20.7.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 264/98

Ziņotājs:

Cillian LOHAN

1.1.

EESK pauž cerību, ka Komisijas centieni veicināt pāreju uz aprites ekonomiku būs pirmais solis, lai panāktu radikālas pārmaiņas uzvedībā un praksē. Komiteja atgādina savus iebildumus pret iepriekšējā, 2014. gadā publicētā aprites ekonomikas dokumentu kopuma atsaukšanu.

1.2.

EESK atzinīgi vērtē arī to, ka Komisija ir ņēmusi vērā dažus tās ieteikumus par 2014. gada dokumentu kopumu (īpašu uzmanību pievēršot produkta dzīves cikla iepriekšējam posmam). Izskatāmā dokumentu kopuma mērķi tomēr varētu būt vērienīgāki. 2014. gada dokumentu kopumā iekļautie mērķi paredzēja lielākus ekonomikas un vides ieguvumus (1). EESK iesaka atjaunot 2014. gada dokumentu kopumā par atkritumu pārstrādi izvirzītos mērķus un nodrošināt, ka tos var rentabli sasniegt. Kopumā šķiet, ka jaunā dokumentu kopuma tvērums jeb mērķi salīdzinājumā ar iepriekšējo dokumentu kopumu vairs neattaisno 18 mēnešu kavēšanos.

1.3.

Aprites ekonomikas politikai būtu jānodrošina, ka cikli ir ilgstoši, nelieli, vietēji un tīri. Attiecībā uz konkrētām rūpnieciskām darbībām aprites loks var būt liels.

1.4.

Komisijas priekšlikumos nav pievērsta pietiekama uzmanība sociālajiem un ar nodarbinātību saistītajiem ieguvumiem un riskiem pārejā uz aprites ekonomiku (2). Komisija neparedz vajadzīgo pielāgošanos, izmantojot darbaspēka apmācību un izglītību. Jāapzina vismazāk aizsargātās nozares un darba ņēmēji, lai to vajadzībām varētu izveidot visaptverošas atbalsta struktūras.

1.5.

EESK atzinīgi vērtē to, ka iekļauta obligāta prasība sniegt ziņojumus par atbilstīgu ekonomikas instrumentu izmantošanu nolūkā veicināt atkritumu samazināšanas mērķu sasniegšanu, bet tas būtu jāpiemēro plašākā kontekstā. Vajadzētu spēcīgāk un sistēmiskāk izmantot ekonomikas instrumentus pārejas virzīšanai.

1.6.

Komiteja ir gatava izpētīt iespēju izveidot atvērtu Eiropas Aprites ekonomikas platformu, kura darbotos tās aizgādībā un apvienotu ieinteresētās personas un pilsonisko sabiedrību no publiskā, daļēji publiskā un privātā sektora, kas darbojas resursu efektīvas izmantošanas jomā. Šāda platforma sniegtu iespējas paraugprakses piemēru un informācijas apmaiņai.

1.7.

Būtiska nozīme pārejā uz aprites ekonomiku būs izglītībai visās tās formās un visos līmeņos. Šajā procesā jāietver apmācības vajadzību apzināšana tiem darbiniekiem, kam nekavējoties jāpiedalās pārmaiņās, kā arī ilgtermiņa rīcība nākamo paaudžu izglītošanai.

1.8.

Uzņēmējiem jāgūst labums no pārejas uz aprites ekonomiku. Pasākumi MVU atbalstam ir apzināti dokumentā NAT/652 (3). Piekļuve finansējumam būs svarīgs jautājums MVU un uzņēmējiem, kuri gribēs izmantot iespējas, ko sniedz aprites ekonomika.

1.9.

Paredzamajā Ekodizaina direktīvas pārskatīšanā jāņem vērā produkta pilns dzīves cikls, tostarp tā ilgizturība, labošanas iespējas, rezerves daļu pieejamība/cena un ražotāja informācijas par remontu un apkopi beznosacījumu sniegšana. EESK uzsver, ka visās ražošanas nozarēs jāpiemēro ekodizaina principi. Tas veicinātu produktu izejvielu un sastāvdaļu ekonomiski un tehniski dzīvotspējīgu reģenerāciju, ja šādu produktu lietošana tiktu pārtraukta. Šā punkta ilustrēšanai parasti izmanto piemēru par elektroniskajām precēm, īpaši mobilajiem telefoniem.

