EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 11.7.2016

COM(2016) 475 final

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS

EIROPAS SAVIENĪBAS 2015. GADA KONSOLIDĒTIE PĀRSKATI

SATURS I DAĻA

FINANŠU PĀRSKATU IZSKATĪŠANA UN ANALĪZE    

SKAIDROJUMS PIE KONSOLIDĒTAJIEM PĀRSKATIEM    

KONSOLIDĒTIE FINANŠU PĀRSKATI UN SKAIDROJUMI    

BILANCE

FINANŠU DARBĪBAS REZULTĀTU PĀRSKATS

NAUDAS PLŪSMAS PĀRSKATS

PĀRSKATS PAR NETO AKTĪVU PĀRMAIŅĀM

FINANŠU PĀRSKATU SKAIDROJUMI

KOPSAVILKUMA PĀRSKATI PAR BUDŽETA IZPILDI UN SKAIDROJUMI    II DAĻA

FINANŠU PĀRSKATU IZSKATĪŠANA UN ANALĪZE

2015. FINANŠU GADS

Jāņem vērā, ka skaitļi ir noapaļoti līdz miljoniem euro, tāpēc daži finanšu dati tabulās turpmāk var nesakrist.

1.ES: institucionālā pārvaldība un darbība

ES pamatā ir tiesiskums. Tas nozīmē, ka ikviens ES veiktais pasākums balstās uz līgumiem, kurus brīvprātīgi un demokrātiski ir apstiprinājušas visas ES dalībvalstis. Tai ir unikāla iestāžu struktūra:

Eiropas pilsoņi tieši ievēl Eiropas Parlamenta (EP) deputātus;

ES vispārējās prioritātes nosaka Eiropadome, kurā tiekas valstu un ES līmeņa vadītāji;

dalībvalstu valdības ir pārstāvētas Eiropas Savienības Padomē („Padome”);

ES intereses kopumā veicina Eiropas Komisija („Komisija”), tās priekšsēdētāju ievēl EP, tās locekļus iecelšanai iesaka valstu valdības, savstarpēji vienojoties ar jaunievēlēto priekšsēdētāju, un par viņu apstiprināšanu kopumā balso EP.

ES ir sava tiesiskā kārtība, kas ir nodalīta no starptautiskajām tiesībām un ir dalībvalstu tiesību sistēmu neatņemama daļa. ES tiesiskās kārtības pamatā ir savi tiesību avoti. Ņemot vērā šo avotu dažādo raksturu, starp tiem bija jānosaka hierarhija. Primārie tiesību akti ir hierarhijas virsotnē, un tos pārstāv Līgums par Eiropas Savienību (LES), Līgums par Eiropas Savienības darbību (LESD), Eiropas Savienības Pamattiesību harta, citi līgumi un protokoli. Nākamie ir ES noslēgtie starptautiskie nolīgumi, vispārējie tiesību principi un sekundārie tiesību akti, kuru pamatā ir līgumi.

ES institucionālā pārvalde sastāv no iestādēm, aģentūrām un citām ES struktūrām, kas uzskaitītas finanšu pārskatu 9. skaidrojumā. Galvenās iestādes, kas ir atbildīgas par politikas izstrādi un lēmumu pieņemšanu, ir EP, Eiropadome, Padome un Komisija.

2.ES politikas galvenie mērķi

Komisija 2010. gada 3. martā ierosināja stratēģiju „Eiropa 2020”, kas ir stratēģija 10 gadiem ES ekonomikas atjaunināšanai. Tās mērķis ir „gudra, ilgtspējīga un integrējoša izaugsme” un lielāka valstu un Eiropas politikas koordinācija. Ir panākta vienošanās par vairākiem ES pamatmērķiem, kas jāsasniedz līdz 2020. gada beigām. Tie aptver nodarbinātību, pētniecību un izstrādi, klimatu/enerģētiku, izglītību, sociālo iekļaušanu un nabadzības samazināšanu. Šis ierobežotais ES mēroga mērķu kopums parādās katras ES valsts mērķos, atspoguļojot dažādas situācijas un apstākļus.

Eiropa ir noteikusi jaunus dzinējspēkus izaugsmes un nodarbinātības veicināšanai. Tie iekļauti septiņās pamatiniciatīvās:

 Digitālā programma Eirop ai;

 Inovācijas Savienība ;

 Jaunatne kustībā ;

 Resursu ziņā efektīva Eirop a;

 Rūpniecības politika globalizācijas laikmetā ;

 Jaunu prasmju un darba vietu programma ;

 Eiropas platforma cīņai pret nabadzību .

Katras iniciatīvas ietvaros ES un valstu iestādes koordinē savus centienus, lai tie cits citu papildinātu.

Komisija, kas sāka darbu 2014. gada novembrī, ir noteikusi 10 turpmāk minētās iniciatīvas (līdz 2019. gadam), kas turpina stratēģijas „Eiropa 2020” iesākto darbu.

Jauns impulss nodarbinātībai, izaugsmei un ieguldījumiem

Svarīgākā ES iniciatīva šajā jomā ir Eiropas Stratēģisko investīciju fonds (ESIF), kas tika izveidots kopīgi ar EIB grupu. Nolūks ir palīdzēt atrisināt pašreizējo ieguldījumu nepietiekamību ES, mobilizējot privātu finansējumu stratēģiskiem ieguldījumiem tādās svarīgās jomās kā infrastruktūra, izglītība, pētniecība un inovācija, atjaunojamā enerģija, kā arī riska finansējums maziem uzņēmumiem. Plāno, ka papildfinansējums no dalībvalstīm, valstu attīstību veicinošām bankām un privātiem ieguldītājiem dos ieguldījumus ES kopā EUR 315 miljardu apmērā.

Noturīga enerģētikas savienība, kurā īsteno uz nākotni vērstu klimata pārmaiņu politiku

Jau ilgu laiku ES veicina valstu centienus risināt klimata pārmaiņas un uzskata par savu pienākumu būt par piemēru, nosakot stingru ES politiku šajā jomā. Eiropā ir izstrādāts plašs politikas pasākumu kopums siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai, izmantojot Eiropas klimata pārmaiņu programmu (EKPP). ES sev izvirzījusi mērķi pakāpeniski samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas līdz 2050. gadam. Svarīgākie mērķi ir noteikti klimata un enerģētikas tiesību aktu kopumā 2020. gadam un klimata un enerģētikas politikas satvarā 2030. gadam. Mērķi noteikti tā, lai ES varētu panākt nepieciešamās pārveides, izveidojot ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni, kā sīkāk norādīts „Ceļvedī virzībai uz konkurētspējīgu ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni 2050. gadā”. ES seko virzībai emisiju samazināšanas jomā, regulāri veicot uzraudzību un sagatavojot pārskatus. ES aktīvi līdzdarbojusies starptautiskos centienos panākt vienošanos globālā klimata jomā. Tā kā tikai ierobežots valstu skaits ir parakstījis Kioto protokolu un netika panākta vienošanās Kopenhāgenā 2009. gadā, ES veido plašu attīstīto un jaunattīstības valstu koalīciju tādu mērķu atbalstam, kuri noteica veiksmīgu iznākumu 2015. gada decembrī Parīzē notikušajai klimata konferencei (COP21). Minētajā konferencē 195 valstis pirmoreiz pieņēma vispārīgu, juridiski saistošu vienošanos globālā klimata jomā. ES bija pirmā lielākā dalībniece, kas deva plānoto ieguldījumu jaunās vienošanās izpildē 2015. gada martā. ES jau veic pasākumus, lai sasniegtu mērķi, kas ir līdz 2030. gadam samazināt emisijas par vismaz 40 %.

Jauna politika migrācijas jomā

Migrācija ir viena no pašreizējās Komisijas politikas prioritātēm. Galvenais mērķis Eiropas programmā migrācijas jomā ir izstrādāt plašu pieeju migrācijas problēmu risināšanai. Programmas pirmajā daļā ir noteikti neatliekami veicami pasākumi humanitāro traģēdiju novēršanai un mehānismu stiprināšanai krīžu situācijās. Pasākumu īstenošanai tiks pastiprināta patrulēšana jūrā dzīvību glābšanai, cilvēku kontrabandas tīklu likvidēšana, reaģēšana situācijās, kad ES ierodas liels skaits cilvēku, un ES darbības un finanšu instrumentu izmantošana, palīdzot dalībvalstīm, kas cieš visvairāk. Komisija spēra pirmo soli, 2015. gadā piešķirot papildfinansējumu, kas tika iegūts budžeta grozījumu rezultātā (skatīt turpmāk 6. iedaļā). Turklāt ir atkārtoti jādefinē ilgtermiņa politika migrācijas vajadzību jomā, pamatojoties uz šādiem četriem pīlāriem: 1) nelikumīgu migrāciju veicinošu faktoru mazināšana, 2) dzīvību glābšana un ārējo robežu stiprināšana, 3) spēcīga kopēja politika patvēruma jomā un 4) jauna politika likumīgās migrācijas jomā.

Padziļināts un taisnīgāks iekšējais tirgus

Vienotais tirgus ir viens no nozīmīgākajiem Eiropas sasniegumiem — labākais arvien pieaugošās globalizācijas apstākļos. Tas ir kā dzinējspēks ES spēcīgākas un taisnīgākas ekonomikas izveidei. Atļaujot brīvāku apriti darbaspēkam, precēm, pakalpojumiem un kapitālam, tiek pavērtas jaunas iespējas iedzīvotājiem, strādājošiem, uzņēmējiem un patērētājiem, radītas darbvietas un nodrošināta Eiropai tik nepieciešamā izaugsme. Kapitāla tirgum kļūstot integrētākam un dziļākam, tas ļauj novirzīt vairāk finansējuma uzņēmumiem, īpaši MVU, un infrastruktūras projektiem. Labāka darbaspēka mobilitāte ļauj cilvēkiem brīvāk pārvietoties turp, kur ir nepieciešamas viņu prasmes. Apkarojot izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodokļu krāpšanu, tiek nodrošināts, ka katrs dod pienācīgu artavu.

Digitālā vienotā tirgus pasākumu kopums

Internets un digitālās tehnoloģijas maina mūsu pasauli. Tomēr pastāv šķēršļi tiešsaistē, un tas nozīmē, ka iedzīvotāji nevar piekļūt precēm un pakalpojumiem, interneta uzņēmumiem un jaunuzņēmumiem tiek ierobežota attīstība, savukārt uzņēmumi un valdības nevar pilnībā izmantot digitālos rīkus. Tādēļ ir svarīgi nodrošināt ES vienotā tirgus piemērotību digitālajam laikmetam — nojaukt regulējuma sienas un izveidot vienotu tirgu no 28 valstu tirgiem. Tādējādi ieguvums ES ekonomikai būtu EUR 415 miljardi gadā un tiktu radītas simtiem tūkstošu jaunu darbvietu.

Tiesiskuma un pamattiesību joma

ES nav tikai vienots tirgus precēm un pakalpojumiem. Eiropiešiem ir kopīgas vērtības, kas tiek paustas ES līgumos un Pamattiesību hartā. ES vienmēr jāpatur redzeslokā šīs vērtības, kad tiek apkarots terorisms, cilvēku tirdzniecība, kontrabanda un kibernoziegumi. Nolūks ir atvieglot dzīvi tiem eiropiešiem, kuri mācās, strādā vai stājas laulībā citās ES valstīs. Tādēļ viens no galvenajiem mērķiem ir veidot tiltus starp dažādu valstu tiesību sistēmām ES. Tiesiskuma zona Eiropā bez robežām un šķēršļiem nodrošinās, ka iedzīvotāji varēs paļauties uz noteiktu tiesību kopumu visā kontinentā.

Spēcīgāks pasaules mēroga dalībnieks

ES ir nepieciešama spēcīga kopēja ārpolitika efektīvai reaģēšanai uz globāliem izaicinājumiem, tostarp krīzēm kaimiņvalstīs, savu vērtību paušanai un miera un labklājības veicināšanai pasaulē.

Līdzsvarots ES un ASV brīvās tirdzniecības nolīgums

ES iesaistījusies sarunās ar ASV par plašu un līdzsvarotu tirdzniecības un ieguldījumu darījumu. Pateicoties Transatlantiskajai tirdzniecības un ieguldījumu partnerībai (TTIP), tiks radītas jaunas tirdzniecības un ieguldījumu iespējas lieliem un maziem uzņēmumiem un jaunas darbvietas. Patērētājiem tas nozīmē zemākas cenas un lielāku izvēli, vienlaikus saglabājot augstā līmenī patērētāju aizsardzības ES standartus, sociālās tiesības un vides noteikumus. Pastiprināsies arī Eiropas ietekme pasaulē, veidojot globālo tirdzniecību, paužot savas vērtības un piesaistot jaunus ieguldījumus.

Demokrātisku pārmaiņu Savienība

Pirmo reizi ES valstīm 2014. gadā bija jāņem vērā vēlēšanu rezultāti, ierosinot kandidātu Komisijas priekšsēdētāja amatam. Kaut gan tas ir nozīmīgs solis, tas ir tikai pirmais no daudziem ceļā uz demokrātiskāku ES un tās tuvināšanu iedzīvotājiem. Eiropiešiem ir tiesības zināt, ar ko komisāri un Komisijas darbinieki, Eiropas Parlamenta deputāti un Padomes pārstāvji tiekas leģislatīvā procesa ietvaros. Komisija ir apņēmusies ieviest dzīvīgumu savās attiecībās ar Eiropas Parlamentu, kā arī ciešāk strādāt ar valstu parlamentiem.

Padziļināta ekonomiskā un monetārā savienība: turpmāki centieni veicināt ekonomikas stabilitāti un piesaistīt Eiropai ieguldītājus

Komisijas darbs pie ekonomiskās un monetārās savienības izveides pabeigšanas balstās uz piecu priekšsēdētāju ziņojumu, saskaņā ar kuru darbs jāveic četrās jomās. Piecu priekšsēdētāju ziņojums tika sagatavots pēc daudzām konsultācijām ar dalībvalstīm, iesaistītajām ES iestādēm un pieciem priekšsēdētājiem.

3.ES budžets — no sagatavošanas līdz izpildes apstiprinājumam

4.Budžets un finansējums

Daudzgadu finanšu shēma (DFS) veido ES politikas mērķus un nosaka gada maksimālo apmēru ES izdevumiem kopumā un galvenajām izdevumu kategorijām. Visu izdevumu kategoriju maksimālo apmēru summa norāda saistību apropriāciju kopējo maksimālo apmēru. ES budžets finansē visdažādākās politikas un programmas visā ES. Atbilstīgi prioritātēm, ko EP un Padome noteikuši DFS ietvaros, Komisija īsteno konkrētas programmas, darbības un projektus katrā jomā. Budžetu sagatavo Komisija, un EP un Padome par to parasti vienojas decembra vidū atbilstīgi LESD 314. pantā noteiktajai procedūrai. Atbilstoši budžeta līdzsvarotības principam kopējiem ieņēmumiem attiecīgajā finanšu gadā jābūt vienādiem ar kopējiem izdevumiem (maksājumu apropriācijām).

ES ir divas nozīmīgas finansējuma kategorijas – pašu resursu ieņēmumi un citi ieņēmumi. Pašu resursus var iedalīt tradicionālajos pašu resursos (piemēram, muitas nodokļi), pašu resursos, kuru pamatā ir pievienotās vērtības nodoklis (PVN), un resursos, kuru pamatā ir nacionālais kopienākums (NKI). Citi ieņēmumi no ES darbībām (piemēram, soda naudas, kas ir saistītas ar konkurences lietām) parasti veido mazāk nekā 10 % no kopējiem ieņēmumiem. Pašu resursu ieņēmumi veido lielāko ES finansējuma daļu un tiek uzkrāti automātiski, ļaujot ES finansēt savu budžetu un negaidot valstu iestāžu attiecīgo lēmumu. Budžeta finansēšanai nepieciešamo pašu resursu kopējo apmēru nosaka, no kopējiem izdevumiem atskaitot citus ieņēmumus. Pašu resursu kopējais apmērs nevar pārsniegt 1,23 % ES nacionālā kopienākuma (NKI).

Atbilstīgi vispārējam principam ES nav atļauts aizņemties naudu kapitāla tirgos vai finanšu iestādēs, lai finansētu savu budžetu.

5.Kā pārvalda un tērē ES budžetu

Primārie darbības izdevumi

ES darbības izdevumi aptver DFS dažādās izdevumu kategorijas, un tiem ir dažādi veidi atkarībā no tā, kā tiek izmaksāta un pārvaldīta nauda. Sākot ar 2014. gadu, Komisija saviem izdevumiem piemēro:

tiešu pārvaldību — gadījumos, kad budžetu tieši izpilda Komisijas dienesti;

netiešu pārvaldību — gadījumos, kad Komisija uztic budžeta izpildes uzdevumus ES vai valstu tiesību aktos paredzētām struktūrām, piemēram, ES aģentūrām;

dalītu pārvaldību — saskaņā ar šo metodi budžeta izpildes uzdevumi tiek deleģēti dalībvalstīm. Šādi tiek pārvaldīti aptuveni 80 % izdevumu, un ir aptvertas tādas jomas kā lauksaimniecības izdevumi un strukturālas darbības.

Dažādie finanšu dalībnieki Komisijā

Komisāru kolēģija uzņemas kopīgu politisku atbildību, bet praksē pati neīsteno tai piešķirtās budžeta izpildes pilnvaras. Katru gadu tā deleģē šos uzdevumus atsevišķiem ierēdņiem, kuri atskaitās kolēģijai, ievērojot Finanšu regulu (FR) un Civildienesta noteikumus (CN). Attiecīgos darbiniekus — parasti ģenerāldirektorus un dienestu vadītājus — dēvē par deleģētajiem kredītrīkotājiem. Viņi savukārt var tālāk deleģēt budžeta izpildes uzdevumus pastarpināti deleģētiem kredītrīkotājiem.

Kredītrīkotāji atbild par visu pārvaldības procesu: tie gan nosaka, kas jādara, lai tiktu sasniegti iestādes noteiktie politikas mērķi, gan pārvalda sāktās darbības no darbību un budžeta viedokļa. Katram kredītrīkotājam jāsagatavo gada darbības pārskats par savā pārziņā esošo darbību, kurā viņš ziņo par politikas rezultātiem un sniedz pamatotu apliecinājumu (ja tāds ir), ka pārskatā norādītajām darbībām piešķirtie līdzekļi izmantoti paredzētajam mērķim atbilstīgi pareizas finanšu pārvaldības principiem un izveidotās kontroles procedūras pietiekami garantē pamatā esošo darījumu likumību un pareizību. Pamatojoties uz Finanšu regulas 66. pantu, Komisija nosūta EP un Padomei kopsavilkuma ziņojumu par katru gada darbības pārskatu, saskaņā ar kuru Komisija uzņemas vispārēju politisku atbildību par ES budžeta pārvaldību atbilstīgi LESD 317. pantam. Ziņojums un gada darbības pārskats pieejams vietnē http://ec.europa.eu/atwork/planning-and-preparing/synthesis-report/index_en.htm.

