EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 28.1.2016
COM(2016) 24 final
KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI
par ārējo stratēģiju faktiskai nodokļu uzlikšanai
{SWD(2016) 6}
1.Ievads
ES ir sākusi vērienīgu reformu programmu, lai nodrošinātu, ka ienākuma nodoklis uzņēmumiem vienotajā tirgū tiktu uzlikts taisnīgi un faktiski. Šīs programmas ietvaros dalībvalstis ir aicinājušas izmantot ES pieeju, lai risinātu ārējas problēmas saistībā ar dalībvalstu nodokļu bāzi, ņemot vērā kaitnieciskas nodokļu konkurences un nodokļu agresīvas plānošanas globālo raksturu. Eiropas Parlaments, strādājot pie tā, lai apkarotu uzņēmumu ienākuma nodokļu apiešanu, arī ir pieprasījis, lai tiktu panākta vienota ES nostāja saistībā ar starptautiskiem nodokļu režīmiem un izveidota stingrāka nostāja pret nodokļu oāzēm.
Patlaban faktiska nodokļu uzlikšana attiecībā uz trešām valstīm galvenokārt tiek īstenota, izmantojot valsts pasākumus, kas vērsti pret nodokļu apiešanu un kuri ievērojami atšķiras. Starp dažādām valstu pieejām ir t. s. baltais, pelēkais vai melnais saraksts, īpaši noteikumi par zemu nodokļu jurisdikcijām/beznodokļu jurisdikcijām vai noteikumi, kuros reglamentēts katrs gadījums atsevišķi un kas vērsti pret ļaunprātīgu izmantošanu. Dalībvalstīs atšķiras arī kritēriji, kas kalpo par pamatu, nosakot, kurām jurisdikcijām būtu jāpiemēro šie pasākumi un kādos gadījumos.
Tomēr, tā kā dalībvalstis strādā pie tā, lai koordinētu savu uzņēmumu ienākuma nodokļu politiku vienotajā tirgū, lai vērstos pret ļaunprātīgu nodokļu praksi un nodrošinātu faktisku nodokļu uzlikšanu, tām jārisina jautājumi, kas rodas, jo ir atšķirīgas pieejas ārēju nodokļu bāzes samazināšanas apdraudējumu apkarošanā. Daži uzņēmumi izmanto nepilnības un neatbilstības starp dalībvalstu aizsardzības pasākumiem, lai novirzītu peļņu no vienotā tirgus bez nodokļa uzlikšanas. Turklāt uzņēmumi saskaras ar juridisko nenoteiktību un nevajadzīgu administratīvo slogu, jo pastāv 28 dažādas valstu politikas pieejas, kuras izmanto, lai novērtētu trešo valstu nodokļu sistēmas un risinātu problēmas saistībā ar tām. Dalībvalstu pieeju atšķirības nozīmē, ka starptautiskie partneri iegūst pretrunīgu priekšstatu par labas ES nodokļu pārvaldības prasībām, un rada šaubas par to, kādos gadījumos tiek izmantoti aizsargmehānismi. Tādēļ koordinēta ES ārējā stratēģija labas nodokļu pārvaldības jomā ir būtiska, lai palielinātu dalībvalstu kopējos panākumus cīņā pret nodokļu apiešanu, nodrošinātu faktisku nodokļu uzlikšanu un radītu skaidru un stabilu vidi uzņēmumu darbībai vienotajā tirgū.
Nepieciešamība pēc kopīgas ārējās stratēģijas faktiskas nodokļu uzlikšanas jomā ir kļuvusi vēl aktuālāka, ņemot vērā nesenos notikumus uzņēmumu ienākuma nodokļa politikā gan ES, gan starptautiskā līmenī.
2015. gada jūnijā Komisija nāca klajā ar Rīcības plānu par taisnīgu un efektīvu uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēmu ES. Tādējādi tika noteikta virkne tūlītēju, vidēja termiņa un ilgtermiņa pasākumu, lai pašos pamatos veiktu reformas uzņēmumu ienākuma nodokļu sistēmā ES. Šā darba galvenais aspekts ir nodrošināt, ka vienotajā tirgū gūtajai peļņai tiek faktiski uzlikti nodokļi vietā, kur notiek darbība. Šim prioritārajam mērķim tika veltīta uzmanība politiskajās diskusijās par uzņēmumu ienākuma nodokļu politiku starp dalībvalstīm. Viens no galvenajiem elementiem, kas tika noteikts rīcības plānā, lai nodrošinātu faktisku nodokļu uzlikšanu, ir vienota pieeja trešo valstu jurisdikcijām labas nodokļu pārvaldības jautājumos.
Starptautiskā līmenī G20 valstu vadītāji 2015. gada novembrī apstiprināja galīgo ESAO dokumentu kopumu, kas vērsts pret nodokļu bāzes samazināšanu un peļņas novirzīšanu (BEPS). Ar BEPS dokumentu kopumu tika radīti jauni pasaules standarti attiecībā uz uzņēmumu ienākuma nodokļu sistēmu un ierosināti vairāki pasākumi, kuri dalībvalstīm būtu jāīsteno, lai cīnītos pret uzņēmumu ienākuma nodokļu apiešanu un nodrošinātu nodokļu taisnīgu konkurenci visā pasaulē. Visas G20 un ESAO dalībvalstis un vairākas citas valstis ir apņēmušās īstenot šos jaunos standartus. ES darbs, lai izpildītu šo apņemšanos, jau ir sācies. Dalībvalstis ir apņēmušās saskaņoti īstenot G20/ESAO BEPS pasākumus, lai aizsargātu vienoto tirgu, Līgumā paredzētos dažādos brīvības veidus un nostiprinātu ES konkurētspēju. Tagad Komisija ir nākusi klajā ar priekšlikumiem, lai to atvieglotu. Lai nepieļautu negatīvu ietekmi un nodrošinātu līdzvērtīgus konkurences apstākļus, ir svarīgi, lai starptautiskie partneri izpildītu savas starptautiskās saistības ar tādu pašu apņēmību. Dalībvalstīm būs jāstrādā kopā, lai mudinātu citas valstis īstenot ESAO BEPS saistības un uzraudzītu šo attīstību.
Turklāt saistībā ar Adisabebas rīcības programmu un 2030. gada ilgtspējīgas attīstības programmu ES un dalībvalstis ir apņēmušās nostiprināt arī vietējo resursu ieguvi jaunattīstības valstīs, tostarp ar starptautiskā atbalsta palīdzību, lai uzlabotu valstu vietējās spējas iekasēt nodokļus. Cīņai pret nodokļu apiešanu un atbalstam jaunattīstības valstu integrācijai starptautiskajā labas nodokļu pārvaldības programmā ir izšķiroša nozīme, lai izpildītu šo apņemšanos.
Ņemot vērā visus šos apsvērumus, šajā paziņojumā ir ierosināts pamats jaunai ES ārējai stratēģijai faktiskās nodokļu uzlikšanas jomā. Tajā noteikti galvenie pasākumi, kas var palīdzēt ES veicināt labu nodokļu pārvaldību visā pasaulē, vērsties pret ārējiem nodokļu bāzes samazināšanas apdraudējumiem un nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus visiem uzņēmumiem. Turklāt tajā ir apsvērts, kā nodokļu labu pārvaldību var labāk integrēt plašākā ES ārējo attiecību politikā un atbalstīt starptautiskās saistības, īpaši attīstības jomā.
