21.4.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 125/1

Ziņotājs:

Oliver RÖPKE

1.1.

Vienotais tirgus ir liels sasniegums, un tas ir Eiropas integrācijas procesa pamats. Vienotajam tirgum vajadzētu būt Eiropas labklājības stūrakmenim. Euro un Šengenas nolīguma ieviešanai bija būtiska nozīme vienotā tirgus izveidē. Tomēr gan euro, gan Šengenas līgums aizvien vairāk ir pakļauts spiedienam – daļēji arī valstu tuvredzīgo interešu dēļ –, un pietiekami daudz iedzīvotāju arvien vairāk apšauba to lietderību, arī tādēļ, ka Eiropas iedzīvotāji ir patiesi nobažījušies.

1.2.

EESK vienmēr ir iestājusies par preču, pakalpojumu, kapitāla un maksājumu brīvas aprites un personu brīvas pārvietošanās stiprināšanu, kā arī par nepieciešamo līdzsvaru starp ekonomikas, sociālo un vides politiku. Ir jānodrošina nepārtraukta virzība uz sociālo un ekonomisko konverģenci starp dalībvalstīm.

1.3.

Lai turpinātu attīstīt vienoto tirgu, ir jālikvidē nevajadzīgi šķēršļi, tā nodrošinot izaugsmi, nodarbinātību, ilgtermiņa labklājību un lielā mērā konkurētspējīgu sociālo tirgus ekonomiku. Tas jo īpaši attiecas uz tādiem šķēršļiem tirgū kā nepietiekama kvalifikācijas un diplomu atzīšana, vietējie tehniskie ierobežojumi, regulatīvie šķēršļi, ko rada valstu atšķirīgās tiesību normas, vai e-pārvaldes risinājumu nepietiekama koordinācija ES līmenī.

1.4.

EESK pauž bažas par to, ka kopš finanšu krīzes ES vienotais tirgus nav piedzīvojis gandrīz nekādu izaugsmi. Eurozonā laikposmā no 2008. gada līdz 2015. gadam ekonomikas attīstības temps ir pat samazinājies par 1,6 %. Turklāt citas pasaules daļas, piemēram, ASV, Austrālija un Japāna, ir krietni apsteigušas Eiropas Savienību iekšzemes pieprasījuma un izaugsmes ziņā. Tādēļ jādara viss iespējamais, lai Eiropa vairāk pietuvinātos stratēģijas “Eiropa 2020” politisko mērķu sasniegšanai.

1.5.

EESK vēlreiz uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt uzņēmumu un darba ņēmēju pārrobežu mobilitāti. Vajadzētu ņemt vērā, ka pietiekami daudz iedzīvotāju arvien mazāk atbalsta vienotā tirgus principus. Viens no iemesliem ir pieaugošais negodīgas un nelikumīgas prakses turpināšanās risks pārrobežu pakalpojumu sniegšanas jomā. Augsts ļaunprātīgas izmantošanas risks ievērojami grauj darba ņēmēju un godīgu uzņēmumu uzticību vienotajam tirgum.

1.6.

Šīs tendences ir aktīvi jāvājina; ir svarīgi nodrošināt godīgu konkurenci arī uzņēmumu interesēs. Lai vienotais tirgus darbotos, jānodrošina pārrobežu pasākumu atbilstība Eiropas un valstu tiesību normām. Minētā iemesla dēļ EESK locekļu vairākums atbalsta visus centienus, kuru mērķis ir panākt, ka tiek īstenota Jean-Claude Juncker prasība, proti, Eiropas Savienībā par vienādu darbu, kas veikts vienā un tajā pašā vietā, tiktu nodrošināta vienāda samaksa.

1.7.

Lai arī vienotajam tirgum ir stingrs sociālais pamats, ko veido LESD un ES sekundārie tiesību akti, būtu jānodrošina labāks līdzsvars starp tirgus ekonomikas brīvību un primārajos tiesību aktos noteiktajām sociālajām pamattiesībām. Šāda pieeja ļautu mazināt to daudzo cilvēku neapmierinātību, kuri uzskata, ka vienotajā tirgū arvien vairāk netiek ievērotas viņu sociālās intereses un prasības.

1.8.

EESK principā atbalsta ES tiesību aktu efektivitātes pārbaudīšanu. Šai iniciatīvai varētu būt liela nozīme, lai mazinātu nevajadzīgu administratīvo slogu, kas atšķirīgu valstu vai reģionālo noteikumu dēļ tiek piemērots vienai un tai pašai darbības jomai. Tāpēc MVU interesēs būtu jāpārbauda saskaņoto tiesību aktu nepieciešamība. Taču EESK atkārtoti uzsver savu viedokli, ka augsti patērētāju aizsardzības standarti nav uzskatāmi par nevajadzīgu slogu.

1.9.

