21.4.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 125/56

Vienīgais ziņotājs:

Jorge PEGADO LIZ

1.1.

EESK atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu par Eiropas Elektronisko sakaru kodeksu, tā lietderību un šā temata izskatīšanai izvēlēto pieeju, kā arī veidu, kādā Komisija ir kodificējusi un horizontāli pārstrādājusi četras spēkā esošās direktīvas (pamatdirektīvu, atļauju izsniegšanas direktīvu, piekļuves direktīvu un universālā pakalpojuma direktīvu), apvienojot tās vienā vienīgā direktīvā un vienkāršojot pašreizējo struktūru nolūkā palielināt saskaņotību un pieejamību saskaņā ar normatīvās atbilstības (REFIT) mērķi.

1.2.

EESK īpaši uzsver grūtības, kas saistītas ar minēto direktīvu pārstrādāšanu, un norāda, ka pirmo reizi ir veikts izcils juridisks darbs. Tomēr EESK norāda, ka ir rūpīgi jāpārskata dažādās valodu versijas, lai labotu dažas nelielas redakcionālas kļūdas.

1.3.

EESK atbalsta priekšlikuma galvenos mērķus, ar kuriem paredzēts nodrošināt labāku interneta pieslēgumu visiem iedzīvotājiem un uzņēmumiem, izmantojot iniciatīvu kopumu, kura mērķis ir visiem uzņēmumiem padarīt pievilcīgākus ieguldījumus jaunā augstas kvalitātes infrastruktūrā visā Eiropas Savienībā kā vietējā, tā arī pārrobežu līmenī.

1.4.

Tomēr EESK pauž nožēlu, ka nav ņemta vērā privātuma direktīva, kurai vajadzētu kalpot iedzīvotājiem par spožu piemēru, kas apliecina ES pozitīvo rīcību iedzīvotāju labā. Tas nozīmē, ka priekšlikumā nav iekļauts viens no galvenajiem pīlāriem, kas garantē tīkla lietotāju svarīgāko interešu ievērošanu, un tas ir priekšlikuma vājais punkts.

1.5.

EESK pauž arī nožēlu, ka Komisija ir izvēlējusies nevis regulu, kas būtu tieši piemērojama un nodrošinātu augstāku patērētāju aizsardzības līmeni, un tādējādi veicinātu vienotā tirgus integrāciju, bet gan direktīvu, kurā ierosinātas dažādas saskaņošanas sistēmas, kas ļauj dalībvalstīm pieņemt lēmumus par daudziem svarīgiem jautājumiem, un tādēļ tā nepalīdzēs novērst tirgus sadrumstalotību.

1.6.

EESK atbalsta vairākus šādus svarīgus aspektus ierosinātajā režīmā:

1.7.

Taču EESK ļoti atturīgi vērtē un nopietni apšauba šādus aspektus, kas saistīti ar:

2.1.1.

Saistībā ar digitālā vienotā tirgus stratēģiju (1) un ņemot vērā straujas un dziļas pārmaiņas, kas pēdējā laikā ietekmē elektronisko sakaru tirgus struktūras, t. i., rodas dalībnieku kategorijas, kuras iepriekš nebija zināmas un kuras konkurē ar tradicionālajiem telesakaru operatoriem, un papildus tam palielinās tiešsaistes satura pakalpojumu klāsts un popularitāte, ir jāpārskata un jāatjaunina elektronisko sakaru tiesiskais regulējums, kuras matrica izveidota 2009. gadā. Mērķis ir panākt, lai iedzīvotājiem un uzņēmumiem būtu netraucēta piekļuve tiešsaistes darbībām tādā sistēmā, kurā nodrošināta godīga konkurence. 2016. gada 14. septembrī publicētajā priekšlikumā (2) Komisija izvirzījusi galveno mērķi – nodrošināt labāku interneta pieslēgumu visiem iedzīvotājiem un uzņēmumiem.

2.1.2.