2.ES labas pārvaldības kritēriju pārskatīšana
Tādas vienotas ārējās stratēģijas pamatā, kas paredzēta, lai panāktu faktisku nodokļu uzlikšanu, jābūt skaidriem, saskaņotiem un starptautiski atzītiem labas nodokļu pārvaldības kritērijiem, kurus konsekventi piemēro attiecībā uz trešām valstīm.
Komisija 2012. gadā nāca klajā ar ieteikumu Parlamentam un Padomei par pasākumiem, lai iedrošinātu trešās valstis piemērot minimālos standartus labas nodokļu pārvaldības jomā. Ieteikumā dalībvalstis tika mudinātas izmantot pārredzamību, informācijas apmaiņu un taisnīgu nodokļu konkurenci kā trīs kritērijus, lai novērtētu trešo valstu nodokļu režīmu un vajadzības gadījumā piemērotu vienotus pretpasākumus. Ieteikumu ES finanšu ministri ECOFIN padomē apstiprināja 2013. gada maijā, un to plaši apsprieda dalībvalstu eksperti un ieinteresētās personas labas nodokļu pārvaldības platformā.
Tomēr, neraugoties uz vispārējo vienprātību par šo pieeju, darba gaitā, strādājot platformā, ir kļuvis skaidrs, ko dalībvalstis izmantojušas ieteiktos kritērijus dažādos veidos vai vispār nav izmantojušas. Starp tām dalībvalstīm, kuras izmanto šos kritērijus, nav vienotas izpratnes par to, kā tos interpretēt un izmantot. Apspriedēs ar dalībvalstīm, Eiropas Parlamenta deputātiem, ieinteresētajām personām un starptautiskajiem partneriem ir konstatēts, ka steidzami nepieciešama lielāka skaidrība un saskaņotība par to, kādā veidā ES piemēro labas nodokļu pārvaldības kritērijus attiecībā uz trešām valstīm.
Turklāt triju gadu laikā pēc ieteikuma pieņemšanas ir notikušas vairākas lielas pārmaiņas labas nodokļu pārvaldības jomā; tas nozīmē, ka ES ir jāatjaunina kritēriji.
2.1. Lielāka nodokļu pārredzamība
Nodokļu pārredzamības ziņā starptautiski ir sasniegts jauns līmenis, jo notiek automātiska informācijas apmaiņa; ESAO to ir noteikusi kā jaunu pasaules standartu. Gandrīz 100 jurisdikcijas vēlākais līdz 2018. gadam ir apņēmušās īstenot šo jauno informācijas apmaiņas standartu. Finanšu konta informācijas automātiskas apmaiņas standartu nodokļu jomā ES dalībvalstis piemēros no 2017. gada. Turklāt ES ir noslēgusi automātiskas informācijas apmaiņas nolīgumus ar Šveici, Lihtenšteinu un Sanmarīno un pabeidz līdzīgu nolīgumu noslēgšanu ar Andoru un Monako. Šīs valstis ir pielikušas īpašas pūles, lai īsā laikā pabeigtu sarunas un parakstītu vērienīgus nolīgumus par pārredzamību. Pamatojoties uz to, ES kritērijiem attiecībā uz visām trešām valstīm tādās jomās kā pārredzamība un informācijas apmaiņa būtu jāatspoguļo vismaz jaunais automātiskās informācijas apmaiņas pasaules standarts.
Turklāt ES arī sāka vērienīgu jaunu nodokļu pārredzamības programmu vienotajā tirgū, kas sniedzas tālāk par starptautiskām prasībām. Padome 8. decembrī pieņēma Komisijas priekšlikumu par automātisku informācijas apmaiņu par pārrobežu nodokļu nolēmumiem un iepriekšēju vienošanos par cenas noteikšanu, sākot ar 2017. gadu. Publiskas valstu ziņojumu sniegšanas prasības ir noteiktas banku un finanšu sektoram saskaņā ar KPD IV un mežsaimniecības un ieguves rūpniecībai saskaņā ar grāmatvedības direktīvu. Tiek strādāts arī pie tā, lai noteiktu, vai publiskas pārredzamības prasības būtu jāpiemēro uzņēmumiem citās nozarēs ES. Strādājot pie tā, lai veicinātu labu nodokļu pārvaldību visā pasaulē, ES būtu jāmudina arī starptautiskie partneri pieņemt šos augstākos standartus, kurus piemēro vienotajā tirgū.
2.2. Taisnīgāka nodokļu konkurence
Otrais ES labas pārvaldības kritērijs — taisnīga nodokļu konkurence — arī ir jāpārskata, ņemot vērā pozitīvo virzību šajā jomā. Taisnīga nodokļu konkurence nebija galvenais jautājums starptautiskajā līmenī, kad tika iesniegts Komisijas 2012. gada ieteikums. Komisija ieteica dalībvalstīm novērtēt trešo valstu nodokļu sistēmas, pamatojoties uz Rīcības kodeksu attiecībā uz uzņēmējdarbības nodokļiem, kas ir ES instruments, ko izmanto, lai apkarotu kaitnieciskus nodokļu režīmus. Tikmēr, pēc divus gadus ilgušām sarunām, ESAO nodokļu bāzes samazināšanas un peļņas novirzīšanas (BEPS) projekts ir pabeigts un to ir apstiprinājušas G20 valstis. Tas ir radījis jaunus starptautiskus standartus attiecībā uz taisnīgu uzņēmumu ienākuma nodokļu sistēmu, kurus visas G20/ESAO dalībvalstis un asociētās valstis ir apņēmušās īstenot. ES ir aktīvi atbalstījusi ESAO BEPS procesu. Kā politiskai un ekonomiskai lielvarai pasaulē ES tagad ir arī svarīga nozīme, lai turpinātu atbalstīt BEPS, veicinot tā netraucētu un savlaicīgu īstenošanu vienotajā tirgū un starptautiskā mērogā.
ES dalībvalstīs jau ir veikti pirmie nozīmīgie pasākumi šajā sakarā, piemēram, piekrītot piemērot t. s. grozīto saiknes pieeju attiecībā uz nemateriālo aktīvu pārcelšanu (“patentlodziņš”) (modified nexus approach for Patent Boxes). Ar 2015. gada jūnija rīcības plānu un direktīvu, kas vērsta pret nodokļu apiešanu, radīta stabila sistēma citu BEPS pasākumu ātrai un koordinētai īstenošanai tādā veidā, kas ir saderīgs ar vienoto tirgu un ES tiesībām. Turklāt patlaban notiek darbs, lai atjauninātu un stiprinātu Rīcības kodeksu attiecībā uz uzņēmējdarbības nodokļiem, lai tajā tiktu atspoguļota jaunā ES programma par uzņēmumu ienākuma nodokļiem. Dalībvalstu apņemšanās īstenot stingrākus pasākumus, lai nodrošinātu taisnīgu nodokļu konkurenci, arī būtu jāņem vērā ES pieejā nodokļu lietām attiecībā uz trešām valstīm. Tas mudinās citas valstis ievērot starptautiski pieņemtos labas pārvaldības standartus, nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus ES uzņēmumiem un samazināt iespējas peļņas novirzīšanai ārpus iekšējā tirgus.
