EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 20.7.2016

COM(2016) 479 final

2016/0230(COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

par zemes izmantošanā, zemes izmantošanas maiņā un mežsaimniecībā radušos siltumnīcefekta gāzu emisiju un piesaistījumu iekļaušanu klimata un enerģētikas politikas satvarā laikposmam līdz 2030. gadam un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu Nr. 525/2013 par mehānismu siltumnīcefekta gāzu emisiju pārraudzībai un ziņošanai un citas informācijas ziņošanai saistībā ar klimata pārmaiņām

(Dokuments attiecas uz EEZ)

{SWD(2016) 246 final}
{SWD(2016) 249 final}

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.    PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

•    Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Klimata pārmaiņas ir pārrobežu problēma, ko nevar atrisināt, rīkojoties tikai valsts vai vietējā līmenī. ES kopš 1992. gada strādā pie kopīgu risinājumu izstrādes un cenšas panākt globālu rīcību klimata pārmaiņu problēmas risināšanā.

2015. gada decembrī Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām (UNFCCC) 21. Pušu konferencē tika pieņemts Parīzes nolīgums. Nolīgumā ir ietverts ilgtermiņa mērķis un skaidri norādīts, ka izšķirīga loma ilgtermiņa klimata pārmaiņu mazināšanas mērķu sasniegšanā būs zemes izmantošanas un mežu sektora devumam 1 .

Priekšlikums arī īsteno ES saistības, ko nosaka Parīzes nolīgums par klimata pārmaiņām. 2016. gada 10. jūnijā Komisija nāca klajā ar priekšlikumu Eiropas Savienībai Parīzes nolīgumu ratificēt 2 . Priekšlikums tika izvirzīts pēc tam, kad Komisija Parīzes nolīgumu bija novērtējusi 3 .

ES iecerētajā nacionāli noteiktajā devumā ir atspoguļoti arī Eiropadomes norādījumi par zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības (LULUCF) iekļaušanu ES klimata un enerģētikas politikas satvarā laikposmam līdz 2030. gadam. ES paziņoja, ka tās mērķis ir absolūts samazinājums salīdzinājumā ar bāzes gada emisijām visas tautsaimniecības mērogā — panākt vismaz 40 % iekšējo samazinājumu, kas aptver 100 % ES emisiju. Attiecībā uz LULUCF tika minēts: “Tiklīdz tehniskie nosacījumi to atļaus un jebkurā gadījumā līdz 2020. gadam tiks izveidota politika attiecībā uz to, kā siltumnīcefekta gāzu samazināšanas satvarā 2030. gadam iekļaut zemes izmantošanu, zemes izmantošanas maiņu un mežsaimniecību.” 4  

Šā priekšlikuma mērķis ir noteikt, kā LULUCF sektors no 2021. gada tiks iekļauts ES klimata politikas satvarā. Līdz minētajam termiņam ES un katrai tās dalībvalstij ierobežojumus uzliek Kioto protokols, kas paredz nodrošināt, ka LULUCF sektors nerada papildu emisijas. Tomēr Kioto protokols 2020. gada beigās zaudēs spēku. Līdz ar to Eiropas Savienībā vēl jāattīsta LULUCF sektora pārvaldība.

•    Saskanība ar pašreizējiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā

Pašreizējais ES klimata politikas satvars laikposmam līdz 2020. gadam aptver lielāko daļu sektoru un siltumnīcefekta gāzu. To veido divi galvenie elementi:

(a)ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēma (ES ETS);

(b)Lēmums par kopīgiem centieniem (LKC), kas aptver ES ETS neaptvertos sektorus 5 .

Virzību uz 2020. gada mērķrādītājiem nodrošina ikgadējie ziņošanas pienākumi un atbilstības pārbaudes, kas noteiktas Regulā 525/2013/EK 6 .

Uz LULUCF siltumnīcefekta gāzu emisijām un piesaistījumiem 7 Kioto protokolā paredzētās starptautiskās saistības attiecas tikai līdz 2020. gadam. Tiek īstenots pašreizējais LULUCF lēmums (529/2013/ES), un līdz 2020. gadam tas sniegs uzlabotas uzskaites sistēmas. Tā kā nav tiesiskā regulējuma, kas šo īstenošanu konsolidētu un noteiktu, kādi noteikumi būs piemērojami pēc 2020. gada, LULUCF sektors vispārējā satvarā visā ES varētu tikt iekļauts atšķirīgi. Atšķirīgi ziņošanas un uzskaites noteikumi dažādās dalībvalstīs atstātu negatīvu ietekmi uz optimālu vienotā tirgus darbību.

•    Saskanība ar citām Savienības politikas jomām

Tiesību akta priekšlikums, kas paredz LULUCF iekļaut ES klimata un enerģētikas politikas satvarā laikposmam līdz 2030. gadam, ir svarīgs elements Komisijas stratēģijā spēcīgai Enerģētikas savienībai ar tālredzīgu klimata pārmaiņu politiku un tajā iekļautās dekarbonizācijas dimensijas pamats. Priekšlikums ir vajadzīgs arī tādēļ, lai pabeigtu Eiropadomes 2014. gada oktobrī atbalstīto integrēto klimata un enerģētikas politikas satvaru laikposmam līdz 2030. gadam.

Saskaņā ar starptautiskajiem noteikumiem, ko paredz ANO Vispārējā konvencija par klimata pārmaiņām un Kioto protokols, ar biomasu saistītās emisijas ziņo un uzskaita LULUCF sektorā, respektīvi, uzskata, ka no biomasas izmantojuma enerģētikā emisijas nerodas. Tādējādi tiek novērsta dubulta emisiju uzskaite.

2.    JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

•    Juridiskais pamats

•    Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā)

•    Proporcionalitāte

•    Instrumenta izvēle

3.    EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

•    Ex post izvērtējumi / spēkā esošo tiesību aktu atbilstības pārbaude

•    Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

No 2015. gada marta līdz jūnijam Eiropas Komisija sarīkoja sabiedrisko apspriešanu par to, kā vislabāk rīkoties attiecībā uz lauksaimniecības, mežsaimniecības un citas zemes izmantošanas emisijām ES 2030. gada klimata un enerģētikas politikas satvara kontekstā. Kopumā tika saņemti 138 komentāri par politikas struktūras variantiem; puse respondentu nedeva skaidru priekšroku nevienam no variantiem, un aptuveni trešdaļa respondentu, lielākoties vides jomas NVO un mežsaimniecības organizācijas, atbalstīja variantu klimata politikas satvarā LULUCF paturēt kā atsevišķu pīlāru. Vismazāko atbalstu guva variants, kas paredzēja lauksaimniecību un LULUCF apvienot atsevišķā pīlārā ārpus LKC. Valstu valdības visvairāk atbalstīja ieceri izveidot atsevišķu LULUCF pīlāru, iespējams, paredzot arī elastības iespējas, vai LULUCF sektoru iekļaut LKC. Tā kā viedokļi bija tik atšķirīgi, neviens atsevišķs Komisijas apsvērtais variants nevarēja atbilst tiem visiem. Lielākā daļa respondentu par vidiskās integritātes priekšnoteikumu uzskatīja uzskaiti. Respondenti bija ļoti ieinteresēti paralēlo ziņošanas sistēmu racionalizēšanā un meža references līmeņu saglabāšanā.

•    Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana

Kvantitatīvais novērtējums par priekšlikuma gaidāmo ietekmi Eiropas Savienībā atbilst analīzēm, kas izdarītas par priekšlikumu 2030. gada satvaram un Regulai [] par saistošiem ikgadējiem siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinājumiem, kas dalībvalstīm jāpanāk no 2021. līdz 2030. gadam nolūkā izveidot noturīgu Enerģētikas savienību un izpildīt Parīzes nolīgumā paredzētās saistības. ES scenāriju modelēšanai Komisija nolīga Atēnu Nacionālo tehnisko universitāti, Starptautisko lietišķās sistēmu analīzes institūtu un EuroCare.

•    Ietekmes novērtējums

•    Normatīvā atbilstība un vienkāršošana

Neapšaubāmi visnozīmīgākā ierosinātā izmaiņa ir abu pašreizējo paralēlo ziņošanas sistēmu racionalizēšana vienā sistēmā. Tas mazinās dalībvalstu un Komisijas administratīvo slogu un izmaksas. Paredzams, ka uzskaites noteikumu izmaiņu administratīvā ietekme būs minimāla, jo attiecīgie uzskaites noteikumi jau ir ieviesti saskaņā ar LULUCF lēmumu (Lēmumu 529/2013/ES). Pašreizējās kārtības administratīvās izmaksas tika analizētas pašreizējam LULUCF lēmumam pievienotajā ietekmes novērtējumā (SWD(2012) 41 final).

•    Pamattiesības

4.    IETEKME UZ BUDŽETU

5.    CITI ELEMENTI

•    Īstenošanas plāni un uzraudzības, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība

Apsverot variantus, kas paredz plašāk izmantot elastības iespējas, vienmēr jāpatur prātā vidiskā integritāte. LULUCF sektorā īstenotajām mazināšanas darbībām būtu izmērāmā un ilgtspējīgā veidā papildus jāstiprina oglekļa piesaistītāji. Lai to nodrošinātu, ir vajadzīga stingra monitoringa, ziņošanas un verifikācijas sistēma.

UNFCCC satvarā paredzētās starptautiskās saistības nozīmē, ka ziņošana arī turpmāk notiks reizi gadā. Monitoringa un ziņošanas pamatā arī turpmāk būs prasības, kas noteiktas Regulā 525/2013/EK, kura ar šo regulu attiecīgi grozīta. Regulu 525/2013/EK vajadzētu vēl papildināt, lai radītu visaptverošu monitoringa un izpildes satvaru visiem ETS neaptvertajiem sektoriem, tostarp LULUCF, laikposmam pēc 2020. gada. Šos noteikumus plānots integrēt Enerģētikas savienības pārvaldībā, par kuru Komisijas darba programmā paredzēts izvirzīt priekšlikumu līdz 2016. gada beigām, un minētā priekšlikuma ietvaros tie, iespējams, tiks vēl racionalizēti. LULUCF darbības labāk uzskaitīt ilgākos periodos. Lai LULUCF sektors būtu integrēts ar citiem ETS neaptvertajiem sektoriem, atbilstības pārbaudes notiks ik pēc pieciem gadiem.

•    Konkrēto priekšlikuma noteikumu sīks skaidrojums

1. pants. Priekšmets

Šajā pantā paskaidrots, ka regula nosaka dalībvalstu saistības, kas vajadzīgas, lai izpildītu Savienības siltumnīcefekta gāzu emisiju mazināšanas saistības laikposmam no 2021. līdz 2030. gadam, kā arī uzskaites un atbilstības pārbaudes noteikumus.

2. pants. Darbības joma

Šis pants nosaka regulas darbības jomu. Tā atbilst tvērumam, kas attiecībā uz dalībvalstīm ir pašreizējam ES tiesību aktam saskaņā ar Kioto protokolu (529/2013/ES). Obligātā darbības joma būtībā ir meža zeme un lauksaimniecības zeme, kā arī zeme, kas pārvietota uz šīm zemes izmantojuma kategorijām vai no tām. Saskaņā ar piedāvāto pieeju paralēlais Kioto protokola ziņošanas satvars tiek atmests un sistēma tiek racionalizēta ar UNFCCC uz zemi balstīto ziņošanas satvaru. Darbības jomā ietilpst siltumnīcefekta gāzes CO2, CH4 un N2O.

3. pants. Definīcijas

Šajā pantā tiek definēti īpašie termini.

4. pants. Saistības

Katras dalībvalsts saistības ir nodrošināt, ka pēc regulā norādīto uzskaites noteikumu piemērošanas un elastības iespēju izmantošanas valstī LULUCF sektorā nerodas neto emisijas. Ietekmes novērtējumā šis princips saukts par nepozitīvas bilances noteikumu.