Izskatāmais priekšlikums ir daļa no tiesību aktu kopuma, kura mērķis ir padarīt uzņēmumiem pievilcīgākus ieguldījumus jaunā augstas kvalitātes infrastruktūrā visā Eiropas Savienībā kā vietējā, tā arī pārrobežu līmenī. Tajā ietverts arī priekšlikums regulai par Eiropas Elektronisko komunikāciju regulatoru iestādi (BEREC) un Komisijas paziņojums par tematu “Konkurētspējīga digitālā vienotā tirgus savienojamība. Virzība uz Eiropas Gigabitu sabiedrību”. Ir iesniegts arī rīcības plāns par 5G pakalpojumu izvēršanu visā ES no 2018. gada un priekšlikums regulai par interneta pieslēguma veicināšanu vietējās kopienās un sabiedriskās vietās – “Wi-Fi Eiropai” (WiFi4EU).

2.1.3.

Visi šie instrumenti paredzēti tam, lai sasniegtu trīs galvenos stratēģiskos mērķus attiecībā uz savienojamību līdz 2025. gadam:

2.1.4.

Priekšlikuma pamatā ir Līguma par Eiropas Savienības darbību 114. pants, jo priekšlikuma mērķis ir izveidot elektronisko sakaru iekšējo tirgu un nodrošināt tā darbību. Priekšlikumā horizontāli pārstrādātas četras spēkā esošās direktīvas (pamatdirektīva, atļauju izsniegšanas direktīva, piekļuves direktīva un universālā pakalpojuma direktīva), apvienojot tās vienā vienīgā direktīvā un vienkāršojot pašreizējo struktūru nolūkā palielināt saskaņotību un pieejamību saskaņā ar normatīvās atbilstības (REFIT) mērķi, un izveidojot reālu Eiropas Elektronisko sakaru kodeksu.

2.1.5.

Atkarībā no apskatītajiem tematiem priekšlikumā paredzēti dažādi tiesību aktu saskaņošanas veidi, sākot no pilnīgas mērķtiecīgas vai selektīvas saskaņošanas, piemēram, saistībā ar galalietotāju tiesību aizsardzības noteikumiem, un minimālas saskaņošanas augstā līmenī attiecībā uz valstu regulatīvo iestāžu pilnvarām, līdz pat maksimālai saskaņošanai spektra jautājumos.

2.1.6.

Priekšlikums balstīts uz divpadsmit nedēļu ilgu plašu sabiedrisku apspriešanos ar ieinteresētajām personām, Eiropas Parlamenta un Padomes ārējo ekspertu specializēto atzinumu, vairākiem citiem pētījumiem, kas sīkāk uzskaitīti un analizēti ietekmes novērtējumā, kā arī uz atzinumu, ko sagatavoja SMART 2015/0005 pētījuma ietvaros izveidotā augsta līmeņa ekspertu grupa.

2.1.7.

Ar izskatāmo priekšlikumu Komisija paredz sasniegt šādus mērķus:

2.1.8.

Īsāk sakot, vairākas izmaiņas, kas attiecas, piemēram, uz spektru, universālo pakalpojumu, piekļuvi, galalietotājiem, numerāciju un politisko pārvaldību, ierosinātas ar mērķi ieviest skaidrus noteikumus, ļaut pusēm viegli izprast savas tiesības un pienākumus un nepieļaut pārmērīgu reglamentēšanu un birokrātiju.

2.1.9.

