30.6.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 209/21

Ziņotājs:

Antonello PEZZINI

Līdzziņotāja:

Franca SALIS-MADINIER

1.1.

EESK atbalsta direktīvas priekšlikumu par preventīvu pārstrukturēšanu un otro iespēju, un tāpēc iesniedz organizētas pilsoniskās sabiedrības priekšlikumus, kuru mērķis ir papildināt tā saturu.

1.2.

Ņemot vērā saturu un nepieciešamību papildināt iekšējā tirgus noteikumus, EESK uzstāj, ka priekšlikums jāpieņem regulas veidā un ka nav jābaidās ar to veikt iespējami maksimālu esošo sistēmu saskaņošanu.

1.3.

EESK uzstāj, ka direktīvā ir formāli jāprecizē uzņēmuma vadības pienākums pirms sarunām un to laikā informēt darba ņēmējus un konsultēties ar tiem. Jo īpaši agrīnajos pārstrukturēšanas posmos lielākā uzmanība ir jāpievērš darba ņēmēju interesēm un maksātnespējas procedūras ietvaros ir nepārprotami jānorāda uz Direktīvas 2001/23/EK 5. panta 2. punktu, lai tādējādi šajā kontekstā aizsargātu darba ņēmēju tiesības.

1.4.

EESK aicina Komisiju direktīvā kā pamatprincipu paredzēt pienākumu prognozēt maksātnespējas situācijas, parakstot uzvedības kodeksu. Šajā sakarā komiteja ierosina direktīvā pienācīgā veidā iekļaut sociālās brīdināšanas (social warning) principu.

1.5.

EESK iesaka direktīvā iekļaut prioritāro principu maksātnespējas gadījumā visiem darba ņēmējiem visās dalībvalstīs nodrošināt prioritārā kreditora statusu. Turklāt EESK ierosina izveidot visās dalībvalstīs, kur tas vēl nepastāv, valsts risku apvienošanas fondu, kas garantētu darba ņēmēju algu izmaksu. Šis fonds, kas ir spēkā dažās dalībvalstīs, varētu saņemt līdzekļus no darba devējiem īpašu iemaksu veidā. Valstis varētu piedalīties šā fonda pārvaldībā un būt tā galvotājas.

1.6.

EESK iesaka Komisijai ātri noteikt procedūras un termiņus, kas ļautu savlaicīgi apzināt uzņēmuma grūtības.

1.7.

Ne tikai tiesu darbiniekiem, bet arī profesiju pārstāvjiem un ekspertiem, kas strādā šajā jomā, ir vajadzīga atbilstīga kopīga apmācība un daudzveidīga pieredze, kas tiem ļautu darboties līdz šim maz pazīstamās jomās.

1.8.

Jāpārbauda uzņēmēju uzticamības kritēriji, kas liecinātu par godīgu profesionālo uzvedību, kura jāapliecina ar iestāžu izdotām attiecīgām izziņām. Šādas izziņas pamato tiesības izmantot otro iespēju.

1.9.

EESK mudina direktīvā ņemt vērā to, ka maksātnespējas procedūras ļaunprātīga izmantošana saistībā ar tiesību atteikumu darba ņēmējiem no uzņēmuma vadības puses ir nelikumīga prakse, un tādēļ šādam vadītājam ir jāatsaka pieeja moratorijam vai otrās iespējas izmantošana.

1.10.

EESK atzinīgi vērtē to, ka tiesām ir atvēlēta nenozīmīga loma, un tās iesaista tikai vajadzības gadījumā.

1.11.

EESK uzsver uzņēmuma sociālo vērtību un centienus, ieviešot vienkāršas, lētas un savlaicīgas procedūras, lai uzņēmums turpinātu aktīvi darboties. Tas ir saskaņā ar ES līgumā noteiktajām vērtībām (3. pants) un ievērojot uzņēmēja labticību.

2.1.

Eiropas Parlaments un Eiropas Savienības Padome 2015. gada 20. maijā pieņēma Regulu (ES) 2015/848 (turpmāk “regula”) par maksātnespējas procedūrām dažādās dalībvalstīs.

