28.12.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 487/99

1.1.

Ņemot vērā attiecīgo secīgo rīcības plānu īstenošanas pašreizējo tempu daudzās dalībvalstīs, šķiet, nebūs iespējams sasniegt ES mērķi – līdz 2020. gadam ieviest e-pārvaldi, kas sniedz lietotājiem draudzīgus, personalizētus digitālos pakalpojumus bez robežām.

1.2.

EESK atbalsta trešā ES rīcības plāna (2016.–2020. gadam) priekšlikumus, kuru mērķis ir paātrināt efektīvas, sadarbspējīgas un visiem pieejamas e-pārvaldes ieviešanu.

1.3.

E-pārvalde darbosies tikai tad, ja tiks izpildīti pārējie priekšnoteikumi, piemēram, nodrošināt efektīvi funkcionējošu elektronisko tīklu un digitālos pakalpojumus, vispārēju piekļuvi par pieņemamu cenu un atbilstīgu digitālo apmācību lietotājiem visos līmeņos un visās vecuma grupās. Pat ja vidējā vai ilgtermiņā e-pārvaldei būtu jākļūst par standarta saziņas līdzekli, tomēr iedzīvotājiem, kuri to vēlas, saziņā ar publiskās pārvaldes iestādēm arī turpmāk ir jādod iespēja izmantot tradicionālos līdzekļus (sūtījumi pa pastu, personīgi kontakti, tālrunis).

1.4.

Runājot par e-pārvaldes pakalpojumu lietotāju tiesībām, t. sk. tādās jomās kā piekļuve un nediskriminācija, vārda un informācijas brīvība, privātuma un personas datu aizsardzība, izglītība un vispārīgas zināšanas no mācībām skolā līdz pat mūžizglītībai, tiesiskās aizsardzības līdzekļi utt., EESK ierosina Komisijai vienā portālā apkopot visas lietotāju tiesības e-pārvaldes jomā.

1.5.

EESK atbalsta septiņus principus, kas ir Komisijas priekšlikuma pamatā, bet uzskata, ka dažus no tiem varēs īstenot tikai tad, ja tiks atrisinātas ar tiem saistītās juridiskās un tehnoloģiskās problēmas.

1.6.

Attiecībā uz “vienreizējas iesniegšanas” principu, kas paredz, ka privātpersonām un uzņēmumiem viena un tā pati informācija pārvaldes iestādēm būtu jāsniedz tikai vienreiz, EESK konstatē, ka joprojām nav atrisinātas juridiskas un organizatoriskas problēmas, un aicina Komisiju sākt izmēģinājuma projektu šajā jomā. Komiteja arī ierosina paredzēt principu “pieeja visiem pārvaldes līmeņiem kopumā”, t. i., dažādu publisko iestāžu sadarbību, kas pārsniedz to kompetences jomas, lai prasītājs saņemtu integrētu atbildi no vienas vienīgas iestādes.

1.7.

EESK pauž nožēlu arī par to, ka izvēlēto principu vidū nav “nepārmantošanas” principa, kas paredz datorsistēmu un informācijas tehnoloģiju atjaunināšanu publiskās pārvaldes iestādēs, lai tās vienmēr atbilstu tehnoloģiju attīstībai.

1.8.

Komiteja īpaši uzsver, ka saistībā ar principu “atvērtība un pārredzamība” ir skaidri jānosaka, ka iedzīvotāji un uzņēmumi ir tiesīgi kontrolēt savu personas datu pārsūtīšanu citām valsts pārvaldes iestādēm un attiecīgajā gadījumā prasīt, lai tie tiktu dzēsti (tiesības tikt aizmirstam) saskaņā ar atbilstīgajiem tiesību aktiem un procedūrām, un aicina iesniegt priekšlikumu par drošu Eiropas sistēmu dokumentu arhivēšanai un apmaiņai tiešsaistē.

1.9.

Tā kā daudziem iedzīvotājiem vajadzēs iepazīt jauno e-pārvaldes rīku, komiteja uzskata, ka dalībvalstīm un to vietējām un reģionālajām pašvaldībām būtu jānodrošina iedzīvotājiem digitālo prasmju apguve un jāaicina tās ar ES līdzfinansējumu izveidot digitālā atbalsta dienestu vai nodrošināt palīdzību vietējā līmenī. Tas attiecas arī uz publiskās pārvaldes iestāžu darbiniekiem, kuri iesaistīti profesionālajā tālākizglītībā.

1.10.