5. pants. Vispārīgi uzskaites noteikumi

Pantā noteikti vispārīgi noteikumi, kuru mērķis ir izvairīties no dubultas uzskaites, pārvaldīt pāreju no vienas zemes izmantojuma kategorijas uz citu un veikt uzskaiti attiecībā uz katru oglekļa krātuvi, izņemot tās, kas atbilst de minimis noteikumam. Tie ir galvenokārt balstīti uz Lēmumā 529/2013/ES izklāstītajiem vispārīgajiem uzskaites noteikumiem, bet ir pievienots dinamisks noteikums attiecībā uz zemes izmantojuma kategoriju maiņu.

6. pants. Uzskaite attiecībā uz apmežotu zemi un atmežotu zemi

Šajā pantā izklāstīti īpašie uzskaites noteikumi, kas attiecas uz zemi, kuras izmantojums mainījies no (atmežotas) meža zemes un uz (apmežotu) meža zemi. Attiecībā uz šīm zemes uzskaites kategorijām uzskaitē izmanto “bruto/neto” pieeju, t. i., uzskaita visas emisijas un piesaistījumus periodā. Tā būtībā ir tāda pati kā Lēmumā 529/2013/ES, bet tajā paredzēta iespēja pārejai no citām zemes izmantojuma kategorijām uz meža zemes kategoriju izmantot 30 gadus, nevis noklusējuma vērtību. Šīs vērtības izmantošana noklusējuma vērtības vietā būtu pienācīgi jāpamato siltumnīcefekta gāzu pārskatā, ko dalībvalsts iesniegusi UNFCCC, saskaņā ar Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes vadlīnijām.

7. pants. Uzskaite attiecībā uz apsaimniekotu aramzemi, apsaimniekotiem zālājiem un apsaimniekotiem mitrājiem

Šajā pantā izklāstīti īpašie uzskaites noteikumi, kas attiecas uz apsaimniekoto aramzemi, zālājiem un mitrājiem, tostarp zemi, kuras kategorija mainās no šīm kategorijām un uz tām. Šo zemes izmantošanas maiņu uzskaita, par pamatu ņemot emisijas un piesaistījumus salīdzinājumā ar vēsturisku references vērtību.

Tas būtībā ir tāpat kā Lēmumā 529/2013/ES, vienīgi ir ierosināts izmantot nesenāku vēsturisko references vērtību, lai uzlabotu aplēšu pareizību, panāktu labāku saskanību ar pārējiem ETS neaptvertajiem sektoriem un vienkāršotu uzskaiti, mazinot vajadzību pēc vēsturiskās laikrindas.

8. pants. Uzskaite attiecībā uz apsaimniekotu meža zemi

Šajā pantā paredzēti apsaimniekotai meža zemei piemērojami uzskaites noteikumi, kuros izmantots meža references līmenis, lai izslēgtu dabas apstākļu un konkrētu valstu īpatnību ietekmi. Tie ir galvenokārt balstīti uz attiecīgajiem noteikumiem Lēmumā 529/2013/ES. Šajā pantā arī noteikts ES pārvaldības satvars, kas izmantojams, ņemot vērā, ka Kioto protokols pēc 2020. gada zaudēs spēku. Noteikumu mērķis ir palielināt meža references līmeņu pareizību un pārredzamību un arī to izveides procesa pareizību un pārredzamību. Tam būtu jāietver apspriešanās ar ieinteresētajām personām dalībvalstīs un izskatīšana, kurā piedalās dalībvalstu eksperti.

9. pants. Uzskaite attiecībā uz nocirstas koksnes produktiem

Šajā pantā noteikts, kāda uzskaites pieeja piemērojama šai oglekļa krātuvei apmežotā zemē un apsaimniekotā meža zemē. Salīdzinājumā ar Lēmumu 529/2013/ES metodika būtībā nav mainījusies.

10. pants. Uzskaite attiecībā uz dabiskiem traucējumiem

Šis pants dalībvalstīm atļauj no uzskaites izslēgt emisijas no dabiskiem traucējumiem (meža ugunsgrēkiem, kaitēkļu invāzijas utt.). Salīdzinājumā ar Lēmumu 529/2013/ES metodika būtībā nav mainījusies. Tā kā izskatīšanas Kioto protokola satvarā nebūs, fona līmeņa noteikšanai būs jābūt pārredzamai. Tāpēc Komisija pārraudzīs, vai ir ievēroti piemērojamie norādījumi un noteikumi.

11. pants. Elastības iespējas

Šis pants dalībvalstīm paredz iespēju emisijas no vienas zemes uzskaites kategorijas kompensēt ar piesaistījumiem citā zemes uzskaites kategorijā attiecīgās valsts teritorijā. Tas dalībvalstīm arī dod iespēju to uzskaitē konstatētos neto piesaistījumus 10 gadu periodā uzkrāt. Papildu piesaistījumus var pārskaitīt citai dalībvalstij, lai palīdzētu panākt, ka tā ievēro nepozitīvas bilances noteikumu. Visbeidzot, dalībvalstīm, lai izmantotu elastības iespējas, jānodrošina pienācīgs monitorings, kas atbilst šīs regulas noteikumiem.

12. pants. Atbilstības pārbaude

Šajā pantā izklāstītas prasības, lai dalībvalstis uzskaites vajadzībām nodrošinātu pienācīgu monitoringu, un paredzētas regulāras atbilstības pārbaudes, ko veic Komisija. Lai nodrošinātu augstu kvalitātes standartu, Komisijai darbā palīdzēs Eiropas Vides aģentūra.

13. pants. Reģistrs

Šis pants attiecas uz reģistra izmantošanu darījumiem, nepieļaujot dubultu uzskaiti.

14. pants. Deleģēšanas īstenošana

Priekšlikums Komisijai piešķir pilnvaras attiecīgajā kārtībā pieņemt deleģētos aktus.

15. pants. Pārskatīšana

2024. gadā un pēc tam ik pēc 5 gadiem visus regulas elementus pārskata,

lai noskaidrotu, vai tie joprojām atbilst mērķiem.

16. pants. Izrietoši grozījumi Regulā Nr. 525/3013/ES

Tiek grozīta Regula Nr. 525/2013/ES, lai nodrošinātu, ka minētās regulas satvarā joprojām tiek piemērotas ziņošanas prasības, kas uz LULUCF attiecas pašlaik. Dalībvalstīm ik gadu ir jāziņo par savām attiecīgajām SEG emisijām, un tām arī turpmāk būs reizi divos gados jāziņo par savām prognozēm un rīcībpolitikām un pasākumiem, kas īstenoti, lai nodrošinātu mērķrādītāju sasniegšanu. Lai nodrošinātu uzskaites vidisko integritāti, ir pastiprinātas LULUCF piemērojamās monitoringa prasības.

2016/0230 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

par zemes izmantošanā, zemes izmantošanas maiņā un mežsaimniecībā radušos siltumnīcefekta gāzu emisiju un piesaistījumu iekļaušanu klimata un enerģētikas politikas satvarā laikposmam līdz 2030. gadam un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu Nr. 525/2013 par mehānismu siltumnīcefekta gāzu emisiju pārraudzībai un ziņošanai un citas informācijas ziņošanai saistībā ar klimata pārmaiņām

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 192. panta 1. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu 8 ,

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu 9 ,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)Eiropadomes 2014. gada 23.–24. oktobra secinājumos par klimata un enerģētikas politikas satvaru laikposmam līdz 2030. gadam ir apstiprināts saistošais mērķrādītājs līdz 2030. gadam visas tautsaimniecības mērogā panākt siltumnīcefekta gāzu emisiju iekšējo samazinājumu par vismaz 40 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni. 2015. gada 6. marta sanāksmē Padome šo Savienības un tās dalībvalstu devumu oficiāli apstiprināja par to iecerēto nacionāli noteikto devumu.

(2)Eiropadomes secinājumos tika paredzēts, ka mērķrādītājs Savienībai būtu jāsasniedz kopīgi visizmaksefektīvākajā veidā, samazinājumiem Emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS) sektoros un ETS neaptvertajos sektoros līdz 2030. gadam sasniedzot attiecīgi 43 % un 30 % salīdzinājumā ar 2005. gadu un centieniem tiekot sadalītiem pēc relatīvā IKP uz vienu iedzīvotāju.

(3)2016. gada 10. jūnijā Komisija nāca klajā ar priekšlikumu ES ratificēt Parīzes nolīgumu. Šis leģislatīvā akta priekšlikums ir viens no instrumentiem, ar kuriem īsteno Savienības saistības panākt emisiju samazinājumus visā tautsaimniecībā, kas apstiprinātas kā Savienības un tās dalībvalstu saistības panākt nacionāli noteiktos samazinājumus, kas 2015. gada 6. martā iesniegti Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām (UNFCCC) sekretariātam.  10

(4)Parīzes nolīgumā cita starpā ir izvirzīts ilgtermiņa mērķis, kas atbilst virsuzdevumam globālo vidējās temperatūras pieaugumu ierobežot krietni zem 2 °C atzīmes salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni un tiekties temperatūras kāpumu iegrožot līdz 1,5 °C salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni. Lai šo mērķi sasniegtu, pusēm būtu jāsagatavo, jāpaziņo un jāuztur secīgi nacionāli noteiktie devumi. Parīzes nolīgums aizstāj 1997. gada Kioto protokolā paredzēto pieeju, kas pēc 2020. gada vairs turpināta netiks. Parīzes nolīgumā arī aicināts šā gadsimta otrajā pusē rast līdzsvaru starp siltumnīcefekta gāzu antropogēnajām emisijām no avotiem un piesaistījumiem piesaistītājos un puses tiek mudinātas veikt pasākumus, ar kuriem attiecīgi saglabāt un uzlabot siltumnīcefekta gāzu piesaistītājus un uzkrājsistēmas, arī mežus.

(5)Eiropadome 2014. gada 23.–24. oktobrī arī atzina daudzveidīgos lauksaimniecības un zemes izmantošanas nozares mērķus, to, ka šajās nozarēs ir mazāks potenciāls mazināt klimata pārmaiņas, kā arī vajadzību panākt saskaņotību starp ES mērķiem pārtikas nodrošinājuma un klimata pārmaiņu jomā. Eiropadome Komisiju aicināja noskaidrot, kā vislabāk veicināt pārtikas ražošanas ilgtspējīgu intensifikāciju, vienlaikus optimizējot nozares ieguldījumu siltumnīcefekta gāzu mazināšanā un sekvestrēšanā, tostarp ar apmežošanas palīdzību, un noteikt rīcībpolitiku, kā — tiklīdz tehniskie nosacījumi to atļaus un jebkurā gadījumā līdz 2020. gadam — siltumnīcefekta gāzu samazināšanas satvarā laikposmam līdz 2030. gadam iekļaut zemes izmantošanu, zemes izmantošanas maiņu un mežsaimniecību (LULUCF).

(6)LULUCF sektors devumu klimata pārmaiņu mazināšanā var dot dažādos veidos, jo īpaši samazinot emisijas un saglabājot un uzlabojot piesaistītājus un oglekļa uzkrājumus. Lai pasākumi, kuru mērķis ir it sevišķi palielināt spēju sekvestrēt oglekli, dotu rezultātus, ir būtiski nodrošināt oglekļa krātuvju ilgtermiņa stabilitāti un pielāgotiesspēju.

(7)Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 529/2013/EK 11 bija pirmais solis: tajā tika noteikti LULUCF sektoram piemērojamie siltumnīcefekta gāzu emisiju un piesaistījumu uzskaites noteikumi un tādējādi tas palīdzēja rīcībpolitikas izstrādē virzīties uz LULUCF sektora iekļaušanu Savienības emisiju samazināšanas saistībās. Šai regulai būtu jāizvērš esošie uzskaites noteikumi, tie jāatjaunina un jāuzlabo laikposmam no 2021. gada līdz 2030. gadam. Tai būtu jānosaka dalībvalstu pienākumi šo uzskaites noteikumu īstenošanā un pienākums nodrošināt, ka LULUCF sektors kopumā nerada neto emisijas. Tajā nebūtu jāietver nekādi uzskaites vai ziņošanas pienākumi privātā sektora pārstāvjiem.