Atbilstīgi LESD 318. pantam Komisija sagatavo novērtējumu par Komisijas programmu progresu un darbības rezultātiem, pamatojoties uz kredītrīkotāju sagatavotajiem gada darbības pārskatiem. Sākot no 2015. finanšu gada, kopsavilkuma ziņojums un novērtējums tiek apkopoti ar informāciju, kas tiek sniegta jaunā pārskatā „Gada ziņojums par budžeta pārvaldību un darbības rezultātiem”.

Grāmatvedis izpilda kredītrīkotāju sagatavotos maksājuma rīkojumus un rīkojumus atgūt līdzekļus un atbild par finanšu līdzekļu pārvaldību, grāmatvedības noteikumu un metožu noteikšanu, grāmatvedības sistēmu apstiprināšanu, grāmatvedības uzskaites veikšanu un iestādes gada finanšu pārskatu sagatavošanu. Turklāt grāmatvedim jāparaksta gada finanšu pārskati, apliecinot, ka tie visos būtiskajos aspektos patiesi atspoguļo finanšu stāvokli, darbību rezultātus un naudas plūsmas.

6.Finanšu pārskati un pārskatatbildība

ES konsolidētie gada finanšu pārskati sniedz finanšu informāciju par ES iestāžu, aģentūru un citu struktūru darbībām, ņemot vērā uzkrāšanas principu grāmatvedībā un budžeta perspektīvu. Šajos finanšu pārskatos nav ietverti dalībvalstu gada finanšu pārskati.

ES gada finanšu pārskati sastāv no divām atsevišķām, bet savstarpēji saistītām daļām:

a)    finanšu pārskati un

b)    pārskati par budžeta izpildi, kuros sniegta sīkāka informācija par budžeta izpildi.

Komisijas grāmatveža pienākums ir sagatavot ES konsolidētos gada finanšu pārskatus un nodrošināt, ka tie visos būtiskajos aspektos patiesi atspoguļo ES finanšu stāvokli, darbību rezultātus un naudas plūsmas.

Papildus iepriekš minētajiem gada finanšu pārskatiem tiek sagatavoti arī ad hoc ziņojumi par konkrētām jomām, piemēram, ziņojums par budžeta un finanšu pārvaldību, finanšu instrumentiem, par dotajām garantijām un finanšu korekcijām.

Pārskatu sniegšana un pārskatatbildība Komisijā:

7.Revīzija un izpildes apstiprinājums

Revīzija

ES gada finanšu pārskatu un līdzekļu pārvaldības revīziju veic Revīzijas palāta (Palāta), kas ir ārējie revidenti un savas darbības ietvaros arī sagatavo EP un Padomei:

1)    gada pārskatu par darbībām, kas finansētas no vispārējā budžeta, sniedzot sīku informāciju par novērojumiem saistībā ar gada finanšu pārskatiem un pamatā esošajiem darījumiem;

2)    atzinumu, kura pamatā ir veiktā revīzija un kurš parādās ikgadējā ziņojumā kā ticamības deklarācija, par i) finanšu pārskatu ticamību un ii) pamatā esošo darījumu likumību un pareizību, aptverot gan no nodokļu maksātājiem ieturētos ieņēmumus, gan maksājumus galasaņēmējiem, un

3)    īpašos ziņojumus, kuros izklāstīti konkrētās jomās veikto revīziju konstatējumi.

Izpildes apstiprinājums

Pēdējais budžeta cikla posms ir konkrētā finanšu gada budžeta izpildes apstiprinājums. Izpildes apstiprinājums ir budžeta izpildes ārējās kontroles politikas aspekts un lēmums, ar kuru EP pēc Padomes ieteikuma „atbrīvo” Komisiju (un citas ES struktūras) no pienākuma pārvaldīt konkrētu budžetu, jo tas nozīmē, ka budžets vairs nepastāv. Eiropas Savienībā budžeta izpildi apstiprina EP. Tas nozīmē, ka pēc revīzijas un gada finanšu pārskatu pabeigšanas Padomes pienākums ir sagatavot ieteikumu, un tad EP Komisijai un citām ES struktūrām sniedz izpildes apstiprinājumu par ES budžeta izpildi konkrētajā finanšu gadā. Lēmuma pamatā ir gada finanšu pārskatu pārbaude, Komisijas gada ziņojums par budžeta pārvaldību un darbības rezultātiem (bijušais kopsavilkuma ziņojums un ikgadējais novērtējuma ziņojums), un Palātas ikgadējais ziņojums, revīzijas ziņojums un īpašie ziņojumi, kā arī Komisijas atbildes un sīkāka informācija, ko tā sniegusi pēc pieprasījuma.

Izpildes apstiprinājuma procedūrai var būt trīs iznākumi: izpilde tiek apstiprināta, izpildes apstiprināšana tiek atlikta vai izpilde netiek apstiprināta. EP ikgadējās budžeta izpildes apstiprinājuma procedūras neatņemama daļa ir uzklausīšana, kurā piedalās komisāri, un EP Budžeta kontroles komitejas locekļi tiem uzdod jautājumus par to pārziņā esošajām politikas jomām. EP plenārsēdē tiek pieņemts galīgais ziņojums par izpildes apstiprinājumu, tostarp īpaši ieteikumi Komisijai veikt pasākumus. ECOFIN pieņem Padomes ieteikumus apstiprināt izpildi. Uz EP ziņojumu par izpildes apstiprinājumu un Padomes ieteikumiem apstiprināt izpildi attiecas ikgadējais ziņojums par turpmākiem pasākumiem, kurā Komisija ieskicē noteiktus pasākumus, kurus tā veikusi, lai īstenotu ieteikumus.

8.ES konsolidētie finanšu pārskati: finanšu stāvoklis 2015. gadā

9.Ieņēmumi

ES iestāžu un struktūru ieņēmumu lielākā daļa ir ieņēmumi no darījumiem, kas nav saistīti ar komerciālu apmaiņu. Tabulā turpmāk sniegts pārskats par šo ieņēmumu galvenajām kategorijām.

Piecu gadu tendence ieņēmumiem no darījumiem, kas nav saistīti ar komerciālu apmaiņu, miljonos EUR:

NKI resursi 2014. gadā ietvēra būtisku pārskatīšanu attiecībā uz NKI 2002. Gadā. Tādējādi iemaksu korekcija bija bezprecedenta lieluma gandrīz EUR 10 miljardu apmērā visās ES dalībvalstīs. Tas galvenokārt izskaidro samazinājumu 2015. gadā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.

Izdevumu atgūšana rāda Komisijas sagatavotos rīkojumus par līdzekļu atgūšanu, kurus iekasē vai kompensē ar turpmākiem maksājumiem, kas grāmatoti Komisijas uzskaites sistēmā, un nolūks ir atgūt izdevumus, kas iepriekš veikti no ES budžeta.

10.Izdevumi

Izdevumi EUR 155,9 miljardu apmērā bija mazāki nekā pagājušā gadā (2014. gadā EUR 165,3 miljardi). Samazinājums EUR 4,6 miljardu apmērā bija vērojams saistībā ar Eiropas Reģionālās attīstības fondu (ERAF) un Kohēzijas fondu (KF), kas bija saistīts ar 2014.–2020. gada plānošanas perioda īstenošanas lēno sākšanu. Izdevumi saistībā ar Eiropas Sociālo fondu (ESF) samazinājās par EUR 2,8 miljardiem, jo par daudzgadu finanšu shēmas periodu 2007.–2013. gadam bija iesniegts mazāks skaits izmaksu pieprasījumu.

Galvenie izmaksu posteņi (EUR 112,4 miljardi) ir pārvedumu maksājumi dalītā pārvaldībā. Galvenie fondi ir Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonds (ELGF), Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA) un citi lauku attīstības instrumenti, ERAF un KF, un ESF. 2015. finanšu gadā šie izdevumi veidoja gandrīz 71 % no kopējiem izdevumiem.

Izdevumi, kas radās, veicot tiešo pārvaldību, galvenokārt rāda, kā budžetu izpildījusi Komisija, izpildaģentūras un, sākot no 2015. gada, arī trasta fondi. Tieši pārvaldīti ir arī visu ES iestāžu un aģentūru administratīvie izdevumi. Netiešā pārvaldībā budžetu izpilda ES aģentūras, ES struktūras, trešās valstis, starptautiskās organizācijas un citas struktūras. Kopumā izdevumi, kas radušies, veicot tiešu un netiešu pārvaldību, veidoja aptuveni 14 % no kopējiem izdevumiem (EUR 22 miljardi).

ES arī nākotnes maksājumu saistības atzīst par izdevumiem, kas vēl netiek parādīti naudas budžeta kontos. Tās tiek parādītas kā kreditoru parādi un uzkrātās maksas lauksaimniecības un lauku attīstības jomā un pensiju un darbinieku pabalstu saistības attiecībā uz iegūtām pensiju tiesībām komisāriem, deputātiem un darbiniekiem, un rada negatīvu saimnieciskās darbības rezultātu (šos maksājumus finansēs turpmākie budžeti, un tie vēl nav iekļauti ieņēmumos).

11.Saimnieciskās darbības rezultāts

Saimnieciskās darbības rezultāts (t. i., deficīts) par periodu saglabājās līdzīgā līmenī kā iepriekšējā gadā un bija EUR (13 033) miljoni.

12.Aktīvi

Aktīvi EUR 154 miljardu apmērā ES konsolidētajā bilancē

Nozīmīgākie posteņi bilances aktīvu pusē ir finanšu aktīvi (aizdevumi, pārdošanai pieejami finanšu aktīvi, nauda) un priekšfinansējuma summas, kas veido gandrīz 83 % no ES aktīviem. Aizdevumu apjoms samazinājās par EUR 1,6 miljardiem un bija EUR 57 miljardi, bet no ES budžeta finansēto pārdošanai pieejamo finanšu instrumentu (budžeta instrumentu) apjoms palielinājās par aptuveni EUR 460 miljoniem. Aktīvu pusē pamatlīdzekļu kategorijā ir iekļauti aktīvi, kas saistīti ar Copernicus programmu (EUR 1,7 miljardi) un Galileo programmas aktīvi pie nepabeigtajiem pamatlīdzekļiem (EUR 2,1 miljards).

Iepriekšējos gados ES iestādēm un struktūrām gada beigās bija izdevies saglabāt naudā un naudas ekvivalentos turētās summas mazā apjomā. Liels naudas atlikums 2015. gada 31. decembrī EUR 21,7 miljardu apmērā izveidojās galvenokārt šādu iemeslu dēļ:

NKI un PVN 2014. gada atlikumu novēlotiem maksājumiem (EUR 5,4 miljardi) — šī summa tika sadalīta visa 2015. gada laikā, bet ļoti liela daļa tika samaksāta 2015. gada septembrī. Dalībvalstu iemaksas ES budžetā, pamatojoties uz PVN un NKI, tiek katru gadu koriģētas, un korekcija tiek veikta katru gadu decembra pirmajā darbdienā. Korekcija 2014. gadā ietvēra apjomīgu pārskatīšanu saistībā ar NKI līdz pat 2002. gadam, un rezultātā iegūtā summa bija pārsteidzoši liela — EUR 9,5 miljardi visām ES dalībvalstīm;

NKI un PVN atlikumiem par 2015. gadu (EUR 1,4 miljardi);

NKI par 2016. gadu (EUR 0,7 miljardi), ko avansā samaksāja divas dalībvalstis;

soda naudām un citiem ieņēmumiem (EUR 1,5 miljardi).

Saskaņā ar pašu resursu regulu šos atlikumus var atdot dalībvalstīm tikai 2016. gadā, veicot grozījumus budžetā.

Priekšfinansējums

Jāatzīmē, ka priekšfinansējuma līmeni būtiski ietekmē DFS cikls, piemēram, DFS perioda sākumā var gaidīt, ka saskaņā ar kohēzijas politiku dalībvalstīm būs jāizmaksā lieli avansa maksājumi. Komisija dara visu iespējamo, lai nodrošinātu, ka priekšfinansējuma līmenis tiek uzturēts atbilstīgā līmenī. Ir jāatrod līdzsvars starp pietiekama finansējuma nodrošināšanu projektiem un izdevumu savlaicīgu atzīšanu.

Kopējais priekšfinansējuma apjoms (izņemot citus avansa maksājumus dalībvalstīm un iemaksas trasta fondos) ES bilancē ir EUR 40 miljardi (EUR 45 miljardi 2014. gadā), un gandrīz visa summa ir saistīta ar Komisijas darbībām. Aptuveni 70 % no Komisijas priekšfinansējuma piemēro dalītu pārvaldību, un tas nozīmē, ka budžeta izpilde tiek deleģēta dalībvalstīm (Komisijai paliek uzraudzības funkcija).

Komisijas priekšfinansējuma pārvaldības režīms

Lielākā daļa priekšfinansējuma, ko pārvalda dalīti, attiecas uz ERAF un KF.

Ilgtermiņa priekšfinansējums palielinājies par EUR 12,6 miljardiem saistībā ar jauno DFS, bet īstermiņa priekšfinansējums samazinājies par EUR 17,7 miljardiem. Ilgtermiņa priekšfinansējums palielinājās galvenokārt jauno priekšfinansējuma maksājumu dēļ, kam piemēro dalīto pārvaldību un kas attiecas uz 2014.–2020. gada DFS (kopumā EUR 10 miljardi, no kuriem EUR 7 miljardi paredzēti kohēzijas politikai). Īstermiņa priekšfinansējums samazinājās dalītās pārvaldības dēļ: tā kā 2007.–2013. gada DFS ir noslēguma posmā, attiecīgajam priekšfinansējumam tiek pakāpeniski veikta tīrvērte.

Finanšu instrumenti tiešā un netiešā pārvaldībā

ES gada finanšu pārskatos finanšu instrumenti ir šādi posteņi:

no budžeta piešķirti aizdevumi;

no aizņemtiem līdzekļiem piešķirti aizdevumi;

pašu kapitāla instrumenti;

garantiju instrumenti;

garantiju fondi: garantijas, kas piešķirtas ārējām struktūrām (galvenokārt EIB grupai) saistībā ar instrumentiem, kas nav izveidoti no ES budžeta.

No ES budžeta finansēto, tieši un netieši pārvaldīto finanšu instrumentu nozīme un apjoms pieaug katru gadu. Šīs pieejas pamatideja atšķirībā no tradicionālās budžeta izpildes metodes, kurā izsniedz dotācijas un subsīdijas, ir tāda, ka par katru euro, kas iztērēts no budžeta, izmantojot finanšu instrumentus, atbalsta galasaņēmējs sviras efekta dēļ saņem vairāk nekā vienu euro finansiāla atbalsta veidā. ES budžets tiek izmantots gudri, lai maksimāli palielinātu pieejamo līdzekļu ietekmi. Pašu kapitāla instrumenti un ieguldījumi (t. i., pašu kapitāla instrumenti un parāda vērtspapīri), kas tiek turēti garantiju instrumentos un garantiju fondos, ES gada finanšu pārskatos tiek uzrādīti kā pārdošanai pieejami finanšu aktīvi.

Budžeta finanšu instrumenti, kas ir pārdošanai pieejami finanšu aktīvi

Garantiju fondi

ES izveido garantiju fondus noteiktiem mērķiem, un tajos uzkrātie līdzekļi tiek veidoti no ES budžeta maksājumiem, lai nodrošinātu likviditātes rezervi iespējamiem zaudējumiem, kas rodas no garantētām darbībām ar ES budžeta piešķirtām garantijām EIB grupai. Svarīgākais jaunais garantiju fonds, kas tika izveidots 2015. gadā, ir ESIF garantiju fonds.

Eiropas Stratēģisko investīciju fonda (ESIF) iniciatīvas nolūks ir palielināt EIB grupas spēju uzņemties risku, tādējādi ļaujot EIB veikt ieguldījumus ES ne vairāk kā EUR 61 miljarda apmērā. ESIF nav ne atsevišķa juridiskā persona, ne ieguldījumu fonds tradicionālā nozīmē. ESIF riska rezerve sniedz EIB aizsardzību pret iespējamiem zaudējumiem saistībā ar pamatā esošajiem darījumiem. To veido asignējums EUR 5 miljardu apmērā no EIB pašu kapitāla un ES budžeta garantija ne vairāk kā EUR 16 miljardu apmērā (maksimālā summa). Mērķis ir, ka papildfinansējums no dalībvalstīm, valstu attīstību veicinošām bankām un privātiem ieguldītājiem dos ES ieguldījumus EUR 315 miljardu apmērā.

ESIF veic darbības divos ietvaros: infrastruktūras un inovāciju ietvars (IIW), ko īsteno EIB, un MVU ietvars (SMEW), ko īsteno EIF, un katram ietvaram ir parāda portfelis (ES garantija EUR 12,25 miljardu apmērā) un kapitāla vērtspapīru portfelis (ES garantija EUR 3,75 miljardu apmērā). EIF darbojas saskaņā ar līgumu ar EIB, pamatojoties uz EIB garantiju, kuru savukārt garantē ES.

ES un EIB ir atšķirīgas lomas saistībā ar ESIF. ESIF ir izveidots EIB sastāvā, kas finansē darbības (parāda un kapitāla ieguldījumus), un tā nolūkā aizņemas nepieciešamos līdzekļus kapitāla tirgos. Attiecībā uz IIW EIB pieņem ieguldījumu lēmumus neatkarīgi un pārvalda darbības saskaņā ar saviem noteikumiem un procedūrām, kurus vienlaikus piemēro savām (riska) darbībām. Lai nodrošinātu, ka ESIF ietvaros veiktie ieguldījumi joprojām ir koncentrēti uz noteiktu mērķi, kas ir tādu tirgus fiasko novēršana, kuri kavē ieguldījumus ES, un ka tie ir atbilstīgi ES garantijas nodrošinātai aizsardzībai, ir izveidota īpaša pārvaldības struktūra. Ieguldījumu komiteja, kuras locekļi ir neatkarīgi eksperti, pārbauda katra EIB ierosinātā projekta attiecināmību ES garantijas segumam. Kad darbība ir apstiprināta kā attiecināma, ESIF garantēta darbība, lēmumam turpināt projektu un tā pārvaldību piemēro parasto EIB projekta ciklu un pārvaldības procesu.

EIB finansē darbības (parāda vērtspapīru un kapitāla vērtspapīru ieguldījumus) un šim nolūkam aizņemas nepieciešamos līdzekļus kapitāla tirgos. EIB neatkarīgi pieņem ieguldījumu lēmumus un pārvalda darbības atbilstīgi saviem noteikumiem un procedūrām, ko EIB piemēro arī savām (riska) darbībām.