1.10.

Ir vajadzīga visaptverošāka marķēšana, ietverot produktu paredzamo darbmūžu. Nepietiek ar to, ka tiek pārbaudīta plānotās novecošanās esamības iespēja. EESK atkārtoti aicina politikas veidotājus apsvērt pilnīgu aizliegumu tādiem produktiem, kuru defekti ir apzināti ieprojektēti, lai saīsinātu ražojuma izmantošanas laiku (4).

1.11.

Izmaiņas uzvedībā vislabāk var panākt ar nepārprotamiem cenu signāliem, t. i., piedāvājot patērētājiem izdevīgas un konkurētspējīgas cenas. Produkti vai pakalpojumi, kuriem piemēro cirkularitātes principus, būtu skaidri jādiferencē pēc cenas, pamatojoties uz resursu pieejamību/nepietiekamību vai to, kā ir veidots produkts. Sākotnēji to var panākt, izmantojot ražotāja paplašinātas atbildības (RPA) shēmas un/vai “zaļo” nodokļu sistēmu. EESK uzsver, cik svarīgi ir pārbaudīt katra jauna pasākuma dzīvotspēju.

1.12.

EESK atzinīgi vērtē obligāto prasību ieviešanu attiecībā uz RPA shēmām; tomēr sīkāk jāprecizē dažādo ieinteresēto personu funkcijas un atbildība visā aprites ķēdē. Būtu jānosaka, ka RPA shēmas dalībvalstīm ir obligātas.

1.13.

Ir jāizveido atbalsta mehānismi, kas ļauj nabadzīgākiem cilvēkiem piekļūt kvalitatīvākām (un sākotnēji dārgākām) precēm un pakalpojumiem. Tā varētu būt valdības atbalstīta kreditēšanas shēma vai ražotāja atbalstīta finansēšanas shēma, kas ar zemākām likmēm tiek piemērota tikai produktiem ar noteiktu minimālo paredzamo darbmūžu un veidota tā, lai aptvertu visus cirkularitātes elementus.

1.14.

Efektīvi ir izrādījušies tādi īpaši politikas instrumenti kā iepakojuma depozīta sistēmas un integrētas apsaimniekošanas sistēmas, kas būtu jāuzskata par daļu no dokumentu kopuma. Samazināta PVN likme vai atbrīvojums no PVN pārstrādātiem produktiem, kā arī atkārtotas izmantošanas un labošanas darbībām var stimulēt uzņēmējus aktīvi darboties šajā jomā un piedāvāt patērētājiem produktus par konkurētspējīgu cenu, palīdzot veicināt vispārējas pārmaiņas uzvedībā. Subsīdijas būtu jānovirza uz atbalstu otrreizējo izejvielu izmantošanai un jāveicina ekodizaina principu piemērošana visās ražošanas nozarēs.

1.15.

Valdībām un to iestādēm būtu jāuzņemas vadošā loma, piemērojot zaļo publisko iepirkumu visām to kompetencē esošām produktu un pakalpojumu iegādēm. Visekoloģiskākā izvēle būtu jāizvēlas pēc noklusējuma, bet jebkurai citai iespējai būtu jāsniedz pamatojums.

1.16.

Cirkularitātes sasniegšanā izšķiroša nozīme ir atkritumu dalītai savākšanai. Atzinīgi ir vērtējama papildu saistošā prasība nekavējoties nodrošināt bioloģisko atkritumu atsevišķu savākšanu. Direktīvā noteiktā prasība būtu jāpastiprina attiecībā uz visu veidu atsevišķu savākšanu, lai tā kļūst obligāta, ja vien nav piešķirts kāds īpašs atbrīvojums gadījumā, ja to praksē nav iespējams realizēt.

1.17.

Pārtikas izšķērdēšanas samazināšanu var panākt tikai, nosakot posmus virzībā uz ilgtspējīgas attīstības 2. mērķa sasniegšanu. Pamatojoties uz jau paveikto darbu, pielikumā ar konkrētu termiņu būtu jāiekļauj mehānisms pārtikas zudumu un atkritumu kvantitatīvai noteikšanai (5).

1.18.

Aprites ekonomikas jēdzienus nevar veidot nošķirti. Ir vajadzīga tāda pārraudzības struktūra kā, piemēram, Eiropas resursefektivitātes platforma, kuras uzdevums būtu nodrošināt, ka Komisijas citas ierosinātās nozaru stratēģijas atbilst aprites ekonomikas principiem.

