9.6.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 185/82

Eiropas Reģionu komitejas atzinums “Zvejas resursu saglabāšana un jūras ekosistēmu aizsardzība ar tehniskiem pasākumiem”

(2017/C 185/11)

Ziņotājs:

Emily WESTLEY, Heistingsas padomes locekle (UK/PSE)

Atsauces dokuments:

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par zvejas resursu saglabāšanu un jūras ekosistēmu aizsardzību ar tehniskiem pasākumiem un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1967/2006, (EK) Nr. 1098/2007, (EK) Nr. 1224/2009 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1343/2011 un (ES) Nr. 1380/2013 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 894/97, (EK) Nr. 850/98, (EK) Nr. 2549/2000, (EK) Nr. 254/2002, (EK) Nr. 812/2004 un (EK) Nr. 2187/2005

COM(2016) 134 final

I. IETEIKUMI GROZĪJUMIEM

1. grozījums

Preambula

Konkrētu destruktīvu zvejas rīku vai metožu aizliegšana

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

11)

Būtu jāaizliedz konkrēti destruktīvi zvejas rīki vai metodes, kurās izmanto sprāgstvielas, indes, apdullinošas vielas, elektrisko strāvu, pneimatiskos āmurus vai citus atskaldīšanas instrumentus, velkamas ierīces un greiferus, ko izmanto sarkano koraļļu vai cita tipa koraļļu un koraļļveidīgo sugu ieguvei, un harpūnu šautenes, taču jāparedz izņēmums attiecībā uz elektroimpulsa trali, kuru drīkst izmantot saskaņā ar konkrētiem stingriem nosacījumiem. Šajos nosacījumos būtu jāietver monitoringa, kontroles un novērtēšanas sistēma, kas būtu paredzēta izpildes un pētniecības, kā arī novērtēšanas mērķiem. Pašreizējās atļaujas attiecībā uz elektroimpulsa trali, pirms tās tiek atjaunotas vai tām citādā veidā tiek piešķirts “neaizliegtas darbības” statuss, būtu [atkārtoti] zinātniski jāizvērtē.

Pamatojums

Elektroimpulsi var nāvējoši ietekmēt dzīvos jūras organismus, tostarp zivju mazuļus un nemērķa sugas. Jūras uzraudzības padome (MSC) atsakās sertificēt šādu rīku, jo “elektrība ietekmē virkni vides elementu, tostarp apdraudētas, izzūdošas un aizsargājamas sugas (tajā skaitā plātņžaunzivis) un bentiskos organismus, un tas var ietekmēt arī visu zvejas vietas ekoloģisko sistēmu”; turklāt Starptautiskā Jūras pētniecības padome (ICES) 2016. gada februārī paziņoja, ka “pašreizējais tiesiskais regulējums nav pietiekams, lai novērstu potenciāli kaitējošu sistēmu ieviešanu”.

2. grozījums

4. pants

Mērķrādītāji

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

1. Tehnisko pasākumu mērķis ir sasniegt šādus mērķrādītājus:

a)	nodrošināt to, ka par minimālo saglabāšanas references izmēru mazāku jūras sugu īpatņu nozvejas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 2. panta 2. punktu un 15. pantu nepārsniedz 5 % (pēc tilpuma);

1. Tehnisko pasākumu mērķis ir sasniegt šādus mērķrādītājus:

nodrošināt to, ka par minimālo saglabāšanas references izmēru mazāku jūras sugu īpatņu nozvejas nepārsniedz ierobežojumus, kas noteikti aktos, kurus Komisija pieņēmusi saskaņā ar šīs regulas 19. panta 5. punktu, un ka atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 1380/2013 2. panta 5. punkta a) apakšpunktam, cik vien iespējams, tiek samazināta nevēlama nozveja.

Pamatojums

Traleru flotē nav reāli nodrošināt, ka par minimālo saglabāšanas references izmēru mazāku jūras sugu īpatņu nozveja nepārsniegtu 5 %. Turklāt regulējumā jau noteikts, ka jāatturas no zivju mazuļu zvejas.

