EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 1.12.2016
COM(2016) 750 final
2016/0392(COD)
Priekšlikums
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA
par stipro alkoholisko dzērienu definīciju, noformēšanu un marķēšanu, stipro alkoholisko dzērienu nosaukumu lietošanu citu pārtikas produktu noformējumā un marķējumā un par stipro alkoholisko dzērienu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību
PASKAIDROJUMA RAKSTS
1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS
Šā Komisijas priekšlikuma mērķis ir Regulas (EK) Nr. 110/2008 salāgošana ar Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD). Priekšlikums noteikumus, ko Komisija pieņēmusi saskaņā ar minēto regulu, galvenokārt iedala deleģētos aktos un īstenošanas aktos.
Spēkā esošais ES tiesiskais regulējums attiecībā uz stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem nodrošina brīvu preču apriti vienotajā tirgū, nosakot produktu definīcijas, marķēšanas noteikumus un noteikumus saistībā ar aizsargātajām stipro alkoholisko dzērienu ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm. Tādēļ tas nebūtu jāmaina.
Šā iemesla dēļ līdztekus salāgošanai ar LESD priekšlikumā ir ietverti tikai vairāki nelieli tehniski grozījumi, lai novērstu nepilnības Regulas (EK) Nr. 110/2008 īstenošanā un panāktu, ka tiesību akti saskan ar jaunajiem ES juridiskajiem instrumentiem. Strukturālas un redakcionālas izmaiņas veiktas ar vienīgo mērķi vienkāršot noteikumus un padarīt tos skaidrākus saskaņā ar Komisijas “labāka regulējuma” darba kārtību.
Šīs redakcionālās un strukturālās izmaiņas un nelielie tehniskie pielāgojumi neietekmē šo noteikumu būtību, tie paliek tādi paši, kādi tie ir Regulā (EK) Nr. 110/2008. Šā iemesla dēļ ietekmes novērtējums nav ticis uzskatīts par vajadzīgu.
Ar alkoholisko dzērienu ražotāju apvienībām ir notikusi apspriešanās. Viņu galvenās bažas ir ņemtas vērā.
Šī iniciatīva nav iekļauta normatīvās atbilstības un izpildes (REFIT) programmā. Tomēr priekšlikums izstrādāts, ņemot vērā to, ko no tiesiskā regulējuma vienkāršošanas sagaida dalībvalstis un ieinteresētās personas, un ievērojot labāka regulējuma pamatprincipus.
Ņemot vērā svarīgumu un sarežģītību stipro alkoholisko dzērienu nozarē, ir lietderīgi saglabāt stipro alkoholisko dzērienu regulu īpašiem pasākumiem attiecībā uz stipro alkoholisko dzērienu aprakstu un noformējumu, kas pārsniedz to vispārīgo noteikumu jomu, kuri izklāstīti Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 25. oktobra Regulā (ES) Nr. 1169/2011 par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem 1 , vienlaikus saglabājot saskaņu ar šiem vispārīgajiem noteikumiem. Stipro alkoholisko dzērienu regulā joprojām būtu jāpievēršas stipro alkoholisko dzērienu definīcijām, klasificējot tos kategorijās, un jāveicina augsts patērētāju aizsardzības līmenis, nepieļaujot maldinošas prakses izmantošanu.
Jāatzīmē arī tas, ka Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām 2 ir atjaunināti un saskaņoti noteikumi attiecībā uz aizsargātiem cilmes vietu nosaukumiem (ACVN), aizsargātām ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm (AĢIN) un garantētām tradicionālajām īpatnībām (GTĪ). Procedūras ACVN, AĢIN un GTĪ pārvaldībai (pieteikumi, grozījumi, reģistrācija, iebildumi, anulēšana) ir pilnībā pārskatītas un pilnveidotas. Lai procedūras ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu pārvaldīšanai stipro alkoholisko dzērienu nozarē padarītu līdzīgākas pastāvošajām procedūrām attiecībā uz pārtikas produktiem, priekšlikuma projektā, ar ko pārstrādā Regulu (EK) Nr. 110/2008, ir ietverti grozījumi III nodaļā par ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm.
Priekšlikumā ir saglabāts nemainīgs stipro alkoholisko dzērienu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu (ĢIN) shēmas specifiskums.
Attiecībā uz procedūrām priekšlikumā ir iekļauti arī noteikumi par vienoto pieteikumu un iebildumiem atbilstīgi tiem, kas izklāstīti Komisijas Regulā (ES) Nr. 664/2014 3 un Komisijas Regulā (ES) Nr. 668/2014 4 . Šo noteikumu iekļaušana dara priekšlikumu saskanīgu un pilnīgu. Ja būtu jāpārskata Regula (ES) Nr. 1151/2012, būtu jāievēro tāda pati pieeja.
Visbeidzot, daži no elementiem, kas pašlaik iekļauti Komisijas Regulā (ES) Nr. 716/2013 5 un kas attiecas uz definīcijām, un noteikumi attiecībā uz saliktiem apzīmējumiem un pieminējumiem, ir uzskatāmi par būtiskiem un tāpēc ir iekļauti priekšlikumā kā pamatakta daļa.
2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE
Priekšlikuma pamatā ir LESD 43. panta 2. punkts un 114. panta 1. punkts atšķirībā no Regulas (EK) Nr. 110/2008, kuras pamatā ir tikai Eiropas Kopienas dibināšanas līguma (EKL) 95. pants (tagad LESD 114. pants). LESD 43. panta 2. punkta pievienošana liecina par to, ka stipro alkoholisko dzērienu un citu alkoholisko dzērienu ražošanā izmantotajam etilspirtam ir jābūt lauksaimnieciskai izcelsmei; tas nodrošina lauksaimniecības pamatproduktu noietu. Jaunajā tiesiskajā regulējumā būtu jāuzsver šī ciešā saikne ar lauksaimniecības nozari.
Šis priekšlikums ES tiesību aktus par stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem saskaņo ar LESD. Turklāt tajā ir šāda tiesiskā regulējuma nelieli tehniski pielāgojumi, un tas spēkā esošās procedūras stipro alkoholisko dzērienu nozares ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu pārvaldībai aizstāj ar jaunām procedūrām, balstoties uz apjomīgākām un labi pārbaudītām procedūrām attiecībā uz lauksaimniecības produktiem un pārtikas produktiem.
Šā priekšlikuma mērķus nevar sasniegt ar pasākumiem, ko dalībvalstis veic vienas pašas.
Tomēr dalībvalstis saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 291. pantu ir atbildīgas par likumdevēja noteiktās shēmas īstenošanu. Ir nepieciešams nodrošināt, ka noteikumi par stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem tiek vienādi piemēroti visās dalībvalstīs, lai:
novērstu maldinošu praksi,
nodrošinātu patērētāju tiesību aizsardzību, kā arī
lai nepieļautu negodīgu konkurenci.
Tādēļ likumdevējs piešķir Komisijai pilnvaras īstenot pasākumus saskaņā ar LESD 291. panta 2. punktu, jo īpaši attiecībā uz:
noteikumu par stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem vienotu piemērošanu,
procedūras noteikumiem par ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību,
pārbaudēm un verifikāciju, kas jāveic dalībvalstīm, tostarp testēšanu, kā arī
nepieciešamo informācijas apmaiņu starp Komisiju un dalībvalstīm, lai īstenotu šo regulu.
Šis priekšlikums attiecas uz mērķu sasniegšanu visefektīvākajā un apmierinošākajā veidā, vienlaikus nodrošinot iespējami plašas iespējas valstu lēmumiem.
3.NOVĒRTĒJUMS, APSPRIEŠANĀS UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMS
Stipro alkoholisko dzērienu ražotājiem ir vienots uzskats par to, ka esošais tiesiskais regulējums par stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem ir jāsaglabā.
Šā iemesla dēļ priekšlikums tikai paredz Komisijas pilnvarojumu pieņemt deleģētus aktus un īstenošanas aktus, ieviešot dažus tehniskus pielāgojumus un dažas strukturālas un redakcionālas izmaiņas, lai vienkāršotu un precizētu šo noteikumu formulējumus, nemainot to būtību. Ar stipro alkoholisko dzērienu nozares pārstāvjiem ir notikušas apspriedes saistībā ar pilsoniskā dialoga grupas sanāksmēm, kurās Komisija ir apkopojusi informāciju, atzinumus un ieteikumus no stipro alkoholisko dzērienu ekspertiem.
Attiecībā uz sadaļu par ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm priekšlikums tikai nodrošina reģistrācijas procedūras lielākā saskanībā ar tiesību aktiem, kuri piemērojami citiem pārtikas produktiem, bet neietekmē īpašo režīmu attiecībā uz stipro alkoholisko dzērienu ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm.
Tādēļ spēkā esošās regulas mērķis un darbības joma nemainīsies.
Šo iemeslu dēļ priekšlikumam pievienot ietekmes novērtējumu neuzskatīja par nepieciešamu.
4.IETEKME UZ BUDŽETU
Priekšlikums ES budžetu neietekmē.
2016/0392 (COD)
Priekšlikums
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA
par stipro alkoholisko dzērienu definīciju, noformēšanu un marķēšanu, stipro alkoholisko dzērienu nosaukumu lietošanu citu pārtikas produktu noformējumā un marķējumā un par stipro alkoholisko dzērienu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību
EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. panta 2. punktu un 114. panta 1. punktu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu 6 ,
pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,
ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu 7 ,
saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru 8 ,
tā kā:
(1)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 110/2008 9 ir sekmīgi reglamentējusi stipro alkoholisko dzērienu nozari. Tomēr, ņemot vērā jaunāko pieredzi un tehnoloģijas inovāciju, ir jāatjaunina noteikumi, kurus piemēro stipro alkoholisko dzērienu definīcijai, noformēšanai un marķēšanai un jāpārskata stipro alkoholisko dzērienu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrācijas kārtība.
(2)Lai ar Regulu (EK) Nr. 110/2008 Komisijai piešķirtās pilnvaras pieskaņotu Līguma par Eiropas Savienības darbību (“Līgums”) 290. un 291. pantam, ir vajadzīgi turpmāki minētās regulas grozījumi.
(3)Pasākumiem, ko piemēro stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, būtu jāpalīdz nodrošināt patērētāju augsta līmeņa aizsardzība, nepieļaut maldinošu praksi, panākt tirgus pārredzamību un nodrošināt godīgu konkurenci. Tiem būtu jāsargā reputācija, ko Savienībā ražotie stiprie alkoholiskie dzērieni ir iemantojuši gan Savienības, gan pasaules tirgū, turpinot ievērot tradicionālos stipro alkoholisko dzērienu ražošanas paņēmienus, kā arī ņemot vērā to, ka ir augusi prasība pēc patērētāju aizsardzības un informēšanas. Attiecībā uz stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem būtu jāņem vērā arī inovācija tehnoloģijā, ja tā palīdz uzlabot kvalitāti, neietekmējot attiecīgo stipro alkoholisko dzērienu tradicionālās raksturīgās īpašības. Stipro alkoholisko dzērienu ražošana ir cieši saistīta ar lauksaimniecības nozari. Līdztekus tam, ka šī saikne ir nozīmīgs Savienības lauksaimniecības produktu noieta tirgus faktors, tai ir izšķiroša nozīme Savienībā ražoto stipro alkoholisko dzērienu kvalitātē un reputācijā. Ar tiesisko regulējumu šī ciešā saikne ar lauksaimniecības nozari būtu jāuzsver.
(4)Lai nodrošinātu sistemātiskāku pieeju tiesību aktiem, kas reglamentē stipros alkoholiskos dzērienus, šajā regulā būtu skaidri jānosaka kritēriji stipro alkoholisko dzērienu definēšanai, noformēšanai un marķēšanai, kā arī ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzībai. Šai regulā vajadzētu arī sniegt noteikumus par lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirta vai destilātu izmantošanu alkoholisko dzērienu ražošanā, kā arī par stipro alkoholisko dzērienu tirdzniecības nosaukumu lietošanu pārtikas produktu noformējumā un marķējumā.
(5)Patērētāju interesēs šī regula būtu jāpiemēro visiem stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, ko laiž Savienības tirgū, neatkarīgi no tā, vai tie ir ražoti dalībvalstīs vai trešās valstīs. Lai saglabātu un uzlabotu Savienībā ražoto stipro alkoholisko dzērienu reputāciju pasaules tirgū, šī regula būtu jāpiemēro arī stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, kas Savienībā ražoti eksportam.
(6)Lai ņemtu vērā patērētāju prasības un ražošana atbilstu tradicionālajiem paņēmieniem, būtu jānosaka, ka stipro alkoholisko dzērienu un citu alkoholisko dzērienu ražošanā ir jāizmanto tikai un vienīgi lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirts. Tas arī nodrošinātu lauksaimniecības pamatproduktu noietu.
(7)Šajā regulā joprojām būtu jāpievēršas kategorijās iedalīto stipro alkoholisko dzērienu definīcijām, ņemot vērā tradicionālo kvalitātes praksi. Ar šo regulu būtu jānosaka arī īpaši noteikumi konkrētiem stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, kuri nav iekļauti kategoriju sarakstā.
(8)Būtu jāprecizē, ka jaunu kategoriju drīkst pievienot tikai tad, ja stiprajam alkoholiskajam dzērienam vismaz vienā dalībvalstī ir būtiska tirgus daļa. Turklāt jaunajai kategorijai izvēlētajam nosaukumam ir jābūt vai nu plaši izmantotam nosaukumam, vai, ja tas nav iespējams, aprakstošam nosaukumam, jo īpaši tādam, kurā izmantota atsauce uz stiprā alkoholiskā dzēriena ražošanā izmantoto izejvielu.
(9)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1334/2008 10 attiecas arī uz stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem. Tomēr ir jānosaka papildu noteikumi attiecībā uz aromatizētājiem, kurus piemēros tikai stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem.
(10)Ņemot vērā stipro alkoholisko dzērienu nozares nozīmīgumu un sarežģītību, ir jānosaka īpaši noteikumi par stipro alkoholisko dzērienu noformēšanu un marķēšanu, jo īpaši attiecībā uz tirdzniecības nosaukumiem, ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, saliktiem apzīmējumiem un pieminējumiem.
(11)Eiropas Parlamenta un Padomes Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1169/2011 11 būtu jāpiemēro stipro alkoholisko dzērienu noformēšanai un marķēšanai, ja vien šajā regulā nav noteikts citādi.
(12)Lai nodrošinātu salikto apzīmējumu un pieminējumu vienādu lietošanu dalībvalstīs, ir jānosaka to izmantošanas noteikumi stipro alkoholisko dzērienu un citu pārtikas produktu noformēšanai.
(13)Lai patērētājiem sniegtu atbilstīgu informāciju, būtu jānosaka noteikumi par tādu stipro alkoholisko dzērienu noformēšanu un marķēšanu, kas kvalificējami kā stipro alkoholisko dzērienu maisījumi.
(14)Lai gan ir svarīgi nodrošināt, lai norādītais nogatavināšanas laiks vai vecums parastā kārtā attiektos tikai uz jaunāko alkoholisko sastāvdaļu, ar deleģētiem aktiem vajadzētu atļaut atkāpes, lai ņemtu vērā tradicionālos nogatavināšanas procesus dalībvalstīs.
(15)Dažos gadījumos pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji var vēlēties brīvprātīgi vai tiem var prasīt norādīt stipro alkoholisko dzērienu izcelsmi, lai pievērstu patērētāju uzmanību produkta kvalitātei. Šādām izcelsmes norādēm būtu jāatbilst saskaņotiem kritērijiem. Tāpēc stiprā alkoholiskā dzēriena noformēšanā un marķēšanā būtu jāparedz īpaši noteikumi attiecībā uz izcelsmes valsts vai izcelsmes vietas norādi.
(16)Svina kapsulu izmantošana to trauku aizbāžņu pārklāšanai, kuros iepildīti stiprie alkoholiskie dzērieni, būtu jāaizliedz, lai novērstu jebkādus saindēšanās draudus, nejauši saskaroties ar šādām kapsulām, un lai novērstu vides piesārņošanu ar šo kapsulu svina atkritumiem.
(17)Lai aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, ir svarīgi pienācīgi ievērot Nolīgumu par intelektuālā īpašuma tiesībām, kas saistītas ar tirdzniecību (“TRIPS nolīgums”), un jo īpaši tā 22. un 23. pantu, kā arī Vispārējo vienošanos par tarifiem un tirdzniecību (“GATT vienošanās”), kas tika apstiprinātas ar Padomes Lēmumu 94/800/EK 12 .
(18)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1151/2012 13 uz stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem neattiecas. Tāpēc būtu jānosaka noteikumi par stipro alkoholisko dzērienu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību. Komisijai būtu jāreģistrē ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, ar ko identificē stipros alkoholiskos dzērienus, kuru izcelsme ir kādas valsts teritorijā vai reģionā, vai kādā minētās teritorijas apvidū, ja stiprajam alkoholiskajam dzērienam piemītošā kvalitāte, reputācija vai citas īpašības galvenokārt ir saistāmas ar tā ģeogrāfisko izcelsmi.
(19)Būtu jānosaka procedūra ES vai trešās valsts ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrēšanai, grozīšanai un iespējamai anulēšanai saskaņā ar TRIPS nolīgumu, vienlaikus atzīstot spēkā esošo Savienības ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu statusu. Lai padarītu procedūras noteikumus par ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm saskanīgus ar visām attiecīgajām nozarēm, šādas procedūras attiecībā uz stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem būtu jābalsta uz apjomīgākām un labi pārbaudītām procedūrām attiecībā uz lauksaimniecības produktiem un pārtikas produktiem, kā paredzēts Regulā (ES) Nr. 1151/2012, vienlaikus ņemot vērā alkoholisko dzērienu specifiku. Lai vienkāršotu reģistrēšanas procedūras un nodrošinātu, ka uzņēmējiem un patērētājiem ir elektroniski pieejama informācija, būtu jāizveido ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu elektronisks reģistrs.
(20)Dalībvalstu iestādēm vajadzētu būt atbildīgām par to, lai nodrošinātu atbilstību šai regulai, un būtu jāveic pasākumi, lai Komisija varētu uzraudzīt un pārbaudīt šo prasību ievērošanu. Tāpēc Komisijai un dalībvalstīm vajadzētu nodrošināt noderīgas informācijas savstarpēju apmaiņu.
(21)Piemērojot kvalitātes politiku un lai ļautu ražot augstas kvalitātes stipros alkoholiskos dzērienus, kā arī nodrošinātu šajā nozarē daudzveidību, vajadzētu atļaut dalībvalstīm pieņemt stingrākus noteikumus par šajā regulā noteiktajiem noteikumiem attiecībā uz to teritorijā ražoto stipro alkoholisko dzērienu definīciju, noformēšanu un marķēšanu.