ES loma ir saistīta ar ES garantijas sniegšanu tai iespējamo zaudējumu daļai, kas var veidoties EIB, veicot ieguldījumus parāda vērtspapīru un kapitāla vērtspapīru instrumentos. Tādējādi ES neiejaucas procesā, kas ir ESIF darbību galīgā izvēle un pārvaldība, neiegulda naudu ESIF darbībās un nav tieša līgumslēdzēja puse pamatā esošajam instrumentam. Tā kā kontroles kritēriji un grāmatvedības prasības ES grāmatvedības noteikumu (un SPSGS) konsolidācijai nav izpildītas, saistītie aktīvi netiek uzskaitīti ES konsolidētajos gada finanšu pārskatos; skatīt arī konsolidēto finanšu pārskatu 5.2. skaidrojumu.

ES garantijai vienmēr ir maksimālais apmērs, kas ir EUR 16 miljardi, un apkopotie neto maksājumi no ES budžeta nedrīkst pārsniegt šo summu. ES garantijas maksājumus veiks jaunizveidots garantiju fonds, kas nodrošina likviditātes rezervi pret iespējamiem neto zaudējumiem (plānotie ieņēmumi nesedz plānotos zaudējumus) no ESIF garantētām darbībām. ESIF garantiju fonda finansējumu nodrošinās ES budžets, sākot no 2016. gada, un tas pakāpeniski sasniegs EUR 8 miljardus līdz 2022. gadam, tādējādi radot uzkrājumus 50 % apmērā no maksimālās ES garantijas. 2015. gada 31. decembrī saistību apjoms bija EUR 1350 miljoni, un šī summa tiks iemaksāta garantiju fondā 2016. gadā (EUR 500 miljoni) un 2017. gadā (EUR 850 miljoni), un iekļauta summā, kas uzrādīta kā RAL konsolidēto finanšu pārskatu 5.3.1. skaidrojumā.

Tabulās turpmāk sniegts vispārīgs apskats par finanšu instrumentiem, ko izmanto ES, dalījumā pa DFS

DFS līdz 2014. gadam	Aktīvi	Saistības	Garantijas
Aizdevumu/pašu kapitāla/tehniskās palīdzības instrumenti:
Ekonomikas un finanšu sadarbības instruments Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu partnerības ietvaros (MEDA)	251	(2)
Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instruments (EKPI)	153	(4)
	404	(6)
Aizdevumu instrumenti: aizdevumi MVU atbalstam	19
Pašu kapitāla instrumenti:
Straujas izaugsmes un inovatīvu MVU mehānisms „Konkurētspējas un inovāciju pamatprogrammas” ietvaros	413	-
Eiropas Tehnoloģiju uzsākšanas mehānisms 1998 (ETF)	11	-
Pasaules Energoefektivitātes un atjaunojamās enerģijas fonds	76	-
Daudzgadu shēmas programma „Pašu kapitāla mehānisms”	192	-
Fonds „Marguerite”	50	-
Eiropas progresa mikrofinansēšanas instruments nodarbinātībai un sociālajai iekļaušanai	71	-
Eiropas energoefektivitātes fonds	128	(22)
Tehnoloģiju nodošanas izmēģinājumu projekti	1
	943	(22)
Garantiju instrumenti:
MVU Garantiju mehānisms „Konkurētspējas un inovāciju pamatprogrammas” ietvaros (CIP SMEG)	108	(215)	*
Aizdevumu garantijas instruments Ten-T projektiem (LGTT)	238	(3)	(209)
Daudzgadu programma (MAP) uzņēmumiem	23	(35)	*
Projektu obligāciju instruments (PBI)	236	(1)	(220)
Eiropas progresa mikrofinansēšanas mandāts	13	(11)	*
Riska dalīšanas finanšu mehānisms (RDFM)	927	(94)	(845)
MVU garantiju mehānisms	16	(16)	*
	1561	(375)	(1274)
Kopā	2927	(403)	(1274)

* ES uzņemtajiem riskiem ir izveidoti uzkrājumi pilnā apmērā (t. i., tie ir iekļauti saistībās).

Miljonos EUR 

* ES uzņemtajiem riskiem ir izveidoti uzkrājumi pilnā apmērā (t. i., tie ir iekļauti saistībās).

No aizņemtiem līdzekļiem piešķirti aizdevumi

Saskaņā ar ES līgumu ES ir pilnvarota veikt aizņēmumu darbības, lai mobilizētu noteiktu pilnvaru izpildei nepieciešamos finanšu resursus. Komisija darbojas ES vārdā, un patlaban tā īsteno trīs svarīgas programmas: (makrofinansiālais atbalsts (MFA), maksājumu bilances (MB) atbalsts un Eiropas finanšu stabilizācijas mehānisms (EFSM)), un saskaņā ar šīm programmām Komisija var piešķirt aizdevumus, un to finansēšanai nepieciešamo kapitālu var piesaistīt kapitāla tirgos vai aizņemties finanšu iestādēs. 2015. gadā Īrija oficiāli pieprasīja pagarināt tās pirmā EFSM aizdevuma atmaksas termiņu. Iemaksa, kas ir EUR 5 miljardi, tika sadalīta trīs jaunās daļās EUR 2 miljardu, EUR 1 miljarda un EUR 2 miljardu apmērā ar termiņu attiecīgi 2023. gadā, 2029. gadā un 2035. gadā. Portugāle 2016. gada janvārī oficiāli pieprasīja pagarināt tās pirmā EFSM aizdevuma atmaksas termiņu, kas bija 2016. gada 3. jūnijā. Daļa EUR 4,75 miljardu apmērā tika refinansēta ar trīs jaunām daļām EUR 1,5 miljardu, EUR 2,25 miljardu un EUR 1 miljarda apmērā ar termiņu attiecīgi 2023. gadā, 2031. gadā un 2036. gadā. 2015. gada 17. jūlijā Grieķijai tika piešķirts pagaidu aizdevums EFSM ietvaros kā pagaidu aizdevums pirms aizdevuma līguma, ko parakstīja starp Grieķiju un Eiropas Stabilizācijas mehānismu (ESM). Pirmā un vienīgā izmaksa notika 2015. gada 20. jūlijā un tika pilnībā atmaksāta, kad valstu parlamenti eurozonas dalībvalstīs ratificēja ESM nolīgumu. Šī atmaksa notika 2015. gada 20. augustā.

Pārskats par aizdevumiem, kas piešķirti no aizņemtiem līdzekļiem, nominālvērtībā

* MFP, Euratom un likvidējamā EOTK.

** Tostarp palīdzība piesardzības pasākumu veidā.

13.Saistības

Saistības EUR 226 miljardu apmērā ES 2015. gada konsolidētajā bilancē

Saistības veido šādi četri svarīgi posteņi – saistības pensijām un citiem darbinieku pabalstiem, aizņēmumi, kreditoru parādi un uzkrātās maksas. Salīdzinājumā ar 2014. gadu lielākās izmaiņas ir uzkrāto maksu palielināšanās par gandrīz EUR 12,4 miljardiem, ko izraisīja 2014.–2020. gada DFS īstenošanas uzsākšana, saskaņā ar kuru radušās izmaksas tiek tikai aplēstas, jo dalībvalstis vēl nav deklarējušas šīs izmaksas. Otra nozīmīga izmaiņa ir kreditoru parādu samazināšanās par aptuveni EUR 12,5 miljardiem saistībā ar kohēziju, jo par 2007.–2013. gada plānošanas periodu dalībvalstis iesniedza mazāku skaitu izmaksu pieprasījumu. Vēl viens iemesls ir mazāks skaits izmaksu pieprasījumu 2014.–2020. gada DFS gausākas uzsākšanas dēļ, jo dalībvalstis gausāk norādīja vadošo un kontroles iestādi.

Izmaksu pieprasījumi un rēķini kopā, kas ir saņemti un atzīti par kreditoru parādiem

Tas, ka saistības ir lielākas par aktīviem, nozīmē nevis to, ka ES iestādēm un struktūrām ir finanšu grūtības, bet gan to, ka noteiktām saistībām finansējums būs no nākamo gadu budžetiem. Daudzi izdevumi 2015. gadā tiek atzīti atbilstīgi uzkrāšanas noteikumiem grāmatvedībā, kaut gan tos faktiski varētu samaksāt 2016. gadā vai vēlāk un finansēt, izmantojot nākamo gadu budžetus, savukārt saistītie ieņēmumi tiks uzskaitīti turpmākajos periodos. Visnozīmīgākās summas ir ELGF (samaksāta 2016. gadā) un pabalsti darbiniekiem (tiks samaksāta nākamo 30 gadu laikā vai vēlāk).

14.ES BUDŽETA AIZSARDZĪBA

Pārskats par finanšu korekcijām un atgūtām summām 2015. gadā

Svarīgs apsvērums ES budžeta izpildē ir nepieciešamība nodrošināt atbilstīgu mehānismu kļūdu, pārkāpumu vai krāpšanas nepieļaušanai vai konstatēšanai un secīgai labošanai. Palāta savā gada pārskatā sniedz ticamības deklarāciju par tādu darījumu likumību un pareizību, uz kuriem balstās gada finanšu pārskati, kā arī par pārskatos iekļauto maksājumu kļūdu būtiskumu. Ticamības deklarāciju kopā ar šiem ES gada finanšu pārskatiem publicē Oficiālajā Vēstnesī.

Lai mazinātu kļūdu ietekmi, Komisija veic pasākumus ES budžeta aizsardzībai, izmantojot galvenokārt šādus mehānismus:

1)    novēršanas mehānismus (piemēram, ex ante kontrole, maksājumu pārtraukšana un apturēšana),

2)    koriģējošus mehānismus (galvenokārt dalībvalstīm noteiktas vai ar dalībvalstīm saskaņotas finanšu korekcijas, un mazākā mērā no ES maksājumu saņēmējiem atgūtas summas).

Saskaņā ar dalīto pārvaldību (lauksaimniecības izdevumiem un strukturālām darbībām) dalībvalstis galvenokārt atbild par to, lai visā izdevumu cikla laikā tiktu nodrošināts, ka no ES budžeta veiktie izdevumi ir likumīgi un pareizi.

Koriģējošie pasākumi, t. i., finanšu korekcijas un atgūtās summas, veidojas pēc tam, kad Komisija un dalītās pārvaldības izdevumu gadījumā arī dalībvalstis uzrauga un pārbauda, vai no ES budžeta veiktie izdevumi ir atbilstīgi. Pieņemot lēmumu par finanšu korekcijas summu vai atgūstamo summu, Komisija ņem vērā to, kādā veidā un cik nopietni ir pārkāpts piemērojamais tiesību akts, un pārkāpuma finanšu ietekmi uz ES budžetu, tostarp trūkumus pārvaldības un kontroles sistēmās. Lielākā daļa korekciju tiek veiktas pēc maksājuma.

Finanšu korekciju un summu atgūšanas process:

Finanšu korekcijas un atgūtās summas tiek uzrādītas divos nozīmīgos procesa posmos. Abi posmi var būt vienā vai dažādos gados.

1. Finanšu korekcijas un atgūtās summas apstiprināšanas posmā. Šīm summām vai nu piekritušas iesaistītās dalībvalstis, vai arī par tām Komisija ir pieņēmusi lēmumu. 2015. gadā apstiprināto finanšu korekciju un atgūto summu kopējais apjoms bija EUR 3499 miljoni (EUR 4728 miljoni 2014. gadā).

Apstiprinātās finanšu korekcijas un atgūtās summas 2015. gadā dalījumā pa politikas jomām

2. Finanšu korekcijas un atgūtās summas īstenošanas posmā. Šīs summas rāda procesa pēdējo posmu, kad nepamatotu izdevumu pastāvēšanas gadījumā situācija tiek noteikti koriģēta. Nozaru reglamentējošos noteikumos paredzēti vairāki īstenošanas mehānismi. 2015. gadā īstenoto finanšu korekciju un atgūto summu kopējais apjoms bija EUR 3853 miljoni (EUR 3285 miljoni 2014. gadā). Finanšu korekciju un atgūto summu īstenošana var ilgt vairākus gadus galvenokārt tādēļ, ka saskaņā ar lauksaimniecības politiku tiek pieņemti lēmumi noteikt dalībvalstīm iemaksas vai atliktus maksājumus. Saskaņā ar kohēzijas politikas tiesisko regulējumu īstenošana notiek tad, kad tiek slēgts plānošanas periods, vai pēc plānošanas perioda slēgšanas.

Īstenotās finanšu korekcijas un atgūtās summas 2015. gadā dalījumā pa politikas jomām

Iepriekš sniegtā informācija ir papildinoša, tā netiek prasīta grāmatvedības standartos un attiecas uz datiem, ko ne vienmēr iegūst tieši no uzskaites sistēmas. Sīkāka informācija par skaitļiem un novēršanas un koriģējošiem mehānismiem pieejama ikgadējā paziņojumā par ES budžeta aizsardzību, ko Komisija sagatavo un nosūta budžeta izpildes apstiprinātājiestādei un Palātai; paziņojums pieejams Budžeta ĢD vietnē Europa.

15.Ar ES budžeta izpildi saistīto risku un nenoteiktību pārvaldība

Ar ES budžeta izpildi saistītos riskus un nenoteiktības var iedalīt divās lielās kategorijās:

vispārēji un plānoti riski un nenoteiktības,

ārkārtas riski un nenoteiktības.

16.Vispārēji un plānoti riski un nenoteiktības

Problēmas finanšu gada laikā

Makroekonomiskā vide

Makroekonomiskā vide ES ietekmē ES dalībvalstu spēju pildīt finansēšanas saistības pret ES iestādēm un struktūrām un attiecīgi ES spēju arī turpmāk īstenot ES politiku, kā norādīts 2. iedaļā. Eiropas tautsaimniecību joprojām atbalsta vairāki pozitīvi faktori kā, piemēram, naftas cenas, euro valūtas maiņas kurss un finansēšanas izmaksas, kas turpina stimulēt eksportu un privāto patēriņu. Tomēr ieguldījumus kavē ekonomiskā un politiskā nenoteiktība un milzīgais parāds dažās valstīs. Eiropas tautsaimniecībā jau ceturto gadu turpinās atveseļošanās process, un tā cīnās ar negatīvo ietekmi un ievērojamiem riskiem, ko rada attīstības palēnināšanās jaunietekmes valstīs. Tā kā nav materializējusies cerība par pietiekami spēcīgu ekonomikas izaugsmi bezdarba ievērojamai samazināšanai, tad arī pierādījumi tam, ka atveseļošanas noturīgumam tik svarīgie ieguldījumi tiek atjaunināti, joprojām ir ierobežoti. Turklāt ES budžets saskaņā ar DFS 2014.–2020. gadam joprojām tiek izpildīts diezgan lēni, un kopējo ainu papildina neatrisinātās problēmas Grieķijā un bēgļu krīze.

Eurozonas tautsaimniecības atveseļošanās joprojām ir mērena, neraugoties uz iepriekš minēto pozitīvo faktoru ievērojamo atbalstu, turklāt šķiet, ka šie faktori patlaban ir spēcīgāki un ilglaicīgāki nekā iepriekš tika gaidīts. Jo īpaši naftas cena, ko virza galvenokārt lielais pieprasījums, ir atkal pazeminājusies, un pastāv pieņēmums, ka tā arī paliks ievērojami zemāka un palielināsies vēlāk. Fiskālā politika eurozonā nedaudz vairāk sākusi veicināt izaugsmi, un tas galvenokārt ir saistīts ar valdības izdevumiem patvērumu meklētāju ieplūdēm dažās dalībvalstīs. Turklāt Eiropas Centrālā banka (ECB) sākusi īstenot gan kvantitatīvo mīkstināšanu, gan kreditēšanas mīkstināšanu, un abi šie pasākumi kopā nozīmē, ka finansēšanas izmaksas eurozonā saglabāsies zemā līmenī ilgāk nekā sākotnēji plānots un arī turpmāk palīdzēs samazināt finanšu sadrumstalotību un atšķirības starp dalībvalstīm. Vienlaikus šo faktoru radīto uzplaukumu arvien vairāk izlīdzina globālās vides pasliktināšanās, un dažas krīzes radītās problēmas (galvenokārt politiskās nenoteiktības, parāda un bezdarba augstais līmenis) turpina negatīvi ietekmēt izaugsmi.

Reālais IKP (prognoze), inflācijas līmenis un bezdarba līmenis, %, no vidējā rādītāja ES 1

Saskaņā ar prognozēm IKP eurozonā nedaudz palielināsies no 1,6 % 2015. gadā līdz 1,7 % 2016. gadā. Atsākoties globālās ekonomikas aktivitātei, pozitīvā ietekme būs jūtama vēlāk, 2016. un 2017. gadā. Arī dažas no dalībvalstu īstenotajām strukturālajām reformām arī turpmāk pozitīvi ietekmēs izaugsmi. Mazinoties krīzes sekām, labumu gūs patēriņš un ieguldījumi. Kaut gan parāda līmenis joprojām ir augsts dažās tautsaimniecības nozarēs, vieglajiem finansēšanas nosacījumiem vajadzētu ierobežot saasināto spiedienu, ko rada saistību un aktīvu īpatsvara samazināšana. Vispārīgi runājot, IKP izaugsmei eurozonā vajadzētu turpināt palielināties, sasniedzot 1,9 % 2017. gadā. Dalībvalstīm 2016. gadā vajadzētu turpināt ekonomikas atveseļošanas procesu, tostarp Grieķijā, kur plānota izaugsmes atjaunošanās gada laikā. Ieguldījumu plāns Eiropai izveidots ar mērķi palīdzēt pārvarēt pašlaik vērojamo ieguldījumu deficītu ES, mobilizējot privāto finansējumu stratēģiskiem ieguldījumiem svarīgākajās jomās, un tas sāks pozitīvi ietekmēt valsts un privātos ieguldījumus. Ekonomikas aktivitātei 2017. gadā vajadzētu palielināties visās dalībvalstīs.

Tiek plānots, ka 2015. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts eurozonā samazināsies un būs 2,2 % no IKP, un tā samazināšanās turpināsies, sasniedzot 1,9 % un 1,6 % attiecīgi 2016. un 2017. gadā. Nākamajā gadā, pieņemot, ka politika netiks mainīta, plānotais strukturālais atlikums varētu vispārīgi nemainīties ne eurozonā, ne ES. Plāno, ka parāda attiecība pret IKP eurozonā samazināsies — no augstākā punkta 2014. gadā, kas bija 94,5 %, līdz 91,3 % 2017. gadā.