(8)Lai emisijas un piesaistījumus pareizi uzskaitītu saskaņā ar Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) 2006. gada vadlīnijām par valstu siltumnīcefekta gāzu pārskatiem (“IPCC vadlīnijas”), būtu jāizmanto vērtības, kas attiecībā uz zemes izmantojuma kategorijām un zemes izmantojuma kategoriju maiņu ik gadu tiek ziņotas saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 525/2013, tādējādi racionalizējot UNFCCC un Kioto protokola satvarā izmantotās pieejas. Saskaņā ar IPCC vadlīnijām zeme, kas pārveidota par citas zemes izmantojuma kategorijas zemi, pēc noklusējuma 20 gadus būtu jāuzskata par tādu, kas ir pārejā uz attiecīgo kategoriju.

(9)Tas, kādas emisijas un piesaistījumi rodas meža zemē, ir atkarīgs no dažādiem dabas apstākļiem, vecuma klašu struktūras, kā arī iepriekšējiem un pašreizējiem apsaimniekošanas paņēmieniem. Izmantojot bāzes gadu, nebūtu iespējams atspoguļot ne šos faktorus, ne no tiem izrietošo ciklisko ietekmi uz emisijām un piesaistījumiem vai to ikgadējās svārstības. Tā vietā attiecīgajos uzskaites noteikumos būtu jāparedz iespēja izmantot references līmeņus, lai izslēgtu dabas apstākļu un konkrētu valstu īpatnību ietekmi. Tā kā beigsies UNFCCC un Kioto protokolā paredzētā starptautiskā izskatīšana, būtu jāizveido izskatīšanas procedūra, lai nodrošinātu pārredzamību un uzlabotu šīs kategorijas uzskaites kvalitāti.

(10)Ja Komisija nacionālo mežsaimniecības uzskaites plānu izskatīšanā izvēlas izmantot izskatīšanas ekspertu grupas palīdzību saskaņā ar Komisijas Lēmumu C(2016)3301, tai būtu jābalstās uz labo praksi un pieredzi, kas gūta ekspertu veiktajās izskatīšanās UNFCCC satvarā, arī attiecībā uz valstu ekspertu līdzdalību un ieteikumiem, un jāizvēlas pietiekams skaits ekspertu no dalībvalstīm.

(11)Starptautiski apstiprinātajās IPCC vadlīnijās ir noteikts, ka emisijas no biomasas sadedzināšanas enerģētikas nozarē var uzskaitīt kā nulles emisijas, ja vien šīs emisijas tiek uzskaitītas LULUCF sektorā. Eiropas Savienībā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 601/2012 38. pantu un Regulā (ES) Nr. 525/2013 paredzētajiem noteikumiem emisijas no biomasas sadedzināšanas tiek uzskaitītas kā nulles emisijas, līdz ar to atbilstība IPCC vadlīnijām tiktu panākta tikai tad, ja šīs emisijas tiktu pareizi aptvertas ar šo regulu.

(12)Plašāka nocirstas koksnes produktu ilgtspējīga izmantošana var ievērojami ierobežot siltumnīcefekta gāzu emisiju atmosfērā un veicināt to piesaisti no atmosfēras. Lai rosinātu izmantot nocirstas koksnes produktus ar ilgu aprites ciklu, ar uzskaites noteikumiem būtu jāgādā, lai dalībvalstis uzskaitē pareizi atspoguļotu izmaiņas nocirstas koksnes produktu krātuvē laikā, kad šīs izmaiņas notiek. Komisijai būtu jāsniedz norādījumi par metodiskiem jautājumiem, kas saistīti ar uzskaiti attiecībā uz nocirstas koksnes produktiem.

(13)Dabiski traucējumi, piemēram, savvaļas ugunsgrēki, kaitēkļu un slimību invāzija, ekstrēmi laikapstākļu notikumi un ģeoloģiski traucējumi, kuri ir ārpus dalībvalsts kontroles un kurus tā būtiski neietekmē, var LULUCF sektorā īslaicīgi radīt siltumnīcefekta gāzu emisijas vai izraisīt iepriekšējo piesaistījumu zudumu. Tā kā šādu zudumu var izraisīt arī apsaimniekošanas lēmumi, piem., lēmumi cirst vai stādīt kokus, ar šo regulu būtu jānodrošina, ka cilvēka darbības izraisīti piesaistījumu zudumi vienmēr LULUCF uzskaitē tiek atspoguļoti pareizi. Turklāt šajā regulā būtu dalībvalstīm jāparedz zināma iespēja LULUCF uzskaitē nenorādīt emisijas, kuras rodas tādu traucējumu dēļ, ko tās nespēj kontrolēt. Tomēr tam, kā dalībvalstis minētos noteikumus piemēro, nevajadzētu būt par iemeslu nepamatoti uzskaitīt mazāku emisiju apjomu.

(14)Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai atbilstoši savām vajadzībām izvēlēties piemērotu valsts rīcībpolitiku savu saistību izpildei attiecībā uz LULUCF, arī iespējai vienas zemes kategorijas emisijas kompensēt ar piesaistījumiem citā zemes kategorijā. Tām vajadzētu arī spēt neto piesaistījumus 2021.–2030. gada periodā uzkrāt. Lai saistības varētu izpildīt labāk, vajadzētu turpināt arī tirdzniecību starp dalībvalstīm. Atbilstoši Kioto protokola otrajā saistību periodā īstenotajai praksei vajadzētu dalībvalstīm paredzēt arī iespēju izmantot savus pārsniegumus saskaņā ar Regulu [] par saistošiem ikgadējiem siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinājumiem, kas dalībvalstīm jāpanāk no 2021. līdz 2030. gadam nolūkā izveidot noturīgu Enerģētikas savienību un izpildīt Parīzes nolīgumā paredzētās saistības, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu Nr. 525/2013 par mehānismu siltumnīcefekta gāzu emisiju pārraudzībai un ziņošanai un citas informācijas ziņošanai saistībā ar klimata pārmaiņām, lai nodrošinātu tām šajā regulā noteikto saistību izpildi.

(15)Lai nodrošinātu, ka siltumnīcefekta gāzu emisijas un piesaistījumi un cita informācija, kas vajadzīga dalībvalstu saistību izpildes novērtēšanai, tiek paziņota un verificēta efektīvi, pārredzami un izmaksefektīvi, Regulā (ES) Nr. 525/2013 ar šo regulu būtu jāiekļauj ziņošanas prasības un šie ziņojumi būtu jāņem vērā šajā regulā paredzētajās atbilstības pārbaudēs. Tādēļ Regula (ES) Nr. 525/2013 būtu attiecīgi jāgroza. Šos noteikumus var vēl racionalizēt, lai ņemtu vērā visas attiecīgās izmaiņas, kas saistītas ar integrētu Enerģētikas savienības pārvaldību, par kuru Komisijas darba programmā paredzēts izvirzīt priekšlikumu līdz 2016. gada beigām.

(16)Eiropas Vides aģentūrai būtu saskaņā ar savu gada darba programmu Komisijai attiecīgā gadījumā jāpalīdz ar siltumnīcefekta gāzu emisiju un piesaistījumu ikgadējās ziņošanas sistēmu, par rīcībpolitikām un pasākumiem sniegtās informācijas un valstu prognožu novērtēšanu, plānoto papildu rīcībpolitiku un pasākumu izvērtēšanu un atbilstības pārbaudēm, ko Komisija veic saskaņā ar šo regulu.

(17)Lai atvieglotu datu vākšanu un metodikas uzlabošanu, zemes izmantojums būtu jāuzskaita un par to būtu jāziņo, izmantojot katras zemes platības ģeogrāfisko apsekošanu, atbilstoši nacionālajām un ES datu vākšanas sistēmām. Datu vākšanā pēc iespējas pilnvērtīgāk izmanto esošās Savienības un dalībvalstu programmas un apsekojumus, ieskaitot Zemes izmantošanas un zemes pārklājuma statistisko apsekojumu (LUCAS) un Eiropas Zemes novērošanas programmu Copernicus. Datu pārvaldībai, ieskaitot kopīgošanu atkārtotai izmantošanai un izplatīšanai ziņošanā, būtu jāatbilst Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 14. marta Direktīvai 2007/2/EK, ar ko izveido Telpiskās informācijas infrastruktūru Eiropas Kopienā.

(18)Lai šajā regulā paredzētu darījumu pienācīgu uzskaiti, ieskaitot elastības iespēju izmantošanas uzskaiti, un izpildes apsekošanu, būtu Komisijai saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu jādeleģē pilnvaras pieņemt tiesību aktus attiecībā uz definīciju, vērtību, siltumnīcefekta gāzu un oglekļa krātuvju sarakstu tehnisko pielāgošanu, references līmeņu atjaunināšanu, darījumu uzskaiti un metodikas un informācijas prasību pārskatīšanu. Šajos pasākumos ņem vērā noteikumus, kuri izklāstīti Komisijas Regulā Nr. 389/2013, ar ko izveido Savienības reģistru. Vajadzīgie noteikumi būtu jāsakopo vienā tiesību instrumentā, kurā būtu apvienoti uzskaites noteikumi saskaņā ar Direktīvu 2003/87/EK, Regulu (ES) Nr. 525/2013, Regulu [] par saistošiem ikgadējiem siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinājumiem, kas dalībvalstīm jāpanāk no 2021. līdz 2030. gadam nolūkā izveidot noturīgu Enerģētikas savienību, un šo regulu. Ir sevišķi svarīgi, lai Komisija sagatavošanas darba gaitā rīkotu atbilstošas apspriešanas, arī ekspertu līmenī, saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Konkrētāk, lai nodrošinātu vienlīdzīgu dalību deleģēto aktu sagatavošanā, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem un to ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(19)Lai novērtētu šīs regulas vispārējo darbību, tā būtu jāpārskata no 2024. gada un pēc tam ik pēc 5 gadiem. Šajā pārskatīšanā var izmantot arī Parīzes nolīgumā paredzētās globālās izsvēršanas rezultātus.

(20)Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet tās mēroga vai iedarbības dēļ tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Priekšmets

Šajā regulā ir noteiktas dalībvalstu saistības attiecībā uz zemes izmantošanu, zemes izmantošanas maiņu un mežsaimniecību (LULUCF), ar kurām nodrošina, ka tiek izpildītas Savienības siltumnīcefekta gāzu emisiju mazināšanas saistības laikposmam no 2021. līdz 2030. gadam, kā arī noteikumi par LULUCF emisiju un piesaistījumu uzskaiti un pārbaudēm, vai dalībvalstis šīs saistības pilda.

2. pants

Darbības joma

1. Šī regula attiecas uz I pielikuma A iedaļā uzskaitīto siltumnīcefekta gāzu emisijām un piesaistījumiem, kas paziņoti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 525/2013 7. pantu un laikā no 2021. līdz 2030. gadam dalībvalstu teritorijā rodas kādā no šīm zemes uzskaites kategorijām:

(a)apmežota zeme: zeme, kura saskaņā ar paziņoto izmantojumu ir aramzeme, zālāji, mitrāji, apdzīvotas teritorijas un cita zeme, kas pārveidota par meža zemi;

(b)atmežota zeme: zeme, kura saskaņā ar paziņoto izmantojumu ir meža zeme, kas pārveidota par aramzemi, zālājiem, mitrājiem, apdzīvotām teritorijām un citu zemi;

(c)apsaimniekota aramzeme: zeme, kura saskaņā ar paziņoto izmantojumu ir aramzeme, kas paliek aramzeme, un zālāji, mitrāji, apdzīvotas teritorijas un cita zeme, kas pārveidota par aramzemi, un aramzeme, kas pārveidota par mitrājiem, apdzīvotām teritorijām un citu zemi;

(d)apsaimniekoti zālāji: zeme, kura saskaņā ar paziņoto izmantojumu ir zālāji, kas paliek zālāji, un aramzeme, mitrāji, apdzīvotas teritorijas un cita zeme, kas pārveidota par zālājiem, un zālāji, kas pārveidoti par mitrājiem, apdzīvotām teritorijām un citu zemi;

(e)apsaimniekota meža zeme: zeme, kura saskaņā ar paziņoto izmantojumu ir meža zeme, kas paliek meža zeme.