(22)Lai ņemtu vērā patērētāju augošo pieprasījumu, tehnoloģiju attīstību, izmaiņas attiecīgajos starptautiskajos standartos un nepieciešamību uzlabot ražošanas un tirdzniecības ekonomiskos apstākļus, tradicionālos nogatavināšanas procesus un — izņēmuma gadījumos — importējošo trešo valstu tiesību aktus un lai nodrošinātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību, pilnvaras pieņemt tiesību aktus saskaņā ar Līguma 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai attiecībā uz grozījumiem tehniskajās definīcijās vai atkāpēm no tām un prasībām par stipro alkoholisko dzērienu kategorijām un īpašajiem noteikumiem par dažiem no tiem, kas minēti šīs regulas I nodaļā, marķēšanu un noformēšanu, kas paredzēti šīs regulas II nodaļā, ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, kas minētas šīs regulas III nodaļā un pārbaudēm un informācijas apmaiņu saskaņā ar šīs regulas IV nodaļu.
(23)Lai ātri reaģētu uz ekonomikas un tehnoloģiju attīstību attiecībā uz stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, uz kuriem attiecas šī regula un kuriem nav kategorijas un tehnisko parametru, kā arī lai aizsargātu patērētājus un ražotāju ekonomiskās intereses un vienādotu pastāvošās ražošanas un kvalitātes prasības attiecībā uz šiem stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, saskaņā ar Līguma 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt tiesību aktus par šīs regulas II pielikuma attiecīgi I un II daļā uzskaitīto stipro alkoholisko dzērienu kategoriju papildināšanu ar jaunām, ievērojot dažus nosacījumus, un to tehniskajām specifikācijām.
(24)Sevišķi svarīgi ir tas, ka Komisija sagatavošanas darba gaitā pienācīgi apspriežas, tostarp ar ekspertiem, un šo apspriešanos īsteno saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu 14 . Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienlīdzīgu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.
(25)Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai.
(26)Īstenošanas pilnvaras, kas saistītas ar šīs regulas II nodaļā minēto marķēšanu un noformēšanu, ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kas minētas šīs regulas III nodaļā, un pārbaudes un informācijas apmaiņa, kā minēts šīs regulas IV nodaļā, būtu jāīsteno saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 182/2011 15 noteikumiem.
(27)Pāreja no Regulas (EK) Nr. 110/2008 noteikumiem uz šīs regulas noteikumiem varētu radīt grūtības, kas šajā regulā nav aplūkotas. Lai veiktu vajadzīgos pasākumus šajā sakarā, pilnvaras pieņemt tiesību aktus saskaņā ar Līguma 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai.
(28)Lai aizsargātu ražotāju un ieinteresēto personu likumīgās intereses gūt labumu no vienoto dokumentu publicitātes saskaņā ar jauno tiesisko regulējumu, būtu jāparedz iespēja, ka vienotie dokumenti attiecībā uz ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, kas reģistrētas saskaņā ar Regulu EK) Nr. 110/2008, tiek publicēti pēc attiecīgo dalībvalstu pieprasījuma.
(29)Lai veicinātu sekmīgu pāreju no Regulā (EK) Nr. 110/2008 paredzētajiem noteikumiem uz šajā regulā paredzētajiem noteikumiem, šī regula būtu jāsāk piemērot pēc tam, kad pagājuši divi gadi pēc tās stāšanās spēkā. Pēc šīs regulas piemērošanas sākuma dienas esošo krājumu tirdzniecība būtu jāatļauj līdz brīdim, kad šie krājumi ir iztukšoti,
IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.
I NODAĻA
DARBĪBAS JOMA, DEFINĪCIJAS, ETILSPIRTA UN DESTILĀTU LAUKSAIMNIECISKA IZCELSME UN STIPRO ALKOHOLISKO DZĒRIENU KLASIFIKĀCIJA
1. pants
Priekšmets un darbības joma
1.Ar šo regulu paredz noteikumus par stipro alkoholisko dzērienu definēšanu, noformēšanu un marķēšanu, kā arī ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsargāšanu. Šī regula attiecas arī uz lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirta vai destilātu izmantošanu alkoholisko dzērienu ražošanā, kā arī uz stipro alkoholisko dzērienu nosaukumu lietošanu citu pārtikas produktu noformējumā un marķējumā.
2.Šo regulu piemēro produktiem, kas minēti 1. punktā un ko laiž Savienības tirgū, neatkarīgi no tā, vai tie ir ražoti Savienībā vai trešās valstīs, kā arī produktiem, kas Savienībā ir ražoti eksportam.
2. pants
Definīcijas
1.Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:
(1)“stiprais alkoholiskais dzēriens” ir alkoholisks dzēriens, kas atbilst šādām prasībām:
(a)tas ir paredzēts lietošanai pārtikā;
(b)tam ir konkrētas organoleptiskās īpašības;
c)spirta tilpumkoncentrācija tajā ir ne mazāk kā 15 %, izņemot stipros alkoholiskos dzērienus, kas minēti II pielikuma I daļas 42. kategorijā;
d)tas ir ražots:
i)vai nu tieši, izmantojot jebkuru no šādām metodēm:
–destilāciju no dabīgi raudzētiem produktiem, neatkarīgi no tā, vai tiem ir pievienoti aromatizētāji,
–macerēšanu vai līdzīgu augu izcelsmes materiālu apstrādi lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirtā, lauksaimnieciskas izcelsmes destilātos vai stiprajos alkoholiskajos dzērienos šīs regulas nozīmē,
–viena vai vairāku šādu elementu pievienošanu lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirtam, lauksaimnieciskas izcelsmes destilātiem vai stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem:
–aromatizētāji,
–krāsvielas,
–cukuri vai citi saldinātāji produkti,
–citi lauksaimniecības produkti,
–pārtikas produkti; vai
ii)viena vai vairāku šādu elementu pievienošanu stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem:
–citi stiprie alkoholiskie dzērieni,
–lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirts,
–lauksaimnieciskas izcelsmes destilāti,
–citi pārtikas produkti;
e)uz to neattiecas KN kodi 2203, 2204, 2205, 2206 un 2207;
(2) “tirdzniecības nosaukums” ir nosaukums, ar ko pārdod stipros alkoholiskos dzērienus;
(3)“maisījums” ir stiprais alkoholiskais dzēriens, kas minēts II pielikuma I daļā vai kas atbilst ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi apzīmētam produktam maisījumā ar jebkuru no šādiem elementiem:
(a)citiem alkoholiskajiem dzērieniem, kuri nepieder pie vienas un tās pašas kategorijas, kas minēta II pielikuma I daļā;
(b)lauksaimnieciskas izcelsmes destilātiem;
(4) “salikts apzīmējums” ir apvienojums, ko veido II pielikuma I daļā iekļautie stiprā alkoholiskā dzēriena tirdzniecības nosaukuma termini, vai tāda stiprā alkoholiskā dzēriena ģeogrāfiskās izcelsmes norāde, no kuras cēlies viss gatavajā produktā ietilpstošais spirts, ar jebkuru no šādiem elementiem:
(a)viena vai vairāku tādu pārtikas produktu nosaukumu, kuri saskaņā ar II pielikumu nav izmantoti šā stiprā alkoholiskā dzēriena ražošanai, vai īpašības vārdiem, kas atvasināti no šiem nosaukumiem;
(b)terminu “liķieris”;
(5)“pieminējums” ir tāda tieša vai netieša atsauce uz vienu vai vairākiem II pielikuma I daļā minētajiem stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, kura nav atsauce saliktā apzīmējumā vai 8. panta 6. punktā minētajā sastāvdaļu sarakstā;
(6)“ģeogrāfiskās izcelsmes norāde” ir norāde, kas nosaka, ka stiprā alkoholiskā dzēriena izcelsme ir kādas valsts teritorijā vai reģionā, vai kādā minētās teritorijas apvidū, kur konkrēta stiprā alkoholiskā dzēriena attiecīgā kvalitāte, reputācija vai citas raksturīgās īpašības būtiski saistāmas ar tā ģeogrāfisko izcelsmi;
(7)“tehniskā dokumentācija” ir datne, kas pievienota pieteikumam par ģeogrāfiskās izcelsmes norādes aizsardzību, kurā noteikti tehniskie parametri, kādiem stiprajam alkoholiskajam dzērienam ir jāatbilst;
(8)“noformējums” ir apzīmējumi, ko izmanto uz marķējuma un uz iesaiņojuma, tostarp reklāmās un noieta veicināšanas pasākumos, attēlos vai tamlīdzīgās vietās, kā arī uz traukiem, tostarp uz pudelēm un uz aizvākojuma, izmantotie apzīmējumi;
(9)“marķējums” ir jebkurš vārds, norāde, preču zīme, zīmols, attēls vai simbols, kas ir saistībā ar stipro alkoholisko dzērienu un atrodas uz jebkura iesaiņojuma, dokumenta, uzraksta, etiķetes, gredzena vai uzlīmes, kas pievienota šādam stiprajam alkoholiskajam dzērienam vai attiecas uz to;
(10)“etiķete” ir visu veidu birkas, zīmoli, atšķirības zīmes, ilustratīvs vai cits aprakstošs materiāls, kas uzrakstīts, uzdrukāts, uzkrāsots ar šablonu, iezīmēts, iespiests vai uzspiests uz pārtikas iepakojuma vai taras vai ir tai piestiprināts;
(11)“nosaukums, kas kļuvis par sugasvārdu”, ir stiprā alkoholiskā dzēriena nosaukums, kas gan attiecas uz vietu vai reģionu, kurā produkts ir ražots vai laists tirgū vispirms, tomēr Kopienā tas kļuvis par vispārpieņemtu stiprā alkoholiskā dzēriena apzīmējumu.
2.Piemēro arī I pielikumā sniegtās tehniskās definīcijas.
3. pants
Stipro alkoholisko dzērienu ražošanā izmantojamā etilspirta un destilātu izcelsme
1.Etilspirts, ko lieto stipro alkoholisko dzērienu gatavošanā izmantojamu krāsvielu, aromatizētāju vai citu pieļaujamu piedevu atšķaidīšanai vai šķīdināšanai, ir lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirts.
2.Etilspirts, ko lieto stipro alkoholisko dzērienu gatavošanā izmantojamu krāsvielu, aromatizētāju vai citu atļautu piedevu atšķaidīšanai vai šķīdināšanai, ir vienīgi lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirts.
4. pants
Stipro alkoholisko dzērienu klasifikācija
1.Neskarot īpašos noteikumus par katru II pielikuma I daļā ietverto stipro alkoholisko dzērienu 1.–14. kategoriju, tajās definētie stiprie alkoholiskie dzērieni atbilst šādām prasībām:
(a)tos ražo spirta rūgšanas un destilācijas ceļā tikai un vienīgi no tādām izejvielām, kas noteiktas attiecīgajā kategorijā;
(b)tiem nepievieno atšķaidītu vai neatšķaidītu spirtu, kā noteikts I pielikuma 4. punktā;
c)to sastāvā nav aromatizētāju, kā noteikts I pielikuma 8. punktā;
d)tiem drīkst pievienot tikai karamelizētu cukuru, lai pielāgotu krāsu;
e)tos saldina tikai tāpēc, lai papildinātu galaprodukta garšu, saskaņā ar I pielikuma 3. punktu.
2.Neskarot īpašos noteikumus par katru II pielikuma I daļā ietverto stipro alkoholisko dzērienu 15.–47. kategoriju, tajās definētie stiprie alkoholiskie dzērieni atbilst šādām prasībām:
(a)tos var iegūt no visām Līguma I pielikumā uzskaitītajām lauksaimniecības izejvielām;
(b)tiem var pievienot spirtu, kā noteikts I pielikuma 4. punktā;
c)to sastāvā var būt aromatizētāji, kā noteikts I pielikuma 8. punktā;
d)to sastāvā var būt krāsvielas, kā noteikts I pielikuma 14. punktā;
e)tie var būt saldināti, lai atbilstu konkrētiem produktu parametriem, saskaņā ar I pielikuma 3. punktu un ņemot vērā attiecīgos dalībvalsts tiesību aktus.
3.Neskarot īpašos noteikumus, kas noteikti II pielikuma II daļā, citi stiprie alkoholiskie dzērieni, uz kuriem neattiecas īpašie noteikumi par katru II pielikuma I daļā ietverto stipro alkoholisko dzērienu kategoriju, atbilst šādām prasībām:
(a)tos var iegūt no visām Līguma I pielikumā uzskaitītajām lauksaimniecības izejvielām vai vielām, kas paredzētas lietošanai pārtikā;
(b)tiem var pievienot spirtu, kā noteikts I pielikuma 4. punktā;
c)to sastāvā var būt aromatizētāji, kā noteikts I pielikuma 8. punktā;
d)to sastāvā var būt krāsvielas, kā noteikts I pielikuma 13. punktā;
e)tie var būt saldināti, lai atbilstu konkrētām produkta īpašībām, saskaņā ar šīs regulas I pielikuma 3. punktu.
5. pants
Deleģētās pilnvaras
1.Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 43. pantu pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz:
(a)to tehnisko definīciju grozīšanu, kuras minētas I pielikumā;
(b)tām stipro alkoholisko dzērienu kategorijām noteikto prasību grozīšanu, kuras uzskaitītas II pielikuma I daļā, un to uz dažiem stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem attiecināmo īpašo noteikumu grozīšanu, kuri uzskaitīti II pielikuma II daļā.
Deleģētie akti, kas minēti pirmās daļas a) un b) apakšpunktā, attiecas tikai uz apliecinātām vajadzībām, kas izriet no augošām patērētāju prasībām, tehnoloģiskā progresa, būtisku starptautisko standartu attīstības vai vajadzības pēc produkta inovācijas.
2. Saskaņā ar 43. pantu Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz jaunu stipro alkoholisko dzērienu kategoriju pievienošanu II pielikumā.
Jaunu kategoriju drīkst pievienot saskaņā ar šādiem nosacījumiem:
(a) stipro alkoholisko dzērienu tirgot ar konkrētu nosaukumu un saskaņā ar vienādiem tehniskajiem parametriem ir ekonomiski un tehniski nepieciešams, lai aizsargātu patērētāju un ražotāju intereses;
(b) stiprajam alkoholiskajam dzērienam vismaz vienā dalībvalstī ir būtiska tirgus daļa;
c) jaunajai kategorijai izvēlētais nosaukums ir vai nu plaši izmantots nosaukums, vai, ja tas nav iespējams, aprakstošs nosaukums, jo īpaši tāds, kurā izmantota atsauce uz stiprā alkoholiskā dzēriena ražošanā izmantoto izejvielu;
d) jaunās kategorijas tehniskos parametrus nosaka, pamatojoties uz Savienības tirgū lietotu kvalitātes un ražošanas parametru novērtējumu. Nosakot tehniskās specifikācijas, ievēro piemērojamos Savienības tiesību aktus patērētāju tiesību aizsardzības jomā un ņem vērā visus attiecīgos starptautiskos standartus. Tie nodrošina Savienības ražotāju godīgu konkurenci, kā arī Savienības stipro alkoholisko dzērienu izcilo reputāciju.
3. Izņēmuma gadījumos, ja tas pieprasīts importējošās trešās valsts tiesību aktos, Komisija arī tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 43. pantu attiecībā uz atkāpēm no I pielikumā paredzētajām tehnisko definīciju prasībām, attiecībā uz prasībām, kas noteiktas stipro alkoholisko dzērienu kategorijām un paredzētas II pielikuma I daļā, un attiecībā uz dažu to stipro alkoholisko dzērienu īpašajiem noteikumiem, kuri uzskaitīti II pielikuma II daļā.
II NODAĻA
STIPRO ALKOHOLISKO DZĒRIENU NOFORMĒŠANA UN MARĶĒŠANA UN STIPRO ALKOHOLISKO DZĒRIENU NOSAUKUMU IZMANTOŠANA CITU PARTIKAS PRODUKTU NOFORMĒJUMĀ UN MARĶĒJUMĀ
6. pants
Marķējums
Regulas 1. panta 1. punktā minētajiem produktiem, ko laiž Savienības tirgū, ir jāatbilst Regulā (ES) Nr. 1169/2011 noteiktajām marķēšanas prasībām, ja vien šajā regulā nav paredzēts citādi.
7. pants
Tirdzniecības nosaukums
Stipro alkoholisko dzērienu noformējumā un marķējumā ir tirdzniecības nosaukums.
8. pants
Vispārīgi noteikumi par tirdzniecības nosaukumiem
1.Stipro alkoholisko dzērienu tirdzniecības nosaukumi, kas atbilst prasībām, kuras noteiktas stipro alkoholisko dzērienu kategorijām, kas uzskaitītas II pielikuma I daļā, ir attiecīgo kategoriju nosaukumi, ja vien saskaņā ar šīm kategorijām nav paredzēti citi tirdzniecības nosaukumi.
2.Stipro alkoholisko dzērienu tirdzniecības nosaukums, kas neatbilst prasībām, kuras izklāstītas stipro alkoholisko dzērienu kategorijām, kas uzskaitītas II pielikuma I daļā, ir “stiprais alkoholiskais dzēriens”.
3.Ja kāds stiprais alkoholiskais dzēriens atbilst vairāku tādu stipro alkoholisko dzērienu kategoriju prasībām, kuras ietilpst II pielikuma I daļā un pieder pie tajā uzskaitītās 15.–47. kategorijas, tad to var pārdot ar vienu vai vairākiem attiecīgajiem tirdzniecības nosaukumiem, kas paredzēti šīm kategorijām.
4.Tirdzniecības nosaukumus neaizstāj vai negroza. Tie var būt vai nu:
(a)papildināti vai aizstāti ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, kas minēta III nodaļā, vai papildināti saskaņā ar valsts noteikumiem ar citu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi ar noteikumu, ka patērētājs netiek maldināts, vai
(b)aizstāti ar saliktu apzīmējumu, kas ietver terminu “liķieris”, ar noteikumu, ka galaprodukts atbilst prasībām, kas izklāstītas II pielikuma I daļas 32. kategorijai.
Ja tirdzniecības nosaukumu papildina vai aizstāj saskaņā ar pirmās daļas a) apakšpunktu, tad ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, kas minēta šajā punktā, var papildināt tikai vai nu
(a)ar apzīmējumiem, kas 2008. gada 20. februārī jau tiek izmantoti apstiprinātām ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm 34. panta 1. punkta nozīmē, vai
(b)ar atbilstošajā produkta specifikācijā norādītiem apzīmējumiem.
