30.6.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 207/61

1.

iesaka vispārīgi definēt terminus “pārmērīgs” patēriņš, “(veselībai) kaitīgs” patēriņš un “riskants” patēriņš, izmantojot zinātniski pamatotus kritērijus;

2.

konstatē, ka alkohola pārmērīga lietošana sabiedrībai rada lielas izmaksas; uzsver, ka ES iedzīvotāju labklājība, veselība un dzīves kvalitāte ir svarīgākas par ekonomiskām interesēm;

3.

uzskata, ka saskaņā ar Līgumu pasākumi veselības jomā veicami ar mērķi uzlabot iedzīvotāju veselību, veicināt pētījumus un novērst slimības un veselības riskus, tostarp ar dzīvesveidu saistītus apdraudējumus, piemēram, pārmērīgu alkohola patēriņu;

4.

apzinās īpašu neaizsargātību pret alkohola iedarbību grūtniecības laikā, agrā bērnībā un pusaudža gados, kā arī neiroloģisko kaitējumu, ko rada neiroloģiskās attīstības traucējumi;

5.

norāda: risinot ar alkohola lietošanu saistītus jautājumus, ir jāievēro subsidiaritātes princips un proporcionalitātes princips un jārīkojas ar mērķi papildināt attiecīgus dalībvalstu pasākumus un veselības aizsardzības politikas iniciatīvas un sekmēt dalībvalstu sadarbību;

6.

norāda, ka jāņem vērā nacionālie alkohola lietošanas ieradumi, sabiedrības veselības stāvoklis un nevienlīdzība veselības aprūpes jomā, kā arī kultūras, ģeogrāfiskie un vēsturiskie apstākļi. Ir svarīgi ievērot dažādos apstākļus un vajadzības dažādos Eiropas reģionos un pašvaldībās;

7.

uzsver, ka ES iestādēm ir svarīga funkcija dažādos veidos atbalstīt dalībvalstis pētniecības veicināšanas jomā, kā arī politiku, pasākumu, rīcības un likuma izmaiņu un aizliegumu vērtēšanā;

8.

atzīst, ka liela nozīme ir vīna nozarei, kurā nodarbināti 3 miljoni darba ņēmēju (1), alus ražošanas nozarei ar 2,3 miljoniem darbvietu visā ražošanas ķēdē (2) un alkoholisko dzērienu nozarei, kas ražošanā un tirdzniecībā nodarbina vairāk nekā miljonu cilvēku (3). Turklāt ražošana veicina tūrismu un tādējādi sekmē jaunu darbvietu radīšanu;

9.

norāda, ka alkohola patēriņš ir globālā slimību sloga lielākais riska faktors attiecībā uz personām vecumā no 15 līdz 49 gadiem, kurš apsteidz smēķēšanu (4). Dalībvalstu statistika liecina, ka alkohola patēriņš 15–64 gadu vecuma grupā ir iemesls vienam no septiņiem nāves gadījumiem vīriešu un vienam no 13 nāves gadījumu sieviešu vidū (5);

10.

apzinās, ka alkohola lietošana riskantā, pārmērīgā un atkarību izraisošā daudzumā rada ievērojamas izmaksas tautsaimniecībai saistībā ar ražīguma zudumu (EUR 11,3 miljardi) un bezdarbu (EUR 17,6 miljardi) (6);

11.

uzsver, ka alkohola radītā kaitējuma tiešās sociālās izmaksas ES sasniedz EUR 155,8 miljardus, no kuriem lielākā daļa (EUR 82,9 miljardi) neietilpst veselības aprūpes sistēmā (7). Ja ņem vērā arī trešām personām nodarīto kaitējumu, t. i., kaitējumu, kas var tikt nodarīts sabiedrībai un nepilngadīgām meitenēm un zēniem, sievietēm un vīriešiem alkohola lietotāju apkārtnē, alkohola patēriņa radītās sociālās izmaksas divkāršojas (8);

12.

uzstāj, ka nepieciešams veikt pasākumus vardarbības novēršanai, īpašu uzmanību veltot visneaizsargātākajām grupām un noteiktām situācijām, tādām kā seksuāla izmantošana naktsdzīves vietās;

13.

