākuma ilgums;

(c)paredzamais ietaupījuma kumulatīvais un ikgadējais apjoms katram pasākumam;

(d)mērķsektori;

(e)enerģijas ietaupījuma papildināmība, aprakstot ietaupījuma aprēķina pieeju, ietverot cenu elastīgumu, ko izmanto saskaņā ar V pielikuma 4. punktu.

3.Saskaņā ar Direktīvas 2012/27/ES 7.a un 7.b pantu un 20. panta 6. punktu paziņoto pasākumu (izņemot nodokļu uzlikšanas pasākumus) aprēķināšanas metodika:

(a)mērījumiem izmantotās metodes, kas minētas Direktīvas 2012/27/ES V pielikuma 1. punktā;

(b)metode enerģijas ietaupījuma (primārās enerģijas ietaupījuma vai enerģijas galaietaupījuma) izteikšanai;

(c)atsevišķu darbību ilgums un pieeja, ko izmanto, lai ņemtu vērā ietaupījuma ietekmes ilgumu;

(d)īss aprēķināšanas metodikas apraksts, ietverot to, kā tiek nodrošināta ietaupījuma papildināmība un būtiskums;

(e)informācija par to, kā tiek novērsta pasākumu un atsevišķo darbību iespējamā pārklāšanās, lai izvairītos no enerģijas ietaupījuma dubultas uzskaites;

(f)klimatiskās atšķirības un izmantotā pieeja (attiecīgā gadījumā)

4.Monitorings un verifikācija

(a)īss monitoringa un verifikācijas sistēmas un verifikācijas procesa apraksts;

(b)par monitoringa un verifikācijas sistēmu atbildīgā īstenojošā publiskā iestāde un tās galvenie pienākumi saistībā ar energoefektivitātes pienākuma shēmu un/vai alternatīvajiem pasākumiem;

(c)monitoringa un verifikācijas neatkarība no atbildīgajām personām un iesaistītajām, pilnvarotajām personām;

(d)energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu statistiski nozīmīgā proporcija un reprezentatīvas izlases noteikšanai un atlasei izmantotā proporcija un kritēriji;

(e)atbildīgo personu ziņošanas pienākumi (katras atbildīgās personas vai atbildīgo personu apakškategorijas panāktais ietaupījums un kopējais shēmā panāktais ietaupījums);

(f)informācijas publicēšana par (katru gadu) panākto enerģijas ietaupījumu saskaņā ar energoefektivitātes pienākuma shēmu un alternatīvajiem pasākumiem;

(g)informācija par neatbilstības gadījumā piemērotajām sankcijām;

(h)informācija par paredzētajiem pasākumiem gadījumā, ja progress nav pietiekams.

III PIELIKUMS

SEG PĀRSKATOS IEKĻAUJAMĀ INFORMĀCIJA

1. daļa

Informācija, kas iekļaujama 23. panta 2. punktā minētajos ziņojumos:

(a)šā pielikuma 2. daļā minēto siltumnīcefekta gāzu antropogēnās emisijas un Regulas [ ] [ESR] 2. panta 1. punktā minētās siltumnīcefekta gāzu antropogēnās emisijas par X2 gadu;

(b)dati par oglekļa monoksīda (CO), sēra dioksīda (SO2), slāpekļa oksīdu (NOx) un gaistošu organisku savienojumu antropogēnām emisijām, kas saskanīgi ar datiem, kuri jau paziņoti saskaņā ar Direktīvas 2001/81/EK 7. pantu, par X-2 gadu;

(c)siltumnīcefekta gāzu antropogēnās emisijas no avotiem un CO2 piesaistījumi piesaistītājos, kas izriet no LULUCF, par X-2 gadu, saskaņā ar šā pielikuma 3. daļā norādīto metodiku. Šie dati ir svarīgi arī atbilstības ziņojuma sagatavošanai saskaņā ar Regulas [ ] [LULUCF] 12. pantu;

(d)visas izmaiņas a) līdz c) punktā minētajā informācijā par gadiem no attiecīgā bāzes gada vai perioda līdz X-3 gadam, norādot šādu izmaiņu iemeslus;

(e)informācija par šā pielikuma 4. daļā noteiktajiem indikatoriem par X-2 gadu;

(f)kopsavilkuma informācija par veiktajiem pārskaitījumiem saskaņā ar Regulas [ ] [ESR] 5. pantu un Regulas [ ] [LULUCF] 11. pantu par X-1 gadu;

(g)informācija par pasākumiem, kas veikti, lai uzlabotu pārskata aplēses, jo īpaši tajās pārskata jomās, kurās ir izdarītas korekcijas vai par kurām ir sniegti ieteikumi pēc ekspertu veiktas izskatīšanas;

(h)verificēto emisiju, kuras iekārtu operatori paziņo saskaņā ar Direktīvu 2003/87/EK, faktiskais vai aplēstais sadalījums pa nacionālā siltumnīcefekta gāzu pārskata avotu kategorijām un šo verificēto emisiju attiecība pret kopējām paziņotajām siltumnīcefekta gāzu emisijām šajās avotu kategorijās par X-2 gadu;

(i)rezultāti, kas gūti pārbaudēs par emisiju, kuras paziņotas siltumnīcefekta gāzu pārskatos par X-2 gadu, saskanību ar verificētajām emisijām, kuras paziņotas saskaņā ar Direktīvu 2003/87/EK;

(j)rezultāti, kas gūti pārbaudēs par datu, kuri izmantoti, lai aplēstu emisijas siltumnīcefekta gāzu pārskatu sagatavošanā par X-2 gadu, saskanību ar:

i)datiem, kas izmantoti, lai sagatavotu gaisa piesārņotāju pārskatus saskaņā ar Direktīvu 2001/81/EK;

ii)datiem, kas paziņoti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 517/2014 19. panta 1. punktu un VII pielikumu;

iii)enerģētikas datiem, kas paziņoti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1099/2008 4. pantu un B pielikumu;

(k)apraksts par nacionālās inventarizācijas sistēmas izmaiņām;

(l)apraksts par valsts reģistra izmaiņām;

(m)informācija par kvalitātes nodrošināšanas un kvalitātes kontroles plāniem, vispārēju nenoteiktības novērtējumu, vispārēju pilnīguma novērtējumu un citiem nacionālā siltumnīcefekta gāzu pārskata ziņojuma elementiem, kas nepieciešami, lai sagatavotu Savienības siltumnīcefekta gāzu pārskata ziņojumu;

(n)informācija par dalībvalsts nodomu izmantot Regulas [ ] [ESR] 5. panta 4. un 5. punktā paredzēto elastīgumu.

Dalībvalsts var prasīt atkāpi no c) punkta nolūkā piemērot metodiku, kas atšķiras no šā pielikuma 3. daļā norādītās metodikas, ja vajadzīgo metodikas uzlabojumu nav iespējams panākt laikus, lai uzlabojumu ņemtu vērā siltumnīcefekta gāzu pārskatos par periodu no 2021. gada līdz 2030. gadam, vai ja metodikas uzlabojuma izmaksas būtu nesamērīgi lielas salīdzinājumā ar ieguvumiem, ko šādas metodikas piemērošana dotu emisiju un piesaistījumu uzskaites uzlabošanai, jo emisijas un piesaistījumi no attiecīgajām oglekļa krātuvēm ir maznozīmīgi. Dalībvalstis, kuras vēlas izmantot atkāpi, līdz 2020. gada 31. decembrim iesniedz Komisijai argumentētu pieprasījumu, kurā norādīts termiņš, līdz kuram varētu īstenot metodikas uzlabojumu un/vai ierosināt alternatīvu metodiku, un novērtēta iespējamā ietekme uz uzskaites precizitāti. Komisija var prasīt noteiktā samērīgā laikposmā iesniegt papildu informāciju. Ja Komisija uzskata, ka pieprasījums ir pamatots, tā atļauj piemērot atkāpi. Ja pieprasījums tiek noraidīts, Komisija pamato šo lēmumu.