EESK uzsver: ņemot vērā digitālā vienotā tirgus milzīgo izaugsmes potenciālu, tas būtu jānosaka par vienu no politiskajām prioritātēm. Juridiskās neskaidrības, kas pastāv attiecībā uz nodarbinātību, ekonomiku un patērētājiem, ir steidzami jāizvērtē un jānovērš. Lai novērstu regulējuma nepilnības, Komisijai būtu jāīsteno skaidri reglamentējošie noteikumi par jauniem ekonomikas veidiem un jauniem uzņēmējdarbības modeļiem, tostarp dažādajiem sadarbīgās ekonomikas veidiem, vienotajā tirgū. Šajā sakarā pilnībā jāievēro piemērojamie tiesību akti un it īpaši jāaizsargā patērētāju un darba ņēmēju tiesības, kā arī godīga konkurence.

1.10.

Kapitāla tirgu savienības izveidei ir jāpaliek arī prioritātei, jo ar to saistītā pašu kapitāla piešķiršanas efektivitātes uzlabošanās var pozitīvi ietekmēt gan ekonomiku, gan nodarbinātību un patērētājus. Tādiem neseniem notikumiem kā Brexit nevajadzētu lieki aizkavēt vai apgrūtināt šo projektu īstenošanu.

1.11.

EESK atgādina, ka nodokļu politikas regulējuma nepilnības rada negodīgu konkurenci vienotajā tirgū. Tādēļ EESK atbalsta kopējas konsolidētas uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzes izstrādi, pārskatu sniegšanu par katru valsti, kā arī pašreizējos centienus nepieļaut nodokļu apiešanu un nodokļu oāzes. Minimālās uzņēmuma ienākuma nodokļa likmes ieviešana varētu būt šo iniciatīvu lietderīgs papildinājums un izbeigtu sacenšanos par zemāko nodokļa likmi.

1.12.

Sabiedriskajiem jeb vispārējas nozīmes pakalpojumiem ir liela nozīme sociālajā tirgus ekonomikā, un tie ir ļoti svarīgi visiem iedzīvotājiem. Vispārējas nozīmes pakalpojumi kā viena no ES kopīgajām vērtībām ir būtiski sociālās un teritoriālās kohēzijas sekmēšanai.

1.13.

“Principos un nosacījumos”, ko ES var noteikt attiecībā uz šiem pakalpojumiem, būtu jāņem vērā iepriekšminētais uzdevums, proti, veicināt sociālo un teritoriālo kohēziju. Saistībā ar Pakalpojumu direktīvas plānoto reformu EESK norāda uz ES Līgumu 26. protokolu par sabiedriskajiem pakalpojumiem, saskaņā ar kuru dalībvalstu valsts, reģionālajām un vietējām iestādēm ir liela rīcības brīvība vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu jomā.

1.14.

Attiecībā uz publisko iepirkumu ir vajadzīgi dažādi pasākumi, lai apkarotu negodīgu praksi, kuras dēļ konkursa dalībnieki ir spiesti iesniegt piedāvājumus, kas neatbilst taisnīguma principam, un dažreiz neievērot attiecīgās valsts tiesību aktos spēkā esošās un praksē pieņemtās minimālās prasības attiecībā uz algu, turklāt šāda prakse daudzos gadījumos rada ievērojamu izmaksu pārsniegumu. Īpaši būtu jānodrošina pārredzamība attiecībā uz labākā piedāvājuma cenu un sniegto pakalpojumu, un vēlāko iespējamo izmaksu pārsniegšanu. Mērķis ir ieviest principu, kas paredz labākā, nevis lētākā piedāvājuma pieņemšanu.

2.1.

Īstenojot Eiropas integrāciju, ir jātiecas sasniegt nepieciešamo līdzsvaru starp ekonomikas, sociālo un vides politiku. Preču, pakalpojumu, kapitāla un maksājumu brīva aprite, kā arī personu pārvietošanās brīvība ir jāpapildina ar to sociālo pamattiesību ievērošanu, kas ar Pamattiesību hartas starpniecību ir iestrādātas ES līgumos. Pamata sociālās tiesības ir praktiski jāīsteno iekšējā tirgū. Vienlaikus vienotajā tirgū ir jālikvidē joprojām pastāvoši nevajadzīgie šķēršļi, lai nodrošinātu ilgtermiņa labklājību un konkurētspējīgu sociālo tirgus ekonomiku.

2.2.

EESK ir vairākkārt norādījusi – pavisam nesen arī atzinumā par vienotā tirgus pilnīgošanu (1) –, ka vienotais tirgus ir Eiropas integrācijas centrāls elements, kas var dot tiešu un jūtamu labumu un radīt Eiropas valstu ekonomikas ilgtspējīgu izaugsmi.

2.3.

Vienotais tirgus ir būtisks sasniegums, un tam vajadzētu kalpot par Eiropas labklājības stūrakmeni. Izšķiroši pavērsiena punkti ceļā uz kopīga vienotā tirgus izveidi bija euro ieviešana eurozonā, kā arī Šengenas nolīgums. Tomēr pašlaik vērojama visai negatīva attieksme pret šiem sasniegumiem, un tas parāda, cik atšķirīgas ir ES dalībvalstu intereses. Zināmā mērā lēmumus joprojām pieņem un pārraudzību īsteno valstu līmenī.

2.4.