EESK pauž dziļu nožēlu, ka rīcības plānā pilnīgi nekas nav teikts par e-pārvaldes sociālo ietekmi un sekām, par ietekmi uz nodarbinātību saistībā ar darbvietu likvidēšanu un daudzām vakancēm, kuras nevar aizpildīt, jo trūkst kandidātu ar nepieciešamajām profesionālajām digitālajām prasmēm. Pārvietojot darbvietas, kas atbrīvojušās līdz ar publiskās pārvaldes pāreju uz e-pārvaldi, darbinieki, kuru amata vietas ir likvidētas, būtu jānodarbina digitālā atbalsta dienestā vai jāpārorientē uz piemērotu profesionālo pienākumu veikšanu.

2.1.

ES e-pārvaldes rīcības plāna 2011.–2015. gadam (IKT izmantošana viedas, noturīgas un novatoriskas pārvaldes veicināšanā) (1) termiņš beidzās 2015. gada decembrī.

2.2.

Tomēr e-pārvalde joprojām ir viens no digitalizācijas programmas vērienīgākajiem projektiem un viena no galvenajām iniciatīvām Eiropas Savienības un dalībvalstu līmenī, kas nepieciešamas, lai pabeigtu digitālā vienotā tirgus izveidi.

2.3.

Vairākas iniciatīvas, kas bija paredzētas rīcības plānā, kuram beidzās termiņš, daudzās dalībvalstīs vēl nav pienācīgi īstenotas, tāpēc tās jāiekļauj arī jaunajā e-pārvaldes rīcības plānā 2016.–2020. gadam.

2.4.

Publiskajām pārvaldes iestādēm būs jāuzlabo e-pakalpojumu izstrāde, lielāku uzmanību pievēršot lietotāju vajadzībām, lai nodrošinātu e-pārvaldes pakalpojumu efektīvu un lietderīgu darbību pāri valstu robežām.

3.1.

Jaunajam rīcības plānam, kurā uzsvars likts uz digitālo pārmaiņu paātrināšanu, vajadzētu kalpot par veicinātāju un nodrošināt publiskā sektora modernizācijai e-pārvaldes jomā paredzēto darbību un resursu koordināciju.

3.2.

Tajā ietvertas 20 darbības, kuras nebūt nav nemaināmas un kuras varēs papildināt ar citiem Komisijas vai ieinteresēto pušu ierosinātajiem pasākumiem, ņemot vērā norises strauji mainīgajā vidē.

3.3.

Uzsākot jaunajā rīcības plānā paredzēto iniciatīvu īstenošanu, būs jāievēro šādi pamatprincipi:

4.1.

EESK atbalsta Komisijas centienus paātrināt e-pārvaldes pakalpojumu attīstīšanu un ieviešanu. Kopš pirmā e-pārvaldes rīcības plāna pieņemšanas 2006. gadā dalībvalstis ir apņēmušās veicināt efektīvus, lietderīgus, sadarbspējīgus un vispārēji pieejamus e-pārvaldes pakalpojumus, tostarp pārrobežu tiešsaistes pakalpojumus. Šī apņemšanās ir apstiprināta digitālā vienotā tirgus stratēģijā 2020. gadam.

4.2.

Tomēr jākonstatē, ka, neraugoties uz zināmu progresu, par ko liecina novērtējumi par rīcības plānu 2011.–2015. gadam, un pieejamiem būtiskiem ES finanšu resursiem, ko dalībvalstis izmanto pavisam maz, lietotāji joprojām saskaras ar lielāku vai mazāku sadrumstalotību dalībvalstu publiskās pārvaldes iestāžu modernizācijā un nepietiekamu pārrobežu tiešsaistes pakalpojumu piedāvājumu. EESK vēlas noskaidrot, kādu iemeslu dēļ tik maz tiek izmantoti pieejamie ES līdzekļi, un aicina Komisiju veikt šā jautājuma analīzi, novērst iespējamos šķēršļus un mudināt dalībvalstis šos līdzekļus izmantot efektīvi un lietderīgi, tostarp e-pārvaldes vajadzībām.

4.3.

E-pārvalde ir viens no digitālā vienotā tirgus stratēģijas galvenajiem elementiem. Tomēr arī citi būtiski elementi, kuri nav apskatīti izskatāmajā paziņojumā, ir priekšnoteikums e-pārvaldes ieviešanai. Tas nozīmē, ka progresīviem digitāliem tīkliem un pakalpojumiem ir jābūt pieejamiem visu vecumu iedzīvotājiem un uzņēmumiem, nodrošinot vispārēju piekļuvi par pieņemamu cenu un neatkarīgi no ģeogrāfiskās atrašanās vietas un finansiālā stāvokļa un, ja nepieciešams, jānodrošina arī palīdzība un apmācība vajadzīgo prasmju apguvei, lai varētu efektīvi un atbildīgi izmantot digitālās lietotnes.

4.4.

