Brisel?, 24.8.2016

COM(2016) 533 final

KOMISIJAS ZIŅOJUMS

par to, kā 2015. gadā piemērota Regula (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem


Sabiedrības piekļuves ES iestāžu dokumentiem tiesību efektīva realizēšana ir viens no vairākiem līdzekļiem, ar kuru palīdzību ES cenšas uzlabot pārredzamību un pārskatatbildību savu pilsoņu priekšā.

Komisija 2015. gadā turpināja pildīt savu stingro apņemšanos dažādos veidos uzlabot pārredzamību.

2015. gada decembra beigās tika publicēta informācija par vairāk nekā 7000 divpusējām sanāksmēm starp komisāriem, kabineta locekļiem un ģenerāldirektoriem, kā arī interešu pārstāvjiem. Tādā veidā pilsoņi un ieinteresētās personas var uzzināt, kurš un kādos jautājumos tiekas ar Komisiju.

Jauna, uzlabota Pārredzamības reģistra versija tika izdota 2015. gada janvārī. Komisijas lēmums, ka Komisāri, kabinetu locekļi un ģenerāldirektori tiekas tikai ar tiem interešu pārstāvjiem, kas ietverti Pārredzamības reģistrā, ir ievērojami uzlabojis to struktūrvienību redzamību, kas cenšas ietekmēt politikas veidošanu un īstenošanu ES līmenī. Reģistra apjoms turpināja pastāvīgi pieaugt, un pašlaik tajā ir vairāk nekā 9300 ieraksti, un kopš 2015. gada janvāra tajā ir reģistrētas vairāk nekā 3600 jaunas personas 1 .

Komisija 2015. gada maijā iepazīstināja ar savu labāka regulējuma programmu, kuras daļu tā īstenoja 2015. gada otrajā pusgadā nolūkā nodrošināt, ka ES politikas mērķi tiek sasniegti efektīvi, iedarbīgi un pārredzami. Pagājušajā gadā Komisijas ierosinātajā un nesen pieņemtajā Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu ir atspoguļota Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas kopīga apņemšanās uzlabot pārredzamību visā Eiropas lēmumu pieņemšanas ciklā. Komisija ir iedibinājusi arī tādus jaunus mehānismus ieinteresēto personu atsauksmēm, kas paredzēti ļoti agrīnās priekšlikuma sagatavošanas stadijās, publicējot ceļvežus un sākotnējus ietekmes novērtējumus.

Komisija pilda savu 2014. gada novembra apņemšanos ieviest vairāk pārredzamības sarunās ar ASV par transatlantiskās tirdzniecības un ieguldījumu partnerību (TTIP). Sākot ar 2015. gada janvāri Komisija ir regulāri publicējusi un atjauninājusi TTIP dokumentu sarakstu un publiskojusi vairākus sarunu tekstus un detalizētus sarunu kārtu pārskatus.

Izmantojot šo paplašināto pārredzamības programmu, viens no galvenajiem Komisijas stūrakmeņiem ceļā uz pārredzamību joprojām ir tiesības piekļūt dokumentiem, kā noteikts Līguma par Eiropas Savienības darbību 15. panta 3. punktā un Regulā 1049/2001. Vienlaikus Komisija papildināja savu proaktīvo rīcību, publicējot plašu informāciju un dokumentus savās dažādajās tīmekļa vietnēs.

Šajā ziņojumā, kas sagatavots saskaņā ar 17. panta 1. punktu Regulā (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem 2 , ir sniegta informācija par to, kā Komisija 2015. gadā piemērojusi noteikumus par piekļuvi dokumentiem. Tajā ietverti dati par piekļuves pieprasījumu skaitu un pozitīvo atbilžu attiecību, un tie pamatoti ar statistikas datiem, kas apkopoti pielikumā 3 .

Statistika atspoguļo pieteikumu un atbilžu skaitu 4 , nevis pieprasīto vai izsniegto dokumentu skaitu, kas bija daudz lielāks. Pieteikums var attiekties uz vienu dokumentu, taču biežāk tas attiecas uz vairākiem dokumentiem vai pat veselām lietām saistībā ar konkrētu tēmu vai procedūru. 5  

Šī statistika acīmredzami pierāda tiesību piekļūt dokumentiem nozīmību Komisijas pārredzamības politikā, jo pieprasītie dokumenti tika darīti pieejami daļēji vai pilnībā 84% gadījumu sākotnējo pieteikumu posmā, un 41% gadījumu atkārtotu pieteikumu posmā tika sniegta plašāka vai pat pilna piekļuve.

1.Reģistri un tīmekļa vietnes

1.1.Komisijas dokumentu reģistrā 2015. gadā tika iekļauti 18 945 6 jauni dokumenti 7 (skatīt pielikuma 1. tabulu).

1.2.Komisijas publiskajā reģistrā 2015. gadā bija iekļauti šādi dokumenti: COM, SEC, C, JOIN, SWD, OJ un PV 8 . Komisija 2015. gadā nesagatavoja un nesaņēma nevienu slepenu dokumentu 9 , kas atbilstu kādai no šīm dokumentu kategorijām.

1.3.Šajā tabulā redzama 2015. gada statistika par skatījumiem sadaļā "Piekļuve dokumentiem" tīmekļa vietnē EUROPA 10 .



Vienreizēji apmeklētāji

Apmeklējumi

Skatītās lapas

Kopā

15 525

18 939

23 324

Vidēji mēnesī

1294

1578

1944

2.Sadarbība ar citām iestādēm, uz kurām attiecas regula

Trīs iestādes (Eiropas Parlaments, Padome un Komisija) regulāri rīko tehniskas sanāksmes administratīvā līmenī, lai dalītos pieredzē, izstrādātu labāko praksi un nodrošinātu konsekventu regulas piemērošanu.