5.Neskarot 6. punktu un 9. un 10. pantu, tirdzniecības nosaukumus, kas minēti 1. punktā, vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes tādu dzērienu noformējumos vai marķējumos, kuri neatbilst prasībām, kas noteiktas attiecīgajām II pielikuma I daļā uzskaitītajām kategorijām vai saistītas ar attiecīgajām ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, neizmanto, arī tad ne, ja šiem tirdzniecības nosaukumiem vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm pievienoti vārdi vai frāzes “līdzīgi”, “tips”, “stils”, “izgatavots”, “aromāts” vai jebkādi citi apzīmējumi.
Tirdzniecības nosaukumus, kas minēti 1. punktā un papildināti ar terminu “aromāts” vai citiem līdzīgiem terminiem, var izmantot vienīgi, lai apzīmētu aromatizētājus, kas imitē stipros alkoholiskos dzērienus, vai atsauktos uz to izmantošanu tāda pārtikas produkta ražošanā, kas nav dzēriens. Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes nedrīkst lietot, lai apzīmētu aromatizētājus.
6.Tirdzniecības nosaukumus, kas minēti 1. punktā, var iekļaut pārtikas produktu sastāvdaļu sarakstā ar noteikumu, ka saraksts ir saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1169/2011 18.–21. pantu.
9. pants
Salikti apzīmējumi un pieminējumi
1.Pārtikas produktu noformējumā un marķējumā izmantot tirdzniecības nosaukumu, kas paredzēts stipro alkoholisko dzērienu kategorijām, kuras uzskaitītas II pielikuma I daļā, vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi saliktā apzīmējumā, vai pieminēt kādu no tiem atļauts tikai tad, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:
(a)spirtu, ko izmanto to pārtikas produktu ražošanā, iegūst vienīgi no stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, uz kuriem ir atsauce saliktajā apzīmējumā vai pieminējumā(-os), izņemot etilspirtu, kas var būt aromatizētājos, kurus lieto šā pārtikas produkta ražošanai; un
(b)stiprie alkoholiskie dzērieni, ko izmanto pārtikas produkta ražošanā, nav, lietojot tikai ūdeni, atšķaidīti tā, ka spirta tilpumkoncentrācija tajā ir kļuvusi zemāka par minimālo stiprumu, kas paredzēts attiecīgās kategorijas stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, kuri uzskaitīti II pielikuma I daļā.
2.Termins “stiprais alkoholiskais dzēriens” neietilpst saliktā apzīmējumā, ar kuru apraksta alkoholisku dzērienu.
3.Salikts apzīmējums, ar ko apraksta alkoholisku dzērienu, nav termina “liķieris” apvienojums ar tirdzniecības nosaukumiem, kas paredzēti kādai no 33. līdz 41. kategorijai, kuras uzskaitītas II pielikuma I daļā.
4.Alkoholisku dzērienu aprakstošu saliktu apzīmējumu norāda ar šrifta, izmēra un krāsas ziņā vienādiem burtiem. Saliktajā apzīmējumā neiestarpina nekādu teksta vai zīmējuma elementu, kas nav šā apzīmējuma daļa, un burtu izmēra ziņā tas nav lielāks par tirdzniecības nosaukuma burtu izmēru.
5.Jebkāda stiprā alkoholiskā dzēriena vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes pieminējums pārtikas produkta noformējumā neatrodas tajā pašā rindā, kurā ir tirdzniecības nosaukums. Neskarot 10. panta 3. punkta otro daļu, alkoholisko dzērienu noformēšanai pieminējuma burtu lielums ir mazāks nekā burti, ko izmanto tirdzniecības nosaukumā un saliktā apzīmējumā.
10. pants
Jauktu dzērienu noformējums un marķējums
1.Jauktam dzērienam jābūt ar tirdzniecības nosaukumu “stiprais alkoholiskais dzēriens”.
Jaukta dzēriena noformējumā vai marķējumā var būt nosaukumi, kas uzskaitīti II pielikuma I daļā, vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kas atbilst stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, kuri izmantoti jauktajā dzērienā, ja vien tiek izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:
(a)šos nosaukumus vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes iekļauj vienīgi visu to alkoholisko sastāvdaļu sarakstā, no kurām veidots jauktais dzēriens un pirms kurām norāda terminu “jaukts stiprais alkoholiskais dzēriens”; un
(b)termins “jaukts stiprais alkoholiskais dzēriens” ir tajā pašā redzamības laukā, kur tirdzniecības nosaukums, un terminu norāda ar vienveidīgiem tādas pašas garnitūras un krāsas burtiem kā tie, ko izmanto tirdzniecības nosaukumā, bet kuru lielums nepārsniedz pusi to burtu lieluma, ko izmanto tirdzniecības nosaukumā.
2.Atkāpjoties no 1. punkta, ja jaukts dzēriens atbilst prasībām, kuras noteiktas saskaņā ar vienu no II pielikuma I daļas kategorijām, jauktajam dzērienam jābūt ar tirdzniecības nosaukumu, kas paredzēts attiecīgajai kategorijai.
Šajā gadījumā jauktā dzēriena noformējumā vai marķējumā var norādīt nosaukumus, kas minēti II pielikuma I daļā, vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kas atbilst stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, kuri sajaukti, veidojot jaukto dzērienu, ja vien šie nosaukumi iekļauti:
(a)tikai to alkoholisko sastāvdaļu sarakstā, kuras ietilpst jauktajā dzērienā, un
(b)vismaz vienu reizi — tajā pašā redzamības laukā, kur tirdzniecības nosaukums.
3.To alkoholisko sastāvdaļu sarakstā, kuri minēti 1. un 2. punktā, vismaz vienu reizi norāda tīra spirta tilpumprocentu, kāds katrai alkoholiskajai sastāvdaļai ir kopējā tīrā spirta saturā, kāds pēc tilpuma ir jauktajam dzērienam. Alkoholiskās sastāvdaļas norāda šā procentuālā satura dilstošā secībā.
Alkoholisko sastāvdaļu sarakstu norāda ar vienveidīgiem tādas pašas garnitūras un krāsas burtiem kā tie, ko izmanto tirdzniecības nosaukumam, bet kuru lielums nepārsniedz pusi to burtu lieluma, ko izmanto tirdzniecības nosaukumā.
11. pants
Papildu noteikumi par marķējumu un noformējumu
1.Ja stiprā alkoholiskā dzēriena noformējumā vai marķējumā norāda lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirta ražošanā lietotās izejvielas, tad visu veidu lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirtu norāda izmantotā daudzuma dilstošā secībā.
2.Stiprā alkoholiskā dzēriena noformējumu vai marķējumu tikai tad var papildināt ar apzīmējumu “kupažēts” vai “kupāža”, ja stiprais alkoholiskais dzēriens ir kupažēts tā, kā noteikts I pielikuma 6. punktā.
3.Ja stiprā alkoholiskā dzēriena noformējumā vai marķējumā norāda nogatavināšanas periodu vai izturēšanas laiku, tad tam jāattiecas uz visjaunāko alkoholisko sastāvdaļu ar nosacījumu, ka stiprais alkoholiskais dzēriens ir izturēts dalībvalsts nodokļu inspekcijas uzraudzībā vai uzraudzībā, kas nodrošina līdzvērtīgas garantijas.
12. pants
Izcelsmes norāde
1.Ja stiprā alkoholiskā dzēriena izcelsme ir norādīta, tā atbilst izcelsmes valstij vai izcelsmes teritorijai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 952/2013 16 60. pantu.
2.Attiecībā uz stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem netiek prasīts norādīt sastāvdaļu izcelsmes valsti vai izcelsmes vietu.
13. pants
Stipro alkoholisko dzērienu nosaukumiem lietotā valoda
Stipro alkoholisko dzērienu marķējumā un noformējumā netulko II pielikumā norādītos kursīvā rakstītos apzīmējumus un ģeogrāfiskās izcelsmes norādes.
14. pants
Savienības simbola izmantošana aizsargātām ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm
Savienības simbolu attiecībā uz aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi var izmantot stipro alkoholisko dzērienu marķējumā un noformējumā.
15. pants
Svina kapsulu vai folijas izmantošanas aizliegums
Stipros alkoholiskos dzērienus, ko paredzēts pārdot vai laist tirgū, neglabā traukos, kam aizdares ir klātas ar kapsulām vai foliju, kuras satur svinu.
16. pants
Deleģētās pilnvaras
1.Lai ņemtu vērā pārmaiņas patērētāju pieprasījumā, tehnoloģiju attīstībā, izmaiņas attiecīgajos starptautiskajos standartos un nepieciešamību uzlabot ražošanas un tirdzniecības ekonomiskos apstākļus, Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 43. pantu attiecībā uz:
(a)grozījumiem noteikumos par norādēm uz stipro alkoholisko dzērienu marķējuma attiecībā uz saliktiem apzīmējumiem vai pieminējumiem;
(b)grozījumiem noteikumos par jaukto dzērienu noformējumu un marķējumu; un
c)pasākumiem, lai atjauninātu un papildinātu Savienības standartmetodes stipro alkoholisko dzērienu analīzei;
2.Lai ņemtu vērā tradicionālos izturēšanas procesus dalībvalstīs, Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 43. pantu par atkāpēm no 11. panta 3. punkta attiecībā uz nogatavināšanas vai izturēšanas laika vai vecuma norādīšanu stiprā alkoholiskā dzēriena noformējumā vai marķējumā.
3. Izņēmuma gadījumos, kad to prasa importētājas trešās valsts tiesību akti, Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 43. pantu par atkāpēm no noformēšanas un marķēšanas noteikumiem, kas iekļauti šajā nodaļā.
17. pants
Īstenošanas pilnvaras
Komisija ar īstenošanas aktiem var pieņemt:
(a)noteikumus par 14. pantā minētā Savienības simbola izmantošanas kārtību stipro alkoholisko dzērienu noformēšanā un marķēšanā;
(b)noteikumus par kārtību, kādā uz stipro alkoholisko dzērienu marķējuma, ja vajadzīgs, norāda izcelsmes valsti vai izcelsmes vietu.
Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 44. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
III NODAĻA
ĢEOGRĀFISKĀS IZCELSMES NORĀDES
18. pants
Ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzība
1. Aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes var lietot visi uzņēmēji, kas laiž tirgū stipro alkoholisko dzērienu, kurš ražots atbilstīgi produkta specifikācijai.
2.Aizsargātās ģeogrāfiskās izcelsmes norādes un stipros alkoholiskos dzērienus, kuriem izmanto šos aizsargātos nosaukumus saskaņā ar produkta specifikāciju, aizsargā pret:
(a)jebkādu tiešu vai netiešu aizsargāta nosaukuma komerciālu izmantošanu:
i)līdzīgos produktos, kas neatbilst ar aizsargāto nosaukumu apzīmētā produkta specifikācijai; vai
ii)ciktāl šāda izmantošana ekspluatē ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reputāciju;
(b)jebkādu neatļautu izmantošanu, atdarināšanu vai atsaukšanos uz tiem, pat ja ir norādīta produktu vai pakalpojumu patiesā izcelsme vai ja aizsargātais nosaukums ir tulkots vai ir kopā ar tādu izteicienu kā “veids”, “tips”, “metode”, “kā ražots”, “imitācija”, “aromāts”, “līdzīgs” vai līdzīgu izteicienu;
c)jebkādu citu nepatiesu vai maldinošu norādi uz produkta izcelsmi, cilmi, būtību vai būtiskām īpašībām, kura ir uz iekšējā vai ārējā iesaiņojuma, reklāmas materiālos vai dokumentos par attiecīgo produktu, kā arī pret tāda trauka izmantošanu produkta iesaiņojumam, kas rada nepatiesu iespaidu par produkta izcelsmi;
d)jebkādu cita veida praksi, kas varētu maldināt patērētāju par attiecīgā produkta patieso izcelsmi.
3.Aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes nedrīkst Savienībā kļūt par sugasvārdiem 32. panta 1. punkta nozīmē.
4.Dalībvalstis veic atbilstošus pasākumus, lai nepieļautu vai pārtrauktu aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu nelikumīgu izmantošanu, kā minēts 2. punktā.
19. pants
Produkta specifikācija
Aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde atbilst specifikācijai, kurā ietilpst vismaz:
(a) nosaukums, kurš jāaizsargā kā ģeogrāfiskās izcelsmes norāde, kā to lieto tirdzniecībā vai sarunvalodā, un tikai valodās, kuras izmanto vai vēsturiski izmantoja, lai aprakstītu konkrētu produktu noteiktā ģeogrāfiskajā apgabalā;
(b) stiprā alkoholiskā dzēriena kategorija;
c) stiprā alkoholiskā dzēriena apraksts, ietverot, ja vajadzīgs, izejvielas, kā arī galvenās produkta fiziskās, ķīmiskās vai organoleptiskās īpašības un specifiskās īpašības, salīdzinot ar tās pašas kategorijas stipro alkoholisko dzērienu;
d) ģeogrāfiskā apgabala definīcija, kas noteikta attiecībā uz f) punktā minēto saikni;
e) apraksts par produkta iegūšanas metodi un — vajadzības gadījumā — par autentiskajām un nemainīgajām vietējām metodēm, kā arī informācija par iesaiņojumu, ja pieteikuma iesniedzēju grupa tā nosaka un sniedz pietiekamu ar konkrēto produktu saistītu pamatojumu par to, kāpēc iesaiņošanai jānotiek noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā, lai saglabātu kvalitāti, garantētu izcelsmi vai nodrošinātu kontroli, ņemot vērā Savienības tiesību aktus, jo īpaši aktus par preču brīvu apriti un pakalpojumu brīvu sniegšanu;
f) attiecīgā gadījumā — saikne starp produkta konkrēto kvalitāti, reputāciju vai citām īpašībām un d) punktā minēto ģeogrāfisko izcelsmi;
g) to iestāžu nosaukums un adrese vai, ja pieejams, to struktūru nosaukums un adrese, kuras pārbauda produkta specifikācijas noteikumu ievērošanu saskaņā ar 35. pantu, un to konkrētie pienākumi;
h) jebkādi attiecīgā stiprā alkoholiskā dzēriena īpašie marķēšanas noteikumi.
20. pants
Reģistrācijas pieteikuma saturs
1. Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reģistrācijas pieteikumā saskaņā ar 21. panta 2. vai 5. punktu iekļauj vismaz:
(a) pieteikuma iesniedzējas grupas nosaukumu un adresi un to iestāžu vai, ja pieejams, struktūru nosaukumu un adresi, kuras pārbauda produkta specifikācijas noteikumu ievērošanu;
(b) šīs regulas 19. pantā paredzēto produkta specifikāciju;
c) vienotu dokumentu, kurā ietvertas šādas ziņas:
i) produkta specifikācijas galvenos punkti: nosaukums, produkta apraksts, tostarp — attiecīgā gadījumā — īpašie noteikumi saistībā ar iepakojumu un marķējumu, un ģeogrāfiskā apgabala īss apraksts,
ii) apraksts par stiprā alkoholiskā dzēriena saikni ar ģeogrāfisko apgabalu, kā minēts attiecīgi 2. panta 1. daļas 6) punktā, tostarp — attiecīgā gadījumā — produkta apraksta vai ražošanas metodes īpašie elementi, kas pamato šo saikni.
Turklāt 21. panta 5. punktā minētajā pieteikumā iekļauj pierādījumus, ka produkta nosaukums ir aizsargāts tā izcelsmes valstī.
2. Pieteikuma dokumentācijā, kas minēta 21. panta 4. punktā, ietver:
(a) pieteikuma iesniedzējas grupas nosaukumu un adresi;
(b) šā panta 1. punkta c) apakšpunktā minēto vienoto dokumentu;
c) dalībvalsts paziņojumu par to, ka tā pieteikuma iesniedzējas grupas iesniegto pieteikumu, par ko var pieņemt labvēlīgu lēmumu, uzskata par atbilstīgu šīs regulas nosacījumiem un saskaņā ar to pieņemtajiem noteikumiem;
d) atsauci uz produkta specifikācijas publikāciju.
21. pants
Nosaukumu reģistrācijas pieteikums
1. Pieteikumus par nosaukuma reģistrēšanu kā ģeogrāfiskās izcelsmes norādi saskaņā ar šajā regulā paredzēto shēmu var iesniegt tikai grupas, kas strādā ar stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, kuru nosaukumi ir jāreģistrē.
Attiecībā uz “aizsargātām ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm”, kas apzīmē pārrobežu ģeogrāfisko apgabalu, vairākas grupas no dažādām dalībvalstīm vai trešām valstīm var iesniegt kopēju reģistrācijas pieteikumu.
Kopēju pieteikumu Komisijai iesniedz attiecīgā dalībvalsts vai pieteikuma iesniedzēja grupa no attiecīgās trešās valsts tieši vai ar trešās valsts iestāžu starpniecību. Tajā iekļauj deklarāciju, kas minēta 20. panta 2. punkta c) apakšpunktā, no visām attiecīgajām dalībvalstīm. Regulas 20. pantā izklāstītās prasības tiek izpildītas visās attiecīgajās dalībvalstīs un trešās valstīs.
Kopēju pieteikumu gadījumā attiecīgās valsts iebildumu procedūras veic visās attiecīgajās dalībvalstīs.
2. Ja reģistrācijas pieteikums attiecas uz ģeogrāfisko apgabalu kādā konkrētā dalībvalstī, to adresē šīs dalībvalsts iestādēm.
Dalībvalsts, izmantojot piemērotus līdzekļus, rūpīgi izskata pieteikumu, lai pārbaudītu, vai tas ir pamatots un atbilst šajā nodaļā paredzētajiem nosacījumiem.
3. Veicot šā panta 2. punkta otrajā daļā minēto izskatīšanu, dalībvalsts sāk valsts iebildumu procedūru, kas nodrošina pieteikuma atbilstīgu publicēšanu un paredz pieņemamu laikposmu, kurā jebkura likumīgi ieinteresēta fiziska vai juridiska persona, kas veic uzņēmējdarbību šīs dalībvalsts teritorijā vai ir šīs dalībvalsts pastāvīgais iedzīvotājs, var iesniegt iebildumus pret pieteikumu.
Dalībvalsts izskata saņemto iebildumu pieņemamību, ņemot vērā 25. pantā minētos kritērijus.