Ņemot vērā šīs pasaules nodokļu vides būtiskās pārmaiņas un vajadzību pēc tā, lai dalībvalstu novērtējumi, kurus tās veic par trešām valstīm, būtu saskaņotāki, būtu jāatjaunina ES labas pārvaldības kritēriji. Komisija šā paziņojuma 1. pielikumā ir noteikusi jaunus kritērijus, kurus tā aicina Padomi apstiprināt. Šie atjauninātie ES labas pārvaldības kritēriji būtu jāizmanto par pamatu visiem ES ārējās politikas virzieniem nodokļu jautājumos un ar tiem būtu jānodrošina skaidrāks pamats, kas vajadzīgs, lai apspriestu un veicinātu nodokļu labu pārvaldību ar starptautiskajiem partneriem.
3.Veicināt sadarbību labas nodokļu pārvaldības jomā, izmantojot nolīgumus ar trešām valstīm
ES būtu jāizmanto visi tās rīcībā esošie līdzekļi, lai veicinātu labu nodokļu pārvaldību starptautiskā līmenī. Divpusēji un reģionāli nolīgumi ar trešām valstīm var būt sevišķi noderīgi juridiskie instrumenti šajā ziņā. Tie dod iespēju, vienprātīgi vienojoties, noformulēt abu pušu apņemšanos ievērot starptautiskos standartus attiecībā uz pārredzamību, informācijas apmaiņu un taisnīgu nodokļu konkurenci. Tie arī ļauj ES nodrošināt, lai tās nodokļu politikas prioritātes attiecībā pret trešām valstīm būtu pienācīgi integrētas ES plašākās ārējās attiecībās.
2015. gada stratēģijā “Tirdzniecība visiem” Komisija apstiprināja, ka tirdzniecības nolīgumos būtu jāveicina starptautiskie pārredzamības un labas pārvaldības standarti, ar ko apkaro uzņēmumu peļņas novirzīšanas un nodokļu apiešanas agresīvas stratēģijas.
Nesen gūtie starptautiskās nodokļu programmas rezultāti un ES apņemšanās atbalstīt augstākus pasaules mēroga standartus nosaka to, ka jāpārvērtē ES nostāja labas nodokļu pārvaldības jautājumos, risinot sarunas par nolīgumiem ar trešām valstīm.
3.1. Labas nodokļu pārvaldības klauzulas
ECOFIN padome 2008. gada maija secinājumos vienojās, ka labas nodokļu pārvaldības klauzula būtu jāiekļauj visos attiecīgajos nolīgumos starp ES un trešām valstīm vai reģioniem. Padomes secinājumos tika iekļauts klauzulas formulējums un Komisija uz šā pamata tika pilnvarota risināt sarunas par labas pārvaldības noteikumiem nodokļu jomā attiecīgos nolīgumos ar trešām valstīm.
Tomēr turpmākajos gados ES centieniem iekļaut jēgpilnu labas pārvaldības klauzulu divpusējos vai reģionālos nolīgumos nav bijuši viennozīmīgi rezultāti. Dažas trešās valstis pieņēma atsauci uz labas nodokļu pārvaldības principiem, citas uzstājīgi atteicās uzņemties vai noraidīja jebkādas viennozīmīgas saistības šajā jautājumā. Atsevišķas sarunas aizkavējās, jo trešās valstis atzina, ka klauzulas formulējums ir neskaidrs attiecībā uz labas pārvaldības prasību piemērošanas jomu. Turklāt, ņemot vērā starptautiskos notikumus nodokļu labas pārvaldības jomā, ir jāatjaunina klauzula, par ko vienojās 2008. gadā. Šajā klauzulā, piemēram, jāatspoguļo tas, ka kā globāls standarts tika pieņemta automātiska informācijas apmaiņa un jaunie taisnīgas nodokļu konkurences pasākumi, kas izklāstīti ESAO BEPS, par ko ir vienojušās G20 valstis.
Dalībvalstis ir atzinušas šīs problēmas ar pašreizējo labas pārvaldības klauzulu un sākušas apsvērt šo jautājumu augsta līmeņa darba grupā nodokļu jautājumos. Ir nepieciešams ātri gūt rezultātus šajā darbā, lai atjauninātu labas pārvaldības noteikumu pamatu, pārskatītu stratēģiju par klauzulas iekļaušanu nolīgumos un izstrādātu sistēmu ar nolūku uzraudzīt tās īstenošanu.
Lai to atvieglotu, Komisija ir izklāstījusi galvenos elementus atjaunotajā labas pārvaldības klauzulā, kas būtu jāiekļauj visos sarunu priekšlikumos par attiecīgiem nolīgumiem. Šie galvenie elementi atspoguļo atjauninātos labas pārvaldības standartus un ES prioritārās darbības pret agresīvu nodokļu plānošanu, kā arī konkrētas starptautiskās saistības ESAO/BEPS kontekstā.
Tomēr tas, ka ES ir dažādi starptautiskie partneri, nozīmē, ka praktiski nav iespējams izmantot vienādu pieeju. Piemēram, dažās jaunattīstības valstīs var būt administratīvi ierobežojumi, kas nosaka vajadzību pēc vienkāršotas pieejas, vai tām var būt nepieciešama palīdzība, īstenojot labas pārvaldības saistības. Tāpēc sarunās par labas pārvaldības klauzulu būtu jāņem vērā konkrētā situācija attiecīgajā trešā valstī.
Elementi, kuriem būtu jāveido pamats turpmākajām sarunām par labas nodokļu pārvaldības klauzulām, ir izklāstīti šā paziņojuma 2. pielikumā. Komisija aicina dalībvalstis atbalstīt šos elementus, lai tos varētu izmantot turpmākajās sarunās.
Vēl viens jautājums, kas būtu jārisina, ir termiņš, kurā labas pārvaldības klauzulu īsteno pēc tam, kad ir panākta vienošanās. Patlaban labas pārvaldības klauzula stājas spēkā tikai tad, kad nolīgums stājas spēkā kopumā, kas var ilgt vairākus gadus. Pārejas periodā attiecīgajai trešajai valstij nav pienākuma ievērot labas nodokļu pārvaldības noteikumus, par ko ir panākta vienošanās. Komisija aicinās dalībvalstis panākt vienošanos par to, ka labas nodokļu pārvaldības klauzula jāiekļauj noteikumos, kas tiek piemēroti provizoriski, vai iesaistīties strukturētā dialogā par nodokļu jautājumiem ar attiecīgo trešo valsti, līdz nolīgums stāsies spēkā. Turklāt Komisija un Rīcības kodeksa jautājumu grupa varētu uzraudzīt trešo valstu labas nodokļu pārvaldības atbilstību, lai aktivizētu nolīguma konsultāciju mehānismu un iespējami ātri novērstu visas problēmas saistībā ar nodokļiem.
3.2. Valsts atbalsta noteikumi
Ja trešās valstis piešķir atbalstu atsevišķiem vietējiem uzņēmumiem, izmantojot preferenciālus nodokļu režīmus, administratīvu praksi vai individuālus nodokļu nolēmumus, tās var ierobežot tirgus pieejamību ES eksportētājiem, radot tiem neizdevīgus apstākļus salīdzinājumā ar subsidētajiem vietējiem uzņēmumiem. Šāda potenciāli konkurenci ierobežojošas prakses problēma tikai daļēji tiek risināta ar PTO noteikumiem. ES nolīgumi ar trešām valstīm varētu vēl vairāk palīdzēt nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus.