3. grozījums

6. pants

Terminu definīcijas

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

4)	“specializētā zveja” ir noteiktu sugu vai sugu kombināciju zveja, kurā minētās sugas vai sugu kopējā nozveja veido vairāk nekā 50 % nozvejas ekonomiskās vērtības ;

4)	“specializētā zveja” ir noteiktu sugu vai sugu kombināciju zveja, kurā minētās sugas vai sugu kopējā nozveja vienā zvejas reisā veido vairāk nekā 50 %;

4. grozījums

6. pants

Terminu definīcijas

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

26)

“āķu jeda” ir zvejas rīks, kas sastāv no galvenās jedas, kura var būt ļoti gara un pie kuras regulāros attālumos ir piestiprinātas auklas ar āķiem ar ēsmu vai bez tās. Galvenā jeda var būt nostiprināta horizontāli pie grunts vai tuvu gruntij, nostiprināta vertikāli vai arī dreifēt ūdens virsējos slāņos;

26)

“āķu jeda” ir zvejas rīks, kas sastāv no galvenās jedas, kura var būt mainīga garuma un pie kuras regulāros attālumos ir piestiprinātas auklas ar āķiem ar ēsmu vai bez tās. Galvenā jeda var būt nostiprināta horizontāli pie grunts vai tuvu gruntij, nostiprināta vertikāli vai arī dreifēt ūdens virsējos slāņos vertikālajā ūdens slānī mainīgā dziļumā vai virsējos slāņos ;

5. grozījums

6. pants

Terminu definīcijas

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

30)

“āmis” ir traļa pakaļējā daļa, kam ir vai nu cilindra forma, t. i., viscaur vienāds perimetrs, vai arī konusa forma. Tas ir izgatavots no viena vai vairākiem vienāda acu izmēra linuma paneļiem (linuma gabaliem), kuru malas paralēli traļa asij ir sastiprinātas ar šuvi, pie kuras var būt piestiprināta sānu virve. Regulatīvos nolūkos pieņem, ka āmi veido pēdējās 50 linuma acis;

30)

Pamatojums

[Grozījums neattiecas uz tekstu latviešu valodā].

6. grozījums

6. pants

Terminu definīcijas

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

38)	“ūdenī atrašanās laiks” ir laiks no brīža, kad zvejas rīkus pirmo reizi ievieto ūdenī, līdz brīdim, kad tie atkal pilnībā ir pacelti uz zvejas kuģa;

38)	“ūdenī atrašanās laiks” ir laiks no brīža, kad katru no zvejas rīkiem pirmo reizi ievieto ūdenī, līdz brīdim, kad katrs no tiem atkal ir pacelts uz zvejas kuģa;

Pamatojums

Piemēro žaunu tīkliem, iepinējtīkliem vai vairāksienu tīkliem, kas sastāv no vairākām velkamām āķu jedām, lai precizētu, ka iegremdēšana sākas brīdī, kad tiek ūdenī iegremdēta pirmā velkamā āķu jeda, un beidzas tad, kad tiek izcelta no ūdens pēdējā āķu jeda.

7. grozījums

6. pants

Terminu definīcijas

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

42)	“augstākas kategorijas zivju atlasīšana” ir prakse, kad mazcenas zivis, uz kurām attiecas nozvejas limiti, tiek izmestas, lai gan tās varētu likumīgi izkraut, un tādā veidā tiek palielināta ostā ievesto zivju kopējā ekonomiskā vai monetārā vērtība;

42)

“augstākas kategorijas zivju atlasīšana” ir prakse, kad mazcenas zivis, uz kurām attiecas nozvejas limiti, tiek izmestas, lai gan tās varētu likumīgi izkraut, un tādā veidā tiek palielināta ostā ievesto zivju kopējā ekonomiskā vai monetārā vērtība; izņēmums ir zivis, kuras nav derīgas pārtikai tādēļ, ka tās ir saspiestas (sasmalcinātas) tīklā;

Pamatojums

Traļu izmantošanas īpatnību dēļ dažkārt zivis tiek saspiestas un vairs nav derīgas komerciālai pārdošanai.

8. grozījums

9. pants

Vispārīgi velkamo zvejas rīku izmantošanas ierobežojumi

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

1. Neviena velkamā zvejas rīka daļa nav izgatavota no linuma, kura acs izmērs ir mazāks par āmja linuma acs izmēru. Šis noteikums neattiecas uz ierīcēm, ko izmanto zvejas rīku monitoringa sensoru piestiprināšanai. Turpmākas atkāpes var piešķirt ar deleģētu aktu, kas pieņemts saskaņā ar šīs regulas 18. pantu, ja linuma, kura acs izmērs ir mazāks par āmja linuma acs izmēru citās velkamā zvejas rīka daļās, izmantošana sniedz ieguvumus attiecībā uz jūras bioloģisko resursu saglabāšanu, un šādi ieguvumi ir vismaz līdzvērtīgi pašreizējo zvejas metožu sniegtajiem ieguvumiem.

