EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 6.4.2016

COM(2016) 205 final

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

Spēcīgākas un viedākas robežu un drošības informācijas sistēmas

1.Ievads

Eiropas sabiedrība ir mobila. Katru dienu miljoniem ES pilsoņu un trešo valstu valstspiederīgo šķērso iekšējās un ārējās robežas. 2015. gadā vairāk nekā 50 miljoni trešo valstu valstspiederīgo apmeklēja ES, t. i., bija vairāk nekā 200 miljoni Šengenas zonas ārējo robežu šķērsošanas gadījumu.

Papildus šīm regulārajām ceļotāju plūsmām Sīrijas konflikta un citviet pasaulē valdošo krīžu rezultātā 2015. gadā vien bijuši 1,8 miljoni Eiropas ārējo robežu neatbilstīgas robežšķērsošanas gadījumu. ES pilsoņi sagaida, ka personu kontroles uz ārējām robežām būs efektīvas, lai būtu iespējams efektīvi pārvaldīt migrāciju un sekmēt iekšējo drošību. Teroristu uzbrukumi 2015. gadā Parīzē un 2016. gada martā Briselē skarbi parādīja, ka Eiropas iekšējā drošība joprojām ir apdraudēta.

Abi elementi saasināti pievērsa uzmanību tam, ka ir nepieciešams visaptveroši apvienot un stiprināt ES robežu pārvaldību, migrācijas un drošības sadarbības sistēmas un informācijas rīkus. Robežu pārvaldība, tiesībaizsardzība un migrācijas kontrole ir savstarpēji dinamiski saistītas. Ir zināms, ka ES pilsoņi ir šķērsojuši ārējo robežu, lai dotos uz konfliktu zonām terorisma nolūkā, un pēc atgriešanās kļūst par apdraudējumu. Ir pierādījumi, ka teroristi izmantojuši neatbilstīgas migrācijas ceļus, pa kuriem iekļuvuši ES un pēc tam nepamanīti pārvietojušies Šengenas zonā.

Eiropas Drošības programmā un Eiropas programmā migrācijas jomā ir noteikta virzība ES politikas izstrādei un īstenošanai, lai novērstu paralēlas problēmas migrācijas pārvaldībā un terorisma un organizētās noziedzības apkarošanā. Šis paziņojums ir balstīts uz sinerģiju starp abām minētajām programmām un ir iecerēts kā izejas punkts diskusijai par to, kā pašreizējās un turpmākās informācijas sistēmas varētu uzlabot gan ārējo robežu pārvaldību, gan iekšējo drošību ES. Paziņojums papildina 2015. gada decembra priekšlikumu par Eiropas robežu un krasta apsardzes izveidi un krīžu novēršanas un reaģēšanas uzlabošanu pie ārējām robežām.

ES līmenī darbojas vairākas informācijas sistēmas, kas robežsargiem un policistiem nodrošina attiecīgo informāciju par personām, taču ES datu pārvaldības arhitektūrā ir trūkumi. Šajā paziņojumā ir paredzētas dažas iespējas, kā varētu maksimāli palielināt ieguvumus no pašreizējām informācijas sistēmām un vajadzības gadījumā izstrādāt jaunus, papildinošus pasākumus, lai novērstu trūkumus. Paziņojumā kā ilgtermiņa mērķis arī uzsvērta nepieciešamība uzlabot informācijas sistēmu sadarbspēja, kā to atzinusi arī Eiropadome un Padome 1 , un sniegtas idejas par to, kā informācijas sistēmas nākotnē varētu pilnveidot, lai nodrošinātu, ka robežsargu, muitas dienestu, policijas un tiesu iestāžu rīcībā ir nepieciešamā informācija.

Turpmākās iniciatīvas tiks sagatavotas, pamatojoties uz labāka regulējuma principiem, ar sabiedrisko apspriešanu un ietekmes novērtējumu, arī attiecībā uz pamattiesībām un īpaši tiesībām uz personas datu aizsardzību.

   

2.Risināmās problēmas

Šengenas zonā nav iekšējo robežu, tādēļ ir nepieciešams stingri un droši pārvaldīt personu pārvietošanos pār ārējām robežām. Tas ir priekšnoteikums, lai Šengenas zonā varētu nodrošināt augstu iekšējās drošības līmeni un personu brīvu pārvietošanos. Tajā pašā laikā tas, nav iekšējo robežu, nozīmē, ka arī dalībvalstu tiesībaizsardzības iestādēm ir piekļuve attiecīgiem datiem par personām. ES līmenī darbojas vairākas informācijas sistēmas un datubāzes, kurās robežsardze, policija un citas iestādes atbilstoši saviem mērķiem meklē attiecīgo informāciju par personām 2 . 

Tomēr saistībā ar informācijas sistēmām ir arī trūkumi, kas apgrūtina minēto valsts iestāžu darbu. Tāpēc Eiropas Drošības programmā informācijas apmaiņas uzlabošana uzsvērta kā viena no galvenajām prioritātēm. Galvenie trūkumi ir šādi: a) pašreizējo informācijas sistēmu funkcijas nedarbojas pietiekoši labi, b) ES datu pārvaldības arhitektūrā ir trūkumi, c) sarežģīta atšķirīgi pārvaldītu informācijas sistēmu struktūra un d) sadrumstalota datu pārvaldības arhitektūra robežkontrolei un drošībai.

Informācijas sistēmas, ko ES pašreiz izmanto robežu pārvaldībai un iekšējai drošībai, pilda daudz dažādu funkciju. Tomēr pašreizējo informācijas sistēmu funkcijās joprojām ir trūkumi. Raugoties uz robežkontroles procedūrām, ko piemēro dažādām ceļotāju kategorijām, kļūst skaidrs, ka trūkumi ir gan dažās no šīm procedūrām, gan robežkontrolē izmantoto attiecīgo informācijas sistēmu starpā. Ir nepieciešams arī optimizēt pašreizējo tiesībaizsardzības rīku darbību. Tāpēc būtu nepieciešams apsvērt pasākumus pašreizējo informācijas sistēmu uzlabošanai (5. iedaļa).

Trūkumi ir arī ES datu pārvaldības arhitektūrā. Joprojām ir problēmas ar konkrētu ceļotāju kategoriju robežkontroli (piemēram, trešo valstu valstspiederīgie, kuriem ir ilgtermiņa vīza). Turklāt trūkst informācijas pirms ierašanās pie robežas par trešo valstu valstspiederīgajiem, kuriem nav vajadzīga vīza. Būtu jāapsver, vai ir nepieciešams šādus trūkumus novērst, vajadzības gadījumā izstrādājot papildu informācijas sistēmu (6. iedaļa).

Robežsargi un it īpaši policisti saskaras ar to, ka ES līmenī ir sarežģīta atšķirīgi pārvaldītu informācijas sistēmu struktūra. Šāda sarežģītība rada praktiskas grūtības, īpaši attiecībā uz to, kurā no datubāzēm būtu jāmeklē informācija konkrētā situācijā. Turklāt ne visas dalībvalstis ir pievienojušās visām pašreizējām sistēmām 3 . Pašreizējās grūtības piekļūt informācijas sistēmām ES līmenī varētu samazināt, izveidojot vienotu meklēšanas saskarni valsts līmenī, kas atbilstu dažādiem piekļuves mērķiem (7. iedaļas 1. punkts).

Pašreizējo ES robežkontroles un drošības datu pārvaldības arhitektūru raksturo sadrumstalotība. To izraisa atšķirīgie institucionālie, juridiskie un politiskie konteksti, kādos šīs sistēmas ir izstrādātas. Informācija tiek glabāta atsevišķi dažādās sistēmās, kuras pārsvarā nav savstarpēji saistītas. Datubāzes ir savstarpēji pretrunīgas, un attiecīgajām iestādēm ir atšķirīga piekļuve datiem. Tādējādi var rasties neredzamās zonas, īpaši tiesībaizsardzības iestādēm, jo var būt ļoti grūti atpazīt saikni starp sadrumstalotiem datiem. Tāpēc ir nepieciešams steidzami izstrādāt integrētus risinājumus, lai uzlabotu piekļuvi datiem saistībā ar robežu pārvaldību un drošību, pilnībā ievērojot pamattiesības. Šajā nolūkā ir nepieciešams sākt procedūru pašreizējo informācijas sistēmu sadarbspējas uzlabošanai (7. iedaļa).

3.Pamattiesības

Pamattiesību un datu aizsardzības noteikumu pilnīga ievērošana ir būtisks priekšnoteikums iepriekš minēto problēmu risināšanai.

Lai nodrošinātu pamattiesību ievērošanu, ir nepieciešama labi izstrādāta un pareizi izmantota tehnoloģija un informācijas sistēmas. Tehnoloģija un informācijas sistēmas var palīdzēt publiskās pārvaldes iestādēm aizsargāt iedzīvotāju pamattiesības. Biometrijas tehnoloģija var mazināt kļūdu risku identitātes un rases piederības noteikšanā un diskriminācijas risku. Tā var arī palīdzēt novērst risku, kas saistīts ar bērnu aizsardzību, piemēram, gadījumos, kad bērni pazūd vai kļūst par cilvēku tirdzniecības upuriem, ja vien tiek ievērota pamattiesību aizsardzība un aizsargpasākumi. Tā var mazināt risku, ka cilvēkus nelikumīgi aiztur un apcietina. Šī tehnoloģija var arī veicināt lielāku drošību Šengenas zonas iedzīvotājiem, jo palīdzēs apkarot terorismu un smagus noziegumus.

Liela mēroga informācijas sistēmu pastāvēšana nozīmē arī iespējamus privātuma apdraudējumus, kuri ir jāparedz un attiecīgi jānovērš. Personas datu vākšana un izmantošana šajās sistēmās ietekmē tiesības uz privātumu un personas datu aizsardzību, kas nostiprinātas Eiropas Savienības Pamattiesību hartā. Visām sistēmām ir jāatbilst ES datu aizsardzības principiem un nepieciešamības, samērīguma, mērķa ierobežojuma un datu kvalitātes prasībām. Lai nodrošinātu datu subjektu tiesību ievērošanu attiecībā uz privātās dzīves un personas datu aizsardzību, jāievieš aizsargpasākumi. Datus vajadzētu saglabāt tikai tik ilgi, cik tas ir nepieciešams mērķiem, kuriem tie vākti. Ir jāparedz mehānismi, kas nodrošina pareizu riska pārvaldību un datu subjektu tiesību efektīvu aizsardzību.