Ar valsts atbalsta noteikumiem divpusējos nolīgumos, kas var uzlabot pārredzamību par subsīdijām, aizliegt viskaitīgāko veidu subsīdijas un paredzēt konsultācijas par kaitējumu radošām subsīdijām, tiktu nodrošināta taisnīgāka konkurence starp dalībvalstīm un trešām valstīm uzņēmējdarbības nodokļu jomā.
Tādēļ Komisija strādās pie tā, lai iekļautu valsts atbalsta noteikumus sarunu priekšlikumos par nolīgumiem ar trešām valstīm ar mērķi nodrošināt taisnīgu nodokļu konkurenci ar saviem starptautiskajiem partneriem.
4.Atbalsts jaunattīstības valstīm to centienos ievērot labas nodokļu pārvaldības standartus
ES programmā, kas paredz popularizēt nodokļu labu pārvaldību starptautisko partneru vidū un atbalstīt G20/ESAO BEPS netraucētu un saskaņotu īstenošanu visā pasaulē, īpaša uzmanība jāpievērš jaunattīstības valstu stāvoklim. Palīdzībai jaunattīstības valstīm uzlabot to nodokļu sistēmas un stimulēt vietējos resursus ir izšķiroša nozīme iekļaujošas izaugsmes, nabadzības izskaušanas un ilgtspējīgas attīstības jomā.
Šajā kontekstā labas nodokļu pārvaldības standartu piemērošanai ir izšķiroša nozīme divu galveno iemeslu dēļ. Pirmkārt, tas sasaucas ar plašākām ES saistībām attīstības jomā, lai palīdzētu šīm valstīm nodrošināt ilgtspējīgus vietējus ieņēmumus un novērstu apdraudējumus to nodokļa bāzei. Otrkārt, jaunattīstības valstu iekļaušana pasaules labas pārvaldības tīklā var novērst tādas nepilnības starptautiskajā nodokļu struktūrā, kas var radīt iespējas nodokļu bāzes samazināšanai un peļņas novirzīšanai.
4.1. Ieņēmumu palielināšana un izdevumu uzlabošana (Collect More, Spend Better)
ES jau ilgstoši atbalsta jaunattīstības valstis to darbā, ko veic, lai nodrošinātu ilgtspējīgus iekšzemes ieņēmumus, tostarp novērstu nodokļu apiešanu, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nelikumīgās finanšu plūsmās. ES piešķir EUR 140 milj. gadā jaunattīstības valstīm kā tiešu atbalstu iekšzemes publisko finanšu reformām, un tai ir budžeta atbalsta programmas vairāk nekā 80 valstīs. Turklāt, izmantojot Adisabebas nodokļu iniciatīvu, ko ES palīdzējusi sākt 2015. gada jūlijā, Komisija un citi starptautiskie partneri apņēmušies divkārt palielināt atbalstu jaunattīstības valstīm iekšzemes ieņēmumu iegūšanai.
Komisijas 2010. gada paziņojumā “Nodokļi un attīstība — sadarbība ar jaunattīstības valstīm, lai veicinātu labu pārvaldību nodokļu jautājumos” tika noteikts politikas pamats ES palīdzībai jaunattīstības valstīm, kas paredzēja veidot efektīvas, taisnīgas un ilgtspējīgas nodokļu sistēmas pēdējo 5 gadu laikā. 2015. gadā, ņemot vērā Adisabebas rīcības programmu un 2030. gada ilgtspējīgas attīstības programmu, Komisija iepazīstināja ar jaunu ES pieeju, lai atbalstītu iekšzemes publiskās finanses jaunattīstības valstīs. Stratēģijā par ieņēmumu palielināšanu un izdevumu uzlabošanu izklāstīts, kā ES plāno palīdzēt jaunattīstības valstīm nākamajos gados, veidojot taisnīgas un efektīvas nodokļu sistēmas, tostarp novēršot uzņēmumu ienākuma nodokļa apiešanu.
Ieņēmumu palielināšanas pieeja pamatojas uz palīdzību jaunattīstības valstīm, lai novērstu gan nesamaksātos nodokļus, gan neizpildītās nodokļu saistības un palielinātu iekšzemes ieņēmumus. Pasākumi, kuru mērķis ir samazināt nesamaksāto nodokļu apjomu, vajadzības gadījumā ietver nodokļu bāzes paplašināšanu, trūkumu novēršanu un nodokļu apiešanas apkarošanu. Pasākumi, kuru mērķis ir novērst neizpildītās nodokļu saistības, ietver nodokļu administrācijas lietderības un efektivitātes uzlabošanu, nodokļu saistību brīvprātīgas izpildes pastiprināšanu, labas nodokļu pārvaldības veicināšanu un cīņu pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un pret nelikumīgām finanšu plūsmām.
Lai sasniegtu šos mērķus un lai palīdzētu jaunattīstības valstīm panākt augstāku labas nodokļu pārvaldības līmeni, Komisija ir izstrādājusi vērienīgu ES atbalsta sistēmu. Tas nozīmē arī turpmāk veicināt jaunattīstības valstu ieguldījumu starptautisko nodokļu standartu noteikšanā un iekļaujošāku starptautisku koordināciju, cita starpā izmantojot G20 valstu un ESAO BEPS iniciatīvu un automātiskas informācijas apmaiņas iniciatīvas (AEOI), ANO Ekspertu komiteju, kas nodarbojas ar starptautisko sadarbību nodokļu jautājumos, un reģionālās struktūras, piemēram, Āfrikas Nodokļu administrācijas forumu (ATAF), Centre de rencontres et d'études des dirigeants des administrations fiscales (CREDAF) vai Amerikas Nodokļu administrāciju centru (CIAT). Lai vāktu ticamus un starptautiski salīdzināmus nodokļu iekasēšanas datus, Komisija atbalstīs ieņēmumu statistikas iniciatīvas. Būtu jāturpina pastāvošās divpusējo attiecību sistēmas, piemēram, Kotonū nolīguma 8. pantā paredzētais politiskais dialogs, lai to izmantotu labas nodokļu pārvaldības mērķu sasniegšanā.
Citas jomas, kurām ES pievērsīsies, ir šādas: nodrošināt spēju veidošanu nodokļu politikā un administrācijā, izmantojot tiešu tehnisku palīdzību vai partnerības programmas; atbalstīt starptautiskas iniciatīvas, lai nostiprinātu tiesību aktus un regulējumu, īpaši transfertcenu noteikšanas jomā; un palīdzēt izstrādāt un īstenot fiskālos novērtēšanas instrumentus, piemēram, Nodokļu administrācijas diagnostikas novērtēšanas rīku (TADAT) vai Publisko izdevumu un finansiālās pārskatatbildības (PEFA) rīku.
Saskaņā ar ES stabilo nodokļu pārredzamības programmu Komisija sekmēs starptautisko pārskatu sniegšanu par katru valsti un Ieguves rūpniecības pārredzamības iniciatīvu (EITI), lai nodrošinātu lielāku pārredzamību un pārskatatbildību ieguves rūpniecībā.