2.2.

Jaunajā tiesību aktā uz maksātnespējas tiesību mērķiem ir jauns skatījums, saskaņā ar kuru maksātnespējas procedūras vairs netiek uzskatītas vienīgi kā uzņēmuma likvidācija, bet kā instruments, ar ko var garantēt uzņēmuma organizētu līdzekļu saglabāšanu un attiecīgi darbinieku tiesības strādāt, nodrošinot, kur tas ir iespējams, uzņēmuma glābšanu.

2.3.

Vairākās dalībvalstīs, kurās uzņēmumu pārstrukturēšanas procedūras prevalē pār likvidēšanas procedūrām, kredītu atgūšanas rādītājs ir 83 % pret 57 % (1).

2.3.1.

Turklāt dažādu dalībvalstu procedūru ilgumu ievērojami atšķiras (2), un var būt no dažiem mēnešiem līdz pat vairākiem gadiem.

2.3.2.

Pastāv arī daudzas atšķirības attiecībā uz piekļuvi pārstrukturēšanas procedūrai pirms maksātnespējas paziņošanas.

2.3.3.

Jaunākie pētījumi (3) rāda, ka tiesību akti maksātnespējas jomā nav pilnībā atbilstoši to mērķim un pastāv pārmērīgas atšķirības dalībvalstu tiesību aktos, tādējādi radot šķēršļus investīciju plūsmai vienotajā tirgū.

2.4.

Attiecībā uz uzņēmējiem, kuru “ekonomiskās mirstības” koeficients pirmajos piecos darbības gados ir ap 50 % (4), mērķis ir iespēja izmantot moratoriju brīdī, kad krīze šķiet acīmredzama, bet pēc tam – maksimāli triju gadu laikā panākt parādsaistību dzēšanu, tādējādi likvidējot ar bankrotu saistīto stigmatizāciju un mudinot godīgu uzņēmēju izmantot otro iespēju.

2.5.

Elektroniskā savstarpēja savienojuma sistēmas izveide līdz 2019. gada jūnijam t. s. maksātnespējas reģistriem, kas būs jāievieš katrā dalībvalstī un kuriem jābūt pieejamiem bez maksas Eiropas e-tiesiskuma portālā, ir būtisks jauninājums Eiropas vienotas tiesiskās telpas radīšanas virzienā.

2.6.

Saskaņā ar Komisijas datiem Eiropā katru gadu bankrotē 200 000 uzņēmumu, un tas atbilst 1,7 miljoniem zaudētu darbvietu. Ja maksātnespējas un pārstrukturēšanas procedūras būtu efektīvākas, nereti to varētu novērst.

2.7.

Pārskatā, kas veikts 2014. gadā par to, kā tiek īstenots Eiropas Komisijas ieteikums par pārstrukturēšanu un otro iespēju, tika konstatēts: neraugoties uz reformām maksātnespējas jomā, dažās valstīs noteikumi joprojām ir atšķirīgi un neefektīvi vai to vispār nav. Ar 2015. gada kapitāla tirgu savienības rīcības plānu tika pieteikta likumdošanas iniciatīva par uzņēmumu maksātnespēju, tai skaitā agrīnu pārstrukturēšanu un otro iespēju.

2.8.

Eiropas Komisijas iniciatīva būtu jāaplūko arī, ņemot vērā vairākus ieteikumus, ko EESK vēlas sniegt, lai cita starpā uzsvērtu, ka:

3.1.

Komisijas priekšlikumā, kura juridisko pamatu veido LESD 53. un 114. pants, galvenā uzmanība ir vērsta uz trim galvenajiem aspektiem:

3.2.

Jaunie noteikumi norāda uz dažiem pamatprincipiem, kas nodrošinātu, ka maksātnespējas un pārstrukturēšanas regulējums ir saskaņots un efektīvs visā ES:

3.3.