4. Ja pēc saņemto iebildumu izvērtēšanas dalībvalsts uzskata, ka šīs nodaļas prasības ir izpildītas, tā var pieņemt labvēlīgu lēmumu un iesniegt pieteikuma dokumentāciju Komisijai. Šādā gadījumā tā informē Komisiju par pieņemamiem iesniegtajiem iebildumiem, kuri saņemti no fiziskām vai juridiskām personām, kas vismaz piecus gadus ilgā nepārtrauktā laikposmā pirms 3. punktā minētās publicēšanas dienas ir likumīgi tirgojušas attiecīgos produktus, izmantojot attiecīgos nosaukumus. Dalībvalstis arī informē Komisiju par valsts tiesvedību, kas var ietekmēt reģistrācijas procedūru.
Dalībvalsts nodrošina, ka tās labvēlīgais lēmums tiek publiskots un ka jebkurai likumīgi ieinteresētai fiziskajai vai juridiskajai personai ir iespēja to pārsūdzēt.
Dalībvalsts nodrošina, ka tiek publiskota produkta specifikācijas versija, uz ko pamatojas tās labvēlīgais lēmums, un nodrošina elektronisku piekļuvi produkta specifikācijai.
Dalībvalsts arī nodrošina, ka tiek publicēta produkta specifikācijas versija, par kuru Komisija pieņem lēmumu saskaņā ar 23. panta 2. punktu.
5. Ja pieteikums attiecas uz ģeogrāfisku apgabalu, kas atrodas trešā valstī, pieteikumu Komisijai iesniedz vai nu tieši, vai ar attiecīgās trešās valsts iestāžu starpniecību.
6. Šajā pantā minētie dokumenti, kas tiek nosūtīti Komisijai, ir vienā no Savienības oficiālajām valodām.
22. pants
Valsts pagaidu aizsardzība
1. Dalībvalsts var — vienīgi pārejas laikā — nosaukumam piešķirt šajā regulā paredzēto aizsardzību valsts līmenī, sākot no dienas, kad pieteikums iesniegts Komisijai.
2. Šāda valsts pagaidu aizsardzība beidzas dienā, kad pieņem lēmumu par reģistrāciju saskaņā ar šo regulu vai atsauc pieteikumu.
3. Ja nosaukums netiek reģistrēts saskaņā ar šo regulu, šādas valsts pagaidu aizsardzības radītās sekas ir vienīgi attiecīgās dalībvalsts atbildībā.
4. Pasākumi, ko dalībvalstis veic saskaņā ar 1. punktu, rada sekas tikai valsts līmenī, un tie neietekmē Savienības iekšējo tirdzniecību vai starptautisko tirdzniecību.
23. pants
Komisijas veiktā rūpīgā izskatīšana un publikācija iebildumu sniegšanai
1. Komisija, izmantojot piemērotus līdzekļus, rūpīgi izskata ikvienu pieteikumu, ko tā saņem saskaņā ar 21. pantu, lai pārbaudītu, vai tas ir pamatots un vai tas atbilst šīs nodaļas nosacījumiem. Šāda izskatīšana nedrīkstētu būt ilgāka par 12 mēnešiem. Ja šis laikposms tiek pārsniegts, Komisija pieteikuma iesniedzējam rakstveidā norāda aizkavēšanās iemeslus.
Komisija vismaz reizi mēnesī publisko to nosaukumu sarakstu, par kuriem tai ir iesniegti reģistrācijas pieteikumi, kā arī datumus, kad tie iesniegti.
2. Ja, pamatojoties uz 1. punkta pirmajā daļā paredzēto izskatīšanu, Komisija uzskata, ka ir izpildīti šajā nodaļā paredzētie nosacījumi, tā Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicē 20. panta 1. punkta c) apakšpunktā minēto vienoto dokumentu un atsauci uz produkta specifikācijas publikāciju.
24. pants
Iebildumu procedūra
1.Trīs mēnešos pēc publicēšanas dienas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī dalībvalsts vai trešās valsts iestādes vai arī likumīgi ieinteresēta fiziskā vai juridiskā persona, kura veic uzņēmējdarbību trešā valstī, var iesniegt Komisijai paziņojumu par iebildumu.
Jebkura likumīgi ieinteresēta fiziskā vai juridiskā persona, kura veic uzņēmējdarbību vai ir pastāvīgais iedzīvotājs dalībvalstī, kas nav tā dalībvalsts, no kuras tika iesniegts pieteikums, termiņā, kurā saskaņā ar pirmo daļu pieļaujams iesniegt iebildumus, var iesniegt paziņojumu par iebildumu dalībvalstij, kurā tā veic uzņēmējdarbību.
Paziņojumā par iebildumu iekļauj deklarāciju, ka pieteikums varētu pārkāpt šajā nodaļā izklāstītos nosacījumus.
Paziņojums par iebildumu, kurā nav iekļauta šī deklarācija, ir nederīgs.
Komisija nekavējoties nosūta paziņojumu par iebildumu tai iestādei vai struktūrai, kas iesniegusi pieteikumu.
2. Ja paziņojumu par iebildumu iesniedz Komisijai un divos mēnešos pēc tam tiek iesniegts pamatots iebildumu paziņojums, Komisija pārbauda šā pamatotā iebildumu paziņojuma pieņemamību.
3. Divu mēnešu laikā pēc pieņemama pamatota iebildumu paziņojuma saņemšanas Komisija aicina iebildumus iesniegušo iestādi vai personu un pieteikumu iesniegušo iestādi vai struktūru saprātīgā laikposmā, kas nepārsniedz trīs mēnešus, veikt pienācīgu apspriešanos. Šis termiņš sākas dienā, kad uzaicinājums ieinteresētajām personām ir elektroniski nosūtīts.
Iebildumu iesniegusī iestāde vai persona un pieteikumu iesniegusī iestāde vai struktūra bez liekas kavēšanās uzsāk šādu pienācīgu apspriešanos. Tās viena otrai iesniedz būtisku informāciju, lai izvērtētu, vai reģistrācijas pieteikums atbilst šīs nodaļas nosacījumiem. Ja netiek panākta vienošanās, šo informāciju iesniedz arī Komisijai.
Ja ieinteresētās personas panāk vienošanos, iestādes dalībvalstī vai trešā valstī, no kuras pieteikums iesniegts, paziņo Komisijai visus faktorus, kas ļāvuši panākt šo vienošanos, tostarp pieteikuma iesniedzēja atzinumus un dalībvalsts vai trešās valsts, vai citas tādas fiziskas un juridiskas personas atzinumus, kuras iesniedza iebildumus.
Neatkarīgi no tā, vai ir panākta vienošanās, paziņojumu Komisijai sagatavo viena mēneša laikā pēc apspriešanās beigām.
Jebkurā brīdī šo trīs mēnešu laikā Komisija var pēc pieteikuma iesniedzēja pieprasījuma pagarināt apspriešanās termiņu ne vairāk kā par trim mēnešiem.
4. Ja pēc 3. punktā minētās pienācīgās apspriešanās informācija, kas publicēta saskaņā ar 23. panta 2. punktu, ir būtiski grozīta, Komisija atkārto 23. pantā minēto rūpīgo izskatīšanu.
5.Paziņojums par iebildumu, pamatots iebildumu paziņojums un saistītie dokumenti, kas Komisijai nosūtīti saskaņā ar šā panta 1.–4. punktu, ir vienā no Savienības oficiālajām valodām.
25. pants
Iebildumu pamatojums
1. Šīs regulas 24. panta 2. punktā minētais pamatotais iebildumu paziņojums ir pieņemams tikai tad, ja Komisija to ir saņēmusi minētajā punktā noteiktajā termiņā un ja tas:
(a) liecina, ka nav ievēroti 2. panta 1. punkta 6. apakšpunktā un 19. pantā minētie nosacījumi;
(b) liecina, ka ierosinātā nosaukuma reģistrācija būtu pretrunā 31. vai 32. pantam; vai
c) liecina, ka ierosinātā nosaukuma reģistrācija apdraudētu pilnīgi vai daļēji identiska nosaukuma vai preču zīmes pastāvēšanu vai tādu produktu pastāvēšanu, kas likumīgi tirgoti vismaz piecus gadus pirms 23. panta 2. punktā paredzētās publicēšanas dienas.
2. Iebildumu pamatojumu novērtē saistībā ar Savienības teritoriju.
26. pants
Pārejas laiks ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu lietošanai
1. Neskarot 18. pantu, Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka pārejas laiku līdz pieciem gadiem, lai attiecībā uz stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, kuru izcelsme ir dalībvalstī vai trešā valstī un kuru nosaukums ietver vai satur apzīmējumu, kas ir pretrunā 18. panta 2. punktam, atļautu turpināt lietot nosaukumu, ar kuru attiecīgais stiprais alkoholiskais dzēriens tika tirgots, ar nosacījumu, ka pieņemams iebildumu paziņojums saskaņā ar 21. panta 3. punktu vai 24. pantu liecina, ka attiecīgā nosaukuma reģistrācija apdraudētu:
(a) tāda pilnīgi identiska nosaukuma vai salikta nosaukuma pastāvēšanu, no kura kaut viens termins ir identisks reģistrējamajam nosaukumam; vai
(b) tādu citu nosaukumu pastāvēšanu, kas līdzinās reģistrējamajam nosaukumam, kurš attiecas uz stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, kas likumīgi ir bijuši tirgū vismaz piecus gadus pirms publikācijas dienas, kas paredzēta 23. panta 2. punktā.
Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 44. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
2. Neskarot 33. pantu, Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem pagarina šā panta 1. punktā minēto pārejas laiku pietiekami pamatotos gadījumos, ja ir pierādīts, ka:
(a) šā panta 1. punktā minētais nosaukums konsekventi un taisnīgi ir likumīgi izmantots vismaz 25 gadus, pirms nosaukuma aizsardzības pieteikums ticis iesniegts Komisijai;
(b) šā panta 1. punktā minētā nosaukuma izmantošanas mērķis nekad nav bijis gūt labumu no reģistrēta nosaukuma reputācijas un ka patērētāji nav tikuši un nav varējuši tikt maldināti par produkta patieso izcelsmi.
Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 44. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
3. Izmantojot 1. un 2. punktā minēto nosaukumu, marķējumā skaidri un redzami norāda izcelsmes valsti.
27. pants
Lēmums par reģistrāciju
1. Ja, pamatojoties uz Komisijai pieejamo informāciju pēc 23. panta 1. punkta pirmajā daļā paredzētās izskatīšanas, Komisija uzskata, ka nav izpildīti reģistrācijas nosacījumi, tā pieņem īstenošanas aktus, ar ko pieteikumu noraida. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 44. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
2. Ja Komisija nesaņem paziņojumu par iebildumu vai pieņemamus pamatotus iebildumu paziņojumus saskaņā ar 24. pantu, tā pieņem īstenošanas aktus, ar kuriem reģistrē nosaukumu, nepiemērojot 44. panta 2. punktā minēto procedūru.
3. Ja Komisija saņem pieņemamu pamatotu iebildumu paziņojumu, tā pēc 24. panta 3. punktā minētās pienācīgās apspriešanās un ņemot vērā tās rezultātus vai nu:
(a) ja ir panākta vienošanās – reģistrē nosaukumu, izmantojot īstenošanas aktus, kas pieņemti, nepiemērojot 44. panta 2. punktā minēto procedūru, un vajadzības gadījumā groza saskaņā ar 23. panta 2. punktu publicēto informāciju ar noteikumu, ka šie grozījumi nav būtiski; vai
(b) ja vienošanās nav panākta — pieņem īstenošanas aktus, izdarot lēmumu par reģistrāciju. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 44. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
4. Reģistrācijas aktus un lēmumus par noraidīšanu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Reģistrācijas akts piešķir aizsardzību 18. pantā minētajai ģeogrāfiskās izcelsmes norādei.
28. pants
Produkta specifikācijas grozījums
1. Grupa, kurai ir likumīgas intereses, var iesniegt pieteikumu produkta specifikācijas grozījuma apstiprināšanai.
Pieteikumā apraksta un pamato pieprasītos grozījumus.
2. Grozījumus ir apstiprinājusi dalībvalsts, kuras teritorijā atrodas attiecīgā produkta ražošanas ģeogrāfiskais apgabals.
Tomēr, ja grozījumu pieteikumos ietilpst viens vai vairāki tādi grozījumi produkta specifikācijā, kuri attiecas uz produkta būtiskajām īpašībām, maina 19. panta f) punktā minēto saikni, ietver izmaiņas nosaukumā vai jebkurā stiprā alkoholiskā dzēriena nosaukuma daļā, ietekmē noteikto ģeogrāfisko apgabalu vai palielina produkta tirdzniecības ierobežojumus vai paplašina tā izejvielu klāstu, dalībvalsts iesniedz grozījuma pieteikumu Komisijai apstiprināšanai, un pieteikumu izskata saskaņā ar procedūru, kas izklāstīta 21.–27. pantā.
3. Pieteikumu izskata, balstoties uz ierosināto grozījumu.
29. pants
Anulēšana
Komisija pēc savas iniciatīvas vai pēc jebkuras tādas fiziskas vai juridiskas personas pieprasījuma, kurai ir likumīgas intereses, var pieņemt īstenošanas aktus, lai anulētu ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reģistrāciju šādos gadījumos:
(a) ja nav nodrošināta atbilstība produkta specifikācijas nosacījumiem;
(b) ja neviens produkts ar attiecīgo ģeogrāfiskās izcelsmes norādi nav laists tirgū vismaz septiņus gadus.
Komisija var anulēt attiecīgo reģistrāciju pēc tādu ražotāju pieprasījuma, kuru produktu tirgo ar reģistrēto nosaukumu. Regulas 21., 23., 24. un 27. pants attiecas uz anulēšanas procedūru.
Pirmajā daļā minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 44. panta 2. punktā.
30. pants
Stipro alkoholisko dzērienu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrs
Komisija, nepiemērojot 44. panta 2. punktā minēto procedūru, pieņem īstenošanas aktus, ar kuriem izveido un kārto publiski pieejamu atjauninātu tādu stipro alkoholisko dzērienu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistru, kuras ir atzītas saskaņā ar šo shēmu (“reģistrs”).
Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem paredz sīki izstrādātus noteikumus par reģistra formu un saturu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 44. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
To stipro alkoholisko dzērienu ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kuri ražoti trešās valstīs un kuri Savienībā ir aizsargāti saskaņā ar starptautisku nolīgumu, kurā Savienība ir Līgumslēdzēja puse, var iekļaut reģistrā kā aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes.
31. pants
Homonīmas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes
1.Nosaukumu, par ko ir iesniegts pieteikums un kas ir pilnīgs vai daļējs homonīms nosaukumam, kurš jau ir reģistrēts saskaņā ar šo regulu, reģistrē, pienācīgi ņemot vērā vietējo un tradicionālo nosaukuma lietojumu un sajaukšanas iespējamību.
2. Homonīmu, kas maldina pircēju, liekot domāt, ka produkta izcelsme ir citur, nereģistrē, pat ja šis nosaukums ir pareizs attiecībā uz minēto produktu faktisko izcelsmes teritoriju, reģionu vai vietu.
3.Reģistrētu homonīmu nosaukumu var lietot vienīgi tad, ja vēlāk reģistrētais homonīmais nosaukums praksē ir pietiekami atšķirīgs no iepriekš reģistrētā nosaukuma, ņemot vērā nepieciešamību nodrošināt vienlīdzīgu attieksmi pret attiecīgajiem ražotājiem un nemaldināt patērētāju.
32. pants
Konkrēti aizsardzības atteikuma pamatojuma elementi
1.Nosaukums, kas kļuvis par sugasvārdu, netiek aizsargāts kā ģeogrāfiskās izcelsmes norāde.
Lai noskaidrotu, vai nosaukums kļuvis par sugasvārdu, ņem vērā visus būtiskos faktorus, jo īpaši:
(a)pašreizējo stāvokli Savienībā, jo īpaši patēriņa vietās;
(b)attiecīgos Savienības vai valsts tiesību aktus.
2.Nosaukums netiek aizsargāts kā ģeogrāfiskās izcelsmes norāde, ja, ņemot vērā preču zīmes reputāciju un atpazīstamību, aizsardzība varētu maldināt patērētāju par stiprā alkoholiskā dzēriena patieso identitāti.
3. Nosaukums netiek aizsargāts kā ģeogrāfiskās izcelsmes norāde, ja ražošanas vai sagatavošanas pasākumi, kas ir obligāti attiecīgā stiprā alkoholiskā dzēriena kategorijai, nenotiek attiecīgajā ģeogrāfiskajā apgabalā.
33. pants
Preču zīmju un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu attiecības
1. Tādas preču zīmes reģistrāciju, kurā ir ietverta vai kura ir kāda no reģistrā iekļautajām ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, atsaka vai atzīst par nederīgu, ja preču zīmes izmantojums varētu radīt kādu no 18. panta 2. punktā minētajām situācijām.
2.Preču zīmi, kuras lietojums atbilst kādai no 18. panta 2. punktā minētajām situācijām un kuras reģistrācijas pieteikums ir iesniegts, kura ir reģistrēta vai iegūta lietojuma dēļ — ja tādu iespēju paredz attiecīgi tiesību akti — Savienības teritorijā godprātīgi vai nu pirms datuma, kad izcelsmes valstī sākusies ģeogrāfiskās izcelsmes norādes aizsardzība, vai arī līdz 1996. gada 1. janvārim, var izmantot arī turpmāk, neņemot vērā to, ka ir reģistrēta kāda ģeogrāfiskās izcelsmes norāde, ja vien nav pamatojuma preču zīmi pasludināt par nederīgu vai to atsaukt saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/95/EK 17 vai Padomes Regulu (EK) Nr. 207/2009 18 .
34. pants
Īstenošanas pilnvaras attiecībā uz esošajām aizsargātajām ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm
1.Neskarot 2. punktu, stipro alkoholisko dzērienu ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kas ir aizsargātas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 110/2008, automātiski tiek aizsargātas kā ģeogrāfiskās izcelsmes norādes saskaņā ar šo regulu. Komisija ieraksta tās reģistrā.
2. Laikposmā līdz diviem gadiem pēc šīs regulas stāšanās spēkā Komisija ar īstenošanas aktiem var pēc savas ierosmes nolemt anulēt Regulas (EK) Nr. 110/2008 20. pantā minēto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību, ja tās neatbilst 2. panta 1. punkta 6) apakšpunkta prasībām. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 44. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
35. pants
Atbilstības produkta specifikācijai pārbaude
1.Attiecībā uz Savienības ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm produkta specifikācijas ievērošanas pārbaudi pirms produkta laišanas tirgū nodrošina vismaz viena:
(a)regulas 40. panta 1. punktā minētā kompetentā iestāde; vai
(b)tāda kontroles institūcija Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 882/2004 19 2. panta otrās daļas 5) punkta nozīmē, kura darbojas kā produktu sertifikācijas struktūra.
