EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 11.3.2016

COM(2016) 134 final

2016/0074(COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

par zvejas resursu saglabāšanu un jūras ekosistēmu aizsardzību ar tehniskiem pasākumiem un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1967/2006, (EK) Nr. 1098/2007, (EK) Nr. 1224/2009 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1343/2011 un (ES) Nr. 1380/2013 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 894/97, (EK) Nr. 850/98, (EK) Nr. 2549/2000, (EK) Nr. 254/2002, (EK) Nr. 812/2004 un (EK) Nr. 2187/2005

{SWD(2016) 56 final}
{SWD(2016) 57 final}

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

•Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Tehniskie pasākumi ir noteikumi, kas reglamentē to, kā un kur zvejnieki drīkst zvejot. To mērķis ir kontrolēt nozveju, ko var iegūt ar konkrēta apmēra zvejas piepūli, un līdz minimumam samazināt zvejas ietekmi uz ekosistēmu. Vairumā gadījumu tie ir zvejniecības pārvaldības sistēmu normatīvā regulējuma neatņemama daļa, arī Savienības ūdeņos.

Tehniskos pasākumus var iedalīt šādās grupās:

–pasākumi, kas regulē zvejas rīku ekspluatāciju,

–pasākumi, kas regulē izmantoto zvejas rīku konstrukcijas parametrus,

–minimālie izmēri, kurus nesasniegušas zivis jāatlaiž jūrā,

–pasākumi, kas nosaka telpiskus un laiciskus ierobežojumus (piemēram, zvejas aizlieguma apgabali, ierobežotas piekļuves apgabali un zvejas aizlieguma sezonas), lai aizsargātu zivju mazuļu vai nārstojošu zivju barus, un

–pasākumi, kas mazina zvejas rīku ietekmi uz jutīgām sugām (piemēram, jūras zīdītājiem, jūras putniem un bruņurupučiem), vai zvejas aizlieguma apgabali, kuru mērķis ir aizsargāt jutīgas dzīvotnes (piemēram, aukstūdens koraļļu rifus).

No vēsturiskā skatpunkta raugoties, tehniskie pasākumi, kas piemērojami atbilstīgi Eiropas tiesību aktiem kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) satvarā, sastāv no neskaitāmām regulām, to grozījumiem, īstenošanas noteikumiem un pagaidu tehniskiem pasākumiem, kas ieviesti, lai risinātu tobrīd aktuālas problēmas. Visos Savienības jūras baseinos un ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi, bet kuros darbojas Savienības kuģi, ir spēkā vairāk nekā 30 regulas, kurās noteikti tehniskie pasākumi.

Patlaban spēkā ir trīs detalizētu tehnisko pasākumu regulas, kas pieņemtas saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru un aptver galvenos jūras baseinus Savienības ūdeņos, – Padomes 1998. gada 30. marta Regula (EK) Nr. 850/98 par zvejas resursu saglabāšanu, izmantojot tehniskos līdzekļus jūras organismu mazuļu aizsardzībai, kura attiecas uz Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļu (un kopš 2012. gada arī uz Melno jūru), Padomes 2006. gada 21. decembra Regula (EK) Nr. 1967/2006, kas attiecas uz Vidusjūras zvejas resursu ilgtspējīgas izmantošanas pārvaldības pasākumiem un ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 2847/93, kā arī atceļ Regulu (EK) Nr. 1626/94, un Padomes 2005. gada 21. decembra Regula (EK) Nr. 2187/2005, ar ko nosaka tehniskus pasākumus zvejas resursu saglabāšanai Baltijas jūrā, Beltos un Zunda šaurumā un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1434/98, un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 88/98.

Papildus minētajām regulām ir vairāki Komisijas akti, kuros noteikti sīki izstrādāti noteikumi par zvejas rīku konstrukciju (piemēram, Komisijas 1984. gada 6. decembra Regula (EEK) Nr. 3440/84 par ierīču piestiprināšanu pie traļiem, dāņu vadiem un līdzīgiem tīkliem) vai kuri attiecas uz zvejas aizliegšanu konkrētos apgabalos (piemēram, Komisijas 1999. gada 8. septembra Regula (EK) Nr. 1922/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus, kurus jāievēro, piemērojot Padomes Regulu (EK) Nr. 850/98 attiecībā uz nosacījumiem, ar kādiem kuģiem, kuru kopgarums pārsniedz astoņus metrus, atļauj izmantot rāmja traļus dažos Kopienas ūdeņos), kā arī tehniskie pasākumi, kas ieviesti, lai novērstu tiešus draudus saglabāšanai, kurus rada konkrētu krājumu noplicināšana (piemēram, Komisijas 2001. gada 19. oktobra Regula (EK) Nr. 2056/2001, ar ko nosaka papildu tehniskus pasākumus mencu krājumu ataudzēšanai Ziemeļjūrā un rietumos no Skotijas). Šīs regulas pārsvarā ir pieņemtas saskaņā ar pilnvarām, kas noteiktas galvenajās regulās.

Tehniskie pasākumi ir noteikti arī vairākās atsevišķās regulās. Tādas ir, piemēram, Padomes 2004. gada 26. aprīļa Regula (EK) Nr. 812/2004, ar ko nosaka pasākumus attiecībā uz vaļveidīgo nejaušu nozveju zvejniecībā un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 88/98, un Padomes 2003. gada 26. jūnija Regula (EK) Nr. 1185/2003 par haizivju spuru atdalīšanu uz kuģiem.

Ir spēkā vairākas koplēmuma procedūrā pieņemtas regulas, ar kurām transponē tehniskos pasākumus, kas pieņemti attiecībā uz trešo valstu ūdeņiem, kuri ir tādu reģionālu zvejniecības pārvaldības organizāciju (RZPO) pārziņā kā Antarktikas jūras dzīvo resursu saglabāšanas konvencija (CCAMLR) un Starptautiskā konvencija par Atlantijas tunzivju saglabāšanu (ICCAT). Minētās regulas neietilpst šā priekšlikuma darbības jomā.

Pirms Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) stāšanās spēkā tehniskie pasākumi bija iekļauti arī zvejas iespēju regulās, ar ko nosaka ikgadējo KPN un kvotas attiecībā uz Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļu, Baltijas jūru, Melno jūru un dziļūdens sugām. Tajās vienkopus bija noteikti gan tehniskie pasākumi, kurus bija iecerēts piemērot pagaidu kārtā, gan reģionāli pasākumi un atkāpes no citās regulās paredzētiem vispārīgiem noteikumiem. Pēc LESD pieņemšanas šādus pasākumus vairs nevar iekļaut zvejas iespēju regulās; vienīgais izņēmums ir pasākumi, kas ir tieši funkcionāli saistīti ar konkrēta krājuma vai krājumu nozvejas limitiem. Tāpēc pašreizējās zvejas iespēju regulās ir tikai nedaudz šādu pasākumu. Piemēram, zvejas aizlieguma apgabals pie Īrijas rietumu krasta, kas noteikts ar mērķi aizsargāt Norvēģijas omāru (Nephrops norvegicus), ir saistīts ar šīs sugas KPN attiecīgajā apgabalā. Kā pagaidu pasākumi regulā par zvejas iespējām Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā joprojām ir ietverti arī pasākumi, ko noteikušas tādas RZPO kā Ziemeļaustrumu Atlantijas zvejniecības komisija (NEAFC) un Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizācija (NAFO).

Iepriekšminētais liecina, ka tehnisko pasākumu regulējuma struktūra ir kļuvusi ļoti sarežģīta un zināmā mērā saraustīta. Retrospektīvs novērtējums 1 , kas veikts šā priekšlikuma pamatošanas vajadzībām, liecina, ka pašreizējie tehniskie pasākumi gandrīz nemaz nav noderējuši, lai sasniegtu iepriekšējās KZP mērķus, kuri izvirzīti Padomes 2002. gada 20. decembra Regulā (EK) Nr. 2371/2002 par zivsaimniecības resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku. Dažos jūras baseinos (piemēram, Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā) tas ir skaidrāk redzams nekā citos, tomēr lielākoties tehniskie pasākumi tiek uztverti kā milzums sarežģītu un neiedarbīgu noteikumu neelastīgā pārvaldības struktūrā.

Retrospektīvajā novērtējumā secināts, ka arī jaunajiem uzdevumiem, kas izvirzīti jaunajā KZP 2 , kura stājās spēkā 2014. gada 1. janvārī, pašreizējā tehnisko pasākumu regulējuma struktūra nebūs gana lietderīga. Iemesls tam ir piecas acīmredzamas problēmas.

(1)Nepietiekams sniegums – tehniskie pasākumi īsti nerosina zvejot selektīvi, jo izmetumi, jutīgu sugu nozvejas vai nelabvēlīga ietekme uz jūras gultni nerada nekādas izmaksas. Tāpēc zvejas noslodze nav tikusi pienācīgi kontrolēta, un tas ir bijis par iemeslu vairāku krājumu pārzvejai, lielam izmetumu īpatsvaram dažās zvejniecībās un nepietiekamai jutīgu dzīvotņu un sugu aizsardzībai. Turklāt daži pasākumi ir radījuši juridiskus šķēršļus selektīvākas zvejas prakses izstrādei vai kavējuši attiecīgo inovāciju, un tā rezultātā par parastu lietu ir kļuvusi gan likumīga, gan nelikumīga noteikumu apiešana ar mērķi līdz minimumam samazināt pasākumu ekonomisko ietekmi.

(2)Grūti izmērāms iedarbīgums – pašreizējās regulās nav noteikts neviens parametrs, kas būtu izmantojams sasniegumu mērīšanai. Tāpēc ir grūti novērtēt to, kādā mērā tehniskie pasākumi palīdz sasniegt KZP izvirzītos saglabāšanas mērķus.

(3)Preskriptīvi un sarežģīti noteikumi – laika gaitā ir audzis tehnisko pasākumu skaits un sarežģītība, un ar tiem ir mēģināts kontrolēt pārāk daudzus zvejas operāciju tehniskos aspektus. Daži pasākumi ir tādi, kurus zvejniekiem ir grūti izpildīt, bet kontroles iestādēm – grūti nodrošināt to izpildi. Tie rada lielu administratīvo slogu un izmaksas dalībvalstīm un ieinteresētajām personām. Tas ir mazinājis ieguves sektora uzticēšanos un radījis spēcīgu vēlmi nepildīt regulu prasības, savukārt tādēļ, lai kompensētu noteikumu nepildīšanu, tiek pieņemts aizvien vairāk tiesību aktu.

(4)Elastības trūkums – tehniskos pasākumus lielākoties pieņem sarežģītā, neelastīgā un ilgstošā politikas virzītā procesā, kas nav īsti piemērots tam, lai noteiktu sīki izstrādātus tehniskus noteikumus, kuri bieži jāatjaunina un periodiski jāpārskata. Tas ir mazinājis spēju koriģēt vai pārskatīt tehniskos pasākumus, lai reaģētu uz izmaiņām zvejniecībā, ņemtu vērā inovāciju zvejas rīku tehnoloģijā vai reaģētu uz negaidītiem notikumiem. Turklāt pagaidu noteikumi vai atkāpes bez izmaiņām ir palikuši spēkā ilgu laiku, vēl vairāk iedragājot ieguves sektora uzticēšanos.

(5)Galveno ieinteresēto personu nepietiekama iesaistīšana lēmumu pieņemšanas procesā – tehniskie pasākumi tiek pieņemti, pamatojoties uz negatīviem, lielākoties piespiedu stimuliem hierarhiskā pārvaldības sistēmā (t. i., drīzāk lejupēja nekā augšupēja pieeja). Tas zvejnieku un ieinteresēto personu vidū ir radījis priekšstatu, ka viņi nav līdzdalības procesa daļa. Zvejnieki uzskata, ka tehniskie pasākumi nav praktiski īstenojami, neatspoguļo pašreizējo zvejas praksi un dažkārt ir pretrunīgi.

Sarunās par jauno KZP starp dalībvalstīm, ieinteresētajām personām un Eiropas Parlamentu valdīja vispārēja vienprātība, kas apliecināja šo samērā negatīvo priekšstatu par pašreizējiem tehniskajiem pasākumiem. Šāda attieksme tika pausta, neraugoties uz to, ka pēdējos desmit gados nebija izdevies panākt politisku vienošanos par jaunu pasākumu paketi, proti, iepriekšējie Komisijas 2002. gada 3 un 2008. gada 4 priekšlikumi vairāku iemeslu dēļ tika noraidīti. Dalībvalstis apgalvoja, ka teksts bija kļuvis pārāk sarežģīts un grūti interpretējams un ka minētie priekšlikumi nebija izstrādāti tā, lai pienācīgi novērstu pamatā esošās problēmas. Ieinteresētās personas norādīja, ka nav notikusi pienācīga apspriešanās ar tām un ka noteikumi nebija vien spēkā esošo pasākumu konsolidēšanas rezultāts. Pat mēģinājumi salāgot tehnisko pasākumu regulas, kas piemērojamas Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā, Baltijas jūrā un Vidusjūrā, ar Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD) izrādījās nesekmīgi, jo sarunās valdīja tendence novirzīties no salāgošanas un sīki iedziļināties šo regulu būtībā.

Šī vairākkārtējā nespēja panākt vienošanos par jaunu tehnisko pasākumu regulu skaidri apliecina to, ka nepieciešama jauna pieeja. Tās pamatā būtu liekama vienkāršošana, lēmumu pieņemšanas procesa pielāgošana Lisabonas līgumam, ilgtermiņa pieejas stiprināšana saglabāšanā un resursu pārvaldībā, tostarp izmetumu problēmas novēršana, reģionalizācija, ciešāka ieinteresēto personu iesaiste un lielāka nozares atbildība (t. i., noteikumu ievērošanas kultūra). 

Cenšoties risināt šīs problēmas un atzīstot institucionālās grūtības, šā priekšlikuma mērķis ir:

–optimizēt tehnisko pasākumu devumu jaunās KZP galveno mērķu sasniegšanā,

–ieviest tehnisko pasākumu pielāgošanai vajadzīgo elastību, veicinot reģionālu pieeju (saskaņā ar Savienības tiesību aktu mērķiem),

–vienkāršot pašreizējos noteikumus saskaņā ar Komisijas REFIT programmu 5 .

Lai gan šis priekšlikums principā maina tehnisko pasākumu pārvaldības struktūru, nevis izdara vispārējas izmaiņas pašos pasākumos, tā ieviestie elastības uzlabojumi un zvejas selektivitātes stimuli kāpinās tehnisko pasākumu iedarbīgumu. Laika gaitā tiks sasniegta optimāla peļņa, jo varēs nozvejot lielākas zivis, un līdz ar atbildīgas zvejas prakses ieviešanu samazināsies zvejas ietekme uz jūras ekosistēmu.

•Saskanība ar pašreizējiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regulu (ES) Nr. 1380/2013 par kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu 2004/585/EK, ir izveidots KZP vispārīgais satvars. Tehniskie pasākumi šajā satvarā ir instrumenti, kas palīdz sasniegt KZP vispārīgos mērķus, kā izklāstīts turpmāk.

(1)Lai izdotos sasniegt maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu (MSY), tiks izmantoti tehniskie pasākumi, kas regulē izmantošanas modeli (t. i., zvejas noslodzes sadalījumu pa krājuma vecumsastāva grupām). Lai panāktu MSY no konkrēta krājuma, nepieciešams izmantošanas modelis, kas neļauj zvejot jaunāko vecuma grupu zivis. Tā nodrošināšanai būs vajadzīga iedarbīgu tehnisko pasākumu kombinācija (t. i., pasākumi, kas regulē zvejas rīku ekspluatāciju un konstrukciju, minimālie saglabāšanas references izmēri (msri) un telpiski / laiciski zvejas aizliegumi), kas ļautu uzlabot izmantošanas modeļus adaptīvā regulējuma struktūrā.

(2)Lai pakāpeniski izskaustu izmetumus un līdz minimumam samazinātu nevēlamas nozvejas, būs vajadzīgas tehniskas pārmaiņas (zvejas rīku ekspluatācijā un konstrukcijā), kā arī taktiskas pārmaiņas (zvejas aizlieguma apgabali vai zvejai ierobežotie apgabali) nolūkā uzlabot selektivitāti un novērst nevēlamas nozvejas (t. i., par msri mazākas zivis). Saistībā ar izkraušanas pienākumu, kas ieviests nolūkā sasniegt šo mērķi, būs jāpārveido pašreizējā tehnisko pasākumu pārvaldības struktūra, lai šā mērķa sasniegšanā varētu izmantot lielāku elastību.

(3)Panākt zvejas darbību saderīgumu ar plašākiem ekoloģiskiem apsvērumiem izdosies tad, ja tiks piemēroti tehniskie pasākumi, kas līdz minimumam samazina zvejas rīku ietekmi uz ekosistēmu (piemēram, apdraudējuma mazināšanas pasākumi vai zvejas aizlieguma apgabali). Konkrēti, tehniskajiem pasākumiem ir jāpalīdz sasniegt labu vides stāvokli attiecībā uz 4 no 11 raksturlielumiem, kas ietverti Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 17. jūnija Direktīvā 2008/56/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai jūras vides politikas jomā (Jūras stratēģijas pamatdirektīva): bioloģiskās daudzveidības saglabāšana (1. raksturlielums); komerciāli izmantojamo zivju un gliemju, vēžveidīgo un adatādaiņu populāciju saglabāšana drošās bioloģiskās robežās un ar veselīgu vecuma un izmēra sadalījumu (3. raksturlielums); visu jūras organismu barošanās tīklu elementu saglabāšana normālā daudzumā un daudzveidībā (4. raksturlielums); jūras dibena integritātes saglabāšana (6. raksturlielums). Galvenais uzdevums būs izveidot satvaru, kurā šādus pasākumus īsteno tā, lai tie faktiski aizsargātu visvairāk apdraudētās sugas, jutīgās dzīvotnes un apgabalus, kam vajadzīga aizsardzība.

Papildus šiem mērķiem jaunā KZP veicina reģionalizāciju kā jaunu pārvaldības pieeju. Reģionalizācija paver lielisku iespēju vienkāršot noteikumus, ko noteicis likumdevējs, un tas ir īpaši svarīgi, lai tehniskos pasākumus nākotnē varētu izmantot par pārvaldības instrumentiem, jo daļa no tehnisko pasākumu iedarbīguma problēmas ir saistīta ar pārvaldības struktūru, kurā tie darbojas. Reģionalizācija ļaus izstrādāt tehniskos pasākumus reģionālā līmenī (t. i., iekļaut pastāvīgi daudzgadu plānos vai uz laiku citos Savienības pasākumos). Reģionalizācija nozīmē arī to, ka mazinās vajadzība pēc sīki izstrādātiem tehniskiem pasākumiem, ko Eiropas Parlaments un Padome pieņem koplēmuma procedūrā. Vienkāršotā tiesiskajā regulējumā, ko noteicis likumdevējs, var sagatavot reģionāli atšķirīgus un dažādu zvejniecību specifikai pielāgotus pasākumus. Turklāt reģionalizācija paver iespēju tehniskos pasākumus vairāk izmantot par virzītājspēku, lai sasniegtu zvejniecības ilgtspēju, nevis vienkārši par restriktīviem piespiedu pasākumiem, kas vairo zvejas iespēju un zvejas piepūles ierobežojumus. Ja lēmumus pieņem reģionālā līmenī, daudz retāk nākas veikt izmaiņas tehniskajos pasākumos, kas ietverti koplēmuma procedūrā pieņemtos tiesību aktos.

•Saskanība ar citām Savienības politikas jomām

Priekšlikums un tā mērķi ir saskanīgi ar Savienības politiku. Jo īpaši tie ir saskanīgi ar juridiskajām saistībām, kas noteiktas Jūras stratēģijas pamatdirektīvā, Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 30. novembra Direktīvā 2009/147/EK par savvaļas putnu aizsardzību, Padomes 1992. gada 21. maija Direktīvā 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību un Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 23. oktobra Direktīvā 2000/60/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā (Ūdens pamatdirektīva). Pilnīga šo direktīvu īstenošana ir daļa no ES reakcijas uz tās saistībām saskaņā ar ANO Konvenciju par bioloģisko daudzveidību, un to pastiprina ES valstu vadītāju apņemšanās “līdz 2010. gadam apturēt bioloģiskās daudzveidības samazināšanos [ES]”; tā ir atkārtoti uzsvērta ES bioloģiskās daudzveidības stratēģijā 2020. gadam 6 .

Nodrošinot zivju krājumu labāku izmantošanu, tehniskie pasākumi var palīdzēt īstenot stratēģiju “Eiropa 2020” 7 , jo īpaši tās pamatiniciatīvu “Resursu ziņā efektīva Eiropa”. Turklāt tehnisko pasākumu reforma dos ieguldījumu REFIT programmas īstenošanā, jo tiks vienkāršotas un atceltas vairākas spēkā esošās regulas un īpašie pasākumi.

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

•Juridiskais pamats

Juridiskais pamats ir Līguma par Eiropas Savienības darbību 43. panta 2. punkts.

•Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā)

Priekšlikuma noteikumi ir saistīti ar jūras bioloģisko resursu saglabāšanu, kas ir Savienības ekskluzīvā kompetencē. Tāpēc subsidiaritātes principu nepiemēro.

•Proporcionalitāte

Šis priekšlikums groza jau spēkā esošus pasākumus, tāpēc nav šaubu par proporcionalitātes principu. Ierosinātie pasākumi ir saskaņā ar proporcionalitātes principu, jo tie ir piemēroti un vajadzīgi. Vēlamo politikas mērķu sasniegšanai nav pieejami citi, mazāk ierobežojoši pasākumi.

•Juridiskā instrumenta izvēle

Ierosinātais juridiskais instruments: Eiropas Parlamenta un Padomes regula.

Citi instrumenti nebūtu piemēroti šāda iemesla dēļ: regulas ir jāgroza ar regulu.

3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

•Ex-post izvērtējumi / spēkā esošo tiesību aktu atbilstības pārbaude

Tehniskie pasākumi tika izvērtēti 2012. gada decembrī. Tika veikts spēkā esošo tehnisko pasākumu regulu retrospektīvs izvērtējums1 to nozīmības, iedarbīguma, efektivitātes, saskaņotības un pieņemamības aspektā. Šīs izvērtēšanas laikā notika plašas apspriešanās ar dalībvalstu zvejas nozares, valsts pārvaldes iestāžu un pētniecības aģentūru pārstāvjiem. Darbs tika pabeigts 2013. gada jūnijā. Tam sekoja dažādu izstrādāto politikas variantu iespējamās ekonomiskās, sociālās un vidiskās ietekmes, kā arī iedarbīguma, efektivitātes, saskaņotības un pieņemamības provizorisks izvērtējums1. Šis pētījums noslēdzās 2014. gada jūlijā.

Retrospektīvais izvērtējums apliecināja, ka pašreizējie tehniskie pasākumi ir pārlieku sarežģīti un ir izrādījušies lielā mērā neiedarbīgi. Tiem nav nedz skaidru, labi formulētu mērķu un mērķrādītāju, nedz arī tie rada pozitīvus stimulus, kas atalgotu atbildīgu praksi un rosinātu ievērot noteikumus. Pasākumu kontrole ir dārga, un pašreizējā pārvaldības struktūra, kurā tie darbojas, ir neelastīga un lejupēja, proti, praktiski neparedz apspriešanos ar ieinteresētajām personām.

Provizoriskajā izvērtējumā secināts, ka vislabākā pieeja gaidāmajiem tehniskajiem pasākumiem būtu uz rezultātiem balstīta pārvaldība, ja vien tiktu atrisinātas ar kontroli un izpildes nodrošināšanu saistītās problēmas. Īstenojot šādu pieeju, nebūtu vajadzīgas tik daudzas preskriptīvas tehnisko pasākumu regulas.

•Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Sabiedriskā apspriešanās internetā notika no 2014. gada janvāra līdz maijam 8 . No galvenajām ieinteresētajām personām (t. i., dalībvalstīm, Eiropas Parlamenta, konsultatīvajām padomēm, ieguves sektora un NVO) tika saņemtas detalizētas atbildes 9 . Turpinājumā apkopoti galvenie secinājumi, kas lielā mērā sakrita ar retrospektīvā un provizoriskā izvērtējuma secinājumiem.

(1)Ikvienai jaunai tehnisko pasākumu regulai vai regulām būtu jāvirzās no mikropārvaldības uz pārvaldības pieeju, kas balstīta uz rezultātiem.

(2)Zvejniekiem būtu jāuzņemas lielāka atbildība par nozveju, nevis par izmantoto zvejas rīku konstrukciju un ekspluatāciju.

(3)Viens no pamatmērķiem ir noteikumu vienkāršošana, taču tā nedrīkst radīt nevienlīdzīgas dalībvalstu pārvaldības sistēmas (vienlīdzīgu konkurences apstākļu nodrošināšana).

(4)Reģionalizācija tiek uzskatīta par būtisku iespēju vienkāršot tehnisko pasākumu regulas.

(5)Priekšroka dodama aptverošai pieejai. Tajā būtu jāiekļauj virsmērķi un kopīgu standartu minimums, kas jāpiemēro visā ES. Tajā būtu jāiekļauj arī aizsardzības pasākumi, lai būtu iespējams rīkoties, tiklīdz zvejniecībā rodas problēmas.

(6)Līdz šim selektivitātes uzlabojumi ir panākti tad, ja stimulu struktūras ir bijušas saskaņotas ar pārvaldības mērķiem. Šādas struktūras būtu jāiestrādā ikvienā jaunā tehnisko pasākumu regulējumā.

Laikā no 2011. gada līdz 2015. gada sākumam papildus sabiedriskajai apspriešanai norisinājās vairāki darbsemināri, apspriešanās un tikšanās ar galvenajām ieinteresētajām personām. Sabiedriskā apspriešanās kopā ar tai sekojošu izvērstu dialogu ar galvenajām ieinteresētajām personām (t. i., ieguves sektoru, NVO un dalībvalstīm) nodrošināja to, ka pilnībā ir pārstāvēti dažādo ieinteresēto personu grupu viedokļi.

•Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana

Tika sarīkotas trīs Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komitejas (ZZTEK) ekspertu darba grupas sanāksmes: 2012. gada oktobrī 10 , 2013. gada martā 11 un 2015. gada martā 12 . Šajās sanāksmēs tika izpētīts tehnisko pasākumu potenciāls kalpot par pārvaldības instrumentu KZP kontekstā. Šo ziņojumu secinājumi palīdzēja izstrādāt variantus, kas tika apsvērti provizoriskajā izvērtēšanā, kā arī sagādāja priekšlikuma izstrādē noderīgu informāciju.

Papildus šīm sanāksmēm ZZTEK un arī Starptautiskajai Jūras pētniecības padomei (ICES) tika izteikti vairāki ad hoc pieprasījumi par specifiskiem jautājumiem, kas saistīti ar zvejas rīku selektivitāti, linuma acs izmēra un nozvejas sastāva noteikumu aizstāšanu, jūras zīdītāju un citu aizsargājamo sugu īpatņu piezveju un par pašreizējiem zvejas aizlieguma apgabaliem un zvejai ierobežotajiem apgabaliem. Turklāt abas organizācijas sniedza norādījumus priekšlikuma izstrādē.