uzsver, ka ar alkohola lietošanu saistītās sociālās izmaksas tiek lēstas vidēji 1,3 % apjomā no valsts IKP (9);

14.

norāda, ka pārmērīgs alkohola patēriņš ir vairāk nekā 60 hronisku slimību riska faktors. Eiropas Savienībā pieaug hronisko saslimšanu skaits, gadā radot veselības aprūpes izmaksas aptuveni EUR 700 miljardu apjomā (10);

15.

aicina pieņemt jaunu ES stratēģiju alkohola jomā un vēlas būt pārliecināta, ka ES iestādes turpina stiprināt attiecīgās dalībvalstu spējas un nodrošina efektīvu koordināciju; tāpēc atbalsta Padomes un Eiropas Parlamenta prasību šajā jautājumā uzņemties spēcīgu politisko vadību (11);

16.

uzsver, ka kopīgajos ES līmeņa pasākumos būtu jāietver ieteikumi un norādes uz labiem piemēriem, kā stiprināt valsts, reģionāla un vietēja līmeņa aktivitātes;

17.

uzsver, ka Eiropas Komisijai būtu jāsniedz atbalsts, nevis jāliek šķēršļi tām dalībvalstīm, kuras ir nolēmušas izvērst alkohola lietošanas profilakses pasākumus;

18.

uzsver, ka ir svarīgi dot vietējām un reģionālajām pašvaldībām iespēju piedāvāt savu pieredzi un zināšanas, jo tās var ietekmēt un vislabāk pārzina vajadzības un priekšnoteikumus attiecībā uz pārmērīgas alkohola lietošanas novēršanu un alkohola lietošanas negatīvās ietekmes uz sabiedrību ierobežošanu. Vietējais līmenis ir īpaši nozīmīgs, jo tas ir personām un to kopienām tuvākais līmenis;

19.

uzskata, ka alkohola lietošanas profilakse, kas ietilpst hronisku slimību apkarošanas pasākumos, ir vērtējama atzinīgi, taču tā ir nepietiekama, jo nav ņemti vērā preventīvi aspekti un kaitējums citām personām (12);

20.

kopīgajā ES darbā būtu jāiekļauj ieteikumi, kuru mērķis ir nepieļaut, lai alkohola pārmērīga lietošana un ar to saistītie riski kļūtu par piesaistošu faktoru tūrisma galamērķos;

21.

uzskata, ka ir svarīgi, lai stratēģiskais darbs pie jautājumiem, kas saistīti ar alkoholu, sekmētu un tiktu koordinēts ar starptautiskā līmenī notiekošo darbu; šajā sakarā uzsver, ka turpmākajā darbā jācenšas panākt lielāku sinerģiju ar PVO rīcības plānu (13) un ANO ilgtspējīgas attīstības mērķiem;

22.

norāda, ka svarīgi sadarbības partneri ir nevalstiskās organizācijas ar savām ekspertzināšanām un starptautiskajā, valsts, reģionālajā un vietējā līmenī gūto pieredzi;

23.

norāda, ka četru gadu laikā pēc iepriekšējās stratēģijas alkohola jomā (2006–2012) (14) uzsāktie pasākumi un izveidotās sadarbības platformas (CNAPA un EAHF) zināmā mērā ir turpinājušās. Šie un citi forumi joprojām ir vajadzīgi ar alkoholu saistītu jautājumu risināšanai. To īpašās zināšanas un uzkrātā pieredze jāizmanto un jāturpina attīstīt;

24.

vērš uzmanību uz to, ka 2016. gadā noslēgsies gan Rīcības plāns par jauniešu dzeršanu un epizodisku pārmērīgu alkohola lietošanu (Action Plan on Youth Drinking and on Heavy Episodic Drinking), gan arī kopīgā iniciatīva alkohola radītā kaitējuma mazināšanai (RARHA – Reducing alcohol related harm); norāda, ka ir svarīgi pagarināt un/vai īstenot jaunu rīcības plānu attiecībā uz bērniem un jauniešiem;

25.

uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt ES atbalstu pētniecībai un tam, lai zināšanas ātrāk varētu izmantot praksē un jaunās darba metodēs. Ir jāizpēta, kā pasākumi vienlaikus varētu palīdzēt mazināt nevienlīdzību veselības aprūpes jomā;

26.