Likumdevēji 2015. gada decembrī panāca politisku vienošanos par datu aizsardzības reformu. Kad tiks pieņemta jaunā Vispārīgā datu aizsardzības regula un Datu aizsardzības direktīva attiecībā uz policijas un krimināltiesību aizsardzības iestādēm 4 , tās sāks piemērot 2018. gadā un tās nodrošinās saskaņotu regulējumu attiecībā uz personas datu apstrādi.

Mērķa ierobežojuma princips ir datu aizsardzības pamatprincips, kas noteikts Pamattiesību hartā. Ņemot vērā atšķirīgos institucionālos, juridiskos un politiskos kontekstus, kādos izstrādātas informācijas sistēmas ES līmenī, mērķa ierobežojuma princips tika īstenots, izmantojot nodalītu informācijas pārvaldības struktūru 5 . Tas ir viens no iemesliem, kādēļ ES robežkontroles un drošības datu pārvaldības arhitektūra pašreiz ir sadrumstalota. Ieviešot jauno, visaptverošo ES personas datu aizsardzības tiesisko regulējumu un būtiski pilnveidojot tehnoloģiju un IT drošību, mērķa ierobežojuma principu var vieglāk īstenot attiecībā uz piekļuvi glabātajiem datiem un to izmantošanu, pilnībā ievērojot Pamattiesību hartu un Eiropas Savienības Tiesas jaunāko judikatūru. Tādiem aizsardzības pasākumiem kā datu nodalīšana vienā sistēmā un īpaši piekļuves un izmantošanas noteikumi katrai datu un lietotāju kategorijai, vajadzētu nodrošināt vajadzīgo mērķa ierobežojumu datu pārvaldības integrētos risinājumos. Tādējādi tiek veicināta informācijas sistēmu sadarbspēja, vienlaikus ievērojot nepieciešamos stingros piekļuves un lietošanas noteikumus un neskarot pašreizējo mērķa ierobežojumu.

"Integrēta datu aizsardzība" un "Datu aizsardzība pēc noklusējuma" tagad ir ES datu aizsardzības noteikumu principi. Izstrādājot jaunus instrumentus, kas balstās uz informācijas tehnoloģijas izmantošanu, Komisija centīsies izmantot šo pieeju. Tas nozīmē personas datu aizsardzības iekļaušanu ierosinātā instrumenta tehnoloģiskajā pamatā, paredzot datus apstrādāt tikai tiktāl, cik tas nepieciešams konkrētam mērķim, un piešķirot piekļuvi datiem tikai tām struktūrām, kurām "ir jāzina" 6 .

Pamattiesību hartas prasības un it īpaši jaunās Datu aizsardzības reformas instrumenti palīdzēs Komisijai novērst pašreizējos trūkumus un nepilnības ES robežkontroles un drošības datu pārvaldības arhitektūrā. Tādējādi tiks nodrošināts, ka informācijas sistēmu turpmāka pilnveidošana šajās jomās notiks saskaņā ar visaugstākajiem datu aizsardzības standartiem un ka šajās informācijas sistēmās tiks ievērotas un veicinātas pamattiesības, ko garantē Pamattiesību harta.

4.Pārskats par robežu un drošības informācijas sistēmām 7

Informācijas sistēmām, ko ES pašreiz izmanto robežu pārvaldībai un iekšējai drošībai, ir katrai savs mērķis, nolūks, juridiskais pamats 8 , lietotāju grupas un institucionālais konteksts. Tas viss kopā veido attiecīgo datubāzu sarežģītu tīklu.

Trīs galvenās centralizētās informācijas sistēmas, ko izstrādājusi ES, ir šādas: i) Šengenas informācijas sistēma (SIS) ar dažādiem brīdinājumiem par personām un priekšmetiem, ii) vīzu informācijas sistēma (VIS) ar datiem par īstermiņa vīzām un iii) EURODAC sistēma ar patvēruma meklētāju un to trešo valstu valstspiederīgo pirkstu nospiedumu datiem, kuri ārējo robežu šķērsojuši neatbilstīgi. Šīs trīs sistēmas savstarpēji papildina cita citu, un, izņemot SIS, ir galvenokārt paredzētas datiem par trešo valstu valstspiederīgajiem. Šīs sistēmas arī palīdz valstu iestādēm apkarot noziedzību un terorismu 9 . Tas īpaši attiecas uz SIS, kas pašlaik ir visplašāk izmantotais informācijas apmaiņas instruments. Informācijas apmaiņa šajās sistēmās tiek veikta šim nolūkam paredzētā, drošā sakaru infrastruktūrā, ko sauc par sTESTA 10 .

Papildus šīm pašreizējām sistēmām Komisija ierosina izveidot ceturto centralizēto robežu pārvaldības sistēmu, ieceļošanas/izceļošanas sistēmu (IIS) 11 , kuru paredzēts īstenot līdz 2020. gadam un kura arī attieksies uz trešo valstu valstspiederīgajiem.

1. attēls. Shematisks pārskats par galvenajām informācijas sistēmām robežu pārvaldībai un iekšējai drošībai

ROBEŽU PĀRVALDĪBA ES valstspiederīgie	TIESĪBAIZSARDZĪBA Prīme PDR PDR Eiropola datubāzes
Trešo valstu valstspiederīgie	Interpola datubāzes PDR ECRIS Muitas sistēmas

Papildus pašreizējiem instrumentiem, ko izmanto robežu pārvaldībai, darbojas Interpola SDLT (Zagto un pazaudēto ceļošanas dokumentu) datubāze un iepriekšējas pasažieru informācijas (API) sistēma, kurā vāc informāciju par pasažieriem pirms lidojumiem uz ES. Šie instrumenti ir svarīgi gan ES pilsoņiem, gan trešo valstu valstspiederīgajiem.

Konkrēti tiesībaizsardzības, kriminālizmeklēšanas un tiesu iestāžu sadarbības vajadzībām ES ir izstrādājusi decentralizētus informācijas apmaiņas rīkus, proti, i) Prīmes sistēmu apmaiņai ar DNS, pirkstu nospiedumu un transportlīdzekļu reģistrācijas datiem un ii) Eiropas Sodāmības reģistru informācijas sistēmu (ECRIS), lai apmainītos ar valstu sodāmības reģistru informāciju. ECRIS ļauj, izmantojot drošu tīklu, apmainīties ar informāciju par iepriekšējiem konkrētu personu notiesājošiem spriedumiem, ko pieņēmušas krimināltiesas Eiropas Savienībā. Pieprasījumu pamatā galvenokārt ir burtciparu informācija par identitāti, taču ir iespējama arī biometrisko datu apmaiņa.

Eiropols veicina informācijas apmaiņu starp dalībvalstu policijas iestādēm, darbojoties kā ES kriminālās informācijas centrs. Eiropola informācijas sistēma (EIS) nodrošina centralizētu kriminālās informācijas datubāzi, kurā dalībvalstis var glabāt un meklēt datus par smagiem noziegumiem un terorismu. Eiropola kontaktpunkti sniedz uz konkrētu tematu vērstas analīzes darba datnes ar informāciju par dalībvalstīs notiekošajām operācijām. Eiropola drošas informācijas apmaiņas tīkla lietojumprogramma (SIENA) ļauj dalībvalstīm ātri, droši un lietotājiem ērtā veidā veikt informācijas apmaiņu citai ar citu, ar Eiropolu vai ar trešām personām, kurām ir sadarbības nolīgums ar Eiropolu. Vienlaikus SIENA ir ļoti vērsta uz sadarbspēju ar citām Eiropola sistēmām, piemēram, lai tieši apmainītos ar datiem ar kontaktpunktiem. Tā nodrošina iespēju Eiropola datubāzēs ievadīt informāciju, ar kuru savstarpēji apmainās dalībvalstis. Tāpēc dalībvalstīm, lai apmainītos ar tiesībaizsardzības informāciju visā ES, par pirmo informācijas apmaiņas kanālu vajadzētu izvēlēties SIENA.

Dalībvalstīs tiks izstrādāts papildu personas datu apstrādes sistēmu kopums, t. i., Pasažieru datu reģistrs (PDR) 12 . PDR dati ir rezervācijas informācija, kas sniegta rezervēšanas laikā un reģistrējoties lidojumam.

Visbeidzot, arī muitas dienesti ir svarīgs dalībnieks vairāku aģentūru sadarbībā pie ārējām robežām. Tie izmanto dažādas sistēmas 13 un datubāzes, kurās ir dati par preču pārvietošanu, uzņēmēju identifikāciju un ar risku saistītu informāciju, ko var izmantot, lai stiprinātu iekšējo drošību. Šīm sistēmām ir arī pašām sava kontrolēta, ierobežota un droša infrastruktūra (kopējais sakaru tīkls), kas ir pierādījusi dzīvotspēju. Būtu jāturpina pētīt sinerģiju un konverģenci starp informācijas sistēmām un tām atbilstošajām infrastruktūrām, ko izmanto ES robežu pārvaldībai un muitas operācijām. 

5.Pašreizējo informācijas sistēmu uzlabošana

Informācijas sistēmas, ko ES pašreiz izmanto robežu pārvaldībai un iekšējai drošībai, pilda daudz dažādu funkciju. Tomēr šajās sistēmās joprojām ir trūkumi, kuri ir jānovērš, lai optimizētu to darbību.

Šengenas informācijas sistēma (SIS)

Robežpārbaudes Šengenas informācijas sistēmā (SIS) pašlaik notiek uz burtciparu meklējumu pamata (t. i., vārds, uzvārds un dzimšanas datums). Pirkstu nospiedumus var izmantot tikai tam, lai pārbaudītu un apstiprinātu tādas personas identitāti, kura jau ir identificēta pēc vārda un uzvārda. Šāda drošības nepilnība ļauj personām, uz kurām attiecas brīdinājums, izmantot viltotus dokumentus, lai izvairītos no precīzas atbilsmes SIS.