3.Piekļuves pieteikumu analīze

3.1.Pieprasījumu par piekļuvi dokumentiem plūsma 2015. gadā sākotnējo pieteikumu posmā pieauga par vairāk nekā 8% (6752 pieteikumi 2015. gadā, salīdzinot ar 6227 pieteikumiem 2014. gadā). Līdzīgi pieauga sākotnējo atbilžu skaits, kas sniegtas, pamatojoties uz Regulu 1049/2001 – no 5637 atbildēm 2014. gadā līdz 5819 atbildēm 2015. gadā (skatīt pielikuma 2. tabulu).

3.2.Attiecībā uz atkārtotiem pieteikumiem, kuri Komisijai jāizskata attiecībā uz sākotnējiem pilniem vai daļējiem atteikumiem, saņemto pieteikumu skaits nedaudz samazinājās (284 jauni atkārtoti pieteikumi 2015. gadā salīdzinājumā ar 300 pieteikumiem 2014. gadā). Attiecīgi samazinājās arī sniegto atkārtoto atbilžu skaits: no 327 atbildēm 2014. gadā līdz 291 atbildei 2015. gadā (skatīt pielikuma 5. tabulu).

3.3.No sākotnējiem pieprasījumiem lielāko daļu saņēma Veselības un pārtikas nekaitīguma ģenerāldirektorāts (9,2% 11 no kopskaita), savukārt ģenerālsekretariāts saņēma otru lielāko pieprasījumu skaitu, tam samazinoties no 11,6% 2014. gadā līdz 8,7% 2015. gadā. Trešais lielākais rādītājs sākotnējo pieprasījumu skaita ziņā bija Iekšējā tirgus, rūpniecības, uzņēmējdarbības un MVU ģenerāldirektorātam, pieprasījumu skaitam palielinoties no 5% līdz 8,6%. Vēl četri ģenerāldirektorāti saņēma pieprasījumu virkni, kas atbilda vairāk nekā 5% no kopējā pieprasījumu skaita (konkurence, iekšējā sadarbība un attīstība, vide, nodokļi un muitas savienība). Pārējie ģenerāldirektorāti saņēma mazāk nekā 5% no visiem sākotnējiem pieprasījumiem (skatīt pielikuma 10. tabulu).

3.4.Vairums pieteikumu 2015. gadā saņemti no pilsoņiem, kas nenorādīja savu sociāli profesionālo profilu (23% no pieteikumu kopskaita). Visbiežāk savu sociāli profesionālo profilu norādīja akadēmisko aprindu pārstāvji – 22,3% no sākotnējo pieteikumu iesniedzējiem (salīdzinot ar 19,8% 2014. gadā), savukārt trešajā vietā bija pilsoniskā sabiedrība ar 15,6% no visiem pieteikumiem. Ceturtajā vietā bija juristu pieteikumi, kuru skaits ir ievērojami samazinājies – no 18,3% 2014. gadā līdz 13% 2015. gadā (skatīt pielikuma 8. tabulu).

3.5.Attiecībā uz ģeogrāfisko sadalījumu visvairāk pieteikumu joprojām tiek saņemti no Beļģijas (26,8%) un Vācijas (11,7%). Ievērojami ir palielinājies pieteikumu skaits no Spānijas – no 6,2% 2014. gadā līdz 9,9% 2015. gadā, ierindojoties trešajā vietā. Tai seko Francija un Apvienotā Karaliste (katrai no tām 7,6%), Itālija (7,3%) un Nīderlande (5,5%). Neviena no pārējām dalībvalstīm nepārsniedza 5% no pieteikumu skaita (skatīt pielikuma 9. tabulu).

4.Izņēmumu piemērošana piekļuves tiesībām

4.1.2015. gadā sākotnējo pieteikumu posmā pilna piekļuve tika nodrošināta vairāk nekā divos no trim gadījumiem, kas ir neliels samazinājums, salīdzinot ar iepriekšējo gadu (68,8%, salīdzinot ar 72,8% 2014. gadā) 12 . Pozitīvu atbilžu par daļēju piekļuvi proporcija saglabājās pamatā nemainīga (15,3% 2015. gadā, salīdzinot ar 15,4% 2014. gadā), un jānorada uz relatīvi zemo proporciju trīs iepriekšējos gados (7,6%, 8,6% un 10,7% attiecīgi 2011., 2012. un 2013. gadā). 2015. gadā 15,9% pieteikumu tika noraidīti (salīdzinot ar 11,9% 2014. gadā), t.i., līdzīgi kā iepriekšējos gados (16,9% un 14,5% attiecīgi 2012. un 2013. gadā)

4.2.To gadījumu skaits, kuros pēc iesniegta atkārtota pieteikuma sākotnējais atteikums (pilnīgs vai daļējs) tika anulēts, saglabājās stabils 41,3% līmenī (attiecīgais rādītājs procentos 2012., 2013. un 2014. gadā bija 43%, 44% un 43%). Plašāka (bet ne pilnīga) piekļuve par sākotnējā līmenī atļauto tika piešķirta 31,7% gadījumu (kas ir pieaugums salīdzinājumā ar trim iepriekšējiem gadiem, tam svārstoties 24% apmērā). Atkārtotu pieteikumu skaits, kuru rezultāta tika sniegta pilnībā pozitīva atkārtota atbilde, bija zemāks (9,6%) par iepriekšējo gadu rādītāju (kad tas svārstījās no 15 līdz 20%)11 (skatīt pielikuma 6. tabulu).

4.3.Attiecībā uz piemērotajiem izņēmumiem, personu privātās dzīves un neaizskaramības aizsardzība joprojām kalpoja par galveno pamatu (pilnīgam vai daļējam) atteikumam sākotnējo pieteikumu posmā (ar pieaugumu no 21% 2014. gadā un 29,4% 2015. gadā11). Tam sekoja izņēmums, kura nolūks ir aizsargāt pārbaužu, izmeklēšanas un revīziju mērķus un kurš tika piemērots retāk nekā iepriekšējos gados (20,9% 2015. gadā, salīdzinot ar 25,3%, 23,6% un 25% attiecīgi 2012., 2013. un 2014. gadā) (skatīt pielikuma 4. tabulu).