•Ietekmes novērtējums

Ir veikts ietekmes novērtējums, kurā ņemta vērā informācija no sabiedriskās apspriešanās un tai sekojošām mērķorientētām apspriešanām, retrospektīvais un provizoriskais izvērtējums, ekspertu ieteikumi, šīs iniciatīvas atbalstam izveidotās Ietekmes novērtējuma vadības grupas komentāri un Regulējuma kontroles padomes komentāri.

Ietekmes novērtējumā ar pamatscenāriju tika salīdzināti trīs politikas varianti un viens apakšvariants, ko uzskatīja par tādiem, ar kuriem sekmīgāk iespējams sasniegt mērķus un risināt konstatētās problēmas.

–Pamatscenārijs. Pašreizējās regulas, kuru svarīgākais elements ir KZP, paliek spēkā, un sīkāk izstrādāti noteikumi tiek iekļauti vairākās tehnisko pasākumu un citu saglabāšanas pasākumu regulās, kas saistītas ar KZP. Pamatscenārijā tiktu ņemti vērā nesenie pielāgojumi, kas novērš juridiskas pretrunas ar jaunajiem KZP pienākumiem (izkraušanas pienākums, pašreizējo Komisijas pilnvaru salāgošana ar LESD). Tehnisko pasākumu reģionalizācija notiktu, izmantojot izmetumu plānus vai daudzgadu plānus, vēl vairāk izvēršot regulu tīklojumu un papildinot tās ar jauniem noteikumiem, ar kuriem atkāpjas no spēkā esošiem tehniskajiem noteikumiem vai groza tos.

–Konsolidācija. Tiktu pieņemta viena jauna regula ar ierobežotu darbības jomu, kurā būtu apvienoti noteikumi, kas kopīgi visām zvejniecībām visos apgabalos (piemēram, konkrētu zvejas metožu vispārējs aizliegums). Kopīgi noteikumi (kas pieņemti koplēmuma procedūrā) tiktu nošķirti no noteikumiem, kurus iespējams pieņemt reģionālā līmenī. Otrie minētie noteikumi arī turpmāk paliktu iekļauti spēkā esošajās regulās (koplēmuma procedūrā pieņemti akti un Komisijas akti). Būtu ietverti visi jaunākie grozījumi vai izmaiņas regulās un regulu salāgošana ar LESD. Tehnisko pasākumu reģionalizācija notiktu, izmantojot izmetumu plānus, kurus Komisija pieņemtu kā deleģētos aktus, un izmantojot deleģētos aktus, kurus Komisija pieņemtu uz jauno, koplēmuma procedūrā pieņemto daudzgadu plānu pamata. Ar šiem deleģētajiem aktiem tiktu ieviestas (pagaidu) atkāpes no spēkā esošajiem noteikumiem un to grozījumi. Reģionalizācija tiktu izmantota gadījumos, kad dalībvalstis iesniegtu kopīgus ieteikumus par pagaidu izmetumu plāniem, kuru maksimālais ilgums būtu 3 gadi. Lai šādas atkāpes paliktu spēkā pēc minētā termiņa, būtu jāpieņem deleģētie akti, pamatojoties uz ES daudzgadu plānā paredzētām pilnvarām.

–Satvara pieeja. Tiktu pieņemta jauna satvara regula, kurā būtu noteikti a) vispārīgi noteikumi (darbības joma, mērķi, pamatprincipi), gaidāmie rezultāti un attiecīgie standarti, b) kopīgi noteikumi un tehniski noteikumi (kā 1. variantā), un c) atsauces standarti (katram reģionam), kas atbilstu konstatētajiem rezultātiem un darbotos kā standartpasākumi reģionalizācijas kontekstā. Atsauces standarti būtībā balstītos uz spēkā esošajiem noteikumiem, un tie principā aizstātu pašreizējos noteikumus par linuma acs izmēru un nozvejas sastāvu, pašreizējo minimālo izmēru vietā noteiktu minimālos saglabāšanas references izmērus, paturētu spēkā aizliegumus, kas vajadzīgi zivju mazuļu un nārsta baru aizsardzībai, kā arī citus reģionālus tehniskos noteikumus. Tā būtu pārstrādāta regula, proti, viena jauna regula daudzo esošo regulu vietā. Daudzas spēkā esošās regulas tiktu atceltas un integrētas jaunajā satvarā, dažkārt arī racionalizētas. Atsauces standarti un šiem mērķiem atbilstošie tehniskie standartpasākumi tiktu piemēroti līdz brīdim, kad būtu izstrādāti reģionāli pasākumi un tie (ar deleģētajiem aktiem) ieviesti Savienības tiesību aktos. Gadījumos, kad reģionāli pasākumi netiktu izstrādāti, turpinātu piemērot atsauces standartus. Reģionalizācijas kontekstā dalībvalstīm būtu iespēja neelastīgu tehnisko noteikumu vietā (standartpasākumi) ieviest elastīgāku, uz rezultātiem balstītu pārvaldības pieeju, lai sasniegtu plāna gaidāmos rezultātus un mērķus.

–Satvars bez atsauces standartiem. Tiktu saglabāti galvenie satvara elementi, izņemot atsauces standartus. Būtu paredzētas pilnvaras specifisku pasākumu izstrādei reģionalizācijas kontekstā. Pateicoties šīm pilnvarām, būtu iespējams pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem izmetumu plānos un daudzgadu plānos iekļautu pasākumus, kas reģionālā līmenī vajadzīgi KZP mērķu sasniegšanai.

–Pašreizējo noteikumu atcelšana. Lielākā daļa spēkā esošo tehnisko pasākumu regulu tiktu nekavējoties atceltas, izņemot būtiskus saglabāšanas pasākumus, kuri paliktu spēkā. Visi tehniskie pasākumi, kas vajadzīgi ilgākā termiņā, tiktu reģionālā līmenī iestrādāti daudzgadu plānos (pagaidu kārtā un uz neilgu laiku tehniskos pasākumus varētu iestrādāt arī izmetumu plānos). Šajā variantā satvara regulas nebūtu.

Variantu salīdzinājums

Izvērtējumā secināts, ka satvara pieeja ar atsauces standartiem būtu optimāli piemērota izvirzīto mērķu sasniegšanai un nodrošinātu to, ka, reģionalizācijai vēršoties plašumā, saglabāšanas mērķi vienalga tiktu sasniegti. Šīs pieejas mērķis ir ilgākā termiņā (vēlākais līdz 2022. gadam) panākt to, ka visi vajadzīgie tehniskie pasākumi ir iekļauti reģionālos plānos. Ar šo variantu pāreja uz reģionalizāciju laikposmā līdz 2022. gadam izdotos vislabāk.

Satvars bez atsauces standartiem un tehnisko pasākumu atcelšana novestu pie tehnisko pasākumu tūlītējas vienkāršošanas, un ieguves sektors to vērtētu atzinīgi, taču abi varianti ir saistīti ar lielāku risku. Tie ieviestu krasas pārmaiņas pārvaldībā, un tas nozīmētu, ka pierādīšanas pienākums pilnībā gultos uz zvejniekiem (un dalībvalstīm). Turklāt tie nozīmētu paļaušanos uz to, ka zvejnieki dokumentē un pārredzami pierāda atbilstību vispārīgajiem mērķiem un rezultātiem, par kuriem panākta vienošanās (KZP), un konkrētajiem mērķiem un rezultātiem, kas noteikti daudzgadu plānos. Abi varianti paredz tūlītēju uzvedības maiņu zvejnieku vidū, savstarpēju spiedienu un pašregulāciju, kas nodrošinātu atteikšanos no neselektīvas zvejas prakses. Šķiet, ka dalībvalstis, dažas ieguves sektora daļas un NVO šo ceļu neizvēlētos, vismaz ne īstemiņā.

Tehnisko pasākumu konsolidācija saņēma vismazāko atbalstu. Šajā variantā tiek saglabāta pašreizējā sarežģītā regulējuma struktūra un ieinteresētajām personām netiek radīti skaidri stimuli, kas būtu vērtējami augstāk par pamatscenārijā paredzētajiem. Turklāt tas nav pilnībā saderīgs ar KZP paredzēto reģionalizācijas ideju.

Ietekmes kopsavilkums

Vēlamajā variantā ir paredzētas plašas pārmaiņas tehnisko pasākumu regulējuma struktūrā un pārvaldībā. Tiek ieviesti tikai nedaudzi jauni pasākumi, un visas būtiskās izmaiņas lielākoties ir saistītas ar noteikumu atcelšanu, kas vajadzīga, lai panāktu vienkāršošanu, mazinātu administratīvo slogu, uzlabotu kontrolējamību un konsolidētu dabas saglabāšanas pasākumus. Tāpēc ietekmes novērtējumā veiktā analīze pamatojas uz kvalitatīvu novērtējumu, kurš balstās uz konkrētiem piemēriem vai gadījuma izpēti. Galvenā ietekme izklāstīta turpmāk.

Ekonomiskā ietekme

Satvara pieejai būtu labvēlīga ietekme uz ekonomiku, un tā veicinātu reģionalizāciju. Reģionalizācijas sniegtā lielākā elastība un plašākā ieinteresēto personu līdzdalība tehnisko pasākumu izstrādē gādātu par drīzākiem stimuliem selektīvu zvejas rīku ieviešanai nekā citi politikas varianti. Tas palīdzētu sasniegt MSY mērķi un samazināt nevēlamas nozvejas, tādā veidā palielinātos zvejas iespējas, un tas savukārt radītu ekonomiskas priekšrocības. Laikam ritot, stāvoklis nemitīgi uzlabotos, jo īpaši tad, ja dalībvalstis selektīvu zveju atalgotu ar lielākām zvejas iespējām, kā to paredz KZP.

Sociālā ietekme

Nodarbinātība ieguves sektorā, visticamāk, īstermiņā samazināsies, jo tam būs jāpielāgojas pārejai uz MSY un izkraušanas pienākumu. Tomēr, pieņemot, ka reģionalizācijas temps paātrinātos un visvairāk skartie flotes segmenti, kas jauktā veidā zvejo dažādu bentisko sugu zivis, censtos ātri uzlabot selektivitāti, nelabvēlīgā ietekme tiktu kompensēta drīzākā laikā. Nodarbinātības līmenis nostabilizētos. Ilgākā termiņā, tiklīdz būtu sasniegta zvejas ilgtspēja, zvejas iespējas palielinātos (līdz 2020. gadam vismaz par 20 %). Šāds ievērojams pieaugums radītu jaunas darbvietas ieguves sektorā. Ilgtspējīgas zvejas rezultātā palielinātos ienākumi un algas, un tātad arī darba pievilcība.

Vidiskā ietekme

Jebkāda nelabvēlīga īstermiņa ietekme, visticamāk, tiktu novērsta drīzāk nekā citos apsvērtajos variantos. Satvara pieejas rezultātā pāreja uz reģionalizāciju noritētu sekmīgi, un, iekļaujot atsauces standartus un paturot spēkā joprojām vajadzīgos tehniskos pasākumus, tiktu nodrošināts tas, ka KZP vides ilgtspējas mērķu sasniegšana netiek apdraudēta. Ilgākā termiņā reģionalizācijas kontekstā tiktu izstrādāti pasākumi, kas iekļautos adaptīvā pārvaldības satvarā, kurš ļautu labāk reaģēt uz jūras ekosistēmu apdraudējumiem un prognozēt tos, un raiti pieņemt aizsardzības pasākumus.

•Normatīvā atbilstība un vienkāršošana

Vienkāršošana

Šā priekšlikuma galvenais mērķis ir spēkā esošo regulu vienkāršošana. Jaunais satvars 6 regulas, kas pieņemtas koplēmuma procedūrā, aizstās ar vienu regulu, un 3 citas regulas tiks daļēji atceltas vai grozītas. Turklāt tiks atceltas aptuveni 10 Komisijas regulas. Daži šo regulu elementi tiks pārņemti satvara regulas priekšlikumā līdz brīdim, kad arī uz tiem attieksies reģionalizācija. Tā divās galvenajās jomās varēs īstenot otru vienkāršošanas etapu. Pirmkārt, gandrīz puse no pašreizējiem 40 zvejas aizlieguma apgabaliem vai zvejai ierobežotajiem apgabaliem, kas noteikti mazuļu un nārsta baru aizsardzībai, tiks atcelti vai vienkāršoti. Tas tiks darīts, pamatojoties uz ZZTEK ieteikumiem, ņemot vērā dalībvalstu un ieinteresēto personu komentārus. Otrā vienkāršošanas joma ir sarežģītās linuma acs izmēru un nozvejas sastāva tabulas, kas iekļautas spēkā esošajās regulās Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļai un Baltijas jūrai. Vienkāršošanas nolūkā katram reģionam, pamatojoties uz pašreizējiem izmantošanas modeļiem, ir noteikts velkamo un stacionāro zvejas rīku linuma acs atsauces izmērs un paredzētas vairākas atkāpes, kas ļaus izmantot zvejas rīkus ar mazāku linuma acs izmēru, lai saglabātu svarīgas zvejniecības.

MVU

Potenciālās izmaiņas tehnisko pasākumu regulās visvairāk skars ieguves sektoru, kurā ir aptuveni 82 000 kuģu un 98 500 nodarbināto (izsakot pilnslodzes ekvivalentos). No šiem aptuveni 82 000 zvejas kuģu gandrīz 98 % pieder mikrouzņēmumiem, kuri nodarbina mazāk nekā 10 personas un kuru gada apgrozījums un/vai gada bilances kopsumma nepārsniedz 2 miljonus euro. Ja mikrouzņēmumi, kuru īpatsvars sektorā ir ļoti augsts, tiktu izslēgti no šā priekšlikuma darbības jomas, KZP saglabāšanas mērķu sasniegšana būtu apdraudēta, jo vispārīgie noteikumi attiektos tikai uz nedaudziem zvejas uzņēmumiem.

Ietekme uz MVU administratīvo izmaksu un sloga ziņā būtu labvēlīga, jo pašreizējās regulas tiktu nekavējoties vienkāršotas un ieguves sektora nozīme pieaugtu līdz ar konsultatīvo padomju iesaistīšanos tehnisko pasākumu izstrādē. Turklāt iespējamā pāreja uz sistēmu, kura balstīta uz rezultātiem, ilgākā termiņā vēl vairāk veicinātu tehnisko noteikumu vienkāršošanu. Tas nozīmē, ka pierādīšanas slogs novirzītos uz ieguves sektoru, kam tiktu uzlikts pienākums pareizi reģistrēt un dokumentēt nozvejas. Tas varētu palielināt izmaksas, kas saistītas ar nozvejas dokumentēšanu, lai gan faktiskās izmaksas būtu atkarīgas no dalībvalstu pieejas reģionalizētai kontrolei un tās kompensētu lielāka elastība, ko sniegtu šāda pieeja.

•Pamattiesības

4.IETEKME UZ BUDŽETU

Šis pasākums Savienībai nerada papildu izdevumus.

5.CITI ELEMENTI

•Īstenošanas plāni un uzraudzības, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība

Uzraudzība

Vēlamajā variantā tiktu noteikti skaidri mērķrādītāji, kā līdz 2019. gadam samazināt un, ciktāl iespējams, izskaust nevēlamas nozvejas un līdz 2020. gadam visos krājumos zvejot atbilstīgi MSY. Tiktu noteikti arī mērķrādītāji, kādā mērā jāsamazina zvejas nelabvēlīgā ietekme uz jūras ekosistēmām, lai līdz 2020. gadam izdotos sasniegt labu vides stāvokli. Lai novērtētu šo mērķrādītāju sasniegšanu, tehnisko pasākumu uzraudzības nolūkos ir ierosināti šādi vidiskie, ekonomiskie, sociālie un atbilstības indikatori.

Vidiskie indikatori: nozvejas profila dinamika, to krājumu skaits, kuros zvejo atbilstīgi MSY, jutīgu sugu piezveju dinamika un jutīgu dzīvotņu aizsardzība.

Ekonomiskie indikatori: ienākums, bruto pievienotā vērtība, attiecība starp ieņēmumiem un ieņēmumiem, kas sedz izmaksas, un tīrās peļņas norma.

Sociālie indikatori: nodarbinātība un apkalpes locekļu algas.

Atbilstības indikatori: ar tehniskajiem noteikumiem saistīto pārkāpumu skaits un jūrā pavadīto patruļdienu skaits.

Uzraudzībai vajadzīgie dati būtu atrodami pašreizējā datu vākšanas sistēmā (DVS) 13 , ZZTEK un ICES ieteikumos, kā arī Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūras (EFCA) gada ziņojumos.

Izvērtēšana

Ex-post izvērtējums, kurā tiktu iztirzāti galvenie tehnisko pasākumu izvērtēšanas jautājumi, būtu jāveic pirms 2022. gada, kad izkraušanas pienākumam vajadzētu būt pilnībā ieviestam, visos krājumos vajadzētu būt sasniegtam MSY mērķim un jūras ekosistēmās vajadzētu būt panāktam labam vides stāvoklim. Šis izvērtējums būtu tieši jāpārņem KZP retrospektīvajā izvērtējumā, ko plānots sākt 2022. gadā.

ZZTEK un ICES regulāri novērtēs jaunos daudzgadu plānus, lai novērtētu, vai ilgtspējības mērķi tiek sasniegti. Šie izvērtējumi sniegs norādes par to, vai šajos plānos iekļautie tehniskie pasākumi ir iedarbīgi.

Ziņošanas prasības, kas paredzētas KZP regulas 49. pantā (KZP darbība) un 50. pantā (panākumi MSY sasniegšanā), nav tieši saistītas ar tehniskajiem pasākumiem, taču arī tās sniegs ieskatu tehnisko pasākumu iedarbīgumā.

ZZTEK vai ICES regulāri izvērtēs arī reģionālā līmenī izstrādātos pasākumus, lai pārliecinātos par šādu pasākumu saderību ar KZP mērķiem.

EFCA gada ziņojumos, kas saistīti ar kopīgas izvietošanas programmām, tiek dokumentēts konstatēto pārkāpumu skaits un iemesli salīdzinājumā ar veikto inspekciju skaitu un veidu. Tie parāda, kādā mērā tiek ievērotas tehnisko pasākumu regulas.

Ziņošana

Līdz 2020. gada beigām un pēc tam reizi trijos gados Komisija ziņos Eiropas Parlamentam un Padomei par šīs regulas īstenošanu, tostarp iesniegs novērtējumu par tehnisko pasākumu ietekmi uz zvejas resursu saglabāšanu un zvejniecību vidisko ietekmi uz jūras ekosistēmām. Pamatojoties uz minēto ziņojumu, Komisija ierosinās vajadzīgos grozījumus.

•Skaidrojošie dokumenti (direktīvām)

•Konkrēto priekšlikuma noteikumu sīks skaidrojums

Priekšlikumam ir šāda struktūra.

Vispārīgie noteikumi – pie tiem pieder darbības joma, vispārīgie un konkrētie mērķi, mērķrādītāji, kas saistīti ar vispārīgajiem un konkrētajiem mērķiem un izteikti kā nevēlamu nozveju apjoms, jutīgu sugu piezvejas robežapjomi un zvejas būtiski ietekmētās jūras gultnes platības samazinājums, labas pārvaldības principi un definīcijas. Definīcijas attiecas galvenokārt uz zvejas rīkiem un zvejas darbībām un ir kopīgas visiem reģioniem. Tās konsolidē un atjaunina spēkā esošajās regulās ietvertās definīcijas.

Kopīgi tehniskie pasākumi – pie tiem pieder kopīgi noteikumi, kas patlaban iekļauti visās primārajās tehnisko pasākumu regulās, ir piemērojami visiem jūras baseiniem un tiek uzskatīti par de facto pastāvīgiem pasākumiem, jo nav nedz vajadzības, nedz iemesla tos mainīt. Šajā nodaļā ir iekļauti šādi noteikumi:

–aizliegtie zvejas rīki un prakse, tostarp aizliegums pārdot jūras sugu īpatņus, kas nozvejoti ar konkrēta veida zvejas rīkiem,

–pasākumi, kuru mērķis ir aizsargāt jutīgas sugas (piemēram, jūras zīdītājus, rāpuļus un jūras putnus) un dzīvotnes (piemēram, aukstūdens koraļļus), arī tos, kas uzskaitīti Dzīvotņu direktīvā un Putnu direktīvā,

–vispārīgi velkamo zvejas rīku izmantošanas ierobežojumi un to izmantošanas nosacījumi (attiecas uz āmja pamatkonstrukciju un atļautajiem zvejas rīku piestiprinājumiem),

–stacionāro tīklu izmantošanas ierobežojumi. To vidū jāmin pašreizējo dreifējošo tīklu izmantošanas ierobežojumu konsolidācija (t. i., aizliegums izmantot dreifējošus tīklus, kuru garums pārsniedz 2,5 km, aizliegums izmantot šādus zvejas rīkus, lai zvejotu tālu migrējošu sugu zivis, un pilnīgs dreifējošo tīklu izmantošanas aizliegums Baltijas jūrā). Reģionalizācijas kontekstā dalībvalstīm šie noteikumi būtu jāpadara vēl stingrāki, nosakot pat pilnīgu aizliegumu izmantot šādus zvejas rīkus, ja zinātniskie pierādījumi liecina, ka, turpinot dreifējošo tīklu izmantošanu, tiktu apdraudēts jutīgu sugu saglabāšanās stāvoklis attiecīgajā reģionā,

–minimālie saglabāšanas references izmēri (definīcija, mērīšana, par msri mazāku zivju izmantošana),

–kopīgi izmetumu samazināšanas pasākumi (augstākas kategorijas zivju atlasīšana, izlaišana no zvejas rīkiem, to sugu aizsardzība, kurām nav noteikti nozvejas limiti).

Reģionalizācija – šajā nodaļā noteikti vispārīgie reģionalizācijas principi, proti, paredzēti atsauces pasākumi, ko piemēros gadījumos, kad reģionāli pasākumi nebūs pieņemti. Tajā noteiktas arī pilnvaras, kas vajadzīgas, lai tehniskos pasākumus varētu pielāgot reģiona specifikai, izmantojot daudzgadu plānus, pagaidu izmetumu plānus un saglabāšanas pasākumus, kas nepieciešami, lai izpildītu vides tiesību aktos paredzētos pienākumus. Pilnvaras ļaus izstrādāt reģionālus pasākumus, pamatojoties uz kopīgiem ieteikumiem, kurus iesniedz reģionālas dalībvalstu grupas un ar kuriem groza pastāvošos atsauces pasākumus, atkāpjas no tiem vai nosaka jaunus vai atšķirīgus pasākumus, ja iespējams pierādīt, ka spēkā esošie pasākumi neveicina saglabāšanu vai ka ir ieviesti alternatīvi pasākumi. Šīs pilnvaras izriet no KZP. Ir noteikti arī reģionāli pasākumi, kurus var veikt pagaidu izmetumu plānu ietvaros, kā arī aizsardzības pasākumi, kurus iecerēts veikt gadījumos, kad zinātniskie pierādījumi liecina, ka ar reģionāliem pasākumiem saglabāšanas mērķi netiek sasniegti. Šajā nolūkā ir iekļauta drošības klauzula, kas ļauj Komisijai rīkoties, kad pieejamie zinātniskie ieteikumi liecina, ka jūras sugu aizsardzībai ir vajadzīga tūlītēja rīcība. Lai mazinātu šādus apdraudējumus, Komisija var noteikt tehniskus pasākumus, ar kuriem papildina šo regulu vai tehniskus pasākumus, kas noteikti saskaņā ar citiem Savienības tiesību aktiem, vai atkāpjas no šīs regulas vai minētajiem citiem pasākumiem. Šādi pasākumi varētu ietvert zvejas rīku izmantošanas ierobežojumus vai zvejas darbību ierobežojumus konkrētos apgabalos vai konkrētos laikposmos.

Tehniskie pasākumi ārpus Savienības ūdeņiem – šajā nodaļā Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz pašreizējiem detalizētajiem noteikumiem par jutīgu jūras ekosistēmu sarakstiem un par specifiskiem tehniskajiem pasākumiem, kuri saistīti ar noteiktām zilās jūras līdakas un sarkanasaru zvejniecībām un par kuriem panākta vienošanās Ziemeļaustrumu Atlantijas zvejniecības komisijā (NEAFC). Turklāt, izdarot grozījumus attiecīgajā regulā, Komisijai atļauts pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz pašreizējiem tehniskajiem pasākumiem, kas noteikti Regulā (ES) Nr. 1343/2011 14 par Vidusjūras Vispārējo zivsaimniecības komisiju (GFCM). Tāpat Komisijai atļauts iestrādāt Savienības tiesību aktos turpmākus grozījumus pasākumos, ko pieņēmusi NEAFC, un arī pasākumos, ko pieņēmusi GFCM. Patlaban šādu spēkā esošu pilnvaru nav.

Tehniskie noteikumi – šajā nodaļā ietverti kopīgi noteikumi par zinātnisko pētniecību un arī par jūras sugu krājumu mākslīgu atjaunošanu un pārvietošanu.

Procedūras noteikumi – šī nodaļa satur pantus par deleģēšanas īstenošanu attiecībā uz šajā priekšlikumā paredzētajiem deleģētajiem aktiem un par komiteju procedūru attiecībā uz īstenošanas aktiem.

Nobeiguma noteikumi – šī nodaļa satur pantus par attiecīgo regulu atcelšanu un grozīšanu, kā arī par pārskatīšanas un ziņošanas procesu.

Pielikumi – tajos ietverti atsauces pasākumi katram jūras baseinam (t. i., Ziemeļjūra, Baltijas jūra, ziemeļrietumu ūdeņi, dienvidrietumu ūdeņi, Vidusjūra, Melnā jūra un tālākie reģioni). Šos atsauces pasākumus piemēros tad, ja nebūs pieņemti reģionāli pasākumi. Tie ir linuma acs atsauces izmēri, minimālie saglabāšanas references izmēri, zvejas aizlieguma apgabali vai zvejai ierobežotie apgabali, kas noteikti zivju mazuļu un nārstojošu zivju aizsardzībai, un citi reģionāli specifiski pasākumi. Vēl citos pielikumos iekļauti tādu aizliegto sugu saraksti, kuru īpatņi, kas iegūti piezvejā, ir nekavējoties jāatlaiž jūrā, zvejas aizlieguma apgabali, kas noteikti jutīgu dzīvotņu aizsardzībai, un to sugu saraksti, kuras aizliegts zvejot ar dreifējošiem tīkliem.

2016/0074 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

par zvejas resursu saglabāšanu un jūras ekosistēmu aizsardzību ar tehniskiem pasākumiem un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1967/2006, (EK) Nr. 1098/2007, (EK) Nr. 1224/2009 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1343/2011 un (ES) Nr. 1380/2013 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 894/97, (EK) Nr. 850/98, (EK) Nr. 2549/2000, (EK) Nr. 254/2002, (EK) Nr. 812/2004 un (EK) Nr. 2187/2005

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu 15 ,

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu 16 ,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1380/2013 17 ir izveidota kopējā zivsaimniecības politika (KZP) zvejas resursu saglabāšanai un ilgtspējīgai izmantošanai.

(2)Tehniskie pasākumi ir instrumenti, kas palīdz īstenot KZP. Tomēr retrospektīvs izvērtējums liecina, ka pašreizējā regulējuma struktūra, visticamāk, nenodrošinās KZP mērķu sasniegšanu un, lai palielinātu tehnisko pasākumu iedarbīgumu, būtu jāizvēlas jauna pieeja, kurā īpaša uzmanība pievērsta pārvaldības struktūras pielāgošanai.