Šī būtiskā nepilnība tiks novērsta, pievienojot SIS pirkstu nospiedumu meklēšanas funkciju ar automatizētas pirkstu nospiedumu identifikācijas sistēmas (AFIS) palīdzību, kā to paredz spēkā esošais tiesiskais regulējums 14 . AFIS būtu jāsāk darboties līdz 2017. gada vidum 15 . Pēc izstrādāšanas AFIS būs pieejama Eiropolam un tādējādi papildinās Eiropola sistēmas kriminālizmeklēšanai un terorisma apkarošanai, kā arī pirkstu nospiedumu apmaiņas iespējas Prīmes sistēmā. Komisija un eu-LISA izpētīs, kādas ir iespējas šādai ierosinātās AFIS plašākai izmantošanai.

Pamatojoties uz notiekošo novērtējumu un tehnisko pētījumu, Komisija pašlaik pārbauda SIS iespējamās papildu funkcijas, lai iesniegtu priekšlikumus SIS juridiskā pamata pārskatīšanai. Pašlaik tiek apsvērti šādi aspekti:

brīdinājumu veikšana SIS par neatbilstīgiem migrantiem, uz kuriem attiecas atgriešanas lēmumi;

sejas attēlu izmantošana biometriskajai identifikācijai papildus pirkstu nospiedumiem;

automātiska informācijas pārsūtīšana, ja, veicot pārbaudi, ir pozitīva atbilde;

informācijas glabāšana par pozitīvām atbildēm saistībā ar brīdinājumiem diskrētās un īpašās pārbaudēs SIS centrālajā sistēmā;

jaunas brīdinājumu kategorijas “Meklēšanā izsludināta nezināma persona” izveidošana, par kuru var būt kriminālistikas dati valstu datubāzēs (piemēram, nozieguma vietā atstāts latents nospiedums) 16 .

Komisija turpinās ar ES finansējumu atbalstīt tādu projektu īstenošanu, kas ļautu vienlaicīgu meklēšanu SIS un Interpola datubāzēs par zagtiem un pazaudētiem ceļošanas dokumentiem (SLTD) un meklēšanā izsludinātiem noziedzniekiem, transportlīdzekļiem vai šaujamieročiem (iARMS) un papildinātu ES informācijas sistēmas 17 .

Interpola datubāze par zagtiem un pazaudētiem ceļošanas dokumentiem (STLD)

Efektīvai robežu pārvaldībai ir ļoti svarīgi, lai trešo valstu valstspiederīgo un ES pilsoņu ceļošanas dokumenti tiktu pārbaudīti SLTD datubāzē. Arī meklēšanai Šengenas zonā tiesībaizsardzības iestādēm būtu jāizmanto SLTD datubāze. Pēc Parīzē 2015. gada 13. novembrī notikušajiem teroristu uzbrukumiem Padome aicināja elektroniski pievienoties attiecīgajām Interpola datubāzēm visās ārējo robežu šķērsošanas vietās un veikt automātisku ceļošanas dokumentu pārbaudi līdz 2016. gada martam 18 . Visām dalībvalstīm būtu jāizveido attiecīgie elektroniskie savienojumi un jāievieš sistēmas, kas ļautu automātiski atjaunināt datus par zagtiem vai pazaudētiem ceļošanas dokumentiem SLTD datubāzē.

Iepriekšēja pasažieru informācija (API)

Saskaņā ar līdzšinējo paraugpraksi dalībvalstīm būtu arī jāpalielina iepriekšējas pasažieru informācijas (API) datu pievienotā vērtība, ieviešot šādu datu automātisku pārbaudīšanu SIS un Interpola SLTD datubāzē. Komisija izvērtēs nepieciešamību pārskatīt API datu apstrādes juridisko pamatu, lai nodrošinātu plašāku īstenošanu, un noteikt pienākumu dalībvalstīm pieprasīt un izmantot API datus par visiem ielidojošajiem un izlidojošajiem reisiem. Tas ir īpaši svarīgi saistībā ar ierosinātās pasažieru datu reģistra direktīvas īstenošanu, jo kombinēta PDR un API datu izmantošana vēl vairāk veicina PDR datu lietderīgumu terorisma un smagu noziegumu apkarošanā 19 .

Vīzu informācijas sistēma (VIS)

Komisija pašlaik arī veic vispārēju novērtējumu par Vīzu informācijas sistēmu (VIS), ko paredzēts pabeigt 2016. gadā. Novērtējumā cita starpā tiek analizēts, kā VIS izmanto, lai veiktu pārbaudes pie ārējām robežām un dalībvalstu teritorijā, un kā VIS palīdz cīnīties pret identitātes un vīzu viltošanu. Uz šā pamata Komisija pēc tam izvērtēs VIS funkciju uzlabošanas iespējas, ieskaitot:

sejas attēlu kvalitātes uzlabošanu, lai varētu veikt biometrisko datu salīdzināšanu;

vīzu pieteikumu iesniedzēju biometrisko datu izmantošanu, lai veiktu meklējumus ierosinātajā automatizētajā pirkstu nospiedumu identifikācijas sistēmā, ko paredzēts izstrādāt SIS vajadzībām;

vecuma ierobežojumu samazināšanu, lai ņemtu pirkstu nospiedumus bērniem vecumā no 6 līdz 12 gadiem, vienlaikus nodrošinot stabilu pamattiesību aizsardzību un aizsargpasākumus 20 ;

meklēšanas atvieglošanu Interpola SLTD datubāzē vīzas pieteikuma izskatīšanas laikā.

Saskaņā ar spēkā esošo tiesisko regulējumu paredzētās iespējas piekļūt VIS datiem tiesībaizsardzības vajdzībām dalībvalstis piemēro nevienmērīgi. Šajā sakarā dalībvalstis ir ziņojušas par praktiskām problēmām procedūrās, kas jāievēro tiesībaizsardzības iestādēm, lai piekļūtu VIS. Arī piekļuve EURODAC tiesībaizsardzības vajadzībām joprojām ir īstenota ļoti ierobežoti. Komisija izvērtēs, vai ir nepieciešams pārskatīt tiesisko regulējumu, kas skar tiesībaizsardzības iestāžu piekļuvi VIS un EURODAC.

EURODAC 

Kā noteikts paziņojumā "Ceļā uz kopējās Eiropas patvēruma sistēmas reformu un labākām iespējām likumīgai nokļūšanai Eiropā" 21 , Komisija nāks klajā ar priekšlikumu reformēt EURODAC, lai turpinātu uzlabot tās funkcijas saistībā ar neatbilstīgu migrāciju un atgriešanu. Tas novērsīs pašreizējās nepilnības attiecībā uz spēju izsekot neatbilstīgo migrantu sekundāro kustību starp dalībvalstīm. Turklāt priekšlikuma mērķis ir uzlabot atgriešanas un atpakaļuzņemšanas procedūru efektivitāti, nodrošinot līdzekļus neatbilstīgu migrantu identificēšanai un jaunu dokumentu izsniegšanai tiem atgriešanas nolūkos. Šajā sakarā priekšlikumā tiks ietverta arī EURODAC datubāzē pieejamās informācijas apmaiņa ar trešām valstīm, ievērojot nepieciešamos datu aizsardzības pasākumus.

Eiropols

ES ir piešķīrusi Eiropolam piekļuvi galvenajām centrālajām datu bāzēm, taču aģentūra vēl nav pilnībā izmantojusi šo iespēju. Eiropolam ir tiesības piekļūt un tieši meklēt datus, kas ievadīti SIS, saistībā ar apcietināšanu, diskrētām un īpašām pārbaudēm un priekšmetiem, kas jākonfiscē. Līdz šim Eiropols ir veicis tikai salīdzinoši nelielu skaitu meklējumu SIS. Kopš 2013. gada septembra Eiropolam ir juridiski iespējams piekļūt VIS datiem informācijas nolūkos. Kopš 2015. gada jūlija EURODAC juridiskais pamats ļauj Eiropolam piekļūt tās datiem. Aģentūrai būtu jāpaātrina iesāktais darbs, lai izveidotu savienojumu ar VIS un EURODAC. Plašākā nozīmē Komisija izvērtēs, vai ir nepieciešams nodrošināt papildu piekļuvi informācijas sistēmām citām ES iekšlietu aģentūrām, it īpaši ierosinātajai Eiropas robežu un krasta apsardzei.

Prīmes sistēma

Prīmes sistēmas potenciāls pašlaik netiek pilnībā izmantots. Tas ir tāpēc, ka ne visas dalībvalstis ir īstenojušas tiesību aktos noteiktos pienākumus attiecībā uz tīkla integrēšanu savā sistēmā. Dalībvalstis ir saņēmušas ievērojamu finansiālu un tehnisku atbalstu to īstenošanai, un tagad tām būtu pilnībā jāīsteno Prīmes sistēma. Komisija izmanto tai piešķirtās pilnvaras, lai nodrošinātu, ka dalībvalstis pilnībā īsteno tiesību aktos noteiktos pienākumus, un 2016. gada janvārī sāka strukturētu dialogu (EU Pilot) ar attiecīgajām dalībvalstīm. Ja dalībvalstu atbildes izrādīsies neapmierinošas, Komisija nekavējoties sāks pārkāpuma procedūru.

Eiropas Sodāmības reģistru informācijas sistēma (ECRIS)

Eiropas sodāmības reģistru informācijas sistēma ECRIS ļauj apmainīties ar informāciju par notiesājošiem spriedumiem, kuri attiecas uz trešo valstu valstspiederīgajiem un bezvalstniekiem, bet nav paredzēta procedūra, lai to varētu efektīvi īstenot. Komisija 2016. gada janvārī pieņēma tiesību akta priekšlikumu, lai novērstu šo trūkumu 22 . Šajā sakarā Komisija ierosināja ļaut dalībvalstu iestādēm meklēt trešo valstu valstspiederīgos pēc pirkstu nospiedumiem, lai identifikācija būtu drošāka. Eiropas Parlamentam un Padomei tiesību akts būtu jāpieņem 2016. gadā.