2. daļa

Ietveramās siltumnīcefekta gāzes ir:

Oglekļa dioksīds (CO2)

Metāns (CH4)

Dislāpekļa oksīds (N2O)

Sēra heksafluorīds (SF6)

Slāpekļa trifluorīds (NF3)

Fluorogļūdeņraži (HFC):

—	HFC-23 CHF3
—	HFC-32 CH2F2
—	HFC-41 CH3F
—	HFC-125 CHF2CF3
—	HFC-134 CHF2CHF2
—	HFC-134a CH2FCF3
—	HFC-143 CH2FCHF2
—	HFC-143a CH3CF3
—	HFC-152 CH2FCH2F
—	HFC-152a CH3CHF2
—	HFC-161 CH3CH2F
—	HFC-227ea CF3CHFCF3
—	HFC-236cb CF3CF2CH2F
—	HFC-236ea CF3CHFCHF2
—	HFC-236fa CF3CH2CF3
—	HFC-245fa CHF2CH2CF3
—	HFC-245ca CH2FCF2CHF2
—	HFC-365mfc CH3CF2CH2CF3
—	HFC-43-10mee CF3CHFCHFCF2CF3 or (C5H2F10)

Perfluorogļūdeņraži (PFC):

—	PFC-14, perfluormetāns, CF4
—	PFC-116, perfluoretāns, C2F6
—	PFC-218, perfluorpropāns, C3F8
—	PFC-318, perfluorciklobutāns, c-C4F8
—	perfluorciklopropāns, c-C3F6
—	PFC-3-1-10, perfluorbutāns, C4F10
—	PFC-4-1-12, perfluorpentāns, C5F12
—	PFC-5-1-14, perfluorheksāns, C6F14
—	PFC-9-1-18, C10F18

3. daļa. Monitoringa un ziņošanas metodika LULUCF sektorā

Telpiski eksplicīti zemes izmantojuma pārveidošanas dati zemes izmantojuma kategoriju un zemes izmantojuma kategorijas maiņas identificēšanai un apsekošanai

1. līmeņa metodika, kurā izmanto globāli kalibrētus standarta emisijas koeficientus un parametru vērtības saskaņā ar IPCC 2006. gada vadlīnijām par nacionālajiem siltumnīcefekta gāzu pārskatiem

Emisijām un piesaistījumiem attiecībā uz oglekļa krātuvi, kura dod vismaz 25–30 % emisiju vai piesaistījumu avota vai piesaistītāja kategorijā un kurai piešķirta prioritāte dalībvalsts nacionālajā inventarizācijas sistēmā, jo tās aplēse būtiski ietekmē valsts kopējo siltumnīcefekta gāzu pārskatu emisiju un piesaistījumu absolūtā līmeņa, emisiju un piesaistījumu tendenču vai emisiju un piesaistījumu nenoteiktības ziņā zemes izmantojuma kategorijās — vismaz 2. līmeņa metodika, kurā izmanto nacionāli noteiktus emisijas koeficientus un parametru vērtības, kas kalibrēti atbilstoši konkrētās valsts apstākļiem saskaņā ar IPCC 2006. gada vadlīnijām par nacionālajiem siltumnīcefekta gāzu pārskatiem

Dalībvalstis tiek mudinātas pielietot 3. līmeņa metodiku, izmantojot neparametrisku modelēšanu, kas kalibrēta atbilstoši konkrētās valsts apstākļiem, aprakstot fizikālo mijiedarbību biofizikālajā sistēmā, saskaņā ar IPCC 2006. gada vadlīnijām par nacionālajiem siltumnīcefekta gāzu pārskatiem.

4. daļa. Pārskata indikatori

Indikatora nosaukums

Indikators

TRANSFORMĀCIJA B0

Īpatnējās CO2 emisijas no publiskām un pašražotāju spēkstacijām, t/TJ

CO2 emisijas no publiskām un pašražotāju termoelektrostacijām, kt, dalītas ar visu produktu izlaidi publiskās un pašražotāju termoelektrostacijās, PJ

TRANSFORMĀCIJA E0

Īpatnējās CO2 emisijas no pašražotāju spēkstacijām, t/TJ

CO2 emisijas no pašražotāju spēkstacijām, kt, dalītas ar visu produktu izlaidi pašražotāju termoelektrostacijās, PJ

RŪPNIECĪBA A1.1

Kopējo CO2 emisiju intensitāte – dzelzs un tērauda rūpniecība, t/miljons euro

Kopējās CO2 emisijas no dzelzs un tērauda rūpniecības, kt, dalītas ar dzelzs un tērauda rūpniecības bruto pievienoto vērtību

RŪPNIECĪBA A1.2

Ar enerģētiku saistīto CO2 emisiju intensitāte – ķīmijas rūpniecība, t/miljons euro

Ar enerģētiku saistītās CO2 emisijas no ķīmijas rūpniecības, kt, dalītas ar ķīmijas rūpniecības bruto pievienoto vērtību

RŪPNIECĪBA A1.3

Ar enerģētiku saistīto CO2 emisiju intensitāte – stikla, keramikas un celtniecības materiālu rūpniecība, t/miljons euro

Ar enerģētiku saistītās CO2 emisijas no stikla, keramikas un celtniecības materiālu rūpniecības, kt, dalītas ar stikla, keramikas un celtniecības materiālu rūpniecības bruto pievienoto vērtību

RŪPNIECĪBA A1.4

Ar enerģētiku saistīto CO2 emisiju intensitāte – pārtikas, dzērienu un tabakas rūpniecība, t/miljons euro

Ar enerģētiku saistītās CO2 emisijas no pārtikas, dzērienu un tabakas rūpniecības, kt, dalītas ar pārtikas, dzērienu un tabakas rūpniecības bruto pievienoto vērtību, miljonos euro (EC95)

RŪPNIECĪBA A1.5

Ar enerģētiku saistīto CO2 emisiju intensitāte – papīra un poligrāfijas rūpniecība, t/miljons euro Ar enerģētiku saistītās CO2 emisijas no papīra un poligrāfijas rūpniecības, kt, dalītas ar papīra un poligrāfijas rūpniecības bruto pievienoto vērtību, miljonos euro (EC95)

MĀJSAIMNIECĪBAS A0

Īpatnējās CO2 emisijas no telpu apsildes mājsaimniecībās, t/m2

CO2 emisijas no telpu apsildes mājsaimniecībās, dalītas ar pastāvīgi apdzīvoto dzīvojamo māju platību, miljonos m2

PAKALPOJUMI B0

Īpatnējās CO2 emisijas no telpu apsildes komerciālajā un iestāžu sektorā, kg/m2

CO2 emisijas no telpu apsildes komerciālajā un iestāžu sektorā, kt, dalītas ar dienesta ēku platību, miljonos m2