Būtisks elements ir arī e-pārvaldes pakalpojumu lietotāju tiesības, kuras, pirmkārt, saistītas ar interneta lietotāju cilvēktiesībām un pamatbrīvībām, tostarp piekļuves tiesībām, nediskrimināciju, vārda un informācijas brīvību, privātuma un personas datu aizsardzību, izglītību un vispārīgām zināšanām no mācībām skolā līdz pat mūžizglītībai, tiesiskās aizsardzības līdzekļiem utt. To papildina īpašas tiesības, kas ir tieši saistītas ar e-pārvaldi. Ņemot vērā uz e-pārvaldes lietotājiem attiecināmo tiesību dažādos avotus, EESK ierosina Komisijai apkopot vienā interneta vietnē visas e-pārvaldes lietotāju tiesības.

4.5.

Tā kā lietotājiem bieži vien ir grūti atrast vajadzīgo elektronisko informāciju un palīdzību, Komisija ierosina ES un valstu līmenī izveidot vienotu digitālo kontaktpunktu/portālu. Šādi vienoti portāli jau darbojas lielākajā daļā dalībvalstu un reģionālo un vietējo pašvaldību. EESK atbalsta šādu portālu izveidi piekļuvei centrālajai valsts, reģionālai vai vietējai publiskās pārvaldes iestādei, lai tieši pārmaršrutētu lietotājus uz kompetentajām struktūrām, kuras izskatīs viņu pieprasījumus vai vēlmes.

4.6.

Rīcības plāna 2016.–2020. gadam pamatā ir septiņi principi, un vairākums no tiem jau bija izmantoti iepriekšējos rīcības plānos. EESK kopumā atbalsta šos principus, tomēr vēlas zināt, kā tos īstenot, ja iepriekš nav atrisinātas visas saistītās juridiskās (personas datu pārvaldība un privātuma aizsardzība atklātas pārvaldes apstākļos) un tehnoloģiskās problēmas (pamattehnoloģijas un rūpnieciskās tehnoloģijas, pakalpojumu pāreja uz digitālajiem kanāliem).

4.7.

Jaunajā rīcības plānā galvenā uzmanība pievērsta valsts pārvaldes iestāžu rīcībā esošo datu sadarbspējai un atkārtotai izmantošanai, taču ir zināms, ka patlaban publiskās pārvaldes iestāžu iegūtie dati tiek izmantoti tikai vienu reizi vai ļoti ierobežoti. “Vienreizējas iesniegšanas” princips paredz, ka lietotājiem, atkārtoti sazinoties ar pārvaldes iestādi, vairs nebūs otrreiz jāiesniedz viņu pašreizējie dati, jo pārvaldes iestāde šos datus varēs nodot citām iestādēm, protams, ievērojot personas datu un privātuma aizsardzību. Saskaņā ar šo principu visiem uzņēmējdarbības reģistriem Eiropas Savienībā vajadzētu būt savstarpēji savienotiem, dažādām valstu un pārrobežu sistēmām būtu jāsadarbojas un pārvaldes iestādēm vairs nebūtu vairākkārt jāpieprasa informācija, kura tām jau ir pieejama. Pat ja e-pārvaldes jomā joprojām piemēro datu aizsardzības noteikumus, EESK uzskata, ka ir jānodrošina tiesiskuma kontroles un pilsoņu drošības un brīvības līdzsvarotība.

4.8.

Jaunā Komisijas pieeja ļaus pielāgoties strauji mainīgajai videi. Taču EESK norāda, ka septiņu izvēlēto principu vidū nav iekļauts “nepārmantošanas” princips, kas paredz publiskās pārvaldes informācijas sistēmu un tehnoloģiju atjaunināšanu, lai tās vienmēr atbilstu tehnoloģiju attīstībai, jo Komisija šā principa iespējamas ieviešanas nolūkā ir iecerējusi to izmēģināt.

4.9.

Komisija norādījusi, ka tā vēlas īpašu uzmanību pievērst iedzīvotāju iesaistīšanai digitālo publisko pakalpojumu izstrādē, un saskaņā ar atklātības un pārredzamības principu aicina publiskās pārvaldes iestādes veidot dialogu ar iedzīvotājiem, uzņēmumiem, sociālo partneru un patērētāju pārstāvjiem, pētniekiem un bezpeļņas organizācijām par pakalpojumu izstrādi un sniegšanu.

4.10.

Tādējādi iedzīvotāji varēs ierosināt priekšlikumus un tieši iesniegt Komisijai un dalībvalstīm savus konkrētos pieprasījumus, izmantojot “sadarbības platformu”, kas nodrošinās iedzīvotāju un iestāžu saziņu tīklā un palīdzēs noskaidrot līdzīgas problēmas dažādās valstīs, kā arī iestāžu labas prakses piemērus un risinājumus īstenošanas jomā. EESK atbalsta šādu iniciatīvu, kas ļaus ikvienam informēt valsts, reģionālās vai vietējās iestādes par problēmām savā tuvumā.