Turklāt jaunas direktīvas priekšlikumā ir ņemti vērā aspekti saistībā ar darbības nepārtrauktības procedūru, kad uzņēmējs saglabā kontroli pār savām darbībām, vai “automātisku apturēšanu”, tas ir, četru mēnešu periodu, kurā kreditori nedrīkst veikt individuālus pasākumus parāda atgūšanai.

4.1.1.

Runājot par ierosinātās sistēmas fakultatīvu piemērošanu patērētāju parādsaistību dzēšanas procedūrām, saskaņā ar daudzos jau pieņemtajos atzinumos par šo tematu pausto nostāju EESK stingri iebilst pret šo iespēju, kas ir pretrunā komitejas izvirzītajām prasībām par to, ka attiecībā uz patērētāju pārmērīgām parādsaistībām ir absolūti nepieciešama īpaša sistēma.

4.2.1.

EESK uzskata, ka būtu lietderīgi precizēt direktīvas darbības un piemērošanas jomu (uzņēmumu veids, darbinieku skaits). Īpaša uzmanība jāpievērš MVU un to ietekmei uz vietējo ekonomiku.

4.2.2.

Pastāv plaša vienprātība, ka jāpalīdz uzņēmumiem savlaicīgi pārstrukturēties tā, lai tie varētu glābt darbvietas un saglabāt savu vērtību, kā arī lai atbalstītu godīgus uzņēmējus.

4.2.3.

Būtu lietderīgi un pareizi noteikt kritērijus, ar kuriem saskaņā vadītāji var tikt uzskatīti par “godīgiem”. Šādus objektīvus kritērijus vajadzētu definēt un oficiāli iekļaut direktīvā. Turklāt nedrīkst atstāt novārtā taktiskās maksātnespējas procedūras, kas tiek izmantotas, lai izvairītos no juridiskās atbildības, tādējādi pārkāpjot darba ņēmēju tiesības. Tos, kas šādu praksi pielieto, vajadzētu no tās atturēt, liedzot moratoriju un otro iespēju.

4.2.4.

Visi posmi jāīsteno, nepārtraukti iesaistot darba ņēmējus un arodbiedrības, faktiski apspriežoties un pietiekami savlaicīgi informējot. Darba ņēmēju pārstāvjiem un arodbiedrībām vajadzētu būt tiesībām ierosināt alternatīvus risinājumus nodarbinātības saglabāšanai, kā arī izmantot ekspertu.

4.2.5.

Ja preventīvās pārstrukturēšanas regulējumā ir kopīgi pamatelementi, ko varētu plaši izmantot, vajadzētu ievērot vienotu un Kopienas līmenī saskaņotu protokolu.

4.2.6.

EESK ierosina, ka visās dalībvalstīs būtu jāparedz procedūras valsts risku apvienošanas fonda izveidei, kurš garantētu darba ņēmēju algu izmaksu. Šis fonds varētu saņemt līdzekļus no darba devējiem īpašu iemaksu veidā. Valstis varētu piedalīties šā fonda pārvaldībā un būt tā galvotājas (5).

4.2.7.

Lai saglabātu darbvietas un izvairītos no atlaišanas, ir jāatbalsta sociālā brīdināšana jeb uzņēmuma pienākums brīdināt visas iesaistītās puses un pietiekami savlaicīgi izziņot trauksmi par uzņēmuma problēmām. Turklāt šāds mehānisms, kas jāpieņem atbilstīgi katram konkrētam gadījumam, būs noderīgs pierādījums tam, lai noskaidrotu, vai uzņēmēja rīcība ir godīga un sociāli atbildīga.

4.2.7.1.

Jāatbalsta apmaiņas kultūra ar darba ņēmēju pārstāvjiem, arodbiedrībām, citām pārstāvības organizācijām vai citām ieinteresētajām personām.

4.2.8.

Mērķis ir līdz minimumam samazināt tiesas vai administratīvās iestādes iejaukšanos, jo pārāk bieži to aicina priekšlaicīgi un radikāli risināt maksātnespējas problēmas.

4.2.9.