EESK norāda, ka tirgū joprojām pastāv būtiski šķēršļi, proti, neatbilstīga kvalifikāciju un diplomu atzīšana, mācību programmu nevienādība, tehniski vietējie ierobežojumi, regulējuma šķēršļi, ko galvenokārt rada vienotā tirgus sadrumstalotība valstu atšķirīgā tiesiskā regulējuma dēļ, un administratīvais slogs, piemēram, atbilstības valsts nodokļu sistēmai un muitas noteikumiem nodrošināšana, kā arī e-pārvaldības iespēju un tās risinājumu koordinācijas trūkums Eiropas līmenī.

2.5.

Komisijas mērķis ir ieviest pilnīgu saskaņošanu dažās jomā, taču tā rezultātā dažās dalībvalstīs varētu samazināties pašreizējais aizsardzības līmenis. EESK uzsver, ka tā vairākos atzinumos ir iebildusi pret šādiem pasākumiem. Pilnīga saskaņošana, ciktāl to vēlas Komisija, jāpanāk, saglabājot jau ieviesto aizsardzības līmeni.

2.6.

Dalībvalstu iedzīvotāji aizvien biežāk uzskata, ka Eiropa dara ļoti maz, lai aizsargātu sociālos standartus un ienākumus vai arī nodrošinātu taisnīgus nodokļus un taisnīgus sociālos maksājumus. Vienotajam tirgum ir stabila sociālā dimensija, kuras pamatā ir LESD un sekundārie ES tiesību akti, tomēr būtu jāapsver iespēja nodrošināt labāku līdzsvaru starp ekonomikas tirgus brīvībām un sociālajām pamattiesībām.

2.7.

Eiropas sociālo tiesību pīlārā paredzētajos pasākumos būtu jāatspoguļo ES dibināšanas principi un jāpamatojas uz pārliecību, ka ekonomikas attīstībai būtu jāsekmē lielāks sociālais progress un kohēzija un ka sociālā politika, kas nodrošina atbilstošus drošības tīklus saskaņā ar Eiropas vērtībām, būtu uzskatāma arī par produktīvu faktoru.

2.8.

Lai gan ES kohēzijas politikā ir daudz sasniegumu, reāla ekonomikas un sociālā konverģence starp dalībvalstīm vēl nebūt nav panākta un pastāv būtiskas atšķirības atalgojuma un sociālo standartu ziņā. Pašreizējais zemais algu līmenis dažās dalībvalstīs ir saistīts ar plašā Eiropas iekšējā tirgus vēsturisko attīstību un dabisko daudzveidību un atspoguļo gan vietējo ražošanas līmeni, gan daudzus citus faktorus, tai skaitā ieguldītāju intereses. Tomēr vairāk uzmanības būtu jāpievērš sociālajam dempingam, kas būtu jānosaka par negodīgu un nelikumīgu praksi, proti, noteikumu neievērošanu darba samaksas vai sociālās un veselības apdrošināšanas pabalstu izmaksas jomā, tādējādi iegūstot negodīgas priekšrocības salīdzinājumā ar konkurentiem (2).

2.9.

Kopš finanšu krīzes sākuma, proti, laikposmā no 2008. gada līdz 2015. gadam, ES vienotais tirgus ir pieaudzis tikai par 0,4 % – faktiski gandrīz nemaz. Eurozonā vērojams pat vienotā tirgus samazinājums par 1,6 %. Iekšzemes pieprasījuma ziņā lielākā daļa pārējo ekonomikas reģionu ir ievērojami pārspējuši Eiropas Savienību (piemēram, ASV +8,8 %, Austrālijā +17,9 %, Japānā +3,8 %) (3). Pasākumi, kas paredzēti pieprasījuma atdzīvināšanai vienotajā tirgū, piemēram, Eiropas Investīciju plāns ar Eiropas Stratēģisko investīciju fondu, vēl nav devuši vajadzīgos rezultātus.

2.10.

EESK pauž bažas, ka stratēģijā “Eiropa 2020” izvirzītie nodarbinātības un sociālie mērķi, kuru pamatā ir gudra, ilgtspējīga un integrējoša izaugsme, netiks sasniegti (4). Ekonomikas attīstības lejupslīde, lēna lietderīgu strukturālo reformu īstenošana un pieprasījuma trūkums vienotajā tirgū līdz šim ir radījis pretēju ietekmi: 2008. gadā nodarbinātības līmenis bija 70,3 %, savukārt 2014. gadā tas bija samazinājies līdz 69,2 %. Tomēr līdz 2020. gadam būtu jāsasniedz 75 % līmenis. Tā vietā, lai līdz 2020. gadam par 20 miljoniem samazinātu nabadzības un sociālās atstumtības skarto personu skaitu, 2014. gadā tas bija pieaudzis par 4,9 miljoniem. Turklāt līdz 2015. gada nogalei Eiropas Savienībā bez darba bija palikuši par vēl sešiem miljoniem vairāk iedzīvotāju nekā pirms krīzes.

2.11.

Vēl viens nozīmīgs stratēģijas “Eiropa 2020” aspekts ir izglītība. EESK atzinīgi vērtē to, ka izglītību un apmācību priekšlaikus pametušo iedzīvotāju īpatsvars bija sarucis no 14,2 % 2008. gadā līdz 11 %. Tāpat laikposmā no 2008. gada līdz 2015. gadam no 31,3 % līdz 38,7 % pieauga to personu īpatsvars, kuriem ir terciārā izglītība. EESK atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas izstrādāto prasmju stratēģiju un norāda, ka augsts kvalifikācijas līmenis ir obligāts priekšnoteikums uzņēmumu piesaistīšanai un jaunu darbvietu radīšanai.