Ierosinātās izmaiņas ietver šādus pasākumus: piekļuves regulējuma racionalizēšana un mērķtiecīga ģeogrāfisko apvidu izvēle; vispārējās atļaujas izmantošana (ja vien iespējams), dodot priekšroku individuālām spektra piešķīruma atļaujām; sekmēt frekvenču spektra atvasinātos tirgus; nevajadzīgo universālā pakalpojuma pienākumu atcelšana, piemēram, prasības nodrošināt taksofonus un fizisko resursu failu katalogus; sašaurināt universālā pakalpojuma saistības attiecībā uz pieejamību un beigt nozaru sadales mehānismu; precizēt reglamentējošo noteikumu darbības jomu un atsaukt nevajadzīgos pienākumus nodrošināt patērētāju aizsardzību, ja tie jau ir ņemti vērā, īstenojot horizontālos tiesību aktus vai nodrošināti ar tirgus palīdzību; saskaņot un precizēt noteikumus un pārvaldību saistībā ar numerāciju mašīnas–mašīnas sakaru (M2M) jomā.

2.1.10.

Komisija arī ierosinājusi stiprināt valstu regulatīvo iestāžu un BEREC nozīmi ar mērķi nodrošināt saskaņotu un prognozējamu noteikumu ieviešanu digitālajā vienotajā tirgū, samazinot pašreizējo sadrumstalotību un nesaskaņotību, lai veicinātu jauno struktūru efektīvu pārvaldību (3).

2.2.1.

Komisija nav veikusi tikai “kodifikāciju”, kā lielākajā daļā gadījumu, iekļaujot dažādu iepriekšējo direktīvu saturu vienā saskaņotā un konsekventā kopumā, nekaitējot saturam. Komisija drīzāk vēlējās izmantot pilnvaras, kas tai piešķirtas ar 2001. gada 28. novembrī parakstīto iestāžu nolīgumu (4), vienlaikus ar dažādu agrāk pieņemto tiesību aktu horizontālu iekļaušanu vienā vienīgā tiesību aktā ieviest arī būtiskas izmaiņas (t. s. būtiskus grozījumus) attiecīgajā sistēmā.

2.2.2.

Veicot šādu tiesiskā regulējuma vienkāršošanu, kodificēšanu un ieviešot tajā būtiskus grozījumus, “Kopienas parasto likumdošanas procesu ievēro pilnībā” (nolīguma 5. punkts). Par pārstrādāšanas priekšlikumu pieprasīts arī EESK atzinums, un uz to attiecas kritēriji un noteikumi, kas skaidri norādīti nolīguma 6. un 7. punktā.

3.1.1.

Ņemot vērā ne tikai Komitejas atzinumu apjoma ierobežojumus, bet arī priekšlikuma būtību, EESK uzskata, ka tai nebūtu vēlreiz jāpauž viedoklis par iepriekš pieņemto tiesību aktu elementiem, kas bez izmaiņām iekļauti izskatāmajā priekšlikumā, ja vien tas nav absolūti nepieciešams, lai saprastu kādu no apskatītajiem punktiem.

3.1.2.

EESK ir sīki izklāstījusi savu nostāju iepriekšējos atzinumos par visiem šiem jautājumiem un apstiprina šo nostāju.

3.1.3.

Šajā atzinumā Komiteja arī plaši nepaudīs viedokli par aspektiem, kas saistīti ar BEREC struktūru un darbību, jo tie tiks sīki analizēti atzinumā, kas patlaban tiek gatavots.

3.2.1.

Vispirms EESK vēlas izteikt Komisijai atzinību par šo nozīmīgo iniciatīvu, ko pilnībā pamato apsvērumi, kas saistīti ar tirgu, tehnoloģiju attīstību, elektronisko sakaru lietotāju tiesisko aizsardzību, un tādēļ tiesiskais regulējums ir jāpārstrādā, lai nodrošinātu iedzīvotājiem netraucētu piekļuvi tiešsaistes darbībām un lai uzņēmumi attīstītu savu darbību godīgas konkurences apstākļos. Atzinīgi vērtējama arī “pārstrādāšanas” metode, kas ir ļoti piemērots instruments saistībā ar REFIT programmu, bet pauž nožēlu par to, ka Komisija to izmanto nepietiekami.

3.2.2.