TRANSPORTS B0

Īpatnējās, ar dīzeļdegvielu saistītās CO2 emisijas no vieglajiem automobiļiem, g/100 km

TRANSPORTS B0

Īpatnējās, ar benzīnu saistītās CO2 emisijas no vieglajiem automobiļiem, g/100 km

IV PIELIKUMS

INFORMĀCIJA PAR RĪCĪBPOLITIKĀM UN PASĀKUMIEM SILTUMNĪCEFEKTA GĀZU EMISIJU JOMĀ

Informācija, kas iekļaujama 16. pantā minētajos ziņojumos:

(a)apraksts par savu nacionālo sistēmu ziņošanai par rīcībpolitikām un pasākumiem un ziņošanai par prognozēm attiecībā uz antropogēnajām siltumnīcefekta gāzu emisijām no avotiem un piesaistījumiem piesaistītājos saskaņā ar 32. panta 1. punktu vai informācija par visām izmaiņām šajā sistēmā, ja šāds apraksts jau ir iesniegts;

(b)atjauninājumi, kuri attiecas uz 14. pantā minētajām ilgtermiņa mazemisiju stratēģijām, un progress šo stratēģiju īstenošanā;

(c)informācija par tādām nacionālajām rīcībpolitikām un pasākumiem vai pasākumu grupām un par tādu Savienības rīcībpolitiku un pasākumu vai pasākumu grupu īstenošanu, ar ko ierobežo vai samazina siltumnīcefekta gāzu emisijas no avotiem vai veicina to piesaistījumus piesaistītājos, strukturējot šo informāciju pa sektoriem un iedalot pa atsevišķām gāzēm vai gāzu grupām (fluorogļūdeņraži un perfluorogļūdeņraži), kas uzskaitītas III pielikuma 2. daļā. Šajā informācijā atsaucas uz piemērojamajām un attiecīgajām nacionālajām vai Savienības rīcībpolitikām un ietver:

i)rīcībpolitikas vai pasākuma mērķi un īsu rīcībpolitikas vai pasākuma aprakstu;

ii)politikas instrumenta veidu;

iii)rīcībpolitikas, pasākuma vai pasākumu grupas īstenošanas statusu;

iv)indikatorus progresa pārraudzībai un izvērtēšanai laika gaitā;

v)kvantitatīvās aplēses par ietekmi uz siltumnīcefekta gāzu emisijām no avotiem un piesaistījumiem piesaistītājos, sadalot tās šādi:

–atsevišķu rīcībpolitiku un pasākumu vai to grupu ietekmes uz klimata pārmaiņu mazināšanu ex-ante izvērtējumu rezultāti. Aplēses sniedz par četriem secīgiem turpmākiem gadiem, kas beidzas ar 0 vai 5 un kas seko uzreiz pēc pārskata gada, nošķirot siltumnīcefekta gāzu emisijas, uz kurām attiecas Direktīva 2003/87/EK, un tās, uz kurām attiecas Regula [ ] [ESR] un Regula [ ] [LULUCF];

–atsevišķu rīcībpolitiku un pasākumu vai to grupu ietekmes uz klimata pārmaiņu mazināšanu ex-post izvērtējumu rezultāti, ja tādi ir pieejami, nošķirot siltumnīcefekta gāzu emisijas, uz kurām attiecas Direktīva 2003/87/EK, un tās, uz kurām attiecas Regula [ ] [ESR] un Regula [ ] [LULUCF];

vi)rīcībpolitiku un pasākumu prognozēto izmaksu un ieguvumu aplēses, kā arī rīcībpolitiku un pasākumu faktisko izmaksu un ieguvumu aplēses;

vii)visas atsauces uz nacionālo rīcībpolitiku un pasākumu izmaksu un ietekmes novērtējumiem, uz informāciju par tādu Savienības rīcībpolitiku un pasākumu īstenošanu, ar ko ierobežo vai samazina siltumnīcefekta gāzu emisijas no avotiem vai veicina to piesaistījumus piesaistītājos, un uz attiecīgajiem tehniskajiem ziņojumiem;

viii)novērtējums par rīcībpolitikas vai pasākuma devumu 14. pantā minētās ilgtermiņa mazemisiju stratēģijas īstenošanā;

(d)informācija par plānotajām papildu nacionālajām rīcībpolitikām un pasākumiem, kas paredzēti siltumnīcefekta gāzu emisiju ierobežošanai papildus saistībām saskaņā ar Regulu [ ] [ESR] un Regulu [ ] [LULUCF];

(e)informācija par saikni starp dažādām rīcībpolitikām un pasākumiem, par ko paziņots saskaņā ar c) punktu, un to, kā šādas rīcībpolitikas un šādi pasākumi veicina dažādu prognožu scenāriju īstenošanos.

V PIELIKUMS

INFORMĀCIJA PAR PROGNOZĒM SILTUMNĪCEFEKTA GĀZU EMISIJU JOMĀ

Informācija, kas iekļaujama 16. pantā minētajos ziņojumos:

(a)prognozes bez pasākumiem, ja tādas ir pieejamas, prognozes ar pasākumiem un prognozes ar papildu pasākumiem;

(b)kopējās siltumnīcefekta gāzu emisiju prognozes un atsevišķas aplēses par prognozētajām siltumnīcefekta gāzu emisijām no emisiju avotiem, uz kuriem attiecas Direktīva 2003/87/EK un Regula [ ] [ESR], un prognozētajām emisijām no avotiem un piesaistījumiem piesaistītājos saskaņā ar Regulu [ ] [LULUCF];

(c)atbilstīgi 16. panta 1. punkta a) apakšpunktam apzināto rīcībpolitiku un pasākumu ietekme. Ja šādas rīcībpolitikas un pasākumi nav iekļauti, to skaidri norāda un izskaidro;

(d)prognožu vajadzībām veiktās jutīguma analīzes rezultāti un informācija par izmantotajiem modeļiem un parametriem;

(e)visas attiecīgās atsauces uz novērtējuma un tehniskajiem ziņojumiem, kas ir pamatā 16. panta 4. punktā minētajām prognozēm.

VI PIELIKUMS

INFORMĀCIJA PAR NACIONĀLAJIEM PIELĀGOŠANĀS PASĀKUMIEM, JAUNATTĪSTĪBAS VALSTĪM SNIEGTO FINANSIĀLO UN TEHNOLOĢISKO ATBALSTU, IZSOLĒS GŪTAJIEM IEŅĒMUMIEM

1. daļa

Ziņojumi par pielāgošanos

Informācija, kas iekļaujama 17. panta 1. punktā minētajos ziņojumos:

(a)pielāgošanās galvenie uzdevumi, mērķi un institucionālais satvars;

(b)klimata pārmaiņu prognozes, ietverot ekstrēmus laikapstākļus, klimata pārmaiņu ietekmi, neaizsargātības pret klimata pārmaiņām un risku novērtējumu un galvenos klimata pārmaiņu radītos apdraudējumus;

(c)pielāgošanās spēja;

(d)pielāgošanās plāni un stratēģijas;

(e)institucionālā vide, ietverot vertikālo un horizontālo pārvaldību un koordinācijas, monitoringa un izvērtēšanas sistēmas;

(f)īstenošanā gūtais progress, ietverot labu praksi un pārvaldības izmaiņas.