2.12.

Apvienotās Karalistes lēmums izstāties no Eiropas Savienības ir liels izaicinājums Eiropas vienotajam tirgum. Gaidāmajās sarunās EESK iesaka balstīties uz visu vienotā tirgus pamatprincipu un pamatvērtību respektēšanu.

3.1.1.

Darbaspēka mobilitāte var būt svarīga gan uzņēmumiem, lai tiem būtu pieejams prasmīgs darbaspēks, gan pašnodarbinātajiem un darba ņēmējiem, kuriem tādējādi ir iespējas iegūt labu darbu, jaunas prasmes un izmantot labus darba apstākļus. Tomēr šķēršļi joprojām pastāv.

3.1.2.

Pētījumā par šķēršļiem un izmaksām (5) norādīts, ka īpaši liela ietekme uz darbaspēka mobilitāti būs savstarpēji izmantojamiem e-pārvaldības pakalpojumiem, kas samazinās izmaksas administratīvo pakalpojumu jomā un radīs ieguvumus gan iedzīvotājiem, gan uzņēmumiem. Lai nodrošinātu uzņēmumu un darba ņēmēju pārrobežu darbību, ir būtiski uzlabot profesionālo kvalifikāciju atzīšanu.

3.1.3.

Atzinumā “Pašnodarbinātā statusa ļaunprātīga izmantošana” (6) EESK uzsver, ka fiktīva pašnodarbinātība varētu izraisīt sociālā nodrošinājuma iemaksu neveikšanu, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, darba ņēmēju tiesību pārkāpšanu un nedeklarētu nodarbinātību, tādēļ tā būtu jālikvidē. Šajā saistībā EESK atzinīgi vērtē jau izveidoto Eiropas platformu nedeklarēta darba novēršanai, un tas ir solis pareizajā virzienā (7).

3.1.4.

Šīs platformas mērķis ir novērst nedeklarētu darbu un atturēt no tā, uzlabojot sadarbību starp dalībvalstu tiesībaizsardzības iestādēm, piemēram, darba inspekcijām, nodokļu un sociālās nodrošināšanas iestādēm. Šīs sadarbības ietvaros tiek veikta paraugprakses apmaiņa preventīvo un atturēšanas pasākumu jomā, apzināti kopēji principi darba devēju pārbaudei, veicināta personāla apmaiņa un kopīga apmācība, kā arī sekmēta kopīgu kontroles pasākumu īstenošana.

3.1.5.

Mūsdienās daudzus darba ņēmējus pieņem darbā kā “pašnodarbinātus pakalpojumu sniedzējus”, nevis darbinieku statusā, kā tas bija agrāk. Šiem cilvēkiem nav darba līguma, jo atbilstoši savam pašnodarbinātā statusam viņi strādā savā labā. Šādās darba attiecībās lielākajā daļā gadījumu nav jāievēro valsts darba tiesību akti. Jāizmanto skaidri un saistoši kritēriji, lai izvērtētu, vai persona faktiski ir uzskatāma par darbinieku vai patiesi pašnodarbinātu personu. Tāpēc EESK ir paudusi kritiku par Komisijas priekšlikumu direktīvai par viena dalībnieka sabiedrībām ar ierobežotu atbildību, norādot, ka tā “redakcija nav pietiekami labi izstrādāta” (8). Tādējādi tiek izdarīts spiediens uz mikrouzņēmumiem, MVU un īpaši tiem, kuri ir īsti pašnodarbinātie.

3.2.1.

1996. gada direktīvā ir noteikti ES reglamentējošie noteikumi, ar ko panāk pareizu un taisnīgu līdzsvaru starp mērķiem veicināt un atvieglot pārrobežu pakalpojumu sniegšanu, nodrošināt darbā norīkoto darba ņēmēju aizsardzību un garantēt vienlīdzīgus noteikumus ārvalstu un vietējiem uzņēmumiem.

3.2.2.

2014. gada Izpildes direktīvā (9) ir minēti jauni un spēcīgāki instrumenti cīņai pret apiešanu, krāpšanos un ļaunprātīgu izmantošanu, kā arī sodīšanai par to, un ar šo direktīvu papildina Direktīvu 96/71/EK un sekmē efektīvāku kompleksu regulējumu darba ņēmēju norīkošanai darbā.

3.2.3.

EESK ir nesen pieņēmusi atsevišķu atzinumu par Komisijas priekšlikumu direktīvas par darba ņēmēju norīkošanu darbā rezultatīvai pārskatīšanai un ir komentējusi galvenās izmaiņas un ierosinājumus (10), pamatojoties uz priekšsēdētāja Juncker politiskajām pamatnostādnēm, ko viņš prasījis īstenot nākamajam Komisijas sastāvam – Eiropas Savienībā par vienādu darbu, kas veikts vienā un tajā pašā vietā, būtu jāsaņem vienāda samaksa (11).

3.2.4.