atzinīgi vērtē labākās prakses apmaiņu dalībvalstīs un starp tām. Tā ir stratēģiski svarīga un mudina mācīties, uzkrāt zināšanas un apzināt kopīgas problēmas. Pasākumu un rīcības pamatā jābūt faktiem un praktiskai pieredzei attiecībā uz izmaksu lietderību;

27.

uzsver, ka ir svarīgi mērķtiecīgi uzraudzīt alkohola jomas politikas pasākumu attīstību. Ir svarīgi turpināt attīstīt esošās datubāzes, kurās uzraudzībai un analīzei izmanto salīdzināmus, uzticamus un standartizētus rādītājus;

28.

uzskata, ka būtu jāizveido zinātnieku grupa, lai atbalstītu zinātniski pamatotu datu vākšanu;

29.

uzsver, ka tirgvedība un reklāma sniedzas pāri robežām, tāpēc izšķiroši svarīga ir dalībvalstu sadarbība;

30.

pasākumiem, ar ko mazina alkoholisko dzērienu tirgvedības un reklāmas pasākumu ietekmi uz bērniem un nepilngadīgiem jauniešiem, jābūt ar ierobežojošu un piespiedu raksturu, t. i., ar tiem būtu jāaizliedz alkohola tirgvedība un reklāma, kuras mērķauditorija ir nepilngadīgie;

31.

uzsver, ka ir svarīgi, lai alkoholisko dzērienu ražotāji un izplatītāji stingri ievērotu noteikumus, ko piemēro tirgvedības un reklāmas jomā;

32.

uzskata, ka centienos samazināt alkohola tirgvedības un reklāmas ietekmi uz bērniem un jauniešiem jāņem vērā arī tirgvedība sociālajos plašsaziņas līdzekļos un internetā, kā arī produktu izvietošana un citi ar alkohola zīmoliem saistīti produkti. Somijā kopš 2015. gada ir aizliegts izmantot konkursus un spēles alkohola tirgvedības nolūkā. Aizliegta ir arī alkoholisko dzērienu reklāma sabiedriskās vietās un sociālajos plašsaziņas līdzekļos (15);

33.

norāda, ka sporta un kultūras pasākumu sponsorēšana ir augošs tirgus un rentabla tirgvedības stratēģija. Šādā veidā jaunieši tiek uzrunāti gan pasākuma norises vietā, gan TV pārraidēs un līdz ar to pakļauti alkohola reklāmai;

34.

norāda, ka visos alkoholisko dzērienu tirdzniecības un reklāmas pasākumos ir svarīgi iekļaut informāciju par alkohola pārmērīgas lietošanas riskiem;

35.

apzinās, ka alkohola tirgvedības jomā Eiropas Savienībā plaši izmanto paškontroli/pašregulējumu, lai arī a) nav vienprātības par to, vai šāda pieeja alkohola jomā sevi attaisno (16), un b) ir skaidrs, ka ar to vien nepietiek, lai grūtnieces, bērnus un jauniešus pasargātu no alkohola lietošanas negatīvajām sekām (17);

36.

norāda, ka pārāk daudzi bērni un jaunieši izaug ģimenēs, kurās ir alkohola atkarība un pārmērīga lietošana. Saskaņā ar aplēsēm Eiropas Savienībā alkoholisma skartās ģimenēs dzīvo 5–9 miljoni bērnu (18). Šiem bērniem draud sliktākas iespējas izglītības un veselības jomā;

37.

uzskata, ka ir svarīgi nošķirt rīcības jomas, kas Eiropas valstīs jāattīsta, lai samazinātu alkohola masveida patēriņu jauniešu vidū, ar mērķi nodrošināt jauniešiem drošu un veselīgu vidi; šajā saistībā uzsver, ka ir svarīgi veicināt izklaides un svinību pasākumu modeļus, kas nav saistīti ar alkohola lietošanu;

38.

atzīst, ka grūtniecības un zīdīšanas periods ir īpaši neaizsargāts, jo šajā laikposmā rodas alkohola izraisīti augļa spektra traucējumi; alkohols jebkurā grūtniecības brīdī var iedarboties uz augļa augšanu un attīstību, un nav zināms nekāds “drošs” alkohola daudzums, ko var patērēt grūtniecības laikā;