Horizontāli jautājumi

Kopēja problēma saistībā ar informācijas sistēmām ir īstenošanas līmenis dalībvalstīs. Par to liecina Prīmes sistēmas nevienmērīgā īstenošana un tas, ka nav izveidots elektronisks savienojums ar SLTD datubāzi. Lai pastiprinātu ar informācijas sistēmām saistīto elementu īstenošanu, Komisija rūpīgi uzraudzīs katras dalībvalsts paveikto 23 . Veicot pārraudzību, pārbaudīs ne vien to, vai dalībvalstis pilda tiesību aktos noteiktos pienākumus informācijas sistēmu jomā, bet arī to, kā tās izmanto spēkā esošos instrumentus un vai tās ievēro paraugpraksi. Veicot pārraudzību un veicinot īstenošanas līmeni, Komisija izmantos dažādus informācijas avotus, arī dalībvalstu paziņojumus un saskaņā ar Šengenas izvērtēšanas un uzraudzības mehānismu rīkotos apmeklējumus.

Vēl viena kopēja problēma saistībā ar informācijas sistēmām ir ievadīto datu kvalitāte. Ja dalībvalstis neievēro minimālās kvalitātes prasības, glabāto datu ticamība un vērtība krasi samazinās, un neatbilstības un negatīvas atbildes saņemšanas risks mazina pašu sistēmu vērtību. Lai uzlabotu ievadīto datu kvalitāti, eu-LISA izstrādās centrālu datu kvalitātes pārraudzības spēju visām sistēmām, kas ir tās kompetencē.

Lielākā daļa informācijas sistēmu robežkontroles un drošības jomā apstrādā identifikācijas datus, kas iegūti no ceļošanas un personu apliecinošiem dokumentiem. Lai nostiprinātu robežas un drošību, ir ne vien labi jādarbojas sistēmām, bet ir arī jāvar viegli un droši autentificēt ceļošanas un personu apliecinošus dokumentus. Šajā nolūkā Komisija nāks klajā ar pasākumiem, kas veicami, lai uzlabotu elektronisko dokumentu drošību un identitātes pārvaldību un pastiprinātu cīņu pret dokumentu viltošanu. Tā sasniegšanai vajadzīgos līdzekļus varētu nodrošināt drošas identifikācijas sadarbspējīgie līmeņi, kas panākami ar eIDAS regulu 24 .

6.Papildu informācijas sistēmu izstrāde un trūkumu novēršana

Lai gan pašreizējās informācijas sistēmas aptver ļoti plaša spektra datus, kas ir vajadzīgi saistībā ar robežu pārvaldību un tiesībaizsardzību, ir arī būtiski trūkumi. Dažus no šiem trūkumiem Komisija ir centusies novērst ar tiesību aktu priekšlikumiem, proti, ar priekšlikumu par ieceļošanas/izceļošanas sistēmu un par ES pasažieru datu reģistra (PDR) sistēmu. Attiecībā uz citiem konstatētajiem trūkumiem ir jāveic rūpīgs izvērtējums par to, vai ir vajadzīgi papildu ES rīki.

1.Ieceļošanas/izceļošanas sistēma

Komisija vienlaicīgi ar šo paziņojumu ir iesniegusi pārskatītos tiesību aktu priekšlikumus par ieceļošanas/izceļošanas sistēmas (IIS) izveidošanu. Pēc tam, kad tos būs pieņēmuši likumdevēji, eu-LISA sadarbībā ar Šengenas dalībvalstīm šī sistēma būs jāizstrādā un jāīsteno.

IIS tiks reģistrēti robežšķērsošanas gadījumi (ieceļošana un izceļošana) par visiem trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri apmeklē Šengenas zonu īstermiņa uzturēšanās nolūkā (ne ilgāk kā 90 dienas jebkurā 180 dienu periodā), — gan par tiem, kuriem ir vajadzīga vīza, gan par tiem, kuriem nav vajadzīga vīza, vai uzturēšanās ar jauno apceļošanas vīzu (līdz vienam gadam). IIS mērķi ir: a) uzlabot ārējo robežu pārvaldību, b) samazināt neatbilstīgu migrāciju, novēršot atļautā uzturēšanās termiņa pārsniegšanas gadījumus, un c) palīdzēt apkarot terorismu un smagus noziegumus, tādējādi palīdzot nodrošināt augstu iekšējās drošības līmeni.

IIS tiks reģistrēta trešo valstu valstspiederīgo identitāte (burtciparu dati, četru pirkstu nospiedumi un sejas attēls), kā arī informācija par viņu ceļošanas dokumentiem, un IIS sasaistīs šos datus ar elektroniskajiem ierakstiem par ieceļošanu un izceļošanu. Pašreizējā prakse iespiest spiedogu ceļošanas dokumentos vairs netiks turpināta. IIS nodrošinās iespēju efektīvi pārvaldīt atļautas īstermiņa uzturēšanās, padarīt robežkontroli automātiskāku un labāk atklāt dokumentu un identitātes viltošanu. Šāda centrāla reģistrācija ļaus atklāt personas, kas pārsniedz atļauto uzturēšanās termiņu, un identificēt personas bez dokumentiem Šengenas zonā. Tādējādi ar ierosināto IIS tiek novērsts nozīmīgs trūkums pašreizējo informācijas sistēmu struktūrā.

2.Pasažieru datu reģistrs

Pasažieru datu reģistra (PDR) dati ir rezervācijas informācija, kas ietver kontaktinformāciju, pilnīga informācija par ceļojumu un rezervāciju, īpašas piezīmes, informācija par sēdvietu, bagāžu un apmaksas veidu. PDR dati ir lietderīgi un nepieciešami, lai identificētu paaugstināta riska ceļotājus terorisma apkarošanas, narkotiku tirdzniecības, cilvēku tirdzniecības, bērnu seksuālas izmantošanas un citu smagu noziegumu kontekstā. Ierosinātā PDR direktīva nodrošinās labāku sadarbību starp valstu sistēmām un samazinās drošības trūkumus starp dalībvalstīm. Tāpēc ar ierosināto PDR direktīvu tiek novērsts nozīmīgs trūkums saistībā ar terorisma un smagu noziegumu apkarošanai vajadzīgu datu pieejamību. PDR direktīva būtu jāpieņem un jāīsteno steidzamības kārtā.

Jaunajā direktīvā būtu noteikts, ka dalībvalstīm ir jāizveido Pasažieru informācijas nodaļas (PIN), kas saņems PDR datus no pārvadātājiem. Tā neparedzēs centrālas sistēmas vai datubāzes izveidošanu, bet izmantos valstu tehnisko risinājumu un procedūru noteiktu standartizācijas pakāpi. Tādējādi tiks atvieglota PDR datu apmaiņa starp Pasažieru informācijas nodaļām, kas paredzētas ierosinātajā direktīvā. Šajā nolūkā Komisija palīdzēs dalībvalstīm analizēt dažādus scenārijus, lai nodrošinātu Pasažieru informācijas nodaļu savstarpēju savienojamību, ar mērķi piedāvāt standartizētus risinājumus un procedūras. Pēc direktīvas pieņemšanas Komisija paātrinās darbu, lai izveidotu kopīgus protokolus un saderīgus datu formātus PDR datu nosūtīšanai, ko gaisa pārvadātāji nosūta Pasažieru informācijas nodaļai. Komisija sagatavos īstenošanas akta projektu trīs mēnešu laikā pēc direktīvas pieņemšanas.

3.Nepilnīga informācija pirms tādu trešo valstu valstspiederīgo ierašanās, kuriem nav vajadzīga vīza

Vīzas turētāja identitāte, kontaktinformācija un pamatinformācija ir reģistrēta VIS, savukārt vienīgā informācija par personām, kurām nav vajadzīga vīza, ir viņu ceļošanas dokumentā. Ceļotājiem, kuri ieceļo ar gaisa vai jūras transportu, to pirms ierašanās var papildināt ar API datiem. Saskaņā ar ierosināto PDR direktīvu šādu personu PDR dati tiktu vākti arī tad, ja tās ES ierodas ar gaisa transportu. Par personām, kas ieceļo ES, šķērsojot sauszemes robežas, pirms viņu ierašanās pie ES ārējās robežas nav pieejama nekāda informācija .

Lai gan tiesībaizsardzības iestādes informāciju par vīzas turētāju var iegūt no VIS, ja tas ir nepieciešams, lai apkarotu smagus noziegumus un terorismu, tomēr nav pieejami salīdzināmi dati par personām, kurām nav vajadzīga vīza. Šis informācijas trūkums ir īpaši būtisks ES sauszemes robežu pārvaldībai situācijā, kad ievērojams skaits ceļotāju, kuriem nav vajadzīga vīza, ierodas ar automašīnu, autobusu vai vilcienu. Ar vairākām ES kaimiņvalstīm jau ir ieviests bezvīzu režīms, un notiek sarunas par vīzu režīma liberalizāciju starp ES un citām kaimiņvalstīm. Tas visticamāk izraisīs tādu ceļotāju skaita ievērojamu pieaugumu tuvākajā nākotnē, kuriem nav vajadzīga vīza.

Komisija izvērtēs, vai jauns ES rīks šā jautājuma risināšanai būtu nepieciešams, iespējams un samērīgs. Varētu apsvērt iespēju izveidot ES ceļošanas informācijas un atļauju sistēmu (ETIAS), kurā ceļotāji, kuriem nav vajadzīga vīza, varētu reģistrēt attiecīgo informāciju par paredzēto ceļojumu. Šādas informācijas automātiska apstrāde varētu palīdzēt robežsargiem novērtēt trešo valstu valstspiederīgos, kuri ierodas uz neilgu laiku. Tādas valstis kā ASV, Kanāda un Austrālija jau ir ieviesušas līdzīgu sistēmu, arī attiecībā uz ES pilsoņiem.

Ceļošanas atļaujas sistēmas ir balstītas uz tiešsaistes pieteikumu, kurā pieteikuma iesniedzējs pirms izceļošanas sniedz informāciju par savu identitāti, kontaktinformāciju, ceļojuma mērķi, maršrutu utt. Pēc tam, kad ir saņemta atļauja, robežprocedūras, ko veic pēc ierašanās, notiek ātrāk un vienkāršāk. Tāpēc tāda sistēma kā ETIAS ne vien nodrošinātu priekšrocības drošības un robežu pārvaldības jomā un varētu būt svarīga vīzu savstarpējības kontekstā, bet arī darbotos kā rīks, kas atvieglo ceļošanu.