Neatkarīgi no dalībvalstu valsts tiesību aktiem izdevumus par šādu produkta specifikācijas ievērošanas pārbaudi sedz pārtikas nozares uzņēmēji, kuru produktus pārbauda.
2.Attiecībā uz trešās valsts ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm produkta specifikācijas ievērošanas pārbaudi pirms produkta laišanas tirgū nodrošina vismaz viena:
(a)valsts kompetentā iestāde, ko izraudzījusies trešā valsts; vai
(b)produkta sertifikācijas iestāde.
3.Dalībvalstis publisko šā panta 1. punktā minēto iestāžu un struktūru nosaukumus un adreses un šo informāciju periodiski atjaunina.
Komisija publisko šā panta 2. punktā minēto iestāžu un struktūru nosaukumus un adreses un šo informāciju periodiski atjaunina.
4.Produktu sertifikācijas iestādes, kas minētas 1. punkta b) apakšpunktā un 2. punkta b) apakšpunktā, atbilst Eiropas standartam ISO/IEC 17065:2012 un ir akreditētas saskaņā ar to.
5.Kompetentās iestādes vai struktūras kas minētas 1. un 2. punktā, kad tās pārbauda aizsargātās ģeogrāfiskās izcelsmes norādes atbilstību produkta specifikācijai, ir objektīvas un taisnīgas. To rīcībā ir kvalificēts personāls un resursi, kas vajadzīgi uzdevumu veikšanai.
36. pants
Nosaukuma lietošanas tirgū uzraudzība
1.Dalībvalstis, pamatojoties uz riska analīzi, veic pārbaudes attiecībā uz reģistrēto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu lietošanu tirgošanas vietā un veic visus vajadzīgos pasākumus gadījumā, ja tiek pārkāptas šīs nodaļas prasības.
2.Dalībvalstis informē Komisiju par to kompetento iestāžu nosaukumiem un adresēm, kas atbild par kontroli saistībā ar nosaukuma lietošanu tirgū un kas izraudzītas saskaņā ar 40. pantu. Komisija publisko minēto iestāžu nosaukumus un adreses.
37. pants
Procedūra un prasības, kontroles darbību plānošana un ziņojumi
1.Procedūras un Regulā (EK) Nr. 882/2004 noteiktās prasības piemēro mutatis mutandis attiecībā uz pārbaudēm, kas paredzētas šīs regulas 35. un 36. pantā.
2.Dalībvalstis nodrošina, ka pasākumus pienākumu kontrolei saskaņā ar šo nodaļu īpaši paredz atsevišķā valsts daudzgadu kontroles plānu iedaļā atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 882/2004 41.–43. pantam.
3.Gada ziņojumos, kas minēti Regulas (EK) Nr. 882/2004 44. panta 1. punktā, atsevišķā iedaļā iekļauj šajā noteikumā paredzēto informāciju attiecībā uz šajā regulā noteikto pienākumu kontroli.
38. pants
Deleģētās pilnvaras
1.Lai ņemtu vērā ražošanas īpašās iezīmes noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos saskaņā ar 43. pantu attiecībā uz:
(a)ģeogrāfiskā apgabala robežu noteikšanas papildkritērijiem un
(b)ierobežojumiem un atkāpēm, kas saistītas ar ražošanu noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā.
2.Lai nodrošinātu produkta kvalitāti un izsekojamību, Komisija ar deleģētajiem aktiem, kas pieņemti saskaņā ar 43. pantu, var paredzēt nosacījumus, saskaņā ar kuriem produkta specifikācijā var ietvert informāciju par iepakošanu, kā minēts 19. panta e) punktā, vai jebkādu īpašu marķēšanas noteikumu, kā minēts 19. panta h) punktā.
3.Lai nodrošinātu ražotāju vai tirgus dalībnieku tiesības vai likumīgās intereses, Komisija ar deleģētajiem aktiem, kas pieņemti saskaņā ar 43. pantu, var noteikt:
(a)kādos gadījumos atsevišķs ražotājs var pieteikties uz ģeogrāfiskās izcelsmes norādes aizsardzību;
(b)nosacījumus, kas jāievēro attiecībā uz pieteikumu par ģeogrāfiskās izcelsmes norādes aizsardzību, iepriekšējām valsts procedūrām, Komisijas veiktu rūpīgu pārbaudi, iebildumu procedūras un ģeogrāfiskās izcelsmes norādes anulēšanu, tostarp gadījumos, kad ģeogrāfiskais apgabals aptver vairāk nekā vienu valsti.
4. Lai nodrošinātu, ka produkta specifikācijas sniedz būtisku un kodolīgu informāciju, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 43. pantu, paredzot noteikumus, ar kuriem ierobežo produkta specifikācijā iekļaujamo informāciju, ja šāda ierobežošana ir nepieciešama, lai izvairītos no pārlieku apjomīgiem reģistrācijas pieteikumiem.
5.Lai atvieglotu grozījumu pieteikuma administratīvo procesu, tostarp ja grozījums attiecas uz produkta specifikācijas pagaidu grozījumu, kas izriet no valsts iestāžu uzliktiem obligātiem sanitāriem un fitosanitāriem pasākumiem vai kas ir saistīti ar dabas katastrofām vai nelabvēlīgiem laikapstākļiem, ko oficiāli atzinušas kompetentās iestādes, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 43. pantu, lai noteiktu nosacījumus un prasības attiecībā uz procedūru par grozījumiem, kas jāapstiprina gan dalībvalstīm, gan Komisijai.
6.Lai nepieļautu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu nelikumīgu izmantošanu, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 43. pantu par attiecīgiem pasākumiem, kas šajā sakarā jāīsteno dalībvalstīm.
7.Lai nodrošinātu šajā nodaļā paredzēto pārbaužu efektivitāti, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 43. pantu par vajadzīgajiem pasākumiem attiecībā uz pārtikas nozares dalībnieku paziņošanu kompetentajām iestādēm.
39. pants
Īstenošanas pilnvaras
Komisija var pieņem īstenošanas aktus, paredzot sīki izstrādātus noteikumus par:
a)specifikācijas formu un pasākumiem attiecībā uz produkta specifikācijā iekļaujamo informāciju par saikni starp ģeogrāfisko apgabalu un galaproduktu;
b) pieteikumu procedūrām, formu un noformējumu, tostarp par pieteikumiem, kas skar vairāk nekā vienas valsts teritoriju;
c)iebildumu procedūrām, formu un noformējumu;
d) grozījuma pieteikuma formu un noformējumu;
e)anulēšanas procesa procedūrām un formu, kā arī par anulēšanas pieprasījumu noformējumu;
f)pārbaudēm un verifikāciju, kas jāveic dalībvalstīm, tostarp testēšanu.
Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 44. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
IV NODAĻA
PĀRBAUDES, INFORMĀCIJAS APMAIŅA, DALĪBVALSTU TIESĪBU AKTI
40. pants
Stipro alkoholisko dzērienu pārbaudes
1.Dalībvalstis ir atbildīgas par stipro alkoholisko dzērienu pārbaudēm. Tās veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu atbilstību šai regulai, un izraugās kompetentās iestādes, kas atbild par atbilstību šai regulai.
2.Komisija, apspriežoties ar dalībvalstīm, nodrošina šīs regulas vienādu piemērošanu un vajadzības gadījumā ar īstenošanas aktiem pieņem noteikumus par administratīvām un fiziskām pārbaudēm, kas dalībvalstīm jāveic attiecībā uz pienākumiem, kuri izriet no šīs regulas piemērošanas. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 44. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
41. pants
Informācijas apmaiņa
1.Dalībvalstis un Komisija savstarpēji apmainās ar informāciju, kas vajadzīga, lai piemērotu šo regulu.
2.Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētus tiesību aktus saskaņā ar 43. pantu attiecībā uz apmaināmās informācijas raksturu un veidu.
3.Komisija ir pilnvarota pieņemt īstenošanas tiesību aktus par informācijas apmaiņas metodēm.
Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 44. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
42. pants
Dalībvalstu tiesību akti
1.Īstenojot kvalitātes politiku attiecībā uz stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, kas ražoti pašu teritorijā, un jo īpaši reģistrā ierakstītajām ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm vai jaunas ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību, dalībvalstis var pieņemt noteikumus par ražošanu, aprakstu, noformējumu un marķējumu, kas ir stingrāki nekā II pielikumā paredzētie, ciktāl minētie noteikumi ir saderīgi ar Savienības tiesību aktiem.
2.Dalībvalstis neaizliedz vai neierobežo tādu stipro alkoholisko dzērienu importu, pārdošanu vai patēriņu, kuri atbilst šīs regulas prasībām.
V NODAĻA
Pilnvaru deleģēšana, īstenošanas noteikumi, atcelšana un grozījumi, pārejas un nobeiguma noteikumi
1. IEDAĻA
PILNVARU DELEĢĒŠANA UN ĪSTENOŠANAS NOTEIKUMI
43. pants
Deleģēšana
1.Pilnvaras pieņemt deleģētus aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā paredzētos nosacījumus.
2.Komisija ir pilnvarota pieņemt 5., 16., 38., 41. pantā un 46. panta 2. punktā minētos deleģētos aktus uz nenoteiktu laiku pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas.
3.Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 5., 16., 38., 41. pantā un 46. panta 2. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar nevienu jau spēkā esošu deleģēto aktu.
4.Pirms deleģēta akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar katras dalībvalsts ieceltajiem ekspertiem saskaņā ar principiem, kas paredzēti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.
5.Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.
6.Saskaņā ar 5., 16., 38., 41. pantu un 46. panta 2. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas minēto termiņu pagarina par diviem mēnešiem.
44. pants
Komiteju procedūra
1.Komisijai palīdz Stipro alkoholisko dzērienu komiteja, kas izveidota ar Regulu (EEK) Nr. 1576/89 20 . Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.
2.Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.
2. iedaļa
ATCELŠANA, PĀREJAS UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI
45. pants
Atcelšana
Regulu (EK) Nr. 110/2008 atceļ.
Atsauces uz Regulu (EK) Nr. 110/2008 uzskata par atsaucēm uz šo regulu.
46. pants
Pārejas pasākumi
1. Stipros alkoholiskos dzērienus, kas atbilst prasībām, kuras noteiktas Regulā (EK) Nr. 110/2008, var turpināt laist tirgū, līdz krājumi ir iztukšoti.
2. Lai atvieglotu pāreju no Regulā (EK) Nr. 110/2008 paredzētajiem noteikumiem uz šajā regulā paredzētajiem noteikumiem, Komisija vajadzības gadījumā ar deleģētiem aktiem var pieņemt pasākumus, lai grozītu šo regulu vai no tās atkāptos 3 gadu laikā pēc regulas stāšanās spēkā.
3. Regulas 19.–23., 28. un 29. pantu piemēro aizsardzības pieteikumiem, grozījumu un anulēšanas pieteikumiem, kas iesniegti pēc dienas, kad sāk piemērot šo regulu.
Regulas (EK) Nr. 110/2008 attiecīgos noteikumus turpina piemērot aizsardzības pieteikumiem un produkta specifikācijas grozījumu pieteikumiem, un anulēšanas pieprasījumiem, kas vēl nav izskatīti dienā, kad stājas spēkā šī regula.
Noteikumus par iebildumu procedūru, kas minēta 24.–26. punktā, piemēro aizsardzības pieteikuma, grozījumu pieteikuma un anulēšanas pieprasījuma procedūrām, par kurām dienā, kad stājas spēkā šī regula, vienotais dokuments, grozījuma pieteikums vai anulēšanas pieprasījums vēl nav publicēts. Attiecīgos Regulas (EK) Nr. 110/2008 noteikumus turpina piemērot aizsardzības pieteikuma, grozījumu pieteikuma un anulēšanas pieprasījuma procedūrām, par kurām dienā, kad stājas spēkā šī regula, vienotais dokuments, grozījuma pieteikums vai anulēšanas pieprasījums vēl nav publicēts.
4.Attiecībā uz ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, kas reģistrētas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 110/2008, Komisija pēc dalībvalsts pieprasījuma Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicē minētās dalībvalsts iesniegto vienoto dokumentu. Minētajai publikācijai pievieno atsauci uz produkta specifikācijas publikāciju, un tai neseko iebilduma procedūra.
47. pants
Stāšanās spēkā un piemērošana
Šī regula stājas spēkā septītajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
To piemēro no [...].
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē,
Eiropas Parlamenta vārdā — Padomes vārdā —
priekšsēdētājs priekšsēdētājs
EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 1.12.2016
COM(2016) 750 final
PIELIKUMI
dokumentam
Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai
par stipro alkoholisko dzērienu definīciju, noformēšanu un marķēšanu, stipro alkoholisko dzērienu nosaukumu lietošanu citu pārtikas produktu noformējumā un marķējumā un par stipro alkoholisko dzērienu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību
I PIELIKUMS
TEHNISKĀS DEFINĪCIJAS
Tehniskās definīcijas un prasības, kā minēts 2. panta 2. punktā, ir šādas.
(1)“lauksaimniecības izcelsmes etilspirts” ir alkoholisks šķidrums, kam ir šādas īpašības —
a) organoleptiskās īpašības: nav konstatējama cita garša, kā tikai tā ražošanā izmantojamās izejvielas garša;
b)minimālā spirta tilpumkoncentrācija: 96,0 %;
c)maksimālais atliekvielu daudzums:
i)kopējais skābums, ko izsaka kā etiķskābes daudzumu gramos uz hektolitru 100 tilp. % spirta: 1,5;
ii)esteri, ko izsaka kā etilacetāta daudzumu gramos uz hektolitru 100 % spirta: 1,3;
iii)aldehīdi, ko izsaka kā acetaldehīda daudzumu gramos uz hektolitru 100 % spirta: 0,5;
iv)augstākie spirti, ko izsaka kā metil-2-propanola-1 daudzumu gramos uz hektolitru 100 tilp. % spirta: 0,5;
v)metanols, ko izsaka gramos uz hektolitru 100 tilp. % spirta: 30;
vi)sausais ekstrakts, ko izsaka gramos uz hektolitru 100 tilp. % spirta: 1,5;
vii)gaistošās bāziskās vielas, kas satur slāpekli un ko izsaka kā slāpekļa daudzumu gramos uz hektolitru 100 tilp. % spirta: 0,1;
viii)furfurols: nav konstatējams.
(2)“Lauksaimniecības izcelsmes destilāts” ir alkoholisks šķidrums, ko iegūst, destilējot Līguma I pielikumā uzskaitīta lauksaimniecības produkta vai produktu raudzēšanas produktus, bet kam nav etilspirta vai stiprā alkoholiskā dzēriena īpašību, un kas saglabā izmantotās(-o) izejvielas(-u) aromātu un garšu.
Dodot norādi uz izmantoto izejvielu, destilātam ir jābūt iegūtam tikai un vienīgi no minētās izejvielas.
(3)“Saldināšana”, gatavojot stipro alkoholisku dzērienu, ir viena vai vairāku šādu produktu izmantojums:
a)neattīrīts cukurs, baltais cukurs, rafinēts baltais cukurs, dekstroze, fruktoze, glikozes sīrups, cukura šķīdums, invertcukura šķīdums, invertcukura sīrups, kā noteikts Padomes Direktīvā 2001/111/EK 1 ;
b)rektificēts vīnogu misas koncentrāts, vīnogu misas koncentrāts, svaigu vīnogu misa;
c)brūnināts cukurs, kas iegūts tikai un vienīgi no kontroles režīmā karsētas saharozes bez bāziskām vielām, neorganiskām skābēm vai citām ķīmiskām piedevām;
d)medus, kā noteikts Padomes Direktīvā 2001/110/EK 2 ;
e)ceratoniju sīrups;
f)citas dabīgas vielas ar ogļhidrātiem, kuru iedarbība ir līdzīga a) –e) punktā minēto produktu iedarbībai.
(4)“Spirta pievienošana” ir lauksaimniecības izcelsmes etilspirta un/vai lauksaimniecības izcelsmes destilātu pievienošana stiprajam alkoholiskajam dzērienam.
(5)“Ūdens pievienošana” ir tāda ūdens pievienošana, kas var būt destilēts, demineralizēts, permutēts vai mīkstināts stipro alkoholisko dzērienu gatavošanā. Šis papildinājums ir atļauts ar nosacījumu, ka ūdens kvalitāte atbilst Padomes Direktīvai 98/83/EK 3 un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2009/54/EK 4 un ka stiprā alkoholiskā dzēriena spirta tilpumkoncentrācija pēc šādas pievienošanas joprojām atbilst minimālā spirta tilpumkoncentrācijai, kas paredzēta attiecīgā stiprā alkoholiskā dzēriena kategorijai.
(6)“Kupažēt” nozīmē apvienot divus vai vairākus vienas kategorijas stipros alkoholiskos dzērienus, kuru sastāvs tikai mazliet atšķiras viena vai vairāku šādu faktoru dēļ:
(a)gatavošanas metode;
(b)izmantotie destilatori;
(c)nogatavināšanas vai izturēšanas laiks;
(d)ražošanas ģeogrāfiskais apgabals.
Šādi ražots stiprais alkoholiskais dzēriens pieder pie tās pašas kategorijas, pie kuras pieder sākotnējie stiprie alkoholiskie dzērieni pirms kupažēšanas.
(7)“Nogatavināšana vai izturēšana” ir dabiska konkrētu reakciju norise piemērotos traukos, lai attiecīgam stiprajam alkoholiskajam dzērienam piešķirtu iepriekš nebijušas organoleptiskās īpašības.
(8)“Aromatizētāji” ir “aromatizētāji”, kā definēts Regulas (EK) Nr. 1334/2008 3. panta 2. punkta a) apakšpunktā.
(9)“Aromatizējoša viela” ir “aromatizējoša viela”, kā definēts Regulas (EK) Nr. 1334/2008 3. panta 2. punkta b) apakšpunktā.
(10)“Dabīga aromatizējoša viela” ir “dabīga aromatizējoša viela”, kā definēts Regulas (EK) Nr. 1334/2008 3. panta 2. punkta c) apakšpunktā.
(11)“Aromatizējoši preparāti” ir “aromatizējoši preparāti”, kā definēts Regulas (EK) Nr. 1334/2008 3. panta 2. punkta d) apakšpunktā.
(12)“Citi aromatizētāji” ir “citi aromatizētāji”, kā definēts šā Regulas (EK) Nr. 1334/2008 3. panta 2. punkta h) apakšpunktā.