Darba tirgū nosacījumi uzlabojas līdz ar mēreno ekonomikas atveseļošanos, kas veicina arī nodarbinātības mērenu pieaugumu. Vispārīgi runājot, eurozonā 2015. gadā sagaida nodarbinātības palielināšanos par 1,1 %, un tiek plānots, ka šajā un nākamajā gadā šī tendence turpināsies tādā pašā apmērā, pastiprinoties ekonomikas aktivitātei, palielinoties uzticībai uzņēmumiem un palielinoties kapitāla uzkrāšanai.

Ekonomikas prognoze eurozonai joprojām ir ļoti nenoteikta, un vispārējie riski ir nepārprotami lejupvērsti. Ir skaidrs, ka riski saistībā ar izaugsmes prognozi globālajā ekonomikā un globālajos finanšu tirgos ir nepārprotami palielinājušies, īpaši tādēļ, ka ir samazinājusies izaugsme Ķīnā un citos jaunietekmes tirgos, un tas var izraisīt spēcīgāku ietekmi uz kaimiņvalstīm nekā plānots vai pasliktināties salīdzinājumā ar prognozēm. Līdz ar nenoteiktību par korekcijām Ķīnā turpmāka monetārās politikas normalizēšanās ASV varētu vēl negatīvāk ietekmēt ievainojamās jaunietekmes tirgus ekonomikas valstis, īpaši tās, kam ārvalstu valūtā izteiktais parāds ir liels, un var arī ietekmēt finanšu tirgus stabilitāti. Ja materializēsies kāds no šiem lejupvērstajiem riskiem, veidosies negatīva ietekme uz dalībvalstīm pa dažādiem transmisijas kanāliem. Eiropā pēdējā laikā ir palielinājušies arī iekšzemes riski. Negaidīta krīzes situācija Grieķijā var vēl negatīvāk ietekmēt ieguldījumu lēmumus un attiecīgi ekonomikas izaugsmi. Ja lielākās politiskās problēmas netiks veiksmīgi atrisinātas ES mērogā (piemēram, migrācijas plūsmas), var veidoties tendences, kas liks šķēršļus izaugsmei.

Garantiju fondi izsniegtajām garantijām

ES piešķīrusi garantijas EIB grupai saistībā ar aizdevumiem, kas izsniegti ārpus ES, un ESIF parāda vērtspapīru un kapitāla vērtspapīru darījumiem. ES 2015. gada 31. decembrī finanšu pārskatu skaidrojumos (skatīt 5.2.1. skaidrojumu) uzrāda iespējamās saistības abām garantijām EUR 19,7 miljardu apmērā. Lai mazinātu risku ES budžetam, ko var radīt EIB pieprasītās garantijas, Komisija izveidojusi atsevišķus garantiju fondus — Garantiju fondu ārējai darbībai un ESIF Garantiju fondu.

Uzkrājumi Garantiju fondā ārējai darbībai tiek veidoti no ES budžeta, sedzot 9 % no garantēto aizdevumu apjoma, kas nav atmaksāts gada beigās. 2015. gada 31. decembrī kopējo aktīvu vērtība bija EUR 2,1 miljards, un tā sedza ES maksimālo riska pozīciju EUR 19,45 miljardu apmērā. ESIF Garantiju fonds, sākot no 2016. gada, pakāpeniski sasniegs EUR 8 miljardus līdz 2022. gadam, tādējādi veidojot uzkrājumus 50 % apmērā ES maksimālajai riska pozīcijai saistībā ar ES garantiju, kas ir EUR 16 miljardi.

Aizdevumu un aizņēmumu darbības

Saskaņā ar ES līgumu ES ir pilnvarota veikt aizņēmumu darbības, lai mobilizētu noteiktu pilnvaru izpildei nepieciešamos finanšu resursus. Komisija darbojas ES vārdā, un patlaban tā īsteno trīs svarīgas programmas: makrofinansiālais atbalsts (MFA), maksājumu bilances (MB) atbalsts un Eiropas finanšu stabilizācijas mehānisms (EFSM), un saskaņā ar šīm programmām Komisija var piešķirt aizdevumus, un to finansēšanai nepieciešamo kapitālu var piesaistīt kapitāla tirgos vai aizņemties finanšu iestādēs. ES aizdevumu un aizņēmumu darbības nav saistītas ar budžetu. Vispārīgi runājot, piesaistītie līdzekļi tiek tālākaizdoti saņēmējvalstij kompensējošā veidā, t. i., ar tādu pašu kuponu, termiņu un summu. Neraugoties uz kompensējošo metodiku, finansēšanas instrumentu parāda apkalpošana ir ES juridiskais pienākums, un tas nodrošina, ka visi maksājumi tiek veikti pilnā apmērā un laikus.

Lai mazinātu risku, ka aizņēmumi netiks atmaksāti, Komisija ieviesusi aizņēmumu atmaksu procedūras arī tajos gadījumos, kad aizdevuma saistības netiek pildītas. Par katras valsts programmu EP, Padome un Komisija pieņem lēmumu un nosaka vispārējo piešķirto summu, (maksimālo) daļu maksājumu skaitu un maksimālo (vidējo) termiņu visam aizdevuma kopumam. Tad Komisija un saņēmējvalsts vienojas par aizdevuma/finansējuma parametriem, tostarp daļu maksājumiem un laidienu atmaksu. Turklāt, izņemot pirmo daļu, visas pārējās aizdevuma daļas ar atkarīgas no tā, vai tiek ievēroti stingri nosacījumi, par ko panākta vienošanās un kas ir līdzīgi Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) atbalstam, ņemot vērā kopīgo ES/SVF finanšu palīdzību, kas ir vēl viens faktors, kurš ietekmē finansējuma piešķiršanas laiku. Tas nozīmē, ka aizdevuma piešķiršanas laiks un termiņš ir atkarīgs no attiecīgās ES aizdevumu darbības. Finansējums ir galvenokārt euro valūtā un tiek piešķirts uz laiku no trim līdz 30 gadiem.

Tabulā turpmāk sniegts pārskats par plānoto atmaksas grafiku, summas nominālvērtībā par neatmaksātiem EFSM un MB aizdevumiem šo finanšu pārskatu parakstīšanas dienā.

ES aizņēmumi veido tiešas un beznosacījumu saistības ES, un tos garantē 28 dalībvalstis. Aizņēmumus tādu aizdevumu finansēšanai, kuri ir paredzēti valstīm ārpus ES, sedz Garantiju fonds ārējai darbībai. Ja saņēmēja dalībvalsts nepilda saistības, parāda apkalpošana tiks atskaitīta no Komisijas naudas līdzekļu atlikuma, ja tas ir iespējams. Pretējā gadījumā Komisija iegūtu nepieciešamos līdzekļus no dalībvalstīm. Saskaņā ar tiesību aktiem par ES pašu resursiem (Padomes Regulas 1150/2000 12. pants) ES dalībvalstīm ir juridisks pienākums nodrošināt pietiekamus līdzekļus ES saistību izpildei. Tādējādi ieguldītāji ir pakļauti tikai ES, nevis finansēto aizdevumu saņēmēja kredītriskam. Kompensējoša aizdošana nodrošina, ka ES budžets neuzņemas procentu likmju vai ārvalstu valūtas risku.

Uz starpvaldību finanšu stabilitātes mehānismiem, kas ir Eiropas Finanšu stabilitātes instruments (EFSI) un Eiropas Stabilizācijas mehānisms (ESM), neattiecas ES līgums, tādēļ tie nav iekļauti ES konsolidētajos gada finanšu pārskatos.

17.Ārkārtas riski un nenoteiktības

Katru gadu ES ir pakļauta negaidītiem riskiem un nenoteiktībām, un ES iestāžu un struktūru mērķis ir strauji rast risinājumu gada laikā piedzīvotajām problēmām. 2015. finanšu gadā nozīmīgākie riski un nenoteiktības bija bēgļu krīze, Eiropas lauksaimniekiem radušās grūtības un situācija saistībā ar nesamaksātiem izmaksu pieprasījumiem un rēķiniem, kas tika saņemti gada beigās.

Bēgļu krīzes pārvaldība

Pēdējo sešu mēnešu laikā Eiropas Komisija ir strādājusi, izveidojot strauju un koordinētu Eiropas atbildi riskiem un nenoteiktībām saistībā ar bēgļu krīzi, iesniegusi vairākus priekšlikumus, kuru mērķis ir nodrošināt dalībvalstīm rīkus, kas ir nepieciešami, lai labāk darbotos apstākļos, kad valstī ierodas liels skaits cilvēku. Izstrādātie pasākumi ir, piemēram, patruļu trīskāršošana jūrā, patvēruma meklētāju pārvietošana no visvairāk skartajām valstīm, izmantojot jaunu sistēmu solidaritātei ārkārtas situācijās, bēgļu krīzes risināšana un palīdzība visvairāk skartajām valstīm, izmantojot bezprecedenta ES budžeta mobilizēšanu vairāk nekā EUR 10 miljardu apmērā, jaunas koordinācijas un sadarbības sistēmas nodrošināšana Rietumbalkānu valstīm, jaunas partnerības uzsākšana ar Turciju, plašs priekšlikums par jaunu Eiropas sauszemes un jūras robežu apsardzi, un ar to palīdzību Eiropas Savienība atbalsta patvēruma un migrācijas politiku Eiropā un risina jaunās problēmas. Neraugoties uz veiktajiem pasākumiem, joprojām liela nenoteiktība apvij patvēruma meklētāju lielo ieplūdi un tās ietekmi uz ekonomiku.

Kā pirmo un neatliekamo pasākumu Komisija pastiprināja 2015. un 2016. gada finansējumu Frontex aģentūrai, Eiropolam un EASO (EUR 170 miljoni) un palielināja finanšu iemaksas Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondā (AMIF) un Iekšējās drošības fondā (ISF) no sākotnēji EUR 2 miljardiem līdz EUR 3,7 miljardiem. Tika sniegts tūlītējs finanšu atbalsts pasākumiem bēgļu krīzes risināšanai valstīs ārpus ES, un rezultātā palielinājās humānā palīdzība (EUR 2,2 miljardi), izveidots ES Ieguldījumu fonds Sīrijai (EUR 500 miljoni), ES Ārkārtas ieguldījumu fonds Āfrikai (EUR 1,8 miljardi), bēgļu nometne Turcijā (EUR 1 miljards) un veikti citi pasākumi saistībā ar drošību un robežu kontroli (EUR 300 miljoni), terorisma apkarošanu (EUR 100 miljoni) un pārvietoto personu un bēgļu atgriešanos to attiecīgajās valstīs (EUR 280 miljoni).

Atbalsta kopums Eiropas lauksaimniekiem

Vispārējā politiskā un tirgus vide 2015. finanšu gadā izraisīja grūtības Eiropas lauksaimniekiem saistībā ar to naudas plūsmas situāciju un bija saistīta ar pieaugošo nestabilitāti tirgos. Šīs grūtības radīja riskus ne tikai Eiropas lauksaimniekiem, bet arī ES iestādēm saistībā ar kopējās lauksaimniecības politikas sekmīgu īstenošanu. Komisija reaģēja uz šo situāciju, mobilizējot ievērojamu atbalstu EUR 420 miljonu apmērā problēmu risināšanai nākamajos gados piena un cūkgaļas nozarē. Turklāt tika ieviesti citi pasākumi, piemēram, jaunas privātās uzglabāšanas atbalsta shēmas piena un cūkgaļas nozarē un iespēja veikt avansā tiešos maksājumus lauksaimniekiem. Kopumā 2015. gadā veiktie pasākumi Eiropas lauksaimniekiem nodrošina kopumu (turpmākus budžetus) aptuveni EUR 500 miljonu apmērā. Šāda tūlītēja reaģēšana liecina, ka Komisija ļoti nopietni uztver savu atbildību pret lauksaimniekiem un ir gatava nodrošināt atbilstīgus līdzekļus.

Izmaksu pieprasījumi un rēķini, kas vēl jāsamaksā

Saistībā ar izmaksu pieprasījumiem un rēķiniem, kas vēl jāsamaksā, 2015. gadā bija šādas problēmas:

negaidīti strauji tika iesniegti izmaksu pieprasījumi un rēķini; tas neatbilda prognozēm, tādēļ ES iestādēm bija jāpielāgojas maksājumu vajadzībām;

gada beigās nebija maksājumu apropriāciju saņemto izmaksu pieprasījumu un rēķinu apmaksai, tādēļ tos nācās finansēt, veicot budžeta grozījumus.

Pēc tam, kad vairākus gadus bija vērojams pastāvīgs spiediens uz maksājumu apropriācijām, 2015. finanšu gadā situācija saistībā ar maksājumiem ievērojami uzlabojās. Samaksai gada beigās iesniegto izmaksu pieprasījumu un rēķinu apmērs samazinājās no EUR 25,8 miljardiem 2014. gadā līdz EUR 15,2 miljardiem 2015. gada beigās. Lielākā samazinājuma daļa attiecas uz iepriekšējiem plānošanas periodiem kohēzijas politikai, tādēļ summa izmaksu pieprasījumu un rēķinu apmaksai par 2014.–2020. gada programmām bija nenozīmīga 2014. un 2015. gada beigās.

Komisija prognozē īstermiņa naudas plūsmas katru nedēļu (dažreiz katru dienu), lai nodrošinātu tūlītēju ES maksājumu saistību izpildi, ievērojot budžetā pieejamo maksājumu apropriāciju limitus. Uz īstermiņa prognozi balstās aplēse par pašu resursu summu, kas katru mēnesi tiek pieprasīta no dalībvalstīm. Katra mēneša pirmajā darbdienā dalībvalstīm jāieskaita Komisijas pašu resursu kontos 1/12 daļa no PVN un NKI resursu kopsummas, kas iegrāmatota Savienības budžetā. Atkarībā no Komisijas skaidrās naudas pozīcijas var tikt pieprasīts, lai gada pirmajā ceturksnī dalībvalstis pārnes uz priekšu par vienu vai diviem mēnešiem PVN un NKI resursus. Šie avansa maksājumi jāatskaita no pieprasījumiem nodrošināt līdzekļus nākamajos mēnešos atkarībā no prognozētajām vajadzībām pēc skaidrās naudas.

Vidējā termiņā un ilgtermiņā Komisija detalizēti pārrauga ES saņemtos maksājumu pieprasījumus, un tas tiek darīts tās parasto darbību ietvaros. Piemēram, šāda prasība attiecas uz Komisijas priekšlikumu gatavošanu par DFS, gada budžeta sagatavošanu un budžeta grozījumu gatavošanu. Sarunu posmā par DFS izmantotie modeļi un pamatā esošie pieņēmumi tiek regulāri pārraudzīti un pēc nepieciešamības atjaunināti. Modeļu rezultāti tiek novirzīti budžeta sarunās par DFS, nosakot maksājumu maksimālo apmēru.

Notikums pēc bilances datuma – referendums Apvienotajā Karalistē

2016. gada 23. jūnijā Apvienotās Karalistes pilsoņi nobalsoja par izstāšanos no Eiropas Savienības. Lai šis Lielbritānijas iedzīvotāju lēmums būtu spēkā, jāizmanto Līguma par Eiropas Savienību 50. pants. Šajā pantā ir izklāstīta procedūra, kas jāievēro, ja dalībvalsts vēlas izstāties no Eiropas Savienības, un tikai tad, kad šis pants ir aktivizēts, var sākties sarunas par Apvienotās Karalistes izstāšanos. Saskaņā ar Eiropadomes sniegtajām vadlīnijām Savienība ar Apvienoto Karalisti tad ved sarunas un noslēdz nolīgumu, kurā izklāstīta tās izstāšanās kārtība, ņemot vērā tās turpmākās attiecības ar Savienību. Šo pārskatu parakstīšanas brīdī oficiāls paziņojums par 50. panta aktivizēšanu nebija iesniegts.

SKAIDROJUMS PIE KONSOLIDĒTAJIEM PĀRSKATIEM

Eiropas Savienības 2015. gada konsolidētie pārskati ir sagatavoti ir sagatavoti, pamatojoties uz iestāžu un struktūru sniegto informāciju, saskaņā ar Finanšu regulas, ko piemēro Eiropas Savienības vispārējam budžetam, 148. panta 2. punktu. Ar šo es paziņoju, ka tie ir sagatavoti saskaņā ar šīs Finanšu regulas IX sadaļu un grāmatvedības principiem, noteikumiem un metodēm, kas izklāstītas skaidrojumos par finanšu pārskatiem.

No šo iestāžu un struktūru grāmatvežiem, kuri apstiprināja informācijas uzticamību, esmu saņēmis visu informāciju, kas ir nepieciešama to pārskatu sagatavošanai, kuros norādīti Eiropas Savienības aktīvi un saistības, un budžeta izpilde.

Ar šo es apliecinu, ka, pamatojoties uz šo informāciju un uz tādām pārbaudēm, ko es uzskatīju par nepieciešamām, lai apstiprinātu Eiropas Komisijas pārskatus, man ir pietiekama pārliecība, ka pārskati visos būtiskajos aspektos patiesi atspoguļo Eiropas Savienības finansiālo stāvokli, darbības rezultātus un naudas plūsmas.

[paraksts]

Manfred Kraff

Komisijas grāmatvedis

2016. gada 8. jūlijā

EIROPAS SAVIENĪBA

2015. FINANŠU GADS

KONSOLIDĒTIE FINANŠU PĀRSKATI UN SKAIDROJUMI

Jāņem vērā, ka skaitļi ir noapaļoti līdz miljoniem euro, tāpēc daži finanšu dati tabulās turpmāk var nesakrist.

SATURS

BILANCE    

FINANŠU DARBĪBAS REZULTĀTU PĀRSKATS    

NAUDAS PLŪSMAS PĀRSKATS    

PĀRSKATS PAR NETO AKTĪVU PĀRMAIŅĀM    

FINANŠU PĀRSKATU SKAIDROJUMI    

1.NOZĪMĪGA GRĀMATVEDĪBAS POLITIKA

2.SKAIDROJUMI PAR BILANCI

BILANCE

* Eiropas Parlaments 2015. gada 25. novembrī pieņēma budžetu, kurā paredzēti maksājumi Savienības īstermiņa saistību segšanai no pašu resursiem, ko 2016. gadā ieturēs vai pieprasīs no dalībvalstīm. Turklāt saskaņā ar 83. pantu Civildienesta noteikumos (Padomes 1968. gada 29. februāra Regula (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 259/68 ar grozījumiem) dalībvalstis kopīgi garantē saistības pensijām.

FINANŠU DARBĪBAS REZULTĀTU PĀRSKATS

*

Īstenojušas dalībvalstis: dalītā pārvaldība.

Īstenojusi Komisija, izpildaģentūras un trasta fondi: tiešā pārvaldība.

Īstenojušas citas ES aģentūras un struktūras, trešās valstis, starptautiskās organizācijas un citas struktūras: netiešā pārvaldība.