(3)Ir jāizstrādā tehnisko pasākumu regulējuma satvars. Minētajā satvarā būtu jāietver vispārīgi noteikumi, kas piemērojami visos Savienības ūdeņos, un jāparedz tādu tehnisko pasākumu izveide, kuros, iedzīvinot ar KZP ieviesto reģionalizācijas procesu, tiek ņemta vērā zvejniecību reģionālā specifika.

(4)Satvaram būtu jāaptver zvejas resursu ieguve un izkraušana, kā arī zvejas rīku ekspluatācija un zvejas darbību un jūras ekosistēmu mijiedarbība.

(5)Tas būtu jāpiemēro zvejas operācijām, ko Savienības ūdeņos veic Savienības kuģi un kuģi, kas nav Savienības kuģi, un dalībvalstu valstspiederīgie (neskarot karoga valsts primāro atbildību), kā arī Savienības kuģiem, kas darbojas tālākajos reģionos, kuri minēti Līguma par Eiropas Savienības darbību 349. panta pirmajā daļā. Tas būtu jāpiemēro arī ārpus Savienības ūdeņiem, tātad jāpiemēro tehniskajiem pasākumiem, kas pieņemti attiecībā uz Ziemeļaustrumu Atlantijas zvejniecības komisijas (NEAFC) pārvaldības apgabalu un Vidusjūras Vispārējās zivsaimniecības komisijas (GFCM) nolīguma apgabalu.

(6)Attiecīgā gadījumā tehniskie pasākumi būtu jāpiemēro atpūtas zvejai, kas var būtiski ietekmēt zivju un gliemju, vēžveidīgo un adatādaiņu krājumus.

(7)Tehniskajiem pasākumiem būtu jāpalīdz īstenot KZP mērķus, proti, zvejot maksimālajā ilgtspējīgas ieguves apjomā, samazināt nevēlamas nozvejas un izskaust izmetumus, un jāpalīdz sasniegt labu vides stāvokli, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2008/56/EK 18 .

(8)Tehniskajos pasākumos būtu īpaši jāparedz zivju mazuļu un nārsta baru aizsardzība, ko nodrošina, izmantojot selektīvus zvejas rīkus un pasākumus, kuru mērķis ir nepieļaut nozvejas. Turklāt ar tehniskajiem pasākumiem būtu līdz minimumam jāsamazina un, kad vien iespējams, jānovērš zvejas rīku ietekme uz jūras ekosistēmu un jo īpaši uz jutīgām sugām un dzīvotnēm. Tiem būtu jāpalīdz arī īstenot pārvaldības pasākumus ar mērķi izpildīt Padomes Direktīvā 92/43/EEK 19 , Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2009/147/EK 20 un Direktīvā 2008/56/EK paredzētos pienākumus.

(9)Lai izvērtētu tehnisko pasākumu iedarbīgumu, būtu jānosaka mērķrādītāji, kuri saistīti ar nevēlamu nozveju apjomiem, jutīgu sugu piezveju apjomiem un jūras gultnes dzīvotņu platībām, ko nelabvēlīgi ietekmē zveja, un kuri atspoguļo KZP mērķus, Savienības vides tiesību aktu (jo īpaši Padomes Direktīvas 92/43/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/60/EK 21 ) mērķus un starptautisko paraugpraksi.

(10)Lai nodrošinātu tehnisko noteikumu vienotu izpratni un īstenošanu, būtu jāatjaunina un jākonsolidē zvejas rīku un operāciju definīcijas, kas ietvertas spēkā esošajās tehnisko pasākumu regulās.

(11)Būtu jāaizliedz konkrēti destruktīvi zvejas rīki vai metodes, kurās izmanto sprāgstvielas, indes, apdullinošas vielas, elektrisko strāvu, pneimatiskos āmurus vai citus atskaldīšanas instrumentus, velkamas ierīces un greiferus, ko izmanto sarkano koraļļu vai cita tipa koraļļu un koraļļveidīgo sugu ieguvei, un harpūnu šautenes, taču jāparedz izņēmums attiecībā uz elektroimpulsa trali, kuru drīkst izmantot saskaņā ar konkrētiem stingriem nosacījumiem.

(12)Tiecoties novērst sliktu praksi, kas ir neselektīvas zvejas iemesls, un ņemot vērā Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komitejas (ZZTEK) ieteikumus, būtu jāparedz daži kopīgi noteikumi par velkamo zvejas rīku izmantošanas un āmju konstrukcijas ierobežojumiem.

(13)Lai ierobežotu dreifējošu tīklu izmantošanu, jo ar tiem var zvejot lielās platībās un gūt ievērojamas jutīgu sugu nozvejas, būtu jākonsolidē pašreizējie šādu zvejas rīku izmantošanas ierobežojumi.

(14)Ņemot vērā ZZTEK ieteikumus, zveja ar stacionāriem tīkliem ICES IIIa, VIa, VIb, VIIb, VIIc, VIIj, VIIk rajonā un ICES VIII, IX, X un XII apakšapgabalā uz austrumiem no 27° W ūdeņos, kur jūras kartē norādītais dziļums pārsniedz 600 metru, arī turpmāk būtu jāaizliedz, lai tādā veidā aizsargātu jutīgas dziļūdens sugas.

(15)Dažu retu zivju sugu, piemēram, dažu haizivju un raju sugu, saglabāšanu varētu nopietni apdraudēt pat ierobežotas zvejas darbības. Lai aizsargātu šādas sugas, būtu jāievieš vispārējs to zvejas aizliegums.

(16)Lai nodrošinātu jutīgu jūras sugu, piemēram, jūras zīdītāju, jūras putnu un jūras rāpuļu, stingru aizsardzību, kā paredzēts Direktīvās 92/43/EEK un 2009/147/EK, dalībvalstīm būtu jāievieš apdraudējuma mazināšanas pasākumi, lai līdz minimumam samazinātu un, kad vien iespējams, izskaustu minēto sugu īpatņu sagūstīšanu ar zvejas rīkiem.

(17)Lai nodrošinātu tādu jutīgu jūras dzīvotņu nepārtrauktu aizsardzību, kas atrodas pie Īrijas un Apvienotās Karalistes krastiem un ap Azoru salām, Madeiru un Kanāriju salām, būtu jāsaglabā spēkā esošie grunts zvejas rīku izmantošanas ierobežojumi.

(18)Ja zinātniskajos ieteikumos un tehniskajā informācijā tiek identificēti citi šādi apgabali, būtu jāievieš līdzīgi ierobežojumi ar mērķi aizsargāt attiecīgās dzīvotnes.

(19)Lai nodrošinātu jūras sugu mazuļu aizsardzību un izveidotu zivju krājumu atjaunošanas apgabalus, saskaņā ar KZP būtu jānosaka minimālie saglabāšanas references izmēri.

(20)Būtu jānosaka veids, kā nosakāms jūras sugu īpatņu izmērs.

(21)Lai ieguves sektoram palīdzētu izpildīt izkraušanas pienākumu, dalībvalstīm būtu jāievieš pasākumi, ar kuriem atvieglo par minimālo saglabāšanas references izmēru mazāku jūras sugu īpatņu uzglabāšanu un noieta tirgu atrašanu. Šiem pasākumiem būtu jāietver atbalsts investīcijām izkraušanas vietu un patvēruma vietu būvniecībā un pielāgošanā vai atbalsts investīcijām zvejas produktu pievienotās vērtības radīšanā.

(22)Būtu jāaizliedz augstākas izmēra kategorijas zivju atlasīšana un zivju izlaišana no zvejas rīkiem, izņemot gadījumus, kad ir ieviesti atbrīvojumi no izkraušanas pienākuma.

(23)Gadījumos, kad zinātniskie ieteikumi liecina, ka pastāv to sugu būtiskas nevēlamas nozvejas, uz kurām neattiecas nozvejas limiti un tātad arī izkraušanas pienākums, dalībvalstīm būtu jāīsteno izmēģinājuma projekti, kuru mērķis ir izpētīt veidus, kā samazināt šādas nozvejas, un ieviest atbilstošus tehniskos pasākumus, lai sasniegtu šo mērķi.

(24)Ja reģionālā līmenī tehniskie pasākumi nav ieviesti, būtu jāpiemēro noteikti atsauces standarti. Minētie atsauces standarti būtu jāatvedina no spēkā esošajiem tehniskajiem pasākumiem, ņemot vērā ZZTEK ieteikumus un ieinteresēto personu viedokļus. Tajos būtu jāietver velkamo zvejas rīku un stacionāro tīklu linuma acs atsauces izmēri, minimālie saglabāšanas references izmēri, zvejas aizlieguma apgabali vai zvejai ierobežotie apgabali, dabas saglabāšanas pasākumi nolūkā mazināt jūras zīdītāju un jūras putnu piezvejas konkrētos apgabalos un jebkādi citi reģionāli pasākumi, kuri patlaban ir spēkā un joprojām ir nepieciešami, lai nodrošinātu saglabāšanas mērķu sasniegšanu, kamēr vēl nav ieviesti reģionāli pasākumi.

(25)Saskaņā ar KZP iestrādāto reģionalizācijas procesu dalībvalstis sadarbībā ar ieinteresētajām personām var izstrādāt kopīgus ieteikumus par atbilstošiem tehniskiem pasākumiem, kuri atšķiras no atsauces standartiem.

(26)Šādiem reģionāliem tehniskiem pasākumiem vajadzētu būt vismaz līdzvērtīgiem atsauces standartiem tādos aspektos kā izmantošanas modeļi un jutīgu sugu un dzīvotņu aizsardzība.

(27)Kā noteikts KZP, galvenajam reģionālo tehnisko pasākumu izveides instrumentam vajadzētu būt daudzgadu plāniem. Šādu daudzgadu plānu ietvaros var grozīt atsauces standartus, izveidot jaunus pasākumus, lai papildinātu vai aizstātu atsauces standartus vai pat atkāptos no šiem pasākumiem, ja iespējams pierādīt, ka tie neveicina dabas saglabāšanu vai ka ir ieviesti alternatīvi pasākumi, kuri nodrošina to, ka mērķi un mērķrādītāji joprojām tiek sasniegti. Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 10. pantu daudzgadu plānos var iekļaut arī citus dabas saglabāšanas pasākumus, ar kuriem līdz minimumam samazina zvejas nelabvēlīgo ietekmi uz ekosistēmu, piemēram, pasākumus, kas vajadzīgi, lai izpildītu Direktīvas 2008/56/EK 13. panta 4. punktā, Direktīvas 2009/147/EK 4. pantā vai Direktīvas 92/43/EEK 6. pantā noteiktos pienākumus.

(28)Izstrādājot kopīgus ieteikumus ar mērķi ieviest izmēra un sugu ziņā selektīvus zvejas rīkus, kas būtu alternatīva daudzgadu plānos noteiktajiem linuma acs atsauces izmēriem, reģionālām dalībvalstu grupām būtu jāpārliecinās par to, ka šādu zvejas rīku izmantošana nodrošina vismaz līdzīgus vai labākus selektivitātes modeļus nekā atsauces zvejas rīki.

(29)Izstrādājot kopīgus ieteikumus, lai daudzgadu plānos grozītu vai noteiktu jaunus zvejas aizlieguma apgabalus vai zvejai ierobežotos apgabalus, kuru mērķis ir aizsargāt zivju mazuļus un nārsta barus, reģionālām dalībvalstu grupām savos kopīgajos ieteikumos būtu jānosaka specifikācijas, platības, ilgums, zvejas rīku izmantošanas ierobežojumi un kontroles un uzraudzības kārtība.

(30)Izstrādājot kopīgus ieteikumus, lai daudzgadu plānos grozītu vai noteiktu minimālos saglabāšanas references izmērus, reģionālām dalībvalstu grupām būtu jāgarantē tas, ka netiek apdraudēti KZP mērķi, proti, jānodrošina jūras sugu mazuļu aizsardzība, vienlaikus gādājot par to, lai tirgus netiktu izkropļots un netiktu radīts par minimālo saglabāšanas references izmēru mazāku zivju noieta tirgus.

(31)Kā papildu pasākums zivju mazuļu vai nārsta baru aizsardzības nolūkos būtu jāatļauj noteikt reāllaika zvejas aizliegumu noteikšana saistībā ar tiem noteikumiem par zvejas darbību vietas maiņu, kas būtu izstrādājami kopīgu ieteikumu satvarā. Attiecīgajos kopīgajos ieteikumos būtu jānosaka šādu apgabalu noteikšanas un atcelšanas nosacījumi, kā arī kontroles un uzraudzības kārtība.

(32)Pamatojoties uz novatorisku zvejas rīku ietekmes zinātnisko novērtējumu, ko pienācīgi izvērtējusi ZZTEK, reģionālo dalībvalstu grupu kopīgajos ieteikumos varētu paredzēt šādu novatorisku zvejas rīku, piemēram, elektroimpulsa traļa, izmantošanu vai izmantošanas paplašināšanu. Novatorisku zvejas rīku izmantošanai nevajadzētu būt atļautai gadījumos, kad zinātniskie novērtējumi liecina, ka to izmantošana radītu nelabvēlīgu ietekmi uz jutīgām dzīvotnēm un nemērķa sugām.

(33)Lai līdz minimumam samazinātu jutīgu sugu piezvejas un zvejas rīku ietekmi uz jutīgām dzīvotnēm, reģionālām dalībvalstu grupām būtu jāizstrādā papildu apdraudējuma mazināšanas pasākumi ar mērķi samazināt zvejas ietekmi uz jutīgām sugām un dzīvotnēm. Ja zinātniskie pierādījumi liecina, ka šādu sugu un dzīvotņu saglabāšanās stāvoklis ir nopietni apdraudēts, dalībvalstīm būtu jāievieš papildu ierobežojumi attiecībā uz konkrētu zvejas rīku konstrukciju un ekspluatāciju vai pat pilnīgs to izmantošanas aizliegums attiecīgajā reģionā. Šādus noteikumus jo īpaši varētu piemērot dreifējošu tīklu izmantošanai, jo dažos apgabalos vaļveidīgie un jūras putni tajos tiek sagūstīti ievērojamā skaitā.

(34)Ja nav izveidots daudzgadu plāns, Regulā (ES) Nr. 1380/2013 ir atļauts sagatavot pagaidu izmetumu plānus, lai tādējādi izpildītu izkraušanas pienākumu. Būtu skaidri jāatļauj iestrādāt šādos plānos tehniskos pasākumus, kuri ir cieši saistīti ar izkraušanas pienākuma īstenošanu un kuru mērķis ir palielināt selektivitāti un pēc iespējas samazināt nevēlamas nozvejas.

(35)Lai saglabātu pašreizējos detalizētos ieteikumus, par kuriem panākta vienošanās Ziemeļaustrumu Atlantijas zvejniecības komisijā (NEAFC), būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt tādus aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu, kuri attiecas uz jutīgu jūras ekosistēmu sarakstiem, kā arī uz specifiskiem tehniskiem pasākumiem, kas saistīti ar konkrētiem zilās jūras līdakas un sarkanasaru aizsardzības pasākumiem. Turklāt Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt deleģētos aktus, ar ko Savienības tiesību aktos iestrādā turpmākus grozījumus tajos NEAFC pieņemtajos pasākumos, kuri ir dažu konkrēti noteiktu nebūtisku šīs regulas elementu priekšmets un kuri saskaņā ar NEAFC konvencijas noteikumiem kļūst saistoši Savienībai. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī.

(36)Lai nekavētu zinātnisko pētniecību, krājumu mākslīgu atjaunošanu un pārvietošanu, šīs regulas noteikumi nebūtu jāpiemēro operācijām, kas varētu būt vajadzīgas šādu darbību veikšanai.

(37)Ja pieejamie zinātniskie ieteikumi liecina, ka jūras sugu aizsardzībā ir vajadzīga tūlītēja rīcība, būtu jādod Komisijai iespēja pienācīgi pamatotos gadījumos pieņemt deleģētos aktus, kuri jāpiemēro nekavējoties un ar kuriem nosaka tehniskos pasākumus apdraudējuma mazināšanai, ar šiem aktiem papildinot šo regulu vai citus tehniskos pasākumus, kas noteikti citos Savienības tiesību aktos, vai atkāpjoties no šīs regulas vai minētajiem citiem pasākumiem. Minētie pasākumi būtu jāizstrādā jo īpaši tā, lai reaģētu uz neparedzētām izmaiņām krājumu modeļos, kas radušās, krājumam labi vai slikti papildinoties ar zivju mazuļiem; lai nodrošinātu nārstojošo zivju vai gliemju, vēžveidīgo vai adatādaiņu aizsardzību, kad to krājumi ir ļoti mazi; lai reaģētu uz citām izmaiņām krājumu saglabāšanās stāvoklī, kas varētu apdraudēt krājuma stāvokli. Tie var ietvert velkamo vai stacionāro zvejas rīku izmantošanas ierobežojumus vai zvejas darbību ierobežojumus konkrētos apgabalos vai konkrētos laikposmos.

(38)Būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma 290. pantu, lai tādā veidā atjauninātu sarakstu ar zivīm un gliemjiem, vēžveidīgajiem un adatādaiņiem, kuru specializētā zveja ir aizliegta; lai atjauninātu sarakstu ar jutīgiem apgabaliem, kuros zveja būtu jāierobežo; lai pieņemtu tehniskos pasākumus, kas ir daļa no daudzgadu plāniem, un lai pieņemtu tehniskos pasākumus, kas ir daļa no pagaidu izmetumu plāniem. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(39)Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas noteikumu īstenošanai, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras šādos jautājumos: tādu ierīču specifikācijas, ko izmanto, lai samazinātu nodilumu un veicinātu vai ierobežotu nozvejoto īpatņu izkļūšanu no zvejas rīka priekšējās daļas, tādu selektīvo ierīču specifikācijas, kas piestiprinātas konkrētiem atsauces zvejas rīkiem, elektroimpulsa traļa specifikācijas, konstrukcijas ierobežojumi un kontroles un uzraudzības pasākumi, kas jāpieņem karoga dalībvalstij, noteikumi par kontroles un uzraudzības pasākumiem, kas jāpieņem karoga dalībvalstij gadījumos, kad stacionārus zvejas rīkus izmanto 200–600 metru dziļumā, detalizēti noteikumi par kontroles un uzraudzības pasākumiem, kas jāpieņem attiecībā uz dažiem zvejas aizlieguma apgabaliem vai zvejai ierobežotiem apgabaliem, un detalizēti noteikumi par to ierīču signālu un izmantošanas parametriem, ko izmanto, lai atturētu vaļveidīgos no stacionārajiem tīkliem, un par metodēm, ko izmanto, lai līdz minimumam samazinātu jūras putnu un jūras rāpuļu piezvejas. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 22 .

(40)Līdz 2020. gada beigām un pēc tam reizi trijos gados Komisijai, pamatojoties uz dalībvalstu un attiecīgo konsultatīvo padomju sniegto informāciju un tās secīgu izvērtējumu, ko veikusi ZZTEK, būtu jāziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par šīs regulas īstenošanu. Šajā ziņojumā būtu jānovērtē, kādā mērā tehniskie pasākumi gan reģionālā, gan Savienības līmenī ir palīdzējuši īstenot šīs regulas mērķus un sasniegt šīs regulas mērķrādītājus. Ja, pamatojoties uz minēto ziņojumu, ir pierādījumi, ka reģionālā līmenī mērķi un mērķrādītāji nav sasniegti, attiecīgā reģiona dalībvalstīm būtu jāiesniedz plāns, kurā noteiktas korektīvās darbības, kas jāveic, lai nodrošinātu minēto mērķu un mērķrādītāju izpildi. Pamatojoties uz minēto ziņojumu, Komisijai būtu jāierosina Eiropas Parlamentam un Padomei visi vajadzīgie grozījumi šajā regulā.

(41)Ņemot vērā izdarāmo grozījumu skaitu un nozīmīgumu, Padomes Regulas (EK) Nr. 894/97 23 , (EK) Nr. 850/98 24 , (EK) Nr. 2549/2000 25 , (EK) Nr. 254/2002 26 , (EK) Nr. 812/2004 27 un (EK) Nr. 2187/2005 28 būtu jāatceļ.

(42)Padomes Regulas (EK) Nr. 1967/2006 29 , (EK) Nr. 1098/2007 30 , (EK) Nr. 1224/2009 31 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1343/2011 32 un (ES) Nr. 1380/2013 33 būtu attiecīgi jāgroza.

(43)Lai papildinātu vai grozītu spēkā esošos detalizētos noteikumus, ar kuriem transponē ieteikumus, par kuriem panākta vienošanās Vidusjūras Vispārējā zivsaimniecības komisijā (GFCM), būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt tādus aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu, kuri attiecas uz Regulā (ES) Nr. 1343/2011 paredzētajiem tehniskajiem pasākumiem. Turklāt Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt deleģētos aktus, ar ko Savienības tiesību aktos iestrādā turpmākus grozījumus tajos GFCM pieņemtajos pasākumos, kuri ir dažu konkrēti noteiktu nebūtisku šīs regulas elementu priekšmets un kuri saskaņā ar GFCM nolīguma noteikumiem kļūst saistoši Savienībai. Regula (ES) Nr. 1343/2011 būtu attiecīgi jāgroza. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets

Šajā regulā ir noteikti tehniskie pasākumi, kas attiecas uz:

(1)zvejas resursu ieguvi un izkraušanu un

(2)zvejas rīku ekspluatāciju un zvejas darbību un jūras ekosistēmu mijiedarbību.

2. pants

Darbības joma

1.Šo regulu piemēro darbībām, ko Savienības zvejas kuģi un – neskarot karoga valsts primāro atbildību – dalībvalstu valstspiederīgie veic 5. pantā minētajās zvejas zonās, kā arī darbībām, ko zvejas kuģi, kuri peld ar trešo valstu karogu un ir reģistrēti trešās valstīs, veic, zvejojot Savienības ūdeņos.

2.Regulas 7. un 14. pantu un V–X pielikuma A daļu piemēro arī atpūtas zvejai.

3. Saskaņā ar 29. un 30. panta nosacījumiem šajā regulā noteiktos tehniskos pasākumus nepiemēro zvejas operācijām, ko veic vienīgi šādā nolūkā:

a)zinātniska izpēte un

b)jūras sugu krājumu mākslīga atjaunošana vai pārvietošana.

3. pants

Vispārīgie un konkrētie mērķi

1.    Būdami kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) īstenošanas atbalsta instrumenti, tehniskie pasākumi palīdz sasniegt KZP mērķus, kas izklāstīti Regulas (ES) Nr. 1380/2013 2. pantā un jo īpaši minētā panta 2. un 3. punktā un 5. punkta a) un j) apakšpunktā.

2.    Turklāt tehniskie pasākumi:

(a)optimizē izmantošanas modeļus, lai nodrošinātu jūras sugu mazuļu un nārsta baru aizsardzību;

(b)nodrošina to, ka Direktīvās 92/43/EEK un 2009/147/EK minēto jūras sugu un citu jutīgu sugu īpatņu piezvejas, kas rodas zvejojot, tiek līdz minimumam samazinātas un, kad vien iespējams, izskaustas, lai tās neapdraudētu šo sugu saglabāšanās stāvokli;

(c)nodrošina to, ka zvejas vidiskā ietekme uz jūras dzīvotnēm tiek līdz minimumam samazināta un, kad vien iespējams, izskausta, lai neapdraudētu minēto dzīvotņu saglabāšanās stāvokli;

(d)palīdz ieviest zvejniecības pārvaldības pasākumus, lai izpildītu Direktīvās 92/43/EEK, 2009/147/EK, 2008/56/EK un 2000/60/EK paredzētos pienākumus.

4. pants

Mērķrādītāji

1.    Tehnisko pasākumu mērķis ir sasniegt šādus mērķrādītājus:

(a)nodrošināt to, ka par minimālo saglabāšanas references izmēru mazāku jūras sugu īpatņu nozvejas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 2. panta 2. punktu un 15. pantu nepārsniedz 5 % (pēc tilpuma);

(b)nodrošināt to, ka jūras zīdītāju, jūras rāpuļu, jūras putnu un citu komerciāli neizmantojamu sugu piezvejas nepārsniedz līmeņus, kas paredzēti Savienības tiesību aktos un starptautiskos nolīgumos;

(c)nodrošināt to, ka zvejas darbību vidiskā ietekme uz jūras gultnes dzīvotnēm nepārsniedz līmeņus, kas vajadzīgi, lai katram dzīvotņu tipam, ko novērtē saskaņā ar Direktīvu 2008/56/EK, sasniegtu labu vides stāvokli katrā jūras reģionā vai apakšreģionā, – gan attiecībā uz dzīvotnes kvalitāti, gan uz telpisko apmēru, kura robežās ir jāsasniedz prasītie līmeņi.

2.    Šo mērķrādītāju sasniegšanas apmērs tiks izskatīts 34. pantā paredzētajā ziņošanas procesā.

5. pants

Zvejas zonu definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas zvejas zonu ģeogrāfiskās definīcijas:

(a)“Ziemeļjūra” ir ICES IIa, IIIa un IV rajons 34 ;

(b)“Baltijas jūra” ir ICES IIIb, IIIc un IIId rajons;

(c)“ziemeļrietumu ūdeņi” ir ICES V (izņemot Va zonu un Vb zonas ūdeņus, kas nav Savienības ūdeņi), VI un VII apakšapgabals;

(d)“dienvidrietumu ūdeņi” ir ICES VIII, IX un X apakšapgabals (Savienības ūdeņi) un CECAF 34.1.1., 34.1.2. un 34.2.0. zona 35 (Savienības ūdeņi);

(e)“Vidusjūra” ir Vidusjūras ūdeņi uz austrumiem no 5°36′ rietumu garuma meridiāna;

(f)“Melnā jūra” ir Vidusjūras Vispārējās zivsaimniecības komisijas (GFCM) 29. ģeogrāfiskā apakšapgabala ūdeņi, kā definēts Regulas (ES) Nr. 1343/2011 36 I pielikumā (Rezolūcija GFCM/33/2009/2);

(g)“tālākie reģioni” ir ūdeņi ap Līguma 349. panta pirmajā daļā minētajiem tālākajiem reģioniem, iedalīti trijos jūras baseinos: Atlantijas okeāna rietumu daļa, Atlantijas okeāna austrumu daļa un Indijas okeāns;

(h)“NEAFC pārvaldības apgabals” ir NEAFC konvencijas apgabala ūdeņi, kas atrodas ārpus līgumslēdzēju pušu zvejniecības jurisdikcijā esošiem ūdeņiem, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1236/2010 37 ;

(i)“GFCM nolīguma apgabals” ir Vidusjūra un Melnā jūra, un savienojošie ūdeņi, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1343/2011 38 .