4.4.Retāk tika piemērots arī izņēmums saistībā ar lēmumu pieņemšanas procesa aizsardzību, ieņemot trešo vietu (20,3% 2015. gadā, salīdzinot ar 25,2%, 27,1% un 22,1% attiecīgi 2012., 2013. un 2014. gadā). Komerciālo interešu aizsardzība kā izņēmums tika izmantota gandrīz identiski bieži (14,8% 2015. gadā, salīdzinot ar 14,9% 2014. gadā), savukārt starptautisko attiecību aizsardzības izņēmums tika piemērots retāk nekā iepriekšējos gados (4,9% 2015. gadā, salīdzinot ar 6,2% un 7,3% attiecīgi 2013. un 2014. gadā) (skatīt pielikuma 4. tabulu).

4.5.Atkārtotu pieteikumu līmenī biežāk minētais pamatojums atteikumam par (pilnīgu vai daļējai) piekļuvi tāpat kā iepriekšējos gados bija pārbaužu, izmeklēšanas un revīziju mērķu aizsardzība. Šā izņēmuma atteikuma pamatošanai palielinājās no 33% 2014. gadā līdz 37,7% 2015. gadā. Lēmumu pieņemšanas procesa aizsardzība kā izņēmuma piemērošana nedaudz palielinājās no 14,5% 2014. gadā līdz 16,4% 2015. gadā, taču saglabājās stabila salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem, turpretī izņēmuma attiecībā uz personas privāto dzīvi un neaizskaramību kā galvenā atteikuma iemesla relatīvā nozīme samazinājās no 18,1% 2014. gadā līdz 15,6% 2015. gadā.

4.6.Trešajā, ceturtajā un piektajā vietā ierindojās izņēmumi, kas attiecas uz komerciālo interešu aizsardzību (13,1%), starptautiskajām attiecībām (7,4%) un tiesvedību un juridiskām konsultācijām (4,9%).

5.Sūdzības Eiropas Ombudam

5.1.2015. gadā Ombuds pabeidza izskatīt 16 sūdzības par to, kā Komisija izskata pieprasījumus par piekļuvi dokumentiem, un tikai divos gadījumos izteica kritisku piezīmi. 13

5.2.2015. gadā Ombuds uzsāka 11 jaunas izmeklēšanas lietās, kurās piekļuve dokumentiem bija sūdzības galvenā vai papildu daļa. Tas ir ievērojams samazinājums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, kad tika uzsāktas 30 jaunas izmeklēšanas.

6.Izskatīšana tiesā

6.1.Tāpat kā iepriekšējos gados, 2015. gadā tika pieņemta būtiska jauna judikatūra.

6.2.Tiesa pasludināja divus apelācijas spriedumus lietās, kurās Komisija bija tiesvedībā iesaistītā puse.

Stichting Corporate Europe Observatory spriedumā 14 Tiesa izskaidroja, ka ES tiesībās nav nekāda pamatojuma vispārīgai prezumpcijai par to, ka dokumenta nosūtīšana kolektīvām vienībām (piemēram, tirdzniecības asociācijām) pati par sevi nozīmētu, ka šāds dokuments faktiski ir bijis paredzēts lielam personu skaitam un tādēļ būtu jāpublisko. Savā ClientEarth spriedumā 15 Tiesa izslēdza iespēju balstīties uz Orhūsas konvencijas 4. panta 1. un 4. punktu, vērtējot Regulas 1049/2001 4. panta 2. punkta trešā ievilkuma par pārbaužu, izmeklēšanas un revīziju mērķu aizsardzību likumīgumu. Tiesa arī apstiprināja to, ka uz atbilstības pētījumiem, kas lēmuma par piekļuvi pieņemšanas brīdī jau bija noveduši pie procedūras sakarā ar pienākumu neizpildi pirmstiesas posma saskaņā ar LESD 258. pantu, attiecas vispārīgā nepubliskošanas prezumpcija. Par citiem pētījumiem ir jāveic atsevišķa analīze, lai novērtētu, vai tie ir vai nav pilnībā darāmi pieejami.

6.3.Savukārt Vispārējā tiesa pasludināja astoņus spriedumus saistībā ar tiesībām piekļūt dokumentiem lietās, kurās Komisija bija tiesvedībā iesaistītā puse.

Attiecībā uz revīzijas procedūrām Vispārējā tiesa apstiprināja, ka šādu revīzijas procedūru norises laikā uz dokumentiem, kas ietilpst revīzijas lietā, neapšaubāmi pilnībā attiecas Regulas 1049/2001 4. panta 2. punkta trešajā ievilkumā minētais izņēmums attiecībā uz pārbaužu, izmeklēšanas un revīziju mērķu aizsardzību, un nav nepieciešams konkrēti un atsevišķi izskatīt katru dokumentu 16 .

Attiecībā uz Regulas 1049/2001 4. panta 2. punkta otro ievilkumu par juridisko konsultāciju un tiesvedības aizsardzību Vispārējā tiesa uzskatīja, ka LESD 15. panta 3. punktu ceturtā daļa neizslēdz Eiropas Savienības tiesās rakstiski iesniegtu informāciju no tiesībām piekļūt dokumentiem  17 . Šajā sakarā Eiropas Komisija iesniedza apelāciju par šo spriedumu, kas joprojām tiek izskatīta (skatīt 6.8. punktā minēto lietu C-213/15 P).

Attiecībā uz Direktīvā 98/34 noteikto ziņošanas kārtību Vispārējā tiesa uzskatīja, ka šāda kārtība nav uzskatāma par izmeklēšanu Regulas 1049/2001 4. panta 2. punkta trešā ievilkuma nozīmē 18 . Francija ar Eiropas Komisijas (kas iestājusies lietā) atbalstu iesniedza apelāciju par šo spriedumu (skatīt 6.8. punktā minēto lietu C-331/15 P).