EESK atzinīgi vērtē Komisijas veikto formālo labojumu sarežģītajā “pārstrādāšanā”, formas ziņā stingri ievērojot pieņemtos noteikumus. Komiteja vienīgi pauž nožēlu, ka Komisija nav vienlaicīgi publicējusi “tīro” versiju, kas būtu vieglāk uztverama, kā tas vairākkārt tika ierosināts.

3.2.3.

Komiteja kopumā piekrīt jaunajiem noteikumiem, kas iekļauti priekšlikumā par jaunu tiesību aktu, un veidam, kā šīs tiesību normas saskaņotas ar citām ES politikām, proti, gan konkrētā nozarē spēkā esošajiem noteikumiem, gan, piemēram, konkurences tiesību principiem un horizontālajiem tiesību aktiem patērētāju aizsardzības jomā.

3.2.4.

Tomēr EESK uzskata, ka risinājums, kas turklāt nav pilnībā pamatots, proti, tik vispārīga un plaša direktīva, kurā daudzi aspekti paliek valstu likumdošanas ziņā, varētu būt vienkāršāks un ar lielāku juridisko noteiktību, ja Komisija būtu izvēlējusies pamatregulu, ko tieši, tūlītēji un vienveidīgi piemēro visās dalībvalstīs, kā to ierosinājusi Komisija, un kurā būtu paredzētas īpašas direktīvas konkrētās jomās, paredzot tām dažādas saskaņošanas pakāpes atkarībā no tirgus apstākļiem un to iezīmēm. Ņemot vērā laiku, kas vajadzīgs, lai to pieņemtu (vismaz 18 mēneši), transponētu (vismaz divi gadi) un īstenotu, jaunā kārtība faktiski stāsies spēkā ne ātrāk kā 2021./2022. gadā.

3.2.5.

Turklāt izskatāmā priekšlikuma vājais punkts, kaut arī likumdošanas grafika dēļ tas ir saprotams, ir tas, ka tajā nav ņemta vērā direktīva par privātumu, kuras priekšlikums publicēts 2017. gada 10. janvārī (COM(2017) 10 final) un kuras temats ir viens no galvenajiem un nozīmīgākajiem šīs paketes jautājumiem. Tādējādi priekšlikumā trūkst viena no galvenajiem pīlāriem, kas garantē tīkla lietotāju svarīgāko interešu ievērošanu, atliekot uz tālu nākotni pašreizējā regulējuma saskaņošanu ar gaidāmo privātuma instrumentu, un tas ļoti apgrūtinās visu pasākumu transponēšanu un īstenošanu.

3.2.6.

Priekšlikums neattiecas arī uz Eiropas Parlamenta un Padomes regulu par viesabonēšanu publiskajos mobilo sakaru tīklos Savienībā (5) un dažiem aspektiem Komisijas paziņojumā “Radiofrekvenču spektra resursu koplietošanas veicināšana iekšējā tirgū”, bet minētos dokumentus vajadzēja iekļaut šajā kodeksā (6).

3.2.7.

Visbeidzot ir skaidrs, ka šis priekšlikums neatbilst ne Padomes vēlmei izveidot “Eiropas Elektronisko sakaru pakalpojumu lietotāju tiesību kodeksu”, kura mērķis ir “panākt, lai ES līmenī būtu pieejams vienkāršs un ērts rīks, kurā būtu apkopotas visas elektroniskās saziņas pakalpojumu lietotāju tiesības IKT (informācijas un komunikāciju tehnoloģijas) un patērētāju aizsardzības jomā” (7), ne arī Digitālajā programmā Eiropai izklāstītajai iecerei “līdz 2011. gadam izdot ES tiešsaistes tiesību kodeksu, kurā skaidrā un pieejamā veidā būs apkopotas tiesības, kas digitālo pakalpojumu lietotājiem ir Eiropas Savienībā” (8).

4.3.1.