2. daļa

Ziņojumi par jaunattīstības valstīm sniegto atbalstu

Informācija, kas iekļaujama 17. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētajos ziņojumos:

(a)informācija par finansiālo atbalstu, ko dalībvalsts apņēmusies sniegt un sniegusi jaunattīstības valstīm, par X-1 gadu, ietverot:

i)kvantitatīvu informāciju par publisko finansējumu un dalībvalsts mobilizētajiem finanšu resursiem. Informācija par finanšu plūsmām jāpamato uz tā dēvētajiem “Riodežaneiro politikas rādītājiem” ar klimata pārmaiņu mazināšanu saistītam atbalstam un ar pielāgošanos klimata pārmaiņām saistītam atbalstam un citām izsekošanas sistēmām, ko ieviesusi ESAO Attīstības palīdzības komiteja;

ii)kvalitatīvu informāciju par metodiku, kas izskaidro kvantitatīvās informācijas aprēķināšanai izmantoto metodi, ietverot datu kvantificēšanai izmantotās metodikas izskaidrojumu, un attiecīgā gadījumā arī citu informāciju par jebkuru skaitlisko datu iegūšanai izmantotajām definīcijām un metodiku, it sevišķi saistībā ar informāciju, kas paziņota par mobilizētajām finanšu plūsmām;

iii)pieejamo informāciju par dalībvalsts veiktajām darbībām, kas saistītas ar publiski finansētiem tehnoloģijas nodošanas projektiem un spēju veidošanas projektiem jaunattīstības valstīs saskaņā ar UNFCCC, norādot to, vai nodotā tehnoloģija vai īstenotais spēju veidošanas projekts ir izmantots, lai mazinātu klimata pārmaiņu ietekmi vai lai pielāgotos tai, un ietverot saņēmēju valsti, sniegtā atbalsta apjomu un nodotās tehnoloģijas vai spēju veidošanas projekta veidu;

(a)informācija par X gadā un turpmākajos gados plānoto atbalsta sniegšanu, ietverot informāciju par plānotajām darbībām, kas saistītas ar publiski finansētiem tehnoloģijas nodošanas projektiem vai spēju veidošanas projektiem jaunattīstības valstīs saskaņā ar UNFCCC un par nododamajām tehnoloģijām un īstenojamajiem spēju veidošanas projektiem, norādot to, vai nododamā tehnoloģija vai īstenojamais spēju veidošanas projekts ir paredzēts, lai mazinātu klimata pārmaiņu ietekmi vai lai pielāgotos tai, un ietverot saņēmēju valsti, sniedzamā atbalsta apjomu un nododamās tehnoloģijas vai īstenojamā spēju veidošanas projekta veidu.

3. daļa

Ziņojumi par izsolēs gūtajiem ieņēmumiem

Informācija, kas iekļaujama 17. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētajos ziņojumos:

(a)informācija par to, kā X-1 gadā izlietoti ieņēmumi, kurus dalībvalsts ieguvusi kvotu izsolēs saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 10. panta 1. punktu, ietverot informāciju par tādiem ieņēmumiem, kas izmantoti vienam vai vairākiem no minētās direktīvas 10. panta 3. punktā noteiktajiem mērķiem, vai par tādu ieņēmumu finansiālās vērtības ekvivalentu un par darbībām, kas veiktas saskaņā ar minēto pantu;

(b)informācija par to, kā atbilstīgi dalībvalsts noteiktajam ir izlietoti visi ieņēmumi no dalībvalsts aviācijas kvotu izsolēm saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 3.d panta 1. vai 2. punktu. Šo informāciju sniedz saskaņā ar minētās direktīvas 3.d panta 4. punktu.

Izsolēs iegūtie ieņēmumi, kas nav izlietoti laikā, kad dalībvalsts iesniedz Komisijai ziņojumu saskaņā ar 17. panta 2. punkta b) apakšpunktu, tiek kvantificēti un iekļauti turpmāko gadu ziņojumos.

VII PIELIKUMS

PAPILDU ZIŅOŠANAS PIENĀKUMI

1. daļa

Papildu ziņošanas pienākumi atjaunojamo energoresursu enerģijas jomā

Ja nav noteikts citādi, saskaņā ar 18. panta c) apakšpunktu iekļaujama šāda papildu informācija:

(a)elektroenerģijas, gāzes, siltumapgādes un aukstumapgādes no atjaunojamajiem energoresursiem izcelsmes apliecinājumu sistēmas darbība, izcelsmes apliecinājumu piešķiršanas un anulēšanas apmērs un attiecīgais ikgadējais atjaunojamo energoresursu enerģijas patēriņš valstī, kā arī pasākumi, kas veikti, lai nodrošinātu sistēmas uzticamību un aizsardzību pret krāpšanu;

(b)agregēta informācija no [Direktīvas 2009/28/EK pārstrādātās redakcijas, kas ierosināta ar priekšlikumu COM(2016) 767,] 25. panta 4. punktā minētajām valsts datubāzēm par biodegvielām, no [Direktīvas 2009/28/EK pārstrādātās redakcijas, kas ierosināta ar priekšlikumu COM(2016) 767,] IX pielikumā uzskaitītajām sākvielām saražoto biogāzi, nebioloģiskas izcelsmes atjaunojamo energoresursu transporta degvielām, no atkritumiem iegūtu fosilo kurināmo un elektroenerģiju, ko tirgū laiž degvielas piegādātāji, ietverot informāciju par degvielu veidiem, to enerģijas saturu un attiecīgā gadījumā to sākvielu bāzi, un vajadzības gadījumā to nodrošināto siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījumu; ja valsts datubāzē nav faktisko vērtību, dalībvalstis var izmantot tipiskās vērtības vai vajadzības gadījumā noklusējuma vērtības, kas dotas [Direktīvas 2009/28/EK pārstrādātās redakcijas, kas ierosināta ar priekšlikumu COM(2016) 767,] V pielikuma A un B daļā un VI pielikuma A daļā;

(c)tendences, kas saistītas ar biomasas resursu pieejamību, izcelsmi un izmantošanu enerģētikas vajadzībām;

(d)izejvielu cenu un zemes izmantojuma izmaiņas attiecīgajā dalībvalstī, kas saistītas ar biomasas un citu no atjaunojamajiem energoresursiem saražotās enerģijas veidu plašāku izmantošanu;

(e)aplēses par no atjaunojamajiem energoresursiem saražotās enerģijas pārprodukciju, ko varētu pārvadīt uz citām dalībvalstīm, lai tās spētu nodrošināt atbilstību [Direktīvas 2009/28/EK pārstrādātās redakcijas, kas ierosināta ar priekšlikumu COM(2016) 767,] 3. panta 3. punktam un sasniegt 4. panta a) punkta 2) apakšpunkta i) punktā minētos nacionālos devumus un trajektorijas;

(f)aplēses par no atjaunojamajiem energoresursiem saražotās enerģijas pieprasījumu, kas līdz 2030. gadam apmierināms ar citiem līdzekļiem, kas nav iekšzemes ražošana, ietverot importētās biomasas sākvielas;