2. Dalībvalsts var izvēlēties saistībās, kuras tai noteiktas saskaņā ar 4. pantu, iekļaut apsaimniekotus mitrājus, kas ir zeme, kura saskaņā ar paziņoto izmantojumu ir mitrāji, kas paliek mitrāji, un apdzīvotas teritorijas, cita zeme, kura pārveidota par mitrājiem, un mitrāji, kuri pārveidoti par apdzīvotām teritorijām un citu zemi. Ja dalībvalsts izvēlas tā rīkoties, tā saskaņā ar šo regulu uzskaita emisijas un piesaistījumus, kas rodas apsaimniekotos mitrājos.

3. pants

Definīcijas

1. Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

(a)“piesaistītājs” ir jebkurš process, darbība vai mehānisms, kurā no atmosfēras tiek absorbēta kāda siltumnīcefekta gāze, aerosols vai siltumnīcefekta gāzes prekursors;

(b)“avots” ir jebkurš process, darbība vai mehānisms, kura dēļ atmosfērā nonāk siltumnīcefekta gāze, aerosols vai siltumnīcefekta gāzes prekursors;

(c) “oglekļa uzkrājums” ir oglekļa masa, kas uzkrāta oglekļa krātuvē;

(d)“oglekļa krātuve” ir dalībvalsts teritorijā esošs bioģeoķīmisks veidojums vai sistēma kopumā vai šāda veidojuma vai sistēmas daļa, kurā ir uzkrāts ogleklis, kāds oglekli saturošas siltumnīcefekta gāzes prekursors vai kāda oglekli saturoša siltumnīcefekta gāze;

(e)“nocirstas koksnes produkts” ir jebkurš mežizstrādē iegūts produkts, kas izvests no koksnes ieguves vietas;

(f)“mežs” ir zemes platība ar noteiktām minimālajām vērtībām attiecībā uz platības lielumu, koku vainagu projekciju vai līdzvērtīgu biezību un koku potenciālo augstumu brieduma vecumā koku augšanas vietā. Tas ietver kokiem klātas platības, tostarp jaunu dabiski augošu koku grupas vai stādījumus, kuros vēl nav sasniegtas minimālās vērtības attiecībā uz koku vainagu projekciju vai līdzvērtīgu biezību vai koku minimālo augstumu, tostarp visas platības, kuras parasti ir meža platības daļa, bet kurās cilvēka darbības, piem., mežizstrādes, vai dabisku cēloņu dēļ uz laiku nav koku, taču attiecībā uz kurām ir sagaidāms, ka tās atkal kļūs par mežu;

(g)“dabiski traucējumi” ir jebkuri neantropogēni notikumi vai apstākļi, kas izraisa ievērojamas emisijas mežos un kuru norise vai rašanās ir ārpus attiecīgās dalībvalsts kontroles, ja vien šī dalībvalsts pat pēc šo notikumu norises vai apstākļu rašanās objektīvi nespēj ievērojami ierobežot to ietekmi uz emisijām;

(h)“momentāna oksidēšanās” ir uzskaites metode, kurā pieņem, ka viss nocirstas koksnes produktos uzkrātā oglekļa daudzums atmosfērā nonāk nociršanas brīdī.

2. Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 14. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem 1. punktā iekļautās definīcijas pielāgo zinātnes sasniegumiem vai tehnikas attīstībai un nodrošina konsekvenci starp šīm definīcijām un jebkādām izmaiņām attiecīgajās definīcijās, kas iekļautas 2006. gada IPCC Vadlīnijās par valstu siltumnīcefekta gāzu pārskatiem (“IPCC vadlīnijas”).

4. pants

Saistības

Katra dalībvalsts, ņemot vērā 11. pantā paredzētās elastības iespējas, nodrošina, ka 2021.–2025. gada periodā un 2026.–2030. gada periodā emisijas nepārsniedz piesaistījumus, to aprēķinot kā kopējo emisiju un piesaistījumu summu attiecīgās dalībvalsts teritorijā visās 2. pantā minētajās kategorijās kopā atbilstoši uzskaitei, kas veikta saskaņā ar šo regulu.

5. pants

Vispārīgi uzskaites noteikumi

1. Katra dalībvalsts sagatavo un uztur uzskaiti, kurā pareizi atspoguļo emisijas un piesaistījumus, kas rodas 2. pantā minētajās zemes uzskaites kategorijās. Dalībvalstis nodrošina savas uzskaites un citu saskaņā ar šo regulu sniegto datu pareizību, pilnīgumu, saskanīgumu, salīdzināmību un pārredzamību. Dalībvalstis emisijas apzīmē ar plusa zīmi (+) un piesaistījumus ar mīnusa zīmi (−).

2.   Dalībvalstis nepieļauj emisiju vai piesaistījumu dubultu uzskaiti, konkrētāk, emisijas un piesaistījumus, kas rodas vairāk nekā vienā zemes uzskaites kategorijā, uzskaita tikai vienā kategorijā.

3. Meža zemi, aramzemi, zālājus, mitrājus, apdzīvotas teritorijas un citu zemi dalībvalstis no kategorijas, kurā ir šāda zeme, kas pārveidota par cita veida zemi, uz kategoriju, kurā ir šāda zeme, kas paliek tā paša veida zeme, pārnes, kad pagājuši 20 gadi pēc pārveidošanas dienas.

4.   Dalībvalstis savā uzskaitē par katru zemes uzskaites kategoriju norāda visas oglekļa uzkrājuma izmaiņas, kas radušās I pielikuma B iedaļā minētajās oglekļa krātuvēs. Dalībvalstis var izvēlēties savā uzskaitē neiekļaut tādas oglekļa krātuvju oglekļa uzkrājumu izmaiņas, kurās oglekļa krātuve nav avots, izņemot gadījumus, kad krātuves ir virszemes biomasa un nocirstas koksnes produkti apsaimniekotā meža zemē.

5. Dalībvalstis uztur pilnīgu un pareizu reģistru ar visiem datiem, kas izmantoti uzskaites sagatavošanā.

6. Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 14. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem groza I pielikumu, lai to pielāgotu IPCC vadlīniju izmaiņām.

6. pants

Uzskaite attiecībā uz apmežotu zemi un atmežotu zemi

1.   Emisijas un piesaistījumus, kas radušies apmežotā zemē un atmežotā zemē, dalībvalstis 2021.–2025. gada periodā un 2026.–2030. gada periodā uzskaita kā kopējās emisijas un piesaistījumus katrā gadā.

2. Atkāpjoties no prasības piemērot 5. panta 3. punktā norādīto noklusējuma vērtību, aramzemi, zālājus, mitrājus, apdzīvotas teritorijas un citu zemi no kategorijas, kurā ir šāda zeme, kas pārveidota par meža zemi, uz kategoriju, kurā ir meža zeme, kas paliek meža zeme, dalībvalsts var pārnest, kad pagājuši 30 gadi pēc pārveidošanas dienas.

3.   Aprēķinot emisijas un piesaistījumus, kas rodas apmežotā zemē un atmežotā zemē, katra dalībvalsts meža zemes platību nosaka, izmantojot II pielikumā norādīto telpiskā novērtējuma vienību.

7. pants

Uzskaite attiecībā uz apsaimniekotu aramzemi, apsaimniekotiem zālājiem un apsaimniekotiem mitrājiem

1. Dalībvalstis uzskaita apsaimniekotā aramzemē radušās emisijas un piesaistījumus, ko aprēķina, no emisijām un piesaistījumiem, kuri radušies 2021.–2025. gada periodā un 2026.–2030. gada periodā, atņemot vērtību, kas iegūta, dalībvalsts vidējās gada emisijas un piesaistījumus, kuri apsaimniekotajā aramzemē radušies 2005.–2007. gada bāzes periodā, reizinot ar pieci.

2. Dalībvalstis uzskaita apsaimniekotos zālājos radušās emisijas un piesaistījumus, ko aprēķina, no emisijām un piesaistījumiem, kuri radušies 2021.–2025. gada periodā un 2026.–2030. gada periodā, atņemot vērtību, kas iegūta, dalībvalsts vidējās gada emisijas un piesaistījumus, kuri apsaimniekotajos zālājos radušies 2005.–2007. gada bāzes periodā, reizinot ar pieci.

3. Ja dalībvalsts izvēlas savās saistībās iekļaut apsaimniekotus mitrājus saskaņā ar 2. pantu, tā šo lēmumu attiecībā uz 2021.–2025. gada periodu Komisijai paziņo līdz 2020. gada 31. decembrim un attiecībā uz 2026.–2030. gada periodu līdz 2025. gada 31. decembrim.

4. Dalībvalstis, kas izvēlējušās savās saistībās iekļaut apsaimniekotus mitrājus saskaņā ar 2. pantu, uzskaita apsaimniekotajos mitrājos radušās emisijas un piesaistījumus, ko aprēķina, no emisijām un piesaistījumiem, kuri radušies 2021.–2025. gada periodā un/vai 2026.–2030. gada periodā, atņemot vērtību, kas iegūta, dalībvalsts vidējās gada emisijas un piesaistījumus, kuri apsaimniekotajos mitrājos radušies 2005.–2007. gada bāzes periodā, reizinot ar pieci.

8. pants

Uzskaite attiecībā uz apsaimniekotu meža zemi

1.   Dalībvalstis uzskaita apsaimniekotā meža zemē radušās emisijas un piesaistījumus, ko aprēķina, no emisijām un piesaistījumiem, kuri radušies 2021.–2025. gada periodā un 2026.–2030. gada periodā, atņemot vērtību, kas iegūta, dalībvalsts meža references līmeni reizinot ar pieci. Meža references līmenis ir aplēstās gada vidējās neto emisijas vai piesaistījumi apsaimniekotajā meža zemē dalībvalsts teritorijā 2021.–2025. gada periodā un 2026.–2030. gada periodā.

2.   Ja 1. punktā minētā aprēķina rezultāts attiecībā pret meža references līmeni ir negatīvs, dalībvalsts savā apsaimniekotās meža zemes uzskaitē iekļauj kopējos neto piesaistījumus apmērā, kas nepārsniedz 3,5 % no dalībvalsts emisijām tai III pielikumā noteiktajā bāzes gadā vai periodā, reizinātus ar pieci.

3.   Dalībvalstis nosaka jauno meža references līmeni, balstoties uz IV pielikuma A iedaļā izklāstītajiem kritērijiem. Tās līdz 2018. gada 31. decembrim attiecībā uz 2021.–2025. gada periodu un līdz 2023. gada 30. jūnijam attiecībā uz 2026.–2030. gada periodu Komisijai iesniedz nacionālo mežsaimniecības uzskaites plānu, kurā iekļauts jauns meža references līmenis.

Nacionālais mežsaimniecības uzskaites plāns ietver visus IV pielikuma B iedaļā norādītos elementus un ierosināto jauno meža references līmeni, kura pamatā ir tābrīža meža apsaimniekošanas prakses un intensitātes turpināšanās atbilstoši datiem, kas par nacionālajiem mežiem pēc to veida un vecuma klases dokumentēti 1990.–2009. gadā, izteiktiem tonnās CO2 ekvivalenta gadā.

Nacionālo mežsaimniecības uzskaites plānu publisko un par to veic sabiedrisko apspriešanu.

4. Dalībvalstis pierāda, ka metodes un dati, kas izmantoti meža references līmeņa noteikšanā nacionālajā mežsaimniecības uzskaites plānā, ir saskanīgi ar tiem, kas izmantoti ziņošanā par apsaimniekoto meža zemi. Ja tas vajadzīgs konsekvences nodrošināšanai, dalībvalsts ne vēlāk kā 2021.–2025. gada perioda vai 2026.–2030. gada perioda beigās Komisijai iesniedz tehnisku references līmeņa korekciju.