Attiecībā uz to, ka datu bāzes tiek kvalificētas kā dokumenti, Vispārējā tiesa apstiprināja iepriekš pieņemtu nolēmumu par to, ka elektronisko datu bāzu daļas uzskatāmas par dokumentiem Regulas 1049/2001 nozīmē tikai tad, ja datus var izgūt, veicot parasto vai ikdienas meklēšanu 19 . Prasītājs iesniedza apelāciju par šo spriedumu (skatīt 6.8. punktā minēto lietu C-491/15 P).

Attiecībā uz 4. panta 3. punkta izņēmumu, kas paredzēts lēmumu pieņemšanas procesa aizsardzībai, Vispārējā tiesa lēma, ka vispārīgā nepubliskošanas prezumpcija attiecībā uz ietekmes novērtējumiem (to projektiem) un saistītajiem dokumentiem, tai skaitā Regulējuma kontroles padomes atzinumiem, pastāv vismaz tik ilgi, kamēr Komisija nav pieņēmusi savu priekšlikumu vai nolēmusi, ka politikas iniciatīvas iesniegšana nav lietderīga 20 (par spriedumu pašlaik ir iesniegta apelācija, Lieta C-57/16 P).

Turklāt Vispārējā tiesa pasludināja divus spriedumus saistībā ar vispārīgo nepubliskošanas prezumpciju attiecībā uz valsts atbalsta 21 un apvienošanas 22 lietām, un vienu spriedumu par iespēju piemērot vispārīgo prezumpciju attiecībā uz dokumentiem, ar kuriem notikusi apmaiņa informācijas apmaiņas pasākumu ietvaros publisko iestāžu tīklā, nodrošinot ES konkurences noteikumu ievērošanu, pat tad, ja galīgi ir izbeigta valsts konkurences iestādes veikta tiesvedība 23 .

6.4.Vispārējā tiesa pasludināja vienu spriedumu par apelācijas sūdzību pret Civildienesta tiesu lietā, kurā Komisija bija tiesvedībā iesaistītā puse 24 . Šajā spriedumā tā noteikts, ka uz personāla atlases konkursos uzdotiem jautājumiem attiecas nepubliskošanas prezumpcija, kas izriet no lēmumu pieņemšanas procesa aizsardzības 4. panta 3. punkta nozīmē; proti, no [Eiropas Savienības] Civildienesta noteikumu [un Savienības pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības] konkrētiem noteikumiem, kas aizsargā personāla atlases komiteju locekļu konfidencialitāti. Vispārējā tiesa izdeva vienu rīkojumu tiesvedībā par pagaidu pasākumiem, kurā Komisija bija tiesvedībā iesaistītā puse. Ar rīkojumu atcēla Komisijas lēmumu, ar kuru tā piešķīra piekļuvi diviem dokumentiem, ko bija izdevušas Francijas varas iestādes un kas bija nosūtīti Komisijai saskaņā ar Direktīvā 98/34EK (tehniskie standarti) noteikto kārtību 25 . Vienā lietā, kurā Komisija bija tiesvedība iesaistītā puse, Vispārējā tiesa konstatēja, ka lietas izskatīšana nav nepieciešama, jo visi sākotnējā pieteikumā norādītie dokumenti bija nosūtīti prasītājam 26 .

6.5.Vispārējā tiesā tika iesniegtas desmit jaunas lietas pret Komisijas lēmumiem saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1049/2001 27 .

6.6.Tiesā tika iesniegtas četras jaunas apelācijas pret Vispārējās tiesas spriedumiem lietās, kurās Komisija bija tiesvedībā iesaistītā puse 28 .

7.Secinājumi

Komisija 2015. gadā turpināja pildīt savu apņemšanos uzlabot pārredzamību, kā tas redzams no tās sistemātiski publicētās informācijas par to, kurš tiekas ar Komisijas politiskajiem līderiem un augstākā līmeņa amatpersonām, no uzlabotās piekļuves dokumentiem saistībā ar Transatlantiskās tirdzniecības un ieguldījumu partnerības (TTIP) sarunām ar ASV un šo dokumentu publicēšanas, un to apliecina arī Pārredzamības reģistra uzlabotā versija un labāka regulējuma programmas veiksmīgā izpilde.

Attiecībā uz tiesībām piekļūt dokumentiem Komisija turpināja proaktīvi publicēt plašu informāciju un dokumentus par dažādām likumdošanas un citām darbībām. Tiesības piekļūt dokumentiem pēc pieprasījuma, ievērojot nedaudzus konkrētus izņēmumus, kā tas noteikts Līgumos un Regulā 1049/2001, joprojām bija nozīmīgs rīks, ar kura palīdzību Komisija pilda savu apņemšanos nodrošināt pārredzamību. Komisijas mērķis ir atbildēt uz šādiem pieprasījumiem pēc iespējas laicīgi un resursu ziņā efektīvākā veidā.

Lai arī atkārtotu pieteikumu skaits saglabājās aptuveni nemainīgs, tad pieprasījumu par piekļuvi dokumentiem skaits sākotnējo pieteikumu posmā ievērojami pieauga no 6227 pieprasījumiem 2014. gadā līdz 6752 pieprasījumiem 2015. gadā, apliecinot vispārējo pieauguma tendenci kopš Regulas 1049/2001 stāšanās spēkā. Tas pierāda, ka pilsoņi arvien vairāk un aktīvāk izmanto savas tiesības pieprasīt dokumentus no Komisijas.

Komisija joprojām ir tā iestāde, kas apstrādā lielāko skaitu pieprasījumu par piekļuvi dokumentiem. Pateicoties piekļuves pieprasījumu apjomam un lielajai pozitīvo atbilžu proporcijai, ir padarīts pieejams liels skaits dokumentu papildus tam plašajam dokumentu klāstam, kas jau ir pieejams Komisijas daudzajās tīmekļa vietnēs.