6. pants

Terminu definīcijas

1.    Papildus definīcijām, kas noteiktas Regulas (ES) Nr. 1380/2013 4. pantā, šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

(1)“izmantošanas modelis” ir zvejas noslodzes sadalījums pa krājuma vecumsastāva grupām;

(2)“selektivitāte” ir kvantitatīvi izteikta varbūtība, ka ar noteikta izmēra linuma acīm (vai āķiem) tiks nozvejotas konkrēta izmēra zivis;

(3)“selektīvā zveja” ir zvejas metode, kura dod iespēju zvejot un iegūt zivis vai gliemjus, vēžveidīgos un adatādaiņus atkarībā no to izmēra un sugas un zvejas operācijas laikā nepieļaut nemērķa sugu īpatņu piezvejas vai tos neskartus atlaist jūrā;

(4)“specializētā zveja” ir noteiktu sugu vai sugu kombināciju zveja, kurā minētās sugas vai sugu kopējā nozveja veido vairāk nekā 50 % nozvejas ekonomiskās vērtības;

(5)“labs vides stāvoklis” ir labs jūras ūdeņu vides stāvoklis, kā definēts Direktīvas 2008/56/EK 3. panta 5. punktā;

(6)“jutīga dzīvotne” ir dzīvotne, kuras saglabāšanās stāvokli, tostarp tās apmēru un biotisko un abiotisko elementu stāvokli (struktūru un funkciju), nelabvēlīgi ietekmē cilvēka darbību, tostarp zvejas darbību, radītās noslodzes. Jutīgas dzīvotnes ir jo īpaši Direktīvas 92/43EEK I pielikumā uzskaitīto dzīvotņu tipi un II pielikumā uzskaitīto sugu dzīvotnes, Direktīvas 2009/147/EK I pielikumā uzskaitīto sugu dzīvotnes, kā arī dzīvotnes, kuru aizsardzība ir nepieciešama, lai panāktu labu vides stāvokli, kā paredzēts Direktīvā 2008/56/EK, un jutīgas jūras ekosistēmas, kas definētas Padomes Regulas (EK) Nr. 734/2008 39 2. panta b) punktā;

(7)“jutīga suga” ir suga, kuras saglabāšanās stāvokli, tostarp tās dzīvotni, izplatību, populācijas lielumu un populācijas stāvokli, nelabvēlīgi ietekmē cilvēka darbību, tostarp zvejas darbību, radītās noslodzes. Jutīgas sugas ir jo īpaši sugas, kas uzskaitītas Direktīvas 92/43/EEK II un IV pielikumā, sugas, uz kurām attiecas Direktīva 2009/147/EK, un sugas, kuru aizsardzība ir vajadzīga, lai sasniegtu labu vides stāvokli, kā paredzēts Direktīvā 2008/56/EK;

(8)“mazās pelaģiskās sugas” ir makrele, siļķe, stavridas, Eiropas anšovs, sardīne, putasu, argentīnas, brētliņa, kaproīdas;

(9)“atpūtas zveja” ir nekomerciālas zvejas darbības, kurās jūras ūdeņu dzīvos resursus izmanto atpūtas, tūrisma vai sporta nolūkā;

(10)“konsultatīvās padomes” ir ieinteresēto personu grupas, kas izveidotas saskaņā ar KZP, lai veicinātu visu ieinteresēto personu līdzsvarotu pārstāvību un palīdzētu sasniegt KZP mērķus;

(11)“tralis” ir zvejas rīks, kuru aktīvi velk viens vai vairāki zvejas kuģi un kuram ir konusa vai piramīdas formas linuma pamatdaļa (traļa pamatdaļa), ko aizmugurē noslēdz āmis; “velkamie zvejas rīki” ir traļi, dāņu vadi un tiem līdzīgi zvejas rīki, kuriem ir konusa vai piramīdas formas pamatdaļa, ko aizmugurē noslēdz maiss (āmis), vai kuri sastāv no diviem gariem spārniem, pamatdaļas un maisa (āmja), un kurus ūdenī aktīvi pārvieto;

(12)“grunts tralis” ir tralis, kas ir konstruēts un aprīkots darbībai uz vai tuvu pie jūras gultnes;

(13)“pāru grunts tralis” ir grunts tralis, kuru vienlaikus velk divi kuģi, kas katrs velk vienu traļa pusi. Traļa horizontālo atvērumu nodrošina attālums starp abiem kuģiem, kad tie velk zvejas rīku;

(14)“pelaģiskais tralis” ir tralis, kas ir konstruēts un aprīkots darbībai pelaģiālē;

(15)“rāmja tralis” ir zvejas rīks, kura traļa linuma horizontālo atvērumu nodrošina tērauda vai koka stienis (rāmis), kura linums ir aprīkots ar grunts ķēdēm, ķēžu pīteņiem vai smaguma ķēdēm un kuru aktīvi velk pa grunti;

(16)“elektroimpulsa tralis” ir zvejas paņēmiens, kurā zivju zvejošanai izmanto elektrisko lauku. Elektroimpulsa tralis ir aprīkots ar vairākiem elektrodiem, kas piestiprināti zvejas rīka vilkšanas virzienā un raida īsus elektroimpulsus;

(17)“dāņu vads” ir apņemošs un velkams zvejas rīks, ko vada no kuģa ar divām garām virvēm (vada virvēm) un kas konstruēts tā, lai virzītu zivis uz vada atvērumu. Šis zvejas rīks, kas ir izgatavots no linuma un pēc konstrukcijas un lieluma ir līdzīgs grunts tralim, sastāv no diviem gariem spārniem, pamatdaļas un maisa (āmja);

(18)“riņķvads” ir apņemošs zvejas rīks, kurš izgatavots no linuma un kura apakšējo daļu savelk kopā ar riņķvada savilcējtrosi, kas stiepjas cauri riņķiem, kuri piestiprināti apakšējai virvei, tādējādi ļaujot linumu savilkt un noslēgt;

(19)“dragas” ir zvejas rīki, kurus aktīvi velk vai nu ar kuģa galvenā dzinēja jaudu (kuģa draga), vai ar motorizētu vinču no noenkurota kuģa (mehanizēta draga), lai zvejotu gliemenes, vēderkājus vai sūkļus, un kuri sastāv no linuma maisa vai metāla groza, kas piestiprināts pie stingra dažādas formas un lieluma rāmja vai stieņa, kura apakšējā daļā var būt noapaļots, noasināts vai zobains skrāpis, un kas var būt aprīkots ar sliecēm un gremdējošām plāksnēm. Dažas dragas ir aprīkotas arī ar hidrauliskām iekārtām (hidrauliskās dragas). Šajā regulā dragas, ko no kuģa vai bez tā seklos ūdeņos velk ar rokām vai ar rokas vinčām, lai zvejotu gliemenes, vēderkājus vai sūkļus (rokas dragas), neuzskata par velkamiem zvejas rīkiem;

(20)“stacionāri tīkli” ir jebkāda veida žaunu tīkli, iepinējtīkli vai vairāksienu tīkli, kuri ir noenkuroti pie grunts (žaunu tīkli vai nostiprināti tīkli) vai var brīvi peldēt pa straumi (dreifējoši tīkli jeb driftertīkli), lai zivis tajos iepeldētu un iepītos vai ieķertos linuma acīs;

(21)“dreifējošs tīkls” jeb driftertīkls ir tīkls, kas izgatavots no vienas vai vairākām linuma kārtām, kuras savstarpēji paralēli ir piestiprinātas augšējai virvei vai virvēm, un ko uz ūdens virsmas vai noteiktā dziļumā notur peldspēju nodrošinošs aprīkojums, un kas brīvi dreifē pa straumi atsevišķi vai kopā ar laivu, pie kuras tas var būt piestiprināts. Tas var būt aprīkots ar ierīcēm, kas stabilizē tīklu vai ierobežo tā dreifēšanu, piemēram, ar peldošu enkuru vai gruntī iegremdētu enkuru, kas piestiprināts pie viena tīkla gala;

(22)“grunts žaunu tīkls” ir tīkls, kas izgatavots no viena linuma gabala un ko ūdenī vertikāli notur pludiņi un gremdes. Ar to nozvejo ūdeņu dzīvos resursus, kas ieķeras linuma acīs, un tas ir nostiprināts vai arī to var ar dažādiem līdzekļiem nostiprināt pie jūras grunts;

(23)“grunts iepinējtīkls” ir viens linuma gabals, kas piesiets pie virvēm tā, lai tam būtu vairāk vaļīga linuma nekā žaunu tīklam. Iepinējtīkliem parasti ir mazāk pludiņu uz augšējās virves, un zvejas laikā tie neatrodas tik augstu kā grunts žaunu tīkls, un tie ir nostiprināti vai arī tos var ar dažādiem līdzekļiem nostiprināt pie jūras grunts;

(24)“grunts vairāksienu tīkls” ir tīkls, kas izgatavots no divām vai vairākām linuma kārtām, no kurām abas ārējās kārtas ir ar liela izmēra acīm un starp kurām atrodas kārta ar maza izmēra acīm, un tas ir nostiprināts vai arī to var ar dažādiem līdzekļiem nostiprināt pie jūras grunts;

(25)“kombinētais žaunu tīkls un vairāksienu tīkls” ir grunts žaunu tīkls kopā ar vairāksienu tīklu, kas ir piestiprināts apakšējā daļā;

(26)“āķu jeda” ir zvejas rīks, kas sastāv no galvenās jedas, kura var būt ļoti gara un pie kuras regulāros attālumos ir piestiprinātas auklas ar āķiem ar ēsmu vai bez tās. Galvenā jeda var būt nostiprināta horizontāli pie grunts vai tuvu gruntij, nostiprināta vertikāli vai arī dreifēt ūdens virsējos slāņos;

(27)“zivju ķeramie grozi un venteri” ir no dažādiem materiāliem izgatavotas lamatas sprostu vai grozu formā, kas konstruētas vēžveidīgo vai zivju ieguvei un ir novietotas uz jūras gultnes atsevišķi vai rindās un ar virvēm (auklām) savienotas ar stoderēm, kuras virs ūdens norāda to atrašanās vietu, un tām ir viens vai vairāki atvērumi vai ieejas;

(28)“rokas āķu rinda” ir zvejas paņēmiens, kurā viena zvejas aukla tiek turēta ar rokām. Pie auklas ir piestiprināts viens vai vairāki mānekļi vai āķi ar ēsmu;

(29)“Svētā Andreja krusts” ir greifers, kas ar šķērveida kustībām no jūras grunts ievāc, piemēram, gliemenes vai sarkanos koraļļus;

(30)“āmis” ir traļa pakaļējā daļa, kam ir vai nu cilindra forma, t. i., viscaur vienāds perimetrs, vai arī konusa forma. Tas ir izgatavots no viena vai vairākiem vienāda acu izmēra linuma paneļiem (linuma gabaliem), kuru malas paralēli traļa asij ir sastiprinātas ar šuvi, pie kuras var būt piestiprināta sānu virve. Regulatīvos nolūkos pieņem, ka āmi veido pēdējās 50 linuma acis;

(31)“linuma acs izmērs” ir velkama zvejas rīka āmja linuma acs izmērs, kas noteikts saskaņā ar Komisijas Regulā (EK) Nr. 517/2008 40 paredzēto procedūru;

(32)“kvadrātveida linuma acs” ir linuma acs forma, ko iegūst, piestiprinot linumu ar 45° novirzi no N virziena tā, lai linuma acu rindas būtu paralēlas un novietotas 90° leņķī pret traļa asi;

(33)“rombveida linuma acs” ir parasta rombveida acs linuma plāksnē;

(34)“T90” ir traļi, dāņu vadi vai tiem līdzīgi velkami zvejas rīki, kuru āmis un pagarinājuma daļa ir izgatavota no mezglota rombveida acu linuma, kas pagriezts par 90° tā, lai galvenais auklas vijuma virziens linumā būtu paralēls vilkšanas virzienam;

(35)“Bacoma tipa izejas logs” ir linuma panelis, kas izgatavots no bezmezglu kvadrātveida acu linuma un ievietots āmja linuma augšējā panelī tā, lai zemākā mala atrastos ne tālāk kā četru linuma acu atstatumā no āmja savelkamās stropes;

(36)“selektīvais linums” ir ierīce, kas piestiprināta pie visa garneļu traļa perimetra netālu no rāmja un kas konusveidīgi sašaurinās līdz smailam galam, kurš ir piestiprināts pie garneļu traļa apakšējās linuma plāksnes. Vietā, kur selektīvais linums ir savienots ar āmi, tiek izgriezts izejas logs, lai sugas vai īpatņi, kas ir pārāk lieli, lai izietu cauri linuma acīm, varētu izkļūt no zvejas rīka, bet garneles izietu cauri selektīvajam linumam un nokļūtu āmī;

(37)riņķvada “augstums” ir linuma acu (ieskaitot mezglus) augstumu summa, ko nosaka, mērot slapju linumu, kas nostiepts perpendikulāri peldošajai virvei;

(38)“ūdenī atrašanās laiks” ir laiks no brīža, kad zvejas rīkus pirmo reizi ievieto ūdenī, līdz brīdim, kad tie atkal pilnībā ir pacelti uz zvejas kuģa;

(39)“zvejas rīka monitoringa sensori” ir attāli elektroniski sensori, kurus var novietot uz traļa vai riņķvada, lai uzraudzītu galvenos darbības parametrus, tādus kā attālums starp traļa durvīm vai nozvejas apmērs;

(40)“akustiskā atbaidīšanas ierīce” ir attāla ierīce, ko izmanto, lai, raidot skaņas signālus, pievērstu jūras zīdītāju uzmanību un brīdinātu tos par zvejas rīku klātesību;

(41)“putnu atbaidīšanas auklas” ir auklas, kas aprīkotas ar slokšņu virtenēm un piestiprinātas lielā augstumā netālu no zvejas kuģa pakaļgala, un laikā, kad tiek ievietoti āķi ar ēsmu, tiek vilktas, lai atbaidītu jūras putnus no āķiem;

(42)“augstākas kategorijas zivju atlasīšana” ir prakse, kad mazcenas zivis, uz kurām attiecas nozvejas limiti, tiek izmestas, lai gan tās varētu likumīgi izkraut, un tādā veidā tiek palielināta ostā ievesto zivju kopējā ekonomiskā vai monetārā vērtība;

(43)“izlaišana no zvejas rīka” ir prakse, kad zivis ar nolūku tiek atlaistas jūrā no zvejas rīka, pirms attiecīgais rīks ir pilnībā pacelts uz zvejas kuģa, lai tādā veidā atbrīvotos no nedzīvām vai mirstošām zivīm;

(44)“tieša krājumu atjaunošana” ir darbība, kad dzīvus izvēlēto sugu savvaļas dzīvniekus ielaiž ūdeņos, kuros tie ir dabiski sastopami, lai izmantotu ūdens vides dabisko produkciju un tādā veidā palielinātu zvejniecībai pieejamo īpatņu skaitu un/vai uzlabotu krājuma dabisko papildināšanos;

(45)“pārvietošana” ir process, kad cilvēki ar nolūku nogādā un ielaiž sugas īpatņus apgabalos ar stabilām attiecīgās sugas populācijām.

II NODAĻA

KOPĪGI TEHNISKIE PASĀKUMI

1. IEDAĻA

Aizliegtie zvejas rīki un izmantojumi

7. pants

Aizliegtie zvejas rīki un metodes

Ir aizliegts zvejot vai iegūt jūras sugu īpatņus, izmantojot šādas metodes:

(a)toksiskas, apdullinošas vai kodīgas vielas;

(b)elektrisko strāvu, izņemot elektroimpulsa traļa izmantošanu, kā noteikts 24. pantā un V pielikuma E daļā;

(c)sprāgstvielas;

(d)pneimatiskos āmurus vai citus atskaldīšanas instrumentus;

(e)velkamas ierīces sarkano vai cita veida koraļļu vai koraļļveidīgo organismu ieguvei;

(f)svētā Andreja krustu un līdzīgus velkamus greiferus sarkano vai cita veida koraļļu vai koraļļveidīgo sugu ieguvei;

(g)jebkāda veida šāviņus;

(h)harpūnu šautenes, ja tās izmanto kopā ar zemūdens elpošanas aparātu (akvalangu) vai naktī no saulrieta līdz rītausmai.

8. pants

Aizliegtie izmantojumi

Ir aizliegts pārdot, izlikt vai piedāvāt pārdošanai jūras sugu īpatņus, kas nozvejoti, izmantojot kādu no 7. pantā minētajām metodēm.

2. IEDAĻA

Vispārīgi ierobežojumi attiecībā uz zvejas rīkiem un to izmantošanas nosacījumi

9. pants

Vispārīgi velkamo zvejas rīku izmantošanas ierobežojumi

1.    Neviena velkamā zvejas rīka daļa nav izgatavota no linuma, kura acs izmērs ir mazāks par āmja linuma acs izmēru. Šis noteikums neattiecas uz ierīcēm, ko izmanto zvejas rīku monitoringa sensoru piestiprināšanai.

2.    Kad viens vai vairāki zvejas kuģi vienlaikus velk vairākus zvejas rīkus, visu zvejas rīku linumam jābūt ar viena izmēra acīm.

3.    Aizliegts izgatavot āmi vai piestiprināt ierīces, kas nosprosto vai citā veidā faktiski samazina āmja vai jebkuras velkama zvejas rīka daļas linuma acs izmēru. Šis noteikums neaizliedz izmantot īpašas ierīces, ko izmanto, lai samazinātu nodilumu, kā arī lai veicinātu vai ierobežotu nozvejoto īpatņu izkļūšanu no zvejas rīka priekšējās daļas.

4.    Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka sīki izstrādātus noteikumus par āmju un 3. punktā minēto ierīču specifikāciju. Minētie īstenošanas akti pamatojas uz labākajiem pieejamajiem zinātniskajiem un tehniskajiem ieteikumiem, un tajos var noteikt:

–auklas diametra ierobežojumus,

–āmja apkārtmēra ierobežojumus,

–linuma materiālu izmantošanas ierobežojumus,

–āmju konstrukciju un piestiprinājumus,

–ierīces, kuras atļauts izmantot, lai mazinātu nodilumu, un

–ierīces, kuras atļauts izmantot, lai mazinātu nozvejoto īpatņu izkļūšanu no zvejas rīka.

5.    Šā panta 4. punktā minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 33. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

10. pants

Vispārīgi stacionāro tīklu izmantošanas ierobežojumi

1.    Aizliegts turēt uz kuģa vai izmantot vienu vai vairākus dreifējošus tīklus, ja atsevišķa tīkla garums vai visu tīklu kopējais garums ir vairāk nekā 2,5 km.

2.    Aizliegts izmantot dreifējošus tīklus, lai zvejotu III pielikumā minētās sugas.

3.    Neatkarīgi no 1. punkta Baltijas jūrā aizliegts turēt uz kuģa vai izmantot jebkādus dreifējošus tīklus.

4.    Grunts žaunu tīklus, iepinējtīklus un vairāksienu tīklus ir aizliegts izmantot, lai zvejotu šādas sugas:

–garspuru tunzivs (Thunnus alalunga),

–zilā tunzivs (Thunnus thynnus),

–jūras plaudis (Brama brama),

–zobenzivs (Xiphias gladius),

–haizivis, kas pieder pie šādām sugām vai dzimtām: Hexanchus griseus, Cetorhinus maximus, visas Alopiidae dzimtas sugas, Carcharhinidae, Sphymidae, Isuridae, Lamnidae.

5.    Grunts žaunu tīklus, iepinējtīklus un vairāksienu tīklus ir aizliegts izmantot vietās, kur jūras kartē norādītais dziļums pārsniedz 600 metru.

3. IEDAĻA

Jutīgu sugu un dzīvotņu aizsardzība

11. pants

Aizliegtās zivju un gliemju, vēžveidīgo un adatādaiņu sugas

1.    Aizliegts ar nolūku nozvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut Direktīvas 92/43/EEK IV pielikumā minēto sugu zivis vai gliemjus, vēžveidīgos un adatādaiņus, izņemot gadījumus, kad ir piešķirta atkāpe saskaņā ar minētās direktīvas 16. pantu.

2.    Papildus 1. punktā minētajām sugām Savienības kuģiem ir aizliegts zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, izkraut, uzglabāt, pārdot, izlikt vai piedāvāt pārdošanai I pielikumā minēto sugu īpatņus.

3.    Piezvejā iegūtiem 1. un 2. punktā minēto sugu īpatņiem netiek nodarīts kaitējums, un tos tūlīt atlaiž jūrā.

4.    Ja labākie pieejamie zinātniskie ieteikumi liecina, ka I pielikuma sarakstā ir jāizdara grozījums, lai pievienotu jaunas sugas, kurām nepieciešama aizsardzība, Komisija ir pilnvarota šādus grozījumus pieņemt ar deleģētajiem aktiem saskaņā ar 32. pantu.

5.    Saskaņā ar šā panta 4. punktu pieņemto pasākumu mērķis ir sasniegt 4. panta 1. punkta b) apakšpunktā noteikto mērķrādītāju.

12. pants

Jūras zīdītāju, jūras putnu un jūras rāpuļu piezvejas

1.    Aizliegts ar nolūku nozvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut jūras zīdītājus vai jūras rāpuļus, kas minēti Direktīvas 92/43/EEK II un IV pielikumā, un to sugu jūras putnus, uz kurām attiecas Direktīva 2009/147/EK .

2.    Piezvejā iegūtiem 1. punktā minēto sugu īpatņiem netiek nodarīts kaitējums, un tos tūlīt atbrīvo.

3.    Neatkarīgi no 1. un 2. punkta ir atļauts paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut 1. punktā minēto jūras sugu īpatņus, kas iegūti piezvejā, ciktāl tādas darbības ir vajadzīgas, lai palīdzētu atsevišķiem dzīvniekiem atgūties, un ar nosacījumu, ka attiecīgās kompetentās valsts iestādes iepriekš ir pilnībā informētas.

4.    Pamatojoties uz labākajiem pieejamajiem zinātniskajiem ieteikumiem, dalībvalsts var tās karoga kuģiem noteikt apdraudējuma mazināšanas pasākumus vai konkrētu zvejas rīku izmantošanas ierobežojumus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 19. pantā paredzēto procedūru. Šādi pasākumi līdz minimumam samazina un, kad vien iespējams, izskauž 1. punktā minēto sugu nozvejas, tie ir saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 2. pantā noteiktajiem mērķiem un vismaz tikpat stingri kā tehniskie pasākumi, kas piemērojami saskaņā ar Savienības tiesību aktiem.

5.    Saskaņā ar šā panta 4. punktu pieņemto pasākumu mērķis ir sasniegt 4. panta 1. punkta b) apakšpunktā noteikto mērķrādītāju.

13. pants

Jutīgu dzīvotņu, arī jutīgu jūras ekosistēmu, aizsardzība

1.    II pielikumā norādītos zvejas rīkus ir aizliegts izmantot attiecīgajos apgabalos, kas noteikti minētajā pielikumā.

2.    Ja labākajos pieejamajos zinātniskajos ieteikumos ir ieteikts grozīt II pielikumā iekļauto apgabalu sarakstu, arī pievienot jaunus apgabalus, Komisija ir pilnvarota pieņemt šādus grozījumus ar deleģētajiem aktiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 11. panta 2. punktā un 11. panta 3. punktā paredzēto procedūru. Kad Komisija pieņem šādus grozījumus, tā pievērš īpašu uzmanību tam, lai tiktu mazināta nelabvēlīgā ietekme, ko radītu zvejas darbību pārvietošana uz citiem jutīgiem apgabaliem.

3.    Ja šādas dzīvotnes ir sastopamas ūdeņos, kas ir dalībvalsts suverenitātē vai jurisdikcijā, attiecīgā dalībvalsts ir tiesīga saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 11. pantā paredzēto procedūru noteikt zvejas aizlieguma apgabalus vai citus saglabāšanas pasākumus, lai aizsargātu šādas dzīvotnes. Šādi pasākumi ir saderīgi ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 2. pantā noteiktajiem mērķiem un ir vismaz tikpat stingri kā Savienības tiesību aktos paredzētie pasākumi.

4. Saskaņā ar šā panta 2. un 3. punktu pieņemto pasākumu mērķis ir sasniegt 4. panta 1. punkta c) apakšpunktā noteikto mērķrādītāju.

4. IEDAĻA

Minimālie saglabāšanas references izmēri

14. pants

Minimālie saglabāšanas references izmēri

1.    Šīs regulas V–X pielikuma A daļā minēto jūras sugu īpatņu minimālos saglabāšanas references izmērus piemēro, lai:

(a)nodrošinātu jūras sugu mazuļu aizsardzību saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 11. punktu un 15. panta 12. punktu;

(b)izveidotu zivju krājumu atjaunošanas apgabalus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 8. pantu.

2.    Jūras sugu īpatņu izmēru nosaka saskaņā ar IV pielikumā paredzētajiem noteikumiem.

3.    Ja jūras sugu īpatņu izmēra noteikšanai ir paredzētas vairākas metodes, īpatni neuzskata par tādu, kas ir mazāks par minimālo saglabāšanas references izmēru, ja ar jebkuru no šīm metodēm noteiktais izmērs ir vienāds ar minimālo saglabāšanas references izmēru vai lielāks par to.

15. pants

Noteikumi par jūras sugu īpatņiem, kas ir mazāki par minimālo saglabāšanas references izmēru

Dalībvalstis paredz pasākumus, kuri vajadzīgi, lai atvieglotu uzglabāšanu vai atrastu noieta tirgus tādu īpatņu nozvejām, kas ir mazāki par minimālo saglabāšanas references izmēru un ir izkrauti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 1. punktu. Minētie pasākumi var ietvert atbalstu investīcijām izkraušanas vietu un patvēruma vietu būvniecībā un pielāgošanā vai atbalstu investīcijām zvejas produktu pievienotās vērtības radīšanā.

5. IEDAĻA

Izmetumu samazināšanas pasākumi

16. pants

Augstākas kategorijas zivju atlasīšanas aizliegums un aizliegums izlaist zivis no zvejas rīkiem

1.    Augstākas kategorijas zivju atlasīšana un zivju izlaišana no zvejas rīkiem ir aizliegta prakse.

2.    Šā panta 1. punktu nepiemēro tādu sugu nozvejām, kas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 4. punktu ir brīvas no izkraušanas pienākumu piemērošanas.

17. pants

Sugas, kurām nav noteikti nozvejas limiti

1.    Dalībvalstis var īstenot izmēģinājuma projektus ar mērķi izpētīt metodes, kā nepieļaut, līdz minimumam samazināt un izskaust tādu sugu nevēlamas nozvejas, kurām nav noteikti nozvejas limiti. Minētajos izmēģinājuma projektos ņem vērā attiecīgo konsultatīvo padomju atzinumus, un tie pamatojas uz labākajiem pieejamajiem zinātniskajiem ieteikumiem.

2.    Ja minēto izmēģinājuma pētījumu rezultāti vai citi zinātniskie ieteikumi liecina, ka to sugu nevēlamas nozvejas, kurām nav noteikti nozvejas limiti, ir ievērojamas, dalībvalstis saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 19. pantā paredzēto procedūru var noteikt tehniskos pasākumus attiecīgo nevēlamo nozveju samazināšanai. Minētos tehniskos pasākumus piemēro tikai zvejas kuģiem ar attiecīgās dalībvalsts karogu.