NAUDAS PLŪSMAS PĀRSKATS

PĀRSKATS PAR NETO AKTĪVU PĀRMAIŅĀM

FINANŠU PĀRSKATU SKAIDROJUMI

1.NOZĪMĪGA GRĀMATVEDĪBAS POLITIKA

1.1.JURIDISKAIS PAMATS UN GRĀMATVEDĪBAS NOTEIKUMI

ES finanšu pārskatus kārto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu (OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.) (turpmāk „Finanšu regula”) un Komisijas 2012. gada 29. oktobra Deleģēto regulu (ES) Nr. 1268/2012, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Finanšu regulas piemērošanai (OV L 362, 31.12.2012., 1. lpp.).

Saskaņā ar Finanšu regulas 143. pantu ES sagatavo savus finanšu pārskatus, pamatojoties uz noteikumiem par uzkrāšanas principu grāmatvedībā, kuru pamatā ir starptautiski atzīti grāmatvedības standarti publiskajam sektoram (SPSGS). Šie Komisijas grāmatveža pieņemtie grāmatvedības noteikumi jāpiemēro visām iestādēm un ES struktūrām, uz kurām attiecas konsolidācija, lai ieviestu vienotu grāmatvedības, novērtēšanas un finanšu pārskatu uzrādīšanas noteikumu kopumu, tādējādi saskaņojot finanšu pārskatu sagatavošanas un konsolidācijas procesu. Uzskaiti veic euro valūtā, pamatojoties uz kalendāro gadu.

1.2.GRĀMATVEDĪBAS PRINCIPI

Finanšu pārskatu mērķis ir sniegt plašam lietotāju lokam noderīgu informāciju par iestādes finanšu stāvokli, darbības rezultātiem un naudas plūsmām. ES kā publiskā sektora struktūrai ir konkrēti mērķi — sniegt lēmumu pieņemšanai noderīgu informāciju un apliecināt struktūras pārskatatbildību par tai uzticētajiem līdzekļiem. Šis dokuments sagatavots, ņemot vērā minētos mērķus.

Vispārējie apsvērumi (vai grāmatvedības principi), kas jāņem vērā, sagatavojot finanšu pārskatus, ir noteikti ES grāmatvedības 1. grāmatvedības noteikumā „Finanšu pārskati”, un tie ir tādi paši kā 1. SPSGS, proti: patiesa uzrādīšana, uzkrāšanas princips, darbības turpināšana, konsekventa uzrādīšana, apkopošana, mijieskaits un salīdzināma informācija. Finanšu regulas 144. pantā ir noteikti finanšu pārskatu sniegšanas kvalitatīvie rādītāji, kas ir būtiskums, uzticamība, saprotamība un salīdzināmība.

Lai sagatavotu finanšu pārskatus saskaņā ar iepriekš minētajiem noteikumiem un principiem, vadībai ir jāveic aplēses, kuras ietekmē paziņotās summas noteiktos bilances un finanšu darbības rezultātu pārskata posteņos, kā arī uzrādīto informāciju saistībā ar finanšu instrumentiem un iespējamajiem aktīviem un saistībām.

1.3.KONSOLIDĀCIJA

Konsolidācijas darbības joma

Konsolidētajos ES finanšu pārskatos ir iekļautas visas nozīmīgās kontrolētās struktūras (t. i., ES iestādes, tostarp Komisija, un ES aģentūras), asociētie uzņēmumi un kopuzņēmumi. Pilns konsolidēto struktūru saraksts ir sniegts ES finanšu pārskatu 9. skaidrojumā. Pavisam ir aptvertas 52 kontrolētās struktūras, septiņi kopuzņēmumi un viens asociētais uzņēmums. Salīdzinājumā ar 2014. gadu konsolidācijas tvērums nav mainījies; izņēmums ir viens kopuzņēmums, kas ir iekļauts, un viens, kas ir izslēgts; skatīt 2.3. skaidrojumu.

Kontrolētās struktūras

Lēmums iekļaut struktūru konsolidācijas tvērumā ir balstīts uz kontroles koncepciju. Kontrolētās struktūras ir visas tās struktūras, kurām ES ir tieši vai netieši pilnvarota noteikt finanšu un darbības politikas virzienus, lai varētu gūt labumu no šo struktūru darbības. Šādām pilnvarām jābūt īstenojamām. Kontrolētās struktūras ir pilnībā konsolidētas. Konsolidācija sākas kontroles pastāvēšanas pirmajā dienā un beidzas līdz ar kontroles izbeigšanos.

Izplatītākie kontroles rādītāji ES ir šādi: struktūras izveide ar dibināšanas līgumu vai sekundārajiem tiesību aktiem, struktūras finansēšana no vispārējā budžeta, balsstiesības vadības struktūrās, Palātas veikta revīzija un budžeta izpildes apstiprināšana Eiropas Parlamentā. Katra struktūra tiek vērtēta atsevišķi, lai izlemtu, vai kontroles īstenošanai pietiek ar vienu vai visiem iepriekš minētajiem kritērijiem.

Saskaņā ar šo pieeju uzskata, ka ES iestādes (izņemot Eiropas Centrālo banku (ECB)) un aģentūras (izņemot kādreizējā otrā pīlāra aģentūras) atrodas vienīgi ES kontrolē un attiecīgi tiek konsolidētas. Turklāt likvidējamā Eiropas Ogļu un tērauda kopiena (EOTK) arī tiek uzskatīta par kontrolētu struktūru.

Ir izslēgti visi būtiskie ES kontrolēto struktūru savstarpējie darījumi un atlikumi, savukārt nerealizētā peļņa un zaudējumi saistībā ar šādiem darījumiem nav būtiski un tāpēc nav izslēgti.

Kopuzņēmumi

Kopuzņēmums ir līgumiska vienošanās, saskaņā ar kuru ES un viena vai vairākas personas („uzņēmēji”) veic saimniecisku darbību, kas pakļauta kopīgai kontrolei. Kopīga kontrole ir līgumā noteikta tieša vai netieša kontroles dalīšana saistībā ar darbību, kas ietver pakalpojuma potenciālu. Līdzdalību kopuzņēmumos uzskaita, izmantojot pašu kapitāla metodi (skatīt 1.5.4. skaidrojumu).

Asociētās iestādes

Asociētie uzņēmumi ir tādas struktūras, kurās ES tieši vai netieši ir būtiska ietekme, bet kuras tā nekontrolē. Pieņem, ka pastāv būtiska ietekme, ja ES līdzdalība balsstiesībās tieši vai netieši ir 20 % vai vairāk. Līdzdalību asociētajos uzņēmumos uzskaita, izmantojot pašu kapitāla metodi (skatīt 1.5.4. skaidrojumu).

Nekonsolidētas struktūras, kuru līdzekļus pārvalda Komisija

ES darbinieku veselības apdrošināšanas kopīgās shēmas, Eiropas Attīstības fonda un Dalībnieku garantiju fonda naudas līdzekļus pārvalda Komisija to vārdā. Tomēr ES nekontrolē šīs struktūras, tādēļ tās nav konsolidētas tās finanšu pārskatos.

1.4.SAGATAVOŠANAS PAMATS

2.Valūta un konvertēšanas bāze

Darbības un pārskatu sniegšanas valūta

Finanšu pārskatus sagatavo miljonos euro, un euro ir ES darbības un pārskatu sniegšanas valūta.

Darījumi un atlikumi

Darījumus ārvalstu valūtā pārvērš euro atbilstoši valūtas kursam, kas ir spēkā darījuma veikšanas dienā. Peļņu un zaudējumus no ārvalstu valūtas darījumu norēķiniem un no ārvalstu valūtā izteiktu monetāro aktīvu un saistību pārrēķināšanas atbilstoši valūtas kursam gada beigās norāda finanšu darbības rezultātu pārskatā.

Pamatlīdzekļiem un nemateriāliem aktīviem, kuru vērtība euro, kas noteikta pēc to iegādes datumā spēkā esošā valūtas kursa, nemainās, piemēro dažādas pārrēķina metodes.

Ārvalstu valūtā izteiktu monetāro aktīvu un saistību atlikumus gada beigās pārrēķina euro pēc valūtas kursa 31. decembrī.

Euro valūtas kurss

Tādu monetāro finanšu instrumentu, kuri izteikti ārvalstu valūtā un iedalīti kā pieejami pārdošanai, patiesās vērtības pārmaiņas, kas ir saistītas ar valūtas pārrēķina starpību, atzīst finanšu darbības rezultātu pārskatā. Pārrēķina starpību nemonetāriem finanšu aktīviem un saistībām, kas tiek turēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, atzīst finanšu darbības rezultātu pārskatā. Pārrēķina starpību nemonetāriem finanšu instrumentiem, kas klasificēti kā pieejami pārdošanai, iekļauj patiesās vērtības rezervē.

3.Aplēšu izmantošana

Saskaņā ar SPSGS un vispārpieņemtiem grāmatvedības principiem finanšu pārskatos noteikti ir ietvertas summas, kas balstītas uz vadības aplēsēm un pieņēmumiem, pamatojoties uz ticamāko pieejamo informāciju. Būtiskas aplēses ir, piemēram, aplēses par darbinieku pabalstu saistībām, uzkrājumiem, finanšu risku saistībā ar krājumiem un debitoru parādiem, uzkrātajiem ienākumiem un maksām, iespējamiem aktīviem un saistībām, nemateriālo aktīvu un pamatlīdzekļu vērtības samazinājumu un summām, kas uzrādītas skaidrojumos par finanšu instrumentiem. Faktiskie rezultāti var atšķirties no aplēsēm. Pārmaiņas aplēsēs atspoguļo periodā, kad tās kļūst zināmas.

3.1.BILANCE

4.Nemateriālie aktīvi

Iegādātās datorprogrammu licences uzrāda to sākotnējās izmaksās, no kurām atskaitīta uzkrātā amortizācija un vērtības samazinājuma zaudējumi. Aktīvu amortizāciju rēķina, izmantojot lineāro metodi, tiem noteiktajā lietderīgās lietošanas laikā. Nemateriāliem aktīviem noteiktais lietderīgās lietošanas laiks ir atkarīgs no to konkrētā saimnieciskās lietošanas laika vai nolīgumā noteikta juridiskā lietošanas laika. Iekšēji izstrādātus nemateriālos aktīvus kapitalizē, kad ir izpildīti ES grāmatvedības noteikumos norādītie attiecīgie kritēriji un attiecas tikai uz aktīva izstrādes posmu. Kapitalizējamās izmaksas ietver visas tieši attiecināmās izmaksas, kas ir nepieciešamas aktīva radīšanai, ražošanai un sagatavošanai darbam atbilstīgi vadības iecerēm. Izmaksas, kas ir saistītas ar pētniecības darbībām, nekapitalizējamās izstrādes izmaksas un uzturēšanas izmaksas atzīst par izdevumiem to rašanās brīdī.

5.Pamatlīdzekļi

Visus pamatlīdzekļus uzrāda to sākotnējās izmaksās, no kurām atskaitīts uzkrātais nolietojums un vērtības samazinājuma zaudējumi. Izmaksās ir ietverti izdevumi, kas ir tieši attiecināmi uz aktīva iegādi, radīšanu vai nodošanu.

Turpmākās izmaksas tiek ietvertas aktīva uzskaites vērtībā vai pēc vajadzības atzītas par atsevišķiem aktīviem tikai tad, ja ir ticams, ka ES saņems ar pamatlīdzekli saistītos nākotnes saimnieciskos labumus vai pakalpojuma potenciālu un pamatlīdzekļa izmaksas var ticami novērtēt. Remontdarbu un uzturēšanas izmaksas atspoguļo finanšu darbības rezultātu pārskatā finanšu periodā, kurā minētās izmaksas radušās.

Uz zemi un mākslas darbiem netiek attiecināts nolietojums, jo to lietderīgās lietošanas laiks ir neierobežots. Uz nepabeigtiem pamatlīdzekļiem neattiecina nolietojumu, jo šie aktīvi vēl nav pieejami lietošanai. Nolietojumu citiem aktīviem aprēķina, izmantojot lineāro metodi, lai šādu aktīvu izmaksas attiecinātu, atņemot to atlikušo vērtību aplēstās aktīvu lietderīgās lietošanas laikā:

Atsavināšanas peļņu un zaudējumus nosaka, ieņēmumus, no kuriem atskaitīti pārdošanas izdevumi, salīdzinot ar atsavinātā pamatlīdzekļa uzskaites vērtību, un to iekļauj finanšu darbības rezultātu pārskatā.

Noma

Materiālo aktīvu nomu, kad ES būtībā uzņemas visus riskus un iegūst ar īpašumtiesībām saistītos ieguvumus, klasificē kā finanšu nomu. Nomas sākumā finanšu nomu kapitalizē nomātā aktīva patiesajā vērtībā vai minimālo nomas maksājumu pašreizējā vērtībā — atkarībā no tā, kura no tām ir mazāka. Finanšu nomas maksājuma procentu daļu attiecina uz izdevumiem visā nomas periodā, nesamaksātajam atlikumam piemērojot nemainīgu periodisku likmi. Nomas saistības, no kurām atskaitītas finanšu maksas, tiek ietvertas finanšu saistībās (ilgtermiņa un īstermiņa). Finanšu izmaksu procentu daļu atspoguļo finanšu darbības rezultātu pārskatā visā nomas periodā tā, lai saistību atlikumam katrā periodā būtu nemainīga periodiska procentu likme. Saskaņā ar finanšu nomu turētajiem aktīviem nolietojumu aprēķina aktīva lietderīgās lietošanas laikā vai arī nomas termiņā — atkarībā no tā, kurš no šiem termiņiem ir īsāks.

Ja iznomātājs patur ievērojamu daļu riska un atlīdzības saistībā ar īpašumtiesībām, šādu nomu iedala kā operatīvo nomu. Maksājumus, kas veikti saistībā ar operatīvo nomu, nomas periodā atspoguļo finanšu darbības rezultātu pārskatā, izmantojot lineāro metodi.

6.Nefinanšu aktīvu vērtības samazināšanās

Uz aktīviem, kuru lietderīgās lietošanas laiks ir neierobežots, amortizāciju/nolietojumu neattiecina, bet katru gadu novērtē to vērtības samazinājumu. Amortizējamiem/nolietojamiem aktīviem vērtības samazinājumu novērtē, kad vien notikumi vai apstākļu maiņa liecina par iespējamību neatgūt aktīva uzskaites vērtību. Vērtības samazinājuma zaudējumus atzīst tādā apmērā, par kādu aktīva uzskaites vērtība pārsniedz tā atgūstamo (darba) summu. Atgūstamā (darba) summa ir lielākā no šādām summām: aktīva patiesā vērtība, no kuras atskaitītas pārdošanas izmaksas, vai tā lietošanas vērtība.

Nemateriālo aktīvu un pamatlīdzekļu atlikušo vērtību un lietderīgās lietošanas laiku pārskata un vajadzības gadījumā koriģē vismaz reizi gadā. Aktīva uzskaites vērtību nekavējoties daļēji noraksta līdz tā atgūstamajai (darba) summai, ja aktīva uzskaites vērtība pārsniedz tā aplēsto atgūstamo (darba) summu. Ja iepriekšējos gados atzītie vērtības samazinājuma iemesli vairs nepastāv, attiecīgi veic vērtības samazinājuma zaudējumu apvērsi.

7.Pēc pašu kapitāla metodes uzskaitīti ieguldījumi

Līdzdalība asociētajos uzņēmumos un kopuzņēmumos

Līdzdalību asociētajos uzņēmumos un kopuzņēmumos uzskaita, izmantojot pašu kapitāla metodi, un sākotnēji to atzīst, ņemot vērā izmaksas. ES daļa tās asociēto uzņēmumu un kopuzņēmumu darbības rezultātos tiek atzīta finanšu darbības rezultātu pārskatā, un tās daļa rezervju pārmaiņās tiek atzīta rezervēs. Asociētā uzņēmuma un kopuzņēmuma bilances vērtību finanšu pārskatos bilances datumā iegūst, sākotnējām izmaksām pieskaitot visas pārmaiņas (turpmākās iemaksas, saimnieciskās darbības rezultāta daļu un rezervju pārmaiņas, vērtības samazinājumus un dividendes). No asociētā uzņēmuma vai kopuzņēmuma saņemtā peļņas daļa samazina aktīva uzskaites vērtību.

Ja ES deficīta daļa kopuzņēmumā ir vienāda ar vai pārsniedz tās daļu kopuzņēmumā, ES pārtrauc atzīt savu daļu turpmākajos zaudējumos („neatzītie zaudējumi”). Neatzītā daļa zaudējumos radusies, veicot tehnisku uzskaiti, kas bija nepieciešama saistībā ar pašu kapitāla uzskaites metodes izmantošanu. Šie neatzītie zaudējumi nav zaudējumi ES, un tie radušies tāpēc, ka izdevumi parasti tiek atzīti pirms kapitāla palielināšanas saistībā ar iemaksu natūrā, ko veic uzņēmēji, kas nav ES.

Nerealizētā peļņa un zaudējumi no ES un tās asociēto uzņēmumu vai kopuzņēmumu savstarpējiem darījumiem nav būtiski, tāpēc tie nav izslēgti. Asociēto uzņēmumu vai kopuzņēmumu grāmatvedības politika, ko piemēro līdzīgiem darījumiem un notikumiem līdzīgos apstākļos, var atšķirties no ES pieņemtās politikas.

Ja pastāv vērtības samazinājuma pazīmes, jāveic daļēja norakstīšana līdz mazākajai atgūstamajai summai. Atgūstamo summu nosaka atbilstīgi 1.5.3. skaidrojumam. Ja vērtības samazinājuma iemesls vēlāk vairs nepastāv, veic vērtības samazinājuma zaudējumu apvērsi līdz uzskaites vērtībai, kāda būtu noteikta, ja nebūtu atzīti nekādi vērtības samazinājuma zaudējumi.

Ja ES līdzdalība ieguldījumu kapitāla fondā ir 20 % vai vairāk, tā necenšas īstenot būtisku ietekmi. Tāpēc šādus resursus uzskata par finanšu instrumentiem un klasificē kā pārdošanai pieejamus finanšu aktīvus.

8.Finanšu aktīvi

Klasifikācija

ES savus finanšu aktīvus klasificē šādās kategorijās: finanšu aktīvi patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, aizdevumi un debitoru parādi, līdz termiņa beigām turēti ieguldījumi un pārdošanai pieejami finanšu aktīvi. Finanšu instrumentu iedalījums tiek noteikts, veicot sākotnējo atzīšanu, un atkārtoti novērtēts katrā bilances datumā.

I)Finanšu aktīvi patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

Finanšu aktīvu iekļauj šajā kategorijā, ja tas iegūts galvenokārt ar mērķi to ātri pārdot vai to šādi iedalījusi ES. Šajā kategorijā iekļauj arī atvasinātos instrumentus. Šīs kategorijas aktīvus klasificē kā apgrozāmos līdzekļus, ja tos plāno realizēt 12 mēnešu laikā pēc bilances datuma. Šā finanšu gada laikā ES nebija neviena finanšu aktīva šajā kategorijā.