(1) Pamatojoties uz 2016. gada 3. marta datiem.
(2)  Oficiālais Vēstnesis, L 145, 31.5.2001, 43. lpp.
(3)  Šajā pārskatā uzrādītā statistika ir balstīta uz 2016. gada 11. aprīļa rādītājiem, kas izgūti no GESTDEM lietojumprogrammas.
(4)  Netiek ietverti pieteikumi par piekļuvi dokumentiem, kas pieprasījuma brīdī jau bija publiski pieejami.
(5)  Pēdējā gadījumā pieteikumi parasti tiek izskatīti secīgos posmos, katrā apstrādājot tādu dokumentu apjomu, lai ievērotu regulā noteiktos termiņos.
(6)  Līdzīgs skaits reģistrēts 2014. gadā (19 755).
(7)  2015. gada beigās Dokumentu reģistrā kopējais dokumentu skaits sasniedza 20 548 973.
(8)  COM: Komisijas tiesību aktu priekšlikumi un saistītie dokumenti; SEC: atlikuma kategorija ar iekšējiem Komisijas dokumentiem; C: autonomi Komisijas akti; JOIN: Komisijas un Augstās pārstāves kopīgi pieņemti akti; SWD: Komisijas dienestu darba dokumenti; OJ: Komisijas sanāksmju darba kārtība; PV: Komisijas sanāksmju protokoli.
(9) Regulā Nr. 1049/2001 slepenie dokumenti ir klasificēti kā “sevišķi slepens”, “slepens” vai “konfidenciāls” (skat. regulas 9. panta 1. punktu).
(10)   http://ec.europa.eu/transparency/access_documents/index_en.htm
(11)  Pārskata teksta daļā norādītie procenti noapaļoti līdz tuvākajam decimāldaļskaitlim.
(12) Galvenokārt tādēļ, ka stingrāk tika ievēroti piemērojamie datu aizsardzības noteikumi, īpaši attiecībā uz amatpersonu vai trešo personu darbiniekiem, kas neieņem vadošus amatus, vārdu.
(13)  Divu sūdzību izskatīšana tika pabeigta ar kritisku piezīmi: 2014/0685/MHZ un 2013/2004/PMC.
Bez turpmākas rīcības tika pabeigta 14 sūdzību izskatīšana: 2015/0900/JAS, 2015/0119/PL, 2014/1777/PL, 2014/1716/PMC, 2014/1506/KM, 2014/1457/KM, 2014/1456/KM, 2014/1421/PMC, 2014/1258/KM, 2014/0895/PMC, 2014/0648/MMN, 2013/6/OI, 2013/0181/AN un 2012/2287/VL. Lai uzzinātu vairāk par katras sūdzības izskatīšanu, skatīt http://www.ombudsman.europa.eu/en/cases/home.faces.
(14) C-399/13 P – Stichting Corporate Europe Observatory pret Eiropas Komisiju ( http://curia.europa.eu/juris/document/document.jsf?text=&docid=164729&pageIndex=0&doclang=EN&mode=lst&dir=&occ=first&part=1&cid=1216880 ).
(15)  C-612/13 P – ClientEarth pret Komisiju ( http://curia.europa.eu/juris/document/document.jsf?text=&docid=165903&pageIndex=0&doclang=EN&mode=lst&dir=&occ=first&part=1&cid=1217623 ).
(16)  T-480/11 – Technion and Technion Research & Development Foundation pret Eiropas Komisiju ( http://curia.europa.eu/juris/document/document.jsf?text=&docid=164251&pageIndex=0&doclang=EN&mode=lst&dir=&occ=first&part=1&cid=1216558 ).
(17)  T-188/12 – Breyer pret Eiropas Komisiju ( http://curia.europa.eu/juris/document/document.jsf?text=&docid=162573&pageIndex=0&doclang=EN&mode=lst&dir=&occ=first&part=1&cid=1217873 ).
(18)  T-402/12 – Schlyter pret Eiropas Komisiju ( http://curia.europa.eu/juris/document/document.jsf?text=&docid=163724&pageIndex=0&doclang=EN&mode=lst&dir=&occ=first&part=1&cid=1218137 .
(19) T-214/13 – Typke pret Eiropas Komisiju ( http://curia.europa.eu/juris/document/document.jsf?text=&docid=165450&pageIndex=0&doclang=EN&mode=lst&dir=&occ=first&part=1&cid=1218458 ).
(20)  T-424/14 & T-425/14 – ClientEarth pret Eiropas Komisiju ( http://curia.europa.eu/juris/document/document.jsf?text=&docid=171521&pageIndex=0&doclang=EN&mode=lst&dir=&occ=first&part=1&cid=1219403 ).
(21)  T-456/13 - Sea Handling SpA pret Eiropas Komisiju (pašlaik iesniegta apelācija: Lieta C-271/15 P) ( http://curia.europa.eu/juris/document/document.jsf?text=&docid=163182&pageIndex=0&doclang=FR&mode=lst&dir=&occ=first&part=1&cid=132413 ).
(22)  T-677/13- Axa Versicherung AG pret Eiropas Komisiju ( http://curia.europa.eu/juris/document/document.jsf?text=&docid=165590&pageIndex=0&doclang=EN&mode=lst&dir=&occ=first&part=1&cid=18737 ).
(23)  T-623/13 – Unión de Almacenistas de Hierros de España pret Eiropas Komisiju ( http://curia.europa.eu/juris/document/document.jsf?text=&docid=164249&pageIndex=0&doclang=EN&mode=lst&dir=&occ=first&part=1&cid=1218702 ).
(24) T 515/14 P & T 516/14 P - Christodoulos Alexandrou pret Eiropas Komisiju ( http://curia.europa.eu/juris/document/document_print.jsf?doclang=FR&text=&pageIndex=0&part=1&mode=lst&docid=171421&occ=first&dir=&cid=127813 ).
(25)  T-344/15 R – Francijas Republika pret Eiropas Komisiju ( http://curia.europa.eu/juris/document/document.jsf?text=&docid=166741&pageIndex=0&doclang=FR&mode=lst&dir=&occ=first&part=1&cid=19343 ).
(26) T-250/14 - Eiropas Vides birojs (EEB) pret Eiropas Komisiju ( http://curia.europa.eu/juris/document/document.jsf?text=&docid=164286&pageIndex=0&doclang=EN&mode=lst&dir=&occ=first&part=1&cid=127813 ).
(27) T-51/15 - PAN Europe pret Eiropas Komisiju, T-110/15 - Starptautiskā vadības grupa pret Eiropas Komisiju, T-210/15 - Deutsche Telekom pret Eiropas Komisiju, T-264/15 - Gameart pret Eiropas Komisiju, T-344/15 - Francijas Republika pret Eiropas Komisiju, T-448/15 – EEB pret Eiropas Komisiju, T-451/15 – AlzChem AG pret Eiropas Komisiju, T-514/15 - Izba Gospodarcza Producentów i Operatorów Urządzeń Rozrywkowych pret Eiropas Komisiju, T-611/15 - Edeka-Handelsgesellschaft Hessenring pret Eiropas Komisiju un T-727/15 - Justice & Environment pret Eiropas Komisiju.
(28) C-213/15 P - Eiropas Komisija pret Breyer, C-271/15 P - Sea Handling pret Eiropas Komisiju, C-331/15 P – Francijas Republika pret Schlyter un C-491/15 P - Typke pret Eiropas Komisiju.