Valstu un ES līmenī jāpiemēro darba ņēmēju pārstāvju atbilstīgas informēšanas un uzklausīšanas princips (Direktīva 2009/38/EK par Eiropas uzņēmumu padomi), kā arī jāatzīst viņu tiesības un aizsardzība, izziņojot brīdinājumu, jo bieži vien darba ņēmēji ir pirmie, kas apzinās darbības traucējumus uzņēmuma (whistleblower as means of prevention).

4.2.10.

Sīkāk jāprecizē 3. panta 3. punkts. Jo īpaši būtu jānosaka parametri, uz kuru pamata uzņēmumus varētu izslēgt no brīdināšanas mehānisma (darbinieku skaits, apgrozījums utt.).

4.3.1.

Jāizstrādā vispārējs labvēlīgs un proaktīvs satvars, kura pamatā būtu saskaņota pieredze un procedūras.

4.3.2.

Lai sasniegtu LESD 114. pantā noteikto, t. i., īstenotu iekšējo tirgu, Komisijai ir jānodrošina, tostarp izmantojot deleģētos aktus, maksātnespējas procedūru saskaņošana, kuras patlaban šķiet pārāk atšķirīgas katrā dalībvalstī.

4.3.3.

Tāpat Kopienas līmenī ir jāierosina un jāsaskaņo attiecīgās procedūras pirms maksātnespējas, lai tajās tiktu ņemti vērā iemesli, kas kavē normālu finanšu plūsmu un kuri dažkārt ir saistīti ar maksājumu kavējumiem (6).

4.3.4.

Maksātājiem un pakalpojumu sniedzējiem jāizstrādā rīcības kodeksa noteikumi, kas nosaka maksimālos termiņus maksājumiem par pakalpojumiem.

4.3.5.

Citkārt iemesli ir saistīti ar politiskiem jautājumiem, kas nav atkarīgi no uzņēmēja spējām.

4.3.6.

Jaunu finansējumu un pagaidu finansējumu aizsardzība ir jānodrošina ar kopīgiem noteikumiem un rīcības veidiem, kas dažādās valstīs tiktu piemēroti vienādi un spētu arī aizsargāt mazākuma likumīgās nostājas.

4.3.7.

Eiropas valstīs dažas reģionālās pašvaldības jau ir izveidojušas uz paritāti balstītas struktūras (7), kuru uzdevums ir savlaicīgi iejaukties, kad tas nepieciešams, lai atbalstītu grūtībās nonākušu uzņēmumu (8).

4.3.8.

Būtu lietderīgi veikt pētījumu par šīm struktūrām un mācīties no gūtās pieredzes.

4.3.9.

Uz paritāti balstītu struktūru izveide ar plašām pilnvarām, skaidru perspektīvas redzējumu un ar stabiliem sociāliem mērķiem, varētu palīdzēt pārvarēt trūkumus stratēģiskas prognozēšanas un inovācijas jomā, kas ir novājinājuši darba tirgu kopumā un veicinājuši ekonomikas krīzi, kas kopš 2008. gada dažādos veidos skar Eiropu.

4.3.10.

Gan agrīnas pārstrukturēšanas instrumenti, gan otrā iespēja sniedz priekšrocības uzņēmējam, kas ir izpildījis brīdināšanas un prognozēšanas procedūras un lūdz iespēju piekļūt šiem instrumentiem. Abu instrumentu mērķis ir radīt priekšnosacījumus, lai iesaistītu kreditorus (pirmām kārtām darba ņēmējus un arodbiedrības).

4.3.10.1.

Šā iemesla dēļ šķiet būtiski, lai uzņēmējs, kas lūdzis piekļuvi minētajām priekšrocībām, nekavējoties darītu pieejamus saviem partneriem (darba ņēmējiem, arodbiedrībām, kreditoriem kopumā, struktūrām, kas izraudzītas krīzes pārvarēšanai) visus grāmatvedības pārskatus (bilance un tās pielikumus, bankas, apdrošināšanas dokumentus, krājumu uzskaiti utt.), kā arī atļautu jebkādu savas darbības kontroli.