4.Eiropas Policijas reģistru norāžu sistēma (EPRIS)

Kā minēts Eiropas Drošības programmā, pašreizējo policijas datu reāllaika pieejamība visās dalībvalstīs ir joma, kurā nākotnē jāstrādā saistībā ar informācijas apmaiņu. Komisija izvērtēs, cik tas būtu nepieciešami, tehniski iespējami un samērīgi, ka Eiropas Policijas reģistru norāžu sistēma (EPRIS) atvieglotu pārrobežu piekļuvi valstu tiesībaizsardzības datubāzēs saglabātajai informācijai. Šajā kontekstā Komisija ar ES finansējumu atbalsta piecu dalībvalstu grupas izmēģinājuma projekta īstenošanu ar mērķi izveidot mehānismus automātiskai pārrobežu meklēšanai valstu reģistros pēc principa "ir pozitīva atbilde" / "nav pozitīvas atbildes" 25 . Komisija ņems vērā projekta rezultātus savā novērtējumā.

7.Informācijas sistēmu sadarbspējas uzlabošana

Sadarbspēja ir informācijas sistēmu spēja apmainīties ar datiem un nodrošināt informācijas apmaiņu. Sadarbspējai var nošķirt četras dimensijas, un katrā no tām ir aktuāli juridiski 26 , tehniski un darbības jautājumi, arī par datu aizsardzību:

vienota meklēšanas saskarne, lai pieprasītu datus vairākās informācijas sistēmās vienlaicīgi un saņemtu kombinētu rezultātu vienā ekrānā;

informācijas sistēmu savstarpēja savienojamība tā, lai vienā sistēmā reģistrētus datus automātiski meklētu citas sistēmas;

tāda kopēja biometrisko datu salīdzināšanas pakalpojuma izveidošana, kas atbalstītu dažādas informācijas sistēmas;

kopējs datu repozitorijs dažādām informācijas sistēmām (pamata modulis).

Lai sāktu informācijas sistēmu sadarbspējas uzlabošanas procesu ES līmenī, Komisija izveidos informācijas sistēmu un sadarbspējas ekspertu grupu augstāko amatpersonu līmenī ar ES aģentūrām, dalībvalstu ekspertiem un attiecīgajām iesaistītajām iestādēm. Ekspertu grupas uzdevums būs strādāt pie dažādo risinājumu, lai panāktu informācijas sistēmu sadarbspēju, juridiskajiem, tehniskajiem un darbības aspektiem, ieskaitot to, cik nepieciešami, tehniski iespējami un samērīgi ir pieejamie risinājumi un kā tie ietekmēs datu aizsardzību. Tai vajadzētu novērst pašreizējās nepilnības un zināšanu trūkumu, kas radies tādēļ, ka informācijas sistēmas Eiropas līmenī ir sarežģītas un sadrumstalotas. Ekspertu grupa izmantos plašu un visaptverošu perspektīvu attiecībā uz robežu pārvaldību un tiesībaizsardzību, ņemot vērā arī muitas dienestu funkcijas, pienākumus un sistēmas šajā jomā. Grupas darba metodes mērķis būs panākt sinerģiju starp visu atbilstošo pieredzi, kas līdz šim pārāk bieži ir iegūta katram atsevišķi.

Šā procesa mērķis ir sniegt vispārēju stratēģisku redzējumu par ES robežkontroles un drošības datu pārvaldības arhitektūru , kā arī rast risinājumus, lai to īstenotu.

Šā apspriešanās procesa pamatā būs šādi mērķi.

Informācijas sistēmām vajadzētu būt savstarpēji papildinošām. Būtu jāizvairās no pārklāšanās, un būtu jānovērš pašreizējā pārklāšanās. Trūkumi ir attiecīgi jānovērš.

Būtu jāievēro moduļu pieeja, pilnībā izmantojot tehnoloģijas attīstību un pamatojoties uz integrēta privātuma aizsardzības principiem.

Jau no paša sākuma saskaņā ar ES Pamattiesību hartu būtu jānodrošina, ka pilnībā tiek ievērotas visas ES pilsoņu un trešo valstu valstspiederīgo pamattiesības.

Tur, kur tas ir nepieciešams un iespējams, informācijas sistēmām vajadzētu būt savstarpēji saistītām un sadarbspējīgām. Būtu jāatvieglo iespēja vienlaicīgi meklēt informāciju sistēmās, lai nodrošinātu to, ka visa attiecīgā informācija ir pieejama robežsargiem vai policistiem vienmēr, kad tas ir nepieciešams viņu pienākumu veikšanai, negrozot pašreizējās piekļuves tiesības.

1.Vienota meklēšanas saskarne

Sadarbspējas pirmā dimensija ir, lai robežsargiem vai policistiem būtu spēja pieprasīt datus vairākās informācijas sistēmās vienlaicīgi un saņemt kombinētu rezultātu vienā ekrānā, pilnībā ievērojot piekļuves tiesības atbilstoši attiecīgajiem mērķiem. Tam ir nepieciešamas platformas ar vienotu meklēšanas saskarni, kas spēj ar vienu vaicājumu pieprasīt datus vairākās informācijas sistēmās vienlaicīgi. Piemēram, nolasot ceļošanas dokumenta mikroshēmu vai izmantojot biometriskos datus, šāda platforma varētu vienlaicīgi veikt datu pieprasījumus dažādās datubāzēs. Vienotas meklēšanas pieeja attiecas uz visām iestādēm, kurām ir nepieciešams piekļūt datiem un izmantot tos (t. i., robežsargi, tiesībaizsardzības iestādes, patvēruma dienesti) saskaņā ar mērķa ierobežojumu un stingriem piekļuves kontroles noteikumiem. To var izmantot arī mobilā aprīkojumā. Vienotas meklēšanas saskarnes izveidošana mazina informācijas sistēmu sarežģītību Eiropas līmenī, jo tā nodrošina iespēju robežsargiem un policistiem pieprasīt datus vairākās informācijas sistēmās vienlaicīgi, izmantojot vienu procedūru un ievērojot piekļuves tiesības.

Vairākas dalībvalstis jau ir izveidojušas šādas platformas ar vienotu meklēšanas saskarni. Pamatojoties uz līdzšinējo paraugpraksi, Komisija sadarbībā ar eu-LISA izstrādās standartizētu risinājumu vienotai meklēšanas saskarnei. Lai finansētu šādas funkcijas izveidošanu, dalībvalstīm būtu jāizmanto ES finansējums saskaņā ar savu Iekšējās drošības fonda valsts programmu. Komisija rūpīgi pārraudzīs, kā dalībvalstis izmanto vienotas meklēšanas saskarnes funkciju valsts līmenī.

2. attēls. Vienota meklēšanas saskarne

Meklēt vairākās centralizētās sistēmās vai valstu sistēmās (kā redzams attēlā) ir vieglāk nekā meklēt decentralizētās sistēmās. Komisija un eu-LISA izpētīs, vai vienotu meklēšanas saskarni var izmantot arī, lai veiktu centralizētu vienlaicīgu meklēšanu decentralizētās sistēmās, piemēram, Prīmes sistēmā un ECRIS. Komisija un eu-LISA veiks šo analīzi kopā ar informācijas sistēmu un sadarbspējas ekspertu grupu, negrozot pašreizējās piekļuves tiesības.

2.Informācijas sistēmu savstarpēja savienojamība

Sadarbspējas otrā dimensija ir informācijas sistēmu savstarpēja savienojamība. Tas nozīmē, ka dažādas sistēmas un datubāzes spēj tehniski “sazināties cita ar citu”. Vienā sistēmas reģistrētus datus varētu automātiski meklēt citas sistēmas centrālā līmenī. Lai to panāktu, it vajadzīga sistēmu tehniska savietojamība, un datu elementiem, ko uzglabā šajās sistēmās (piemēram, pirkstu nospiedumi), ir jābūt sadarbspējīgiem. Savstarpēja savienojamība var mazināt to datu apjomu, kuri ir apritē sakaru tīklos un tiek pārsūtīti caur valstu sistēmām.

Savstarpēja savienojamība ir iespējama, ievērojot atbilstošus datu aizsardzības pasākumus un stingrus piekļuves kontroles noteikumus. Ar politisko vienošanos par datu aizsardzības reformu, ko likumdevēji panāca 2015. gada decembrī, tiks izveidots mūsdienīgs datu aizsardzības regulējums visā ES, kas nodrošinās šos aizsardzības pasākumus. Ir svarīgi, lai likumdevēji nekavējoties pieņemtu Vispārīgo datu aizsardzības regulu un Datu aizsardzības direktīvu.

Savstarpējas savienojamības jēdziens ir iestrādāts ierosinātajā IIS sistēmā. Jaunajā IIS varēs tieši sazināties ar VIS gan centrālajā līmenī, gan otrādi. Tas ir svarīgs pasākums, lai novērstu pašreizējo sadrumstalotību ES robežkontroles un drošības datu pārvaldības arhitektūrā un ar to saistītās problēmas. Šāda datu automātiska pārbaudīšana atbrīvos dalībvalstis no nepieciešamības veikt datu pieprasījumu VIS robežpārbaudēs, samazinās uzturēšanas vajadzības un uzlabos sistēmas darbību.

3. attēls. Sistēmu savstarpēja savienojamība: IIS/VIS piemērs

Komisijas un eu-LISA nākamais pasākums būs izanalizēt, vai ierosinātās IIS un VIS savstarpēja savienojamība centrālā līmenī var tikt paplašināta, pievienojot arī SIS, un vai var izveidot savienojamību starp EURODAC un SIS. Komisija un eu-LISA veiks šo analīzi kopā ar ekspertu grupu informācijas sistēmu sadarbspējas jomā.