Atzinumā “Taisnīgāka darba ņēmēju mobilitāte Eiropas Savienībā” (12) EESK mudināja Komisiju vērsties pret negodīgu praksi, kas izraisa sociālo dempingu. Šī problēma kļūst aizvien aktuālāka, jo praktiski piemēri dalībvalstīs liecina, ka pārrobežu kontekstā algu un sociālā dempinga risks strauji pieaug. Sociālās apdrošināšanas iestādes BUAK  (13) veiktās pārbaudes Austrijā liecina, ka no 7 238 Austrijas uzņēmumiem, kurus pārbaudīja 2015. gadā, par 38 uzņēmumiem radās aizdomas, ka saskaņā ar likumu par algu un sociālā dempinga novēršanu to darbiniekiem nemaksāja pietiekami lielu algu. Tas nozīmē, ka aizdomas par nepietiekamu samaksu darbiniekiem radās attiecībā uz 0,53 % uzņēmumu. Tajā pašā laikposmā tika pārbaudīts arī 1 481 uzņēmums, kas darbojas Austrijā, bet kura mītne citās ES valstīs. No minētajiem uzņēmumiem 398 gadījumos radās aizdomas par nepietiekamu darba samaksu darbiniekiem, t. i., par algu dempingu. Tie ir 26,87 %.

3.2.5.

Ārvalstu uzņēmumos, kuri darbojas pārrobežu mērogā un norīko darba ņēmējus, algu dempinga iespējamība ir 50 reižu lielāka nekā vietējo piegādātāju uzņēmumos. Šāda tendence liek aizdomāties par vienotā tirgus (ne)funkcionēšanu. Augsts ļaunprātīgas izmantošanas risks ievērojami grauj Eiropas darba ņēmēju uzticību iekšējam tirgum.

3.2.6.

Vēl viena problēma ir darba ņēmēju fiktīva norīkošana darbā. Ar fiktīvi darbā norīkotiem darba ņēmējiem saistītie gadījumi, t. i., situācijas ļaunprātīga izmantošana ar viltotām A1 norīkojuma apliecībām, liecina par problēmām, ko rada oficiāli vai valsts iestāžu izsniegti apliecinājumi, sertifikāti vai līdzīgi dokumenti. Tādējādi mikrouzņēmumiem, MVU un kvalificētiem darbiniekiem kļūst arvien grūtāk turēties pretī konkurentiem, kuri rīkojas negodīgi. Tāpēc ir jāizskauž darba ņēmēju fiktīva norīkošana darbā.

3.2.7.

Komisija nesen ierosināja grozīt Regulu (EK) Nr. 883/2004 par sociālā nodrošinājuma sistēmu koordinēšanu. EESK pieņems atsevišķu atzinumu saskaņā ar Eiropas Komisijas pieprasījumu, sagaidot, ka tiks izveidota modernizēta sociālās nodrošināšanas koordinācijas sistēma, kas atbilst sociālajai un ekonomiskajai realitātei dalībvalstīs un kurā ir ievēroti ES tiesību principi, it īpaši attiecībā uz vienlīdzīgu attieksmi un nediskrimināciju.

3.2.8.

EESK pieņem zināšanai priekšlikumu par pakalpojumu pasi (vai pakalpojumu identifikācijas karti), ar ko vajadzētu likvidēt nepieciešamību vairākkārt pieprasīt informāciju un dokumentus, kas jau ir iesniegti mītnes dalībvalstī, un to varētu izdarīt, izveidojot vienotu elektronisku repozitoriju dokumentu uzglabāšanai. EESK iebilst pret jebkādu galamērķa valsts principa vājināšanu. Tā izstrādās atsevišķu atzinumu par šo tematu.

3.3.1.

Būtībā pasākumi ES tiesību aktu efektivitātes pārbaudei būtu vērtējami atzinīgi. Iestāžu nolīgums, ko noslēgusi Komisija, Padome un Eiropas Parlaments, var nodrošināt lietderīgu satvaru, kas ļauj vieglāk sasniegt mērķi, proti, nodrošināt vienkāršākus un efektīvākus ES tiesību aktus. Tomēr sadarbojoties ir jānodrošina, lai ES tiesiskie standarti, kas piedāvā sociālus vai ekonomiskus ieguvumus, tiktu aizsargāti, nevis apšaubīti.

3.3.2.

Šis jautājums vienlīdz ietekmē gan MVU, gan patērētājus un darba ņēmējus. Saskaņā ar principu “vispirms domāt par mazajiem uzņēmumiem” ir īpaši svarīgi novērst nevajadzīgu slogu MVU. Nolūkā nodrošināt pienācīgu iekšējā tirgus darbību ir jāīsteno patērētāju aizsardzības politika, kuras pamatā būtu augsta līmeņa aizsardzība atbilstoši LESD 169. pantam.

3.3.3.

REFIT loma varētu būt nozīmīga arī tādu regulatīvo izmaksu mazināšanā, kas rodas, kad uz vienu jomu attiecas dažādi reģionālie noteikumi. Saskaņojot tiesību aktus, varētu ievērojami samazināt izmaksas un veicināt izaugsmi ES reģionos, jo šie šķēršļi tiktu likvidēti. Tādēļ būtu jāizpēta, vai to ir iespējams īstenot.