(g)tādu biodegvielu attīstība un īpatsvars, kuras saražotas no [Direktīvas 2009/28/EK pārstrādātās redakcijas, kas ierosināta ar priekšlikumu COM(2016) 767,] IX pielikumā uzskaitītajām sākvielām, ietverot resursu novērtējumu, kas koncentrējas uz ilgtspējas aspektiem, kuri saistīti ar ietekmi no tā, ka biodegvielas ražošanai tiek aizstāti pārtikas un lopbarības produkti, pienācīgi ņemot vērā Direktīvā 2008/98/EK noteiktos atkritumu apsaimniekošanas hierarhijas principus un biomasas kaskādes principu, ņemot vērā reģionālos un vietējos ekonomikas un tehnoloģiju apstākļus, vajadzīgā oglekļa uzkrājuma uzturēšanu augsnē un augsnes un ekosistēmu kvalitāti;

(h)aplēses par biodegvielu, bioloģiskā šķidrā kurināmā un biomasas kurināmā ražošanas vai izmantošanas ietekmi uz bioloģisko daudzveidību, ūdens resursiem, ūdens pieejamību un kvalitāti, augsnēm un gaisa kvalitāti dalībvalstī;

(i)krāpšanas risks vai konstatētie krāpšanas gadījumi biodegvielu, bioloģiskā šķidrā kurināmā un biomasas kurināmā pārraudzības ķēdē;

(j)informācija par to, kā veiktas aplēses par bioloģiski noārdāmo atkritumu īpatsvaru enerģijas ražošanai izmantojamos atkritumos un kādi pasākumi veikti, lai uzlabotu un pārbaudītu šīs aplēses;

(k)elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošana no atjaunojamo energoresursu enerģijas ēkās (definētas Direktīvas 2010/31/ES 2. panta 1. punktā). Te ietver dezagregētus datus par saražoto, patērēto un tīklā ievadīto enerģiju no saules fotoelementu sistēmām, saules siltumenerģijas sistēmām, biomasas, siltumsūkņiem, ģeotermālajām sistēmām, kā arī visām citām decentralizētām atjaunojamo energoresursu sistēmām;

(l)attiecīgā gadījumā no pārtikas kultūraugiem ražoto biodegvielu un moderno biodegvielu īpatsvars, atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvars centralizētajā siltumapgādē, kā arī atjaunojamo energoresursu enerģija, kas saražota pilsētās un energokopienās, kā noteikts [Direktīvas 2009/28/EK pārstrādātās redakcijas, kas ierosināta ar priekšlikumu COM(2016) 767,] 22. pantā;

(m)cietās biomasas primārā piegāde (1000 m3, izņemot 1) apakšpunkta b) punkta iii) apakšpunktu, ko izsaka tonnās)

(1)meža biomasa, ko izmanto enerģijas ražošanai (iekšzemes ražošana, imports un eksports)

(a)primārā biomasa, kas iegūta mežsaimniecībā un ko tieši izmanto enerģijas ražošanai

i)zari un koku galotnes (ziņošana ir brīvprātīga)

ii)celmi (ziņošana ir brīvprātīga)

iii)apaļkoki (norādot atsevišķi rūpnieciskos apaļkokus un kurināmo koksni)

(b)uz koksnes resursiem balstītās nozares atvasinātie produkti, ko tieši izmanto enerģijas ražošanai

i)miza (ziņošana ir brīvprātīga)

ii)šķeldas, zāģskaidas un citas kokskaidas

iii)melnais atsārms un nerafinēta taleļļa

(c)izlietota koksne, ko tieši izmanto enerģijas ražošanai

(d)no apstrādātas koksnes iegūts kurināmais, kas ražots no sākvielām, kuras nav norādītas 1) apakšpunkta a), b) vai c) punktā:

i)kokogles

ii)koksnes granulas un koksnes briketes

(2)lauksaimniecības biomasa, ko izmanto enerģijas ražošanai (iekšzemes ražošana, imports un eksports)

(a)enerģētiskie kultūraugi elektroenerģijas vai siltumenerģijas ražošanai (ietverot īscirtmeta atvasāju)

(b)lauksaimniecības kultūraugu atlikumi elektroenerģijas vai siltumenerģijas ražošanai

(3)organisko atkritumu biomasa, ko izmanto enerģijas ražošanai (iekšzemes ražošana, imports un eksports)

(a)rūpniecisko atkritumu organiskā frakcija

(b)sadzīves atkritumu organiskā frakcija

(c)notekūdeņu dūņas

(n)cietās biomasas enerģijas galapatēriņš (cietās biomasas apjoms, kas izmantots enerģijas ražošanai šādos sektoros):

(1)enerģētikas sektors

(a)elektroenerģija

(b)koģenerācija

(c)siltumenerģija

(2)rūpniecības sektora iekšējais patēriņš (patērētā un pašražotā elektroenerģija, koģenerācijā saražotā enerģija un siltumenerģija)

(3)tiešais galapatēriņš dzīvojamo ēku sektorā

(4)cits

2. daļa

Papildu ziņošanas pienākumi energoefektivitātes jomā

Par energoefektivitātes jomu saskaņā ar 19. panta c) punktu iekļaujama šāda papildu informācija:

(a)galvenās normatīvās un nenormatīvās rīcībpolitikas, pasākumi, finansēšanas pasākumi un programmas, kas X-2 un X-1 gadā (X ir gads, kad iesniedzams ziņojums) īstenotas 4. panta b) punktā noteikto mērķu sasniegšanai un ar ko veicina energopakalpojumu tirgu attīstību, uzlabo ēku energoefektivitāti, pasākumus gāzes un elektroenerģijas infrastruktūras, kā arī siltumapgādes un aukstumapgādes energoefektivitātes potenciāla izmantošanai, uzlabo informētību un kvalifikāciju; citi pasākumi energoefektivitātes veicināšanai;

(b)enerģijas ietaupījums, kas X-3 un X-2 gadā sasniegts, izmantojot Direktīvas 2012/27/ES [saskaņā ar priekšlikumu COM(2016) 761 grozītās redakcijas] 7. pantu;

(c)katrā sektorā gūtais progress un iemesli, kāpēc enerģijas patēriņš enerģijas galapatēriņa sektoros X-3 un X-2 gadā ir bijis nemainīgs vai palielinājies;

(d)tādu dalībvalsts centrālajai valdībai piederošu un tās izmantotu ēku kopējā platība, kuru kopējā izmantojamā platība pārsniedz 250 m2 un kuras X-2 un X-1 gada 1. janvārī neatbilda Direktīvas 2012/27/ES 5. panta 1. punktā minētajām energoefektivitātes prasībām;

(e)tādu dalībvalsts centrālajai valdībai piederošu un tās izmantotu apsildāmu un/vai dzesējamu ēku kopējā platība, kuras X-3 un X-2 gadā ir renovētas atbilstīgi Direktīvas 2012/27/ES 5. panta 1. punktam, vai dalībvalsts centrālajai valdībai piederošajās un tās izmantotajās ēkās panāktā enerģijas ietaupījuma apjoms, kas minēts Direktīvas 2012/27/ES 5. panta 6. punktā;

(f)X-3 un X-2 gadā veikto energoauditu skaits. Turklāt norāda dalībvalsts teritorijā esošo lielo uzņēmumu, kuriem piemēro Direktīvas 2012/27/ES 8. panta 4. punktu, kopējo skaitu un minētajos uzņēmumos X-3 un X-2 gadā veikto energoauditu skaitu;

(g)valstī piemērotais elektroenerģijas primārās enerģijas faktors;

(h)jaunu un renovētu “gandrīz nulles enerģijas” ēku skaits un platība X-2 un X-1 gadā, kā noteikts Direktīvas 2010/31/ES 9. pantā;

(i)interneta saite uz tīmekļa vietni, kur pieejams Direktīvas 2012/27/ES 18. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētais energopakalpojumu sniedzēju saraksts vai saskarne.