Pamatojums

Ierīces priekšējo daļu var izgatavot no linuma ar lielāku acs izmēru, ja tas neietekmē zivju nonākšanu līdz āmim un ja tiek samazinātas izgatavošanas izmaksas.

9. grozījums

13. pants

Jutīgu dzīvotņu, arī jutīgu jūras ekosistēmu, aizsardzība

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

2. Ja labākajos pieejamajos zinātniskajos ieteikumos ir ieteikts grozīt II pielikumā iekļauto apgabalu sarakstu, arī pievienot jaunus apgabalus, Komisija ir pilnvarota pieņemt šādus grozījumus ar deleģētajiem aktiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 11. panta 2. punktā un 11. panta 3. punktā paredzēto procedūru. Kad Komisija pieņem šādus grozījumus, tā pievērš īpašu uzmanību tam, lai tiktu mazināta nelabvēlīgā ietekme, ko radītu zvejas darbību pārvietošana uz citiem jutīgiem apgabaliem.

Pamatojums

Saskaņotība ar jauno tiesību aktu par dziļjūras zveju (regulu, ar ko paredz īpašus nosacījumus zvejai dziļūdens krājumos Ziemeļaustrumu Atlantijā un noteikumus zvejai starptautiskajos ūdeņos Ziemeļaustrumu Atlantijā un atceļ Regulu (EK) Nr. 2347/2002).

10. grozījums

19. pants

Reģionāli pasākumi daudzgadu plānos

Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
1. Lai sasniegtu Regulas (ES) Nr. 1380/2013 9. un 10. pantā minēto daudzgadu plānu mērķus, Komisija ir pilnvarota noteikt reģionāla līmeņa tehniskus pasākumus. Šādus pasākumus nosaka, izmantojot deleģētos aktus, kas pieņemti saskaņā ar šīs regulas 32. pantu un Regulas (ES) Nr. 1380/2013 18. pantu.	1. Lai sasniegtu Regulas (ES) Nr. 1380/2013 9. un 10. pantā minēto daudzgadu plānu mērķus, Komisija ir pilnvarota noteikt reģionāla līmeņa tehniskus pasākumus. Šādus pasākumus nosaka, izmantojot deleģētos aktus, kas pieņemti saskaņā ar šīs regulas 32. pantu un Regulas (ES) Nr. 1380/2013 18. pantu. Dalībvalstis var iesniegt kopīgus ieteikumus, neraugoties uz to, vai attiecīgajiem apgabaliem ir pieņemti daudzgadu plāni.
2 …	2 …
3 …	3 …
4 …	4 …
5 …	5 …
6 …	6 …

Pamatojums

Pašreizējā formulējumā regulas priekšlikuma 19. pantu varētu interpretēt tā, ka daudzgadu plāni ir priekšnosacījums kopīgu ieteikumu iesniegšanai.

11. grozījums

19. pants

Reģionāli pasākumi daudzgadu plānos

Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
1 …	1 …
2 …	2 …
3 …	3 …
4 …	4 …
5 …	5 …
6. Komisija var lūgt ZZTEK novērtēt 5. punktā minētos kopīgos ieteikumus.	6. Komisija lūdz ZZTEK novērtēt 5. punktā minētos kopīgos ieteikumus.

Pamatojums

Ieinteresētās personas uzskata, ka ir būtiski daudz ciešāk iesaistīt ZZTEK, un pieprasījumi šajā virzienā jau ir izdarīti uzklausīšanas sanāksmēs un debatēs par politiku EP un RK.

12. grozījums

31. pants

Aizsardzības pasākumi

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

1. Ja pieejamie zinātniskie ieteikumi liecina, ka jūras sugu aizsardzībai ir vajadzīga tūlītēja rīcība, Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 32. pantu pieņemt deleģētos aktus, lai mazinātu šādus apdraudējumus. Minētie akti var jo īpaši attiekties uz zvejas rīku izmantošanas ierobežojumiem vai uz zvejas darbību ierobežojumiem konkrētos apgabalos vai konkrētos laikposmos.