5. Komisija izskata nacionālo mežsaimniecības uzskaites plānu un tehniskās korekcijas un novērtē, kādā mērā ierosinātie jaunie vai koriģētie meža references līmeņi ir noteikti saskaņā ar 3. un 4. punktā, kā arī 5. panta 1. punktā izklāstītajiem principiem un prasībām. Ciktāl tas ir vajadzīgs, lai nodrošinātu atbilstību 3. un 4. punktā, kā arī 5. panta 1. punktā izklāstītajiem principiem un prasībām, Komisija var ierosinātos jaunos vai koriģētos meža references līmeņus pārrēķināt.

6. Komisija saskaņā ar 14. pantu pieņem deleģētos aktus, ar kuriem groza II pielikumu, ņemot vērā atbilstīgi 5. punktam veikto izskatīšanu, lai atjauninātu dalībvalstu meža references līmeņus, kuru pamatā ir nacionālie mežsaimniecības uzskaites plāni vai iesniegtās tehniskās korekcijas un jebkādi aprēķini, kas veikti izskatīšanas kontekstā. Līdz brīdim, kad minētais deleģētais akts stājas spēkā, attiecībā uz 2021.–2025. gada periodu un/vai 2026.–2030. gada periodu piemērojami ir dalībvalsts meža references līmeņi, kas norādīti II pielikumā.

9. pants

Uzskaite attiecībā uz nocirstas koksnes produktiem

Atbilstīgi 6. panta 1. punktam un 8. panta 1. punktam izveidotajā uzskaitē, kas attiecas uz nocirstas koksnes produktiem, dalībvalstis, izmantojot V pielikumā norādīto pirmās kārtas sadalīšanās funkciju, metodiku un pussadalīšanās perioda noklusējuma vērtības, norāda emisijas un piesaistījumus, ko radījušas izmaiņas to nocirstas koksnes produktu krātuvē, kuri pieder pie šādām kategorijām:

a)    papīrs;

b)    koksnes plātnes;

c)    zāģmateriāli.

10. pants

Uzskaite attiecībā uz dabiskiem traucējumiem

1.   2021.–2025. gada perioda un 2026.–2030. gada perioda beigās dalībvalstis no savas apmežotās zemes un apsaimniekotās meža zemes uzskaites var izslēgt tādas siltumnīcefekta gāzu emisijas no dabiskiem traucējumiem, kas pārsniedz vidējās emisijas, kuras laikposmā no 2001. līdz 2020. gadam radušās dabisku traucējumu dēļ, no kurām izslēgtas statistiski anomālas vērtības (iegūstot “fona līmeni”) un kuras aprēķinātas saskaņā ar šo pantu un VI pielikumu.

2. Ja dalībvalsts piemēro 1. punktu, tā Komisijai iesniedz informāciju par katras 1. punktā noteiktās zemes uzskaites kategorijas fona līmeni un datiem un metodiku, kas izmantota saskaņā ar VI pielikumu.

3. Ja dalībvalsts piemēro 1. punktu, tā no uzskaites līdz 2030. gadam izslēdz visus turpmākos piesaistījumus zemē, ko skāruši dabiskie traucējumi.

4. Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 14. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem groza VI pielikumā izklāstīto metodiku un informācijas prasības, lai to pielāgotu IPCC vadlīniju izmaiņām.

11. pants

Elastības iespējas

1. Ja kādas dalībvalsts kopējās emisijas pārsniedz piesaistījumus un attiecīgā dalībvalsts ir dzēsusi ikgadējo emisiju apjomu, kas iedalīts saskaņā ar Regulu [ ] par saistošiem ikgadējiem siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinājumiem, kas dalībvalstīm jāpanāk no 2021. līdz 2030. gadam, šo daudzumu ņem vērā, izsverot, vai dalībvalsts izpildījusi tai 4. pantā noteiktās saistības.

2. Ciktāl kopējie piesaistījumi dalībvalstī pārsniedz emisijas un pēc tam, kad atskaitīti visi daudzumi, kas ņemti vērā saskaņā ar 7. pantu Regulā [ ] par saistošiem ikgadējiem siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinājumiem, kas dalībvalstīm jāpanāk no 2021. līdz 2030. gadam, attiecīgā dalībvalsts var atlikušo daudzumu pārskaitīt citai dalībvalstij. Pārskaitīto daudzumu ņem vērā, novērtējot, vai saņēmēja dalībvalsts izpildījusi tai 4. pantā noteiktās saistības.

3. Ciktāl kopējie piesaistījumi dalībvalstī 2021.–2025. gada periodā pārsniedz emisijas un pēc tam, kad atskaitīti visi daudzumi, kas ņemti vērā saskaņā ar 7. pantu Regulā [ ] par saistošiem ikgadējiem siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinājumiem, kas dalībvalstīm jāpanāk no 2021. līdz 2030. gadam, vai pārskaitīti citai dalībvalstij saskaņā ar 2. punktu, attiecīgā dalībvalsts var atlikušo daudzumu atlikt rezervē uz 2026.–2030. gada periodu.

4. Lai izvairītos no dubultas uzskaites, tos neto piesaistījumu daudzumus, kas ņemti vērā saskaņā ar 7. pantu Regulā [ ] par saistošiem ikgadējiem siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinājumiem, kas dalībvalstīm jāpanāk no 2021. līdz 2030. gadam, atskaita no daudzuma, kas dalībvalstij pieejams pārskaitīšanai citai dalībvalstij vai atlikšanai rezervē saskaņā ar 2.–3. punktu.

5. Ja dalībvalsts neizpilda Regulas (ES) Nr. 525/2013 7. panta 1. punkta da) apakšpunktā noteiktās monitoringa prasības, saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 20. pantu noteiktais centrālais administrators attiecīgajai dalībvalstij uz laiku aizliedz daudzumus pārskaitīt vai atlikt rezervē saskaņā ar 2.–3. punktu.

12. pants

Atbilstības pārbaude

1. 2027. un 2032. gadā dalībvalstis Komisijai iesniedz atbilstības ziņojumu, kurā attiecīgi par 2021.–2025. gada periodu vai 2026.–2030. gada periodu ietverta kopējo siltumnīcefekta gāzu emisiju un piesaistījumu bilance par katru no 2. pantā norādītajām zemes uzskaites kategorijām saskaņā ar šajā regulā izklāstītajiem uzskaites noteikumiem.

2. Komisija atbilstības ziņojumus visaptveroši izskata, lai novērtētu 4. panta izpildi.

3. Ieviest šajā pantā paredzēto monitoringa un izpildes satvaru Komisijai saskaņā ar savu gada darba programmu palīdz Eiropas Vides aģentūra.

13. pants

Reģistrs

1. Komisija reģistrē emisiju un piesaistījumu apmēru katrā zemes uzskaites kategorijā katrā dalībvalstī un nodrošina pareizu 11. pantā paredzēto elastības iespēju izmantošanas uzskaiti Savienības reģistrā, kas izveidots saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 525/2013 10. pantu. Centrālais administrators automātiski pārbauda katru saskaņā ar šo regulu veikto darījumu un vajadzības gadījumā darījumus bloķē, lai nodrošinātu, ka nav neatbilstību. Šī informācija ir publiski pieejama.

2. Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar šīs regulas 14. pantu pieņemt deleģētos aktus 1. punkta īstenošanai.

14. pants

Deleģēšanas īstenošana

1. Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2. Pilnvaras pieņemt 3., 5., 8., 10. un 13. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no [spēkā stāšanās diena].

3. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 2. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4. Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi, saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5. Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6. Saskaņā ar iepriekšējiem punktiem pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

15. pants

Pārskatīšana

Komisija Eiropas Parlamentam un Padomei līdz 2024. gada 28. februārim un vēlāk ik pēc pieciem gadiem ziņo par šīs regulas darbību, tās devumu ES vispārējā 2030. gada siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķrādītāja sasniegšanā un tās devumu Parīzes nolīguma mērķu sasniegšanā un var attiecīgā gadījumā izvirzīt priekšlikumus.

16. pants

Grozījumi Regulā Nr. 525/3013/ES

Regulu Nr. 525/2013/ES groza šādi.

1. Regulas 7. panta 1. punktu groza šādi:

a) iekļauj šādu da) apakšpunktu:

“da) no 2023. gada — savas emisijas un piesaisti, uz ko attiecas Regulas [] [par zemes izmantošanā, zemes izmantošanas maiņā un mežsaimniecībā radušos siltumnīcefekta gāzu emisiju un piesaistījumu iekļaušanu klimata un enerģētikas politikas satvarā laikposmam līdz 2030. gadam] 2. pants, saskaņā ar šīs regulas III.a pielikumā norādīto metodiku;”

b)    pievieno šādu daļu:

“Dalībvalsts var pieprasīt atkāpi no da) apakšpunkta nolūkā izmantot citu metodiku, nevis to, kas norādīta III.a pielikumā, ja vajadzīgo metodikas uzlabojumu nav izdevies panākt laikā, lai šo uzlabojumu ņemtu vērā 2021.–2030. gada siltumnīcefekta gāzu pārskatos, vai ja šīs metodikas uzlabošanas izmaksas salīdzinājumā ar ieguvumiem no šādas metodikas izmantošanas emisiju un piesaistes uzskaitē būtu nesamērīgi lielas, jo emisijas no attiecīgajām oglekļa krātuvēm un piesaiste tajās ir maznozīmīga. Dalībvalstis, kas vēlas izmantot atkāpi, Komisijai līdz 2020. gada 31. decembrim iesniedz argumentētu pieprasījumu, kurā norāda, kādā termiņā varētu ieviest metodikas uzlabojumu un/vai ierosināt alternatīvo metodiku, un novērtē, kāda varētu būt potenciālā ietekme uz uzskaites pareizību. Komisija var lūgt noteiktā saprātīgā termiņā iesniegt papildu informāciju. Ja Komisija lūgumu uzskata par pamatotu, tā atkāpi piešķir. Ja Komisija atkāpi noraida, tā savu lēmumu pamato.”

2.     Regulas 13. panta 1. punkta c) apakšpunktam pievieno šādu ix) punktu:

“ix)     no 2023. gada — informāciju par valsts rīcībpolitiku un pasākumiem, ko īsteno, lai izpildītu pienākumus, kuri paredzēti Regulā [] par zemes izmantošanā, zemes izmantošanas maiņā un mežsaimniecībā radušos siltumnīcefekta gāzu emisiju un piesaistījumu iekļaušanu klimata un enerģētikas politikas satvarā laikposmam līdz 2030. gadam, un informāciju par citu plānoto valsts rīcībpolitiku un pasākumiem, kas iecerēti ar mērķi ierobežot siltumnīcefekta gāzu emisijas vai uzlabot piesaistītājus, pārsniedzot minētajā regulā noteiktās saistības;”.

3. Regulas 14. panta 1. punktā iekļauj šādu bb) apakšpunktu:

“bb)    no 2023. gada — kopējās prognozes par siltumnīcefekta gāzēm un atsevišķas aplēses par prognozētajām siltumnīcefekta gāzu emisijām un piesaisti, uz ko attiecas Regula [] par zemes izmantošanā, zemes izmantošanas maiņā un mežsaimniecībā radušos siltumnīcefekta gāzu emisiju un piesaistījumu iekļaušanu klimata un enerģētikas politikas satvarā laikposmam līdz 2030. gadam;”.

4. Regulā iekļauj šādu III.a pielikumu:

“III.a pielikums

7. panta 1. punkta da) apakšpunktā minētā pārraudzības un ziņošanas metodika

Telpiski eksplicīti zemes izmantojuma pārveidošanas dati zemes izmantojuma kategoriju un zemes izmantojuma kategorijas maiņas identificēšanai un apsekošanai.

1. līmeņa metodika, kurā izmanto globāli kalibrētus standarta emisijas koeficientus un parametru vērtības saskaņā ar IPCC 2006. gada vadlīnijām par valstu siltumnīcefekta gāzu pārskatiem.