3.3.4.

Daudzi tiesību akti, kuri birokrātijas mazināšanas nolūkos ir pārskatāmi saskaņā ar REFIT programmu, attiecas uz tiesību normām, kas aizsargā darba ņēmēju un patērētāju standartus, un tāpēc tie sniedz ievērojamu sociālpolitisku un ekonomisku ieguvumu. EESK atkārtoti uzsver savu viedokli, ka augsti patērētāju aizsardzības standarti nav uzskatāmi par nevajadzīgu slogu.

3.3.5.

EESK norāda uz 2014. gada 14. decembra atzinumu (14) un atkārtoti izklāsta savu nostāju, ka lietpratīgs regulējums neatceļ pienākumu ievērot noteikumus par sabiedrības, patērētāju un darba ņēmēju aizsardzību un neatceļ arī standartus dzimumu līdztiesības jomā vai vides aizsardzības normas. Turklāt princips “vispirms domāt par mazajiem uzņēmumiem” nedrīkst atbrīvot mikrouzņēmumus un MVU no tiesību aktu piemērošanas, taču tiesību aktos ir jāņem vērā to intereses un vajadzības.

3.3.6.

Nekādi nav saprotama Komisijas atteikšanās turpināt darbu pie plānotās likumdošanas iniciatīvas saistībā ar frizieriem, lai gan starp Eiropas sociālajiem partneriem ir jau panākta vienošanās šajā jautājumā. Komisijas īstenotā pieeja ir pretrunā tāda sociālā dialoga principiem un vērtībām, kurā ievēro pārstāvības principu, un šāda rīcība nebūt nav tālredzīga, jo regulējuma trūkums arodveselības jomā var izraisīt arodslimības un tādējādi radīt ievērojamas izmaksas gan uzņēmumiem, gan publiskajam sektoram.

3.3.7.

EESK vērš uzmanību uz Eiropas sociālo partneru kopīgo deklarāciju par jaunu sociālā dialoga sākumu; minētās deklarācijas pamatā ir tematiskajās grupās gūtie rezultāti, un tajā norādīts uz mijiedarbību starp ES sociālo dialogu un labāka regulējuma koncepciju.

3.3.8.

EESK atzinīgi vērtē dialoga uzsākšanu nesen izveidotajā REFIT platformā. Papildus uzņēmējdarbības atvieglošanas un darba ņēmēju standartu nodrošināšanas mērķiem gan Komisijai, gan šīs platformas ekspertiem, cenšoties vienkāršot ES tiesību aktus, ir jāgarantē patērētāju tiesību aizsardzība.

3.4.1.

Digitālajam vienotajam tirgum ir jābūt vienai no prioritātēm, ņemot vērā ieguvumus, kas gaidāmi, ja šajā jomā pabeigtu vienotā tirgus izveidi. Ir aplēsts, ka saistībā ar digitālā vienotā tirgus izveidi gada IKP ieguvums varētu būt EUR 415 miljardi (15).

3.4.2.

EESK piekrīt Eiropas Komisijai, ka ir jāanalizē un jārisina pašreizējā juridiskā nenoteiktība nodarbinātības, ekonomikas un patērētāju aizsardzības jomā. Šajā saistībā uzmanība jāpievērš tam, lai tiktu aizsargāti pašreizējie darba, sociālie un patērētāju aizsardzības standarti un nodrošināts uzticams tiesiskais regulējums uzņēmumiem. Digitālajā vienotajā tirgū nevajadzētu pastāvēt atšķirīgiem noteikumiem attiecībā uz “pilnībā digitālo” pasauli un “nedigitālo” pasauli. Komisijas uzdevums būtu nodrošināt juridiskos standartus, ko varētu izmantot gan digitālajā, gan nedigitālajā vienotajā tirgū.

3.4.3.

Atzinumā “Nepamatota ģeogrāfiskā bloķēšana digitālajā jomā” (16) EESK atzinīgi vērtē priekšlikumu regulai par ģeogrāfisko bloķēšanu kā digitālā vienotā tirgus stratēģijas neatņemamu elementu gan uzņēmumiem, gan arī patērētājiem. Tomēr tas ir tikai neliels solis, kas neko būtiski nemainīs. Ir jāizbeidz ģeobloķēšanas prakse, t. i., diskriminācija, kas patērētājiem liedz piekļuvi tiešsaistes pakalpojumiem dzīvesvietas vai ģeogrāfiskās interneta adreses, vai valstspiederības dēļ. Par diskrimināciju vienotajā tirgū var uzskatīt arī praksi, kad patērētāju novirza uz vietējo tīmekļa vietni, kurā cenas ir augstākas. EESK izvērtēs secinājumus, ko 2016. gada novembrī izdarījusi Konkurētspējas padome attiecībā uz ierosinātā teksta vispārējo koncepciju, un skaidri uzsver, ka ir jānošķir cenu diskriminācija un cenu diferencēšana.

3.4.4.

Tādās jomās kā ģeogrāfiskā bloķēšana, sūtījumu pārrobežu piegāde, pārrobežu apdrošināšana, autortiesību licencēšana un finanšu tirgi ir jāņem vērā, ka Eiropas Savienība un dalībvalstis ir galvenokārt atbildīgas par šķēršļu likvidēšanu pārrobežu tirdzniecībai un labākas tirgus darbības nodrošināšanu.