3.Kopējs biometrisko datu salīdzināšanas pakalpojums

Sadarbspējas trešā dimensija ir biometrisko identifikatoru jomā. Piemēram, ja kādas dalībvalsts konsulātā tiek noņemti pirkstu nospiedumi ar specifisku ierīci, ir ļoti svarīgi, lai šos pirkstu nospiedumus varētu salīdzināt vīzu informācijas sistēmā citas dalībvalsts robežkontroles punktā, kur izmanto citādu ierīci. Tāda pati prasība attiecas uz pirkstu nospiedumu datu pieprasījumiem citās sistēmās: biometriskajiem paraugiem ir jāatbilst minimālajām kvalitātes un formāta prasībām, lai bez grūtībām panāktu šādu sadarbspēju.

Sistēmas līmenī biometrisko identifikatoru sadarbspēja nodrošina iespēju izmantot kopēju biometrisko datu salīdzināšanas pakalpojumu dažādām informācijas sistēmām, ievērojot personas datu aizsardzības noteikumus, jo tiek veikta datu nodalīšana un uz katru datu kategoriju attiecas atsevišķi piekļuves kontroles noteikumi 27 . Šādi kopēji pakalpojumi nodrošina vērā ņemamas finansiālas, uzturēšanas un darbības priekšrocības.

4. attēls. Kopējs biometrisko datu salīdzināšanas pakalpojums

Komisija un eu-LISA analizēs, vai ir nepieciešams un tehniski iespējams izveidot kopēju biometrisko datu salīdzināšanas pakalpojumu visām attiecīgajām informācijas sistēmām. Komisija un eu-LISA veiks šo analīzi kopā ar informācijas sistēmu un sadarbspējas ekspertu grupu.

4.Kopējs datu repozitorijs

Visvērienīgākā ilgtermiņa pieeja sadarbspējai būtu kopējs ES līmeņa datu repozitorijs dažādām informācijas sistēmām. Kopējs repozitorijs varētu būt pamata modulis, kurā ir pamatdati (burtciparu un biometriskie dati), savukārt citi datu elementi un dažādu informācijas sistēmu specifiskas iezīmes (piemēram, vīzu dati), tiktu glabāti specifiskos moduļos. Pamata modulis un specifiskie moduļi būtu savienoti cits ar citu, lai saistītu attiecīgās datu kopas. Tādējādi tiktu izveidota modulāra un integrēta identitātes pārvaldība robežām un drošībai. Būtu jānodrošina datu aizsardzības noteikumu ievērošana, piemēram, nodalot datus tā, ka uz katru datu kategoriju attiektos atsevišķi piekļuves kontroles noteikumi.

Kopēja datu repozitorija izveidošana novērstu pašreizējo sadrumstalotību ES robežkontroles un drošības datu pārvaldības arhitektūrā. Šī sadrumstalotība ir pretrunā datu minimizācijas principam, jo sadrumstalotības dēļ vieni un tie paši dati tiek glabāti vairākas reizes. Vajadzības gadījumā kopējs repozitorijs ļautu atzīt savienojumu un sniegtu kopainu, apvienojot dažādās informācijas sistēmās glabātu datu atsevišķus elementus. Tādējādi būtu iespējams novērst pašreizējo zināšanu trūkumu un izgaismot neredzamās zonas robežsargiem un policistiem.

5. attēls. Kopējs datu repozitorijs

 

Kopēja datu repozitorija izveidošanas iespēja ES līmenī aktualizē svarīgus jautājumus par attiecīgās datu apstrādes mērķa, nepieciešamības, tehniskās iespējamības un samērīguma definīciju. Tāpēc būtu pilnībā jāpārskata tiesiskais regulējums, ar ko izveido dažādās informācijas sistēmas, un tas varētu būt tikai ilgtermiņā sasniedzams mērķis. Informācijas sistēmu un sadarbspējas ekspertu grupa strādās ar juridiskajiem, tehniskajiem un darbības jautājumiem, kas saistīti ar kopēju datu repozitoriju, arī ar datu aizsardzības jautājumiem.

Attiecībā uz visām četrām iepriekš minētajām sadarbspējas dimensijām (vienota meklēšanas saskarne, sistēmu savstarpēja savienojamība, vienots biometrisko datu salīdzināšanas pakalpojums un kopējs datu repozitorijs) ir nepieciešams, lai dažādās informācijas sistēmās vai moduļos glabātie dati būtu savietojami. Šajā nolūkā ir svarīgi turpināt darbu pie vienota ziņojumu formāta (UMF), lai izveidotu vienotu standartu visām attiecīgajām informācijas sistēmām 28 . 

8.Secinājums

Ar šo paziņojumu tiek sāktas pārrunas par to, kā ES informācijas sistēmas var uzlabot robežu pārvaldību un iekšējo drošību, pamatojoties uz būtisku sinerģiju starp Eiropas Drošības programmu un Eiropas programmu migrācijas jomā. Vairākas informācijas sistēmas jau nodrošina robežsargiem un policistiem vajadzīgo informāciju, taču šīs sistēmas nav pilnīgas. ES ir jārisina problēma, kā izveidot spēcīgāku un viedāku datu pārvaldības arhitektūru, pilnībā ievērojot pamattiesības, īpaši personas datu aizsardzību un tās mērķa ierobežojuma principu.

Konstatētie trūkumi ES datu pārvaldības arhitektūrā ir jānovērš. Reizē ar šo paziņojumu Komisija ir iesniegusi priekšlikumu par ieceļošanas/izceļošanas sistēmu, kurš būtu jāpieņem steidzamības kārtā. Tuvākajās nedēļās jāpieņem arī Pasažieru datu reģistra direktīva. Līdz vasaras sākumam būtu jāpieņem Priekšlikums par Eiropas Robežu un krasta apsardzi būtu. Komisija vienlaicīgi turpinās darbu, lai uzlabotu un vajadzības gadījumā racionalizētu pašreizējās sistēmas (piemēram, automatizētas pirkstu nospiedumu identifikācijas sistēmas funkcijas izstrādāšana Šengenas informācijas sistēmas vajadzībām).

Dalībvalstīm ir pilnībā jāizmanto pašreizējās informācijas sistēmas un jāizveido nepieciešamie tehniskie savienojumi ar visām informācijas sistēmām un datubāzēm atbilstoši tiesību aktos noteiktajiem pienākumiem. Nekavējoties ir jānovērš pašreizējās nepilnības, īpaši Prīmes sistēmā. Lai gan ar šo paziņojumu tiek sāktas diskusijas un sākts process, lai novērstu sistēmiskus trūkumus un nepilnības, tomēr dalībvalstīm pašām ir steidzami jānovērš pastāvošie trūkumi saistībā ar datu ievadi ES datubāzēs un informācijas apmaiņu visā Eiropas Savienībā. 

Lai strukturāli uzlabotu ES robežkontroles un drošības datu pārvaldības arhitektūru, ar šo paziņojumu tiek sākts process informācijas sistēmu sadarbspējas uzlabošanai. Komisija izveidos informācijas sistēmu un sadarbspējas ekspertu grupu, lai strādātu pie informācijas sistēmu sadarbspējas panākšanas risinājumu juridiskajiem, tehniskajiem un darbības aspektiem un novērstu visas nepilnības un trūkumus. Pēc ekspertu grupas konstatējumiem Eiropas Komisija iesniegs vēl citas konkrētas idejas Eiropas Parlamentam un Padomei, kur tās būs par pamatu kopīgām diskusijām par turpmāko rīcību. Komisija aicina paust viedokli arī Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju un valstu datu aizsardzības iestādes 29. panta datu aizsardzības darba grupā.

Mērķim vajadzētu būt kopīgas stratēģijas izstrādāšanai, kas, pilnībā ievērojot datu aizsardzības prasības, visu iedzīvotāju labā uzlabotu ES datu pārvaldības lietderīgumu un efektivitāti ārējās robežas aizsardzībā un iekšējās drošības stiprināšanā.

1. pielikums. Saīsinājumi    

API	Iepriekšēja pasažieru informācija
AFIS	Automatizēta pirkstu nospiedumu identifikācijas sistēma — sistēma, ar kuras palīdzību var iegūt, glabāt, salīdzināt un pārbaudīt pirkstu nospiedumus
MIS	Muitas informācijas sistēma
ECRIS	Eiropas Sodāmības reģistru informācijas sistēma
IIS	(Ierosinātā) ieceļošanas/izceļošanas sistēma
EIXM	Eiropas Informācijas apmaiņas modelis
EIS	Eiropola informācijas sistēma
EPRIS	Eiropas Policijas reģistru informācijas sistēma
EURODAC	Eiropas daktiloskopijas sistēma (pirkstu nospiedumu salīdzināšanas sistēma)
EIROPOLS	Eiropas Policijas birojs (Eiropas Savienības tiesībaizsardzības aģentūra)
ETIAS	(Iespējamā) ES ceļošanas informācijas un atļauju sistēma
eu-LISA	Eiropas Aģentūra lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā
FIND	Interpola tīkla fiksētā datubāze
FRONTEX	Eiropas Aģentūra operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām
iARMS	(Interpola) nelikumīgo ieroču reģistra un meklēšanas pārvaldības sistēma
INTERPOLS	Starptautiskā Kriminālpolicijas organizācija
MIND	Interpola tīkla mobilā datubāze
PIU	Pasažieru informācijas nodaļa — iestāde, kas izveidota katrā dalībvalstī PDR datu saņemšanai no pārvadātājiem
PDR	Pasažieru datu reģistrs
Prīmes sistēma	Policijas sadarbības mehānisms informācijas apmaiņai par DNS, pirkstu nospiedumiem un transportlīdzekļu reģistrācijas datiem
SafeSeaNet	Eiropas platforma jūrlietu datu apmaiņai starp dalībvalstu jūrlietu iestādēm
SBC	Šengenas Robežu kodekss
SIENA	Drošas informācijas apmaiņas tīkla lietojumprogramma
SIS	Šengenas informācijas sistēma (reizēm dēvēta par 2. paaudzes sistēmuSIS II)
SLTD	(Interpola) Zagto un pazaudēto ceļošanas dokumentu datubāze
sTESTA	Eiropas telemātikas pakalpojumu tīkls drošai apmaiņai starp valsts pārvaldes iestādēm (jāatjaunina par TESTA-NG (nākamās paaudzes))
UMF	Vienots ziņojumu formāts — ziņojumu formāts, kas nodrošina savietojamību starp informācijas sistēmām
VIS	Vīzu informācijas sistēma
TRD	Transportlīdzekļu reģistrācijas dati