II)Aizdevumi un debitoru parādi

Aizdevumi un debitoru parādi ir neatvasināti finanšu aktīvi ar fiksētiem vai nosakāmiem maksājumiem, kuri netiek kotēti aktīvā tirgū. Tie rodas, kad ES nodrošina naudu, preces vai pakalpojumus tieši debitoram bez nodoma pārdot attiecīgo debitoru parādu vai gadījumos, kad ES pārņem sākotnējā aizdevēja tiesības pēc tam, kad ES veikusi maksājumu atbilstīgi garantijas līgumam. Maksājumi, kuru termiņš ir 12 mēneši pēc bilances datuma, tiek klasificēti apgrozāmos līdzekļos. Maksājumi, kuru termiņš ir vairāk nekā 12 mēneši pēc bilances datuma, tiek klasificēti ilgtermiņa aktīvos. Aizdevumi un debitoru parādi ietver termiņnoguldījumus ar sākotnējo termiņu virs trīs mēnešiem.

III)Līdz termiņa beigām turēti ieguldījumi

Līdz termiņa beigām turēti ieguldījumi ir tādi neatvasināti finanšu aktīvi ar fiksētiem vai nosakāmiem maksājumiem un noteiktu termiņu, kurus ES noteikti vēlas turēt līdz termiņa beigām un kurus var šādi turēt. Šā finanšu gada laikā ES nebija neviena ieguldījuma šajā kategorijā.

IV)Pārdošanai pieejami finanšu aktīvi

Pārdošanai pieejami finanšu aktīvi ir neatvasināti finanšu aktīvi, kas iedalīti šajā kategorijā vai nav klasificēti nevienā citā kategorijā. Tos klasificē kā apgrozāmos līdzekļus vai ilgtermiņa aktīvus atkarībā no laika perioda, kurā ES plāno tos turēt: parasti tas ir līdz dzēšanas termiņa beigām. Ieguldījumus struktūrās, kas nav nedz konsolidētas, nedz uzskaitītas, izmantojot pašu kapitāla metodi, un citu veidu kapitāla ieguldījumus (piemēram, riska kapitāla darījumus), arī klasificē kā pārdošanai pieejamus finanšu aktīvus.

Sākotnējā atzīšana un novērtēšana

Tādu finanšu aktīvu pirkšanu un pārdošanu, kuri novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, tiek turēti līdz termiņa beigām un ir pieejami pārdošanai (izņemot naudu un naudas ekvivalentus), atzīst darījuma datumā, kas ir datums, kurā ES apņemas pirkt vai pārdot aktīvu. Aizdevumus atzīst, kad nauda ir samaksāta aizņēmējiem avansa veidā. Finanšu instrumentus sākotnēji atzīst patiesajā vērtībā. Finanšu aktīviem, kurus neuzskaita patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, darījuma izmaksas pieskaita patiesajai vērtībai, veicot sākotnējo atzīšanu. Finanšu aktīvus, kurus uzskaita patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, sākotnēji atzīst patiesajā vērtībā, un darījuma izmaksas tiek ieskaitītas izdevumos finanšu darbības rezultātu pārskatā.

Finanšu aktīva patiesā vērtība sākotnējās atzīšanas brīdī parasti ir darījuma cena (t. i., saņemtās atlīdzības patiesā vērtība). Tomēr, ja tiek piešķirts ilgtermiņa aizdevums bez procentiem vai ar procentu likmi, kas ir zemāka par tirgus likmi, tā patieso vērtību var aplēst kā visu nākotnē saņemamo naudas ieņēmumu pašreizējo vērtību, kas diskontēta, izmantojot līdzīga instrumenta ar līdzīgu kredītvērtējumu dominējošo tirgus procentu likmi.

Aizdevumus novērtē to nominālsummā, ko uzskata par aizdevuma patieso vērtību. Pamatojums ir šāds.

-ES aizdevumiem ir īpaša „tirgus vide”, kas ievērojami atšķiras no kapitāla tirgus, kurā tiek emitētas komercobligācijas vai valsts obligācijas. Tā kā aizdevējiem šajos tirgos ir iespēja izvēlēties alternatīvus ieguldījumus, iespēju varbūtība ir iekļauta tirgus cenās. Taču ES šādas alternatīvo ieguldījumu iespējas nav, jo tai nav atļauts ieguldīt naudu kapitāla tirgos; tā tikai aizņemas līdzekļus, lai aizdotu tos ar tādiem pašiem procentiem. Tas nozīmē, ka ES nav alternatīvas iespējas aizdot vai ieguldīt summas, ko tā ir aizņēmusies. Attiecīgi nav izvēles izmaksu un bāzes salīdzinājumam ar tirgus likmēm. Faktiski ES aizdevumu darbība pati par sevi nozīmē tirgu. Tā kā izvēles izmaksu „iespēja” netiek piemērota, tirgus cena nesniedz patiesu priekšstatu par ES aizdevumu darījumu būtību. Tāpēc nav pareizi noteikt ES aizdevumu patieso vērtību, atsaucoties uz komercobligācijām vai valsts obligācijām.

-Tā kā nav aktīva tirgus vai līdzīgu darījumu, lai veiktu salīdzinājumu, procentu likme, kas ES jāizmanto, lai noteiktu patieso vērtību aizdevuma darījumiem saskaņā ar Eiropas Finanšu stabilizācijas mehānismu (EFSM), maksājumu bilances (MB) un citiem šādiem aizdevumiem, ir prasītā procentu likme.

-Turklāt attiecībā uz šiem aizdevumiem pastāv kompensējoša ietekme starp aizdevumiem un aizņēmumiem to kompensējošā rakstura dēļ. Tādējādi aizdevuma efektīvā procentu likme ir vienāda ar saistīto aizņēmumu efektīvo procentu likmi. Darījuma izmaksas, kas radušās ES un vēlāk pieprasītas no aizdevuma saņēmēja, tieši atzīst finanšu darbības rezultātu pārskatā.

Finanšu instrumentu atzīšanu pārtrauc, kad tiesības saņemt naudas plūsmas no ieguldījumiem ir beigušās vai ES būtībā ir nodevusi citai personai visus riskus un ieguvumus, kas izriet no īpašumtiesībām.

Turpmākais novērtējums

I)Finanšu aktīvus patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā pēc tam uzskaita patiesajā vērtībā. Peļņu un zaudējumus, kas rodas no patiesās vērtības pārmaiņām kategorijā „Finanšu instrumenti, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā”, ietver finanšu darbības rezultātu pārskatā periodā, kurā tie rodas. ES pašlaik nav ieguldījumu šajā kategorijā.

II)Aizdevumus un debitoru parādus, kā arī līdz termiņa beigām turētus ieguldījumus uzskaita amortizētajās izmaksās, piemērojot efektīvo procentu metodi. Tādu aizdevumu gadījumā, kuri piešķirti no aizņemtiem līdzekļiem, gan aizdevumiem, gan aizņēmumiem piemēro vienu un to pašu efektīvo procentu likmi, jo šiem aizdevumiem ir kompensējošu darbību iezīmes, un atšķirības starp aizdevuma un aizņēmuma nosacījumiem un summām nav būtiskas. Darījuma izmaksas, kas radušās ES un vēlāk pieprasītas no aizdevuma saņēmēja, tieši atzīst finanšu darbības rezultātu pārskatā.

III)Līdz termiņa beigām turēti ieguldījumi. ES pašlaik nav līdz termiņa beigām turētu ieguldījumu.

IV)Pārdošanai pieejamus finanšu aktīvus turpmāk uzskaita patiesajā vērtībā. Peļņu un zaudējumus no pārdošanai pieejamu finanšu aktīvu patiesās vērtības pārmaiņām atzīst patiesās vērtības rezervē, izņemot valūtas pārrēķina starpību monetāriem aktīviem, ko atzīst finanšu darbības rezultātu pārskatā. Ja pārdošanai pieejamu aktīvu atzīšana tiek pārtraukta vai to vērtība samazinās, iepriekš patiesās vērtības rezervē atzītās patiesās vērtības kumulatīvās korekcijas atzīst finanšu darbības rezultātu pārskatā. Procentus par pārdošanai pieejamiem finanšu aktīviem, kuri aprēķināti, izmantojot efektīvo procentu metodi, atzīst finanšu darbības rezultātu pārskatā. Dividendes par pārdošanai pieejamiem kapitāla instrumentiem atzīst tad, kad stājas spēkā ES tiesības saņemt maksājumu.

Aktīvos tirgos kotētu ieguldījumu patiesās vērtības pamatā ir pašreizējās pirkšanas cenas. Ja finanšu aktīvam ir neaktīvs tirgus (un arī biržas sarakstos neiekļautiem vērtspapīriem), ES nosaka patieso vērtību, izmantojot novērtēšanas metodes. Var izmantot nesenus nesaistītu pušu darījumus, atsauces uz citiem būtībā līdzīgiem instrumentiem, diskontētu naudas plūsmu analīzi, iespēju līgumu cenu noteikšanas modeļus un citas novērtēšanas metodes, kuras parasti izmanto tirgus dalībnieki.

Ja nevar ticami noteikt tādu kapitāla instrumentos veiktu ieguldījumu patieso vērtību, kuriem aktīvā tirgū nav kotētas tirgus cenas, šādus ieguldījumus novērtē, ņemot vērā to izmaksas, no kurām atskaitīti vērtības samazinājuma zaudējumi.

Finanšu aktīvu vērtības samazinājums

Katrā bilances datumā ES novērtē, vai ir objektīvi pierādījumi tam, ka finanšu aktīva vērtība ir samazinājusies. Finanšu aktīva vērtība ir samazinājusies un vērtības samazinājuma zaudējumi ir radušies tikai tad, ja ir objektīvi pierādījumi par vērtības samazinājumu viena vai vairāku tādu notikumu rezultātā, kuri risinājušies pēc konkrētā aktīva sākotnējās atzīšanas, un ar zaudējumiem saistītais notikums (vai notikumi) ietekmē aplēstās finanšu aktīva nākotnes naudas plūsmas, un šādu ietekmi var ticami aplēst.

a)Aktīvi, kurus uzskaita amortizētās izmaksās

Ja ir objektīvi pierādījumi tam, ka ir radušies vērtības samazinājuma zaudējumi aizdevumiem un debitoru parādiem vai līdz termiņa beigām turētiem ieguldījumiem, kurus uzskaita amortizētās izmaksās, šo zaudējumu apjomu nosaka kā starpību starp aktīva uzskaites vērtību un aplēstās nākotnes naudas plūsmas pašreizējo vērtību (izņemot nākotnes kredītzaudējumus, kas vēl nav radušies), to diskontējot atbilstoši finanšu aktīva sākotnējai efektīvajai procentu likmei. Aktīva uzskaites vērtību samazina, un zaudējumu summu atzīst finanšu darbības rezultātu pārskatā. Ja aizdevumam vai līdz termiņa beigām turētam ieguldījumam ir mainīga procentu likme, diskonta likme vērtības samazinājuma zaudējumu novērtēšanai ir līgumā noteiktā pašreizējā efektīvā procentu likme. Ar ķīlu nodrošināta finanšu aktīva aplēstās nākotnes naudas plūsmas pašreizējās vērtības aprēķinā tiek atspoguļotas naudas plūsmas, ko var radīt tiesību atņemšana uz ieķīlātu īpašumu, atskaitot nodrošinājuma iegūšanas un pārdošanas izmaksas, neatkarīgi no tā, vai tiesību atņemšana uz ieķīlātu īpašumu ir iespējama, vai ne. Ja kādā no nākamajiem periodiem vērtības samazinājuma zaudējumu summa samazinās un šo samazinājumu var objektīvi attiecināt uz notikumu pēc vērtības samazinājuma atzīšanas, tad iepriekš atzītos vērtības samazinājuma zaudējumus apvērš, izmantojot finanšu darbības rezultātu pārskatu.

b)Aktīvi, kurus uzskaita patiesajā vērtībā

Tādu kapitāla ieguldījumu gadījumā, kuri klasificēti kā pārdošanai pieejami finanšu aktīvi, nosakot, vai vērtspapīru vērtība ir samazinājusies, ņem vērā to, vai vērtspapīra patiesā vērtība ir būtiski vai pastāvīgi (ilgstoši) samazinājusies, kļūstot mazāka par tā izmaksām. Ja ir šādi pierādījumi attiecībā uz pārdošanai pieejamiem finanšu aktīviem, kumulatīvos zaudējumus, kas aprēķināti kā starpība starp iegādes izmaksām un pašreizējo patieso vērtību, no kuras atskaitīti finanšu aktīva vērtības samazinājuma zaudējumi, kas iepriekš atzīti finanšu darbības rezultātu pārskatā, izņem no rezervēm un atzīst finanšu darbības rezultātu pārskatā. Finanšu darbības rezultātu pārskatā atzīto kapitāla instrumentu vērtības samazinājuma zaudējumu apvērsi neveic, izmantojot finanšu darbības rezultātu pārskatu. Ja kādā no nākamajiem periodiem palielinās pārdošanai pieejama parāda instrumenta patiesā vērtība un šis palielinājums ir objektīvi attiecināms uz notikumu, kas risinās pēc vērtības samazinājuma zaudējumu atzīšanas, vērtības samazinājuma zaudējumu apvērsi veic, izmantojot finanšu darbības rezultātu pārskatu.

Ieguldījumi riska kapitāla fondos

Ieguldījumus riska kapitāla fondos klasificē kā pārdošanai pieejamus finanšu aktīvus un attiecīgi uzskaita to patiesajā vērtībā, savukārt to peļņu un zaudējumus, kas rodas no patiesās vērtības pārmaiņām (tostarp valūtas pārrēķina starpības), atzīst patiesās vērtības rezervē. Tā kā ieguldījumiem riska kapitāla fondos nav kotētas tirgus cenas aktīvā tirgū, tos novērtē, izskatot katru gadījumu atsevišķi un ņemot vērā izmaksas vai attiecināmo neto aktīvu vērtību, atkarībā no tā, kurš no abiem lielumiem ir mazāks. Nerealizēto peļņu, kas rodas, nosakot patieso vērtību, atzīst rezervēs, bet nerealizētos zaudējumus novērtē, lai noteiktu vērtības samazinājumu un to, vai tie atzīti kā vērtības samazinājuma zaudējumi finanšu darbības rezultātu pārskatā vai kā pārmaiņas patiesās vērtības rezervē.

9.Krājumi

Krājumus uzskaita izmaksās vai arī neto pārdošanas vērtībā — atkarībā no tā, kurš no abiem lielumiem ir mazāks. Izmaksas tiek noteiktas, izmantojot metodi „pirmais iekšā — pirmais ārā” (FIFO). Gatavo preču un nepabeigto ražojumu izmaksas ietver izejmateriālu izmaksas, tiešās darbaspēka izmaksas, citas tieši attiecināmās izmaksas un saistītās netiešās ražošanas izmaksas (pamatojoties uz parasto darbības jaudu). Neto pārdošanas vērtību aprēķina, no parastā uzņēmējdarbības gaitā paredzētās pārdošanas cenas atskaitot pabeigšanas izmaksas un pārdošanas izdevumus. Ja krājumus tur sadalei bez maksas vai par nominālmaksu, tos novērtē izmaksās vai arī pašreizējās aizstāšanas izmaksās — atkarībā no tā, kurš no šiem lielumiem ir mazāks. Pašreizējās aizstāšanas izmaksas ir izmaksas, kas ES rastos, iegādājoties šādu aktīvu pārskata datumā.

10.Priekšfinansējuma summas

Priekšfinansējums ir maksājums, kas paredzēts, lai saņēmējam piešķirtu naudas līdzekļu avansu, t. i., apgrozāmos līdzekļus. To var sadalīt vairākos maksājumos laikposmā, kas noteikts konkrētajā nolīgumā, lēmumā, vienošanās dokumentā vai pamatā esošajā tiesību aktā. Apgrozāmos līdzekļus vai avansu vai nu izmanto paredzētajam mērķim nolīgumā noteiktajā laikposmā, vai arī atmaksā. Ja saņēmējam nerodas attiecināmie izdevumi, tam ir pienākums atdot ES avansā piešķirto priekšfinansējumu. Priekšfinansējuma summu var samazināt (pilnībā vai daļēji), apstiprinot attiecināmās izmaksas (tās tiek atzītas par izdevumiem).

Turpmākos bilances datumos priekšfinansējumu novērtē summā, kura sākotnēji atzīta bilancē un no kuras atskaitīti attiecināmie izdevumi (tostarp aplēstās summas, ja tas ir nepieciešams), kas radušies perioda laikā.

Procentus par priekšfinansējumu atzīst tad, kad tie nopelnīti saskaņā ar attiecīgā nolīguma noteikumiem. Gada beigās, pamatojoties uz ticamāko informāciju, aplēš uzkrātos procentu ieņēmumus, ko ietver bilancē.

Citus avansa maksājumus dalībvalstīm, kas rodas, kad ES atmaksā summas, ko dalībvalstis avansa veidā samaksājušas saņēmējiem (tostarp „finanšu instrumentus, kam piemēro dalīto pārvaldību”), atzīst aktīvos un uzrāda priekšfinansējuma pozīcijā. Citus avansa maksājumus dalībvalstīm turpmāk novērtē summā, kura sākotnēji atzīta bilancē un no kuras atskaitīta labākā aplēse par attiecināmiem izdevumiem, kas radušies galasaņēmējiem un ko aprēķina, pamatojoties uz ticamiem un pamatojamiem pieņēmumiem.

ES iemaksas Eiropas Attīstības fonda trasta fondos vai citās nekonsolidētās struktūrās arī klasificē kā priekšfinansējumu, jo to nolūks ir nodrošināt apgrozāmos līdzekļus trasta fondam, lai tas varētu finansēt īpašas darbības, kas ir noteiktas šī fonda mērķos. ES iemaksas trasta fondos tiek novērtētas sākotnējā vērtībā, no kuras atskaitīti attiecināmie izdevumi, tostarp aplēstas summas, ja tas ir nepieciešams, kas trasta fondam radušās pārskata perioda laikā un ir iedalītas ES iemaksām atbilstīgi pamatā esošajam nolīgumam.

11.Ar komerciālu apmaiņu saistīti debitoru parādi un ar komerciālu apmaiņu nesaistītas atgūstamās summas

Tā kā saskaņā ar ES grāmatvedības noteikumiem nepieciešams atsevišķi uzrādīt ar komerciālu apmaiņu saistītus un ar komerciālu apmaiņu nesaistītus darījumus, tad pārskatu sagatavošanas nolūkā debitoru parādi tiek definēti kā tādi, kas izriet no komerciālas apmaiņas darījumiem, bet atgūstamās summas definē kā tādas, kas izriet no darījumiem, kuri nav saistīti ar komerciālu apmaiņu (kad ES saņem vērtību no citas iestādes, apmaiņā tieši nenodrošinot aptuveni līdzīgu vērtību, piemēram, no dalībvalstīm atgūstamās summas, kas ir saistītas ar pašu resursiem).