VIII PIELIKUMS

SAVIENĪBAS BIOENERĢĒTISKĀS ILGTSPĒJAS ZIŅOJUMS

ES bioenerģētiskās ilgtspējas ziņojumā par enerģiju, kas saražota no biomasas, kurš Komisijai jāpieņem reizi divos gados kopā ar Enerģētikas savienības stāvokļa apskatu saskaņā ar 29. panta 2. punkta d) apakšpunktu, ietver vismaz šādu informāciju:

(a)attiecīgie dažādu biodegvielu, bioloģiskā šķidrā kurināmā un biomasas kurināmā ieguvumi un izmaksas vides jomā, Savienības importa rīcībpolitikas ietekme uz tiem, saistība ar piegādes drošību un veidi, kā panākt līdzsvaru starp iekšzemes ražošanu un importu;

(b)biomasas ražošanas un izmantošanas ietekme uz ilgtspēju Savienībā un trešās valstīs, ietverot ietekmi uz bioloģisko daudzveidību;

(c)dati un analīze par pašreizējo un prognozēto ilgtspējīgas biomasas piedāvājumu un pieprasījumu, ietverot biomasas pieprasījuma pieauguma ietekmi uz sektoriem, kuros izmanto biomasu;

(d)tādu biodegvielu tehnoloģiskā attīstība, pieejamība un ilgtspēja, kuras saražotas no [Direktīvas 2009/28/EK pārstrādātās redakcijas, kas ierosināta ar priekšlikumu COM(2016) 767,] IX pielikumā uzskaitītajām sākvielām, ietverot novērtējumu par ietekmi no tā, ka biodegvielas ražošanai tiek aizstāti pārtikas un lopbarības produkti, pienācīgi ņemot vērā Direktīvā 2008/98/EK noteiktos atkritumu apsaimniekošanas hierarhijas principus un biomasas kaskādes principu, ņemot vērā reģionālos un vietējos ekonomikas un tehnoloģiju apstākļus, vajadzīgā oglekļa uzkrājuma uzturēšanu augsnē un augsnes un ekosistēmu kvalitāti;

(e)informācija par pieejamajiem zinātnisko pētījumu rezultātiem un to analīze attiecībā uz netiešu zemes izmantojuma maiņu saistībā ar visiem ražošanas paņēmieniem, kam pievienots novērtējums par to, vai ir iespējams sašaurināt to nenoteiktības amplitūdu, kas apzināta analīzē, uz kā balstās netiešas zemes izmantojuma maiņas emisiju aplēses, un vai var ņemt vērā Savienības rīcībpolitiku, piemēram, vides, klimata un lauksaimniecības rīcībpolitikas, iespējamo ietekmi; un

(f)attiecībā uz trešām valstīm un dalībvalstīm, kuras ir nozīmīgs Savienībā patērēto biodegvielu, bioloģiskā šķidrā kurināmā un biomasas kurināmā avots, – informācija par nacionālajiem pasākumiem, kas veikti, lai nodrošinātu atbilstību [Direktīvas 2009/28/EK pārstrādātās redakcijas, kas ierosināta ar priekšlikumu COM(2016) 767,] 26. panta 2.–7. punktā noteiktajiem ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma kritērijiem augsnes, ūdens un gaisa aizsardzībai.

Ziņojot par siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījumu, ko dod biomasas izmantošana, Komisija izmanto apjomus, ko dalībvalstis ziņojumos norādījušas saskaņā ar VII pielikuma 1. daļas b) apakšpunktu, ietverot aplēsto netiešas zemes izmantojuma maiņas emisiju provizoriskās vidējās vērtības un saistīto amplitūdu, kas izriet no [Direktīvas 2009/28/EK pārstrādātās redakcijas, kas ierosināta ar priekšlikumu COM(2016) 767,] VIII pielikumā noteiktās jutīguma analīzes. Komisija dara publiski pieejamus datus par aplēsto netiešas zemes izmantojuma maiņas emisiju provizoriskajām vidējām vērtībām un saistīto amplitūdu, kas izriet no jutīguma analīzes. Turklāt Komisija izvērtē, vai un kā izmainītos tiešā emisiju aiztaupījuma aplēse, ja, izmantojot aizstāšanas pieeju, tiktu ņemti vērā atvasinātie produkti.

IX PIELIKUMS

BRĪVPRĀTĪGĀS SHĒMAS, ATTIECĪBĀ UZ KURĀM KOMISIJA IR PIEŅĒMUSI LĒMUMU SASKAŅĀ AR [DIREKTĪVAS 2009/28/EK PĀRSTRĀDĀTĀS REDAKCIJAS, KAS IEROSINĀTA AR PRIEKŠLIKUMU COM(2016) 767,] 27. PANTA 4. PUNKTU

Ziņojumā par brīvprātīgajām shēmām, attiecībā uz kurām Komisija ir pieņēmusi lēmumu saskaņā ar [Direktīvas 2009/28/EK pārstrādātās redakcijas, kas ierosināta ar priekšlikumu COM(2016) 767,] 27. panta 4. punktu, kurš Komisijai jāpieņem reizi divos gados kopā ar Enerģētikas savienības stāvokļa apskatu saskaņā ar 29. panta 2. punkta e) apakšpunktu, ietver Komisijas novērtējumu par vismaz šādiem aspektiem:

(a)revīziju neatkarība, kārtība un biežums – gan attiecībā uz to, kas par šiem aspektiem ir norādīts shēmas dokumentācijā brīdī, kad Komisija apstiprināja attiecīgo shēmu, gan saistībā ar nozares paraugpraksi;

(b)neatbilstības konstatēšanas un novēršanas metožu pieejamība, kā arī pieredze un pārredzamība to piemērošanā, īpaši, risinot situācijas, kad shēmas dalībnieki ir veikuši vai tiek apgalvots, ka tie ir veikuši nopietnus pārkāpumus;

(c)pārredzamība, jo īpaši attiecībā uz shēmas pieejamību, tulkojumu nodrošinājumu valodās, ko lieto izejvielu izcelsmes valstīs un reģionos, sertificētu uzņēmumu saraksta un attiecīgo sertifikātu pieejamību, revidentu ziņojumu pieejamību;

(d)ieinteresēto personu iesaiste, jo īpaši attiecībā uz apspriešanos ar pamatiedzīvotāju un vietējām kopienām, ko pirms lēmuma pieņemšanas veic shēmas izstrādes un pārskatīšanas, kā arī revīzijas laikā, un atbilde uz viņu sniegto ieguldījumu;

(e)vispārējā shēmas stabilitāte, jo īpaši ņemot vērā noteikumus par revidentu un attiecīgu shēmas struktūru akreditāciju, kvalifikāciju un neatkarību;

(f)jaunākā informācija par tirgu saistībā ar shēmu, sertificētu sākvielu un biodegvielu apjoms, norādot sadalījumu pa izcelsmes valstīm un veidiem, dalībnieku skaits;

(g)tas, cik vienkārši un efektīvi ir īstenojama sistēma, ar kuru izseko apliecinājumiem, ko shēma dalībniekiem izsniedz par ilgtspējas kritēriju ievērošanu, paredzot šādu sistēmu izmantot kā līdzekli krāpniecisku darbību novēršanai, lai jo īpaši konstatētu un izskatītu iespējamu krāpšanu un citus pārkāpumus un saistībā ar to veiktu turpmākus pasākumus, un vajadzības gadījumā – konstatētu krāpšanas vai pārkāpumu gadījumu skaits;

(h)vienību iespējas tikt pilnvarotām atzīt un uzraudzīt sertifikācijas struktūras;

(i)sertifikācijas struktūru atzīšanas vai akreditēšanas kritēriji;

(j)noteikumi par to, kā veicama sertifikācijas struktūru uzraudzība;

(k)veidi, kā sekmēt vai uzlabot paraugprakses popularizēšanu.