2. pielikums. Pārskats par informācijas sistēmām, ko pašreiz izmanto robežu pārvaldībā un tiesībaizsardzībā

1.Šengenas informācijas sistēma (SIS)

SIS ir vislielākā un visvairāk izmantotā informācijas apmaiņas platforma imigrācijas un tiesībaizsardzības jomā. Tā ir centralizēta sistēma, kuru izmanto 25 ES dalībvalstis 29 un četras Šengenas asociētās valstis 30 un kurā pašlaik ir 63 miljoni brīdinājumu. Tos ievada un meklē kompetentās iestādes (piemēram, policija, robežkontroles un imigrācijas iestādes). Šajā sistēmā ir dati par trešo valstu valstspiederīgajiem, kuriem ir aizliegts iebraukt vai uzturēties Šengenas zonā un ES, un trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri ir izsludināti meklēšanā vai ir pazuduši (arī bērni), ka arī par meklēšanā izsludinātiem priekšmetiem (šaujamieročiem, transportlīdzekļiem, personu apliecinošiem dokumentiem, rūpniecības iekārtām utt.). SIS, salīdzinājumā ar citiem informācijas apmaiņas instrumentiem, ir raksturīgi, ka tajā ievadīto informāciju papildina ar norādījumu par konkrētu darbību, kas darbiniekiem jāveic uz vietas, piemēram, par apcietināšanu vai aizturēšanu.

SIS pārbaudes ir obligātas attiecībā uz īstermiņa vīzu apstrādi, trešo valstu valstspiederīgo robežpārbaudēm un — nesistemātisku pārbaužu veidā 31 — uz ES pilsoņiem un citām personām, kurām ir tiesības brīvi pārvietoties. Turklāt katrā policijas pārbaudē konkrētajā teritorijā vajadzētu ietvert automātisku pārbaudi Šengenas informācijas sistēmā.

2.Vīzu informācijas sistēma (VIS)

VIS ir centralizēta sistēma, kurā dalībvalstis apmainās ar datiem par īstermiņa vīzām. Tā apstrādā datus un lēmumus saistībā ar īstermiņa vīzu pieteikumiem, lai apmeklētu vai tranzītā šķērsotu Šengenas zonu. Visi Šengenas valstu konsulāti (aptuveni 2000) un visas šo valstu ārējo robežu šķērsošanas vietas (kopā aptuveni 1800) ir pievienojušās šai sistēmai.

Vīzu informācijas sistēmā ir dati par vīzu pieteikumiem un lēmumiem, kā arī par to, vai izsniegtās vīzas ir atceltas, anulētas vai pagarinātas. Tajā pašlaik ir dati par 20 miljoniem vīzu pieteikumu, un maksimālās slodzes laikā tā veic vairāk nekā 50 000 procesu stundā. Katrs vīzas pieteikuma iesniedzējs iesniedz sīku informāciju par biogrāfiju, digitālu fotogrāfiju un desmit pirkstu nospiedumus. Pats par sevi tas ir drošs veids, kā pārbaudīt vīzas pieteikumu iesniedzēju identitāti, novērtēt iespējamus neatbilstīgas migrācijas gadījumus un drošības riskus un novērst "vīzu izdevīgāku iegādi".

Robežšķērsošanas vietās vai dalībvalstu teritorijā VIS izmanto, lai pārbaudītu vīzu turētāju identitāti, salīdzinot viņu pirkstu nospiedumus ar VIS glabātajiem pirkstu nospiedumiem. Šis process garantē to, ka persona, kas iesniegusi vīzas pieteikumu, ir tā pati persona, kas šķērso robežu. Pirkstu nospiedumu meklēšana VIS, ļauj arī identificēt personu, kas iesniegusi vīzas pieteikumu pēdējos piecos gados un kas drīkst nenēsāt līdzi personu apliecinošu dokumentu.

3.EURODAC

Eiropas pirkstu nospiedumu salīdzināšanas sistēmā EURODAC ir tādu patvēruma meklētāju un trešo valstu valstspiederīgo pirkstu nospiedumi, kuri neatbilstīgi šķērso Šengenas zonas ārējo robežu. Pašlaik tās galvenais nolūks ir noteikt, kura ES dalībvalsts atbild par patvēruma pieteikuma izskatīšanu saskaņā ar Dublinas regulu. Tā ir pieejama robežšķērsošanas vietās, taču atšķirībā no SIS un VIS tā nav robežu pārvaldības sistēma.

ES nelikumīgi ieceļojušo neatbilstīgo migrantu pirkstu nospiedumi tiek ņemti robežšķērsošanas vietās. Tie tiek glabāti EURODAC, lai pārbaudītu personas identitāti gadījumā, ja nākotnē tiktu iesniegts patvēruma pieteikums. Arī imigrācijas un policijas iestādes var salīdzināt ES dalībvalstīs atrasto neatbilstīgo migrantu daktiloskopijas datus, lai pārbaudītu, vai viņi ir iesnieguši patvēruma pieteikumu citā dalībvalstī. Arī tiesībaizsardzības iestādēm un Eiropolam ir tiesības veikt meklēšanu EURODAC, lai novērstu, atklātu vai izmeklētu smagus noziegumus un teroristiskus nodarījumus.

Patvēruma meklētāju vai neatbilstīgo migrantu pirkstu nospiedumu reģistrācija centralizētā sistēmā ļauj identificēt un pārraudzīt šo personu sekundāro kustību 32 Eiropas Savienībā līdz brīdim, kad ir iesniegts starptautiskās aizsardzības pieteikums vai ir izdots atgriešanas lēmums (nākotnē — ar attiecīgo brīdinājumu SIS). Vispār neatbilstīgo migrantu identificēšana un pārraudzība ir nepieciešama, lai nodrošinātu, ka iestādes viņu izcelsmes valstī viņiem izsniegtu jaunus dokumentus un tādējādi sekmētu viņu atgriešanos.

4.Zagti un pazaudēti ceļošanas dokumenti (STLD)

Interpola Zagto un pazaudēto ceļošanas dokumentu (SLTD) datubāze ir centrālā datubāze par pasēm un citiem ceļošanas dokumentiem, par kuriem to izdevējas iestādes Interpolam ir ziņojušas, ka tie ir nozagti vai pazaudēti. Tajā ir informācija par nozagtām neaizpildītām pasēm. Informācija par ceļošanas dokumentiem, kas izziņoti par pazaudētiem vai nozagtiem SIS dalībvalstu iestādēm, tiek ievadīta gan SLTD, gan SIS. SLTD ir arī dati par ceļošanas dokumentiem, ko ievadījušas valstis, kas nav SIS dalībnieces (Īrija, Horvātija, Kipra un trešās valstis).

Kā minēts Padomes 2015. gada 9. un 20. novembra secinājumos un Komisijas 2015. gada 15. decembra priekšlikumā regulai par Šengenas Robežu kodeksa mērķtiecīgu grozīšanu 33 , visu trešo valstu valstspiederīgo ceļošanas dokumenti un personu, kurām ir tiesības brīvi pārvietoties, ceļošanas dokumenti būtu jāpārbauda SLDT datubāzē. Visiem robežkontroles punktiem ir jābūt pievienotiem SLTD. Turklāt informācijas meklēšana SLTD valstu iekšējos tiesībaizsardzības nolūkos nodrošinātu papildu priekšrocības drošības ziņā.

5.Iepriekšēja pasažieru informācija (API)

API mērķis ir apkopot informāciju par personas identitāti pirms iekāpšanas lidmašīnā lidojumiem uz ES un identificēt neatbilstīgus migrantus, kad tie ierodas ES. API dati ir ceļošanas dokumentā minētā informācija un ietver ceļotāja vārdu, uzvārdu, dzimšanas datumu, valstspiederību un ceļošanas dokumenta numuru un veidu, kā arī informāciju par izceļošanas un ieceļošanas robežšķērsošanas vietu un transporta informāciju. API datus par pasažieri parasti apkopo reģistrācijas laikā.

Informācija pirms kuģa ienākšanas saistībā ar jūras transportu ir jāpārsūta saskaņā ar Konvenciju par starptautiskās jūras satiksmes atvieglošanu 24 stundas pirms kuģa paredzētās ierašanās. Direktīvā 2010/65/ES 34 ir paredzēta elektroniska datu pārraide, izmantojot vienu kontaktpunktu kas savieno SafeSeaNet, e-muitu un citas elektroniskas sistēmas.

Nav centralizētas ES sistēmas, lai reģistrētu API datus.

6.Eiropola informācijas sistēmas

Eiropola informācijas sistēma (EIS) ir centralizēta kriminālās informācijas datubāze izmeklēšanas vajadzībām. To var izmantot dalībvalstis un Eiropols, lai glabātu un meklētu datus par smagiem noziegumiem un terorismu. EIS tiek glabāta informācija attiecībā uz datiem par personām, personu apliecinošiem dokumentiem, automašīnām, šaujamieročiem, tālruņu numuriem, e-pasta adresēm, pirkstu nospiedumiem, DNS un ar kibernoziedzību saistīta informācija, ko varētu dažādi savstarpēji saistīt, lai izstrādātu precīzāku un strukturētāku pārskatu par nozieguma lietu. EIS atbalsta sadarbību tiesībaizsardzības jomā un nav pieejama robežkontroles iestādēm.

Informācijas apmaiņa notiek, izmantojot SIENA 35 platformu, kas ir drošs elektronisko sakaru tīkls starp Eiropolu, sadarbības birojiem, valstu Eiropola vienībām, norīkotajām kompetentajām iestādēm (piemēram, muitas, līdzekļu atguves dienestiem utt.) un saistītām trešām personām.

2017. gada maijā stāsies spēkā jauns tiesiskais regulējums Eiropolam. Šis regulējums ļaus uzlabot Eiropola operatīvo spēju veikt analīzi un labāk identificēt pieejamās informācijas kopsakarības.