Debitoru parādi no darījumiem, kas ir saistīti ar komerciālu apmaiņu, atbilst finanšu instrumentu definīcijai, tādēļ tie tiek klasificēti kā aizdevumi un debitoru parādi un attiecīgi novērtēti (skatīt 1.5.5. skaidrojumu). Finanšu instrumentu skaidrojumos par informācijas sniegšanu par debitoru parādiem no darījumiem, kas ir saistīti ar komerciālu apmaiņu, ietverti uzkrātie ienākumi un nākamo periodu maksas no darījumiem, kas ir saistīti ar komerciālu apmaiņu, jo šīs summas nav būtiskas.

Atgūstamās summas no darījumiem, kas nav saistīti ar komerciālu apmaiņu, tiek uzskaitītas sākotnējā summā (ko koriģē, ņemot vērā procentus un soda naudas), atskaitot daļēji norakstītu vērtības samazinājumu. Atgūstamo summu no darījumiem, kas nav saistīti ar komerciālu apmaiņu, daļēji norakstāmo vērtības samazinājumu nosaka, ja ir objektīvi pierādījumi tam, ka ES nevarēs iekasēt visu pienākošos summu atbilstoši sākotnējiem noteikumiem par atgūstamajām summām no darījumiem, kas nav saistīti ar komerciālu apmaiņu. Daļēji norakstītā summa ir starpība starp aktīva uzskaites vērtību un atgūstamo summu. Daļēji norakstīto summu atzīst finanšu darbības rezultātu pārskatā. Pamatojoties uz iepriekšējo pieredzi, tiek veikta arī vispārēja daļēja norakstīšana neizpildītajiem rīkojumiem atgūt līdzekļus, kuriem vēl nav piemērota noteikta daļējā norakstīšana. Skatīt 1.5.14. skaidrojumu par režīmu uzkrātajiem ienākumiem gada beigās. Summas, kas parādītas un uzrādītas kā atgūstamās summas no darījumiem, kuri nav saistīti ar komerciālu apmaiņu, nav finanšu instrumenti, jo tās neizriet no līguma, kas rada finanšu saistības vai kapitāla instrumentu. Tomēr finanšu pārskatu skaidrojumos, kur nepieciešams, atgūstamās summas no darījumiem, kas nav saistīti ar komerciālu apmaiņu, uzrāda kopā ar debitoru parādiem no darījumiem, kas ir saistīti ar komerciālu apmaiņu, ja tas ir iespējams.

12.Nauda un naudas ekvivalenti

Nauda un naudas ekvivalenti ir finanšu instrumenti, un tie tiek klasificēti kā pārdošanai pieejami finanšu aktīvi. Šeit ietilpst nauda kasē, pieprasījuma noguldījumi bankās un citi īstermiņa ieguldījumi ar augstu likviditāti un ar sākotnējo termiņu, kas nepārsniedz trīs mēnešus.

13.Pensijas un citi darbinieku pabalsti

Pensiju saistības

ES darbojas noteiktu pabalstu pensiju plāni. Lai gan vienu trešdaļu šo pabalstu paredzamo izmaksu veido darbinieku iemaksas no algas, pensiju saistībām netiek veidoti naudas līdzekļi. Bilancē atzītās saistības attiecībā uz noteiktu pabalstu pensiju plāniem ir noteikto pabalstu saistību pašreizējā vērtība bilances datumā, no kuras atskaitīta plāna aktīvu patiesā vērtība. Noteikto pabalstu saistības aprēķina aktuāri, izmantojot plānotās vienības kredītmetodi. Noteikto pabalstu saistību pašreizējo vērtību nosaka, diskontējot aplēstās nākotnes naudas aizplūdes, izmantojot tādu valsts obligāciju procentu likmes, kuras ir pensiju izmaksāšanas valūtā un kuru dzēšanas termiņš aptuveni atbilst attiecīgo pensiju saistību termiņiem.

Aktuāro peļņu un zaudējumus, kas rodas no pieredzes korekcijām un aktuāro pieņēmumu pārmaiņām, nekavējoties atzīst finanšu darbības rezultātu pārskatā. Iepriekšējo pakalpojumu izmaksas nekavējoties atzīst finanšu darbības rezultātu pārskatā, ja vien pārmaiņas pensiju plānā nav atkarīgas no nosacījuma, ka darbiniekiem ir jāpaliek dienestā noteiktu laika periodu (tiesību piešķiršanas periods). Šādā gadījumā iepriekšējo pakalpojumu izmaksas tiesību piešķiršanas periodā amortizē, izmantojot lineāro metodi.

Pēcnodarbinātības slimības pabalsti

ES nodrošina veselības pabalstus saviem darbiniekiem, apmaksājot ārstniecības izdevumus. Līdzekļu ikdienas administrēšanai ir izveidots atsevišķs fonds. Šo sistēmu izmanto esošie darbinieki, pensionāri, atraitņi un šo personu radinieki. Pabalstus, ko piešķir „nestrādājošiem” (pensionāriem, bāreņiem u. c.), klasificē kā „Darbinieku pēcnodarbinātības pabalstus”. Ņemot vērā šo pabalstu būtību, ir nepieciešams aktuāra aprēķins. Saistības bilancē tiek noteiktas līdzīgi pensiju saistībām (skatīt iepriekš).

14.Uzkrājumi

Uzkrājumi tiek atzīti, ja pagātnes notikumu rezultātā ES ir pašreizējs juridisks vai prakses radīts pienākums pret trešām personām, ir ļoti iespējams, ka minētā pienākuma izpildei būs nepieciešams iztērēt līdzekļus, un šo summu var ticami aplēst. Nākotnes zaudējumiem no pamatdarbības uzkrājumus neatzīst. Uzkrājumu summa ir labākā aplēse par prognozējamiem izdevumiem, kas būs vajadzīgi, lai pārskata datumā izpildītu pašreizējās saistības. Ja uzkrājumus veido lielam skaitam posteņu, saistības tiek aplēstas, izvērtējot visus iespējamos iznākumus saistībā ar to iespējamību („paredzamās vērtības” metode).

15.Finanšu saistības

Finanšu saistības klasificē kā finanšu saistības patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā vai kā finanšu saistības, kas uzskaitītas amortizētajās izmaksās. Aizņēmumus veido aizņēmumi no kredītiestādēm un parādi, ko apliecina sertifikāti. Aizņēmumus sākotnēji atzīst patiesajā vērtībā, kas ir to piešķiršanas ieņēmumi (saņemtās atlīdzības patiesā vērtība), no kuras tiek atskaitītas radušās darījuma izmaksas, un turpmāk tos uzskaita amortizētās izmaksās, izmantojot efektīvo procentu metodi; jebkuru starpību starp ieņēmumiem, no kuriem atskaitītas darījuma izmaksas, un dzēšanas vērtību atzīst finanšu darbības rezultātu pārskatā aizņēmumu periodā, izmantojot efektīvo procentu metodi.

Finanšu saistības klasificē kā ilgtermiņa saistības, izņemot gadījumus, kad to dzēšanas termiņš nepārsniedz 12 mēnešus pēc bilances datuma. Ja aizdevumi ir piešķirti no aizņemtiem līdzekļiem, tad atbilstoši būtiskuma apsvērumiem efektīvo procentu metodi nevar piemērot aizdevumiem un aizņēmumiem. Darījuma izmaksas, kas radušās ES un vēlāk pieprasītas no aizdevuma saņēmēja, tieši atzīst finanšu darbības rezultātu pārskatā.

Finanšu saistības, kas patiesajā vērtībā iekļautas peļņas vai zaudējumu aprēķinā, ietver atvasinātos instrumentus, ja to patiesā vērtība ir negatīva. Tos uzskaita tāpat kā finanšu aktīvus patiesajā vērtībā peļņas vai zaudējumu aprēķinā (skatīt 1.5.5. skaidrojumu). Finanšu gada laikā ES nebija finanšu saistību šajā kategorijā.

16.Kreditoru parādi

Liela daļa ES kreditoru parādu nav saistīta ar komerciālas apmaiņas darījumiem, piemēram, preču vai pakalpojumu iegādi, bet tie ir nesamaksātie pieprasījumi atlīdzināt izmaksas, ko iesnieguši dotāciju vai cita veida ES finansējuma saņēmēji (darījumi, kas nav saistīti ar komerciālu apmaiņu). Tos grāmato kā kreditoru parādus pieprasītās summas apjomā pēc izmaksu atlīdzināšanas pieprasījuma saņemšanas. Pēc pārbaudes un attiecināmo izmaksu apstiprināšanas kreditoru parādus vērtē atbilstoši apstiprinātajai attiecināmajai summai.

Kreditoru parādus, ko rada preču un pakalpojumu iegāde, atzīst sākotnējā summā, saņemot rēķinu, un attiecīgos izdevumus iegrāmato, kad preces vai pakalpojumi saņemti un ES to ir apstiprinājusi.

Uzskata, ka ES trasta fondi, ko izveido un pārvalda Komisija, ir Komisijas pamatdarbību daļa, un tie tiek uzskaitīti Komisijas finanšu pārskatos. Tādēļ iemaksas, ko citi līdzekļu devēji veic ES trasta fondos, atbilst kritērijiem ieņēmumiem no darījumiem, kas nav saistīti ar komerciālu apmaiņu, atbilstīgi zināmiem nosacījumiem, un tos uzrāda kā saistības, līdz trasta fondam rodas izmaksas. Trasta fondam piemēro prasību finansēt noteiktus projektus un atdot atlikušos līdzekļus tad, kad fonds tiek likvidēts. Bilances datumā nenokārtotās saistības veikt iemaksas tiek novērtētas, ņemot vērā saņemto iemaksu summu, no kuras atskaitīti izdevumi, kas radušies trasta fondam, tostarp aplēstas summas, ja tas ir nepieciešams, un iedalītas citu līdzekļu devēju iemaksām atbilstīgi pamatā esošajiem nolīgumiem.

17.Uzkrātie un nākamo periodu ienākumi un maksas

Darījumus un notikumus atzīst finanšu pārskatos periodā, uz kuru tie attiecas. Ja gada beigās rēķins vēl nav izsniegts, kaut gan ES ir sniegusi pakalpojumu vai piegādājusi preces, vai arī pastāv līgumiska vienošanās (piemēram, atsaucoties uz kādu līgumu), uzkrātie ienākumi tiks atzīti finanšu pārskatos. Savukārt, ja gada beigās rēķins ir ticis izsniegts, bet pakalpojumi vēl nav sniegti vai preces vēl nav piegādātas, ieņēmumus attiecinās uz nākamo periodu un atzīs nākamajā uzskaites periodā.

Arī izdevumus uzskaita periodā, uz kuru tie attiecas. Uzskaites perioda beigās uzkrātos izdevumus atzīst, pamatojoties uz aplēsto summu, kas attiecīgajā periodā jāpārceļ uz nākamo periodu. Uzkrātos izdevumus aprēķina saskaņā ar Komisijas sīki izstrādātām darbības un prakses pamatnostādnēm, kuru mērķis ir nodrošināt to, ka finanšu pārskati sniedz patiesu to ekonomikas un citu parādību attēlojumu, kas tiem ir jāattēlo.

17.1.FINANŠU DARBĪBAS REZULTĀTU PĀRSKATS

18.Ieņēmumi

IEŅĒMUMI NO DARĪJUMIEM, KAS NAV SAISTĪTI AR KOMERCIĀLU APMAIŅU

Lielākā daļa ES ieņēmumu attiecas uz darījumiem, kas nav saistīti ar komerciālu apmaiņu.

Resursi, kuru pamatā ir NKI, un PVN resursi

Ieņēmumi tiek atzīti par periodu, kurā Komisija nosūta dalībvalstīm pieprasījumu veikt iemaksas. Tos novērtē pieprasītās summas apmērā. Tā kā PVN un NKI resursu pamatā ir aplēses par attiecīgā budžeta gada datiem, notiekot pārmaiņām, tos var pārskatīt, līdz dalībvalstis iesniedz galīgos datus. Aplēses pārmaiņu radīto ietekmi ņem vērā, nosakot tā perioda neto pārpalikumu vai deficītu, kurā pārmaiņas notikušas.

Tradicionālie pašu resursi

Atgūstamās summas no darījumiem, kas nav saistīti ar komerciālu apmaiņu, un ar tiem saistītus ieņēmumus atzīst tad, kad no dalībvalstīm tiek saņemti attiecīgie mēneša A pārskati (tostarp ieturētās nodevas un parādu summas, kas ir garantētas un nav apstrīdētas). Pārskata datumā ieņēmumus, ko dalībvalstis attiecīgajā periodā iekasējušas, bet vēl nav samaksājušas Komisijai, aplēš un atzīst kā uzkrātos ieņēmumus. No dalībvalstīm saņemtajos ceturkšņa B pārskatos (kuros ietvertas nodevas, kas nav ne iekasētas, ne garantētas, un debitora apstrīdētās garantētās summas) tos atzīst kā ieņēmumus, no kuriem atskaita iekasēšanas izmaksas, uz ko dalībvalstīm ir prasījuma tiesības. Turklāt vērtības samazinājumu atzīst par summu, kas ir parāda un atgūstamās summas aplēstā starpība.

Soda naudas

Ieņēmumus no soda naudām atzīst, kad ES pieņēmusi lēmumu piemērot soda naudu un to oficiāli paziņo adresātam. Ja ir šaubas par uzņēmuma maksātspēju, atzīst prasījuma tiesību vērtības samazinājumu. Pēc tam, kad tiek pieņemts lēmums piemērot soda naudu, debitori divu mēnešu laikā pēc paziņojuma datuma:

-vai nu piekrīt lēmumam (šādā gadījumā tiem ir jāsamaksā soda nauda norādītajā termiņā, un ES pilnībā iekasē attiecīgo summu);

-vai arī nepiekrīt lēmumam un iesniedz pārsūdzību saskaņā ar ES tiesību aktiem.

Pat ja tiek iesniegta pārsūdzība, soda nauda jāsamaksā noteiktajā termiņā, kas ir trīs mēneši, jo pārsūdzība nenozīmē maksājuma atlikšanu (ES līguma 278. pants), vai noteiktos apstākļos un ar Komisijas grāmatveža piekrišanu debitors maksājuma vietā var iesniegt bankas garantiju.

Ja uzņēmums pārsūdz lēmumu un jau ir veicis soda naudas provizorisku maksājumu, summu atspoguļo kā iespējamās saistības. Tomēr, tā kā ES lēmuma pārsūdzēšana nav pamats soda naudas atlikšanai, saņemto naudu izmanto mijieskaitam ar atgūstamo summu. Ja maksājuma vietā tiek saņemta garantija, soda nauda joprojām tiek uzskatīta par atgūstamu summu. Ja pastāv iespēja, ka Vispārējā tiesa varētu pieņemt ES nelabvēlīgu nolēmumu, atzīst uzkrājumus šā riska segšanai. Ja maksājuma vietā iesniegta garantija, nesamaksāto atgūstamo summu daļēji noraksta pēc vajadzības. Saņemtos uzkrātos procentus saistībā ar bankas kontiem, kuros noguldīti saņemtie maksājumi, Komisija atzīst par ieņēmumiem, attiecīgi palielinot iespējamās saistības.

Kopš 2010. gada visas provizoriski iekasētās soda naudas Komisija pārvalda īpaši izveidotā fondā BUFI, un tās tiek ieguldītas finanšu instrumentos, kas tiek klasificēti kā pārdošanai pieejami finanšu aktīvi.

IEŅĒMUMI NO DARĪJUMIEM, KAS IR SAISTĪTI AR KOMERCIĀLU APMAIŅU

Ieņēmumus no preču un pakalpojumu pārdošanas atzīst tad, kad pircējam tiek nodoti būtiskie riski un ieguvumi, kas izriet no preču īpašumtiesībām. Ieņēmumus no darījuma, kas ietver pakalpojumu sniegšanu, atzīst, ņemot vērā darījuma pabeigtības stadiju pārskata datumā.

Procentu ienākumi un izdevumi

Procentu ienākumus un izdevumus atzīst finanšu darbības rezultātu pārskatā, izmantojot efektīvo procentu metodi. Tā ir metode finanšu aktīva vai finanšu saistību amortizēto izmaksu aprēķināšanai un procentu ienākumu vai procentu izdevumu sadalei attiecīgajā periodā. Aprēķinot efektīvo procentu likmi, ES izdara aplēsi par naudas plūsmām, ņemot vērā visus finanšu instrumenta līguma nosacījumus (piemēram, priekšapmaksas iespējas), bet neņem vērā kredītzaudējumus nākotnē. Aprēķinā iekļauj visas komisijas naudas un procentu punktus, ko līgumslēdzējas puses ir maksājušas vai saņēmušas un kas ir efektīvās procentu likmes neatņemama sastāvdaļa, kā arī darījuma izmaksas un visas citas uzcenojuma vai diskonta summas.

Ja finanšu aktīva vai līdzīgu finanšu aktīvu grupas vērtība ir daļēji norakstīta vērtības samazinājuma zaudējumu rezultātā, šādu zaudējumu aprēķināšanai procentu ienākumus atzīst, izmantojot nākotnes naudas plūsmas diskontēšanai lietoto procentu likmi.

Dividenžu ienākumi

Dividenžu ienākumus atzīst tad, kad stājas spēkā tiesības saņemt maksājumu.

19.Izdevumi

Tādu darījumu izdevumi, kuri nav saistīti ar komerciālu apmaiņu, veido lielāko ES izdevumu daļu. Tie attiecas uz pārvedumiem līdzekļu saņēmējiem un var būt triju veidu: prasījuma tiesību apmierināšana, pārvedumi saskaņā ar līgumu un neatkarīgas dotācijas, iemaksas un ziedojumi.

Pārvedumus atzīst par izdevumiem periodā, kurā risinās pārvedumus pamatojošie notikumi, ja šāda veida pārvedumi ir atļauti noteikumos (Finanšu regulā, Civildienesta noteikumos vai citos noteikumos) vai ir parakstīts pārvedumu apstiprinošs līgums, saņēmējs ir izpildījis noteiktus attiecināmības kritērijus un summu var ticami aplēst.

Kad tiek saņemts maksājuma pieprasījums vai izmaksu atlīdzināšanas pieprasījums un tas atbilst izdevumu atzīšanas kritērijiem, to atzīst par izdevumiem attiecināmās summas apmērā. Gada beigās aplēš saņēmējiem pienākošos attiecināmos izdevumus, par kuriem vēl nav sniegts pārskats, un grāmato kā uzkrātos izdevumus.