(13)“krāsvielas” ir “krāsvielas”, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1333/2008 5 I pielikuma 2. punktā.
(14)“Iekrāsošana” ir kāda stiprā alkoholiskā dzēriena gatavošanā izmantot vienu vai vairākas krāsvielas, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 1333/2008 I pielikuma 2. punktā.
(15)“Spirta tilpumkoncentrācija” ir tīra spirta tilpums attiecīgā produktā, 20 °C temperatūrā — attiecībā pret visu minētā produkta tilpumu tādā pašā temperatūrā.
(16)“Gaistošo vielu saturs” ir tādu gaistošo vielu, izņemot etilspirtu un metanolu, apjoms, kuras satur stiprais alkoholiskais dzēriens, kas iegūts destilācijas ceļā tikai izmantoto izejvielu destilācijas vai redestilācijas rezultātā.
(17)“Iepakojums” ir aizsargājošs iesaiņojums, kartona kārbas, kastes, konteineri un pudeles, ko izmanto stipro alkoholisko dzērienu transportēšanā.
II PIELIKUMS
I DAĻA
Stipro alkoholisko dzērienu kategorijas
1. Rums
a)rums ir viens no turpmāk minētajiem:
i)stiprais alkoholiskais dzēriens, ko ražo, tikai destilējot melasi vai sīrupu, kuru iegūst, ražojot cukurniedru cukuru, vai no pašas cukurniedru sulas, kura destilātā spirta tilpumkoncentrācija ir mazāka par 96 %, tāpēc destilātam ir īpašas, labi atšķiramas, rumam raksturīgas organoleptiskās īpašības; vai
ii)stiprais alkoholiskais dzēriens, ko ražo, tikai raudzējot un destilējot cukurniedru sulu, un kam piemīt rumam raksturīgs aromāts, un gaistošu vielu saturs tajā ir 225 grami vai vairāk uz hektolitru 100 tilp. % spirta. Šo stipro alkoholisko dzērienu var laist tirgū, ar vārdu “lauksaimniecības” papildinot tirdzniecības nosaukumu “rums”, kam pievienota jebkura no reģistrētajām Francijas aizjūras departamentu vai Madeiras autonomā reģiona ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm.
b)Spirta tilpumkoncentrācija rumā ir ne zemāka kā 37,5 %.
c)Nepievieno atšķaidītu vai neatšķaidītu spirtu, kā noteikts I pielikuma 4. punktā.
d)Rumu nearomatizē.
e)Rumam drīkst pievienot tikai karamelizētu cukuru, lai pielāgotu krāsu.
f)Jebkurām reģistrētām ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm drīkst pievienot vārdu “traditionnel”, ja rumu ražo, spirta tilpumkoncentrācijā, kas mazāka par 90 % destilējot tādas alkoholiski raudzētas spirta izejvielas, kas cēlušās tikai un vienīgi attiecīgā ražošanas vietā. Tādā rumā gaistošu vielu saturam ir jābūt 225 grami vai vairāk uz hektolitru 100 tilp. % spirta, un rums nedrīkst būt saldināts. Vārda “traditionnel” lietojums neliedz izmantot apzīmējumus “iegūts cukura ražošanā” vai “lauksaimniecības-”, ko var pievienot tirdzniecības nosaukumam “rums” kopā ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, kas minētas a) punkta ii) apakšpunktā.
Šis nosacījums neietekmē vārda “traditionnel” lietojumu visiem produktiem (saskaņā ar to īpašajiem kritērijiem), uz ko neattiecas šī kategorija.
2. Whisky jeb Whiskey
a)Whisky jeb Whiskey ir stiprais alkoholiskais dzēriens, kas ražots, tikai veicot visas turpmāk norādītās ražošanas darbības:
i)graudu iesala misas destilāciju, neatkarīgi no tā, vai tai ir pievienoti veseli citu graudaugu graudi, un kas ir iegūts šādi:
–pārvēršot cukurā, izmantojot diastāzi — neatkarīgi no tā, vai tas ir panākts ar citiem dabīgiem fermentiem vai bez tiem,
–raudzēts, izmantojot raugu;
ii)destilējot vienu vai vairākas reizes, ar spirta tilpumkoncentrāciju, kas zemāka par 94,8 %, lai destilātam būtu izmantoto izejvielu aromāts un garša;
iii)iegūto destilāta galaproduktu vismaz trīs gadus nogatavinot koka mucās ar tilpumu, kas nepārsniedz 700 litrus.
Destilāta galaprodukts, kam drīkst pievienot tikai ūdeni vai vienkāršu karamelizētu cukuru (iekrāsošanai), saglabā krāsu, aromātu un garšu, ko iegūst i), ii) un iii) apakšpunktā aprakstītajā ražošanas procesā.
b)Spirta tilpumkoncentrācija Whisky jeb Whiskey ir ne zemāka kā 40 %.
c)Nepievieno atšķaidītu vai neatšķaidītu spirtu, kā noteikts I pielikuma 54. punktā.
d)Whisky jeb Whiskey nesaldina un nearomatizē, un tā vienīgās piedevas ir vienkāršs karamelizēts cukurs, ko lieto iekrāsošanai.
3. Graudu spirts
a)Graudu spirts ir stiprais alkoholiskais dzēriens, ko iegūst, tikai destilējot raudzētu graudaugu pilngraudu misu, un kas organoleptiskās īpašības iegūst no izmantotajiem izejmateriāliem.
b)Spirta tilpumkoncentrācija graudu spirtā ir ne zemāka kā 37 %, izņēmums ir “Korn”.
c)Nepievieno atšķaidītu vai neatšķaidītu spirtu, kā noteikts I pielikuma 4. punktā.
d)Graudu spirtu nearomatizē.
e)Graudu spirtam drīkst pievienot tikai karamelizētu cukuru, lai pielāgotu krāsu.
f)Graudu spirta tirdzniecības nosaukums var būt “graudu brendijs”, ja tas ir destilēts no raudzētas graudaugu pilngraudu misas, ar spirta tilpumkoncentrāciju, kas mazāka par 95 %, un tā organoleptiskajām īpašībām jābūt iegūtām no izmantotajiem izejmateriāliem.
4. Vīna spirts
a)Vīna spirts ir stiprais alkoholiskais dzēriens, kas atbilst šādiem nosacījumiem:
i)to ražo, tikai destilējot vīnu vai destilācijas vajadzībām stiprinātu vīnu līdz spirta tilpumkoncentrācijai, kas mazāka par 86 %, vai atkārtoti destilējot vīna destilātu ar spirta tilpumkoncentrāciju, kas mazāka par 86 %;
ii)gaistošu vielu saturs tajā ir 125 grami vai vairāk uz hektolitru 100 tilp. % spirta;
iii)maksimālais metanola saturs tajā ir 200 grami uz hektolitru 100 tilp. % spirta.
b)Spirta tilpumkoncentrācija vīna spirtā ir ne zemāka kā 37,5 %.
c)Nepievieno atšķaidītu vai neatšķaidītu spirtu, kā noteikts I pielikuma 4. punktā.
d)Vīna spirtu nearomatizē. Tas neizslēdz tradicionālas ražošanas metodes.
e)Vīna spirtam drīkst pievienot tikai karamelizētu cukuru, lai pielāgotu krāsu.
f)Ja vīna spirts ir nogatavināts, to joprojām var laist tirgū kā “vīna spirtu” ar noteikumu, ka tas ir nogatavināts tik ilgi, vai ilgāk par to, kas paredzēts 5. kategorijā definētiem stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem.
5. Brandy jeb Weinbrand
a)Brandy jeb Weinbrand ir stiprais alkoholiskais dzēriens, kas atbilst šādiem nosacījumiem:
i)to ražo no vīna spirta — neatkarīgi no tā, vai pievieno vīna destilātu — un ko destilē ar spirta tilpumkoncentrāciju, kas zemāka par 94,8 % — ar noteikumu, ka destilāta saturs galaproduktā nepārsniedz 50 % no spirta satura galaproduktā;
ii)to nogatavina vismaz vienu gadu ozolkoka tvertnēs vai vismaz sešus mēnešus ozolkoka mucās, kuru tilpums ir mazāks par 1000 litriem;
iii)gaistošu vielu saturs tajā ir 125 grami vai vairāk uz hektolitru 100 tilp. % spirta, un to iegūst, tikai un vienīgi destilējot vai atkārtoti destilējot izmantotos izejmateriālus;
iv)maksimālais metanola saturs tajā ir 200 grami uz hektolitru 100 tilp. % spirta.
b)Spirta tilpumkoncentrācija Brandy jeb Weinbrand ir ne zemāka kā 36 %.
c)Nepievieno atšķaidītu vai neatšķaidītu spirtu, kā noteikts I pielikuma 4. punktā.
d)Brandy jeb Weinbrand nearomatizē. Tas neizslēdz tradicionālas ražošanas metodes.
e)Brandy jeb Weinbrand drīkst pievienot tikai karamelizētu cukuru, lai pielāgotu krāsu.
6. Vīnogu čagu spirts jeb vīnogu čagu degvīns
a)Vīnogu čagu spirts jeb vīnogu čagu degvīns ir stiprais alkoholiskais dzēriens, kas atbilst šādiem nosacījumiem:
i)to ražo tikai un vienīgi no raudzētām vīnogu čagām, ko destilē vai nu tieši ar ūdens tvaikiem, vai pēc ūdens pievienošanas;
ii)vīnogu čagām var pievienot mazliet vīna nogulu — ne vairāk kā 25 kg nogulu pie 100 kg izmantoto vīnogu čagu;
iii)no nogulām iegūtā spirta saturs galaproduktā nav augstāks par 35 % no visa spirta satura;
iv)destilācija notiek vīnogu čagu klātbūtnē, un spirta tilpumkoncentrācija destilātā ir zemāka par 86 %;
v)ir pieļaujama atkārtota destilācija tādā pašā spirta tilpumkoncentrācijā;
vi)gaistošu vielu saturs tajā ir 140 gramu vai vairāk uz hektolitru 100 tilp. % spirta, un maksimālais metanola saturs tajā ir 1000 grami uz hektolitru 100 tilp. % spirta.
b)Spirta tilpumkoncentrācija vīnogu čagu spirtā jeb vīnogu čagu degvīnā ir ne zemāka kā 37,5 %.
c)Nepievieno atšķaidītu vai neatšķaidītu spirtu, kā noteikts I pielikuma 4. punktā.
d)Vīnogu čagu spirtu jeb vīnogu čagu degvīnu nearomatizē. Tas neizslēdz tradicionālas ražošanas metodes.
e)Vīnogu čagu spirtam jeb vīnogu čagu degvīnam drīkst pievienot tikai karamelizētu cukuru, lai pielāgotu krāsu.
7. Augļu čagu spirts
a)Augļu čagu spirts ir stiprais alkoholiskais dzēriens, kas atbilst šādiem nosacījumiem:
i)to iegūst, tikai raudzējot un destilējot augļu čagas, kas nav vīnogu čagas, un spirta tilpumkoncentrācija destilātā zemāka par 86 %;
ii)gaistošu vielu saturs tajā ir ne mazāk kā 200 grami uz hektolitru 100 tilp. % spirta;
iii)maksimālais metanola saturs tajā ir 1500 grami uz hektolitru 100 tilp. % spirta;
iv)kauleņu čagu spirtā ciānūdeņražskābes daudzums vienā hektolitrā 100 tilp. % spirta nav lielāks par 7 gramiem;
v)ir pieļaujama atkārtota destilācija tādā pašā spirta tilpumkoncentrācijā saskaņā ar i) punktu.
b)Spirta tilpumkoncentrācija augļu čagu spirtā ir ne zemāka kā 37,5 %.
c)Nepievieno atšķaidītu vai neatšķaidītu spirtu, kā noteikts I pielikuma 4. punktā.
d)Augļu čagu spirtu nearomatizē.
e)Augļu čagu spirtam drīkst pievienot tikai karamelizētu cukuru, lai pielāgotu krāsu.
f)Tirdzniecības nosaukumā ir augļa nosaukums, pēc tā rakstīts: “čagu spirts”. Ja izmanto dažādu augļu čagas, tirdzniecības nosaukums ir “augļu čagu spirts”.
8. Rozīņu spirts jeb raisin brandy
a)Rozīņu spirts jeb raisin brandy ir stiprais alkoholiskais dzēriens, ko ražo tikai un vienīgi destilējot produktu, kuru iegūst, raudzējot žāvētu ‘Corinth Black’ vai ‘Moscatel of the Alexandria’ šķirnes vīnogu ekstraktu, ar spirta tilpumkoncentrāciju destilātā, kas zemāka par 94,5 %, lai destilātam būtu izmantoto izejmateriālu aromāts un garša.
b)Spirta tilpumkoncentrācija rozīņu spirtā jeb raisin brandy ir ne zemāka kā 37,5 %.
c)Nepievieno atšķaidītu vai neatšķaidītu spirtu, kā noteikts I pielikuma 4. punktā.
d)Rozīņu spirtu jeb raisin brandy nearomatizē.
e)Rozīņu spirtam jeb raisin brandy drīkst pievienot tikai karamelizētu cukuru, lai pielāgotu krāsu.
9. Augļu spirts
a)Augļu spirts ir stiprais alkoholiskais dzēriens, kas atbilst šādiem nosacījumiem:
i)to ražo, tikai raudzējot un destilējot mīkstus augļus vai tādu augļu, ogu vai augu misu – ar kauliņiem vai bez tiem;
ii)kuru destilātā spirta tilpumkoncentrācija, kas mazāka par 86 %, lai destilātam būtu no destilētajām izejvielām iegūts aromāts un garša;
iii)gaistošu vielu saturs tajā ir 200 grami vai vairāk uz hektolitru 100 tilp. % spirta;
iv)ja stiprais alkoholiskais dzēriens ir iegūts no kauleņiem, ciānūdeņražskābes daudzums vienā hektolitrā 100 % spirta nav lielāks par 7 gramiem.
b)augļu spirta maksimālais metanola saturs ir 1000 grami uz hektolitru 100 tilp. % spirta;
i) Ja augļu spirtu iegūst no turpmāk minētajiem augļiem vai ogām, maksimālais metanola saturs ir 1200 grami uz hektolitru 100 tilp. % spirta:
–plūmēm (Prunus domestica L.),
–mirabelēm (Prunus domestica L. subsp. syriaca (Borkh.) Janch. ex Mansf.),
–cvečēm (Prunus domestica L.),
–āboliem (Malus domestica Borkh.),
–bumbieriem (Pyrus communis L.), izņemot ‘Williams’ šķirnes bumbierus (Pyrus communis L. cv ‘Williams’),
–avenēm (Rubus idaeus L.),
–kazenēm (Rubus fruticosus auct. aggr.),
–aprikozēm (Prunus armeniaca L.),
–persikiem (Prunus persica L.) Batsch);
ii)Ja augļu spirtu iegūst no turpmāk minētajiem augļiem vai ogām, maksimālais metanola saturs ir 1350 grami uz hektolitru 100 tilp. % spirta:
–‘Williams’ šķirnes bumbieriem (Pyrus communis L. cv ‘Williams’ ),
–sarkanajām jāņogām (Ribes rubrum L.),
–upenēm (Ribes nigrum L.),
–pīlādžogām (Sorbus aucuparia L.),
–melnā plūškoka ogām (Sambucus nigra L.),
–cidonijām (Cydonia oblonga Mill.),
–kadiķogām (Juniperus communis L. vai Juniperus oxicedrus L.)
c)Spirta tilpumkoncentrācija augļu spirtā ir ne zemāka kā 37,5 %.
d)Nepievieno atšķaidītu vai neatšķaidītu spirtu, kā noteikts I pielikuma 4. punktā.
e)Augļu spirtu nearomatizē.
f)Augļu spirta tirdzniecības nosaukumā pirms vārda “spirts” ir minēts attiecīgo augļu, ogu vai augu nosaukums, piemēram: ķiršu spirts, ko var dēvēt arī par kirsch, plūmju spirts, ko var dēvēt arī par slivovitz, mirabeļu, persiku, ābolu, bumbieru, aprikožu, vīģu, citrusaugļu vai vīnogu, vai citu augļu spirts.
Tos var saukt arī wasser, pievienojot augļa nosaukumu.
Tikai šādiem augļiem vārdu “spirts”, pirms kura ir augļa nosaukums, var aizstāt ar paša augļa vai ogu nosaukumu:
–mirabeles (Prunus domestica L. subsp. syriaca (Borkh.) Janch. ex Mansf.),
–plūmes (Prunus domestica L.),
–cvečes (Prunus domestica L.),
–lielaugļu zemeņkoka augļi (Arbutus unedo L.),
–‘Golden Delicious’ šķirnes āboli.
Ja pastāv varbūtība, ka galapatērētāji nesaprot kādu no šiem tirdzniecības nosaukumiem, marķējumā jābūt vārdam “spirts”, var papildināt ar paskaidrojumu.
g)Nosaukumu Williams var lietot, tikai pārdodot tādu bumbieru spirtu, kas ir ražots vienīgi no ‘Williams’ šķirnes bumbieriem.
h)Ja kopā destilē divu vai vairāku tipu augļus, ogas vai augus, produktu pārdod ar nosaukumu, attiecīgi, “augļu spirts” vai “augu spirts”. Tādiem nosaukumiem var pievienot visu augļu, ogu vai augu nosaukumus — dilstošā secībā, pirmos uzrādot to augļu, ogu vai augu nosaukumus, kuri izmantoti visvairāk.
10. Ābolu sidra un bumbieru sidra spirts
a)Ābolu sidra spirts un bumbieru sidra spirts ir stiprie alkoholiskie dzērieni, kuri atbilst šādiem nosacījumiem:
i)tos ražo, tikai destilējot sidru vai bumbieru sidru līdz spirta tilpumkoncentrācijai, kas mazāka par 86 %, lai destilātam būtu augļu aromāts un garša;
ii)gaistošu vielu saturs tajos ir 200 grami vai vairāk uz hektolitru 100 tilp. % spirta;
iii)maksimālais metanola saturs tajos ir 1000 grami uz hektolitru 100 tilp. % spirta.
b)Spirta tilpumkoncentrācija sidra spirtā un bumbieru sidra spirtā ir ne mazāka par 37,5 %.
c)Nepievieno atšķaidītu vai neatšķaidītu spirtu, kā noteikts I pielikuma 4. punktā.
d)Ne sidra spirtu, ne bumbieru sidra spirtu nearomatizē.
e)Sidra spirtam un bumbieru spirtam drīkst pievienot tikai karamelizētu cukuru, lai pielāgotu krāsu.