4.11.

Atklātības un pārredzamības princips paredz, ka publiskās pārvaldes iestādes apmainās ar informāciju un datiem un nodrošina, ka iedzīvotāji un uzņēmumi var piekļūt saviem datiem, tos pārbaudīt un labot. Runājot par personas datiem, EESK īpaši uzsver, ka ir skaidri jānosaka iedzīvotāju un uzņēmumu tiesības kontrolēt viņu datu nosūtīšanu citām valsts pārvaldes iestādēm un vajadzībās gadījumā prasīt, lai viņu personas dati tiktu dzēsti (tiesības būt aizmirstam) saskaņā ar attiecīgajiem tiesību aktiem un procedūrām.

4.12.

EESK uzskata, ka šajā nolūkā un lai nepieļautu jaunus nesavienojamības gadījumus, Komisijai būtu jāiesniedz priekšlikums par drošu Eiropas sistēmu dokumentu arhivēšanai un apmaiņai tiešsaistē.

4.13.

Rīcības plānā nav minēts princips “pieeja visiem pārvaldes līmeņiem kopumā”, t. i., dažādu publisko iestāžu sadarbība, kas pārsniedz to kompetences jomu, lai prasītājs saņemtu vispusīgu atbildi no vienas vienīgas iestādes.

4.14.

EESK prasa Komisijai paātrināt “vienotu kontaktpunktu” izveidi saistībā ar e-tiesiskumu, jūras transportu un citiem transporta veidiem. Ja iespējams, jaunajā stratēģijā pašreizējie ES portāli (piemēram, e-tiesiskums, SOLVIT , “Tava Eiropa” u. c.) būtu jāapvieno vienotā portālā, un nākamajā posmā jāapvieno arī valstu portāli, lai atvieglotu visa veida administratīvās procedūras.

4.15.

EESK atbalsta ideju, ka tiešsaistes pakalpojumu izvēršanas nolūkā dalībvalstīm un to reģionālajām un vietējām pašvaldībām turpmāk jāpievēršas šiem portāliem, taču uzsver, ka tiem arī turpmāk jābūt par papildinājumu fiziskiem apkalpošanas punktiem un tradicionālajiem saziņas līdzekļiem (sūtījumi pa pastu, saziņa klātienē kontaktpunktā vai pa tālruni).

4.16.

Lai noteiktu, kurās valstīs ir visattīstītākā e-pārvalde, Apvienoto Nāciju Organizācija izmanto attīstības indeksu, kas ietver trīs kritērijus: e-pakalpojumi iedzīvotājiem, telesakaru infrastruktūra un cilvēkkapitāls. Jākonstatē, ka rīcības plānā pilnīgi nekas nav teikts par e-pārvaldes sociālo ietekmi un sekām, ne arī par ietekmi uz nodarbinātību saistībā ar darbvietu likvidēšanu un daudzām vakancēm, kuras nevar aizpildīt, jo trūkst kandidātu ar nepieciešamajām profesionālajām digitālajām prasmēm.

4.17.

Automātisks e-pakalpojumu piedāvājums nenozīmē, ka nebūs jāturpina digitālās plaisas mazināšana.

4.18.

Joprojām vērojama būtiska atšķirība starp e-pārvaldes pakalpojumu piedāvājumu un to, cik lielā mērā lietotāji šos pakalpojumus izmanto un atbalsta. Lietotāju atturīgā attieksme pret tiešsaistes pakalpojumu izmantošanu nereti ir saistīta ar digitālo prasmju trūkumu. Daudziem iedzīvotajiem ir jāapgūst jaunais e-pārvaldes rīks, un viņiem ir nepieciešams “digitālā atbalsta dienests” vai “palīdzība vietējā līmenī”. Tas attiecas arī uz publiskās pārvaldes iestāžu darbiniekiem, kuri iesaistīti profesionālajā tālākizglītībā.

4.19.

Komiteja uzskata, ka dalībvalstis un to vietējās un reģionālās pašvaldības būtu jāaicina izveidot šādu digitālā atbalsta dienestu iedzīvotājiem, izmantojot ES līdzfinansējumu. Pārvietojot darbvietas, kas atbrīvojušās līdz ar publiskās pārvaldes pāreju uz e-pārvaldi, darbinieki, kuru amata vietas ir likvidētas, būtu jānodarbina digitālā atbalsta dienestā vai jāpārorientē uz piemērotu profesionālo pienākumu veikšanu.