III NODAĻA

REĢIONALIZĀCIJA

18. pants

Pamatprincipi

1.    Reģionālā līmenī noteiktie tehniskie pasākumi ir izklāstīti šādos pielikumos:

(a)V pielikumā attiecībā uz Ziemeļjūru;

(b)VI pielikumā attiecībā uz ziemeļrietumu ūdeņiem;

(c)VII pielikumā attiecībā uz dienvidrietumu ūdeņiem;

(d)VIII pielikumā attiecībā uz Baltijas jūru;

(e)IX pielikumā attiecībā uz Vidusjūru;

(f)X pielikumā attiecībā uz Melno jūru;

(g)XI pielikumā attiecībā uz tālākajiem reģioniem.

2.    Dalībvalstis saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 18. pantā paredzēto procedūru var iesniegt kopīgus ieteikumus, kuros reģionālā līmenī noteikti atbilstoši tehniskie pasākumi, kas atšķiras no 1. punktā minētajiem pasākumiem.

3.    Saskaņā ar 2. punktu ieteiktie tehniskie pasākumi ir vismaz līdzvērtīgi 1. punktā minētajiem pasākumiem tādos aspektos kā izmantošanas modeļi un aizsardzības līmenis, kas paredzēts jutīgām sugām un dzīvotnēm.

19. pants

Reģionāli pasākumi daudzgadu plānos

1.    Lai sasniegtu Regulas (ES) Nr. 1380/2013 9. un 10. pantā minēto daudzgadu plānu mērķus, Komisija ir pilnvarota noteikt reģionāla līmeņa tehniskus pasākumus. Šādus pasākumus nosaka, izmantojot deleģētos aktus, kas pieņemti saskaņā ar šīs regulas 32. pantu un Regulas (ES) Nr. 1380/2013 18. pantu.

2.     Saskaņā ar 1. pantu noteiktie pasākumi var:

a)grozīt vai papildināt V–XI pielikumā noteiktos pasākumus;

b)atkāpties no V–XI pielikumā noteiktajiem pasākumiem attiecībā uz konkrētu apgabalu vai laikposmu, ja vien var pierādīt, ka minētie pasākumi neveicina saglabāšanu attiecīgajā apgabalā vai laikposmā vai ka alternatīvi pasākumi sasniegtu tos pašus mērķus.

3.    Daudzgadu plānā var noteikt, kāda veida tehniskos pasākumus attiecībā uz konkrēto reģionu var pieņemt atbilstīgi 1. un 2. punktam.

4.    Saskaņā ar 1. un 2. punktu pieņemtie pasākumi:

a)ir paredzēti, lai īstenotu mērķus un sasniegtu mērķrādītājus, kas noteikti šīs regulas 3. un 4. pantā;

b)ir noteikti, vadoties pēc labas pārvaldības principiem, kas izklāstīti Regulas (ES) Nr. 1380/2013 3. pantā, un

c)ar zvejas iespēju iedalīšanas palīdzību rada zvejas kuģiem stimulus izmantot selektīvus zvejas rīkus vai zvejas paņēmienus ar mazāku ietekmi uz vidi.

5.    Kad dalībvalstis iesniedz kopīgus ieteikumus par tehnisko pasākumu noteikšanu, kā minēts 1. punktā, tās sniedz zinātniskus pierādījumus, kas pamato minēto pasākumu pieņemšanu.

6.    Komisija var lūgt ZZTEK novērtēt 5. punktā minētos kopīgos ieteikumus.

20. pants

Zvejas rīku selektivitāte sugas un izmēra ziņā

1.Kad dalībvalstis saskaņā ar 19. pantu iesniedz kopīgus ieteikumus, lai noteiktu izmēra un sugas ziņā selektīvus zvejas rīkus, tās iesniedz pierādījumus, kas apliecina, ka minētie zvejas rīki atbilst vismaz vienam no šādiem kritērijiem:

(a)attiecībā uz konkrētām sugām vai sugu kombinācijām tiek panāktas selektivitātes īpašības, kas ir vismaz līdzvērtīgas V–X pielikuma B daļā un XI pielikuma A daļā minēto zvejas rīku īpašībām, vai

(b)tiek panākts, ka noteiktu sugu vai sugu kombināciju nevēlamas nozvejas kļūst mazākas par noteiktu robežvērtību.

2.Selektivitātes īpašības, kas minētas 1. punkta a) apakšpunktā, un robežvērtība un sugas, kas minētas 1. punkta b) apakšpunktā, tiek noteiktas attiecīgajā daudzgadu plānā.

21. pants

Zvejas aizlieguma apgabali vai zvejai ierobežotie apgabali zivju mazuļu un nārsta baru aizsardzībai

Kad dalībvalstis saskaņā ar 19. pantu iesniedz kopīgus ieteikumus, lai grozītu zvejas aizlieguma apgabalus vai zvejai ierobežotos apgabalus, kas minēti V–VIII un X pielikuma C daļā un XI pielikuma B daļā, vai izveidotu jaunus zvejas aizlieguma apgabalus vai zvejai ierobežotos apgabalus, minētajos kopīgajos ieteikumos attiecībā uz šādiem apgabaliem ietver turpmāk norādītos elementus:

–aizlieguma mērķis,

–aizlieguma apmērs un ilgums,

–konkrētu zvejas rīku ierobežojumi un

–kontroles un uzraudzības kārtība.

22. pants

Minimālie saglabāšanas references izmēri

Kad dalībvalstis saskaņā ar 19. pantu iesniedz kopīgus ieteikumus, lai grozītu vai noteiktu minimālos saglabāšanas references izmērus, kas minēti V–X pielikuma A daļā, to mērķis ir nodrošināt jūras sugu mazuļu aizsardzību.

23. pants

Reāllaika zvejas aizliegumi un noteikumi par zvejas darbību vietas maiņu

Kad dalībvalstis saskaņā ar 19. pantu iesniedz kopīgus ieteikumus, lai varētu noteikt reāllaika zvejas aizliegumus un noteikumus par zvejas darbību vietas maiņu ar mērķi nodrošināt zivju vai gliemju, vēžveidīgo un adatādaiņu mazuļu vai nārsta baru aizsardzību, tās ietver šādus elementus:

–aizlieguma apmērs un ilgums,

–sugas un robežvērtības, kas ir aizlieguma iemesls,

–attālums, kādā kuģim jāattālinās no zvejas aizlieguma apgabala, tiklīdz tas noteikts,

–īpaši selektīvu zvejas rīku izmantošana, kas dod tiesības piekļūt apgabalam, kurā noteikts zvejas aizliegums, un

–kontroles un uzraudzības kārtība.

24. pants

Novatoriski zvejas rīki

1.    Kad dalībvalstis saskaņā ar 19. pantu iesniedz kopīgus ieteikumus, lai varētu izmantot novatoriskus zvejas rīkus, tostarp V pielikuma E daļā aprakstīto elektroimpulsa trali, vai paplašināt šādu zvejas rīku izmantošanu konkrētā jūras baseinā, tās iesniedz novērtējumu par šādu zvejas rīku izmantošanas iespējamo ietekmi uz mērķsugām un uz jutīgām sugām un dzīvotnēm.

2.    Minētos novērtējumus izvērtē ZZTEK.

3.    Novatorisku zvejas rīku izmantošana netiek atļauta, ja minētie novērtējumi liecina, ka izmantošana radītu nelabvēlīgu ietekmi uz jutīgām dzīvotnēm un nemērķa sugām.

25. pants

Dabas saglabāšanas pasākumi

Kopīgajos ieteikumos, ko dalībvalstis iesniedz saskaņā ar 19. pantu, lai varētu izmantot dabas saglabāšanas pasākumus jutīgu sugu un dzīvotņu aizsardzībai, var jo īpaši:

–pamatojoties uz labākajiem pieejamajiem zinātniskajiem ieteikumiem, izstrādāt sarakstus ar jutīgām sugām un dzīvotnēm, ko visvairāk apdraud zvejas darbības attiecīgajā reģionā,

–norādīt apdraudējuma mazināšanas pasākumus, kas papildina V–X pielikuma D daļā minētos pasākumus, lai tādā veidā līdz minimumam samazinātu 12. pantā minēto sugu piezvejas,

–norādīt pasākumus, ar kuriem līdz minimumam samazina zvejas rīku ietekmi uz 13. pantā minētajām dzīvotnēm vai citām ārpus NATURA 2000 teritorijām esošām jutīgām dzīvotnēm,

–noteikt konkrētu zvejas rīku konstrukcijas un ekspluatācijas ierobežojumus vai ieviest konkrētu zvejas rīku izmantošanas pilnīgu aizliegumu reģionā, kurā šādi zvejas rīki apdraud 11. un 12. pantā minēto sugu vai 13. pantā minēto dzīvotņu vai citu ārpus NATURA 2000 teritorijām esošu jutīgu dzīvotņu saglabāšanās stāvokli.

26. pants

Reģionāli pasākumi pagaidu izmetumu plānos

1.    Kad dalībvalstis iesniedz kopīgus ieteikumus par tehnisko pasākumu noteikšanu pagaidu izmetumu plānos, kas minēti Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 6. punktā, tajos var iekļaut šādus elementus:

(a)zvejas rīku specifikācijas un noteikumi par to izmantošanu;

(b)specifikācijas attiecībā uz zvejas rīku izmainīšanu vai selektivitātes ierīču izmantošanu ar mērķi uzlabot selektivitāti izmēra vai sugas ziņā;

(c)konkrētu zvejas rīku izmantošanas un zvejas darbību ierobežojumi vai aizliegumi konkrētos apgabalos vai laikposmos;

(d)minimālie saglabāšanas references izmēri.

2.    Ar 1. punktā minētajiem pasākumiem tiecas sasniegt 3. pantā noteiktos mērķus un jo īpaši aizsargāt zivju vai gliemju, vēžveidīgo un adatādaiņu mazuļu vai nārsta barus.

27. pants

Īstenošanas akti

1.    Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka:

–specifikācijas attiecībā uz selektīvām ierīcēm, ko piestiprina V–VIII pielikuma B daļā minētajiem zvejas rīkiem,

–sīki izstrādātus noteikumus par V pielikuma E daļā aprakstītā zvejas rīka specifikācijām attiecībā uz zvejas rīka konstrukcijas ierobežojumiem un kontroles un uzraudzības pasākumiem, kas jāpieņem karoga dalībvalstij,

–sīki izstrādātus noteikumus par kontroles un uzraudzības pasākumiem, kas jāpieņem karoga dalībvalstij, kad tiek izmantoti V pielikuma C daļas 6. punktā, VI pielikuma C daļas 9. punktā un VII pielikuma C daļas 4. punktā minētie zvejas rīki,

–sīki izstrādātus noteikumus par kontroles un uzraudzības pasākumiem, kas jāpieņem attiecībā uz V pielikuma C daļas 2. punktā, VI pielikuma C daļas 6. un 7. punktā minētajiem zvejas aizlieguma apgabaliem vai zvejai ierobežotajiem apgabaliem,

–sīki izstrādātus noteikumus par V–X pielikuma D daļā minēto akustisko atbaidīšanas ierīču signālu un izmantošanas parametriem,

–sīki izstrādātus noteikumus par VI, VII un IX pielikuma D daļā minēto putnu atbaidīšanas auklu un ar gremdēm aprīkotu āķu jedu konstrukciju un izmantošanu.

2.    Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 33. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

IV NODAĻA

REĢIONĀLAS ZVEJNIECĪBAS PĀRVALDĪBAS ORGANIZĀCIJAS

28. pants

Ziemeļaustrumu Atlantijas zvejniecības komisija (NEAFC)

Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 32. pantu, lai tādā veidā:

a)transponētu Savienības tiesību aktos konkrētus tehniskos pasākumus, par kuriem vienojusies Ziemeļaustrumu Atlantijas zvejniecības komisija (NEAFC), tostarp jutīgu jūras ekosistēmu sarakstus un īpašus tehniskos pasākumus, kas attiecas uz zilās jūras līdakas un sarkanasaru zvejniecībām un ir noteikti NEAFC Ieteikumos 05:2013, 19:2014, 01:2015, 02:2015, un

b)pieņemtu citus tehniskus pasākumus, ar kuriem papildina vai groza dažus nebūtiskus elementus leģislatīvajos aktos, ar kuriem transponē NEAFC ieteikumus.

V NODAĻA

ZINĀTNISKĀ PĒTNIECĪBA, KRĀJUMU ATJAUNOŠANA UN PĀRVIETOŠANA

29. pants

Zinātniskā pētniecība

1.    Šajā regulā paredzētos tehniskos pasākumus nepiemēro zvejas operācijām, ko veic vienīgi zinātniskās izpētes nolūkā, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)    zvejas operācijas tiek veiktas ar karoga dalībvalsts atļauju un tās pārziņā;

b)    Komisiju un dalībvalsti, kuras suverenitātē vai jurisdikcijā esošos ūdeņos notiek zvejas operācijas (“piekrastes dalībvalsts”), vismaz vienu mēnesi iepriekš, nosūtot ziņas par iesaistītajiem kuģiem un veicamo zinātnisko izpēti, informē par nodomu veikt šādas zvejas operācijas;

c)    kuģim vai kuģiem, kas veic zvejas operācijas, ir derīga zvejas atļauja, kura izdota saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 7. pantu;

d)    ja piekrastes dalībvalsts to pieprasa karoga dalībvalstij, kuģa kapteinis zvejas operāciju laikā uz kuģa uzņem novērotāju no piekrastes dalībvalsts.

2.    Jūras sugu īpatņus, kas nozvejoti 1. punktā norādītajos nolūkos, drīkst pārdot, uzglabāt, izlikt vai piedāvāt pārdošanai ar nosacījumu, ka tos atskaita no kvotām saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 33 panta 6. punktu un ka:

(a)tie atbilst šīs regulas IV–VII pielikumā noteiktajiem standartiem vai

(b)tos pārdod citiem mērķiem, nevis tiešai lietošanai pārtikā.

30. pants

Krājumu mākslīga atjaunošana un pārvietošana

1.    Šajā regulā paredzētos tehniskos pasākumus nepiemēro zvejas operācijām, ko veic vienīgi jūras sugu krājumu mākslīgas atjaunošanas vai pārvietošanas nolūkā, ja minētās operācijas tiek veiktas ar pārvaldībā tieši ieinteresētas dalībvalsts vai dalībvalstu atļauju un tās (to) pārziņā.

2.    Ja krājumu mākslīgu atjaunošanu vai pārvietošanu veic citas dalībvalsts vai dalībvalstu ūdeņos, Komisiju un visas attiecīgās dalībvalstis vismaz vienu mēnesi iepriekš informē par nolūku veikt šādas zvejas operācijas.

VI NODAĻA

AIZSARDZĪBAS PASĀKUMI

31. pants
Aizsardzības pasākumi

1.    Ja pieejamie zinātniskie ieteikumi liecina, ka jūras sugu aizsardzībai ir vajadzīga tūlītēja rīcība, Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 32. pantu pieņemt deleģētos aktus, lai mazinātu šādus apdraudējumus. Minētie akti var jo īpaši attiekties uz zvejas rīku izmantošanas ierobežojumiem vai uz zvejas darbību ierobežojumiem konkrētos apgabalos vai konkrētos laikposmos.

2.Deleģētie akti, kas minēti 1. punktā, ir paredzēti, lai jo īpaši:

a)reaģētu uz neparedzētām izmaiņām krājumu modeļos, kas radušās, krājumam labi vai slikti papildinoties ar zivju mazuļiem;

b) nodrošinātu nārstojošu zivju vai gliemju, vēžveidīgo un adatādaiņu aizsardzību, ja krājumi ir ļoti mazi vai ja pastāv citi vides faktori, kas apdraud krājuma stāvokli.

3. Neskarot 32. panta 6. punktu, šā panta 1. punktā minētos deleģētos aktus piemēro ne ilgāk kā trīs gadus.

VII NODAĻA

PROCEDŪRAS NOTEIKUMI

32. pants

Deleģēšanas īstenošana

1.    Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.    Pilnvaras pieņemt 11., 13., 19., 28. un 31. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no [----]. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms 5 gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3.    Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 11., 13., 19., 28. un 31. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai arī vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.    Tiklīdz Komisija pieņem deleģēto aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

5.    Saskaņā ar 11., 13., 19. un 28. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

6.    Deleģētais akts, kas pieņemts saskaņā ar 31. pantu, stājas spēkā nekavējoties, un to piemēro, kamēr nav izteikti nekādi iebildumi atbilstoši 7. punktam. Paziņojot deleģētu aktu Eiropas Parlamentam un Padomei, izklāsta iemeslus, kādēļ izmanto steidzamības procedūru.

7.    Eiropas Parlaments vai Padome var izteikt iebildumus pret deleģēto aktu, kas pieņemts atbilstīgi 31. pantam, saskaņā ar 5. punktā minēto procedūru. Šādā gadījumā Komisija nekavējoties atceļ aktu, ievērojot Eiropas Parlamenta vai Padomes paziņojumu par lēmumu izteikt iebildumus.

33. pants

Komiteju procedūra

1.    Komisijai palīdz Zvejniecības un akvakultūras komiteja, kas izveidota ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 47. pantu. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.    Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Padomes Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

3.    Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Padomes Regulas (ES) Nr. 182/2011 8. pantu saistībā ar tās 5. pantu.

VIII NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

34. pants

Izskatīšana un ziņošana

1.    Līdz 2020. gada beigām un pēc tam katru trešo gadu, pamatojoties uz dalībvalstu un attiecīgo konsultatīvo padomju sniegto informāciju un ņemot vērā ZZTEK veiktu izvērtējumu, Komisija Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz ziņojumu par šīs regulas īstenošanu. Šajā ziņojumā novērtē, kādā mērā tehniskie pasākumi gan reģionālā, gan Savienības līmenī ir palīdzējuši īstenot 3. pantā noteiktos mērķus un sasniegt 4. pantā noteiktos mērķrādītājus.

2.    Pamatojoties uz minēto ziņojumu, ja reģionālā līmenī ir pierādījumi, ka mērķi un mērķrādītāji nav sasniegti, sešu mēnešu laikā pēc 1. punktā minētā ziņojuma iesniegšanas attiecīgā reģiona dalībvalstis iesniedz plānu, kurā noteiktas korektīvās darbības, kas veicamas, lai nodrošinātu minēto mērķu un mērķrādītāju sasniegšanu.

3.     Pamatojoties uz minēto ziņojumu, Komisija var arī ierosināt Eiropas Parlamentam un Padomei visus vajadzīgos grozījumus šajā regulā.

35. pants

Grozījumi Regulā (EK) Nr. 1967/2006

Regulu (EK) Nr. 1967/2006 groza šādi:

a)    regulas 3., 8., 9., 10., 11., 12., 14., 15., 16. un 25. pantu svītro;

b)    I, II, III un IV pielikumu svītro.

36. pants

Grozījumi Regulā (EK) Nr. 1098/2007

Regulas (EK) Nr. 1098/2007 8. un 9. pantu svītro.

37. pants

Grozījumi Regulā (EK) Nr. 1224/2009

Regulas (EK) Nr. 1224/2009 IV sadaļas IV nodaļu groza šādi:

a)nodaļas 3. iedaļu svītro;

b)pievieno šādu 4. iedaļu:

“4. iedaļa

Pārstrāde uz kuģa un pelaģiskās zvejniecības

54.a pants

Pārstrāde uz kuģa

1.    Ir aizliegts uz zvejas kuģa pakļaut zivis jebkādiem fizikāliem vai ķīmiskiem procesiem, lai tādā veidā ražotu zivju miltus, zivju eļļu vai līdzīgus produktus, vai šādā nolūkā pārkraut nozvejotās zivis citā kuģī.

2.    Šā panta 1. punktu nepiemēro:

a)atkritumu pārstrādei vai pārkraušanai citā kuģī vai

b)surimi ražošanai uz zvejas kuģa.

54.b pants

Ierobežojumi, ko piemēro nozvejas manipulēšanai uz pelaģiskās zvejas kuģiem un izkraušanai no tiem

1.    Maksimālais attālums starp ūdens separatora restēm pelaģiskās zvejas kuģos, kuri zvejo makreles, siļķes un stavridas un darbojas NEAFC konvencijas apgabalā, kas definēts Regulas (ES) Nr. 1236/2010 3. panta 2. punktā, ir 10 mm.

Restes ir piemetinātas to atrašanās vietā. Ja ūdens separatoram ir nevis restes, bet caurumi, šo caurumu maksimālais diametrs nepārsniedz 10 mm. Caurumu diametrs teknēs pirms ūdens separatora nav lielāks par 15 mm.

2.    Pelaģiskās zvejas kuģiem, kas darbojas NEAFC konvencijas apgabalā, ir aizliegts izkraut zivis zem kuģa ūdenslīnijas no bufertvertnēm vai ar aukstumiekārtu dzesināta jūras ūdens tvertnēm.

3.    Kuģa kapteinis nosūta savas karoga dalībvalsts kompetentajām zivsaimniecības iestādēm rasējumus, kurus apstiprinājušas karoga dalībvalsts kompetentās iestādes un kuri attiecas uz nozvejas manipulēšanas un izkraušanas iekārtām uz pelaģiskās zvejas kuģiem, kas NEAFC konvencijas apgabalā zvejo makreles, siļķes un stavridas, kā arī šādu rasējumu grozījumus. Kuģu karoga dalībvalsts kompetentās iestādes periodiski verificē iesniegto rasējumu pareizību. Uz kuģa visu laiku atrodas rasējumu kopijas.

54.c pants

Automātisko atlasīšanas iekārtu izmantošanas ierobežojumi

1.    Uz zvejas kuģa ir aizliegts turēt vai izmantot iekārtas, kas spēj automātiski pēc izmēra vai dzimuma atlasīt siļķes, makreles vai stavridas.

2.    Tomēr šādas iekārtas ir atļauts turēt un izmantot tad, ja:

(a)uz kuģa vienlaikus neatrodas un netiek izmantoti velkamie zvejas rīki, kuru linuma acs izmērs ir mazāks par 80 milimetriem, vai viens vai vairāki riņķvadi vai tiem līdzīgi zvejas rīki, vai

(b)visa nozveja, ko drīkst likumīgi paturēt uz kuģa:

tiek uzglabāta saldētā veidā,

atlasītās zivis tiek sasaldētas tūlīt pēc atlasīšanas, un neatlasītās zivis tiek atlaistas jūrā, un

iekārta ir uzstādīta un novietota uz kuģa tā, lai nodrošinātu tūlītēju sasaldēšanu un nepieļautu jūras sugu īpatņu atlaišanu jūrā.

3.Atkāpjoties no 1. un 2. punkta, Kategatā uz jebkura kuģa, kam ir atļauts zvejot Baltijas jūrā, Beltos vai Zunda šaurumā un ja šim kuģim ir saskaņā ar 7. pantu izdota zvejas atļauja, drīkst būt automātiska atlasīšanas iekārta. Zvejas atļaujā ir noteiktas sugas, apgabali, laikposmi un citi vajadzīgie nosacījumi, kas piemērojami, lai uz kuģa izmantotu un turētu atlasīšanas iekārtu.”

38. pants

Grozījumi Regulā (ES) Nr. 1343/2011

Regulas (ES) Nr. 1343/2011 26. pantu groza šādi:

1) pievieno šādu punktu:

“h)    regulas 4., 10., 12., 15., 15.a, 16., 16.b, 16.c, 16.d, 16.f, 16.g, 16.h, 16.i, 16.j un 16.k pantā minētajiem tehniskajiem pasākumiem.”;

2) pievieno šādu daļu:

“Turklāt Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 27. pantu, lai Savienības tiesību aktos transponētu citus tehniskos pasākumus, ko noteikusi GFCM un kas kļuvuši obligāti Savienībai, un lai papildinātu vai grozītu dažus nebūtiskus elementus leģislatīvajos aktos, ar kuriem transponē GFCM ieteikumus par tehniskiem pasākumiem.”

39. pants

Grozījumi Regulā (ES) Nr. 1380/2013

Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 12. punktu aizstāj ar šādu:

“Ja uz sugu neattiecas 1. punktā noteiktais nozveju izkraušanas pienākums, nozvejotus īpatņus, kas ir mazāki par minimālo saglabāšanas references izmēru, nepatur uz kuģa, bet gan nekavējoties atlaiž jūrā, izņemot gadījumus, kad tos izmanto par dzīvu ēsmu.”

40. pants

Atcelšana

Regulas (EK) Nr. 894/97, (EK) Nr. 850/98, (EK) Nr. 2549/2000, (EK) Nr. 254/2002, (EK) Nr. 812/2004 un (EK) Nr. 2187/2005 atceļ.

Atsauces uz atceltajām regulām uzskata par atsaucēm uz šo regulu.

41. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

(1)    MRAG et al. (2014) . A study in support of the development of a new Technical conservation measures framework within a reformed CFP. Lot 2: retrospective and prospective evaluation on the Common fisheries policy, excluding its international Dimension. Brisele. 265 lpp.

(2)    Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regula (ES) Nr. 1380/2013 par kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu 2004/585/EK (OV L 354, 28.12.2013., 22. lpp.).

(3)    COM(2002) 672 galīgā redakcija. Priekšlikums Padomes regulai par zvejas resursu saglabāšanu, izmantojot tehniskos pasākumus jūras organismu mazuļu aizsardzībai.

(4)    COM(2008) 324 galīgā redakcija. Priekšlikums Padomes regulai par zvejas resursu saglabāšanu, izmantojot tehniskos pasākumus.

(5)    COM(2013) 685 final. Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu Komitejai un Reģionu komitejai “Normatīvās atbilstības un izpildes programma (REFIT): rezultāti un turpmākie pasākumi”.

(6)

   COM(2011) 244 galīgā redakcija. Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Mūsu dzīvības garantija, mūsu dabas kapitāls – bioloģiskās daudzveidības stratēģija līdz 2020. gadam”.

(7)

   COM(2014) 130 final/2. Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Stratēģijas “Eiropa 2020” gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei novērtējums”.

(8)

   http://ec.europa.eu/dgs/maritimeaffairs_fisheries/consultations/technical-measures/index_en.htm.

(9)    http://ec.europa.eu/dgs/maritimeaffairs_fisheries/consultations/technical-measures/contributions/index_en.htm.

(10)    STECF. (2012) Expert Working Group on different principles for defining selectivity under the future TM regulation (EWG-12-14). 61 lpp.

(11)    STECF (2013). Expert Working Group on different principles for defining selectivity under the future TM regulation (EWG-13-04). 38 lpp.

(12)    STECF (2015) – Technical Measures part III (STECF-15-05). 2015. Publications Office of the European Union, Luxembourg, EUR 27223 EN, JRC 95832, 59 lpp.

(13)

   Padomes 2008. gada 25. februāra Regula (EK) Nr. 199/2008 par Kopienas sistēmas izveidi datu vākšanai, pārvaldībai un izmantošanai zivsaimniecības nozarē un par atbalstu zinātniskā padoma izstrādei saistībā ar kopējo zivsaimniecības politiku (OV L 60, 5.3.2008., 1. lpp.).

(14)    Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 13. decembra Regula (ES) Nr. 1343/2011 par atsevišķiem noteikumiem attiecībā uz zveju Vidusjūras Vispārējās zivsaimniecības komisijas (GFCM) nolīguma apgabalā, ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1967/2006, kas attiecas uz Vidusjūras zvejas resursu ilgtspējīgas izmantošanas pārvaldības pasākumiem (OV L 347, 30.12.2001., 44. lpp.).

(15)    OV C , , . lpp.

(16)    OV C , , . lpp.

(17)    OV L 354, 28.12.2013., 22. lpp.