11. Medus spirts
a)Medus spirts ir stiprais alkoholiskais dzēriens, kas atbilst šādiem nosacījumiem:
i)to ražo, tikai un vienīgi raudzējot un destilējot medus misu,
ii)to destilē līdz tilpumkoncentrācijai, kas zemāka par 86 %, lai destilātam būtu no izmantotajiem izejmateriāliem iegūtas organoleptiskas īpašības.
b)Spirta tilpumkoncentrācija medus spirtā ir ne zemāka kā 35 %.
c)Nepievieno atšķaidītu vai neatšķaidītu spirtu, kā noteikts I pielikuma 4. punktā.
d)Medus spirtu nearomatizē.
e)Medus spirtam drīkst pievienot tikai karamelizētu cukuru, lai pielāgotu krāsu.
f)Medus spirtu var saldināt tikai ar medu.
12. Hefebrand
a)Hefebrand jeb nogulu spirts ir stiprais alkoholiskais dzēriens, ko ražo, tikai destilējot vīna nogulas vai raudzētus augļus līdz tilpumkoncentrācijai, kas zemāka par 86 %.
b)Spirta tilpumkoncentrācija Hefebrand jeb nogulu spirtā ir ne zemāka kā 38 %.
c)Nepievieno atšķaidītu vai neatšķaidītu spirtu, kā noteikts I pielikuma 4. punktā.
d)Hefebrand jeb nogulu spirtu nearomatizē.
e)Hefebrand jeb nogulu spirtam drīkst pievienot tikai karamelizētu cukuru, lai pielāgotu krāsu.
f)Tirdzniecības nosaukumu Hefebrand jeb nogulu spirts papildina ar izmantotā izejmateriāla nosaukumu.
13. Bierbrand jeb eau de vie de bière
a)Bierbrand jeb eau de vie de bière [alus degvīns] ir stiprais alkoholiskais dzēriens, ko iegūst, tikai normālā spiedienā tieši destilējot svaigu alu — ar spirta tilpumkoncentrāciju destilātā, kas mazāka par 86 %, lai iegūtajam destilātam būtu no alus iegūtas organoleptiskās īpašības.
b)Spirta tilpumkoncentrācija Bierbrand jeb alus degvīnā ir ne zemāka kā 38 %.
c)Nepievieno atšķaidītu vai neatšķaidītu spirtu, kā noteikts I pielikuma 4. punktā.
d)Bierbrand jeb eau de vie de bière nearomatizē.
e)Bierbrand jeb eau de vie de bière drīkst pievienot tikai karamelizētu cukuru, lai pielāgotu krāsu.
14. Topinambur
a)Topinambur jeb topinambūru spirts ir stiprais alkoholiskais dzēriens, ko ražo, tikai raudzējot un destilējot topinambūra bumbuļus (Helianthus tuberosus L.) līdz tilpumkoncentrācijai, kas ir zemāka par 86 %.
b)Spirta tilpumkoncentrācija topinambur jeb topinambūru spirtā ir ne zemāka kā 38 %.
c)Nepievieno atšķaidītu vai neatšķaidītu spirtu, kā noteikts I pielikuma 4. punktā.
d)Topinambur jeb topinambūru spirtu nearomatizē.
e)Topinambur jeb topinambūru spirtam drīkst pievienot tikai karamelizētu cukuru, lai pielāgotu krāsu.
15. Degvīns [vodka]
a)Degvīns [vodka] ir stiprais alkoholiskais dzēriens, ko ražo no lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirta, kuru, fermentējot ar raugu, iegūst no:
–kartupeļiem vai/un labības,
–citiem lauksaimniecības izejmateriāliem,
ko filtrē un/vai rektificē tā, lai selektīvi vājinātu izmantoto izejmateriālu un fermentācijas blakusproduktu organoleptiskās īpašības.
Šim procesam var sekot atkārtota destilācija vai apstrāde ar attiecīgiem pārstrādes līdzekļiem, tostarp apstrāde ar aktivizētu kokogli, lai tam piešķirtu īpašas organoleptiskās īpašības.
Maksimālais atliekvielu daudzums lauksaimniecības izcelsmes etilspirtā atbilst I pielikuma 1. punktā noteiktajam, izņemot to, ka metanola saturs tajā nedrīkst pārsniegt 10 gramus uz hektolitru 100 tilp. % spirta.
b)Spirta tilpumkoncentrācija degvīnā ir ne zemāka kā 37,5 %.
c)Vienīgie aromatizētāji, ko var pievienot, ir dabīgo aromatizētāju sastāvdaļas destilātā, ko iegūst no fermentētiem izejmateriāliem. Turklāt produktam var piešķirt īpašas organoleptiskās īpašības, kas atšķiras no dominējošā aromāta.
d)Tāda degvīna aprakstā, noformējumā vai marķējumā, kurš ir ražots ne tikai no kartupeļiem vai graudiem, ir norāde “ražots no”, kura ir papildināta ar to izejmateriālu nosaukumu, kuri ir izmantoti lauksaimniecības izcelsmes etilspirta ražošanai.
16. Spirts (pirms tam minēts attiecīgo augļu nosaukums), ko ražo, macerējot un destilējot
a)Spirts (pirms tam minēts attiecīgo augļu nosaukums), ko ražo, macerējot un destilējot, ir stiprais alkoholiskais dzēriens, kas atbilst šādiem nosacījumiem:
i)to ražo, macerējot ii) apakšpunktā uzskaitītos augļus vai ogas, neatkarīgi no tā, vai tās ir daļēji raudzētas vai nav raudzētas, iespējams, katriem 100 kg raudzētu augļu vai ogu piejaucot līdz 20 litru lauksaimniecības izcelsmes etilspirta vai spirta, vai destilāta, ko iegūst no tiem pašiem augļiem, un tad destilē līdz tilpumkoncentrācijai, kas ir zemāka par 86 %;
ii)ko iegūst, izmantojot šādus augļus vai ogas:
– kazenes (Rubus fruticosus auct. aggr.),
– zemenes (Fragaria spp.),
– mellenes (Vaccinium myrtillus L.),
– avenes (Rubus idaeus L.),
– sarkanās jāņogas (Ribes rubrum L.),
– baltās jāņogas (Ribes niveum Lindl.),
– upenes (Ribes nigrum L.),
– dzeloņplūmes (Prunus spinosa L.),
– pīlādžogas (Sorbus aucuparia L.),
– māju pīlādža ogas (Sorbus domestica L.),
– aslapaino palmu ogas (Ilex aquifolium un Ilex cassine L.),
– Krimas pīlādža ogas (Sorbus torminalis (L.) Crantz.),
– melnā plūškoka ogas (Sambucus nigra L.),
– ērkšķogas (Ribes uva-crispa L. syn. Ribes grossularia), Ribes grossularia)),
– dzērvenes (Vaccinium L. subgenus Oxycoccus),
– brūklenes (Vaccinium vitis-idaea L.)
– krūmmellenes (Vaccinium corymbosum L.),
– smiltsērkšķa ogas (Hippophae rhamnoides)
– mežrozīšu augļi (Rosa canina L.),
– lācenes (Rubus chamaemorus L.),
– melnās vistenes (Empetrum nigrum L.)
– ziemeļu kaulenes (Rubus arcticus L)
– mirtes ogas (Myrtus communis L.)
– banāni (Musa spp.),
– pasifloras augļi (Passiflora edulis Sims),
– ambarellas (Spondias dulcis Sol. ex Parkinson),
– cūkplūmes (Spondias mombin L.).
– valrieksti (Juglans regia L.)
– lazdu rieksti (Corylus avellana)
– ēdamie kastaņi (Castanea sativa),
– citrusaugļi (Citrus spp. L.),
– indiešu vīģes (Opuntia ficus-indica).
b)Spirta tilpumkoncentrācija spirtā (pirms tam minēts attiecīgo augļu nosaukums), ko ražo, macerējot un destilējot, ir ne zemāka kā 37,5 %.
c)Spirtu (pirms tam minēts attiecīgo augļu nosaukums), ko ražo, macerējot un destilējot, nearomatizē.
d)Aprakstot, noformējot vai marķējot spirtu (pirms tam minēts attiecīgo augļu nosaukums), ko ražo, macerējot un destilējot, vārdiem “ko ražo, macerējot un destilējot” ir jābūt iespiestiem ar tāda paša fonta, lieluma un krāsas burtiem un tajā pašā redzamības laukā kā vārdiem “(attiecīgo augļu nosaukums) spirts”, bet pudeļu taras gadījumā — uz priekšējās etiķetes.
17. Geist (kopā ar augļu vai izmantotās izejvielas nosaukumu)
a)Geist (kopā ar augļu vai izmantoto izejvielu nosaukumu) ir stiprs alkoholiskais dzēriens, ko iegūst, macerējot a) punkta ii) apakšpunktā uzskaitītos 16. kategorijas augļus un ogas vai augus, riekstus vai citus augu valsts materiālus, piemēram, lapu garšaugus vai rožu ziedlapiņas macerējot lauksaimniecības izcelsmes etilspirtā, un destilējot līdz tilpumkoncentrācijai, kas ir zemāka par 86 %.
b)Spirta tilpumkoncentrācija Geist (kopā ar augļu vai izmantotās izejvielas nosaukumu) ir ne zemāka kā 37,5 %.
c)Geist (kopā ar augļu vai izmantotās izejvielas nosaukumu) nearomatizē.
18. Genciāns
a)Genciāns ir stiprais alkoholiskais dzēriens, ko ražo no genciāna destilāta, ko savukārt iegūst no genciāna sakņu raudzējuma, neatkarīgi no tā, vai tam ir pievienots lauksaimniecības izcelsmes etilspirts.
b)spirta tilpumkoncentrācija genciānā ir ne zemāka kā 37,5 %.
c)genciānu nearomatizē.
19. Stiprie alkoholiskie dzērieni ar kadiķogu aromātu
a)Stiprie alkoholiski dzērieni ar kadiķogu aromātu ir stiprie alkoholiskie dzērieni, ko ražo, aromatizējot lauksaimniecības izcelsmes etilspirtu vai graudu spirtu, vai graudu destilātu, vai to maisījumu ar kadiķu (Juniperus communis L. vai Juniperus oxicedrus L.) ogām.
b)Spirta tilpumkoncentrācija stiprajos alkoholiskos dzērienos ar kadiķogu aromātu ir ne zemāka kā 30 %.
c)Papildus var izmantot aromatizējošas vielas vai aromatizējošus preparātus vai aromātiskus augus vai aromātisku augu daļas vai minēto sastāvdaļu apvienojumu, bet kadiķogu organoleptiskajām īpašībām jābūt samanāmām arī tad, ja tās ir vājas.
d)Stiprajiem alkoholiskiem dzērieniem ar kadiķogu aromātu tirdzniecības nosaukumi var būt Wacholder vai genebra.
20. Gin
a)Gin [džins] ir stiprais alkoholiskais dzēriens ar kadiķogu aromātu, kuru ražo, aromatizējot organoleptiski piemērotu lauksaimniecības izcelsmes etilspirtu ar kadiķu ogām (Juniperus communis L).
b)Spirta tilpumkoncentrācija džinā ir ne zemāka kā 37,5 %.
c)Gin ražošanā izmanto tikai aromatizējošas vielas un/vai aromatizējošus preparātus tā, lai galvenā būtu kadiķogu garša.
d)Nosaukumu “gin” var papildināt ar apzīmējumu “dry”, ja tam pievienotas saldinošas vielas, kuru saturs nepārsniedz 0,1 gramu cukura uz vienu galaprodukta litru.
21. Destilēts Gin
a)Destilēts gin ir viens no turpmāk minētajiem:
i)stiprais alkoholiskais dzēriens ar kadiķogu aromātu, ko ražo destilācijas aparātos, ko parasti izmanto gin ražošanā, tikai atkārtoti destilējot organoleptiski piemērotu attiecīgas kvalitātes lauksaimniecības izcelsmes etilspirtu, kura sākotnējā spirta tilpumkoncentrācija ir ne zemāka kā 96 %, kadiķogu (Juniperus communis L.) un citu dabisku augu daļu klātbūtnē ar noteikumu, ka dominē kadiķogu garša;
ii)šādas destilācijas produkta un lauksaimniecības izcelsmes etilspirta maisījums, kuram ir tāds pats sastāvs, tīrība un spirta saturs; destilētam džinam var pievienot aromatizējošas vielas un/vai aromatizējošus preparātus, kas norādīti 20. kategorijas c) punktā;
b)spirta tilpumkoncentrācija destilētā gin ir ne zemāka kā 37,5 %.
c)Gin, ko iegūst, lauksaimniecības izcelsmes etilspirtam vienkārši pievienojot esences vai aromatizētājus, neatbilst nosaukumam destilēts gin.
d)Nosaukumu “distilled gin” var papildināt ar apzīmējumu “dry”, ja tam ir pievienotas saldinošas vielas, kuru saturs galaprodukta nepārsniedz 0,1 gramu cukura uz litru.
22. London gin
a)London gin ir destilēta džina paveids:
i)to iegūst tikai un vienīgi no lauksaimniecības izcelsmes etilspirta, ar maksimālo metanola daudzumu ne vairāk kā 5 grami vienā hektolitrā 100 tilp. % spirta, kura aromātu iegūst tikai un vienīgi redestilējot to parastos etilspirta destilācijas aparātos visu izmantoto dabisko augu daļu klātbūtnē;
ii)spirta tilpumkoncentrācija iegūtajā destilātā ir ne zemāka kā 70 %;
iii)turpmāk pievienotajam lauksaimniecības izcelsmes etilspirtam jāatbilst I pielikuma 1. punktā minētajām īpašībām, taču ar maksimālo metanola saturu ne vairāk kā 5 grami uz hektolitru 100 tilp. % spirta;
iv)kurā nav pievienots vairāk saldinošu vielu par 0,1 gramu cukuru vienā litrā galaprodukta, kā arī nav krāsvielu;
v)kurā nav nekādu citu pievienotu sastāvdaļu kā vien ūdens.
b)Spirta tilpumkoncentrācija London gin ir ne zemāka kā 37,5 %.
c)Apzīmējumu London gin var papildināt ar apzīmējumu “dry”.
23. Stiprie alkoholiskie dzērieni ar ķimeņu aromātu
a)Stiprie alkoholiskie dzērieni ar ķimeņu aromātu ir stiprie alkoholiskie dzērieni, ko ražo, lauksaimniecības izcelsmes etilspirtu aromatizējot ar ķimenēm (Carum carvi L.).
b)Spirta tilpumkoncentrācija stiprajos alkoholiskajos dzērienos ar ķimeņu aromātu ir ne zemāka kā 30 %.
c)Papildus var izmantot aromatizējošas vielas un/vai aromatizējošus preparātus, taču ķimeņu garšai jādominē.
24. Akvavit jeb aquavit
a)Akvavit jeb aquavit ir stiprais alkoholiskais dzēriens ar ķimeņu aromātu un/vai diļļu aromātu, un to ražo, izmantojot lauksaimniecības izcelsmes etilspirtu, kuram pievieno augu vai garšvielu destilātu.
b)Spirta tilpumkoncentrācija Akvavit jeb Aquavit ir ne zemāka kā 37,5 %.
c)Papildus var izmantot dabīgas aromatizējošas vielas un/vai aromatizējošus preparātus, bet šo dzērienu aromāts galvenokārt ir attiecināms uz ķimeņu vai diļļu (Anethum graveolens L.) sēklu destilātiem; izmantot ēteriskās eļļas ir aizliegts.
d)Garšā nedrīkst izteikti dominēt rūgtās vielas; sausā ekstrakta saturs nepārsniedz 1,5 gramus uz 100 mililitriem.
25. Stiprie alkoholiskie dzērieni ar anīsa aromātu
a)Stiprie alkoholiski dzērieni ar anīsa aromātu ir stiprie alkoholiski dzērieni, ko ražo, lauksaimniecības izcelsmes etilspirtu aromatizējot ar dabīgiem ekstraktiem no īstā ilīcija (Illicium verum Hook f.), anīsa (Pimpinella anisum L.), fenheļa (Foeniculum vulgare Mill.) vai no jebkura cita auga, kura aromātā ir tādas pašas pamatsastāvdaļas, izmantojot kādu no šiem procesiem vai to apvienojumu:
i)macerāciju un/vai destilāciju;
ii)spirta atkārtotu destilāciju iepriekš uzskaitīto augu sēklu vai citu augļu daļu klātbūtnē;
iii)dabīgu destilētu ekstraktu no augiem ar anīsa aromāta pievienošanu.
b)Spirta tilpumkoncentrācija stiprajos alkoholiskajos dzērienos ar anīsa aromātu ir ne zemāka kā 15 %.
c)Gatavojot stipros alkoholiskus dzērienus ar anīsa aromātu, drīkst izmantot tikai dabīgas aromatizējošas vielas un aromatizējošus preparātus.
d)Var izmantot arī citus dabīgus augu ekstraktus vai aromātiskas sēklas, bet anīsa garšai ir jādominē.
26. Pastis
a)Pastis ir stiprais alkoholiskais dzēriens ar anīsa aromātu, kurā ir arī dabīgi lakricas sakņu (Glycyrrhiza spp.) ekstrakti, un tas nozīmē, ka tajā ir krāsvielas, piemēram “halkoni”, kā arī glicirizīnskābe, kuras minimālajam un maksimālajam saturam jābūt attiecīgi 0,05 grami un 0,5 grami uz litru.
b)Spirta tilpumkoncentrācija Pastis ir ne zemāka kā 40 %.
c)Gatavojot Pastis, drīkst izmantot tikai dabīgas aromatizējošas vielas un aromatizējošus preparātus.
d)Litrā Pastis ir mazāk nekā 100 grami cukuru, ko izsaka invertcukurā, un minimālais un maksimālais anetola saturs tajā ir attiecīgi 1,5 grami un 2 grami uz litru.
27. Pastis de Marseille
a)Pastis de Marseille ir Pastis ar anetola saturu 2 grami uz litru.
b)Spirta tilpumkoncentrācija Pastis de Marseille ir ne zemāka kā 45 %.
c)Gatavojot Pastis de Marseille, drīkst izmantot tikai dabīgas aromatizējošas vielas un aromatizējošus preparātus.
28. Anis
a)Anis ir stiprais alkoholiskais dzēriens ar anīsa aromātu, kura raksturīgais aromāts iegūts tikai no anīsa (Pimpinella anisum L.) un/vai īstā ilīcija (Illicium verum Hook f.), un/vai fenheļa (Foeniculum vulgare Mill.).
b)Spirta tilpumkoncentrācija anis ir ne zemāka kā 37 %.
c)Gatavojot anis, drīkst izmantot tikai dabīgas aromatizējošas vielas un aromatizējošus preparātus.