4.3.10.2.

Tas ne tikai atbilstu pārredzamības principam, bet ļautu arī palielināt dažu direktīvas priekšlikumā minēto pamatprincipu efektivitāti.

4.3.10.3.

Tūlītēja piekļuve visiem uzņēmuma dokumentiem varētu ļaut:

4.3.11.

Pārstrukturēšanas ietekmes novērtējumam būtu jāaptver ietekme uz nodarbinātību, jo, ja to savlaicīgi izprot, var veikt attiecīgus pasākumus, lai aizsargātu nodarbinātību, piemēram, īstenojot pasākumus darba ņēmēju apmācības un prasmju attīstības jomā.

4.3.12.

Saistībā ar 5. nodaļas 18. pantu jānorāda, ka vadītājiem vajadzētu aizliegt samazināt uzņēmuma aktīvus zem līmeņa, kas vajadzīgs, lai pildītu saistības pret darba ņēmējiem.

4.4.1.

Savā 2013. gada atzinumā par maksātnespējas procedūrām, kas attiecas arī uz šo atzinumu, EESK cita starpā uzsvēra, ka:

4.4.2.

Noteikumiem par otro iespēju, kas domāti uzņēmējiem pēc pirmās neveiksmes, jābūt skaidriem un kopīgiem ES valstīs, kā noteikts 114. pantā par vienoto tirgu, un tie jāatbalsta algotiem darbiniekiem, kuriem nav nodarīts zaudējums vai kaitējums pēc uzņēmēja pirmās neveiksmes.

4.4.3.

Pārāk bieži daudzās valstīs stingrās procedūras ir bijušas par iemeslu maksātnespējas procesa administratoru dažkārt pat radikālām darbībām.

4.4.4.

Visās ES dalībvalstīs viendabīgi un atvērti jāīsteno pasākumi ar mērķi pārveidot maksātnespējas procesa administratoru iepriekšējo funkciju par jaunu – nodarbinātības attīstības administrators, veicot plašu un dziļu kultūras un tehnisko sagatavošanu, tostarp izmantojot informātikas procesus, kas paredzēti Eiropas e-tiesiskuma portālā un izvērsti ar Regulu (ES) 2015/848.

4.4.5.

Atzinīgi jāvērtē ierosinātā vienkāršošana, lai izmantotu otro iespēju. Šajā sakarā nozīmīgi ir tas, ka uzņēmējs, kuram ir pārmērīgas parādsaistības, var panākt saistību dzēšanu pēc noteiktā termiņa beigām bez nepieciešamības vēlreiz vērsties pie tiesas vai administratīvās iestādes (20. panta 2. punkts).

4.5.1.

Lietderīgi būtu, ja sākotnējo un turpmāko apmācību “tiesu un administratīvo iestāžu darbiniekiem, kuri izskata pārstrukturēšanas, maksātnespējas un otrās iespējas lietas” organizētu tieši Komisija (tostarp izmantojot aģentūras).

4.5.2.

ES praktizējošiem speciālistiem noteiktās prasības ir jāsaskaņo: minētajiem speciālistiem jāparedz tādi obligāti standarti kā apmācība, profesionālā kvalifikācija, reģistrācija, atbildība un profesionālās ētikas kodekss.

4.5.3.

Vajadzīgi ir instrumenti, kas attiecas uz iekšējo uzraudzību, grāmatvedības uzskaites praksi, ziņošanu un kontroli, lai atraisītu un palielinātu procedūru efektivitāti.

4.6.1.

Kā tika uzsvērts arī 4.3.10.1. punktā, tikai savlaicīga un pilnīga piekļuve uzņēmuma dokumentiem varētu garantēt to datu autentiskumu un patiesumu, kas jāapkopo, lai procedūru uzraudzība būtu efektīva (29. pants).

4.6.2.

Īstenošanas aktā, kas pieņemts saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 182/2011, ir vēlreiz jāuzsver dokumentu skaidrība un pilnīgums.