X PIELIKUMS

NACIONĀLĀS INVENTARIZĀCIJAS SISTĒMAS

30. pantā minētā informācija ietver šādus elementus:

(a)dati un metodes attiecībā uz darbībām un iekārtām saskaņā ar Direktīvu 2003/87/EK, kuri paziņoti nolūkā sagatavot nacionālos siltumnīcefekta gāzu pārskatus, lai nodrošinātu paziņoto siltumnīcefekta gāzu emisiju konsekvenci Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā un nacionālajos siltumnīcefekta gāzu pārskatos;

(b)dati, kas savākti, izmantojot sistēmas ziņošanai par fluorētām gāzēm dažādos sektoros, kuras izveidotas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 517/2014 20. pantu nacionālo siltumnīcefekta gāzu pārskatu sagatavošanai;

(c)emisijas, pamatā esošie dati un metodes, kas paziņoti no ietaisēm saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 166/2006 nacionālo siltumnīcefekta gāzu pārskatu sagatavošanai;

(d)dati, kas paziņoti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1099/2008;

(e)dati, kas savākti, izmantojot zemes platību ģeogrāfisko apsekošanu, kas veikta esošajās Savienības un dalībvalstu programmās un apsekojumos, tostarp Zemes izmantošanas un zemes pārklājuma statistiskajā apsekojumā (LUCAS) un Eiropas Zemes novērošanas programmā Copernicus.

XI PIELIKUMS

ATBILSTĪBAS TABULA

Regula (ES) Nr. 525/2013	Šī regula
1. pants	1. panta 1. punkts
2. pants	—
3. pants	—
4. pants	14. pants
5. pants	30. panta 1. punkts; 30. panta 2. punkts; 30. panta 6. punkts; X pielikums
6. pants	30. panta 3. punkts; 30. panta 6. punkts
7. pants	23. panta 2. punkts; 23. panta 3. punkts; 23. panta 5. punkts; 23. panta 6. punkts; III pielikums
8. pants	23. panta 1. punkta a) apakšpunkts; 23. panta 1. punkta pēdējā daļa; 23. panta 6. punkts
9. pants	30. panta 4. punkts; 30. panta 5. punkts
10. pants	33. pants
11. pants	—
12. pants	32. pants
13. pants	16. panta 1. punkta a) apakšpunkts; 16. panta 3. punkts; 16. panta 4. punkts; IV pielikums
14. pants	16. panta 1. punkta b) apakšpunkts; 16. panta 2. punkts; 16. panta 3. punkts; 16. panta 4. punkts; V pielikums
15. pants	17. panta 1. punkts; VI pielikuma 1. daļa
16. pants	17. panta 2. punkta a) apakšpunkts; VI pielikuma 2. daļa
17. pants	17. panta 2. punkta b) apakšpunkts; 17. panta 3. punkts; 17. panta 4. punkts; VI pielikuma 3. daļa
18. pants	15. panta 2. punkta e) apakšpunkts; 15. panta 2. punkta otrā daļa
19. pants	—
20. pants	—
21. pants	25. panta 1. punkta c) apakšpunkts; 25. panta 4. punkts; 25. panta 7. punkts;
22. pants	—
23. pants	34. panta 1. punkta d) apakšpunkts; 34. panta 1. punkta e) apakšpunkts; 34. panta 1. punkta f) apakšpunkts; 34. panta 1. punkta g) apakšpunkts; 34. panta 1. punkta h) apakšpunkts;
24. pants	35. pants
25. pants	—
26. pants	37. pants
27. pants	—
28. pants	50. pants
29. pants	—

(1) Jānodrošina saskanība ar ilgtermiņa mazemisiju stratēģijām atbilstīgi 14. pantam.

(2) Plānam, kas aptver periodu no 2021. gada līdz 2030. gadam: dalībvalsts saistošais nacionālais mērķrādītājs 2030. gadam siltumnīcefekta gāzu emisijām nozarēs, kuras neaptver ETS, un saistošie ikgadējie nacionālie limiti, kas noteikti saskaņā ar Regulu [ ] [ESR].

(3) Regula [ ] [LULUCF].

(4) Jānodrošina saskanība ar preventīvās rīcības plāniem un ārkārtas situāciju plāniem, kuri paredzēti Regulā [, ierosināta ar priekšlikumu COM(2016) 52,] par gāzes piegādes drošības aizsardzības pasākumiem un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 994/2010, kā arī riskgatavības plāniem, kuri paredzēti Regulā [, ierosināta ar priekšlikumu COM(2016) 862,] par riskgatavību elektroenerģijas sektorā un ar kuru atceļ Direktīvu 2005/89/EK.

(5) Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. aprīļa Regulu (ES) Nr. 347/2013, ar ko nosaka Eiropas energoinfrastruktūras pamatnostādnes un atceļ Lēmumu Nr. 1364/2006/EK, groza Regulu (EK) Nr. 713/2009, Regulu (EK) Nr. 714/2009 un Regulu (EK) Nr. 715/2009 (OV L 115, 25.4.2013., 39. lpp.).

(6) Plānojot šos pasākumus, dalībvalstis ņem vērā esošo iekārtu ekspluatācijas laika beigas un energoatjaunināšanas potenciālu.

(7) Saskaņā ar Direktīvas 2010/31/ES [saskaņā ar priekšlikumu COM(2016) 765 grozītās redakcijas] 2.a pantu.

(8) Saskaņā ar Direktīvas 2012/27/ES 18. pantu.

(9) Saskaņā ar Direktīvas 2012/27/ES 8. pantu.

(10) Saskaņā ar Direktīvas 2012/27/ES 12. un 17. pantu.

(11) Saskaņā ar Direktīvas 2012/27/ES 19. pantu.

(12) Saskaņā ar Direktīvas 2012/27/ES 15. panta 2. punktu.

(13) Rīcībpolitikas un pasākumi atspoguļo principu "energoefektivitāte pirmajā vietā".

(14) Jānodrošina saskanība ar preventīvās rīcības plāniem un ārkārtas situāciju plāniem, kuri paredzēti Regulā [, ierosināta ar priekšlikumu COM(2016) 52,] par gāzes piegādes drošības aizsardzības pasākumiem un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 994/2010, kā arī riskgatavības plāniem, kuri paredzēti Regulā [, ierosināta ar priekšlikumu COM(2016) 862,] par riskgatavību elektroenerģijas sektorā un ar kuru atceļ Direktīvu 2005/89/EK.

(15) Rīcībpolitikas un pasākumi atspoguļo principu "energoefektivitāte pirmajā vietā".

(16) Izņemot sadarbību KIP reģionālajās grupās, kas izveidotas saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 347/2013.

(17) Izņemot sadarbību KIP reģionālajās grupās, kas izveidotas saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 347/2013.