29. Destilēts anis
a)Destilēts anis ir anis, kurā ir spirts, kas destilēts 28. kategorijas a) punktā minēto sēklu un — ja ir ģeogrāfiskās izcelsmes norādes — mastikas un citu aromātisku sēklu, augu vai augļu klātbūtnē, ar noteikumu, ka destilētā anis tāda spirta ir vismaz 20 % no dzēriena spirta tilpumkoncentrācijas.
b)Spirta tilpumkoncentrācija destilētā anis ir ne zemāka kā 35 %.
c)Gatavojot anis, drīkst izmantot tikai dabīgas aromatizējošas vielas un aromatizējošus preparātus.
30. Stiprie alkoholiski dzērieni ar rūgtu garšu jeb bitter
a)Stiprie alkoholiskie dzērieni ar rūgtu garšu jeb bitter [rūgtie] ir stiprie alkoholiskie dzērieni, kuru dominējošā garša ir rūgta un kurus ražo, lauksaimniecības izcelsmes etilspirtam pievienojot aromatizējošas vielas.
b)Spirta tilpumkoncentrācija stiprajos alkoholiskajos dzērienos ar rūgtu garšu jeb bitter ir ne zemāka kā 15 %.
c)Stipros alkoholiskus dzērienus ar rūgtu garšu jeb bitter var pārdot arī ar nosaukumu “amer” jeb “bitter” kopā ar citu apzīmējumu vai bez tā.
31. Aromatizēts degvīns
a)Aromatizēts degvīns ir degvīns, kam piešķirts aromāts, kurš nav izejvielu aromāts.
b)Spirta tilpumkoncentrācija degvīnā ir ne zemāka kā 37,5 %.
c)Aromatizētu degvīnu var saldināt, kupažēt, aromatizēt, nogatavināt vai iekrāsot.
d)Aromatizētu degvīnu var pārdot arī ar galvenā aromāta nosaukumu, kam pievienots vārds “degvīns”.
32. Liķieris
a)Liķieris ir stiprais alkoholiskais dzēriens:
i)kurā minimālais invertcukurā izteiktā cukura saturs ir:
–70 grami uz litru — ķiršu liķieriem, kuros etilspirts ir tikai un vienīgi no ķiršu spirta,
–80 grami uz litru — genciānu liķierim vai līdzīgiem liķieriem, ko gatavo no genciānām vai līdzīgiem augiem kā vienīgām aromātiskajām vielām,
–100 grami uz litru — visos citos gadījumos;
ii)ko ražo, izmantojot lauksaimniecības izcelsmes etilspirtu vai lauksaimniecības izcelsmes destilātu, vai vienu vai vairākus stipros alkoholiskos dzērienus, vai to maisījumu, un saldina, un pievieno vienu vai vairākus aromatizētājus, lauksaimniecības izcelsmes produktus vai pārtikas produktus.
b)Spirta tilpumkoncentrācija degvīnā ir ne zemāka kā 15 %.
c)Gatavojot liķieri, drīkst izmantot dabīgas aromatizējošas vielas un aromatizējošus preparātus. Tomēr izmanto tikai dabīgas aromatizējošas vielas un aromatizējošus preparātus, gatavojot šādus liķierus:
i)augļu liķierus:
–upeņu liķieri,
–ķiršu liķieri,
–aveņu liķieri,
–zīdkoka ogu liķieri,
–melleņu liķieri,
–citrusaugļu liķieri;
–lāceņu liķieri,
–ziemeļu kauleņu liķieri,
–dzērveņu liķieri,
–brūkleņu liķieri,
–smiltsērkšķu ogu liķieri,
–ananāsu liķieri;
ii)augu liķierus:
–piparmētru liķieri,
–genciānu liķieri,
–anīsa liķieri,
–vērmeļu liķieri,
–ārstniecības augu liķieri.
d)Savienībā ražoto liķieru noformēšanai var izmantot šādus saliktus apzīmējumus, ja lauksaimniecības izcelsmes etilspirts ir izmantots, lai norādītu uz nostabilizētiem ražošanas paņēmieniem:
–“žāvētu plūmju brendijs”,
–“apelsīnu brendijs”,
–“aprikožu brendijs”,
–“ķiršu brendijs”,
–“solbaerrom”, ko dēvē arī par “upeņu rumu”.
Tādu liķieru marķējumā un noformējumā saliktajam apzīmējumam ir jābūt iespiestam vienā rindā, ar vienveidīgiem vienas un tā paša fonta un krāsas burtiem, un vārdam “liķieris” ir jābūt iespiestam tiešā tuvumā — ar burtiem, kas nav mazāki par minētā fonta burtiem. Ja spirta izcelsme nav no norādītā stiprā alkoholiskā dzēriena, tā izcelsmei jābūt norādītai marķējumā tajā pašā redzamības laukā, kur iespiests saliktais apzīmējums un vārds “liķieris” — vai nu norādot lauksaimniecības izcelsmes spirta paveidu, vai ar vārdiem “izgatavots no lauksaimniecības izcelsmes spirta” vai “izgatavots, izmantojot lauksaimniecības izcelsmes spirtu”.
33. Crème de (pēc šiem vārdiem ir rakstīts izmantoto augļu vai izejmateriālu nosaukums)
a)Stiprie alkoholiski dzērieni, ko pazīst kā Crème de (pēc šiem vārdiem ir rakstīts izmantoto augļu vai izejmateriālu nosaukums) — un kas nav piena produkti — ir liķieri, kuros invertcukurā izteiktā cukura saturs ir ne zemāks kā 250 grami uz litru.
b)Crème de (pēc šiem vārdiem ir rakstīts izmantoto augļu vai izejmateriālu nosaukums) spirta tilpumkoncentrācija ir ne zemāka kā 15 %.
c)Šim stiprajam alkoholiskajam dzērienam piemēro 32. kategorijā izklāstītos noteikumus par liķieru aromatizējošām vielām un aromatizējošiem preparātiem.
d)Tirdzniecības nosaukumu var papildināt ar vārdu “liķieris”.
34. Crème de cassis
a)Crème de cassis ir upeņu liķieris, kuros invertcukurā izteiktā cukura saturs ir ne zemāks kā 400 grami uz litru.
b)Spirta tilpumkoncentrācija crème de cassis ir ne zemāka kā 15 %.
c)Crème de cassis piemēro 32. kategorijā izklāstītos noteikumus par liķieru aromatizējošām vielām un aromatizējošiem preparātiem.
d)Tirdzniecības nosaukumu var papildināt ar vārdu “liķieris”.
35. Guignolet
a)Guignolet ir liķieris, ko iegūst, lauksaimniecības izcelsmes etilspirtā macerējot ķiršus.
b)Spirta tilpumkoncentrācija Guignolet ir ne zemāka kā 15 %.
c)Guignolet piemēro 32. kategorijā izklāstītos noteikumus par liķieru aromatizējošām vielām un aromatizējošiem preparātiem.
d)Tirdzniecības nosaukumu var papildināt ar vārdu “liķieris”.
36. Punch au rhum
a)Punch au rhum ir liķieris, kam alkohola saturu nodrošina tikai ar rumu.
b)Spirta tilpumkoncentrācija punch au rhum ir ne zemāka kā 15 %.
c)Punch au rhum piemēro 32. kategorijā izklāstītos noteikumus par liķieru aromatizējošām vielām un aromatizējošiem preparātiem.
d)Tirdzniecības nosaukumu var papildināt ar vārdu “liķieris”.
37. Sloe gin
a)Sloe gin ir liķieris, ko ražo, gin macerējot dzeloņplūmes ar iespējamu dzeloņplūmju sulas piejaukumu.
b)Spirta tilpumkoncentrācija sloe gin ir ne zemāka kā 25 %.
c)Gatavojot sloe gin, drīkst izmantot tikai dabīgas aromatizējošas vielas un aromatizējošus preparātus.
d)Tirdzniecības nosaukumu var papildināt ar vārdu “liķieris”.
38. Stiprais alkoholiskais dzēriens ar dzeloņplūmju aromātu jeb Pacharán
Stiprais alkoholiskais dzēriens ar dzeloņplūmju aromātu jeb Pacharán ir stiprais alkoholiskais dzēriens:
(a) kuram ir izteikta dzeloņplūmju garša un kuru pagatavo, macerējot dzeloņplūmes (Prunus spinosa) lauksaimniecības izcelsmes etilspirtā, kam piejauc dabīgus ekstraktus no anīsa un/vai anīsa destilātus;
(b) kurā spirta tilpumkoncentrācija ir ne zemāka kā 25 %;
(c) kura ražošanā izmanto ne mazāk kā 125 gramus dzeloņplūmju augļu uz litru galaprodukta;
(d) kurā invertcukurā izteiktā cukura saturs ir 80–250 grami uz litru galaprodukta;
(e) kura organoleptiskās īpašības, krāsu un garšu nodrošina tikai un vienīgi tā ražošanā izmantotie augļi un anīss.
Terminu “Pacharán” kā tirdzniecības nosaukumu drīkst lietot tikai tad, ja produkts ir ražots Spānijā. Ja produkts nav ražots Spānijā, nosaukumu “Pacharán” drīkst lietot tikai, lai papildinātu tirdzniecības nosaukumu “stiprais alkoholiskais dzēriens ar dzeloņplūmju aromātu”, ar nosacījumu, ka nosaukumam pievienota vārdkopa: “ražots [...]”, kam seko ražotājas dalībvalsts vai ražotājas trešās valsts nosaukums.
39. Sambuca
a)Sambuca ir bezkrāsains stiprais alkoholiskais dzēriens, kas atbilst šādiem nosacījumiem:
i)tā sastāvā ir anīsa (Pimpinella anisum L.), īstā ilīcija (Illicium verum L.) vai citu aromātisku augu destilāti;
ii)invertcukurā izteiktā cukura saturs tajā ir ne zemāks kā 370 grami uz litru;
iii)dabiskā anetola saturs tajā ir ne zemāks kā 1 grams uz litru un augstāks kā 2 grami uz litru.
b)spirta tilpumkoncentrācijai sambuca ir ne zemāka kā 38 %.
c)Sambuca piemēro 32. kategorijā izklāstītos noteikumus par liķieru aromatizējošām vielām un aromatizējošiem preparātiem.
d)Tirdzniecības nosaukumu var papildināt ar vārdu “liķieris”.
40. Maraschino jeb Marrasquino, jeb Maraskino
a)Maraschino jeb marrasquino, jeb maraskino ir bezkrāsains liķieris, kam aromātu galvenokārt dod “Marasca” ķiršu destilāts vai lauksaimniecības izcelsmes alkoholā macerēti ķirši vai to daļas, un kura minimālais cukura daudzums vienā litrā ir 250 grami, izteikts kā invertcukurs.
b)Spirta tilpumkoncentrācija maraschino jeb marrasquino, jeb maraskino ir ne zemāka kā 24 %.
c)Maraschino, marrasquino jeb maraskino piemēro 32. kategorijā izklāstītos noteikumus par liķieru aromatizējošām vielām un aromatizējošiem preparātiem.
d)Tirdzniecības nosaukumu var papildināt ar vārdu “liķieris”.
41. Nocino
a)Nocino ir liķieris, kura aromātu galvenokārt dod veselu, zaļu valriekstu (Juglans regia L.) macerēšana un/vai destilācija, un kurā invertcukurā izteiktā cukura minimālais saturs ir ne zemāks kā 100 grami uz litru.
b)Spirta tilpumkoncentrācija nocino ir ne zemāka kā 30 %.
c)Nocino piemēro 32. kategorijā izklāstītos noteikumus par liķieru aromatizējošām vielām un aromatizējošiem preparātiem.
d)Tirdzniecības nosaukumu var papildināt ar vārdu “liķieris”.
42. Olu liķieris jeb advocaat, jeb avocat, jeb advokat
a)Olu liķieris jeb advocaat, jeb avocat, jeb advokat ir aromatizēts vai nearomatizēts stiprais alkoholiskais dzēriens, ko iegūst no lauksaimniecības izcelsmes etilspirta, destilāta vai spirta, vai to maisījuma un kā sastāvā ir kvalitatīvs olu dzeltenums, olu baltums un cukurs vai medus. Invertcukurā izteiktā cukura vai medus minimālais saturs nedrīkst būt zemāks par 150 gramiem uz litru. Minimālajam tīra olu dzeltenuma saturam galaproduktā ir jābūt 140 grami uz litru.
b)Spirta tilpumkoncentrācija olu liķierī jeb advocaat, jeb avocat, jeb advokat ir ne zemāka kā 14 %.
c)Olu liķiera jeb advocaat jeb avocat, jeb advokat gatavošanā drīkst izmantot tikai dabīgas aromatizējošas vielas vai aromatizējošus preparātus.
43. Liķieris ar olu
a)Liķieris ar olu ir aromatizēts vai nearomatizēts stiprais alkoholiskais dzēriens, ko iegūst no lauksaimniecības izcelsmes etilspirta, destilāta vai spirta, vai to maisījuma, kura raksturīgākās sastāvdaļas ir kvalitatīvs olu dzeltenums, olu baltums un cukurs vai medus. Invertcukurā izteiktā cukura vai medus minimālais saturs nedrīkst būt zemāks par 150 gramiem uz litru. Minimālajam tīra olu dzeltenuma saturam galaproduktā ir jābūt 70 grami uz litru.
b)Spirta tilpumkoncentrācija liķierī ar olu ir ne zemāka kā 15 %.
c)Gatavojot liķieri ar olu, drīkst izmantot tikai dabīgas aromatizējošas vielas un aromatizējošus preparātus.
44. Mistrà
a)Mistrà ir bezkrāsains stiprais alkoholiskais dzēriens, kas ir aromatizēts ar anīsu vai dabīgu anetolu un atbilst šādiem nosacījumiem:
i)anetola saturs tajā ir ne zemāks kā 1 grams uz litru, bet ne augstāks kā 2 grami uz litru;
ii)tajā var būt arī aromātisku augu destilāts;
iii)tam netiek pievienots cukurs.
b)Spirta tilpumkoncentrācija mistrà ir ne zemāka kā 40 %, bet ne augstāka kā 47 %.
c)Gatavojot mistrà, drīkst izmantot tikai dabīgas aromatizējošas vielas un aromatizējošus preparātus.
45. Väkevä glögi jeb spritglögg
a)Väkevä glögi” jeb spritglögg ir stiprais alkoholiskais dzēriens, ko ražo, pievienojot lauksaimniecības izcelsmes etilspirtam krustnagliņu un/vai kanēļa aromātu un izmantojot vienu no šādiem procesiem vai to apvienojumu: macerāciju vai destilēšanu, spirta atkārtotu destilēšanu, pievienojot tam iepriekš minētās augu daļas, dabīgu krustnagliņu vai kanēļa aromatizējošu vielu.
b)Spirta tilpumkoncentrācija Väkevä glögi jeb spritglögg ir ne zemāka kā 15 %.
c)Var izmantot citas aromatizējošas vielas vai aromatizējošus preparātus, taču minēto garšvielu aromātam jābūt dominējošam.
d)Vīna vai vīna produktu saturs galaproduktā nepārsniedz 50 %.
46. Berenburg jeb Beerenburg
a)Berenburg vai Beerenburg ir stiprais alkoholiskais dzēriens, kas atbilst šādiem nosacījumiem:
i)to ražo, izmantojot lauksaimniecības izcelsmes etilspirtu;
ii)to ražo, izmantojot augļu vai augu vai to daļu macerāciju;
iii) tas satur genciānu sakņu (Gentiana lutea L.), kadiķogu (Juniperus communis L.) un lauru lapu (Laurus nobilis L.) destilātu;
iv)tā krāsa var būt no gaišbrūnas līdz tumšbrūnai;
v)to var saldināt, nepārsniedzot maksimālo invertcukurā izteiktā cukura saturu — 20 gramus uz litru.
b)Spirta tilpumkoncentrācija Berenburg jeb Beerenburg ir ne zemāka kā 30 %.
c)Gatavojot Berenburg jeb Beerenburg, drīkst izmantot tikai dabīgas aromatizējošas vielas un aromatizējošus preparātus.
47. Medus vai medalus nektārs
a)Medus vai medalus nektārs ir stiprais alkoholiskais dzēriens, ko ražo, aromatizējot raudzētas medus misas un medus destilāta, vai lauksaimniecības izcelsmes etilspirta maisījumu, un kurš satur ne mazāk kā 30 tilp. % raudzētas medus misas.
b)Spirta tilpumkoncentrācija medus vai medalus nektārā ir ne zemāka kā 22 %.
c)Tomēr medus vai medalus nektāra gatavošanā izmanto tikai dabīgas aromatizējošas vielas un aromatizējošus preparātus, taču medus garšai jādominē.
d)Medus vai medalus nektāru var saldināt tikai ar medu.
II DAĻA
Īpaši noteikumi par dažiem stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, kas nav minēti I daļā
1. Rum-Verschnitt ražo Vācijā, un to iegūst, rumu sajaucot ar spirtu, turklāt galaproduktā 5 % spirta daļai ir obligāti jābūt no ruma. Spirta tilpumkoncentrācija Rum-Verschnitt ir ne zemāka kā 37,5 %. Rum-Verschnitt aprakstā, noformējumā un marķējumā vārdam Verschnitt ir jābūt rakstītam ar tāda paša fonta, lieluma un krāsas burtiem kā vārdam “Rum”, un tam jābūt uz pudeles priekšējās etiķetes. Šā produkta tirdzniecības nosaukums ir “stiprais alkoholiskais dzēriens”. Ja produktu pārdod ārpus Vācijas, tā alkoholiskās sastāvdaļas ir jāuzrāda uz etiķetes.
2. Slivovice ražo Čehijas Republikā un iegūts, plūmju destilātam pirms pēdējās destilācijas pievienojot lauksaimniecības izcelsmes etilspirtu, kur minimālajai 70 % spirta daļai, ko satur galaprodukts, jābūt no plūmju destilāta. Šā produkta tirdzniecības nosaukums ir “stiprais alkoholiskais dzēriens”. Nosaukumu slivovice var pievienot tad, ja tas ir tajā pašā redzamības laukā uz priekšējās etiķetes. Ja produktu pārdod ārpus Vācijas, tā alkoholiskās sastāvdaļas ir jāuzrāda uz etiķetes. Šis noteikums neierobežo nosaukuma slivovitz lietojumu attiecībā uz augļu spirtiem saskaņā ar šā pielikuma I daļas 9. kategoriju.