Izdevumus no darījumiem, kas ir saistīti ar komerciālu apmaiņu preču un pakalpojumu pirkšanai, atzīst tad, kad ES saņēmusi preces vai pakalpojumus un to apstiprinājusi. Izdevumus novērtē, ņemot vērā sākotnējā rēķinā norādīto summu. Turklāt bilances datumā izdevumus, kas ir saistīti ar pakalpojumu sniegšanu tāda perioda laikā, par kuru rēķins vēl nav saņemts vai apstiprināts, aplēš un atzīst finanšu darbības rezultātu pārskatā.

19.1.IESPĒJAMIE AKTĪVI UN IESPĒJAMĀS SAISTĪBAS

20.Iespējamie aktīvi

Iespējams aktīvs ir aktīvs, kas varētu rasties iepriekšēju notikumu rezultātā atkarībā no tā, vai īstenosies viens vai vairāki turpmākie notikumi, par kuru iespējamību pašlaik trūkst pārliecības un kurus ES nespēj pilnībā ietekmēt. Iespējamu aktīvu atspoguļo pārskatos tad, kad ir ticams, ka būs saimnieciskie labumi vai pakalpojuma potenciāls.

21.Iespējamās saistības

Iespējamās saistības ir saistības, kas varētu rasties iepriekšēju notikumu rezultātā atkarībā no tā, vai īstenosies viens vai vairāki turpmākie notikumi, par kuru iespējamību pašlaik trūkst pārliecības un kurus ES nespēj pilnībā ietekmēt, vai pašreizējas saistības, kas rodas pagātnes notikumu rezultātā, bet nav atzītas, jo nav ticams, ka saistību izpildei būs vajadzīga tādu resursu aizplūde, kuri ietver saimnieciskos labumus vai pakalpojuma potenciālu, vai retajos gadījumos, kad saistību apmēru nevar pietiekami ticami novērtēt.

22.SKAIDROJUMI PAR BILANCI

AKTĪVI

22.1.NEMATERIĀLIE AKTĪVI

Iepriekš minētās summas galvenokārt ir saistītas ar datorprogrammām.

22.2.PAMATLĪDZEKĻI

Pamatlīdzekļu palielinājums ir galvenokārt saistīts ar tādu aktīvu izstrādes turpināšanos, kuri ir saistīti ar Galileo un Copernicus kosmosa programmām un kuru izveidei izmanto Eiropas Kosmosa aģentūras (EKA) atbalstu.

Saistībā ar Galileo, kas ir ES globāla navigācijas satelītu sistēma (GNSS), 2015. gada 31. decembrī nepabeigtie pamatlīdzekļi kopā veidoja EUR 2110 miljonus (EUR 1478 miljonus 2014. gadā). Nekapitalizējamas izstrādes izmaksas EUR 17 miljonu apmērā (EUR 17 miljonu apmērā 2014. gadā) tika atzītas izdevumos perioda laikā. Pēc pabeigšanas sistēmu veidos 30 satelīti un zemes novērošanas staciju tīkls. Bilances datumā darbojās jau 12 Galileo satelīti.

Saistībā ar Copernicus, kas ir Eiropas zemes novērošanas programma, saistītie aktīvi tiek atzīti ES bilancē kopš 2014. gada, kad tos nodeva EKA. Bilances datumā summa EUR 1188 miljonu apmērā saistībā ar Copernicus satelītiem, kas pašlaik tiek būvēti, bija atzīta nepabeigtos pamatlīdzekļos (EUR 1228 miljoni 2014. gadā). Turklāt EUR 498 miljoni saistībā ar Sentinel 1A un 2A satelītiem orbītā bija atzīta kā aktīvi postenī „Pamatlīdzekļi”, atskaitot uzkrāto nolietojumu (EUR 283 miljoni 2014. gadā) pēc Sentinel 2A palaišanas un darbības sākšanas pārskata periodā. Sentinel 1A un 2A satelītus noraksta to plānotās lietderīgās lietošanas laikā, kas ir septiņi gadi.

Pamatlīdzekļi

22.3.PĒC PAŠU KAPITĀLA METODES UZSKAITĪTI IEGULDĪJUMI

Līdzdalību kopuzņēmumos un asociētajos uzņēmumos uzskaita, izmantojot pašu kapitāla metodi.

23.Līdzdalība kopuzņēmumos

* Sīkāku skaidrojumu par neatzītiem zaudējumiem skatīt 1.5.4. skaidrojumā.

Turpmāk minētās uzskaites vērtības tiek attiecinātas uz Komisiju, pamatojoties uz tās līdzdalības daļu, kas izteikta procentos.

ITER Starptautiskā kodolsintēzes enerģijas organizācija (ITER)

Veicot pārskatu par kopuzņēmumu uzskaiti, tika noteikts, ka ITER neatbilst kritērijiem, lai to atzītu par kopuzņēmumu. Kopš 2015. gada tā vairs netiek grāmatota kā kopuzņēmums, un ES iemaksas ITER tiek uzskatītas par izdevumiem. Tā kā 2014. gada 31. decembrī ITER uzskaites vērtība bija nulle un pārmaiņas radītā ietekme nav būtiska, iepriekšējo gadu rezultāti nav koriģēti.

Kopuzņēmums GALILEO

Šī kopuzņēmuma likvidācija sākās 2006. gada beigās, un pašlaik process joprojām turpinās. 2015. gadā uzņēmums bija neaktīvs un joprojām atradās likvidācijas procesā.

Kopuzņēmums SESAR

2015. gada 31. decembrī Komisijas līdzdalība SESAR bija 41,28 % (43,53 % 2014. gadā).

Kopīgās tehnoloģiju ierosmes

Publiskās un privātās partnerības (PPP) kopīgo tehnoloģiju ierosmju veidā, kas ir ieviestas kā kopuzņēmumi Līguma 187. panta izpratnē, ir izveidotas, lai īstenotu Lisabonas Izaugsmes un nodarbinātības programmas mērķus. Kopuzņēmumi Bio Based Industries (BBI), Clean Sky, Innovative Medicines Initiative (IMI), ECSEL (izveidots, apvienojot bijušos kopuzņēmumus ARTEMIS un ENIAC) un Fuel Cells Hydrogen (FCH) ir PPP, kas izveidotas KTI formā. Gada beigās līdzdalība kopuzņēmumos ir šāda: 57,81 % BBI (dati par 2014. gadu nav pieejami), 63,59 % (61,39 % 2014. gadā) Clean Sky, 67,07 % (80,47 % 2014. gadā) IMI, 96,29 % (95,47 % 2014. gadā) ECSEL un 64,86 % (70,85 %) FCH.

24.Līdzdalība asociētajos uzņēmumos

Eiropas Investīciju fonds

Komisijas līdzdalība Eiropas Investīciju fondā (EIF) tiek uzskatīta par asociēto uzņēmumu, uzskaitei izmantojot pašu kapitāla metodi. EIF ir ES finanšu iestāde, kuras specializācija ir riska kapitāla un garantiju sniegšana MVU.

	Miljonos EUR
	EIF
Līdzdalība 31.12.2014.	409
Iemaksas	44
Daļa neto rezultātā	31
Citas pašu kapitāla pārmaiņas	7
Līdzdalība 31.12.2015.	491

Turpmāk minētās uzskaites vērtības tiek attiecinātas uz Komisiju, pamatojoties uz tās līdzdalības daļu, kas izteikta procentos:

Komisija ir apmaksājusi 20 % no savas līdzdalības, nepieprasītais atlikums atbilst EUR 909 miljoniem.

24.1.FINANŠU AKTĪVI

25.Pārdošanai pieejami finanšu aktīvi

BUFI ieguldījumi

Provizoriski iekasētās soda naudas saistībā ar konkurences lietām tiek piešķirtas īpaši izveidotam fondam (BUFI fonds), un Komisija iegulda šos līdzekļus parāda instrumentos, kas klasificēti kā pārdošanai pieejami finanšu aktīvi.

Garantiju fonds ārējai darbībai

Garantiju fonds ārējai darbībai sedz ES garantētus aizdevumus, īpaši EIB aizdevumu darbības ārpus ES un aizdevumus makrofinansiālā atbalsta (MFA) ietvaros, kā arī Euratom aizdevumus ārpus ES. Tas ir ilgtermiņa instruments (ilgtermiņa daļa ir EUR 1614 miljoni), ko pārvalda EIB un kas ir paredzēta tādu ES garantētu aizdevumu segšanai, kuriem netiek pildītas saistības. Fonda līdzekļus veido maksājumi no ES budžeta, tādu procentu ieņēmumi, kas tiek maksāti par fonda aktīvu ieguldījumiem, un summas, kas atgūtas no debitoriem, kuri nepilda saistības un kuru gadījumā fondam ir nācies izmantot savu garantiju. Ikviens gada laikā izveidojies pārpalikums tiek atmaksāts kā ieņēmumi par labu ES budžetam. ES ir noteikta prasība iekļaut garantiju rezervi tādu aizdevumu segšanai, kas piešķirti trešām valstīm. Plāno, ka šī rezerve sedz garantiju fonda prasības un nepieciešamības gadījumā izmantotās garantijas, kas pārsniedz fondā pieejamos līdzekļus, lai šīs summas var tikt ieskaitītas budžetā. Šī rezerve atbilst mērķa summai, kas ir 9 % no gada beigās neatmaksātajiem aizdevumiem.

Likvidējamā EOTK

Saistībā ar summām par likvidējamo EOTK visi pārdošanai pieejamie finanšu aktīvi ir parāda vērtspapīri euro valūtā, kas ir kotēti aktīvā tirgū.

Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka

Tā kā Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB) nav kotēta nevienā biržā un ERAB statūtos pastāv līgumiski ierobežojumi, kas cita starpā attiecas uz līdzdalības daļas pārdošanu, nepārsniedzot iegādes izmaksas, un tikai esošajiem akcionāriem, Komisijas līdzdalība tiek vērtēta, no izmaksām atskaitot daļēji norakstīto vērtības samazinājumu.

		Miljonos EUR
	Kopējais ERAB kapitāls	Komisijas parakstītā daļa
Kopējais pamatkapitāls	29 674	900
Apmaksāts	(6202)	(188)
Nepieprasīts	23 472	712

Budžeta instrumenti

ES tur pārdošanai pieejamus finanšu aktīvus parāda vērtspapīru (piemēram, obligāciju) un kapitāla instrumentu veidā. Parāda vērtspapīrus galvenokārt izmanto tam, lai īslaicīgi ieguldītu summas, kas piešķirtas ES garantiju un riska dalīšanas instrumentiem, līdz šie līdzekļi tiek izmantoti, lai izpildītu pieprasītās garantijas.

Riska dalīšanas finanšu mehānisms

Riska dalīšanas finanšu mehānismu (RDFM) pārvalda EIB, un Komisijas ieguldījumu portfelis tiek izmantots uzkrājumu veidošanai finanšu riskiem saistībā ar aizdevumiem un garantijām, ko EIB piešķir attiecināmiem pētniecības projektiem. Kopumā RDFM piešķirtais Komisijas budžets 2007.–2013. gada DFS ietvaros nepārsniedza EUR 1 miljardu. 2014.–2020. gada DFS ietvaros RDFM nav paredzētas jaunas budžeta iemaksas. 2015. gadā EUR 65 miljoni no ES iemaksām RDFM tika nodoti pārņēmēja parāda instrumentam „Apvārsnis 2020” ietvaros. 2015. gada 31. decembrī Komisijas iemaksas RDFM, tostarp EBTA un trešām valstīm, bija EUR 791 miljons. Jāņem vērā, ka Komisijas vispārējais risks ir ierobežots un nepārsniedz summu, ko tā iemaksā mehānismā.

„Apvārsnis 2020”

Saskaņā ar ES regulu par „Apvārsnis 2020” izveidi, kas ir pamatprogramma pētniecībai un inovācijām (2014.–2020. gadam), ir izveidoti jauni finanšu instrumenti, lai veicinātu tādu uzņēmumu piekļuvi finansējumam, kas darbojas pētniecības un inovāciju jomā. Šie instrumenti ir: InnovFin aizdevumu un garantiju pakalpojumi pētniecībai un inovācijām, saskaņā ar kuru Komisijai ir dalīts finanšu risks saistībā ar portfeli, ko veido EIB veiktas jaunas finansēšanas darbības, InnovFin MVU garantijām, tostarp instruments MVU iniciatīvai saistībā ar neierobežotām garantijām (SIUGI), kas ir garantiju mehānismi, ko pārvalda EIF, sniedzot garantijas un pretgarantijas finanšu starpniekiem par jauniem aizdevumu portfeļiem (saskaņā ar SIUGI Komisijai ir dalīts finanšu risks saistībā ar garantiju, kas piešķirta kopīgi ar dalībvalsti, EIF un EIB), un InnovFin kapitāla finansēšanas mehānisms pētniecībai un inovācijām, kas nodrošina ieguldījumus riska kapitāla fondos un ko pārvalda EIF. 2015. gada 31. decembrī kopējais ES ieguldījums finanšu instrumentos „Apvārsnis 2020” ietvaros bija EUR 1060 miljoni.

ETF mehānisms jaunuzņēmumiem

Šie ir kapitāla instrumenti, kas tika finansēti no programmas izaugsmei un nodarbinātībai, MAP programmas, CIP programmas un tehnoloģiju nodošanas izmēģinājumu projekta; tie visi ir EIF aizbildnībā un sniedz atbalstu MVU jaunuzņēmumu izveidei un finansēšanai, veicot ieguldījumus piemērotos riska kapitāla fondos.

Pārdošanai pieejamo finanšu aktīvu patiesās vērtības hierarhija:

Šajā periodā no 2. līmeņa uz 1. līmeni tika pārvesti EUR 10 miljoni.

Tādu finanšu aktīvu saskaņošana, kas novērtēti, izmantojot datus, kuru pamatā nav novērojami tirgus dati (3. līmenis):

26.Aizdevumi

No aizņemtiem līdzekļiem piešķirti aizdevumi

Uzskaites vērtības izmaiņas atbilst uzkrāto procentu izmaiņām.

MFA ir uz politiku balstīts finanšu instruments, kas nozīmē nesaistītu un nenoteiktu maksājumu bilances un/vai budžeta atbalstu partnervalstīm īstermiņā pēc SVF programmas. Tas nozīmē vidēja termiņa vai ilgtermiņa aizdevumus vai dotācijas, vai abu minēto maksājumu atbilstīgu apvienojumu un vispārīgi papildina finansējumu, kas tiek sniegts saistībā ar SVF atbalstītu korekciju un reformu programmu. Garantiju šiem aizdevumiem piešķir Garantiju fonds ārējai darbībai. 2015. gada 31. decembrī EUR 1323 miljoni saistībā ar aizdevuma mehānisma vienošanos MFA atbalsta ietvaros tika piešķirti Ukrainai (EUR 1200 miljoni), Tunisijai (EUR 100 miljoni), Gruzijai (EUR 13 miljoni) un Kirgizstānai (EUR 10 miljoni), bet šī summa vēl nav izmaksāta.

Juridiskā persona Euratom (ko pārstāv Komisija) piešķir aizdevumus gan dalībvalstīm, gan citām valstīm projektu finansēšanai saistībā ar iekārtu uzstādīšanu enerģētikas jomā. 2015. gada 31. decembrī aizdevumi EUR 300 miljonu apmērā tika piešķirti Ukrainai, bet šī summa netika izmaksāta. Trešo personu piešķirtas garantijas EUR 301 miljona apmērā (EUR 349 miljonu apmērā 2014. gadā) tika saņemtas, lai segtu Euratom aizdevumus.

MB mehānisms ir uz politiku balstīts finanšu instruments, kas sniedz vidēja termiņa finanšu palīdzību ES dalībvalstīm. Tas dod iespēju piešķirt aizdevumus dalībvalstīm, kam ir vai kam draud grūtības saistībā ar maksājumu bilanci vai kapitāla kustību. Mehānismu var izmantot tikai tās dalībvalstis, kas nav ieviesušas euro. MB palīdzība Latvijai tika piešķirta pirms euro ieviešanas 2014. gada 1. janvārī. Saskaņā ar instrumentu piešķirtā maksimālā aizdevuma summa ir ierobežota un nepārsniedz EUR 50 miljardus. Aizņēmumus saistībā ar MB aizdevumiem garantē ES budžets, tādējādi 2015. gada 31. decembrī maksimālais iespējamais risks budžetam saistībā ar šādiem aizdevumiem bija EUR 5,8 miljardi.

EFSM dod iespēju piešķirt finanšu palīdzību dalībvalstīm, kas ir nonākušas grūtībās vai kam draud nopietnas problēmas, ko izraisījuši ārkārtas apstākļi, kurus valsts nevar kontrolēt. Palīdzība var būt aizdevuma vai kredītlīnijas veidā. Saskaņā ar ECOFIN padomes 2010. gada 9. maija secinājumiem mehānisms tiek ierobežots un nepārsniedz EUR 60 miljardus, bet juridisks ierobežojums attiecas uz aizdevuma vai kredītlīnijas neatmaksāto summu, ierobežojot to līdz starpībai, kas ir pieejama saskaņā ar pašu resursu maksimālo apmēru. Aizņēmumus saistībā ar aizdevumiem, kas piešķirti EFSM ietvaros, garantē ES budžets, tādējādi 2015. gada 31. decembrī maksimālais iespējamais risks budžetam saistībā ar šādiem aizdevumiem bija EUR 47,5 miljardi. Tā kā abu EFSM programmu termiņš ir beidzies, nav pieejamas neizmaksātas summas. Netiek plānots, ka EFSM tiks iesaistīts jaunās finansēšanas programmās vai jaunos aizdevumu mehānismu nolīgumos.

Likvidējamā EOTK piešķir aizdevumus no aizņemtiem līdzekļiem atbilstīgi EOTK līguma 54. un 56. pantam.

Aizdevumu efektīvās procentu likmes (izteiktas kā procentu likmju diapazons)

No budžeta piešķirti aizdevumi

* Piešķirti no likvidējamās EOTK pašu kapitāla.

Ar īpašiem nosacījumiem piešķirti aizdevumi tiek piešķirti ar preferenciālām likmēm sadarbības ietvaros ar valstīm, kas nav dalībvalstis.

No budžeta piešķirtu aizdevumu vērtības samazināšanās

Pozīcijā „Ar īpašiem nosacījumiem piešķirti aizdevumi” iekļauti arī pārņemti aizdevumi, t. i., EIB piešķirti aizdevumi, kam netiek pildītas saistības un kuru visas tiesības ES pārņem pēc tam, kad Garantiju fonds ārējai darbībai veicis maksājumu, un kuru vērtība ir pilnā mērā samazinājusies EUR 217 miljonu apmērā (EUR 149 miljonu apmērā 2014. gadā).

26.1.PRIEKŠFINANSĒJUMS