Attiecībā uz mērķu īstenošanu EESK norāda uz problēmu, kas saistīta ar sadarbību starp valstu reglamentējošam iestādēm un citām kompetentajām iestādēm, kā arī starp dalībvalstīm un BEREC, lai gan Komiteja priekšroku dod “modelim”, kas orientēts citā virzienā, kā norādīts Komitejas atzinumā par BEREC jauno statusu.

4.3.2.

Šajā sakarā ir īpaši svarīgi uzsvērt 3. panta 2. punktā definēto valstu regulatīvo iestāžu un citu kompetento iestāžu, kā arī BEREC pienākumu pārdefinēšanu.

4.3.3.

Svarīgi ir arī tas, lai ar Komisijas Lēmumu 2002/622/EK izveidotajā Radiofrekvenču spektra politikas grupā dalībvalstis sadarbotos savā starpā un ar Komisiju, un pēc to pieprasījuma ar Eiropas Parlamentu un Padomi nolūkā atbalstīt stratēģisko plānošanu un politiku koordinēšanu saistībā ar radiofrekvenču spektru Savienībā.

4.4.1.

Tā kā šajā atzinumā nav iespējams analizēt visus attiecīgos noteikumus, EESK vēlas pievērsties dažiem jautājumiem, kuri, pēc Komitejas domām, ir sabiedrībai ļoti nozīmīgi.

4.4.2.1.

EESK ir gandarīta, ka piekļuves noteikumi nav būtiski mainīti, un atbalsta Komisiju tās centienos vienkāršot procedūras un veicināt vispārēju savienojamību ar ļoti lielu jaudu, kas ir nozares tiesiskā regulējuma galvenais mērķis līdztekus konkurences veicināšanai, iekšējā tirgus izveidei un patērētāju tiesību aizsardzībai.

4.4.2.2.

EESK atbalsta konkrētas izmaiņas tirgus regulējumā, kurās paredzēts pieprasīt regulatoriem izstrādāt ieguldījumu plānus un ļaut valsts iestādēm meklēt ieguldītājus teritorijās, kurās pārklājums nav pietiekams. Tas varētu palielināt tīkla paplašināšanas plānu pārredzamību, nodrošinātu ieguldītājiem lielāku prognozējamību un regulatoriem lielāku iespēju tirgus analīzē ņemt vērā ģeogrāfiskās īpatnības.

4.4.2.3.

Komiteja atbalsta Komisijas veiktās izmaiņas tirgus analīzes procedūrās un pašreizējās paraugprakses kodifikāciju ar mērķi panākt, lai piekļuves prasības tiktu izvirzītas tikai gadījumos un brīžos, kad tās ir vajadzīgas, lai novērstu mazumtirdzniecības tirgus nepilnības un garantētu galalietotājiem rezultātus, vienlaikus nodrošinot to konkurētspēju. Tomēr EESK uzskata, ka tirgus analīzei noteiktā trīs gadu perioda aizstāšana ar piecu gadu periodu nav pamatota.

4.4.2.4.

Visbeidzot EESK piekrīt idejai, ka uz infrastruktūru balstīta konkurence ir viens no efektīvākajiem veidiem, kā nodrošināt jaunu vai labāku interneta pieslēgumu teritorijās, kur iedzīvotāju blīvums dod iespēju ierīkot vairāk nekā vienu tīklu.

4.4.3.1.

Lai gan ES bija pirmā, kas attīstīja 4G bezvadu tehnoloģijas, to ieviešana salīdzinājumā ar citiem reģioniem kavējas. Spektra sadalījums un pārvaldība principā ir dalībvalstu kompetencē. Šis faktors parasti tika norādīts kā viens no iemesliem tirgu sadrumstalotībai, kam bija tieša negatīva ietekme uz bezvadu tīkla pārklājumu un izplatību visā Eiropā. Ja to neizdosies novērst, tas var apdraudēt 5G pakalpojumu sekmīgu ieviešanu Eiropā un jaunu inovatīvu pakalpojumu izvēršanu.

4.4.3.2.