4.2. Rādīt piemēru citiem
ES cenšas rādīt piemēru labas nodokļu pārvaldības jomā, gan piemērojot augstus iekšējos standartus, gan veicinot līdzīgus pasākumus ārvalstīs. Tā apzinās vajadzību saglabāt modrību un nodrošināt, lai iekšzemes nodokļu politikai nebūtu negatīvas ietekmes uz trešām valstīm un tiktu pienācīgi ņemta vērā jaunattīstības valstu neaizsargātība nodokļu lietās. Piemēram, dalībvalstīm būtu jāpiemēro līdzsvarota pieeja sarunām par divpusējiem nodokļu nolīgumiem ar valstīm, kurās ir zemi ienākumi, ņemot vērā to īpašo situāciju. Tas ietver to, ka jaunattīstības valstis ir ļoti atkarīgas no principa, saskaņā ar kuru nodokļus ietur ienākuma izcelsmes vietā, tāpēc ieturētie nodokļi par izejošajiem maksājumiem ir būtiska šo valstu nodokļu ienākumu daļa. Tomēr nodokļu nolīgumiem ir lielāks spēks nekā iekšzemes noteikumiem un tādējādi daudzās jaunattīstības valstīs tiek samazināts ieturēto nodokļu apmērs. Adisabebas rīcības programma un ESAO BEPS ar nolīgumu saistīto pasākumu īstenošana varētu būt iespēja dalībvalstīm pārskatīt aspektus savos divpusējos nodokļu nolīgumos ar jaunattīstības valstīm, piemēram, noteikumus par nodokļu ieturēšanu. Komisija sāks apspriešanos ar dalībvalstīm labas nodokļu pārvaldības platformā par to, kā nodrošināt taisnīgu attieksmi pret jaunattīstības valstīm divpusējos nodokļu nolīgumos.
5.Izstrādāt ES procesu, lai novērtētu trešās valstis un izveidotu to sarakstu
Eiropas Savienībā dalībvalstīm jāievēro tiesību akti par pārredzamību un informācijas apmaiņu, valsts atbalsta noteikumi un principi, kas paredzēti Rīcības kodeksā attiecībā uz uzņēmējdarbības nodokļiem. Ir spēkā noteikumi, lai risinātu jautājumus par jebkādiem šo prasību pārkāpumiem vienotajā tirgū.
Vienlīdzīgu konkurences apstākļu nodrošināšanai ES ir nepieciešami arī iedarbīgāki instrumenti, lai reaģētu, ja trešās valstis atsakās ievērot labas nodokļu pārvaldības standartus. Eiropas Parlaments, daudzas dalībvalstis un ieinteresētās personas izteica stingru atbalstu vienotai ES sistēmai, kas vajadzīga, lai risinātu labas nodokļu pārvaldības problēmas ar trešām valstīm. Kopīgai ES pieejai šajā jomā varētu būt spēcīga atturoša ietekme, un tā varētu novērst to, ka uzņēmumi ļaunprātīgi izmanto atšķirības starp dažādām valstu sistēmām. Tā arī nodrošinātu starptautiskajiem partneriem lielāku skaidrību par ES prasībām šajā jomā un mazinātu nevajadzīgu administratīvo slogu uzņēmumiem. Tā arī nodrošinās, ka konkrētā situācija trešās valstīs, īpaši jaunattīstības valstīs, konsekventi tiek ņemta vērā.
5.1. Pārredzams pārskats par valstu sarakstu veidošanas procesiem
Pirmais solis, lai izstrādātu vienotu ES sarakstu veidošanas sistēmu, tika veikts ar Komisijas Rīcības plānu attiecībā uz taisnīgu un efektīvu nodokļu sistēmu 2015. gada jūnijā. Komisija pirmo reizi publicēja pārskatu par visām trešo valstu jurisdikcijām, kuras dalībvalstis bija iekļāvušas sarakstos nodokļu vajadzībām. Pilnā konsolidētā redakcija, kurā ietilpst 121 jurisdikcija, tika publicēta tiešsaistē, savukārt sarakstu ar visbiežāk minētajām jurisdikcijām pievienoja rīcības plānam. Šīs iniciatīvas galvenais mērķis bija nodrošināt lielāku pārredzamību valstu sarakstu veidošanas procesā un sniegt informāciju par dalībvalstu sarakstā iekļautajām jurisdikcijām vieglāk pieejamā formātā trešām valstīm un uzņēmumiem. Lai atspoguļotu pārmaiņas un grozījumus dalībvalstu sarakstos nodokļu vajadzībām, Komisija 2015. gada oktobrī veica tiešsaistes informācijas tehnisku atjaunināšanu.
Saskaņā ar jūnija rīcības plānā pausto apņemšanos periodiski pārskatīt informāciju par dalībvalstu sarakstiem Komisija kā daļu no šā dokumentu kopuma, kas vērsts pret nodokļu apiešanu, ir oficiāli atjauninājusi konsolidēto pārskatu par trešām valstīm, kuras dalībvalstis iekļāvušas sarakstos nodokļu vajadzībām. Atjauninātā informācija, kas publicēta interaktīvā tiešsaistes kartē, atkal tiks pārskatīta 12 mēnešu laikā.
“ES saraksta” publicēšanai bija tūlītēja ietekme attiecībā uz pārredzamību. Dažas trešās valstis nezināja, ka ir iekļautas sarakstos valstu līmenī, līdz tika publicēta dalībvalstu sarakstu konsolidētā versija. “ES saraksts” izraisīja jaunas diskusijas starp šīm jurisdikcijām un attiecīgajām dalībvalstīm par labas nodokļu pārvaldības jautājumiem; tas ļāva trešām valstīm noskaidrot jautājumus, kuri attiecas uz to nodokļu režīmu, un dalībvalstis varēja sīkāk izklāstīt savus apsvērumus. Lielāka pārredzamība arī mudināja dalībvalstis, kurās notika saraksta veidošanas procesi, pārbaudīt sarakstus un nodrošināt, ka tie ir pamatoti, precīzi un atjaunināti. Ievērojamās atšķirības valstu sarakstu veidošanas procesos tika konstatētas ar ES saraksta palīdzību, kā arī atklājās problēmas, kuras tas var radīt vienotajam tirgum, trešām valstīm un uzņēmumiem. Tā rezultātā dalībvalstis atkal ir izrādījušas lielāku interesi strādāt, lai izveidotu saskaņotāku pieeju trešo valstu sarakstu veidošanai un vienotu aizsardzības pasākumu piemērošanai.
Lai sasniegtu šo mērķi, vispirms ir nepieciešams stabils pārskats un izpratne par procedūrām, kas patlaban ir ieviestas visā ES. Tālab Komisija ir lūgusi tām dalībvalstīm, kas veido trešo valstu sarakstus, sniegt paskaidrojumus par kritērijiem un procedūrām, kuras tās izmanto. Komisija ir arī aicinājusi dalībvalstis, kurām nav sarakstu, izskaidrot alternatīvos līdzekļus, kurus tās izmanto, lai vērstos pret nodokļu apiešanas ārējiem riskiem. Šis darbs, lai iegūtu lielāku pārredzamību par dalībvalstu instrumentiem, ko izmanto, lai piemērotu nodokļu aizsardzības pasākumus, turpmākajos mēnešos turpināsies labas nodokļu pārvaldības platformā. Mērķis ir radīt lielāku juridisko noteiktību uzņēmumiem un trešām valstīm un vienlaikus izmantot informāciju, lai veidotu saskaņotāku ES pieeju.