7.Prīmes sistēma

Prīmes sistēmas pamatā ir daudzpusējs nolīgums 36 starp dalībvalstīm, kas nodrošina iespēju apmainīties ar DNS, pirkstu nospiedumu un transportlīdzekļu reģistrācijas datiem (TRD). Koncepcija balstās uz valsts sistēmas savstarpēju savienojamību ar visu pārējo ES dalībvalstu sistēmām, lai būtu iespējama attālināta meklēšana visās šajās sistēmās. Ja, veicot meklēšanu, ir iegūta pozitīva atbilsme citu dalībvalstu datubāzēs, notiek detalizētas informācijas par pozitīvo atbilsmi apmaiņa, izmantojot divpusējas apmaiņas mehānismus.

8.Eiropas Sodāmības reģistru informācijas sistēma (ECRIS)

ECRIS ir elektroniska sistēma informācijas apmaiņai par iepriekšējiem notiesājošiem spriedumiem pret konkrētu personu, ko pieņēmušas krimināltiesas ES, pret šādu personu ierosināta kriminālprocesa vajadzībām un, ja to pieļauj valsts tiesību akti, citām vajadzībām. Notiesāšanas dalībvalstīm ir jāsniedz valstspiederības dalībvalstij notiesājošie spriedumi, kas pieņemti pret citas dalībvalsts valstspiederīgo. Valstspiederības dalībvalstij ir jāglabā šī informācija, un līdz ar to tā pēc pieprasījuma var sniegt atjauninātu informāciju par savu valstspiederīgo sodāmību, neatkarīgi no tā, kur ES notiesājošie spriedumi pieņemti.

Izmantojot ECRIS, ir iespējams apmainīties ar informāciju par notiesājošiem spriedumiem attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgajiem un bezvalstniekiem. Izraudzītās centrālās iestādes katrā dalībvalstī ir kontaktpunkti ECRIS tīklā, kas veic visus uzdevumus, piemēram, paziņošanu, informācijas glabāšanu, lūgumu iesniegšanu un sodāmības reģistra informācijas sniegšanu.

(1)  Eiropadomes 2015. gada 17. un 18. decembra sanāksmes secinājumi; ES tieslietu un iekšlietu ministru un ES iestāžu pārstāvju kopīgs paziņojums par teroristu uzbrukumiem Briselē 2016. gada 22. martā (2016. gada 24. marts); ES Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu secinājumi par terorisma apkarošanu (2015. gada 20. novembris).

(2)  Skatīt pārskatu par robežu un drošības informācijas sistēmām 4. iedaļā un sīkāku uzskaitījumu 2. pielikumā.

(3)  Ievērojot īpašos noteikumus Protokolā Nr. 22 attiecībā uz Dāniju un Protokolā Nr. 21 un Nr. 36 attiecībā uz Apvienoto Karalisti un Īriju, un attiecīgajos Pievienošanās aktos.

(4)  Skatīt http://ec.europa.eu/justice/data-protection/reform/index_en.htm.

(5)  COM(2010) 385 final.

(6) Visaptverošs "integrētas privātās dzīves aizsardzības" apraksts atrodams Eiropas datu aizsardzības uzraudzītāja atzinumā par uzticības veicināšanu informācijas sabiedrībā, veicinot datu aizsardzību un privātumu, Eiropas datu aizsardzības uzraudzītājs, 18.3.2010.

(7)  Skatīt 2. pielikumā sniegto pārskatu par informācijas sistēmām, ko pašreiz izmanto robežu pārvaldībā un tiesībaizsardzībā.

(8)  Ievērojot īpašos noteikumus Protokolā Nr. 22 attiecībā uz Dāniju un Protokolā Nr. 21 un Nr. 36 attiecībā uz Apvienoto Karalisti un Īriju.

(9)  Tiesībaizsardzības iestādes var piekļūt VIS un EURODAC ar ierobežotiem nosacījumiem, jo tiesībaizsardzība nav minēto sistēmu galvenais mērķis. Attiecībā uz VIS dalībvalstīm ir jānorīko iestāde, kas atbild par tiesībaizsardzības iestāžu piekļuves kontroli, un policijai ir jāsniedz pierādījumi par to, ka šāda piekļuve ir nepieciešama kriminālizmeklēšanai. Pirms izmeklēšanas iestādei dod piekļuvi EURODAC, tai vispirms ir jāmeklē valsts automatizētajā pirkstu nospiedumu identifikācijas sistēmā (AFIS), Prīmes sistēmā un VIS.

(10) To drīz aizstās TESTA-NG.

(11)  COM(2016) 194 final.

(12)  Skatīt 6. iedaļas 2. punktu.

(13)  Muitas informācijas sistēmas ietver visas sistēmas, kas izveidotas saskaņā ar Kopienas Muitas kodeksu (Regula Nr. 2913/92) un vēlāko Savienības Muitas kodeksu (Regula Nr. 952/2013), Lēmumu par elektronisku muitas un tirdzniecības vidi (Lēmums 70/2008/EK) un muitas informācijas sistēmu, ko izveidoja saskaņā ar 1995. gada MIS konvenciju. Muitas informācijas sistēmu mērķis ir palīdzēt apkarot ar muitu saistītus noziegumus, atvieglojot sadarbību starp ES muitas dienestiem. 

(14) 22. panta c) punkts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1987/2006 (2006. gada 20. decembris) par otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmas (SIS II) izveidi, darbību un izmantošanu un Padomes Lēmumā 533/2007/TI (2007. gada 12. jūnijs) par otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmas (SIS II) izveidi, darbību un izmantošanu (OV L 381, 28.12.2006., 4. lpp. un OV L 2015, 7.8.2007., 63. lpp.).

(15)   Komisija 2016. gada martā iesniedza ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par tādas tehnoloģijas pieejamību un gatavību, kas ļauj identificēt personu, pamatojoties uz pirkstu nospiedumiem, kas tiek glabāti otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmā (SIS II).

(16)  Šā jaunā brīdinājuma izveidošanu izvērtēs ar mērķi panākt papildināmību un izvairīties no pārklāšanās ar pašreizējo Prīmes sistēmu pirkstu nospiedumu meklēšanai dažādās ES dalībvalstu datubāzēs.

(17)  Informācijas meklēšanas rīki, ko izstrādājis Interpols, piemēram, Interpola tīkla fiksētā datubāze (FIND) un mobilā datubāze (MIND), paredz atvieglot vienlaicīgu meklēšanu Interpola sistēmās un SIS.

(18)  ES Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu secinājumi par terorisma apkarošanu, 2015. gada 20. novembris.

(19)  Skatīt 6. iedaļas 2. punktu par ierosināto Pasažieru datu reģistra direktīvu.

(20)  Ja tas ir tehniski iespējams, kā norādīts Kopīgā pētniecības centra pētījumā Fingerprint Recognition for children, EUR 26193 EN, ISBN 978-92-79-33390-3 Children, 2013.

(21)  COM(2016) 197 final.

(22)  COM(2016) 7 final, 19.1.2016.

(23)  Ievērojot īpašos noteikumus Protokolā Nr. 22 attiecībā uz Dāniju un Protokolā Nr. 21 un Nr. 36 attiecībā uz Apvienoto Karalisti un Īriju.

(24)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 910/2014 (2014. gada 23. jūlijs) par elektronisko identifikāciju un uzticamības pakalpojumiem elektronisko darījumu veikšanai iekšējā tirgū un ar ko atceļ Direktīvu 1999/93/EK.

(25)  Automatizētas datu apmaiņas procesa (ADEP) izmēģinājuma projekta mērķis ir izveidot tehnisku sistēmu, kas ļautu ar indeksa palīdzību pārbaudīt, vai vienā vai vairākās citās dalībvalstīs ir policijas reģistri par atsevišķu izmeklēšanu vai kriminālpolicijas izmeklēšanu. Automātiska atbilde uz meklējumu reģistrā tikai parādītu, vai dati ir vai nav pieejami, proti, "ir pozitīva atbilde" vai "nav pozitīvas atbildes". Papildu personas dati būtu jāpieprasa pa parastajiem policijas sadarbības kanāliem nākamajā posmā, ja meklēšanā saņemta pozitīva atbilde.

(26)  Ievērojot īpašos noteikumus Protokolā Nr. 22 attiecībā uz Dāniju un Protokolā Nr. 21 un Nr. 36 attiecībā uz Apvienoto Karalisti un Īriju.

(27)  To var salīdzināt ar situāciju, kad vienu fizisku datņu serveri kopīgi izmanto daudzi lietotāji, no kuriem katram ir specifiskas piekļuves tiesības tikai noteiktām mapēm.

(28)  Komisija ir atbalstījusi UMF izstrādes turpināšanu 2012. gada paziņojumā par Eiropas Informācijas apmaiņas modeli (EIXM) un pašlaik finansē trešo UMF izmēģinājuma projektu ar mērķi izveidot vienotu standartu visām attiecīgajām datubāzēm, kuru varētu izmantot valstu (dalībvalstu) līmenī, ES līmenī (attiecībā uz centrālajām sistēmām — aģentūras) un starptautiskā līmenī (Interpols).

(29)   Visas, izņemot Īriju, Kipru un Horvātiju.

(30)   Šveice, Lihtenšteina, Norvēģija un Islande. 

(31)  Šis noteikums mainīsies, kā paredzēts Komisijas priekšlikumā COM/2015/0670 par grozījumiem Šengenas Robežu kodeksā.

(32)   Piemēram, bēgļi, kas ierodas Grieķijā bez nolūka iesniegt patvēruma pieteikumu Grieķijā, bet ceļo tālāk uz citām dalībvalstīm pa sauszemi.

(33)  COM(2015) 670 final — Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 562/2006 attiecībā uz pārbaužu pastiprināšanu attiecīgajās datubāzēs pie ārējām robežām.

(34)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/65/ES (2010. gada 20. oktobris) par ziņošanas formalitātēm kuģiem, kuri ienāk dalībvalstu ostās un/vai iziet no tām, un ar ko atceļ Direktīvu 2002/6/EK.

(35)   Drošas informācijas apmaiņas tīkla lietojumprogramma.

(36)  2005. gada Prīmes konvencija. Konvencija tika iekļauta ES tiesību aktos 2008. gadā ar Padomes Lēmumu 2008/615/TI.