Brisel?, 24.8.2016

COM(2016) 533 final

PIELIKUMS

dokumentam

KOMISIJAS ZIŅOJUMS


par to, kā 2015. gadā piemērota Regula (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem


Statistika attiecībā uz Regulas (EK) Nr. 1049/2001 piemērošanu

PIELIKUMS 1

1.Reģistrā ievadīto dokumentu skaits

COM

SEC

C

JOIN

SWD

OJ

PV

Kopā

2015.

1488

1293

15 558

91

309

119

87

18 945

sākotnējie pieprasījumi

2.Saņemtie un apstrādātie pieteikumi

2011.

2012.

2013.

2014.

2015.

Reģistrētie pieteikumi

6477

6014

6525

6227

6752

Sniegtās atbildes 2  

7075

6334

7659

7156

7684

Atbildes, kas sniegtas, pamatojoties uz Regulu 1049/2001 3

6055

5274

5906

5637

5819

3.Rezultāti

   

2011.

2012.

2013.

2014.

2015.

Nr.

%

Nr.

%

Nr.

%

Nr.

%

Nr.

%

Piešķirta pilna piekļuve

4856

80,2

3928

74,48

4400

73,43

4096

72,77

4003

68,79

Piešķirta daļēja piekļuve

462

7,62

454

8,61

640

10,68

866

15,36

890

15,29

Piekļuve liegta

737

12,18

892

16,91

866

14,45

668

11,87

926

15,91

Kopā

6055

100

5274

100

5906

100

5630

100

5819

100

4.Atteikumu sadalījums atkarībā no piemērotā izņēmuma (%)

2011.

2012.

2013.

2014.

2015.

4.panta 1. punkta a) apakšpunkta 1. ievilkums – valsts drošības aizsardzība

2,4

1,34

1,53

1,52

2,43

4.panta 1. punkta a) apakšpunkta 2. ievilkums – aizsardzība un militārās jomas aizsardzība

0,39

0,11

0,26

0

0,15

4.panta 1. punkta a) apakšpunkta 3. ievilkums – starptautisko attiecību aizsardzība

12,02

3,58

6,19

7,27

4,92

4.panta 1. punkta a) apakšpunkta 4. ievilkums – finanšu, monetārās un ekonomikas politikas aizsardzība

1,88

1,4

1,66

1,57

0,71

4.panta 1. punkta b) apakšpunkts – Personas privātās dzīves un neaizskaramības aizsardzība

8,9

14,65

16,26

21

29,4

4.panta 2. punkta 1. ievilkums – komerciālo interešu aizsardzība

16,83

16,94

16,14

14,92

14,75

4.panta 2. punkta 2. ievilkums – tiesvedības un juridisku konsultāciju aizsardzība

6,76

9,84

5,42

4,94

4,51

4.panta 2. punkta 3. ievilkums – pārbaužu, izmeklēšanas un revīziju mērķu aizsardzība

21,9

25,32

23,6

25,01

20,88

4.panta 3. punkta pirmā daļa – lēmumu pieņemšanas process; lēmums vēl nav pieņemts

17,15

20,23

20,6

15,95

17,69

4.panta 3. punkta otrā daļa – lēmumu pieņemšanas process; lēmums ir pieņemts: [satur] viedokļu izklāstu iekšējām vajadzībām sakarā ar apspriedēm un iepriekšējām pārrunām

8,58

4,92

6,51

6,19

2,58

4.panta 5. punkts – Dalībvalsts/trešās personas atteikums 4

3,18

1,67

1,85

1,63

1,98

Kopā

100

100

100

100

100

Atkārtotie pieprasījumi

5.Saņemtie un apstrādātie pieteikumi

2011.

2012.

2013.

2014.

2015.

Reģistrētie pieteikumi

165

229

236

300

284

Sniegtās atbildes

162

202

252

327

291

Atbildes, kas sniegtas, pamatojoties uz Regulu 1049/2001 5

144

160

189

272

230

6.Rezultāti

2011.

2012.

2013.

2014.

2015.

Nr.

%

Nr.

%

Nr.

%

Nr.

%

Nr.