1. Ja pieejamie zinātniskie ieteikumi liecina, ka jūras sugu aizsardzībai ir vajadzīga tūlītēja rīcība, Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 32. pantu pieņemt deleģētos aktus, lai mazinātu šādus apdraudējumus , pirms tam izvērtējot ierosināto pasākumu sociālo un ekonomisko ietekmi . Minētie akti var jo īpaši attiekties uz zvejas rīku izmantošanas ierobežojumiem vai uz zvejas darbību ierobežojumiem konkrētos apgabalos vai konkrētos laikposmos.

2. Deleģētie akti, kas minēti 1. punktā, ir paredzēti, lai jo īpaši:

a)	reaģētu uz neparedzētām izmaiņām krājumu modeļos, kas radušās, krājumam labi vai slikti papildinoties ar zivju mazuļiem;

a)	reaģētu uz neparedzētām izmaiņām krājumu modeļos, kas radušās, krājumam labi vai slikti papildinoties ar zivju mazuļiem;

b)	nodrošinātu nārstojošu zivju vai gliemju, vēžveidīgo un adatādaiņu aizsardzību, ja krājumi ir ļoti mazi vai ja pastāv citi vides faktori, kas apdraud krājuma stāvokli.

b)	nodrošinātu nārstojošu zivju vai gliemju, vēžveidīgo un adatādaiņu aizsardzību, ja krājumi ir ļoti mazi vai ja pastāv citi vides faktori, kas apdraud krājuma stāvokli.

3. Neskarot 32. panta 6. punktu, šā panta 1. punktā minētos deleģētos aktus piemēro ne ilgāk kā trīs gadus.

Pamatojums

Šī grozījuma mērķis ir panākt, lai pirms lēmumu pieņemšanas tiktu ņemta vērā sociālā un ekonomiskā ietekme.

13. grozījums

32. pants

Deleģēšanas īstenošana

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

2. Pilnvaras pieņemt 11., 13., 19., 28. un 31. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no [----]. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms 5 gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

2. Pilnvaras pieņemt 11., 13., 19. un 28. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no [----] un 31. panta gadījumā uz trīs gadu laikposmu . Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms 5 gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

Pamatojums

Ar 31. pantu Komisijai uz trīs gadu laikposmu piešķirtas pilnvaras pieņemt deleģētos aktus. Tomēr saskaņā ar 32. pantu šķiet, ka Komisijas pilnvaras ir spēkā piecus gadus.

14. grozījums

34. pants

Izskatīšana un ziņošana

Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
1 …	1 …
2 …	2 …
3 …	3 …
	4. Ziņojuma pamatā ir vispusīgs teritoriālās ietekmes novērtējums, ko Komisija veikusi katra jūras baseina teritorijā, lai izvērtētu pasākumu ietekmi uz vidi un to sociāli ekonomisko ietekmi.

Pamatojums

Visaptverošs pārskats par politikas pasākumu, kas izriet no regulas, ietekmi dažādos reģionos ir svarīgs priekšnosacījums uz faktiem balstītas politikas veidošanai. Tas ļautu īstenot visu politikas ciklu, integrēt regulējumu, veikt ietekmes novērtējumu un saņemt atsauksmes.

II. IETEIKUMI POLITIKAS JOMĀ

EIROPAS REĢIONU KOMITEJA

Vispārīgi ieteikumi

uzskata, ka kopējās zivsaimniecības politikas sekmīgai īstenošanai ļoti svarīga ir tādu skaidru un vienkāršu noteikumu izstrāde, ko zvejniekiem ir viegli izprast un piemērot; ņemot vērā lielo skaitu noteikumu, ko ietekmē priekšlikums regulai par zvejas resursu saglabāšanu un jūras ekosistēmu aizsardzību ar tehniskiem pasākumiem (še turpmāk – “priekšlikums”), uzskata, ka minētais priekšlikums ir reāls solis virzībā uz tehnisko pasākumu regulējuma vienkāršošanu Eiropas zivsaimniecībā;