3.4.5.

Ņemot vērā datu brīvu plūsmu, ir jānodrošina lielāka personas datu un privātuma aizsardzība, kas nākotnē būs ļoti nozīmīga, un uzmanība jāpievērš arī tam, lai politika lielo datu, mākoņpakalpojumu un lietiskā interneta jomā būtu saskaņota.

3.4.6.

Aizvien plašākā ekonomikas digitalizācija rada jaunus uzņēmējdarbības modeļus un paver jaunas iespējas, tomēr rada arī jaunus izaicinājumus. Komitejā par šo jauno parādību ir notikušas padziļinātas diskusijas, pēc kurām izstrādāti vairāki atzinumi (17).

3.4.7.

Turklāt, lai šis instruments būtu tiešām efektīvs, Komisijai vajadzētu turpināt izstrādāt priekšlikumu par vienoto digitālo vārteju.

3.4.8.

Lai Eiropas iedzīvotājiem nodrošinātu efektīvāku un ilgtspējīgāku ekonomikas izaugsmi, sociālās kohēzijas panākšanā būtiska nozīme ir sociālajai un sadarbības uzņēmējdarbībai. EESK atkārtoti aicina Komisiju pēc iespējas ātrāk īstenot daudzus politiskus pasākumus, kas nepieciešami, lai ES līmenī un katrā dalībvalstī tiktu atbalstīts un īstenots uzticams sadarbīgais patēriņš visās tā izpausmēs un lai šī uzticēšanās vairotos (18).

3.5.1.

Komisija 2015. gadā publicēja rīcības plānu par Eiropas kapitāla tirgu savienības izveidi. Komitejas skatījumā (19) šai savienībai pilnībā jābūt vērstai uz ekonomiskās un finansiālās stabilitātes nodrošināšanu ES, un ar tās palīdzību ir jāpanāk kapitāla piešķiršanas adekvātuma un efektivitātes uzlabošanās tā, lai pozitīvas sekas skartu gan ieguldījumus un izaugsmi, gan nodarbinātību un patērētājus. Vienlaikus komiteja (20) pauda arī bažas par to, cik laika vajadzēs gala rezultāta sasniegšanai, turklāt šīs bažas ir tikai pastiprinājušās dažu tādu notikumu ietekmē kā Brexit un citi notikumi, kas minēti iepriekš (sk. 2. punktu).

3.5.2.

Rīcības plāns ietver vismaz 33 pasākumus, ko īstermiņā vai vidējā termiņā ir paredzēts īstenot dažādās jomās. Daži no šiem pasākumiem ļauj piesaistīt papildu finansējumu, jo īpaši MVU un mājsaimniecību vajadzībām. Komiteja uzskata (21), ka šie priekšlikumi būtu jāīsteno īstermiņā, ņemot vērā drošības, pārredzamības un izpildes principus. Runājot par drošības un stabilitātes nodrošināšanas vēlmi, komiteja (22) jau vairākkārt ir norādījusi, ka būtu jārisina ēnu banku problēma un ir jāparedz to regulējums.

3.5.3.

Finanšu tirgu regulējums Eiropas Savienībā un tā izpilde nebija pietiekams līdzeklis, lai novērstu spekulatīvas darbības, pārmērīgas parādsaistības un bezatbildīgu riska uzņemšanos, kas izraisīja finanšu krīzi, kura būtiski ietekmēja visu sabiedrību. EESK atgādina Komisijai, ka tai jānāk klajā ar priekšlikumu par privāto mājsaimniecību pārmērīgām parādsaistībām.

3.6.1.

Kā jau EESK argumentēja 2012. gada ziņojumā “Šķēršļi Eiropas vienotajā tirgū”, trūkumi nodokļu politikas regulējuma jomā veicina negodīgu konkurenci. Atzinīgi vērtējami Eiropas Komisijas plāni par kopējo konsolidēto uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi. EESK ir izveidojusi izpētes grupu šajā jautājumā. Lai izbeigtu sacensību par zemāko uzņēmumu ienākuma nodokli un nodrošinātu taisnīgāku nodokļu politiku, varētu paredzēt arī obligātās uzņēmumu ienākuma nodokļa likmes ieviešanu.

3.6.2.

Atzinīgi būtu jāvērtē ar nodokļiem saistītās informācijas apmaiņa dalībvalstu vidū un tiesiskie pasākumi tādu visbiežāk novēroto metožu apturēšanai, ko izmanto, lai izvairītos no nodokļu maksāšanas. Īpaši svarīgi ir katrā valstī ieviest ziņošanas prasību uzņēmumiem, kuri darbojas pārrobežu mērogā, vienlaikus gan nepalielinot nevajadzīgu administratīvo slogu.

3.6.3.