%

Sākotnējās atbildes apstiprinājums –

piekļuve liegta

61

42,36

91

56,88

106

56,08

154

56,62

135

58,7

Daļēja izskatīšana –

piešķirta daļēja piekļuve

62

43,05

39

24,38

45

23,81

67

24,63

73

31,74

Pilna izskatīšana –

piešķirta pilna piekļuve

21

14,58

30

18,75

38

20,11

51

18,75

22

9,57

Kopā

144

100

160

100

189

100

272

100

230

100


7.Atteikumu sadalījums atkarībā no piemērotā izņēmuma (%)

2011.

2012.

2013.

2014.

2015.

4.panta 1. punkta a) apakšpunkta 1. ievilkums – valsts drošības aizsardzība

1,33

1,31

0,92

0

2,05

4.panta 1. punkta a) apakšpunkta 2. ievilkums – aizsardzība un militārās jomas aizsardzība

2

0,65

0 6

0,716

0

4.panta 1. punkta a) apakšpunkta 3. ievilkums – starptautisko attiecību aizsardzība

4,67

7,19

7,376

4,616

7,38

4.panta 1. punkta a) apakšpunkta 4. ievilkums – finanšu, monetārās un ekonomikas politikas aizsardzība

3,34

0

3,696

2,846

2,87

4.panta 1. punkta b) apakšpunkts – Personas privātās dzīves un neaizskaramības aizsardzība

20,67

10,46

16,13

18,09

15,57

4.panta 2. punkta 1. ievilkums – komerciālo interešu aizsardzība

14,66

11,76

11,98

15,96

13,11

4.panta 2. punkta 2. ievilkums – tiesvedības un juridisku konsultāciju aizsardzība

1,33

7,84

6,91

10,28

4,92

4.panta 2. punkta 3. ievilkums – pārbaužu, izmeklēšanas un revīziju mērķu aizsardzība

32,68

45,1

36,87

32,98

37,7

4.panta 3. punkta pirmā daļa – lēmumu pieņemšanas process; lēmums vēl nav pieņemts

15,33

6,54

10,6

11,35

13,93

4.panta 3. punkta otrā daļa – lēmumu pieņemšanas process; lēmums ir pieņemts: [satur] viedokļu izklāstu iekšējām vajadzībām sakarā ar apspriedēm un iepriekšējām pārrunām

4

9,15

5,53

3,19

2,46

Kopā

100

100

100

100

100

Sākotnējo pieprasījumu sadalījums

 

8.Atbilstoši pieteicēju sociālajam un profesionālajam profilam (%)

2011.

2012.

2013.

2014.

2015.

Akadēmiskās aprindas

23,24

22,7

22,08

19,8

22,33

Juristi

10,69

13,58

14,46

18,3

13,06

Pilsoniskā sabiedrība (interešu grupas, nozares, nevalstiskās organizācijas utt.)

8,18

10,32

16,62

16,04

15,64

Publiskās iestādes (kas nav ES iestādes)

13,56

7,12

8,24

8,23

6,38

Citas ES iestādes

8,32

7,64

8,76

12,8

12,56

Žurnālisti

3,35

4,81

4,58

6

7,03

Nav norādīts

32,68

33,83

25,26

18,83

22,99

Kopā

100

100

100

100

100

9.Ģeogrāfiskais sadalījums (%)

 

2011.

2012.

2013.

2014.

2015.

Austrija

1,78

1,73

1,48

1,23

Beļģija

21,42

21,85

24,23

29,3

26,78

Bulgārija

0,93

0,7

0,54

1,08

0,68

Kipra

0,25

0,08

0,17

0,11

0,07

Horvātija

-

-

0,14

0,24

0,33

Čehija

0,93

2,01

1,39

1

0,86

Dānija

2,11

1,58

3,12

1,68

1,63

Igaunija

0,19

0,17

0,11

0,16

0,22

Somija

1,57

0,55

0,64

1,1

0,68

Francija

8,9

7,53

7,27

7,97

7,57

Vācija

12,27

14,04

12,96

11,94

11,74

Grieķija

1,1

1,73

1,67

1,24

0,96

Ungārija

0,96

0,63

0,86

0,63

1,29

Īrija

1,02

1,5

0,84

1,31

1,04

Itālija

12,37

7,54

5,91

8,02

7,26

Latvija

0,15

0,17

0,12

0,36

0,13

Lietuva

0,42

0,3

0,78

0,34

0,33

Luksemburga

2,12

1,79

1,5

1,48

0,96

Malta

0,12

0,17

0,2

0,26

0,28

Nīderlande

4,18

4,62

3,8

3,61

5,48

Polija

2,68

2,79

3,95

2,65

3,04

Portugāle

1,15

1,11

0,98

1,4

0,89

Rumānija

0,87

0,91

0,67

0,65

0,46

Slovākija

0,56

0,81

0,35

0,65

0,76

Slovēnija

0,31

0,22

0,29

0,39

0,15

Spānija

7,16

5,7

6,54

6,24

9,91

Zviedrija

1,81

2,16

2,19

1,42

2,22

Apvienotā Karaliste

8,59

10,17

7,64

7,41

7,63

Eiropas valstis, kas nav ES

0,4

0,37

1,81

1,81

1,81

Ziemeļamerika

0,23

0,88

0,28

0,94

1,2

Austrālija un Jaunzēlande

0,03

0,03

0,02

0

0,03

Āfrika

0,02

0

0,08

0,24

0,36

Dienvidamerika

0,02

0,03

0,03

0,03

0,09

Āzija

0,06

0,05

0,26

0,39

0,96

Nav norādīts

3,73

6,03

6,96

2,47

0,99

Kopā

100

100

100

100

99,98


10.Tematiskais sadalījums (%)

Ģenerāldirektorāts / dienests 7

2011.

2012.

2013.

2014.

2015.