atzinīgi vērtē normatīvo pieeju, kāda noteikta attiecībā uz priekšlikumu, proti, pamatregula un pielikumos iekļautie reģionalizācijas noteikumi, kurus var grozīt saskaņā ar vienkāršotu un iekļaujošu reģionalizācijas procesu, kas paredzēts priekšlikumā regulai; šī pieeja dod iespēju ieviest kopīgus noteikumus, kuri ir kopīgi visos jūras baseinos, un paredz pietiekamu elastīgumu, lai tehniskos pasākumus pielāgotu konkrētajām vajadzībām, kas varētu rasties reģionālajā līmenī;

atzinīgi vērtē to, ka priekšlikumā ir ņemts vērā proporcionalitātes princips, kas izklāstīts Līguma par Eiropas Savienību 5. panta 4. punktā;

aicina likumdevēju saglabāt priekšlikuma vienkāršo izkārtojumu tā sākotnējā veidā;

aicina likumdevēju izvairīties pieņemt izņēmumus un atkāpes, kas varētu kropļot vienlīdzīgus konkurences apstākļus, ja vien nerodas kāda konkrēta vajadzība reģionālā līmenī;

Reģionalizācijas komponents

norāda, ka kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) reģionalizācija sniedz reģioniem un dalībvalstīm iespēju aktīvi pārvaldīt zivju krājumus, ievērojot KZP mērķus;

norāda, ka iespējai iesniegt kopīgus ieteikumus, kuros nosaka piemērotus tehniskos pasākumus reģionālā līmenī, nevajadzētu būt atkarīgai no daudzgadu plānu izveides un ka tai jābūt pieejamai visām zivsaimniecībām;

uzskata, ka reģionalizācija ir iespēja izveidot elastīgu sistēmu reģionālās zvejniecības aktīvai pārvaldībai, pamatojoties uz kvalitatīviem un kvantitatīviem parametriem saskaņā ar KZP noteiktajiem mērķiem un uzdevumiem;

aicina Komisiju ņemt vērā vietējo apstākļu īpatnības attiecībā uz saglabāšanas minimālajiem references izmēriem, kā arī ļaut grozīt V-X pielikumu saskaņā ar vienkāršotu procedūru un sadarbībā ar vietējām un reģionālajām pašvaldībām;

10.

aicina likumdevēju nodrošināt saskaņotību starp KZP regulu, daudzgadu plāniem un pašreizējo priekšlikumu;

Uz uzticēšanos balstīta pieeja un visu ieinteresēto personu iesaistīšana reformā

11.

uzskata, ka uz uzticēšanos balstītas pieejas noteikšana ES zivsaimniecības regulējumā ir ļoti svarīga; RK norāda, ka šāda pieeja ir ļoti vajadzīga, lai izvairītos no zvejnieku kopienas turpmākas atsvešināšanās; politikas veidotājiem vajadzētu reformas īstenošanu pilnībā uzticēt zvejniekiem, un zvejniekiem vajadzētu uzticēties politikas veidotājiem, ka tie viņus neaizmirsīs. Uz uzticēšanos balstītai pieejai ir vajadzīgi visaptveroši centieni, kas liks visām ieinteresētajām personām raudzīties uz zveju ne tikai no zvejas kapacitātes, zvejas piepūles un kvotu viedokļa, bet iekļaut nozares nākotnē arī sociālos aspektus, nelielu ietekmi uz vidi un ilgtspēju;

12.

aicina likumdevēju iekļaut noteiktus stimulus, kas noteikumu izpildi zvejniekiem padarītu par gluži dabisku izvēli; šādi stimuli varētu būt saimnieciski, sociāli, administratīvi vai kādi citi, kuri atbilst Savienības tiesību aktiem, un ar nosacījumu, ka ir ievēroti noteikti kritēriji; stimuli būtu jāizstrādā “noteikumu ievērošanas kultūras un sadarbības garā”, kā paredzēts Regulas (ES) Nr. 1380/2013 36. panta 2. punkta g) apakšpunktā;

13.