Jāīsteno arī pasākumi, kas vērsti pret nodokļu oāzēm. Eiropas Parlamenta rīkotajā uzklausīšanas sanāksmē ekonomists un Nobela prēmijas laureāts Joseph Stiglitz aicināja visā pasaulē veikt pasākumus pret šādām sistēmām, kas ļauj izvairīties no nodokļu maksāšanas (23). Francijas zinātnieks Gabriel Zucman lēš, ka nodokļu oāzēs visā pasaulē atrodas finanšu līdzekļi aptuveni 5 800 miljardu euro apmērā, no kuriem 80 % nav aplikti ar nodokļiem (24). Nolūkā risināt jautājumu par nodokļu oāzēm Komisija šobrīd ir ierosinājusi pasākumus starptautiskā līmenī.

3.6.4.

Vispirms jānodrošina, ka tiek īstenoti nolīgumi par savstarpēju palīdzību un atsevišķo valstu starpā tiek automātiski veikta informācijas apmaiņa. Attiecībā uz starptautiskiem uzņēmumiem vajadzētu apsvērt iespēju izveidot starptautisku nodokļu revīziju tīklu. Ja aktīvi un kapitāls tiek pārsūtīts uz valstīm, kas klasificētas kā nodokļu oāzes, iesākumā finanšu iestādēm varētu noteikt pienākumu ziņot par pārsūtījumiem, kurus tās veic (25).

3.7.1.

Jau 2012. gada ziņojumā par šķēršļiem vienotajā tirgū EESK norādīja uz šķēršļiem, kādi pastāv pakalpojumu nozarē. Komisija ir secinājusi, ka daudzas dalībvalstis nepilda pienākumu ziņot ES iestādēm par reglamentējošiem pasākumiem, tāpēc Komisijai ir grūti novērtēt, vai jauns regulējums ir pamatots un samērīgs.

3.7.2.

Tāpēc Komisija ir iecerējusi reformēt ziņošanas procedūru, un turpmāk tā attieksies arī uz tādiem pakalpojumiem, kas šobrīd neietilpst Pakalpojumu direktīvas darbības jomā. Komisijai ir jārūpējas par to, lai priekšlikumi neapdraudētu dalībvalstu suverenitāti un neliktu apšaubīt demokrātijas principu.

3.7.3.

Vispārējas nozīmes pakalpojumiem ir svarīga loma sociālā tirgus ekonomikā. Sabiedrībai sevišķi būtiski pakalpojumi ir mājokļi, ūdens un elektrības pieejamība, atkritumu un notekūdeņu izvešanas pakalpojumu pieejamība, sabiedriskā transporta, veselības aprūpes, sociālo pakalpojumu, jauniešu un ģimenes pakalpojumu pieejamība, kā arī kultūras un saziņas pieejamība. Vispārējas nozīmes pakalpojumi ir viena no ES kopīgajām vērtībām un ir būtiski sociālās un teritoriālās kohēzijas sekmēšanai. “Principos un nosacījumos” būtu jāņem vērā sociālās un teritoriālās kohēzijas veicināšanas nozīme.

3.7.4.

Saistībā ar plānoto Pakalpojumu direktīvas reformu EESK norāda uz ES Līguma 26. protokolu par sabiedriskiem pakalpojumiem, proti, uz juridiski saistošu LESD 14. panta interpretēšanu: atkarībā no dalībvalstu kultūras, sociālajām un ģeogrāfiskajām atšķirībām valsts, reģionālajām un vietējām iestādēm ir liela rīcības brīvība vispārējas ekonomiskas nozīmes pakalpojumu jomā. Attiecībā uz minētajiem pakalpojumiem, kuri ir jādara pieejami atbilstoši patērētāju vajadzībām, ir jānodrošina augsts kvalitātes, drošības un pieejamības līmenis un vienlīdzīga attieksme, kā arī jāveicina vispārēja piekļuve un patērētāju tiesības, vienlaikus nodrošinot to efektivitāti un pareizu pārvaldību.

3.8.1.

Publiskā iepirkuma jomā nav nekādu statistikas datu par faktiskajām izmaksām salīdzinājumā ar tām izmaksām, ko konkursa procesā norādījis labākais pretendents. Daudzos gadījumos izmaksas tiek ievērojami pārsniegtas (26).

3.8.2.

Atkal un atkal tiesības tiek piešķirtas negodīgiem pretendentiem, kuru piedāvājuma izmaksas ir zemākas par taisnīgu cenu un kuri izmanto neuzticamus apakšuzņēmējus. Tāpēc nereti rodas papildu izmaksas, kas pārsniedz otrā vai trešā labākā piedāvājuma cenu.

3.8.3.

Lai ierobežotu šādu praksi, jāveic vairāki pasākumi: ieviešot elektronisko iepirkuma procedūru, vajadzētu rasties iespējai vākt statistikas datus, kas ļauj atpazīt zemas cenas piedāvātājus un veicināt atbildīgo personu pareizu rīcību. Lai gādātu par pārredzamību attiecībā uz izmaksu iespējamu pārsniegšanu, statistisko apsekojumu ietvaros ir centrāli jāreģistrē labākā piedāvājuma cena un secīgās faktiskās izmaksas. Piedāvājumi, kuru pamatā ir cena, kas neatbilst obligātajām prasībām, kuras noteiktas attiecīgajos valsts tiesību aktos un praksē, ir jāizslēdz no konkursa, tādējādi novēršot iespējamu steigu samazināt izmaksas un kvalitāti.