Tāpēc priekšlikuma mērķis ir noteikt kopējus noteikumus, piemēram, licences minimālo termiņu, lai nodrošinātu ieguldījumu amortizāciju un lielāku rīcības brīvību radiofrekvenču tirdzniecībā, regulatīvo pasākumu saskaņotību un objektivitāti (rezerve, konkursa procedūras kārtība, maksimālās cenas, frekvences bloki un radiofrekvenču ārkārtas rezerves). Priekšlikumā paredzēta arī salīdzinoša izvērtēšana starp valstu regulatoriem, lai nodrošinātu saskaņotu sadales praksi BEREC ietvaros. Savukārt uzņēmumiem ir jāuzņemas saistības efektīvi izmantot tiem piešķirto spektru.

4.4.3.3.

EESK atbalsta šo jauno pieeju. Papildus tam, ka tiek paātrināts spektra sadalījuma process elektronisko sakaru jomā, paredzot konkrētus termiņus spektra pieejamībai tirgū, priekšlikums nodrošina ieguldītājiem, kas līdzekļus iegulda nākamās paaudzes bezvadu platjoslā, lielāku prognozējamību un saskaņotību saistībā ar turpmākajām licencēšanas sistēmām un galvenajiem nosacījumiem par spektra tiesību piešķiršanu vai atjaunošanu valstīm.

4.4.3.4.

Visbeidzot EESK pauž gandarījumu par spektra koplietošanas vienkāršošanu 5G tīklos un galalietotāju plašāku piekļuvi Wi-Fi pamatpieslēgumam. Spektra koplietošana, balstoties uz vispārēju atļauju vai individuālām lietošanas tiesībām, var nodrošināt arvien intensīvāku un efektīvāku šā ierobežotā resursa izmantošanu. Radiofrekvenču spektra lietotājiem, kuri izmanto vispārējo atļauju, būs nodrošināta lielāka regulatīvā aizsardzība pret kaitīgiem traucējumiem, tādējādi novēršot šķēršļus Wi-Fi piekļuves punktu ierīkošanai un atvieglojot galalietotāju piekļuvi kopējiem bezvadu interneta savienojumiem.

4.4.4.1.

EESK visatturīgāk vērtē aspektus, kas saistīti ar “atjaunināto” universālā pakalpojuma režīmu un izmaiņām galalietotāju aizsardzības pakalpojumos un noteikumos. Universālais pakalpojums jau agrāk bija viens no aspektiem, ko EESK galvenokārt kritizēja iepriekšējos atzinumos.

4.4.4.2.

Jau sen par prioritāti izvirzīta šā pakalpojuma paplašināšana, iekļaujot tajā citus pakalpojumus, piemēram, mobilos pakalpojumus un piekļuvi ātrdarbīgam internetam. Aizbildinoties ar universāla pakalpojuma režīma iespējamo modernizāciju, faktiski ierosināts aizstāt pakalpojumus un no universālā pakalpojuma darbības jomas izslēgt virkni pienākumu, piemēram, saistībā ar taksofoniem, visaptverošiem tālruņa katalogiem un tālruņa uzziņu pakalpojumiem, tādējādi padarot neskaidru, kādu rezultātu Komisija vēlas panākt. EESK joprojām nav zināms, vai nozare ir pietiekami attīstīta, lai nodrošinātu, ka arī turpmāk šos pakalpojumus sniedz bez universālā pakalpojuma pienākumiem. 82. pantā noteiktais, ka dalībvalstis “var arī turpmāk nodrošināt to, ka ir pieejami vai pieejami par pieņemamu cenu citi pakalpojumi” ir ne tikai atkarīgs no nosacījuma “ja šādu pakalpojumu nepieciešamība ir pienācīgi pierādīta, ņemot vērā apstākļus valstī”, bet arī dod iespēju īstermiņā atteikties no šādiem pakalpojumiem to izmaksu dēļ.

4.4.4.3.