(18)    Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 17. jūnija Direktīva 2008/56/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai jūras vides politikas jomā (OV L 164, 25.6.2008., 19. lpp.).

(19)    Padomes 1992. gada 21. maija Direktīva 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (OV L 206, 22.7.1992., 7. lpp.).

(20)    Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 30. novembra Direktīva 2009/147/EK par savvaļas putnu aizsardzību (OV L 20, 26.1.2010., 7. lpp.).

(21)    Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 23. oktobra Direktīva 2000/60/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā (OV L 327, 22.12.2000., 1. lpp.).

(22)    Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regula (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

(23)    Padomes 1998. gada 8. jūnija Regula (EK) Nr. 1239/98, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 894/97, ar kuru paredz dažus tehniskus pasākumus zvejas resursu saglabāšanai (OV L 171, 17.6.1998.).

(24)    Padomes 1998. gada 30. marta Regula (EK) Nr. 850/98 par zvejas resursu saglabāšanu, izmantojot tehniskos līdzekļus jūras organismu mazuļu aizsardzībai (OV L 125, 27.4.1998., 1. lpp.).

(25)    Padomes 2000. gada 17. novembra Regula (EK) Nr. 2549/2000, ar ko paredz papildu tehniskos pasākumus mencu krājumu atjaunošanai Īrijas jūrā (ICES VIIa zona) (OV L 292, 21.11.2000., 5. lpp.).

(26)    Padomes 2002. gada 12. februāra Regula (EK) Nr. 254/2002, ar ko paredz 2002. gadā piemērojamus pasākumus mencas krājuma atjaunošanai Īrijas jūrā (ICES VIIa rajons) (OV L 41, 13.2.2002., 1. lpp.).

(27)    Padomes 2004. gada 26. aprīļa Regula (EK) Nr. 812/2004, ar ko nosaka pasākumus attiecībā uz vaļveidīgo nejaušu nozveju zvejniecībā un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 88/98 (OV L 150, 30.4.2004., 12. lpp.).

(28)    Padomes 2005. gada 21. decembra Regula (EK) Nr. 2187/2005, ar ko nosaka tehniskus pasākumus zvejas resursu saglabāšanai Baltijas jūrā, Beltos un Zunda šaurumā un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1434/98, un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 88/98 (OV L 349, 31.12.2005., 1. lpp.).

(29)    Padomes 2006. gada 21. decembra Regula (EK) Nr. 1967/2006, kas attiecas uz Vidusjūras zvejas resursu ilgtspējīgas izmantošanas pārvaldības pasākumiem un ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 2847/93, kā arī atceļ Regulu (EK) Nr. 1626/94 (OV L 409, 30.12.2006., 11. lpp.).

(30)    Padomes 2007. gada 18. septembra Regula (EK) Nr. 1098/2007, ar ko izveido daudzgadu plānu Baltijas jūras mencu krājumiem un zvejniecībām, kas šos krājumus izmanto, groza Regulu (EEK) Nr. 2847/93 un atceļ Regulu (EK) Nr. 779/97 (OV L 248, 22.9.2007., 1. lpp.).

(31)    Padomes 2009. gada 20. novembra Regula (EK) Nr. 1224/2009, ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, un groza Regulas (EK) Nr. 847/96, (EK) Nr. 2371/2002, (EK) Nr. 811/2004, (EK) Nr. 768/2005, (EK) Nr. 2115/2005, (EK) Nr. 2166/2005, (EK) Nr. 388/2006, (EK) Nr. 509/2007, (EK) Nr. 676/2007, (EK) Nr. 1098/2007, (EK) Nr. 1300/2008 un (EK) Nr. 1342/2008, un atceļ Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1627/94 un (EK) Nr. 1966/2006 (OV L 343, 22.12.2009., 1. lpp.).

(32)    Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 13. decembra Regula (ES) Nr. 1343/2011 par atsevišķiem noteikumiem attiecībā uz zveju Vidusjūras Vispārējās zivsaimniecības komisijas (GFCM) nolīguma apgabalā, ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1967/2006, kas attiecas uz Vidusjūras zvejas resursu ilgtspējīgas izmantošanas pārvaldības pasākumiem (OV L 347, 30.12.2001., 44. lpp.).

(33)    Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regula (ES) Nr. 1380/2013 par kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu 2004/585/EK (OV L 354, 28.12.2013., 22. lpp.).

(34)    ICES (Starptautiskā Jūras pētniecības padome) rajoni, kā tie definēti Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 11. marta Regulā (EK) Nr. 218/2009 par to dalībvalstu nominālās nozvejas statistikas iesniegšanu, kuras zvejo Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā (OV L 87, 31.3.2009., 70. lpp.).

(35)    CECAF (Centrālaustrumu Atlantija vai FAO 34. galvenā zvejas zona) zonas, kā tās definētas Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 11. marta Regulā (EK) Nr. 216/2009 par to, kā dalībvalstis, kas zvejo apgabalos ārpus Ziemeļatlantijas, iesniedz nominālās nozvejas statistiku (OV L 87, 31.3.2009., 1. lpp.).

(36)    Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 13. decembra Regula (ES) Nr. 1343/2011 par atsevišķiem noteikumiem attiecībā uz zveju Vidusjūras Vispārējās zivsaimniecības komisijas (GFCM) nolīguma apgabalā, ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1967/2006, kas attiecas uz Vidusjūras zvejas resursu ilgtspējīgas izmantošanas pārvaldības pasākumiem (OV L 347, 30.12.2011., 44. lpp.).

(37)    Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 15. decembra Regula (ES) Nr. 1236/2010 par kontroles un noteikumu izpildes shēmu, kura piemērojama apgabalā, uz ko attiecas Konvencija par turpmāko daudzpusējo sadarbību Ziemeļaustrumu Atlantijas zvejniecībā, un ar kuru atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 2791/1999 (OV L 348, 31.12.2010, 17. lpp.).

(38)    Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 13. decembra Regula (ES) Nr. 1343/2011 par atsevišķiem noteikumiem attiecībā uz zveju Vidusjūras Vispārējās zivsaimniecības komisijas (GFCM) nolīguma apgabalā, ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1967/2006, kas attiecas uz Vidusjūras zvejas resursu ilgtspējīgas izmantošanas pārvaldības pasākumiem (OV L 347, 30.12.2011., 44. lpp.).

(39)    Padomes 2008. gada 15. jūlija Regula (EK) Nr. 734/2008 par jutīgu jūras ekosistēmu aizsardzību atklātajā jūrā pret negatīvo ietekmi, ko rada grunts zvejas rīki (OV L 201, 15.7.2008., 8. lpp.).

(40)    Komisijas 2008. gada 10. jūnija Regula (EK) Nr. 517/2008, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 850/98 īstenošanai attiecībā uz zvejas rīku linuma acs izmēra noteikšanu un auklas diametra novērtēšanu (OV L 151, 11.6.2008., 5. lpp.).

EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 11.3.2016

COM(2016) 134 final

PIELIKUMI

dokumentam

priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai

par zvejas resursu saglabāšanu un jūras ekosistēmu aizsardzību ar tehniskiem pasākumiem un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1967/2006, (EK) Nr. 1098/2007, (EK) Nr. 1224/2009 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1343/2011 un (ES) Nr. 1380/2013 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 894/97, (EK) Nr. 850/98, (EK) Nr. 2549/2000, (EK) Nr. 254/2002, (EK) Nr. 812/2004 un (EK) Nr. 2187/2005

{SWD(2016) 56 final}
{SWD(2016) 57 final}

PIELIKUMI

I PIELIKUMS

Aizliegtās sugas

(a)Ērkšķu raja (Amblyraja radiata) Savienības ūdeņos ICES IIa, IIIa un VIId rajonā un ICES IV apakšapgabalā;

(b)šādas zāģzivju sugas visos Savienības ūdeņos:

i) šaurā zāģzivs (Anoxypristis cuspidata),

ii) pundurzāģzivs (Pristis clavata),

iii) sīkzobu zāģzivs (Pristis pectinata),

iv) lielzobu zāģzivs (Pristis pristis),

v) zaļā zāģzivs (Pristis zijsron);

(c)milzu haizivs (Cetorhinus maximus) un baltā haizivs (Carcharodon carcharias) visos ūdeņos;

(d)parastās rajas (Dipturus batis) sugu grupa (Dipturus cf. flossada un Dipturus cf. intermedia) Savienības ūdeņos ICES IIa rajonā un ICES III, IV, VI, VII, VIII, IX un X apakšapgabalā;

(e)dūmakainā gludā laternhaizivs (Etmopterus pusillus) Savienības ūdeņos ICES IIa rajonā un IV apakšapgabalā un Savienības ūdeņos ICES I, V, VI, VII, VIII, XII un XIV apakšapgabalā;

(f) rifu velnraja (Manta alfredi) visos Savienības ūdeņos;

(g)divragainā velnraja (Manta birostris) visos Savienības ūdeņos;

(h)šādas Mobula ģints rajas visos Savienības ūdeņos:

i) velnzivs (Mobula mobular),

ii) mazā Gvinejas velna raja (Mobula rochebrunei),

iii) dzeloņastes raja (Mobula japanica),

iv) gludastes raja (Mobula thurstoni),

v) garragu raja (Mobula eregoodootenkee),

vi) mūka velna raja (Mobula munkiana),

vii) Čīles velna raja (Mobula tarapacana),

viii) īsspuru velna raja (Mobula kuhlii),

ix) mazā velna raja (Mobula hypostoma);

(i)dzeloņainā raja (Raja clavata) Savienības ūdeņos ICES IIIa rajonā;

(j)Norvēģijas raja (Raja (Dipturus) nidarosiensis) Savienības ūdeņos ICES VIa, VIb, VIIa, VIIb, VIIc, VIIe, VIIf, VIIg, VIIh un VIIk rajonā;

(k)baltā raja (Raja alba) Savienības ūdeņos ICES VI, VII, VIII, IX un X apakšapgabalā;

(l)ģitārrajas (Rhinobatidae) Savienības ūdeņos ICES I, II, III, IV, V, VI, VII, VIII, IX, X un XII apakšapgabalā;

(m)eņģeļhaizivs (Squatina squatina) visos Savienības ūdeņos;

(n)lasis (Salmo salar) un taimiņš (Salmo trutta) zvejā ar velkamajiem zvejas rīkiem ūdeņos, kas atrodas aiz sešu jūdžu robežas, ko mēra no dalībvalstu bāzes līnijām, ICES I, II, IV, V, VI, VII, VIII, IX un X apakšapgabalā (Savienības ūdeņi);

(o)langustu (Palinuridae spp.) mātītes ar ikriem un omāra (Homarus gammarus) mātītes ar ikriem visos Savienības ūdeņos, izņemot gadījumus, kad tās izmanto krājumu tiešai atjaunošanai vai pārvietošanai;

(p)Eiropas dateļgliemene (Lithophaga lithophaga) un gliemene Pholas dactylus Savienības ūdeņos Vidusjūrā.

II PIELIKUMS

Zvejas aizlieguma apgabali jutīgu dzīvotņu aizsardzībai

13. panta piemērošanas vajadzībām apgabalos, kurus norobežo loksodromas, kas secīgi savieno turpmāk norādītās koordinātas, kuras nosaka saskaņā ar WGS84 sistēmu, ir piemērojami šādi zvejas darbību ierobežojumi.

A daļa

Ziemeļrietumu ūdeņi

1.    Turpmāk noteiktajos apgabalos ir aizliegts izmantot grunts traļus vai tiem līdzīgus velkamos zvejas rīkus, grunts žaunu tīklus, iepinējtīklus vai vairāksienu tīklus un grunts āķu jedas.

Belgica pacēlumu apgabals:

–51°29,4' N, 11°51,6' W,

–51°32,4' N, 11°41,4' W,

–51°15,6' N, 11°33,0' W,

–51°13,8' N, 11°44,4' W,

–51°29,4' N, 11°51,6' W.

Hovland pacēlumu apgabals:

–52°16,2' N, 13°12,6' W,

–52°24,0' N, 12°58,2' W,

–52°16,8' N, 12°54,0' W,

–52°16,8' N, 12°29,4' W,

–52°04,2' N, 12°29,4' W,

–52°04,2' N, 12°52,8' W,

–52°09,0' N, 12°56,4' W,

–52°09,0' N, 13°10,8' W,

–52°16,2' N, 13°12,6' W.

Porcupine sēkļa ziemeļrietumu daļa, I apgabals:

–53°30,6' N, 14°32,4' W,

–53°35,4' N, 14°27,6' W,

–53°40,8' N, 14°15,6' W,

–53°34,2' N, 14°11,4' W,

–53°31,8' N, 14°14,4' W,

–53°24,0' N, 14°28,8' W,

–53°30,6' N, 14°32,4' W.

Porcupine sēkļa ziemeļrietumu daļa, II apgabals:

–53°43,2' N, 14°10,8' W,

–53°51,6' N, 13°53,4' W,

–53°45,6' N, 13°49,8' W,

–53°36,6' N, 14°07,2' W,

–53°43,2' N, 14°10,8' W.

Porcupine sēkļa dienvidrietumu daļa:

–51°54,6' N, 15°07,2' W,

–51°54,6' N, 14°55,2' W,

–51°42,0' N, 14°55,2' W,

–51°42,0' N, 15°10,2' W,

–51°49,2' N, 15°06,0' W,

–51°54,6' N, 15°07,2' W.

2.    Visi pelaģiskās zvejas kuģi, kas zvejo 1. punktā noteiktajos apgabalos:

–ir iekļauti atļauju saņēmušo kuģu sarakstā, un tiem ir saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 7. pantu izdota zvejas atļauja;

–uz tiem ir tikai pelaģiskās zvejas rīki;

–tie četras stundas iepriekš paziņo Īrijas Zvejas uzraudzības centram (FMC), kas definēts Regulas (EK) Nr. 1224/2009 4. panta 15. punktā, par savu nodomu ieiet jutīgu dziļūdens dzīvotņu aizsardzības apgabalā un vienlaikus paziņo zivju daudzumus, kas paturēti uz kuģa;

–kad tie atrodas kādā no 1. punktā norādītajiem apgabaliem, uz tiem ir droša kuģu satelītnovērošanas sistēma (VMS), kas ir darba kārtībā, pilnībā darbojas un pilnībā atbilst attiecīgajiem noteikumiem;

–tie katru stundu nosūta VMS pārskatus;

–tie informē Īrijas FMC par iziešanu no apgabala un vienlaikus paziņo zivju daudzumus, kas paturēti uz kuģa, un

–uz tiem ir traļi, kuru āmja linuma acs izmērs ir 16–79 mm.

Darwin pacēlumi

Turpmāk noteiktajā apgabalā ir aizliegts izmantot grunts traļus vai tiem līdzīgus velkamos zvejas rīkus:

–59°54' N, 6°55' W,

–59°47' N, 6°47' W,

–59°37' N, 7°39' W,

–59°45' N, 7°39' W,

–59°54' N, 7°25' W.

B daļa

Dienvidrietumu ūdeņi

1.    El Cachucho

1.1.    Turpmāk noteiktajā apgabalā ir aizliegts izmantot grunts traļus, grunts žaunu tīklus, iepinējtīklus vai vairāksienu tīklus un grunts āķu jedas:

–44°12' N, 5°16' W,

–44°12' N, 4°26' W,

–43°53' N, 4°26' W,

–43°53' N, 5°16' W,

–44°12' N, 5°16' W.

1.2.    Kuģi, kas 2006., 2007. un 2008. gadā ir veikuši lielacu diegspuru vēdzeles (Phycis blennoides) specializēto zveju ar grunts āķu jedām, drīkst turpināt zvejot apgabalā uz dienvidiem no 44°00,00′ N, ja tiem ir saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 7. pantu izdota zvejas atļauja.

1.3.    Kad kuģi, kas ir saņēmuši šādu zvejas atļauju, darbojas zvejniecībās 1.1. punktā noteiktajā apgabalā, tie neatkarīgi no lielākā garuma izmanto drošu VMS, kas ir darba kārtībā, pilnībā darbojas un pilnībā atbilst attiecīgajiem noteikumiem.

2.    Madeira un Kanāriju salas

Turpmāk noteiktajā apgabalā ir aizliegts izmantot grunts žaunu tīklus, iepinējtīklus un vairāksienu tīklus dziļumā, kas pārsniedz 200 m, vai grunts traļus vai tiem līdzīgus velkamos zvejas rīkus:

–27°00' N, 19°00' W,

–26°00' N, 15°00' W,

–29°00' N, 13°00' W,

–36°00' N, 13°00' W,

–36°00' N, 19°00' W.

3.    Azoru salas

Turpmāk noteiktajā apgabalā ir aizliegts izmantot grunts žaunu tīklus, iepinējtīklus un vairāksienu tīklus dziļumā, kas pārsniedz 200 m, vai grunts traļus vai tiem līdzīgus velkamos zvejas rīkus:

–36°00' N, 23°00' W,

–39°00' N, 23°00' W,

–42°00' N, 26°00' W,

–42°00' N, 31°00' W,

–39°00' N, 34°00' W,

–36°00' N, 34°00' W.

III PIELIKUMS

Sugas, kuras aizliegts zvejot ar dreifējošiem tīkliem

–Garspuru tunzivs (Thunnus alalunga)

–Zilā tunzivs (Thunnus thynnus)

–Lielacu tunzivs (Thunnus obesus)

–Svītrainā tunzivs (Katsuwonus pelamis)

–Atlantijas pelamīda (Sarda sarda)

–Dzeltenspuru tunzivs (Thunnus albacares)

–Melnspuru tunzivs (Thunnus atlanticus)

–Mazās tunzivis (Euthynnus spp.)

–Dienvidu tunzivs (Thunnus maccoyii)

–Makreļtunzivis (Auxis spp.)

–Jūras plaudis (Brama rayi)

–Marlīni (Tetrapturus spp., Makaira spp.)

–Buriniekzivis (Istiophorus spp.)

–Zobenzivs (Xiphias gladius)

–Sairas (Scomberesox spp., Cololabis spp.)

–Korifēnas (Coryphœna spp.)

–Haizivis (Hexanchus griseus, Cetorhinus maximus, Alopiidae, Carcharhinidae, Sphymidae, Isuridae, Lamnidae)

–Galvkāji (visas sugas)

IV PIELIKUMS

Jūras organismu mērīšana

1.    Visu zivju garumu mēra no purna gala līdz astes spuras galam, kā parādīts 1. attēlā.

2.    Norvēģijas omāra (Nephrops norvegicus) garumu mēra, kā parādīts 2. attēlā:

–proti, mēra vai nu galvkrūšu vairoga garumu paralēli viduslīnijai no viena acs dobuma aizmugures līdz galvkrūšu vairoga tālākās dorsālās malas viduspunktam, vai

–kopējo garumu no pieres dzelkšņa gala līdz anālās daivas pakaļējam galam, neieskaitot sariņus.

3.    Omāra (Homarus gammarus) garumu mēra, kā parādīts 3. attēlā:

–proti, mēra vai nu galvkrūšu vairoga garumu paralēli viduslīnijai no viena acs dobuma aizmugures līdz galvkrūšu vairoga tālākās dorsālās malas viduspunktam, vai

–kopējo garumu no pieres dzelkšņa gala līdz anālās daivas pakaļējam galam, neieskaitot sariņus.

4.    Langustu (Palinuridae) garumu mēra, kā parādīts 4. attēlā, proti, mēra galvkrūšu vairoga garumu paralēli viduslīnijai no pieres dzelkšņa gala līdz galvkrūšu vairoga tālākās dorsālās malas viduspunktam.

5.    Gliemenes mēra čaulas garākajā vietā, kā parādīts 5. attēlā.

1. att. Zivis

2. att. Norvēģijas omārs	3. att. Omārs

4. att. Langusts

5. att. Gliemene

V PIELIKUMS

Ziemeļjūra

A daļa

Minimālie saglabāšanas references izmēri

Suga	Ziemeļjūra
Menca (Gadus morhua)	35 cm
Pikša (Melanogrammus aeglefinus)	30 cm
Saida (Pollachius virens)	35 cm
Pollaks (Pollachius pollachius)	30 cm
Heks (Merluccius merluccius)	27 cm
Megrimi (Lepidorhombus spp.)	20 cm
Jūrasmēles (Solea spp.)	24 cm
Jūras zeltplekste (Pleuronectes platessa)	27 cm
Merlangs (Merlangius merlangus)	27 cm
Jūras līdaka (Molva molva)	63 cm
Zilā jūras līdaka (Molva dypterygia)	70 cm
Norvēģijas omārs (Nephrops norvegicus)	Kopējais garums 85 mm Galvkrūšu vairoga garums 25 mm Norvēģijas omāru astes 46 mm
Makreles (Scomber spp.)	20 cm
Siļķe (Clupea harengus)	20 cm
Stavridas (Trachurus spp.)	15 cm
Eiropas anšovs (Engraulis encrasicolus)	12 cm vai 90 īpatņi kilogramā
Jūrasasaris (labraks) (Dicentrarchus labrax)	42 cm
Sardīne (Sardina pilchardus)	11 cm
Omārs (Homarus gammarus)	87 mm
Eiropas zirnekļkrabis (Maia squinada)	120 mm
Karaliskās vēdekļgliemenes (Chlamys spp.)	40 mm
Eiropas cietgliemene (Ruditapes decussatus)	40 mm
Gliemene Venerupis pullastra	38 mm
Manilas gliemene (Venerupis philippinarum)	35 mm
Gliemene Venus verrucosa	40 mm
Gliemene Callista chione	6 cm
Nažgliemenes (Ensis spp.)	10 cm
Milzgliemene Spisula solida	25 mm
Gliemenes Donax spp.	25 mm
Gliemene Pharus legumen	65 mm
Parastais buksins (Buccinum undatum)	45 mm
Parastais astoņkājis (Octopus vulgaris)	750 g
Langusti (Palinurus spp.)	95 mm
Sārtā dziļūdens garnele (Parapenaeus longirostris)	22 mm (galvkrūšu vairoga garums)
Ēdamais krabis (Cancer pagurus)	140 mm 1,2,3
Lielā ķemmīšgliemene (Pecten maximus)	100 mm

Suga	Skageraks / Kategats
Menca (Gadus morhua)	30 cm
Pikša (Melanogrammus aeglefinus)	27 cm
Saida (Pollachius virens)	30 cm
Pollaks (Pollachius pollachius)	-
Heks (Merluccius merluccius)	30 cm
Megrimi (Lepidorhombus spp.)	25 cm
Jūrasmēles (Solea spp.)	24 cm
Jūras zeltplekste (Pleuronectes platessa)	27 cm
Merlangs (Merlangius merlangus)	23 cm
Jūras līdaka (Molva molva)	-
Zilā jūras līdaka (Molva dypterygia)	-
Norvēģijas omārs (Nephrops norvegicus)	Kopējais garums 105 mm Galvkrūšu vairoga garums 32 mm
Makreles (Scomber spp.)	20 cm
Siļķe (Clupea harengus)	18 cm
Stavridas (Trachurus spp.)	15 cm
Omārs (Homarus gammarus)	Kopējais garums 220 mm Galvkrūšu vairoga garums 78 mm

1 Savienības ūdeņos ICES IVa rajonā.

2 Tajā ICES IVb, IVc rajona daļā, kuru norobežo taisna līnija, kas novilkta no Anglijas krastā esoša punkta ar koordinātām 53°28'22"N, 0°09'24"E līdz punktam ar koordinātām 53°28'22"N, 0°22'24"E, Apvienotās Karalistes 6 jūdžu robeža un taisna līnija, kas novilkta no punkta ar koordinātām 51°54'06"N, 1°30'30"E līdz Anglijas krastā esošam punktam ar koordinātām 51°55'48"N, 1°17'00"E, piemēro minimālo saglabāšanas references izmēru 115 mm.

3 Attiecībā uz ēdamajiem krabjiem, kas nozvejoti ar zivju ķeramajiem groziem vai venteriem, atdalītas spīles drīkst veidot ne vairāk kā 1 % (pēc masas) no ēdamo krabju kopējās nozvejas. Attiecībā uz ēdamajiem krabjiem, kas nozvejoti ar jebkādu citu zvejas rīku, drīkst izkraut ne vairāk kā 75 kg atdalītu krabja spīļu.

B daļa

Linuma acs izmēri

1.    Velkamo zvejas rīku linuma acs atsauces izmēri

Ziemeļjūrā un Skagerakā / Kategatā piemēro šādus āmja linuma acs izmērus.

Āmja linuma acs izmērs	Ģeogrāfiskais apgabals	Nosacījumi
Vismaz 120 mm	Viss apgabals	Nav
Vismaz 80 mm	Viss apgabals	Nephrops norvegicus vai citu tādu sugu specializētā zveja, kurām nav noteikti nozvejas limiti. Aprīko ar kvadrātveida acu linuma plāksni, kuras acs izmērs ir vismaz 120 mm, vai šķirotājrežģi, kurā attālums starp stieņiem nav lielāks par 35 mm, vai līdzvērtīgu selektivitātes ierīci
Vismaz 80 mm	ICES IVb rajons uz dienvidiem no 54° 30'N un ICES IVc rajons	Jūrasmēļu specializētā zveja ar rāmja trali [vai elektroimpulsa trali]. Linuma priekšējās daļas augšpusē piestiprināta plāksne, kuras linuma acs izmērs ir vismaz 180 mm
Vismaz 32 mm	Viss apgabals	Pandalus borealis specializētā zveja. Aprīko ar šķirotājrežģi, kurā attālums starp stieņiem ir vismaz 19 mm, vai līdzvērtīgu selektivitātes ierīci
Vismaz 16 mm	Viss apgabals	Mazo pelaģisko sugu specializētā zveja Esmarka mencas specializētā zveja. Esmarka mencas zvejā aprīko ar šķirotājrežģi, kurā attālums starp stieņiem ir 22 mm Crangon crangon specializētā zveja. Aprīko ar šķirotājrežģi, selektīvo linumu vai līdzvērtīgu selektivitātes ierīci
Mazāks par 16 mm	Viss apgabals	Tūbīšu specializētā zveja

2.    Stacionāro tīklu linuma acs atsauces izmēri

Ziemeļjūrā un Skagerakā / Kategatā stacionārajiem tīkliem piemēro šādus linuma acs izmērus.

Linuma acs izmērs	Ģeogrāfiskais apgabals	Nosacījumi
Vismaz 120 mm	Viss apgabals	Nav
Vismaz 100 mm	Viss apgabals	Jūrasmēļu vai citu tādu sugu specializētā zveja, kurām nav noteikti nozvejas limiti
Vismaz 50 mm	Viss apgabals	Mazo pelaģisko sugu specializētā zveja

C daļa

Zvejas aizlieguma apgabali vai zvejai ierobežotie apgabali

1.    Zvejas aizlieguma apgabals tūbīšu aizsardzībai ICES IVa un IVb rajonā

1.1.    Tūbīšu zveja ar velkamajiem zvejas rīkiem, kuru āmja linuma acs izmērs ir mazāks par 80 mm, vai ar stacionārajiem tīkliem, kuru linuma acs izmērs ir mazāks par 100 mm, ir aizliegta ģeogrāfiskajā apgabalā, kuru norobežo Anglijas un Skotijas austrumu krasts un pēc tam loksodromas, kas secīgi savieno šādas koordinātas, kuras nosaka saskaņā ar WGS84 sistēmu:

–Anglijas austrumu krasts pie 55o30' N platuma,

–55o 30' N, 01o 00' W,

–58o 00' N, 01o 00' W,

–58o 00' N, 02o 00' W,

–Skotijas austrumu krasts pie 02o00' W garuma.