5.2. Vienota ES pieeja trešo valstu sarakstu veidošanai
“ES saraksts” ir paredzēts tikai kā pagaidu risinājums, kamēr notiek darbs virzībā uz kopīgu ES sistēmu trešo valstu novērtēšanai, pārbaudei un sarakstu veidošanai. Pašreizējās dažādās valstu sistēmas būtu jāaizstāj ar skaidru un saskaņotu ES pieeju, ko izmanto, lai noteiktu trešās valstis, kuras neievēro labas pārvaldības standartus, kā arī ar vienotu ES reakciju uz šīm jurisdikcijām. Pēc tam, kad būs pilnībā izveidots kopīgais ES saraksts, dalībvalstīm Padomē būtu oficiāli jāvienojas izmantot šo sarakstu valstu sarakstu vietā, lai reaģētu uz ārējiem nodokļu bāzes samazināšanas apdraudējumiem.
Jebkādai ES pieejai trešo valstu sarakstu izveidošanai ir jābūt taisnīgai, objektīvai un starptautiski pamatotai. Tai jābūt saderīgai arī ar ES saistībām saskaņā ar daudzpusējiem vai divpusējiem starptautiskiem nolīgumiem. Lai to panāktu, Komisija ierosina izveidot trīs pakāpju procesu.
Pirmajā pakāpē Komisija iekšēji noteiks trešās valstis, kurām būtu jābūt prioritārām ar mērķi veikt ES pārbaudi. Lai nodrošinātu, ka šī izvēle ir neitrāla un pamatota, Komisija izstrādās rādītāju rezultātu apkopojumu nolūkā noteikt jurisdikciju iespējamo ietekmi uz dalībvalstu nodokļu bāzi. “Rezultātu apkopojuma pieeja”, kura ir sīkāk izklāstīta dienestu darba dokumentā, ietvers visaptverošus rādītājus tādos jautājumos kā ekonomikas saiknes ar ES, finanšu darbības līmenis un institucionālie un juridiskie faktori. Trešo valstu vieta šajā rezultātu apkopojumā minētajā pakāpē nebūs pamats spriedumam par šo valstu labas nodokļu pārvaldības standartiem, bet vienkārši nodrošinās pārredzamu pamatu, lai izlemtu, kuras jurisdikcijas jānovērtē sīkāk. Pirmie rezultātu apkopojuma konstatējumi tiks iesniegti dalībvalstīm Rīcības kodeksa jautājumu grupā līdz 2016. gada rudenim.
Nākamajā pakāpē dalībvalstīm, pamatojoties uz rezultātu apkopojumu, būtu jāizlemj, kuras jurisdikcijas ir jānovērtē, ņemot vērā ES atjauninātos labas pārvaldības kritērijus. Iespējams, attiecīgi būtu jāapsver arī citi faktori, piemēram, notiekošā sadarbība nodokļu jautājumos. Komisijai būtu jāveic novērtējums par izvēlēto trešo valstu nodokļu sistēmām kopā ar grupu, kas nodarbojas ar Rīcības kodeksu attiecībā uz uzņēmējdarbības nodokļiem, ņemot vērā tās iepriekšējo pieredzi šajā jomā. Šajā novērtēšanas posmā būs iekļauts arī dialogs ar attiecīgajām trešām valstīm, dodot tām pietiekami daudz laika atbildēt uz visiem jautājumiem saistībā ar to nodokļu režīmiem. Dialogs būtu jāizmanto par pamatu, lai atrisinātu attiecīgās problēmas un izveidotu spēcīgāku partnerību, nodrošinot augstus labas nodokļu pārvaldības standartus. Tālab pilnībā būtu jāizmanto arī konsultāciju process ES nolīgumos ar trešām valstīm vai reģioniem, ja tas attiecīgā gadījumā ir būtiski. Šā novērtējuma procesa secinājumi tiks iesniegti dalībvalstīm attiecīgajās Padomes grupās.
Nobeiguma pakāpē dalībvalstīm būtu jāizlemj, vai pievienot attiecīgo jurisdikciju kopīgajam ES sarakstam ar problemātiskām nodokļu jurisdikcijām. Šis lēmums pamatosies galvenokārt uz Komisijas ieteikumu, kas izriet no pārbaudes procesa. Tomēr jāņem vērā arī citi faktori. Piemēram, dažas jaunattīstības valstis var izrādīt lielu vēlēšanos ievērot ES labas pārvaldības standartus, taču tām nav iespēju to izdarīt. Šādos gadījumos sarakstu veidošana nav efektīvākais rīks un varbūt efektīvāki ir alternatīvi instrumenti, ar ko kliedēt ES bažas saistībā ar šo valstu nodokļu sistēmām. Tāpat, ja trešā valsts jau oficiāli sadarbojas ar ES labas nodokļu pārvaldības jautājumu risināšanai, efektīvākus rezultātus var gūt, turpinot šo procesu.
Attiecībā uz katru jurisdikciju, kas pievienota kopīgajam ES sarakstam, tiks paredzēti arī skaidri nosacījumi par svītrošanu no saraksta. Tiem būtu jābūt saistītiem ar šo jurisdikciju centieniem risināt problēmas, kuras tika konstatētas pārbaudes procesā. Dalībvalstīm būtu jāpilnvaro Komisija nekavējoties svītrot no saraksta jurisdikciju, tiklīdz ir izpildīti nosacījumi, lai izvairītos no nevajadzīgas kavēšanās šajā procesā. Komisija iepriekš informēs dalībvalstis par katru svītrošanu no saraksta.
5.3. Pasākumi, kas vajadzīgi, lai stimulētu pārredzamību un taisnīgu nodokļu politiku sarakstā iekļautajās jurisdikcijās
Jurisdikcijas iekļaušana sarakstā vienmēr būtu jāuzskata par galējo līdzekli. Tā būtu jāpiemēro tikai tām jurisdikcijām, kuras atsakās sadarboties labas nodokļu pārvaldības lietās vai nespēj konstruktīvi atzīt ES konstatētās problēmas saistībā ar savu nodokļu sistēmu. Tomēr, tiklīdz jurisdikcija ir pievienota ES sarakstam, visām dalībvalstīm būtu jāpiemēro vienoti pasākumi, kas vērsti pret šo jurisdikciju. Šie pretpasākumi būtu jāizmanto, lai aizsargātu dalībvalstu nodokļu bāzi un stimulētu attiecīgo jurisdikciju veikt nepieciešamos uzlabojumus saistībā ar tās nodokļu sistēmu.
Patlaban dalībvalstis piemēro atšķirīgas sankcijas vai aizsardzības pasākumus pret jurisdikcijām, kas iekļautas šo valstu sarakstos. Lielākoties tie ir noteikumi saistībā ar nodokļiem, piemēram, kontrolētu ārvalstu uzņēmumu (CFC) noteikumi vai atteikums piemērot parastus nodokļu atbrīvojumus, vai to maksājumu atskaitījumi, kurus veic uzņēmumiem sarakstā iekļautajās valstīs.
Dažos gadījumos šie valstu noteikumi tika pārņemti ar minimālajiem standartiem Nodokļu apiešanas novēršanas direktīvā (piemēram, CFC noteikumi). Tomēr direktīva neattieksies uz visiem aizsardzības pasākumiem, kurus dalībvalstis patlaban piemēro. Tāpēc ar aizsardzības pasākumiem, kas ir saistīti ar kopīgo ES sarakstu, būtu jāpapildina aizsardzības pasākumi direktīvā. Iespējas varētu būt nodokļu ieturēšana un izmaksu neatskaitīšana par darījumiem, kas veikti, izmantojot sarakstā iekļautās jurisdikcijas. Uzņēmumu interesēs būtu ievērojami mazāk ieguldīt un nodarboties ar darījumdarbību šajās jurisdikcijās, jo administratīvais slogs un nodokļu dubultās uzlikšanas risks būtu augstāks.