EESK nav skaidra definīcija “funkcionāla platjoslas interneta piekļuve”, jo tā varētu dot iespēju sastādīt nepilnīgu sarakstu ar tiešsaistē pieejamiem pakalpojumiem pretstatā neitrālam minimālas kvalitātes pieslēgumam un tādējādi turpmāk radīt diskriminējošu, galalietotājiem kaitējošu praksi.

4.4.4.4.

Dalībvalstīm 79. pantā noteikts pienākums nodrošināt, “ka visiem galalietotājiem to teritorijā par pieņemamu cenu, ņemot vērā konkrētos apstākļus valstī, ir piekļuve funkcionālas interneta piekļuves un balss sakaru pakalpojumiem par pieņemamu cenu to teritorijā noteiktajā kvalitātē, tostarp attiecīgs savienojums, vismaz fiksētā atrašanās vietā”, un “pieprasīt, lai uzņēmumi, kas nodrošina šādus pakalpojumus piedāvāt patērētājiem izvēles tarifu vai tarifu paketi, kas atšķiras no tiem, kas piedāvāti parastos komerciālos apstākļos”, piemērojot “kopīgus tarifus, tostarp ģeogrāfisko vidējo tarifu, visā tās teritorijā”.

Tomēr priekšlikuma 80. panta 4. un 5. punktā ir atsauce uz “palīdzību vai sociālo nodrošinājumu” vai valsts budžetu, izmantojot nodokļus, palīdzību “galalietotājiem ar zemiem ienākumiem vai īpašām sociālajām vajadzībām [..] nolūkā nodrošināt funkcionālas interneta piekļuves un balss sakaru pakalpojumu pieejamību par pieņemamu cenu vismaz fiksētā atrašanās vietā”, tādējādi atbrīvojot pakalpojumu sniedzējus no šādiem pienākumiem.

4.4.4.5.

Turklāt, ja valsts regulatīvās iestādes konstatē, ka kādam uzņēmumam radies pārmērīgs slogs, visa sabiedrisko pakalpojumu finansēšanas sistēma var vienīgi “ieviest mehānismu, lai kompensētu šim uzņēmumam noteiktās neto izmaksas saskaņā ar pārskatāmiem noteikumiem no valsts finansējuma”. Tas nozīmē, ka sabiedrisko pakalpojumu izmaksas atkal būs jāsedz ar nodokļu starpniecību no valsts budžeta, jo īpaši tad, ja nerentablās teritorijās nav sabiedrībai paredzēto pakalpojumu sniedzēju. Iespēja sadalīt izmaksas, kas iepriekš bija paredzēta atceltās direktīvas 13. pantā, ir svītrota (šajā pantā noteikts: b) “sadalīt universālā pakalpojuma saistību neto izmaksas starp elektronisko komunikāciju tīklu un pakalpojumu sniedzējiem”).

4.4.5.1.

Komitejas skatījumā problemātiskākais punkts ir jaunais virsraksts, kas saistīts ar galalietotāju tiesībām, jo pieņemtajos risinājumos priekšlikumā nav ņemti vērā Komitejas atzinumi par šo tematu, piemēram, maksimālās saskaņošanas iespēja atbilstīgi priekšlikuma 94. pantam. EESK vienmēr ir paudusi nostāju, ka patērētāju tiesību jomās ir svarīgi pieņemt minimālās saskaņošanas direktīvas, vai arī regulas, kas nodrošina visaugstāko patērētāju aizsardzības līmeni.

4.4.5.2.

Mēs uzskatām, ka nebūtu pieņemami atcelt atsevišķus tiesību aktos noteikto pienākumus vai ierobežot iepriekš noteiktās tiesības vai garantijas, aizbildinoties ar to, ka tās vairs nav vajadzīgas vai ka tās ietvertas vispārējās patēriņa tiesībās. Tas attiecas, piemēram, uz to, ka ir atceltas valstu regulatoriem piešķirtās pilnvaras tieši noteikt mazumtirdzniecības cenu regulēšanu operatoriem ar būtisku ietekmi tirgū (BIT operatoriem), vai arī atcelti daži noteikumi saistībā ar līgumiem, pārredzamību, vienlīdzīgu piekļuvi lietotājiem ar invaliditāti, uzziņu dienestu pakalpojumiem un ciparu televīzijas aprīkojuma savietojamību (95.–98. pants, 103.–105. pants).