Attiecībā uz emisijām un piesaisti tādā oglekļa krātuvē, kas veido vismaz 25–30 % emisiju vai piesaistes tādā avotu vai piesaistītāju kategorijā, kura dalībvalsts nacionālajā inventarizācijas sistēmā ir prioritāra, jo saskaņā ar aplēsēm tai ir būtiska ietekme uz valsts kopējo siltumnīcefekta gāzu pārskatu absolūtos emisiju un piesaistes līmeņos, uz emisiju un piesaistes tendencēm vai uz emisiju un piesaistes nenoteiktību zemes izmantojuma kategorijās — vismaz 2. līmeņa metodika, kurā izmanto nacionāli noteiktus emisijas koeficientus un parametru vērtības, kas kalibrēti atbilstoši konkrētās valsts apstākļiem saskaņā ar IPCC 2006. gada vadlīnijām par valstu siltumnīcefekta gāzu pārskatiem.

Dalībvalstis tiek mudinātas izmantot 3. līmeņa metodiku, izmantojot neparametrisku modelēšanu, kas kalibrēta atbilstoši konkrētās valsts apstākļiem, aprakstot fizikālo mijiedarbību biofizikālajā sistēmā, saskaņā ar IPCC 2006. gada vadlīnijām par valstu siltumnīcefekta gāzu pārskatiem. ”

17. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

1.2.Attiecīgās politikas jomas ABM/ABB struktūrā

1.3.Priekšlikuma/iniciatīvas būtība

1.4.Mērķis(-i)

1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.6.Ilgums un finansiālā ietekme

1.7.Paredzētie pārvaldības veidi

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1.Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

3.2.Paredzamā ietekme uz izdevumiem 

3.2.1.Kopsavilkums par paredzamo ietekmi uz izdevumiem

3.2.2.Paredzamā ietekme uz darbības apropriācijām

3.2.3.Paredzamā ietekme uz administratīvajām apropriācijām

3.2.4.Saderība ar kārtējo daudzgadu finanšu shēmu

3.2.5.Trešo personu iemaksas

3.3.Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

1.2.Attiecīgās politikas jomas ABM/ABB struktūrā 12  

1.3.Priekšlikuma/iniciatīvas būtība

◻ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību 

◻ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību, pamatojoties uz izmēģinājuma projektu/sagatavošanas darbību 13  

◻ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz esošas darbības pagarināšanu 

◻ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz darbību, kas pārveidota jaunā darbībā 

1.4.Mērķis(-i)

1.4.1.Komisijas daudzgadu stratēģiskie mērķi, kurus plānots sasniegt ar priekšlikumu/iniciatīvu

1.4.2.Konkrētie mērķi un attiecīgās ABM/ABB darbības

1.4.3.Paredzamais(-ie) rezultāts(-i) un ietekme

Norādīt, kāda ir priekšlikuma/iniciatīvas iecerētā ietekme uz finansējuma saņēmējiem/mērķgrupām.

1.4.4.Rezultātu un ietekmes rādītāji

Norādīt priekšlikuma/iniciatīvas īstenošanas uzraudzībā izmantojamos rādītājus.

1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.5.1.Īstermiņa vai ilgtermiņa vajadzības

1.5.2.ES iesaistīšanās pievienotā vērtība

1.5.3.Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

1.5.4.Saderība un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem

1.6.Ilgums un finansiālā ietekme

◻ Ierobežota ilguma priekšlikums/iniciatīva 

–◻    Priekšlikuma/iniciatīvas darbības laiks: [DD.MM.]GGGG.–[DD.MM.]GGGG.

–◻    Finansiālā ietekme: GGGG.– GGGG.

◻ Beztermiņa priekšlikums/iniciatīva

–Īstenošana ar uzsākšanas periodu no GGGG. līdz GGGG.,

–pēc kura turpinās normāla darbība

1.7.Paredzētie pārvaldības veidi 14  

◻ Komisijas īstenota tieša pārvaldība:

–◻ ko veic tās struktūrvienības, tostarp personāls Savienības delegācijās;

–◻    ko veic izpildaģentūras.

◻ Dalīta pārvaldība kopā ar dalībvalstīm

◻ Netieša pārvaldība, kurā budžeta īstenošanas uzdevumi uzticēti:

–◻trešām valstīm vai to noteiktām struktūrām;

–◻starptautiskām organizācijām un to aģentūrām (precizēt);

–◻EIB un Eiropas Investīciju fondam;

–◻Finanšu regulas 208. un 209. pantā minētajām struktūrām;

–◻publisko tiesību subjektiem;

–◻privāttiesību subjektiem, kas veic valsts pārvaldes uzdevumus, ja tie sniedz pienācīgas finanšu garantijas;

–◻struktūrām, kuru darbību reglamentē dalībvalsts privāttiesības, kurām ir uzticēta publiskā un privātā sektora partnerības īstenošana un kuras sniedz pienācīgas finanšu garantijas;

–◻personām, kurām ir uzticēts veikt īpašas darbības KĀDP saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību V sadaļu un kuras ir noteiktas attiecīgā pamataktā.

–Ja norādīti vairāki pārvaldības veidi, sniedziet papildu informāciju iedaļā “Piezīmes”.

Piezīmes

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1.Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

Norādīt periodiskumu un nosacījumus.

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma

2.2.1.Apzinātie riski

2.2.2.Informācija par izveidoto iekšējās kontroles sistēmu

2.2.3.Paredzamās pārbaužu izmaksas un ieguvumi un gaidāmā kļūdas riska līmeņa novērtējums

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi

Norādīt esošos vai plānotos novēršanas pasākumus un citus pretpasākumus.

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

Esošās budžeta pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija	Budžeta pozīcija	Izdevumu veids	Iemaksas
		Dif./Nedif. 15 .	no EBTA valstīm 16	no kandidātvalstīm 17	no trešām valstīm	Finanšu regulas 21. panta 2. punkta b) apakšpunkta nozīmē
2	34.02.01	Dif.	NĒ	NĒ	NĒ	NĒ
5	34.01	Nedif.	NĒ	NĒ	NĒ	NĒ

No jauna veidojamās budžeta pozīcijas: neattiecas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija	Budžeta pozīcija	Izdevumu veids	Iemaksas
	Nr. [Izdevumu kategorija………………………………………]	Dif./nedif.	no EBTA valstīm	no kandidātvalstīm	no trešām valstīm	Finanšu regulas 21. panta 2. punkta b) apakšpunkta nozīmē
	[XX.YY.YY.YY]		JĀ/NĒ	JĀ/NĒ	JĀ/NĒ	JĀ/NĒ

3.2.Paredzamā ietekme uz izdevumiem

[Šī iedaļa jāaizpilda, izmantojot administratīva rakstura budžeta datu izklājlapu (otrais dokuments šā finanšu pārskata pielikumā), un jāaugšuplādē CISNET starpdienestu konsultācijām.]

3.2.1.Kopsavilkums par paredzamo ietekmi uz izdevumiem

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija

Nr.

Ilgtspējīga izaugsme: dabas resursi

ĢD: CLIMA				2017. gads	2018. gads	2019. gads	2020. gads				KOPĀ
• Darbības apropriācijas
34.02.01	Saistības	(1)		1,0	0,6						1,6
	Maksājumi	(2)		0,6	0,760	0,240					1,6
Budžeta pozīcijas numurs	Saistības	(1a)
	Maksājumi	(2a)
Administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem 18
Budžeta pozīcijas numurs		(3)
KOPĀ CLIMA ĢD apropriācijas	Saistības	=1+1a +3		1,0	0,6						1,6
	Maksājumi	=2+2a +3		0,6	0,760	0,240					1,6

• KOPĀ darbības apropriācijas	Saistības	(4)	1,0	0,6						1,6
	Maksājumi	(5)	0,6	0,760	0,240					1,6
• KOPĀ administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem		(6)
KOPĀ daudzgadu finanšu shēmas <....> IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas	Saistības	=4+ 6	1,0	0,6						1,6
	Maksājumi	=5+ 6	0,6	0,760	0,240					1,6

Ja priekšlikums/iniciatīva ietekmē vairākas izdevumu kategorijas

• KOPĀ darbības apropriācijas	Saistības	(4)
	Maksājumi	(5)
• KOPĀ administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem		(6)
KOPĀ daudzgadu finanšu shēmas 1.–4. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas (Pamatsumma)	Saistības	=4+ 6	1,0	0,6						1,6
	Maksājumi	=5+ 6	0,6	0,760	0,240					1,6

Ierosinātie pasākumi tiks īstenoti, izmantojot finansiālos piešķīrumus programmai LIFE, kā paredzēts daudzgadu finanšu shēmā 2014.–2020. gadam.

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija

5

“Administratīvie izdevumi”

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

			2017. gads	2018. gads	2019. gads	2020. gads				KOPĀ
ĢD: CLIMA
• Cilvēkresursi			0,268	0,402	0,402	0,536				1,608
• Pārējie administratīvie izdevumi			0,015	0,015	0,015	0,015				0,060
KOPĀ CLIMA ĢD	Apropriācijas		0,283	0,417	0,417	0,551				1,668

KOPĀ daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas

(Saistību summa = maksājumu summa)

0,283

0,417

0,417

0,551

1,668

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

			2017. gads	2018. gads	2019. gads	2020. gads				KOPĀ
KOPĀ daudzgadu finanšu shēmas 1.–5. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas	Saistības		1,283	1,017	0,417	0,551				3,268
	Maksājumi		0,883	1,177	0,657	0,551				3,268

3.2.2.Paredzamā ietekme uz darbības apropriācijām

–◻    Priekšlikums/iniciatīva neparedz izmantot darbības apropriācijas

–◻    Priekšlikums/iniciatīva paredz darbības apropriācijas izmantot šādā veidā:

Saistību apropriācijas EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

Norādīt mērķus un rezultātus ⇩			2017. gads		2018. gads		2019. gads		2020. gads									KOPĀ
	REZULTĀTI
	Rezultāta veids 19	Rezultāta vidējās izmaksas	Daudzums	Izmaksas	Daudzums	Izmaksas	Daudzums	Izmaksas	Daudzums	Izmaksas		Daudzums	Izmaksas	Daudzums	Izmaksas	Daudzums	Izmaksas	Kopējais rezultātu daudzums	Kopējās izmaksas
KONKRĒTAIS MĒRĶIS Nr. 1 20 …
– Rezultāts	Adm. vien. (AA) ar JRC	0,500	1	0,500														1	0,5
– Rezultāts	SER: meža ekspertu konsultācijas	0,500	1	0,500														1	0,5
– Rezultāts	SER: ES reģistra jaunais IT modulis	0,600			1	0,600												1	0,6
– Rezultāts	Pārnešana uz ESTAT attiecībā uz LUCAS	2,5
Starpsumma — konkrētais mērķis Nr. 1			2	1,0	1	0,600												3	1,6
KONKRĒTAIS MĒRĶIS Nr. 2 ...
– Rezultāts																		1	0,5
Starpsumma — konkrētais mērķis Nr. 2
KOPĒJĀS IZMAKSAS			2	1,0	1	0,600												3	1,6

3.2.3.Paredzamā ietekme uz administratīvajām apropriācijām

3.2.3.1.Kopsavilkums

–◻    Priekšlikums/iniciatīva neparedz izmantot administratīvās apropriācijas

–◻    Priekšlikums/iniciatīva paredz izmantot administratīvās apropriācijas šādā veidā:

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

2017. gads

2018. gads

2019. gads

2020. gads

KOPĀ

Daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJA
Cilvēkresursi	0,268	0,402	0,402	0,536				1,608
Pārējie administratīvie izdevumi	0,015	0,015	0,015	0,015				0,060
Starpsumma — daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJA	0,283	0,417	0,417	0,551				1,668

Ārpus daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS 21
Cilvēkresursi
Pārējie administratīvie izdevumi
Starpsumma — ārpus daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS

KOPĀ

0,283

0,417

0,417

0,551

1,668

Vajadzīgās cilvēkresursu un citu administratīvu izdevumu apropriācijas tiks nodrošinātas no ĢD apropriācijām, kas jau ir piešķirtas darbības pārvaldībai un/vai ir pārdalītas attiecīgajā ģenerāldirektorātā, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtus papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

3.2.3.2.Paredzamās vajadzības pēc cilvēkresursiem

–◻    Priekšlikums/iniciatīva neparedz cilvēkresursu izmantošanu

–◻    Priekšlikums/iniciatīva paredz cilvēkresursu izmantošanu šādā veidā:

Aplēse izsakāma ar pilnslodzes ekvivalentu

		2017. gads	2018. gads	2019. gads	2020. gads
• Štatu sarakstā ietvertās amata vietas (ierēdņi un pagaidu darbinieki)
XX 01 01 01 (Galvenā mītne un Komisijas pārstāvniecības)		2	3	3	4
XX 01 01 02 (Delegācijas)
XX 01 05 01 (Netiešā pētniecība)
10 01 05 01 (Tiešā pētniecība)
• Ārštata darbinieki (izsakot ar pilnslodzes ekvivalentu — FTE) 22
XX 01 02 01 (AC, AL, END, INT un JED, ko finansē no vispārīgajām apropriācijām)
XX 01 02 02 (AC, AL, END, INT un JED delegācijās)
XX 01 04 yy  23	– galvenajā mītnē
	– delegācijās
XX 01 05 02 (AC, END, INT — netiešā pētniecība)
10 01 05 02 (AC, END, INT — tiešā pētniecība)
Citas budžeta pozīcijas (precizēt)
KOPĀ		2	3	3	4

34 ir attiecīgā politikas joma vai budžeta sadaļa.