AGRI – Lauksaimniecība un lauku attīstība

2,62

3,44

3,05

5,02

3,97

BUDG – Budžets

1,02

0,81

0,72

0,74

0,47

CLIMA – Klimata politika

2,22

2,86

2,53

1,71

1,87

CNECT – Sakaru tīkls, saturs un tehnoloģijas 8  

1,98

1,74

2,07

1,55

2,65

COMM – Komunikācija

1,26

0,65

0,55

0,6

0,33

COMP – Konkurence

6,99

6,81

5,13

7,55

5,81

DEVCO – Attīstība un sadarbība – EuropeAid 

3,3

4,67

2,89

3,99

5,35

DGT – Tulkošana

0,14

0,2

0,14

0,05

0,06

DIGIT – Informātika

0,09

0,12

0,05

0,06

0,1

EAC – Izglītība un kultūra

1,05

1,13

2,13

0,84

0,71

ECFIN – Ekonomika un finanses

1,57

1,11

1,53

1,44

1,26

ECHO – Humānā palīdzība un civilā aizsardzība

0,33

0,18

0,23

0,18

0,34

EMPL – Nodarbinātība, sociālās lietas un sociālā iekļaušana

1,64

3,47

2,51

2,61

2,68

ENER – Enerģētika

5,86

5,15

4,78

3,20

3,47

ENV – Vide

6,37

6,61

5,07

5,29

5,79

EPSC – Eiropas Politiskās stratēģijas centrs 9

0,11

0

0,06

0,15

0,1

EPSO – Eiropas Personāla atlases birojs

0,23

0,23

0,18

0,23

0,09

ESTAT – Eurostat

0,2

0,2

0,28

0,36

0,44

FISMA – Finanšu stabilitāte, finanšu pakalpojumi un kapitāla tirgu savienība 10

2,59

FPIS – Ārpolitikas instrumentu dienests 11

-

0,13

0,46

0,9

0,86

GROW – Iekšējais tirgus, rūpniecība, uzņēmējdarbība un MVU 12

4,84

4,55

5,02

5,02

8,58

HOME – Iekšlietas

4,74

3,14

2,07

2,82

4,21

HR – Cilvēkresursi un drošība + OIB (Infrastruktūras un loģistikas birojs Briselē) + OIL (Infrastruktūras un loģistikas biroji Luksemburgā) + PMO (Atalgojuma un individuālo tiesību birojs)

2,34

2,98

2,23

2,45

2,37

IAS – Iekšējās revīzijas dienests

0,05

0,02

0,17

0,03

0,09

JUST – Tieslietas

2,54

3,72

4,21

3,6

2,77

MARE – Jūrlietas un zivsaimniecība

0,95

0,66

1,01

1,07

1,04

MOVE – Mobilitāte un transports 

3,02

2,66

4,15

3,47

3,76

NEAR – Kaimiņattiecību politika un paplašināšanās sarunas 13  

1,04

0,95

0,93

0,97

1,38

OP – Publikāciju birojs

0,37

0,12

0,11

0,1

0,15

RELEX – Ārējās attiecības

2,39

-

-

-

-

REGIO – Reģionālā politika

2,29

3,41

2,2

4,13

3,92

RTD – Pētniecība un inovācijas + JRC – Kopīgais pētniecības centrs

1,27

1,61

1,95

2

1,4

SANTE – Veselība un pārtikas nekaitīgums 14

6,96

7,28

8,26

7,21

9,18

SCIC – Apvienotais mutiskās tulkošanas un konferenču dienests

0

0,02

0,02

0

0,01

SG – Ģenerālsekretariāts

10,12

12,1

13,88

11,57

8,74

SJ – Juridiskais dienests

2,76

4,37

3,75

3

3,17

TAXUD – Nodokļu politika un muitas savienība

7,8

4,92

6,01

5,57

5,67

TRADE – Tirdzniecība

3,47

2,48

4,73

5,08

4,38

Kopā

100

100

100

100

100

(1)  2016. gada 11. aprīļa dati.
(2)  Lūdzam ņemt vērā, ka viens pieprasījums var attiekties uz vairākiem dokumentiem, un uz tiem var attiecīgi tikt sniegtas vairākas dažādas atbildes.
(3)  Lūdzam ņemt vērā, ka šajā kategorijā nav ietvertas atbildes, uz kurām neattiecas Regula 1049/2001, piemēram, atbildes saskaņā ar Regulu 45/2001.
(4)  Šo kategoriju vairs neizmanto, jo tas nav izņēmums Regulas 1049/2001 4. panta nozīmē. Taču tā joprojām parādās, jo pieejamie jēldati, kas ne visos gadījumos pieļauj šķirošanu saskaņā ar Regulas 1049/2001 4. pantā minētajiem izņēmumiem.
(5)  Lūdzam ņemt vērā, ka šajā kategorijā nav ietvertas atbildes, kas sniegtas ārpus Regulas 1049/2001 tvēruma.
(6) Tehniskas kļūdas dēļ šo kategoriju rādītāji 2013. un 2014. gada pārskatos ir izkārtoti apgrieztā secībā.
(7)  Lūdzam ņemt vērā, ka OLAF nereģistrē dokumentu piekļuves pieprasījumus vienā sistēmā.
(8)  Lūdzam ņemt vērā, ka DG CNECT ir bijušais DG INFSO (līdz 2012. gada 1. jūlijam).
(9) No 2015. gada 1. janvāra BEPA pārveidots par EPSC.
(10) No 2015. gada 1. janvāra DG MARKT pārveidots par DG FISMA.
(11)  Lūdzam ņemt vērā, ka kopš Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD) izveides Komisija saglabā tikai FPI dokumentus.
(12)  No 2015. gada 1. janvāra DG ENTR pārveidots par DG GROW.
(13)  No 2015. gada 1. janvāra DG ELARG pārveidots par DG NEAR.
(14)  No 2015. gada 1. janvāra DG SANCO pārveidots par DG SANTE.