Kā norādīts 2015. gada jūnija rīcības plānā, dalībvalstīm būs jāpieņem lēmums par to pretpasākumu precīzu veidu, kuri būtu jāpiemēro attiecībā uz sarakstā iekļautajām jurisdikcijām. Tas tām būtu jāpaveic līdz 2016. gada beigām, lai trešās valstis pilnībā varētu apzināties sekas, tiklīdz sāksies ES pārbaudes process.
Komisija arī izmantos pieredzi, kas iegūta saraksta veidošanas procesā, lai aktīvi piedalītos G20 valstu veiktajā ESAO BEPS pasākumu uzraudzībā starptautiskā līmenī. Tā apmainīsies ar informāciju ar trešo valstu administrācijām, kas arī ir aktīvi iesaistījušās šajā procesā.
6.Nostiprināt saikni starp ES līdzekļiem un labu nodokļu pārvaldību
ES Finanšu regulā (140. pants 4. punkts) aizliegts ES līdzekļus ieguldīt vai novirzīt, izmantojot vienības trešās valstīs, kas neievēro starptautiskos nodokļu pārredzamības standartus. Turklāt ES un starptautiskajām finanšu iestādēm (SFI)
ir jātransponē šīs labas pārvaldības prasības savos līgumos ar visiem atlasītajiem finanšu starpniekiem. Šie noteikumi, kas ir nostiprināti SFI iekšējos noteikumos, ir efektīvs rīks, lai nodrošinātu, ka lēmumi par ES līdzekļu ieguldījumiem veicina atbilstību starptautiskajām pārredzamības prasībām.
Tomēr Komisija uzskata, ka šos noteikumus varētu paplašināt un attiecināt ne tikai uz pašreizējam pārredzamības prasībām, lai ietvertu arī ES principus par taisnīgu nodokļu konkurenci. Agrāk Komisijai bija jāapstādina konkrēti projekti, kurus bija iesniegušas SFI, jo ar tiem bija saistīti nepamatoti sarežģīti nodokļu pasākumi, izmantojot kaitniecisku nodokļu režīmu trešās valstīs vai šādu režīmu neesību. Noteikumu nostiprināšana, iekļaujot taisnīgas nodokļu konkurences prasības, varētu novērst šādu gadījumu rašanos. Eiropas Parlaments arī aicināja veikt pasākumus, lai nodrošinātu, ka ES finansējumu nevar novirzīt, izmantojot zemu nodokļu vai beznodokļu jurisdikcijas. Tādēļ Komisija ierosinās integrēt ES atjauninātos labas nodokļu pārvaldības standartus, tostarp par taisnīgu nodokļu konkurenci, Finanšu regulā saistībā ar tās patlaban notiekošo pārskatīšanu.
7.Secinājums
Komisija ir izvirzījusi cīņu pret uzņēmumu ienākuma nodokļa apiešanu un netaisnīgu nodokļu konkurenci savas politiskās darba kārtības centrā. Tā ir nākusi klajā ar vērienīgu reformu programmu saistībā ar uzņēmumu ienākuma nodokļu sistēmu Eiropas Savienībā, kas dalībvalstīm jāturpina.
Tomēr uzņēmumu ienākuma nodokļa apiešana ir globāla parādība un ES pasākumiem, lai risinātu šo problēmu, jābūt vērstiem uz darbībām ārpus vienotā tirgus robežām. Šis paziņojums ir atbilde uz Eiropas Parlamenta, Padomes un pilsoniskās sabiedrības pieprasījumiem izveidot stingru ES stratēģiju, lai veicinātu labu nodokļu pārvaldību visā pasaulē un reaģētu uz ārējiem nodokļu apiešanas apdraudējumiem.
Ar pasākumiem, kas ierosināti šajā paziņojumā, tiek atbalstīti ES mērķi nodrošināt faktisku nodokļu uzlikšanu vienotajā tirgū un taisnīgāku uzņēmumu ienākuma nodokļu sistēmu gan ES, gan ārpus tās. Komisija aicina dalībvalstis atbalstīt šīs iniciatīvas Padomē un noteikt to īstenošanu par lielu prioritāti.
EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 28.1.2016
COM(2016) 24 final
PIELIKUMI
dokumentam
Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei
par ārējo stratēģiju faktiskai nodokļu uzlikšanai
EMPTY
1. PIELIKUMS
LABAS PĀRVALDĪBAS STANDARTI NODOKĻU LIETĀS
1.PĀRREDZAMĪBA UN INFORMĀCIJAS APMAIŅA
ESAO ir izstrādājusi šādus divus starptautiski pieņemtus standartus par pārredzamību un informācijas apmaiņu nodokļu vajadzībām: informācijas apmaiņa pēc pieprasījuma (EoIR) un automātiska informācijas apmaiņa (AEoI).
1.1.
Pārredzamība un informācijas apmaiņa pēc pieprasījuma
ESAO Pasaules forums par pārredzamības un informācijas apmaiņas jautājumiem nodokļu jomā veic salīdzinošo izvērtēšanu par tā dalībnieku jurisdikciju spēju sadarboties ar citām nodokļu administrācijām saskaņā ar starptautiski pieņemtiem standartiem attiecībā uz pārredzamību un informācijas apmaiņu pēc pieprasījuma. Pirmā salīdzinošās izvērtēšanas kārta tika sākta 2010. gadā un pabeigta gandrīz par visiem pasaules foruma dalībniekiem. Salīdzinošās izvērtēšanas otro kārtu sāks 2016. gadā, pamatojoties uz pārskatītajām pilnvarām. Ar 2016. gada pārskatītajām pilnvarām tika nostiprināts informācijas apmaiņas standarts, īpaši pieprasot, lai jurisdikcijas saglabātu un apmainītos ar informāciju par faktiskajiem īpašniekiem, kā arī nodrošinātu, lai tās varētu iegūt informāciju no visām personām, tostarp finanšu iestādēm un uzticības personām, un to sniegt.
Pārskatīšanu pirmajā kārtā pasaules foruma salīdzinošās izvērtēšanas procesā izskatīja:
tiesiskos un regulatīvos aspektus (1. posms);
informācijas apmaiņu praksē (2. posms).
Pēc tam, kad bija pabeigti abi pārskatīšanas procesa posmi, katra jurisdikcija saņēma kopējo reitingu.
Attiecībā uz pārskatīšanām, kas sāksies 2016. gadā, vienā pārskatīšanā tiks apvienots gan 1. posms, gan 2. posms.
ES līmenī novērtējumā par trešo valstu atbilstību pārredzamības un informācijas apmaiņas pēc pieprasījuma standartiem kā pasaules foruma veiktās salīdzinošās izvērtēšanas rezultātu ņems vērā tā publicētos atbilstības reitingus.
1.2.
Automātiska informācijas apmaiņa (AEoI) par finanšu kontiem
Ar Finanšu konta informācijas automātiskas apmaiņas standartu nodokļu lietās (pasaules standarts), kas izstrādāts, reaģējot uz G20 valstu pieprasījumu, un apstiprināts ESAO Padomē 2014. gada 15. jūlijā, jurisdikcijas tiek aicinātas iegūt informāciju no to finanšu iestādēm un ik gadu automātiski apmainīties ar minēto informāciju ar citām jurisdikcijām. Tajā norādīta finanšu konta informācija, ar kuru jāapmainās, finanšu iestādes, kurām jāsniedz pārskats, ietvertie dažādie kontu veidi un nodokļu maksātāji, kā arī vienotās pienācīgas pārbaudes procedūras, kas jāizpilda finanšu iestādēm.