Vajadzības pēc cilvēkresursiem tiks nodrošinātas, izmantojot attiecīgā ĢD darbiniekus, kuri jau ir iesaistīti konkrētās darbības pārvaldībā un/vai ir pārgrupēti attiecīgajā ģenerāldirektorātā, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtus papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

Veicamo uzdevumu apraksts

Ierēdņi un pagaidu darbinieki	Pārvaldīt LULUCF iniciatīvu turpinās pašreizējie AD darbinieki. No 2018. gada papildu AD darbinieki būs vajadzīgi projektam, kurā tiks izstrādāts jauns — LULUCF veltīts — modelis ES reģistra sistēmā, un no 2020. gada viens papildu AD būs vajadzīgs darbībām, kas saistītas ar mežsaimniecības pasākumiem un meža references līmeņiem.
Ārštata darbinieki

3.2.4.Saderība ar kārtējo daudzgadu finanšu shēmu

–◻    Priekšlikums/iniciatīva atbilst kārtējai daudzgadu finanšu shēmai

–◻    Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpārplāno attiecīgā izdevumu kategorija daudzgadu finanšu shēmā

–◻    Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpiemēro elastības instruments vai jāpārskata daudzgadu finanšu shēma

3.2.5.Trešo personu iemaksas

–Priekšlikums/iniciatīva neparedz trešo personu līdzfinansējumu

–Priekšlikums/iniciatīva paredz šādu līdzfinansējumu:

Apropriācijas EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

	N gads	N+1 gads	N+2 gads	N+3 gads	Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)			Kopā
Norādīt līdzfinansējuma struktūru
KOPĀ līdzfinansējuma apropriācijas

3.3.Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem

–◻    Priekšlikums/iniciatīva finansiāli neietekmē ieņēmumus

–◻    Priekšlikums/iniciatīva finansiāli ietekmē:

–◻    pašu resursus

–◻    dažādus ieņēmumus

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

Budžeta ieņēmumu pozīcija	Kārtējā finanšu gadā pieejamās apropriācijas	Priekšlikuma/iniciatīvas ietekme 24
		N gads	N+1 gads	N+2 gads	N+3 gads	Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)
…………. pants

Attiecībā uz dažādiem ieņēmumiem, kas ir “piešķirtie ieņēmumi”, norādīt attiecīgo(-ās) izdevumu pozīciju(-as).

Norādīt, ar kādu metodi aprēķināta ietekme uz ieņēmumiem.

(1) Jaunais ilgtermiņa mērķis ir “gadsimta otrajā pusē [panākt] līdzsvaru starp siltumnīcefekta gāzu antropogēnajām emisijām no dažādiem avotiem un to piesaisti dažādās piesaistītājsistēmās” (Parīzes nolīguma 4. panta 1. punkts).

(2) Priekšlikums PADOMES LĒMUMAM par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām ietvaros pieņemto Parīzes nolīgumu, COM/2016/0395 final.

(3) Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei “Ceļā no Parīzes: ko mums nozīmē Parīzes nolīgums? Pavaddokuments priekšlikumam Padomes lēmumam par to, lai Eiropas Savienības vārdā parakstītu Parīzes nolīgumu, kas pieņemts saskaņā ar ANO Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām”, COM/2016/0110 final.

(4) Intended Nationally Determined Contribution of the EU and its Member States [“ES un tās dalībvalstu iecerētais nacionāli noteiktais devums”], 2015. gada 6. marts, http://www4.unfccc.int/submissions/INDC/Published%20Documents/Latvia/1/LV-03-06-EU%20INDC.pdf.

(5) Tā sauktie ETS neaptvertie sektori rada vairāk nekā 55 % no ES kopējām emisijām, piem., CO2 emisijas no transporta, ēku siltumapgādes un citas emisijas (kas nav CO2) no lauksaimniecības un atkritumiem.

(6) Regula 525/2013/EK par mehānismu siltumnīcefekta gāzu emisiju pārraudzībai un ziņošanai un citas informācijas ziņošanai valstu un Savienības līmenī saistībā ar klimata pārmaiņām un par Lēmuma Nr. 280/2004/EK atcelšanu.

(7) CO2 absorbciju no atmosfēras, piem., augot kokiem un augiem, sauc par piesaisti; pretējais process ir emisija, kas notiek, kad biomasu sadedzina vai tā sadalās.

(8) OV C , , . lpp.

(9) OV C , , . lpp.

(10) http://www4.unfccc.int/submissions/indc/Submission%20Pages/submissions.aspx.

(11) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 21. maija Lēmums Nr. 529/2013/ES par uzskaites noteikumiem attiecībā uz siltumnīcefekta gāzu emisijām un piesaisti, kas rodas darbībās, kuras saistītas ar zemes izmantošanu, zemes izmantošanas maiņu un mežsaimniecību, un par informāciju par rīcību, kas saistīta ar šīm darbībām (OV L 165, 18.6.2013., 80. lpp.).

(12) ABM — budžeta līdzekļu vadība pa darbības jomām, ABB — budžeta līdzekļu sadale pa darbības jomām.

(13) Kā paredzēts Finanšu regulas 54. panta 2. punkta attiecīgi a) un b) apakšpunktā.

(14) Skaidrojumus par pārvaldības veidiem un atsauces uz Finanšu regulu skatīt BudgWeb tīmekļa vietnē: http://www.cc.cec/budg/man/budgmanag/budgmanag_en.html

(15) Dif. — diferencētās apropriācijas, nedif. — nedefirencētās apropriācijas.

(16) EBTA — Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija.

(17) Kandidātvalstis un attiecīgā gadījumā potenciālās kandidātvalstis no Rietumbalkāniem.

(18) Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu īstenošanas atbalsta izdevumi: izmantojot finansiālos piešķīrumus programmai LIFE, kā paredzēts daudzgadu finanšu shēmā 2014.–2020. gadam.

(19) Rezultāti ir attiecīgie produkti vai pakalpojumi (piemēram, finansēto studentu apmaiņu skaits, uzbūvēto ceļu garums kilometros utt.).

(20) Konkrētie mērķi, kas norādīti 1.4.2. punktā.

(21) Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās “BA” pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

(22) AC = līgumdarbinieki, AL = vietējie darbinieki, END = valstu norīkotie eksperti, INT = aģentūras darbinieki, JED = jaunākie eksperti delegācijās.

(23) Ārštata darbiniekiem paredzēto maksimālo summu finansē no darbības apropriācijām (kādreizējām “BA” pozīcijām).

(24) Norādītajām tradicionālo pašu resursu (muitas nodokļi, cukura nodevas) summām jābūt neto summām, t. i., bruto summām, no kurām atskaitītas iekasēšanas izmaksas 25 % apmērā.

EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 20.7.2016

COM(2016) 479 final

PIELIKUMI

dokumentam

priekšlikums
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULAI

par zemes izmantošanā, zemes izmantošanas maiņā un mežsaimniecībā radušos siltumnīcefekta gāzu emisiju un piesaistījumu iekļaušanu klimata un enerģētikas politikas satvarā laikposmam līdz 2030. gadam un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu Nr. 525/2013 par mehānismu siltumnīcefekta gāzu emisiju pārraudzībai un ziņošanai un citas informācijas ziņošanai saistībā ar klimata pārmaiņām

{SWD(2016) 246 final}
{SWD(2016) 249 final}

I pielikums. Siltumnīcefekta gāzes un oglekļa krātuves

A. Siltumnīcefekta gāzes, kas minētas 2. pantā:

(a)oglekļa dioksīds (CO2);

(b)metāns (CH4);

(c)dislāpekļa oksīds (N2O);

tās izsaka tonnās CO2 ekvivalenta atbilstoši Regulai (ES) Nr. 525/2013.

B. Oglekļa krātuves, kas minētas 5. panta 4. punktā:

(a)virszemes biomasa;

(b)pazemes biomasa;

(c)nobiras;

(d)atmirusi koksne;

(e)augsnes organiskais ogleklis;

(f)apmežotai zemei un apsaimniekotai meža zemei — nocirstas koksnes produkti.

II pielikums. Minimālās vērtības attiecībā uz platības lielumu, koku vainagu projekciju un koku augstumu un meža references līmeņi

Minimālās vērtības attiecībā uz platības lielumu, koku vainagu projekciju un koku augstumu
Dalībvalsts	Platība (ha)	Koku vainagu projekcija (%)	Koku augstums (m)
Beļģija	0,5	20	5
Bulgārija	0,1	10	5
Horvātija	0,1	10	2
Čehijas Republika	0,05	30	2
Dānija	0,5	10	5
Vācija	0,1	10	5
Igaunija	0,5	30	2
Īrija	0,1	20	5
Grieķija	0,3	25	2
Spānija	1,0	20	3
Francija	0,5	10	5
Itālija	0,5	10	5
Kipra
Latvija	0,1	20	5
Lietuva	0,1	30	5
Luksemburga	0,5	10	5
Ungārija	0,5	30	5
Malta
Nīderlande	0,5	20	5
Austrija	0,05	30	2
Polija	0,1	10	2
Portugāle	1,0	10	5
Rumānija	0,25	10	5
Slovēnija	0,25	30	2
Slovākija	0,3	20	5
Somija	0,5	10	5
Zviedrija	0,5	10	5
Apvienotā Karaliste	0,1	20	2

Dalībvalstu meža references līmeņi, kuros ietverti arī nocirstas koksnes produkti
Dalībvalsts	Gg oglekļa dioksīda (CO2) ekvivalenta gadā
Beļģija	–2 499
Bulgārija	–7 950
Horvātija	–6 289
Čehijas Republika	–4 686
Dānija	409
Vācija	–22 418
Igaunija	–2 741
Īrija	–142
Grieķija	–1 830
Spānija	–23 100
Francija	–67 410
Itālija	–22 166
Kipra	–157
Latvija	–16 302
Lietuva	–4 552
Luksemburga	–418
Ungārija	–1 000
Malta	–49
Nīderlande	–1 425
Austrija	–6 516
Polija	–27 133
Portugāle	–6 830
Rumānija	–15 793
Slovēnija	–3 171
Slovākija	–1 084
Somija	–20 466
Zviedrija	–41 336
Apvienotā Karaliste	–8 268