39.

piekrīt viedoklim, ka Konvencijā par bērna tiesībām paredzēta arī bērnu un jauniešu aizsardzība pret alkohola radīto kaitējumu. Saskaņā ar minētā dokumenta 33. pantu Konvencijas dalībvalstīm ir jārīkojas bērna interesēs un visi lēmumi, kas attiecas uz bērniem, jāpieņem no bērna perspektīvas;

40.

uzskata, ka prioritāri ir preventīvi pasākumi grūtniecības laikā, bērnībā un pusaudžu vecumā, ar ko veicina profilakses kultūru un popularizē labu veselību;

41.

norāda, ka skola ir nozīmīga vieta, kurā stiprināt bērnu aizsardzības faktorus, kā arī agri atklāt alkohola pārmērīgu lietošanu un tās apdraudētus bērnus. Skolā sniegtajai izglītošanai par alkohola radītiem riskiem jābalstās uz zinātniskiem pierādījumiem, jo tikai informatīva rakstura programmas un pasākumi nav pietiekami efektīvi, un tiem būtu visaptverošā veidā jāsasniedz visi ar izglītību saistītās kopienas dalībnieki – skolēni, ģimene un skolotāji;

42.

uzsver, ka ir svarīgi samazināt alkohola pārmērīgu patēriņu pieaugušo vidū, arī izmantojot izglītojošos pasākumus, jo pieaugušo rādītais piemērs ir būtisks efektīvā profilakses darbā ar jauniešiem un jauniem pieaugušajiem; gan pieaugušajiem, gan bērniem paredzētos informācijas materiālus vajadzētu izstrādāt neatkarīgām pētniecības struktūrām; šajā nolūkā ir svarīgi sadarboties ar viesnīcu un ēdināšanas nozari izglītošanā par alkoholisko dzērienu atbildīgu piedāvājumu, lai maksimāli samazinātu pārmērīgu alkohola patēriņu pieaugušo vidū;

43.

uzskata par prioritāti īstenot profilakses programmas ģimenes lokā, jo tā ir svarīga vide bērnu audzināšanai un izglītošanai, kā arī stratēģiju, vērtību, iemaņu un prasmju tālāknodošanai.

44.

mudina ES iestādes uzlabot alkohola marķēšanu ES līmenī un izstrādāt ziņojumu, kā alkohola iepakojumu iekļaut spēkā esošajos tiesību aktos par satura marķēšanu, norādot piedevas uzturvērtību un kalorijas; norāda uz patērētāju tiesībām zināt produktu sastāvu, lai viņi varētu izdarīt apzinātu izvēli;

45.

uzskata, ka svarīgs papildinājums un līdzeklis informēšanai par alkohola radīto risku un tā mazināšanai būtu īpašs brīdinājums grūtniecēm, bērniem, jauniešiem un autovadītājiem. Ir svarīgi brīdinājumus pielāgot dažādām mērķgrupām; atzinīgi vērtē pasākumus, ko šajā jomā jau veikuši daži ražotāji un izplatītāji;

46.

iesaka ar izglītības un informācijas kampaņām panākt labāku informētību par uzdzīves dzeršanas radīto apdraudējumu un par vietām, kur saņemt padomu, atbalstu un terapiju;

47.

uzsver, ka plašsaziņas līdzekļiem ir svarīga nozīme, lai pienācīgi informētu par alkohola lietošanas riskiem;

48.

norāda, ka sociālekonomiski neaizsargātas grupas un jaunieši ir pakļauti lielākam veselības problēmu riskam, un mudina nepieļaut nevienlīdzības pieaugumu veselības aprūpes jomā. Viena no problēmām ir pārāk lēts un viegli pieejams alkohols, kas veicina lielu alkohola patēriņu un tādējādi rada aknu bojājumus un izraisa pāragru nāvi (19). Dalībvalstis var apsvērt kopīgus pasākumus, t. sk. pētījumus, lai nepieļautu ļoti lēta alkohola pārdošanu, tostarp tirdzniecību internetā;

49.

norāda, ka pastāv saikne starp alkohola pieejamību, pārmērīgu alkohola lietošanu un alkohola radīto kaitējumu. Pētījumi liecina, ka alkohola vieglāka pieejamība noved pie lielāka patēriņa un tādējādi pie biežākām veselības problēmām un kaitējuma (20);