Pasaules forums 2014. gadā uzsāka saistību uzņemšanās procesu savu dalībnieku vidū. Rezultātā 94 jurisdikcijas tagad ir apņēmušās īstenot pasaules standartu līdz 2017. un 2018. gadam. ESAO 2015. gada augustā publicēja CRS īstenošanas rokasgrāmatu, lai sniegtu norādījumus valdību amatpersonām un finanšu iestādēm pasaules standarta īstenošanā.
Eiropas Savienībā novērtējumā par trešo valstu atbilstību automātiskas informācijas apmaiņas standartam (AEoI) tiks ņemti vērā arī atbilstības reitingi, kurus kā savu salīdzinošo izvērtēšanu rezultātu publicējis pasaules forums.
2. TAISNĪGA NODOKĻU KONKURENCE
Taisnīga nodokļu konkurence nozīmē, ka trešā valstī nebūtu jāizmanto kaitnieciski nodokļu pasākumi uzņēmumu ienākuma nodokļu jomā.
Par potenciāli kaitnieciskiem uzskata nodokļu pasākumus, kas paredz ievērojami zemāku faktisko nodokļu līmeni, ieskaitot nulles nodokli, nekā tas līmenis, kuru parasti piemēro attiecīgajā trešajā valstī. Šādu ievērojami zemāku nodokļu līmeni var iegūt, izmantojot nominālo nodokļa likmi, nodokļa bāzi vai jebkuru citu attiecīgu faktoru.
Novērtējot, vai šādi pasākumi ir kaitnieciski, būtu jāņem vērā kritēriji, kas paredzēti Padomes apstiprinātajā Rīcības kodeksā attiecībā uz uzņēmējdarbības nodokļiem, kā arī prakse un norādījumi, par ko vienošanās panākta Padomes darba grupā, kas nodarbojas ar kodeksu.
3. G20/ESAO BEPS STANDARTI
Ja G20/OECD BEPS rīcības plāna rezultātā ir pieņemti minimālie standarti vai kopīga pieeja, tiem būtu jāietilpst standartos, uz kuriem attiecas šī sadaļa. Tas jo īpaši attiecas uz šādiem pasākumiem:
- hibrīda struktūras (BEPS 2. darbība): kopīga pieeja noteikumiem, kas nodrošina saikni starp instrumenta vai vienības nodokļa režīmu ar nodokļa rezultātiem darījuma partnera jurisdikcijā;
- procentu ienākuma ierobežojums (BEPS 4. darbība): kopīga pieeja noteikumiem, kas ierobežo neto procentu maksājumu atskaitāmību;
- informācijas apmaiņa par nodokļu nolēmumiem (BEPS 5. darbība): minimālais standarts par obligātu spontānu informācijas apmaiņu par nodokļu nolēmumiem attiecībā uz nodokļu maksātājiem;
- noteikumi par ļaunprātīgas rīcības novēršanu nodokļu nolīgumos (BEPS 6. darbība): minimālais standarts par noteikumu par ļaunprātīgas rīcības novēršanu iekļaušanu konvencijās par nodokļu dubultas uzlikšanas novēršanu;
- pastāvīgas darījumdarbības vietas statusa mākslīgas apiešanas novēršana (BEPS 7. darbība): grozījumu veikšana konvencijās par nodokļu dubultas uzlikšanas novēršanu attiecībā uz pastāvīgas darījumdarbības vietas definīciju, lai risinātu problēmas saistībā ar komisionāru vienošanos un darījumdarbības mākslīgu sadrumstalošanu;
- transfertcenu noteikšana (BEPS 8.–10. darbība): nesaistītu pušu darījuma principa un salīdzināmības analīzes kā pīlāru apstiprināšana transfertcenu noteikšanas noteikumos (nemateriālie aktīvi, risks un kapitāls, un augsta riska darījumi);
- standartizēta pārskatu sniegšana par katru valsti (BEPS 13. darbība): minimālais standarts attiecībā uz transfertcenu noteikšanas dokumentācijas prasībām un informācijas apmaiņu par starptautiskajiem uzņēmumiem ar gada konsolidētajiem grupas ieņēmumiem, kas ir vienādi vai pārsniedz EUR 750 milj. (vai gandrīz līdzvērtīga summa vietējā valūtā);
- strīdu atrisināšana (BEPS 14. darbība): minimālais standarts, lai nodrošinātu, ka pārrobežu nodokļu strīdi starp valstīm par nodokļu nolīgumu interpretāciju vai piemērošanu tiek atrisināti efektīvāk un savlaicīgi.
Novērtējot standartus attiecībā uz taisnīgu nodokļu konkurenci, būtu jāņem vērā rezultāti, ko iegūs, izmantojot sistēmu, kuru ESAO/G20 valstis ieviesīs 2016. gada sākumā, lai uzraudzītu, kā BEPS īsteno ESAO/G20 valstis un citas ieinteresētās jurisdikcijas, kā arī jurisdikcijas, kuru līdzdalība ir būtiska, lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus.
4. Citi būtiski standarti
Būtiski labas pārvaldības standarti nodokļu vajadzībām ietver arī Finanšu darījumu darba grupas (FATF) starptautiskos standartus cīņai pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un terorisma un ieroču izplatīšanas finansēšanu. FATF 2012. gada februāra ieteikumos (atjaunināti 2015. gada oktobrī) ietverti 40 konkrēti ieteikumi, lai novērstu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, tostarp ietverts 24. un 25. ieteikums attiecībā uz faktisko īpašnieku identificēšanu. Nodokļu noziegumi saistībā ar tiešajiem un netiešajiem nodokļiem ir iekļauti FATF sarakstā kā viens no nodarījumiem, kas pieder pie nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas nozieguma.
Šā standarta novērtējumā tiks ņemtas vērā jurisdikcijas ar trūkumiem, kuras konstatējusi FATF Starptautiskās sadarbības pārskatīšanas grupa (ICRG).
2. PIELIKUMS
STANDARTA NOTEIKUMU ATJAUNINĀŠANA PAR LABU NODOKĻU PĀRVALDĪBU NOLĪGUMOS AR TREŠĀM VALSTĪM
Komisija centīsies iekļaut šādus atjaunotās labas pārvaldības klauzulas pamatelementus visos sarunu priekšlikumos par attiecīgiem nolīgumiem ar trešām valstīm un reģioniem:
labas pārvaldības pamata minimālie standarti — pārredzamība, informācijas apmaiņa un taisnīga nodokļu konkurence;
jaunais ESAO/G20 valstu pasaules standarts par automātisku informācijas apmaiņu (AEoI) attiecībā uz finanšu konta informāciju un
papildu standarti, kas pamatojas uz G20/ESAO BEPS;
FATF starptautiskie standarti cīņai pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un terorisma un ieroču izplatīšanas finansēšanu.
Ņemot vērā dažādos ES starptautiskos partnerus, Padomei būtu jānodrošina, lai Komisijai būtu pietiekams elastīgums tās pašreizējās un turpmākajās sarunās ar trešām valstīm, pamatojoties uz pieņemto klauzulu.