1.2.    Lai uzraudzītu tūbīšu krājumu šajā apgabalā un novērtētu zvejas aizlieguma noteikšanas ietekmi, ir atļauta zveja zinātniskās izpētes nolūkos.

2.        Zvejas aizlieguma apgabals jūras zeltplekstes mazuļu aizsardzībai ICES IV apakšapgabalā

2.1.        Kuģiem, kuru lielākais garums pārsniedz 8 metrus, ir aizliegts izmantot grunts traļus, dāņu vadus vai tiem līdzīgus velkamos zvejas rīkus ģeogrāfiskajos apgabalos, kurus norobežo loksodromas, kas secīgi savieno šādas koordinātas, kuras nosaka saskaņā ar WGS84 sistēmu:

(a)apgabals, kas plešas 12 jūras jūdzes no Francijas krastiem uz ziemeļiem no 51°00' N, no Beļģijas un Nīderlandes krastiem līdz 53°00' N, mērot no bāzes līnijām;

(b)apgabals, ko norobežo līnija, kura savieno šādas koordinātas:

(c)punkts Dānijas rietumu krastā pie 57° 00' N platuma,

–57°00' N, 7°15' E,

–55°00' N, 7°15' E,

–55°00' N, 7°00' E,

–54°30'N, 7°00' E,

–54°30' N, 7°30' E,

–54°00' N, 7°30' E,

–54°00' N, 6°00' E,

–53°50' N, 6°00' E,

–53°50' N, 5°00' E,

–53°30' N, 5°00' E,

–53°30' N, 4°15' E,

–53°00' N, 4°15' E,

–punkts Nīderlandes krastā pie 53°00'N platuma;

–apgabals, kas plešas 12 jūras jūdzes no Dānijas rietumu krasta, mērot no bāzes līnijām, no 57°00'N uz ziemeļiem līdz Hirtshalsas bākai.

2.2.    Apgabalā, kas noteikts 2.1. punktā, ir atļauts zvejot šādiem kuģiem:

–kuģi, kuru dzinēju jauda nepārsniedz 221 kW un kuri izmanto grunts traļus vai dāņu vadus;

–pāru kuģi, kuru apvienotā dzinēju jauda nekad nepārsniedz 221 kW un kuri izmanto pāru grunts traļus;

–kuģiem, kuru dzinēja jauda pārsniedz 221 kW, ir atļauts izmantot grunts traļus vai dāņu vadus, un pāru kuģiem, kuru apvienotā dzinēju jauda pārsniedz 221 kW, ir atļauts izmantot pāru grunts traļus, ja šādi kuģi neiesaistās jūras zeltplekstes un jūrasmēles specializētajā zvejā un ievēro attiecīgos noteikumus par linuma acs izmēru, kas iekļauti šā pielikuma B daļā.

3.    Rāmja traļu izmantošanas ierobežojumi 12 jūdžu zonā no Apvienotās Karalistes krasta

3.1.    Kuģiem ir aizliegts izmantot rāmja traļus apgabalos, kas plešas 12 jūdzes no Apvienotās Karalistes krastiem, mērot no teritoriālo ūdeņu bāzes līnijām.

3.2.    Atkāpjoties no 3.1. punkta, noteiktajā apgabalā ir atļauta zveja ar rāmja trali, ja:

–kuģu dzinēja jauda nepārsniedz 221 kW un lielākais garums nepārsniedz 24 metrus, un

–rāmja garums vai agregētais rāmja garums, ko nosaka kā visu rāmju garumu summu, nav lielāks par 9 metriem vai to nevar pagarināt tā, lai tas būtu lielāks par 9 metriem, izņemot gadījumus, kad veic Crangon crangon specializēto zveju, kurā minimālais linuma acs izmērs ir mazāks par 31 mm.

4.    Brētliņas zvejas ierobežojumi ar mērķi aizsargāt siļķi ICES IVb rajonā

Zveja ar velkamajiem zvejas rīkiem, kuru āmja linuma acs izmērs ir mazāks par 80 mm, vai stacionārajiem tīkliem, kuru linuma acs izmērs ir mazāks par 100 mm, ir aizliegta turpmāk norādītajos laikposmos un ģeogrāfiskajos apgabalos, kurus norobežo loksodromas, kas secīgi savieno šādas koordinātas, kuras nosaka saskaņā ar WGS84 sistēmu:

–no 1. janvāra līdz 31. martam un no 1. oktobra līdz 31. decembrim ICES statistiskajā apgabalā 39E8. Šīs regulas piemērošanas vajadzībām minētais ICES apgabals ir apgabals, kuru norobežo līnija, kas novilkta no Apvienotās Karalistes austrumu krasta gar 55°00' ziemeļu platuma paralēli tieši uz austrumiem līdz punktam, kurā ģeogrāfiskais garums ir 1°00' W, no turienes uz ziemeļiem līdz punktam, kurā ģeogrāfiskais platums ir 55°30' N, un no turienes taisni uz rietumiem līdz Apvienotās Karalistes krastam;

–no 1. janvāra līdz 31. martam un no 1. oktobra līdz 31. decembrim Marifērta iekšējos ūdeņos uz rietumiem no 3°30' W, un Fērtoforta iekšējos ūdeņos uz rietumiem no 3°00' W;

–no 1. jūlija līdz 31. oktobrim ģeogrāfiskajā apgabalā, ko norobežo šādas koordinātas:

–punkts Dānijas rietumu krastā pie 55°30' N platuma,

–55°30′ N, 7°00′ E,

–57°00′ N, 7°00′ E,

–punkts Dānijas rietumu krastā pie 57°00' N platuma.

5.    Īpaši noteikumi attiecībā uz Skageraku un Kategatu ICES IIIa rajonā

5.1.    Kategatā ir aizliegts zvejot ar rāmja trali.

5.2.    Savienības kuģiem ir aizliegts zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, izkraut, uzglabāt, pārdot, izlikt vai piedāvāt pārdošanai lašus un taimiņus. Ja tos nejauši nozvejo jebkurā Skageraka un Kategata daļā, kas atrodas aiz četru jūdžu robežas, ko mēra no dalībvalstu bāzes līnijām, tos nekavējoties atlaiž jūrā.

5.3.    No 1. jūlija līdz 15. septembrim ir aizliegts izmantot velkamos zvejas rīkus, kuru āmja linuma acs izmērs ir mazāks par 32 mm, ūdeņos, kas atrodas triju jūras jūdžu zonā no bāzes līnijām Skagerakā un Kategatā, izņemot gadījumus, kad veic Pandalus borealis specializēto zveju vai ēsmai paredzētu lucīšu (Zoarces viviparus), jūrasgrunduļu (Gobiidae) vai skorpēnu (Cottus spp.) specializēto zveju.

6.    Stacionāro tīklu izmantošana ICES IVa rajonā

6.1.    Ūdeņos, kur jūras kartē norādītais dziļums ir mazāks par 600 metriem, atļauts izmantot šādus zvejas rīkus:

–grunts žaunu tīklus, kurus izmanto heka specializētajā zvejā, kuru linuma acs izmērs ir vismaz 100 mm un kuru augstums nav lielāks par 100 acu rindām, ja visu vienlaikus ievietoto tīklu kopējais garums nepārsniedz 25 km vienam kuģim un maksimālais ūdenī atrašanās laiks ir 24 stundas;

–iepinējtīklus, kurus izmanto jūrasvelnu specializētajā zvejā, kuru linuma acs izmērs ir vismaz 250 mm un kuru augstums nav lielāks par 15 acu rindām, ja visu vienlaikus ievietoto tīklu kopējais garums nepārsniedz 100 km un maksimālais ūdenī atrašanās laiks ir 72 stundas.

6.2.    Regulas (EK) Nr. 2347/2002 1 I pielikumā minēto dziļūdens haizivju specializētā zveja ir aizliegta vietās, kur jūras kartē norādītais dziļums ir mazāks par 600 m. Nejauši nozvejotas dziļūdens haizivis patur uz kuģa. Šādas nozvejas izkrauj un atskaita no kvotām. Ja dziļūdens haizivju nejaušas nozvejas, ko guvuši jebkuras dalībvalsts kuģi, pārsniedz 10 tonnas, minētie kuģi vairs nedrīkst izmantot 6.1. punktā noteiktās atkāpes.

D daļa

Jutīgu sugu apdraudējuma mazināšanas pasākumi

Pasākumi ar mērķi samazināt vaļveidīgo nejaušu sagūstīšanu ICES IIIa rajonā un IV apakšapgabalā

1.    Kuģiem, kuru lielākais garums ir 12 metri vai vairāk, ir aizliegts izmantot stacionāros tīklus ICES IV apakšapgabalā un ICES IIIa rajonā, ja vienlaikus netiek izmantotas aktīvas akustiskās atbaidīšanas ierīces.

2.    Šīs daļas 1. punktu nepiemēro zvejas operācijām, kuras veic vienīgi zinātniskās izpētes nolūkā un ar attiecīgās dalībvalsts vai dalībvalstu atļauju un tās (to) pārziņā un kuru mērķis ir izstrādāt jaunus tehniskos pasākumus, lai samazinātu vaļveidīgo nejaušu sagūstīšanu vai nogalināšanu.

3.    Dalībvalstis, izmantojot zinātniskus pētījumus vai pilotprojektus, uzrauga un novērtē 1. punktā aprakstīto apdraudējuma mazināšanas ierīču izmantošanas iedarbīgumu attiecīgajās zvejniecībās un apgabalos.

E daļa

Novatoriskas zvejas metodes

Elektroimpulsa traļu izmantošana ICES IVb un IVc rajonā

Neatkarīgi no 13. panta zveja ar elektroimpulsa trali saskaņā ar nosacījumiem, kas atbilstīgi šīs regulas 27. panta 1. punkta otrajam ievilkumam noteikti attiecībā uz izmantotā elektroimpulsa parametriem un ieviestajiem kontroles un uzraudzības pasākumiem, ir atļauta ICES IVb un IVc rajonā uz dienvidiem no loksodromas, kas novilkta starp turpmāk norādītajiem punktiem, kurus nosaka saskaņā ar WGS84 koordinātu sistēmu:

–punkts Apvienotās Karalistes austrumu krastā pie 55°N platuma,

–uz austrumiem līdz 55°N, 5°E,

–uz ziemeļiem līdz 56°N,

–uz austrumiem līdz punktam Dānijas rietumu krastā pie 56°N platuma.

VI PIELIKUMS

Ziemeļrietumu ūdeņi

A daļa

Minimālie saglabāšanas references izmēri

1 ICES VIa un VIIa rajonā piemēro šādu minimālo saglabāšanas references izmēru: kopējais garums 70 mm un galvkrūšu vairoga garums 20 mm.

2 ICES VIa un VIIa rajonā piemēro minimālo saglabāšanas references izmēru 37 mm.

3 Savienības ūdeņos ICES V apakšapgabalā, VI apakšapgabalā uz dienvidiem no 56° N un VII apakšapgabalā, izņemot ICES VIId, VIIe, VIIf rajonu, piemēro minimālo saglabāšanas references izmēru 130 mm.

4 Attiecībā uz ēdamajiem krabjiem, kas nozvejoti ar zivju ķeramajiem groziem vai venteriem, atdalītas spīles drīkst veidot ne vairāk kā 1 % (pēc masas) no ēdamo krabju kopējās nozvejas. Attiecībā uz ēdamajiem krabjiem, kas nozvejoti ar jebkādu citu zvejas rīku, drīkst izkraut ne vairāk kā 75 kg atdalītu krabja spīļu.

5 ICES VIIa rajonā uz ziemeļiem no 52° 30' N un ICES VIId rajonā piemēro minimālo saglabāšanas references izmēru 110 mm.

B daļa

Linuma acs izmēri

1.    Velkamo zvejas rīku linuma acs atsauces izmēri

Ziemeļrietumu ūdeņos piemēro šādus āmja linuma acs izmērus.

2.    Stacionāro tīklu linuma acs atsauces izmēri

Ziemeļrietumu ūdeņos stacionārajiem tīkliem piemēro šādus linuma acs izmērus.

C daļa

Zvejas aizlieguma apgabali vai zvejai ierobežotie apgabali

1.    Zvejas aizlieguma apgabals mencas saglabāšanai ICES VIa rajonā

Katru gadu no 1. janvāra līdz 31. martam un no 1. oktobra līdz 31. decembrim ir aizliegts veikt zvejas darbības, kurās izmanto velkamos zvejas rīkus vai stacionāros tīklus, apgabalā, kuru norobežo loksodromas, kas secīgi savieno šādas koordinātas, kuras nosaka saskaņā ar WGS84 koordinātu sistēmu:

–55o25' N, 7o07' W,

–55o25' N, 7o00' W,

–55o18' N, 6o50' W,

–55°17' N, 6o50' W,

–55°17' N, 6°52' W,

–55°25 N, 7°07 W.

2.    Zvejas aizlieguma apgabals mencas saglabāšanai ICES VIIf un VIIg rajonā

2.1.    No 1. februāra līdz 31. martam ir aizliegts veikt zvejas darbības šādos ICES statistiskajos taisnstūros: 30E4, 31E4, 32E3. Šo aizliegumu nepiemēro 6 jūras jūdžu zonā no bāzes līnijas.

2.2.    Noteiktajos apgabalos un laikposmos ir atļauts veikt zvejas darbības, kurās izmanto zivju ķeramos grozus un venterus, ja:

i)    uz kuģa nav nekādu citu zvejas rīku kā tikai zivju ķeramie grozi un venteri un

ii)    to sugu piezvejas, uz kurām attiecas izkraušanas pienākums, tiek izkrautas un atskaitītas no kvotām.

2.3.    Ir atļauta mazo pelaģisko sugu specializētā zveja ar velkamajiem zvejas rīkiem, kuru linuma acs izmērs ir mazāks par 50 mm, ja:

i)    uz kuģa nav zvejas rīku, kuru linuma acs izmērs ir 50 mm vai lielāks, un

ii)    to sugu piezvejas, uz kurām attiecas izkraušanas pienākums, tiek izkrautas un atskaitītas no kvotām.

3.    Zvejas aizlieguma apgabals mencas saglabāšanai ICES VIIa rajonā

3.1.    No 14. februāra līdz 30. aprīlim ir aizliegts izmantot grunts traļus, vadus vai tiem līdzīgus velkamos zvejas rīkus, žaunu tīklus, iepinējtīklus vai vairāksienu tīklus, vai jebkādus zvejas rīkus ar āķiem tajā ICES VIIa rajona daļā, ko norobežo Īrijas austrumu krasts un Ziemeļīrijas austrumu krasts, un taisnas līnijas, kas secīgi savieno šādas ģeogrāfiskās koordinātas, kuras nosaka saskaņā ar WGS84 koordinātu sistēmu:

–punkts Ziemeļīrijas Ārdsas pussalas austrumu krastā pie 54°30′ N platuma,

–54°30 N, 04°50' W,

–54°15 N, 04°50' W,

–punkts Īrijas austrumu krastā pie 53° 15' N platuma.

3.2.    Atkāpjoties no 1. punkta, tajā minētajā apgabalā un laikposmā ir atļauts izmantot grunts traļus, ja šādi traļi ir aprīkoti ar selektīvām ierīcēm, kuras novērtējusi Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja (ZZTEK). Ja mencas piezvejas, ko guvuši jebkuras dalībvalsts kuģi, kas darbojas 3.1. punktā minētajā apgabalā, pārsniedz 10 tonnas, minētie kuģi vairs nedrīkst zvejot minētajā apgabalā.

4.    Rokala pikšas četrstūra zona ICES VI apakšapgabalā

Visu veidu zveja, izņemot zveju ar āķu jedām, ir aizliegta apgabalā, kuru norobežo loksodromas, kas secīgi savieno šādas koordinātas, kuras nosaka saskaņā ar WGS84 sistēmu:

–57o00' N, 15o00' W,

–57o00' N, 14o00' W,

–56o30' N, 14o00' W,

–56o30' N, 15o00' W,

–57o00' N, 15o00' W.

5.    Zvejas aizlieguma apgabals Norvēģijas omāra saglabāšanai ICES VIIc un VIIk rajonā

5.1.    Katru gadu no 1. maija līdz 31. maijam ir aizliegta Norvēģijas omāra (Nephrops norvegicus) un ar to saistīto sugu (piemēram, mencas, megrimu, jūrasvelnu, pikšas, merlanga, heka, jūras zeltplekstes, pollaka, saidas, rajveidīgo zivju, parastās jūrasmēles, brosmes, zilās jūras līdakas, jūras līdakas un dzelkņu haizivs) specializētā zveja ģeogrāfiskajā apgabalā, kuru norobežo loksodromas, kas secīgi savieno šādas koordinātas, kuras nosaka saskaņā ar WGS84 koordinātu sistēmu:

–52°27' N, 12°19' W,

–52°40' N, 12°30' W,

–52°47' N, 12°39,600' W,

–52°47' N, 12°56' W,

–52°13,5' N, 13°53,830'W,

–51°22' N, 14°24' W,

–51°22' N, 14°03' W,

–52°10' N, 13°25' W,

–52°32' N, 13°07,500' W,

–52°43' N, 12°55'W,

–52°43' N, 12°43' W,

–52°10' N, 13°25' W,

–52°38,800' N, 12°37' W,

–52°27' N, 12°23' W,

–52°27' N, 12°19' W.

5.2.    Tranzītā šķērsot Porkupīnas sēkli, kad uz kuģa ir 5.1. punktā minētās sugas, ir atļauts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 50. panta 3., 4. un 5. punktu.

6.    Īpaši noteikumi par zilās jūras līdakas aizsardzību ICES VIa rajonā

6.1.    Katru gadu no 1. marta līdz 31. maijam zilās jūras līdakas specializētā zveja ir aizliegta ICES VIa rajona apgabalos, kurus norobežo loksodromas, kas secīgi savieno šādas koordinātas, kuras nosaka saskaņā ar WGS84 sistēmu:

Skotijas kontinentālā šelfa mala:

–59o58' N, 07o00' W,

–59o55' N, 06o47' W,

–59o51' N, 06o28' W,

–59o45' N, 06o38' W,

–59o27' N, 06o42' W,

–59o22' N, 06o47' W,

–59o15' N, 07o15' W,

–59o07' N, 07o31' W,

–58o52' N, 07o44' W,

–58o44' N, 08o11' W,

–58o43' N, 08o27' W,

–58o28' N, 09o16' W,

–58o15' N, 09o32' W,

–58o15' N, 09o45' W,

–58o30' N, 09o45' W,

–59o30' N, 07o00' W,

–59o58' N, 07o00' W;

Rosemary sēkļa mala:

–60o00' N, 11o00' W,

–59o00' N, 11º00' W,

–59º00' N, 09º00' W,

–59º30' N, 09º00' W,

–59º30' N, 10º00' W,

–60º00' N, 10º00' W,

–60o00' N, 11o00' W,

izņemot apgabalu, kuru norobežo loksodromas, kas secīgi savieno šādas koordinātas, kuras nosaka saskaņā ar WGS84 sistēmu:

–59o15' N, 10o24' W,

–59o10' N, 10o22' W,

–59o08' N, 10o07' W,

–59o11' N, 09o59' W,

–59o15' N, 09o58' W,

–59o22' N, 10o02' W,

–59o23' N, 10o11' W,

–59o20' N, 10o19' W,

–59o15' N, 10o24' W.

6.2.    Drīkst paturēt uz kuģa un izkraut zilās jūras līdakas piezveju, kuras apjoms nepārsniedz 6 tonnas. Kad kuģis sasniedz zilās jūras līdakas piezvejai noteikto 6 tonnu robežapjomu:

(a)tas nekavējoties pārtrauc zveju un iziet no apgabala, kurā tas atrodas;

(b)tas nedrīkst atgriezties nevienā no apgabaliem, pirms nozveja ir izkrauta;

(c)tas nedrīkst atlaist jūrā nekādu daudzumu zilo jūras līdaku.

6.3.    Katru gadu no 15. februāra līdz 15. aprīlim ir aizliegts izmantot grunts traļus, āķu jedas un stacionāros tīklus apgabalā, kuru norobežo loksodromas, kas secīgi savieno šādas koordinātas, kuras nosaka saskaņā ar WGS84 sistēmu:

–60o58,76' N, 27o27,32' W,

–60o56,02' N, 27o31,16' W,

–60o59,76' N, 27o43,48' W,

–61o03,00' N, 27o39,41' W,

–60o58,76' N, 27o27,32' W.

7.    Makreles zvejas ierobežojumi ICES VIIe, VIIf, VIIg, VIIh rajonā

7.1.    Makreles specializētā zveja ar velkamajiem zvejas rīkiem, kuru āmja linuma acs izmērs ir mazāks par 80 mm, vai ar riņķvadu, kad vairāk nekā 50 tonnu uz kuģa paturētās nozvejas ir makreles, ir aizliegta apgabalā, kuru norobežo loksodromas, kas secīgi savieno šādas koordinātas, kuras nosaka saskaņā ar WGS84 sistēmu:

–punkts Apvienotās Karalistes dienvidu krastā pie 2°00' W garuma,

–49° 30' N, 2° 00' W,

–49° 30' N, 7  00' W,

–52  00' N, 7  00' W,

–punkts Apvienotās Karalistes rietumu krastā pie 52° 00' N platuma.

7.2.    Apgabalā, kas noteikts 1. punktā, ir atļauts zvejot ar:

–    stacionārajiem tīkliem un/vai rokas āķu rindām;

–grunts traļiem, dāņu vadiem vai citiem līdzīgiem velkamajiem zvejas rīkiem, kuru linuma acs izmērs ir lielāks par 80 mm.

7.3.    Kuģiem, kuri nav aprīkoti zvejai un kuros pārkrauj makreles, ir atļauts atrasties 7.1. punktā noteiktajā apgabalā.    

8.    Ierobežojumi attiecībā uz rāmja traļu izmantošanu 12 jūdžu zonā no Apvienotās Karalistes krasta

8.1.    ICES Vb apakšapgabalā un ICES VI apakšapgabalā uz ziemeļiem no 56°N ir aizliegts izmantot rāmja traļus, kuru linuma acs izmērs ir mazāks par 100 mm.

8.2.    Kuģiem ir aizliegts izmantot rāmja traļus apgabalos, kas atrodas 12 jūdžu zonā pie Apvienotās Karalistes un Īrijas krastiem, mērot no teritoriālo ūdeņu bāzes līnijām.

8.3.    Zveja ar rāmja trali noteiktajā apgabalā ir atļauta ar nosacījumu, ka:

– kuģu dzinēja jauda nepārsniedz 221 kW un garums nepārsniedz 24 metrus, un

– rāmja garums vai agregētais rāmja garums, ko nosaka kā visu rāmju garumu summu, nav lielāks par 9 metriem vai to nevar pagarināt tā, lai tas būtu lielāks par 9 metriem, izņemot gadījumus, kad veic Crangon crangon specializēto zveju, kurā āmja linuma acs izmērs ir mazāks par 31 mm.

9.    Stacionāro tīklu izmantošana ICES Vb, VIa, VIIb, VIIc, VIIj, VIIk rajonā

9.1.    Ūdeņos, kur jūras kartē norādītais dziļums ir mazāks par 600 metriem, atļauts izmantot šādus zvejas rīkus:

–grunts žaunu tīklus, kurus izmanto heka specializētajā zvejā, kuru linuma acs izmērs ir vismaz 120 mm un kuru augstums nav lielāks par 100 acu rindām, ja visu vienlaikus ievietoto tīklu kopējais garums nepārsniedz 25 km vienam kuģim un maksimālais ūdenī atrašanās laiks ir 24 stundas;

–iepinējtīklus, kurus izmanto jūrasvelnu specializētajā zvejā, kuru linuma acs izmērs ir vismaz 250 mm un kuru augstums nav lielāks par 15 acu rindām, ja visu vienlaikus ievietoto tīklu kopējais garums nepārsniedz 100 km un maksimālais ūdenī atrašanās laiks ir 72 stundas.

9.2.    Regulas (EK) Nr. 2347/2002 I pielikumā minēto dziļūdens haizivju specializētā zveja ir aizliegta vietās, kur jūras kartē norādītais dziļums ir mazāks par 600 m. Nejauši nozvejotas dziļūdens haizivis patur uz kuģa. Šādas nozvejas izkrauj un atskaita no kvotām. Ja dziļūdens haizivju nejaušas nozvejas, ko guvuši jebkuras dalībvalsts kuģi, pārsniedz 10 tonnas, minētie kuģi vairs nedrīkst izmantot 9.1. punktā noteiktās atkāpes.

D daļa

Jutīgu sugu apdraudējuma mazināšanas pasākumi

1.    Pasākumi ar mērķi samazināt vaļveidīgo nejaušu sagūstīšanu ICES VIa, VIId, VIIe, VIIf, VIIg, VIIh un VIIj rajonā

1.1.    Kuģiem, kuru lielākais garums ir 12 metri vai vairāk, ir aizliegts izmantot stacionāros tīklus ICES VIa, VIId, VIIe, VIIf, VIIg, VIIh un VIIj rajonā, ja vienlaikus netiek izmantotas aktīvas akustiskās atbaidīšanas ierīces.

1.2.    Šīs daļas 1.1. punktu nepiemēro zvejas operācijām, kuras veic vienīgi zinātniskās izpētes nolūkā un ar attiecīgās dalībvalsts vai dalībvalstu atļauju un tās (to) pārziņā un kuru mērķis ir izstrādāt jaunus tehniskos pasākumus, lai samazinātu vaļveidīgo nejaušu sagūstīšanu vai nogalināšanu.

1.3.    Dalībvalstis, izmantojot zinātniskus pētījumus vai pilotprojektus, uzrauga un novērtē apdraudējuma mazināšanas ierīču izmantošanas iedarbīgumu attiecīgajās zvejniecībās un apgabalos.

2.    Pasākumi ar mērķi samazināt jūras putnu nejaušu sagūstīšanu ICES VI un VII apakšapgabalā

Kuģi, kas ICES VI un VII apakšapgabalā zvejo ar āķu jedām, izmanto putnu atbaidīšanas auklas un/vai āķu jedas ar gremdēm un, kad tas praktiski iespējams, ievieto āķu jedas tumsas stundās, izmantojot minimālu klāja apgaismojumu, kas vajadzīgs drošībai.

VII PIELIKUMS

Dienvidrietumu ūdeņi

A daļa

Minimālie saglabāšanas references izmēri

1 Zilajām stavridām (Trachurus picturatus), kas nozvejotas Azoru salām piegulošajos ūdeņos, kuri ir Portugāles suverenitātē vai jurisdikcijā, minimālo saglabāšanas references izmēru nepiemēro.

2 ICES IX apakšapgabalā un CECAF 34.1.2. rajonā piemēro minimālo saglabāšanas references izmēru 9 cm.

3 Visos ūdeņos Centrālatlantijas austrumu daļā, kas aptver CECAF reģiona 34. zvejas zonas 34.1.1., 34.1.2. un 34.1.3. rajonu un 34.2.0. apakšapgabalu, piemēro ķidāta īpatņa svaru 450 g.