III pielikums. Bāzes gadi, pēc kuriem aprēķina

8. panta 2. punktā paredzēto maksimumvērtību

Dalībvalsts	Bāzes gads
Beļģija	1990
Bulgārija	1988
Horvātija	1990
Čehijas Republika	1990
Dānija	1990
Vācija	1990
Igaunija	1990
Īrija	1990
Grieķija	1990
Spānija	1990
Francija	1990
Itālija	1990
Kipra
Latvija	1990
Lietuva	1990
Luksemburga	1990
Ungārija	1985–1987
Malta
Nīderlande	1990
Austrija	1990
Polija	1988
Portugāle	1990
Rumānija	1989
Slovēnija	1986
Slovākija	1990
Somija	1990
Zviedrija	1990
Apvienotā Karaliste	1990

IV pielikums. Nacionālais mežsaimniecības uzskaites plāns, kurā ietver atjaunināto dalībvalsts meža references līmeni

A. Kritēriji meža references līmeņu noteikšanai

Dalībvalsts meža references līmeņus nosaka saskaņā ar šādiem kritērijiem:

(a)references līmeņi ir saskanīgi ar mērķi gadsimta otrajā pusē panākt līdzsvaru starp siltumnīcefekta gāzu antropogēnajām emisijām no avotiem un piesaistījumiem piesaistītājos;

(b)references līmeņi nodrošina, ka no uzskaites tiek izslēgta vienkārša oglekļa uzkrājumu klātbūtne;

(c)references līmeņiem būtu jānodrošina robusta un ticama uzskaite, lai garantētu, ka emisijas no biomasas un piesaistījumi biomasā tiek uzskaitīti pienācīgi;

(d)references līmeņos ietver nocirstas koksnes produktu oglekļa krātuvi, sniedzot salīdzinājumu starp rezultātu, ko iegūst ar pieņēmumu, ka notiek momentāna oksidēšanās, un rezultātiem, ko iegūst, piemērojot pirmās pakāpes sadalīšanās funkciju un pussadalīšanās perioda vērtības;

(e)references līmeņos būtu jāņem vērā mērķis palīdzēt saglabāt bioloģisko daudzveidību un sekmēt dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu, kā noteikts ES meža stratēģijā, dalībvalstu nacionālajās meža rīcībpolitikās un ES bioloģiskās daudzveidības stratēģijā;

(f)references līmeņi ir saskanīgi ar valsts prognozēm par antropogēno siltumnīcefekta gāzu emisijām no avotiem un piesaistījumiem piesaistītājos, par kurām ziņo saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 525/2013;

(g)references līmeņi ir saskanīgi ar siltumnīcefekta gāzu pārskatiem un attiecīgajiem vēsturiskajiem datiem, un to pamatā ir pārredzama, pilnīga, saskanīga, salīdzināma un pareiza informācija. Konkrētāk, ar modeli, ko izmanto references līmeņa izveidei, ir iespējams reproducēt vēsturiskos datus no valsts siltumnīcefekta gāzu pārskata.

B. Nacionālā mežsaimniecības uzskaites plāna elementi

Nacionālajā mežsaimniecības uzskaites plānā, ko iesniedz saskaņā ar šīs regulas 8. pantu, ietver šādus elementus:

(a)vispārīgs references līmeņa izveides apraksts un apraksts, kā ņemti vērā šajā regulā noteiktie kritēriji;

(b)ziņas par references līmenī iekļautajām oglekļa krātuvēm un siltumnīcefekta gāzēm, iemesli, kādēļ oglekļa krātuve no references līmeņa izveides izslēgta, un pierādījumi, ka references līmenī iekļautās krātuves ir saskanīgas;

(c)pieeju, metožu un modeļu apraksts, arī skaitliskā informācija, kas izmantota references līmeņa izveidē, saskaņā ar visnesenāk iesniegto valsts pārskata ziņojumu un dokumentāru informāciju par meža apsaimniekošanas praksi un intensitāti;

(d)apraksts, kā notikusi apspriešanās ar ieinteresētajām personām un kā ņemti vērā to viedokļi;

(e)informācija, kā dažādu rīcībpolitikas scenāriju iespaidā varētu attīstīties mežizstrādes rādītāji;

(f)apraksts, kā references līmeņa izveidē ņemts vērā katrs no šiem elementiem:

(1)platība, kurā notiek meža apsaimniekošana;

(2)emisijas no mežiem un nocirstas koksnes produktiem un piesaistījumi tajos atbilstoši ziņām, kas sniegtas siltumnīcefekta gāzu pārskatos, un attiecīgajiem vēsturiskajiem datiem;

(3)meža raksturojums, tostarp vecuma klašu struktūra, pieaugumi, cirtmets un cita informācija par meža apsaimniekošanas darbībām saskaņā ar ierasto praksi;

(4)vēsturiskie un nākotnes mežizstrādes rādītāji, kas dezagregēti pēc tā, vai produktus izmanto enerģētikā vai neenerģētiskām vajadzībām.

V pielikums. Nocirstas koksnes produktu pirmās kārtas sadalīšanās funkcija un pussadalīšanās perioda noklusējuma vērtības

Ar metodiku saistīti jautājumi

–Ja nocirstas koksnes produktus no apmežotas zemes nav iespējams nošķirt no nocirstas koksnes produktiem no apsaimniekotas meža zemes, dalībvalsts var izvēlēties nocirstas koksnes produktus uzskaitīt, balstoties uz pieņēmumu, ka visas emisijas un piesaistījumi radušies apsaimniekotā meža zemē.

–Nocirstas koksnes produktus cieto atkritumu poligonos un nocirstas koksnes produktus, kas iegūti enerģētiskām vajadzībām, uzskaita, pieņemot, ka notiek momentāna oksidēšanās.

–Importētāja dalībvalsts uzskaitē neiekļauj importētus nocirstas koksnes produktus neatkarīgi no to izcelsmes (“ražošanas uzskaites pieeja”).

–Attiecībā uz eksportētiem nocirstas koksnes produktiem konkrētai valstij specifiskie dati nozīmē konkrētai valstij specifiskās pussadalīšanās perioda vērtības un nocirstas koksnes produktu izmantojumu importētājā valstī.

–Valstij specifiskajām pussadalīšanās perioda vērtībām, ko piemēro Savienības tirgū laistiem nocirstas koksnes produktiem, nevajadzētu atšķirties no tām, ko izmanto importētāja dalībvalsts.

–Dalībvalstis var tikai informatīvā nolūkā savos iesniegtajos datos norādīt, kāda enerģētikā izmantotās koksnes daļa importēta no valstīm ārpus Savienības un kādas ir šādas koksnes izcelsmes valstis.

Šajā pielikumā norādītās metodikas un pussadalīšanās perioda vērtību vietā dalībvalstis var izmantot valstij specifisku metodiku un pussadalīšanās perioda vērtības, ja vien minētā metodika un vērtības ir noteiktas, balstoties uz pārredzamiem un verificējamiem datiem, un izmantotā metodika ir vismaz tikpat detalizēta un precīza kā šajā pielikumā norādītā.  

Pirmās kārtas sadalīšanās funkcija, kas sākas ar i = 1900 un turpinās līdz pašreizējam gadam:

(a)

kur ir ,0.

b)

kur: = gads = oglekļa uzkrājums nocirstas koksnes produktu krātuvē i gada sākumā, izteikts = pirmās kārtas sadalīšanās konstante, norādīta vienībās gadam-1( , kur ir nocirstas koksnes produktu krātuves pussadalīšanās periods gados) = nocirstas koksnes produktu krātuvē ienākošā plūsma gadā , Gg C gads-1 = oglekļa uzkrājuma izmaiņas nocirstas koksnes produktu krātuvē gadā , Gg C gads-1 Pussadalīšanās perioda noklusējuma vērtības Pussadalīšanās perioda vērtība ir gadu skaits, kas vajadzīgs, lai kādā nocirstas koksnes produktu kategorijā uzkrātā oglekļa daudzums samazinātos līdz pusei no tā sākotnējās vērtības. Pussadalīšanās perioda noklusējuma vērtības (HL):

Dalībvalstis šīs kategorijas var papildināt ar informāciju par mizu, ja vien pieejamie dati ir pārredzami un verificējami. Dalībvalstis turklāt var jebkurā no šīm kategorijām izmantot valstij specifiskas apakškategorijas.

VI pielikums. Dabisko traucējumu fona līmeņa aprēķināšana

1. Fona līmeņa aprēķināšanai sniedz šādu informāciju:

(a)dabisku traucējumu izraisīto emisiju vēsturiskie līmeņi;

(b)aplēsē iekļauto dabisko traucējumu veids(-i);

(c)kopējās gada emisijas, ko laikposmā no 2001. līdz 2020. gadam pēc aplēsēm varētu radīt minēto veidu dabiskie traucējumi, pa zemes uzskaites kategorijām;

(d)pierādījums, ka laikrinda ir konsekventa visos attiecīgajos parametros, ieskaitot minimālo platību, emisiju aplēšanas metodiku, krātuvju un gāzu aptvērumu.

2. Fona līmeni aprēķina kā 2001.–2020. gada laikrindas vidējo vērtību, no laikrindas izslēdzot visus gadus, kad reģistrēti anormāli emisiju līmeņi, t. i., izslēdzot visas statistiski anomālās vērtības. Statistiski anomālās vērtības noskaidro šādi:

(a)aprēķina visas 2001.–2020. gada laikrindas vidējo aritmētisko vērtību un standartnovirzi;

(b)no laikrindas izslēdz visus gadus, kuros gada emisijas ir ārpus divkāršotas standartnovirzes no vidējās vērtības;

(c)vēlreiz aprēķina visas 2001.–2020. gada laikrindas vidējo aritmētisko vērtību un standartnovirzi, laikrindā neietverot gadus, kas izslēgti saskaņā ar b) apakšpunktu;

(d)b) un c) apakšpunktā paredzēto atkārto, līdz anomālas vērtības vairs netiek konstatētas.

3. Ja emisijas kādā gadā 2021.–2025. gada periodā un 2026.–2030. gada periodā pārsniedz saskaņā ar šā pielikuma 2. punktu aprēķināto fona līmeni ar pielaidi, to emisiju apjomu, kas pārsniedz fona līmeni, var izslēgt saskaņā ar 10. pantu. Pielaide ir vienāda ar 95 % varbūtības līmeni.

4.   Nevar izslēgt šādas emisijas:

(a)emisijas, kas radušās mežizstrādes un cirtes pēc dabiskajiem traucējumiem darbībās, kuras attiecīgajās zemes platībās veiktas pēc dabisku traucējumu rašanās;

(b)emisijas, kas radušās, veicot plānotu dedzināšanu minētajās zemes platībās konkrētajā gadā 2021.–2025. gada vai 2026.–2030. gada periodā;

(c)emisijas no zemes platībām, kurās pēc dabisku traucējumu rašanās veikta atmežošana.

5.  Saskaņā ar 10. panta 2. punktu sniedzamā informācija ietver šādas ziņas:

(a)informācija par visām zemes platībām, kuras konkrētajā gadā ir skāruši dabiskie traucējumi, arī to ģeogrāfiskā atrašanās vieta, periods un dabisko traucējumu veidi;

(b)pierādījumi, ka zemes platībās, kuras skāruši dabiskie traucējumi un kuru emisijas tikušas izslēgtas no uzskaites, pārējā 2021.–2025. gada perioda vai 2026.–2030. gada perioda laikā nav notikusi atmežošana;

(c)apraksts, ar kādām verificējamām metodēm un kritērijiem identificēt atmežošanu šajās zemes platībās turpmākajos 2021.–2025. gada perioda vai 2026.–2030. gada perioda gados;

(d)attiecīgā gadījumā — apraksts, kādus pasākumus dalībvalsts veica, lai novērstu vai ierobežotu minēto dabisko traucējumu ietekmi;

(e)attiecīgā gadījumā — apraksts, kādus pasākumus dalībvalsts veica minēto dabisko traucējumu skarto zemes platību sanācijai.