(18) Saskaņā ar [Direktīvas 2009/72/EK pārstrādāto redakciju, kas ierosināta ar priekšlikumu COM(2016) 864, un Regulas (EK) Nr. 714/2009 pārstrādāto redakciju, kas ierosināta ar priekšlikumu COM(2016) 861].

(19) Saskaņā ar Direktīvas 2012/27/ES 15. panta 8. punktu.

(20) Plāna B iedaļā iekļaujamo parametru un mainīgo sīki izstrādātu sarakstu sk. 2. daļā.

(21) Pašreizējai situācijai jāatspoguļo stāvoklis nacionālā plāna iesniegšanas datumā (vai pēdējā pieejamajā datumā). Pašreizējās rīcībpolitikas un pasākumi ietver īstenotās un pieņemtās rīcībpolitikas un pasākumus. Pieņemtās rīcībpolitikas un pasākumi ir rīcībpolitikas un pasākumi, par kuriem līdz nacionālā plāna iesniegšanas dienai pieņemts oficiāls valdības lēmums un kurus ir skaidra apņemšanās īstenot. Īstenotās rīcībpolitikas un pasākumi ir rīcībpolitikas un pasākumi, attiecībā uz kuriem nacionālā plāna vai progresa ziņojuma iesniegšanas dienā ir spēkā vismaz viens no šādiem nosacījumiem: ir spēkā tieši piemērojami Eiropas tiesību akti vai valsts tiesību akti, ir noslēgts viens vai vairāki brīvprātīgi nolīgumi, ir piešķirti finanšu resursi, ir mobilizēti cilvēkresursi.

(22) Ārējo faktoru atlases pamatā var būt pieņēmumi, kas izvirzīti ES 2016. gada atsauces scenārijā vai citos turpmākos rīcībpolitikas scenārijos attiecībā uz tiem pašiem mainīgajiem. Turklāt dalībvalstīm specifiski ES 2016. gada atsauces scenārija rezultāti vai citu turpmāku rīcībpolitikas scenāriju rezultāti arī var būt noderīgs informācijas avots, izstrādājot nacionālās prognozes, kam par pamatu ņemtas esošās rīcībpolitikas un pasākumi, un ietekmes novērtējumus.

(23) Saskaņā ar Direktīvas 2012/27/ES 14. panta 1. punktu.

(24) Šī ierastās darbības scenārija atsauces prognoze būs pamatā 2.3. punktā aprakstītajam 2030. gada primārās enerģijas patēriņa un enerģijas galapatēriņa mērķrādītājam un pārrēķina koeficientiem.

(25) Ar atsauci uz pārvades sistēmas operatoru (PSO) pašreizējās pārvades infrastruktūras pārskatiem.

(26) Ar atsauci uz valsts tīkla attīstības plāniem un PSO reģionālajiem investīciju plāniem.

(27) Ar atsauci uz PSO pašreizējās pārvades infrastruktūras pārskatiem.

(28) Ar atsauci uz valsts tīkla attīstības plāniem un PSO reģionālajiem investīciju plāniem.

(29) Plānotās rīcībpolitikas un pasākumi ir varianti, par kuriem norit debates un kurus reālistiski varētu pieņemt un īstenot pēc nacionālā plāna iesniegšanas dienas. Attiecīgās 5.1. punkta i. apakšpunktā noteiktās prognozes tāpēc ietver ne tikai īstenotās un pieņemtās rīcībpolitikas un pasākumus (prognozes, kam par pamatu ņemtas esošās rīcībpolitikas un pasākumi), bet arī plānotās rīcībpolitikas un pasākumus.

(30) Direktīva [, ierosināta ar COM/2013/0920,] par dažu atmosfēru piesārņojošo vielu valstu emisiju samazināšanu un Direktīvas 2003/35/EK grozīšanu un Direktīvas 2001/81/EK atcelšanu.

(31) Plānam, kas aptver periodu no 2021. gada līdz 2030. gadam: katra sarakstā norādītā parametra/mainīgā tendences 2005.–2040. gadam (vajadzības gadījumā 2005.–2050. gadam), tostarp 2030. gadam, piecu gadu intervālos norāda gan 4. iedaļā, gan 5. iedaļā. Norāda, vai parametra pamatā ir ārēji pieņēmumi vai modelēšanas rezultāti.

(32) Ciktāl iespējams, paziņotie dati un prognozes pamatojas uz EUROSTAT datiem un Eiropas statistikas ziņošanai izmantoto metodiku, kas noteikta attiecīgajos sektoru tiesību aktos, un ir saskanīgi ar minētajiem datiem un metodiku, jo Eiropas statistika ir primārais ziņošanai un monitoringam izmantoto statistikas datu avots atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 223/2009 par Eiropas statistiku.

(33) Piezīme: visu prognožu pamatā ir nemainīgas cenas (kā bāzi izmanto 2016. gada cenas).

(34) Komisija sniegs ieteikumus par galvenajiem prognožu parametriem, kas aptver vismaz naftas, gāzes un akmeņogļu importa cenas, kā arī ES ETS oglekļa cenas.

ĢD: <ENER>			Gads 2018	Gads 2019	Gads 2020	Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)	KOPĀ 2018 + 2019 + 2020
• Darbības apropriācijas
Budžeta pozīcijas numurs	Saistības	(1)	0	0,500	0,500		1,000
	Maksājumi	(2)	0	0,150	0,350		0,500
Administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem 47
Budžeta pozīcijas numurs		(3)
KOPĀ — <ENER> ĢD apropriācijas	Saistības	=1+1a +3	0	0,500	0,500		1,000
	Maksājumi	=2+2a +3	0	0,150	0,350		0,500

ĢD: < CLIMA>			Gads 2018	Gads 2019	Gads 2020	KOPĀ 2018+2019+2020
• Darbības apropriācijas
Budžeta pozīcija 34 02 01	Saistības	(1a)	0	0,500	0,500	1,000
	Maksājumi	(2a)	0	0,150	0,350	0,500


Administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem 48

KOPĀ <CLIMA> ĢD apropriācijas	Saistības	=1a+1b	0	0,500	0,500	1,000
	Maksājumi	=2a+2b	0	0,150	0,350	0,500

Daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJA
Cilvēkresursi	1,686+0,670	1,686+ 0,670	1,686+ 0,670	7,068
Pārējie administratīvie izdevumi	0,280	0,280	0,280	0,840
Starpsumma – daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJA	2,636	2,636	2,636	7,908

[Struktūra]: <EVA — Eiropas Vides aģentūra …….>			Gads 2017 62	Gads 2018	Gads 2019	Gads 2020	Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)	KOPĀ 2018-2020
1. sadaļa: Personāla izdevumi	Saistības	(1)		0,035	0,140	0,210		0,385
	Maksājumi	(2)		0,035	0,140	0,210		0,385
2. sadaļa: Infrastruktūras un darbības izdevumi	Saistības	(1a)
	Maksājumi	(2a)
3. sadaļa: Darbības izdevumi	Saistības	(3a)		0,250	0,500	0,500		1,250
	Maksājumi	(3b)		0,250	0,500	0,500		1,250
KOPĀ — <EVA> [struktūras] apropriācijas	Saistības	=1+1a +3a		0,285	0,640	0,710		1,635
	Maksājumi	=2+2a +3b		0,285	0,640	0,710		1,635