4.4.5.3.

Komisijas priekšlikumā nav arī atzīta nepieciešamība labāk reglamentēt atsevišķus gadījumus, kas līgumos ar lietotājiem tiek uzskatīti par negodīgu praksi, piemēram, maksimālais līguma termiņš, līguma izbeigšana, līguma atjaunošana komplektēta piedāvājuma gadījumā, sankciju neesamība, kas galalietotājam nodrošinātu efektīvu piegādātāja maiņas procedūru. Tas attiecas arī uz saglabāto pienākumu izmaksāt galalietotājam kompensāciju, proti, “subsidētās iekārtas, kas tika piedāvāta komplektā ar līgumu, pro rata temporis vērtību līguma noslēgšanas brīdī un pro rata temporis atlīdzinājumu par visām citām reklāmas kampaņas piedāvājuma priekšrocībām, kas kā tādas tika norādītas līguma noslēgšanas brīdī”.

4.4.5.4.

Vienlaikus EESK atzinīgi vērtē vairākus jaunus noteikumus, piemēram, labāka līgumu lasāmība, izmantojot saīsināto formu, kurā norādīts līguma būtiskās informācijas kopsavilkums, patēriņa kontroles instrumentu nodrošināšana, uzlaboti noteikumi attiecībā uz cenas un kvalitātes salīdzināšanas rīku un noteikumi, kas aizliedz diskrimināciju pēc pilsonības vai dzīvesvietas valsts.

4.5.1.

Attiecībā uz regulatīvo iestāžu un citu kompetento iestāžu pilnvarām ļoti noderīga ir pašreizējā 5. panta 1. punkta pārformulēšana.

4.5.2.

Konkrētāk, saistība ar valstu regulatīvo iestāžu un citu kompetento iestāžu neatkarību, 7.–9. pantā noteiktas īpašas garantijas, kas piešķirtas atlases, pilnvaru termiņa ierobežošanas, pārvaldības autonomijas un attiecīgo vadības struktūru locekļu atsaukšanas jomā.

4.6.1.

Īpaši svarīgi ir tas, ka priekšlikumā paredzēts nodrošināt pārredzamas, nediskriminējošas, ātras, taisnīgas, vienkāršas un lētas ārpustiesas strīdu izšķiršanas procedūras, lai izšķirtu ar direktīvas piemērošanu saistītos neatrisinātos strīdus starp patērētājiem un uzņēmumiem, kas sniedz publiski pieejamus elektronisko sakaru pakalpojumus, izņemot numurneatkarīgus starppersonu sakaru pakalpojumus, saistībā ar līguma nosacījumiem un/vai tādu līgumu izpildi, kuros paredzēta šādu tīklu un/vai pakalpojumu nodrošināšana.

4.6.2.

Šķiet, ka vēl svarīgāk ir tas, ka dalībvalstīm dota iespēja paplašināt arī citu galalietotāju, tostarp mikrouzņēmumu un mazo uzņēmumu, piekļuvi šādām procedūrām.

4.6.3.

Taču pārrobežu strīdu gadījumā priekšlikumā ierosināts risinājums, kuram trūkst ES līmenī ieviestu mehānismu šāda veida strīdu atrisināšanai un kurā paredzēts sarežģīts procedūru pineklis ar šaubīgiem rezultātiem gan attiecībā uz efektivitāti, gan reālo garantiju savlaicīgi panākt pienācīgu interešu līdzsvarotību, un kas galu galā vienmēr nonāk līdz tiesvedībai.