4 Savienības ūdeņos ICES VIII un IX apakšapgabalā piemēro minimālo saglabāšanas references izmēru 130 mm.

5 Attiecībā uz ēdamajiem krabjiem, kas nozvejoti ar zivju ķeramajiem groziem vai venteriem, atdalītas spīles drīkst veidot ne vairāk kā 1 % (pēc masas) no ēdamo krabju kopējās nozvejas. Attiecībā uz ēdamajiem krabjiem, kas nozvejoti ar jebkādu citu zvejas rīku, drīkst izkraut ne vairāk kā 75 kg atdalītu krabja spīļu.

B daļa

Linuma acs izmēri

1.    Velkamo zvejas rīku linuma acs atsauces izmēri

Dienvidrietumu ūdeņos piemēro šādus āmja linuma acs izmērus.

2.    Stacionāro tīklu linuma acs atsauces izmēri

Dienvidrietumu ūdeņos piemēro šādus stacionāro tīklu linuma acs izmērus.

C daļa

Zvejas aizlieguma apgabali vai zvejai ierobežotie apgabali

1.    Zvejas aizlieguma apgabals heka saglabāšanai ICES IXa rajonā

Zveja ar traļiem, dāņu vadiem vai tiem līdzīgiem velkamajiem zvejas rīkiem ir aizliegta ģeogrāfiskajos apgabalos, kurus norobežo loksodromas, kas secīgi savieno šādas koordinātas, kuras nosaka saskaņā ar WGS84 sistēmu:

(a)no 1. oktobra līdz nākamā gada 31. janvārim ģeogrāfiskajā apgabalā, kuru norobežo taisnas līnijas, kas secīgi savieno šādas koordinātas:

–43°46,5’N, 07°54,4’W,

–44°01,5’N, 07°54,4’W,

–43°25,0’N, 09°12,0’W,

–43°10,0’N, 09°12,0’W;

(b)no 1. decembra līdz nākamā gada februāra pēdējai dienai ģeogrāfiskajā apgabalā, kuru norobežo taisnas līnijas, kas secīgi savieno šādas koordinātas:

–punkts Portugāles rietumu krastā pie 37°50'N platuma,

–37°50'N, 09°08’W,

–37°00'N, 9°07’W,

–punkts Portugāles rietumu krastā pie 37° 00'N platuma.

2.    Zvejas aizlieguma apgabali Norvēģijas omāra saglabāšanai ICES IXa rajonā

2.1.    Norvēģijas omāra (Nephrops norvegicus) specializētā zveja ar grunts traļiem, dāņu vadiem vai tiem līdzīgiem velkamajiem zvejas rīkiem vai ar venteriem ir aizliegta ģeogrāfiskajos apgabalos, kurus norobežo loksodromas, kas secīgi savieno šādas koordinātas, kuras nosaka saskaņā ar WGS84 sistēmu:

(a)no 1. jūnija līdz 31. augustam:

–42°23′ N, 08°57′ W,

–42°00′ N, 08°57′ W,

–42°00′ N, 09°14′ W,

–42°04′ N, 09°14′ W,

–42°09′ N, 09°09′ W,

–42°12′ N, 09°09′ W,

–42°23′ N, 09°15′ W,

–42°23′ N, 08°57′ W;

(b)no 1. maija līdz 31. augustam:

–37°45′ N, 09°00′ W,

–38°10′ N, 09°00′ W,

–38°10′ N, 09°15′ W,

–37°45′ N, 09°20′ W.

2.2.    Ģeogrāfiskajā apgabalā un laikposmā, kas noteikts 2.1. punkta b) apakšpunktā, ir atļauts zvejot ar grunts traļiem vai tiem līdzīgiem velkamajiem zvejas rīkiem vai ar venteriem ar nosacījumu, ka visas Norvēģijas omāra (Nephrops norvegicus) piezvejas izkrauj un atskaita no kvotām.

2.3.    Norvēģijas omāra (Nephrops norvegicus) specializētā zveja 2.1. punktā noteiktajos ģeogrāfiskajos apgabalos ārpus tajā norādītajiem laikposmiem ir aizliegta. Norvēģijas omāra (Nephrops norvegicus) piezvejas izkrauj un atskaita no kvotām.

3.    Eiropas anšova specializētās zvejas ierobežojumi ICES VIIIc rajonā

3.1.    Eiropas anšova specializētā zveja ar pelaģisko trali ICES VIIIc rajonā ir aizliegta.

3.2.    ICES VIIIc rajonā ir aizliegts vienlaikus turēt uz kuģa pelaģiskos traļus un riņķvadus.

4.    Stacionāro tīklu izmantošana ICES VIII, IX, X un XII apakšapgabalā uz austrumiem no 27°W

4.1.    Ūdeņos, kur jūras kartē norādītais dziļums ir mazāks par 600 metriem, atļauts izmantot šādus zvejas rīkus:

–grunts žaunu tīklus, kurus izmanto heka specializētajā zvejā, kuru linuma acs izmērs ir vismaz 100 mm un kuru augstums nav lielāks par 100 acu rindām, ja visu vienlaikus ievietoto tīklu kopējais garums nepārsniedz 25 km vienam kuģim un maksimālais ūdenī atrašanās laiks ir 24 stundas;

–iepinējtīklus, kurus izmanto jūrasvelnu specializētajā zvejā, kuru linuma acs izmērs ir vismaz 250 mm un kuru augstums nav lielāks par 15 acu rindām, ja visu vienlaikus ievietoto tīklu kopējais garums nepārsniedz 100 km un maksimālais ūdenī atrašanās laiks ir 72 stundas;

–ICES IX apakšapgabalā – vairāksienu tīklus, kurus izmanto jūrasvelnu specializētajā zvejā, kuru linuma acs izmērs ir vismaz 220 mm un kuru augstums nav lielāks par 30 acu rindām, ja ievietoto tīklu kopējais garums nepārsniedz 20 km vienam kuģim un maksimālais ūdenī atrašanās laiks ir 72 stundas.

4.2.    Regulas (EK) Nr. 2347/2002 I pielikumā minēto dziļūdens haizivju specializētā zveja ir aizliegta vietās, kur jūras kartē norādītais dziļums ir mazāks par 600 m. Nejauši nozvejotas dziļūdens haizivis patur uz kuģa. Šādas nozvejas izkrauj un atskaita no kvotām. Ja dziļūdens haizivju nejaušas nozvejas, ko guvuši jebkuras dalībvalsts kuģi, pārsniedz 10 tonnas, minētie kuģi vairs nedrīkst izmantot 1. punktā noteiktās atkāpes.

D daļa

Jutīgu sugu apdraudējuma mazināšanas pasākumi

1. Pasākumi ar mērķi samazināt vaļveidīgo nejaušu sagūstīšanu ICES VIII un IXa apakšapgabalā

1.1.    Kuģiem, kuru lielākais garums ir 12 metri vai vairāk, ir aizliegts izmantot stacionāros tīklus ICES VIII apakšapgabalā un IXa rajonā, ja vienlaikus netiek izmantotas aktīvas akustiskās atbaidīšanas ierīces.

1.2.    Šīs daļas 1. punktu nepiemēro zvejas operācijām, kuras veic vienīgi zinātniskās izpētes nolūkā un ar attiecīgās dalībvalsts vai dalībvalstu atļauju un tās (to) pārziņā un kuru mērķis ir izstrādāt jaunus tehniskos pasākumus, lai samazinātu vaļveidīgo nejaušu sagūstīšanu vai nogalināšanu.

1.3.    Dalībvalstis, izmantojot zinātniskus pētījumus vai izmēģinājuma projektus, uzrauga un novērtē 1.1. punktā aprakstīto apdraudējuma mazināšanas ierīču izmantošanas iedarbīgumu attiecīgajās zvejniecībās un apgabalos.

2. Pasākumi ar mērķi samazināt jūras putnu nejaušu sagūstīšanu ICES VIIIa un VIIIb apakšapgabalā

Kuģi, kas zvejo ar āķu jedām ICES VIIIa un VIIIb apakšapgabalā, izmanto vismaz divus no šādiem apdraudējuma mazināšanas pasākumiem: putnu atbaidīšanas auklas, āķu jedas ar gremdēm, āķu jedu ievietošana tumsas stundās, izmantojot minimālu klāja apgaismojumu, kas vajadzīgs drošībai.

VIII PIELIKUMS

Baltijas jūra

A daļa

Minimālie saglabāšanas references izmēri

B daļa

Linuma acs izmēri

1.    Velkamo zvejas rīku linuma acs atsauces izmēri

Baltijas jūrā piemēro šādus āmja linuma acs izmērus.

2.    Stacionāro tīklu linuma acs atsauces izmēri

Baltijas jūrā piemēro šādus stacionāro tīklu linuma acs izmērus.

1 Kuģiem, kuru lielākais garums ir mazāks par 12 metriem, ir aizliegts izmantot žaunu tīklus, iepinējtīklus vai vairāksienu tīklus, kas garāki par 9 km, un kuģiem, kuru lielākais garums ir lielāks par 12 metriem, ir aizliegts izmantot žaunu tīklus, iepinējtīklus vai vairāksienu tīklus, kas garāki par 21 km.

2 Maksimālais ūdenī atrašanās ilgums visiem 1. punktā minētajiem stacionārajiem tīkliem ir 48 stundas, izņemot zemledus zveju.

C daļa

Zvejas aizlieguma apgabali vai zvejai ierobežotie apgabali

1.    Ierobežojumi attiecībā uz zveju ar velkamajiem zvejas rīkiem

Zvejot ar velkamajiem zvejas rīkiem visu gadu ir aizliegts ģeogrāfiskajā apgabalā, kuru norobežo loksodromas, kas secīgi savieno šādus punktus, kurus nosaka saskaņā ar WGS84 koordinātu sistēmu:

–54°23' N, 14°35' E,

–54°21' N, 14°40' E,

–54°17' N, 14°33' E,

–54°07' N, 14°25' E,

–54°10' N, 14°21' E,

–54°14' N, 14°25' E,

–54°17' N, 14°17' E,

–54°24' N, 14°11' E,

–54°27' N, 14°25' E,

–54°23' N, 14°35' E.

2.    Laša un taimiņa zvejas ierobežojumi

2.1.    Laša (Salmo salar) vai taimiņa (Salmo trutta) specializētā zveja ir aizliegta:

(a)no 1. jūnija līdz 15. septembrim 22.–31. apakšrajona ūdeņos;

(b)no 15. jūnija līdz 30. septembrim 32. apakšrajona ūdeņos.

2.2.    Zvejas aizlieguma sezonā aizlieguma zona atrodas tālāk par četrām jūras jūdzēm, mērot no bāzes līnijām.

2.3.    Atļauts paturēt uz kuģa lašus (Salmo salar) vai taimiņus (Salmo trutta), kas nozvejoti ar murdiem.

3.    Īpaši pasākumi Rīgas jūras līcī

3.1.    Lai zvejotu 28.1. apakšrajonā, kuģiem jābūt saņēmušiem īpašu zvejas atļauju, kas izdota saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 7. pantu.

3.2.    Dalībvalstis nodrošina to, ka kuģi, kuriem izdota 3.1. punktā minētā zvejas atļauja, tiek iekļauti sarakstā, kurā norādīts kuģa vārds un iekšējās reģistrācijas numurs un kurš ir publiski pieejams tīmekļa vietnē, kuras adresi katra dalībvalsts dara zināmu Komisijai un pārējām dalībvalstīm.

3.3.    Sarakstā iekļautie kuģi atbilst šādiem nosacījumiem:

(a)sarakstā iekļauto kuģu dzinēju kopējā jauda (kW) nedrīkst pārsniegt katras dalībvalsts kuģu dzinēju jaudu, kas 28.1. apakšrajonā reģistrēta 2000.–2001. gadā, un

(b)kuģa dzinēja jauda nekad nedrīkst pārsniegt 221 kW.

3.4. Ikvienu atsevišķu kuģi, kas iekļauts 3.2. punktā minētajā sarakstā, drīkst aizstāt ar citu kuģi vai kuģiem ar nosacījumu, ka:

(a)šādas aizstāšanas rezultātā attiecīgajai dalībvalstij nepalielinās kopējā dzinēju jauda, kas norādīta 3.3. punkta a) apakšpunktā, un

(b)aizstājējkuģa dzinēja jauda nekad nepārsniedz 221 kW.

3.5. Ikviena tāda atsevišķa kuģa dzinēju, kas iekļauts 3.2. punktā minētajā sarakstā, drīkst aizstāt ar nosacījumu, ka:

(a)dzinēja aizstāšanas rezultātā kuģa dzinēja jauda nekad nepārsniedz 221 kW un

(b)aizstājējdzinēja jauda nav tāda, lai aizstāšanas rezultātā attiecīgajā dalībvalstī palielinātos 3.3. punkta a) apakšpunktā minētā dzinēju kopējā jauda.

3.6.    Zveja ar trali 28.1. apakšrajonā ir aizliegta vietās, kur jūras kartē norādītais dziļums ir mazāks par 20 metriem.

4.    Laikposmi, kad nav atļauta zveja ar konkrētiem zvejas rīkiem

4.1.    Zveja ar velkamajiem zvejas rīkiem, kuru āmja linuma acs izmērs ir 90 mm vai lielāks, vai ar stacionārajiem tīkliem, kuru linuma acs izmērs ir 90 mm vai lielāks, vai ar grunts āķu rindām, āķu jedām, izņemot dreifējošas āķu jedas, rokas āķu rindām un džiga aprīkojumu ir aizliegta šādos apgabalos:

(a)no 15. februāra līdz 30. martam ICES 22.–24. apakšrajonā un

(b)no 1. jūlija līdz 31. augustam ICES 25.–28. apakšrajonā.

4.2.    Mencas specializētā zveja, kurā izmanto dreifējošas āķu jedas, 4.1. punktā minētajos apgabalos un laikposmos ir aizliegta.

4.3.    Atkāpjoties no 4.1. punkta, zvejas kuģiem, kuru lielākais garums ir mazāks par 12 metriem, ir atļauts mēnesī ne vairāk kā piecas dienas (sadalītas vismaz divu secīgu dienu periodos) no maksimālā ārpus ostas pavadāmo dienu skaita izmantot 1. punktā minētajos zvejas aizlieguma laikos. Šajās dienās zvejas kuģi drīkst ievietot zvejas rīkus un izkraut zivis tikai no pirmdienas, plkst. 6.00, līdz tās pašas nedēļas piektdienai, plkst. 18.00.

5.    Zvejai ierobežotie apgabali

5.1. No 1. maija līdz 31. oktobrim ir aizliegts veikt jebkādas zvejas darbības apgabalos, kurus norobežo loksodromas, kas secīgi savieno šādus punktus, kurus nosaka saskaņā ar WGS84 koordinātu sistēmu:

a) 1. apgabals:

–55°45′ N, 15°30′ E,

–55°45′ N, 16°30′ E,

–55°00′ N, 16°30′ E,

–55°00′ N, 16°00′ E,

–55°15′ N, 16°00′ E,

–55°15′ N, 15°30′ E,

–55°45′ N, 15°30′ E;

b) 2. apgabals:

–55°00′ N, 19°14′ E,

–54°48′ N, 19°20′ E,

–54°45′ N, 19°19′ E,

–54°45′ N, 18°55′ E,

–55°00′ N, 19°14′ E;

c) 3. apgabals:

–56°13′ N, 18°27′ E,

–56°13′ N, 19°31′ E,

–55°59′ N, 19°13′ E,

–56°03′ N, 19°06′ E,

–56°00′ N, 18°51′ E,

–55°47′ N, 18°57′ E,

–55°30′ N, 18°34′ E,

–56°13′ N, 18°27′ E.

5.2.    Ir atļauta laša specializētā zveja ar žaunu tīkliem, iepinējtīkliem un vairāksienu tīkliem, kuru linuma acs izmērs ir 157 mm vai lielāks, vai ar dreifējošām āķu jedām. Uz kuģa nedrīkst būt citi zvejas rīki.

5.3.    Mencas specializētā zveja ar 5.2. punktā minētajiem zvejas rīkiem ir aizliegta.

6.    Plekstes un akmeņplekstes zvejas ierobežojumi

6.1.    Aizliegts paturēt uz kuģa šādu sugu zivis, ja tās nozvejotas turpmāk minētajos ģeogrāfiskajos apgabalos un laikposmos.

6.2.    Ir aizliegta specializētā zveja ar traļiem, dāņu vadiem vai tiem līdzīgiem zvejas rīkiem, kuru āmja linuma acs izmērs ir 105 mm vai lielāks, vai ar žaunu tīkliem, iepinējtīkliem vai vairāksienu tīkliem, kuru linuma acs izmērs ir 100 mm vai lielāks. Plekstes un akmeņplekstes piezvejas drīkst paturēt uz kuģa un izkraut, nepārsniedzot 10 % (dzīvsvara) no kopējās nozvejas, kas paturēta uz kuģa.

D daļa

Jutīgu sugu apdraudējuma mazināšanas pasākumi

1.    Pasākumi ar mērķi samazināt vaļveidīgo nejaušu sagūstīšanu

1.1.    Kuģiem, kuru lielākais garums ir 12 metri vai vairāk, ir aizliegts izmantot stacionāros tīklus Baltijas jūrā, ja vienlaikus netiek izmantotas aktīvas akustiskās atbaidīšanas ierīces.

1.2.    Šīs daļas 1.1. punktu nepiemēro zvejas operācijām, kuras veic vienīgi zinātniskās izpētes nolūkā un ar attiecīgās dalībvalsts vai dalībvalstu atļauju un tās (to) pārziņā un kuru mērķis ir izstrādāt jaunus tehniskos pasākumus, lai samazinātu vaļveidīgo nejaušu sagūstīšanu vai nogalināšanu.

1.3.    Dalībvalstis, izmantojot zinātniskus pētījumus vai izmēģinājuma projektus, uzrauga un novērtē akustisko atbaidīšanas ierīču izmantošanas iedarbīgumu attiecīgajās zvejniecībās un apgabalos.

2.    Īpaši zušu aizsardzības pasākumi

Aizliegts paturēt uz kuģa zušus, kas nozvejoti ar jebkādiem aktīviem zvejas rīkiem. Nejauši nozvejotiem zušiem netiek nodarīts kaitējums, un tos tūlīt atlaiž jūrā.

IX PIELIKUMS

Vidusjūra

A daļa

Minimālie saglabāšanas references izmēri

1 Dalībvalstis drīkst pārrēķināt minimālo saglabāšanas references izmēru 110 īpatņos uz kg.

2 Dalībvalstis drīkst pārrēķināt minimālo saglabāšanas references izmēru 55 īpatņos uz kg.

3 CL – galvkrūšu vairoga garums, TL – kopējais garums.

B daļa

Linuma acs izmēri

1.    Velkamo zvejas rīku linuma acs atsauces izmēri

Vidusjūrā piemēro šādus āmja linuma acs izmērus.

1 Ir aizliegts izmantot linumu, kura auklas diametrs ir lielāks par 3 mm vai kurš izgatavots no daudzkārtu auklām, vai linumu, kura auklas diametrs ir lielāks par 6 mm jebkurā grunts traļa daļā.

2 Uz kuģa ir atļauts turēt vai izmantot tikai viena veida linumu (ar 40 mm kvadrātveida acīm vai 50 mm rombveida acīm).

2.    Stacionāro tīklu linuma acs atsauces izmēri

Vidusjūrā piemēro šādus stacionāro tīklu linuma acs izmērus.

C daļa

Zvejas rīku izmantošanas ierobežojumi

1.    Dragu izmantošanas ierobežojumi

Dragu maksimālais platums ir 3 metri, izņemot dragas, ko izmanto sūkļu specializētajā zvejā.

2.    Riņķvadu izmantošanas ierobežojumi

Riņķvadu un zvejas vadu bez savilcējtrosēm garums nepārsniedz 800 metru un augstums 120 metru, izņemot riņķvadus, ko izmanto tunzivju specializētajā zvejā.

3.    Stacionāro tīklu izmantošanas ierobežojumi

3.1.    Aizliegts izmantot šādus stacionāros tīklus:

(a)vairāksienu tīklu, kura augstums pārsniedz 4 metrus;

(b)grunts žaunu tīklu vai kombinēto vairāksienu un žaunu tīklu, kura augstums pārsniedz 10 metru, izņemot tad, ja šādi tīkli ir īsāki par 500 metriem, – tādā gadījumā maksimālais atļautais augstums ir 30 metru.

3.2.    Aizliegts izmantot žaunu tīklus, iepinējtīklus vai vairāksienu tīklus, kas izgatavoti no auklas, kuras diametrs ir lielāks par 0,5 mm.

3.3.    Aizliegts turēt uz kuģa vai ievietot kombinētos žaunu tīklus un vairāksienu tīklus vairāk nekā 2500 metru garumā un žaunu tīklus, iepinējtīklus vai vairāksienu tīklus vairāk nekā 6000 metru garumā.

4.    Āķu jedu izmantošanas ierobežojumi

4.1.    Uz kuģiem, kas zvejo ar grunts āķu jedām, aizliegts turēt vai izmantot vairāk nekā 5000 āķu, izņemot kuģus, kuru zvejas reisu ilgums pārsniedz 3 dienas; tādā gadījumā uz tiem drīkst turēt vai izmantot ne vairāk kā 7000 āķu.

4.2.    Uz kuģiem, kas zvejo ar peldošām āķu jedām, aizliegts turēt vai izmantot vairāk nekā šādu āķu skaitu vienam kuģim:

(a)2000 āķu zilās tunzivs specializētajā zvejā,

(b)3500 āķu zobenzivs specializētajā zvejā un

(c)5000 āķu garspuru tunzivs specializētajā zvejā.

4.3.    Uz ikviena kuģa, kura zvejas reisu ilgums pārsniedz 2 dienas, drīkst būt tāds pats skaits rezerves āķu.

5.    Zivju ķeramo grozu un venteru izmantošanas ierobežojumi

Aizliegts turēt uz kuģa vai ievietot vairāk kā 250 zivju ķeramo grozu vai venteru vienam kuģim, lai zvejotu dziļūdens vēžveidīgos (tostarp Plesionika spp., Pasiphaea spp. vai līdzīgas sugas).

6.    Sarkanās zobaines specializētās zvejas ierobežojumi

Ir aizliegta sarkanspuru pageles (Pagellus bogaraveo) specializētā zveja ar šādiem zvejas rīkiem:

–žaunu tīkli, iepinējtīkli vai vairāksienu tīkli, kuru linuma acs izmērs ir mazāks par 100 mm;

–āķu jedas ar āķiem, kuru kopējais garums ir mazāks par 3,95 cm un platums mazāks par 1,65 cm.

D daļa

Jutīgu sugu apdraudējuma mazināšanas pasākumi

1.    Pasākumi ar mērķi samazināt vaļveidīgo nejaušu sagūstīšanu

1.1.    Kuģiem, kuru lielākais garums ir 12 metri vai vairāk, ir aizliegts izmantot stacionāros tīklus Vidusjūrā, ja vienlaikus netiek izmantotas aktīvas akustiskās atbaidīšanas ierīces.

1.2.    Šīs daļas 1.1. punktu nepiemēro zvejas operācijām, kuras veic vienīgi zinātniskās izpētes nolūkā un ar attiecīgās dalībvalsts vai dalībvalstu atļauju un tās (to) pārziņā un kuru mērķis ir izstrādāt jaunus tehniskos pasākumus, lai samazinātu vaļveidīgo nejaušu sagūstīšanu vai nogalināšanu.

1.3.    Dalībvalstis, izmantojot zinātniskus pētījumus vai izmēģinājuma projektus, uzrauga un novērtē 1.1. punktā aprakstīto apdraudējuma mazināšanas ierīču izmantošanas iedarbīgumu attiecīgajās zvejniecībās un apgabalos.

2.    Pasākumi ar mērķi samazināt jūras putnu nejaušu sagūstīšanu

Kuģi, kas zvejo ar āķu jedām Vidusjūrā, izmanto vismaz divus no šādiem apdraudējuma mazināšanas pasākumiem: putnu atbaidīšanas auklas, āķu jedas ar gremdēm, āķu jedu ievietošana tumsas stundās, izmantojot minimālu klāja apgaismojumu, kas vajadzīgs drošībai.

X PIELIKUMS

Melnā jūra

A daļa

Minimālie saglabāšanas references izmēri

B daļa

Linuma acs izmēri

1.    Velkamo zvejas rīku linuma acs atsauces izmēri

Melnajā jūrā piemēro šādus āmja linuma acs izmērus.

2.    Stacionāro tīklu linuma acs atsauces izmēri

Melnajā jūrā piemēro šādus stacionāro tīklu linuma acs izmērus.

C daļa

Zvejas aizlieguma apgabali vai zvejai ierobežotie apgabali

Zvejas aizlieguma sezona ar mērķi aizsargāt akmeņpleksti

Akmeņplekstes specializētā zveja, pārkraušana citā kuģī, izkraušana un pirmā pārdošana Savienības ūdeņos Melnajā jūrā ir atļauta katru gadu no 15. aprīļa līdz 15. jūnijam.

D daļa

Jutīgu sugu un dzīvotņu apdraudējuma mazināšanas pasākumi

1.    Pasākumi ar mērķi samazināt vaļveidīgo nejaušu sagūstīšanu

1.1.    Kuģiem, kuru lielākais garums ir 12 metri vai vairāk, ir aizliegts izmantot stacionāros tīklus ICES VIII un IX apakšapgabalā, ja vienlaikus netiek izmantotas aktīvas akustiskās atbaidīšanas ierīces.

1.2.    Šīs daļas 1.1. punktu nepiemēro zvejas operācijām, kuras veic vienīgi zinātniskās izpētes nolūkā un ar attiecīgās dalībvalsts vai dalībvalstu atļauju un tās (to) pārziņā un kuru mērķis ir izstrādāt jaunus tehniskos pasākumus, lai samazinātu vaļveidīgo nejaušu sagūstīšanu vai nogalināšanu.

1.3.    Dalībvalstis, izmantojot zinātniskus pētījumus vai izmēģinājuma projektus, uzrauga un novērtē 1.1. punktā aprakstīto apdraudējuma mazināšanas ierīču izmantošanas iedarbīgumu attiecīgajās zvejniecībās un apgabalos.

2.    Traļu un dragu izmantošanas ierobežojumi

Traļu vai dragu izmantošana vietās, kur jūras kartē norādītais dziļums pārsniedz 1000 metru, ir aizliegta.

XI PIELIKUMS

Tālākie reģioni

A daļa

Velkamo zvejas rīku linuma acs atsauces izmēri

Tālākajos reģionos piemēro šādus āmja linuma acs izmērus.

B daļa

Zvejas aizlieguma apgabali vai zvejai ierobežotie apgabali

Zvejas darbību ierobežojumi 24 jūdžu zonā ap Majotas salu

Kuģiem ir aizliegts izmantot riņķvadus, lai zvejotu tunzivju un tunzivjveidīgo zivju barus 24 jūdžu zonā pie Majotas krastiem, mērot no teritoriālo ūdeņu bāzes līnijām.

(1)    Padomes 2002. gada 16. decembra Regula (EK) Nr. 2347/2002, ar ko ievieš īpašas pieejamības prasības un piemēro saistītos noteikumus zvejai dziļjūras krājumos (OV L 351, 28.12.2002., 6. lpp.).