atzīmējot, ka kvotu sadale ir dalībvalstu atbildībā, tādu noteikumu pieņemšana, kas mazapjoma zvejā ļauj tieši pārvaldīt kvotas (1) un nozveju, varētu būt lieliska iespēja, lai novērstu vēsturisku netaisnību pret mazapjoma un piekrastes zvejniekiem, vienlaikus ļaujot viņiem uzņemties lielāku lomu jūras pārvaldībā, nodrošinot viņiem vienlīdzīgus konkurences apstākļus ar lielāka apjoma zivsaimniecībām, kā arī līdzsvaru starp tiesībām un pienākumiem. Mazapjoma zvejnieku pilnvarošana konkrētu krājumu kvotu pārvaldībai, pamatojoties uz konkrētiem nozīmīgiem sasniegumiem, kas panākti ar stingru kontroli, ļaus zvejniekiem identificēt sevi par akcionāriem pārvaldītajā aktīvā (zivis) un būs stimuls pienācīgi rūpēties par minēto aktīvu;

14.

atbalsta Eiropas Parlamenta aicinājumu Eiropas Komisijai un ES dalībvalstīm (2) pakāpeniski palielināt kvotas, kas piešķirtas nerūpnieciskiem zivsaimniecības uzņēmumiem, lai sekmētu šo ilgtspējīgo zvejas veidu;

15.

šāda decentralizēta zvejas tiesību pārvaldības sistēma būtu jābalsta uz šādiem pamatprincipiem:

1)	jūras resursu saglabāšana un vides aizsardzība kā pamatnosacījums;

2)	tās pamatā ir zinātniski atzinumi un ieteikumi;

3)	stingra kontrole un pastāvīgs īstenošanas novērtējums;

4)	integrēts elastīgums, lai pēc novērtējumiem un izmēģinājuma posma varētu izdarīt korekcijas;

5)	zvejas tiesības jāveido kā maksimālā ilgtspējīgas ieguves apjoma (MSY) procentuālā daļa, kas ir stimuls zvejniekiem aktīvi censties panākt zivju krājumu atjaunošanos;

Mazapjoma zvejas nozīme Eiropas mazajām zvejnieku kopienām

16.

norāda, ka piekrastes mazpilsētās Eiropā mazapjoma piekrastes zveja ir daļa no unikālas ekosistēmas, kas ietver vēsturisko mantojumu, kopienas kohēziju, tūrismu, pārtiku un viesu uzņemšanu;

17.

pauž nožēlu, ka pašreizējā KZP reformā nav pilnā mērā ņemts vērā, cik svarīga ir mazapjoma piekrastes zveja, kas ar vēsturiskām zināšanām, tradīcijām un dzīvesveidu pilda vietējā jūras sarga funkciju un ir svarīga saikne piekrastes pilsētu sociāli ekonomiskajā dzīvē;

18.

aicina likumdevēju un dalībvalstis likt lietā visu pašreizējā KZP neizmantoto potenciālo atbalstu un ekoloģiskos ieguvumus mazapjoma zivsaimniecībām;

19.

tādēļ uzskata par ļoti pozitīvu zīmi to, ka ierosinātajā regulā par tehniskajiem pasākumiem nebūs prasības mazapjoma zvejniekiem ieguldīt jaunās iekārtās un tīklos;

20.

norāda, ka mazapjoma zvejnieki jūtas arvien attālinātāki no politikas veidošanas, jo iepriekšējām desmitgadēm bija raksturīga neefektīva pārvaldība un pārmērīga regulēšana, kam sekoja revolucionāra reforma, ar kuru tika ieviesti daudzi jauni noteikumi, proti, izmetumu aizliegums/izkraušanas pienākums, reģionalizācija, savstarpējas vienošanās procedūras (MAP) un tehnisko pasākumu, kontroles noteikumu un datu vākšanas pārskatīšana;

21.

atkārtoti pauž savu nostāju, ka ES zivsaimniecības politika būtu jāveido kā būtiska daļa plašākā jūras nozaru izaugsmes stratēģijā, kurā būtu ņemtas vērā ne tikai zvejniecības nozares īpatnības, bet arī visu zilās ekonomikas sektoru, tostarp jūrniecības nozaru un tūrisma izaugsme, un arī nodarbinātība un vides aizsardzība, un ka ar jūras nozaru ekonomiku saistītā uzņēmējdarbība attiecas ne tikai uz jūrās un okeānos veikto darbību (3), bet arī uz visiem piekrastes reģioniem.

Briselē, 2016. gada 7. decembrī

Eiropas Reģionu komitejas priekšsēdētājs

Markku MARKKULA

(1) Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 17. pantu un izskatāmā priekšlikuma 19. panta 4. punkta c) apakšpunktu.

(2) 2015/2090(INI)).

(3) NAT-V-044.