50.

uzskata, ka dalībvalstis var noteikt vēl stingrākus ierobežojumus un pastiprināt kontroli attiecībā uz pirkšanu un pārdošanu, lai arī lielākajā daļā dalībvalstu ir noteikts 18 gadu vecuma ierobežojums. Citas iespējas ir ierobežot tirdzniecības vietu skaitu, aizliegt alkohola patēriņu un tirdzniecību publiskās vietās noteiktā laikā, ierobežot darba laiku un licences, kā arī īstenot atbildīgu alkohola pārdošanu, izmantojot profesionāļiem, izplatītājiem un viesnīcu personālam paredzētus apmācības pasākumus. Ierobežojumi jāpapildina ar to ievērošanas kontroli;

51.

atzīmē, ka riskants, pārmērīgs un atkarību izraisošs alkohola patēriņš palielina darbnespēju un pazemina darba ražīgumu, kā arī negatīvi ietekmē citas personas. 20–25 % no visiem nelaimes gadījumiem darbavietā ir iesaistītas reibumā esošas personas, tās apdraud drošību. Darbavieta ir svarīga vieta, kur īstenot profilaksi pret pārmērīgu alkohola lietošanu (21);

52.

norāda, ka jāņem vērā iespēja pārkāpējam piedalīties izglītības/rehabilitācijas programmās, kas ir alternatīva naudas sodam vai uzraudzības pasākumiem, it īpaši tad, ja pārkāpējs ir nepilngadīgs;

53.

uzsver, ka ar agrīnas iejaukšanās pasākumiem ir jārisina jautājums par alkohola lietošanu darbavietā. Darbavietās ir jābūt instrukcijām, kā šādās situācijās rīkoties. Tā būtu laba arodveselības aprūpes profilakse;

54.

uzsver, ka publiskais sektors var uzņemties vadību alkohola lietošanas profilakses jomā, lai nodrošinātu drošu un nekaitīgu darba vidi, arī tāpēc, ka daudzi publiskā sektora darbinieki sniedz nozīmīgus sociālos pakalpojumus iedzīvotājiem;

55.

norāda, ka ir nepieciešama savlaicīga piekļuve palīdzībai, ārstēšanai un aprūpei un ka ir svarīgi, lai bērni, kuru vecāki ārstējas pret alkohola atkarību un pārmērīgu lietošanu, saņemtu padomu un atbalstu. Viens no veidiem, kā novērst slimības, ir popularizēt veselīgu dzīvesveidu, sniedzot atbalstu saistībā ar riskantu alkohola patēriņu;

56.

uzskata, ka darba vidē jāveicina vienošanās starp arodbiedrībām un darba devēju organizācijām, iesaistot darba devējus profilakses pasākumu izstrādē;

57.

norāda, ka alkohola izraisītas aknu slimības bieži skar darbspējīga vecuma iedzīvotājus. Pastāv arī medicīniska rakstura saikne starp alkohola pārmērīgu lietošanu un vairākām citām smagām slimībām, piemēram, vēzi, sirds un asinsvadu slimībām un garīgām slimībām (22);

58.

norāda, ka ceļu satiksmē pieļaujamo alkohola promiļu ierobežojumi, informācijas kampaņas, izglītošana un uzraudzība palīdz uzlabot ceļu satiksmes drošību. Braukšana alkohola reibumā ir iemesls 25 % visu ceļu satiksmes negadījumu ar bojāgājušajiem (23);

59.

atzinīgi vērtē Komisijas 2014. gadā publicēto pētījumu par alkometriskajiem autobloķētājiem un to izmantošanu alkohola lietošanas izraisītu ceļu satiksmes negadījumu skaita samazināšanai (24);

60.

uzskata, ka iespējams darīt vairāk, lai Eiropas Savienībā paaugstinātu ceļu satiksmes drošību, tai skaitā izmeklēt ar alkohola lietošanu saistītus ceļu satiksmes negadījumus, un dalībvalstīm būtu jādalās pieredzē par efektīviem pasākumiem šajā jomā. Jaunajiem autovadītājiem ir svarīgi apzināties, kādas sekas izraisa braukšana reibumā.