1.19.

Eiropas pusgada process konkrētai valstij adresētu ieteikumu veidā var tikt izmantots, lai nodrošinātu īstenošanu dalībvalstu līmenī un par prioritāti noteiktu pāreju uz aprites ekonomikas modeli.

2.1.

Eiropas Komisija 2015. gada 2. decembrī nāca klajā ar pārskatītu dokumentu kopumu attiecībā uz aprites ekonomiku. Priekšlikumos ir neleģislatīvā daļa, kurā iekļauts paziņojums “Noslēgt aprites loku – ES rīcības plāns pārejai uz aprites ekonomiku”, un iedaļa, kurā ierosināti vairāki grozījumi spēkā esošajos ES tiesību aktos attiecībā uz atkritumu apstrādi un pārstrādi.

2.2.

Ar jaunajiem priekšlikumiem aizstāj iepriekšējo dokumentu kopumu, ko Eiropas Komisija José Manuel Barroso vadībā izdeva 2014. gada jūlijā saskaņā ar stratēģijas “Eiropa 2020” pamatiniciatīvu “Resursu ziņā efektīva Eiropa”. Jaunajam dokumentu kopumam ir daži uzlabojumi, proti, tas ir vispusīgāks un aptver visus produkta dzīves cikla posmus, un ir dažas jomas, kurās izvirzītie mērķi ir mazāk vērienīgi. Pastāv risks, ka minētajā dokumentu kopumā galvenā uzmanība tiek pievērsta pārstrādei un tajā nav izvirzīti politikas instrumenti, kas atbilst vēlmei sasniegt jauno aprites ekonomikas modeli. Pārstrādes apjoma pieaugums nav tas pats, kas izteiktāka aprites ekonomika. Kopumā šķiet, ka jaunā dokumentu kopuma tvērums jeb mērķi salīdzinājumā ar iepriekšējo dokumentu kopumu vairs neattaisno 18 mēnešu kavēšanos.

3.1.

Pāreja no lineārās “iegūt–pārveidot–izmantot–izmest” ekonomikas uz aprites ekonomiku, kurā atkritumus var pārvērst resursos, ir izšķirīgi svarīgs uzdevums Eiropai. Tas padara ekonomiku ilgtspējīgāku un samazina tās negatīvo ietekmi uz vidi, uzlabojot resursu pārvaldību, samazinot ieguves apjomu un piesārņojumu; tas arī ļauj uzņēmumiem kļūt konkurētspējīgākiem, jo tiek uzlabota izejvielu pārvaldība, vienlaikus padarot ekonomiku mazāk atkarīgu no importētiem (potenciāli kritiski svarīgiem un retiem) materiāliem; tas arī sniedz jaunas saimnieciskās iespējas, nodrošina jaunus tirgus Eiropā un ārpus tās un ļauj radīt jaunas vietējās darbvietas.

3.2.

Tas, ka ir atzīta vajadzība pāriet uz aprites ekonomiku, ir apsveicami. Sarežģīts uzdevums ir panākt sistēmiskas pārmaiņas, lai pilnībā īstenotu daudzo saimniecisko un sociālo ieguvumu potenciālu. Aprites ekonomikas politikai būtu jāgādā, ka aprites loki ir ilgstoši, nelieli, vietēji un tīri. Tomēr aprites loku lielums var būt dažāds. Aprites ekonomikā izmantošana ir svarīgāka par īpašumtiesībām; šajā ziņā pozitīvu ieguldījumu varētu dot produktu apkalpošanas sistēmas un sadarbīgā patēriņa modeļi, ko EESK sīkāk iztirzās divos turpmākajos atzinumos. Aprites ekonomika nav vienkārši lineāra ekonomika, kurā atkritumus cenšas vēlreiz izmantot ražošanas procesā, bet gan tiekšanās pilnīgi pārkārtot ekonomiku, no jauna definējot galvenos atbildības un līdzdalības jēdzienus. Ieviešot šādas elementāras pārmaiņas, ir jāapzinās arī tas, kā esošais ekonomikas modelis saistās ar visu globālo sistēmu. Nevar gaidīt lielus panākumus, ja globālus jautājumus risina tikai reģionālā līmenī, tāpēc ir jāuzsāk starptautiska iniciatīva.

3.3.

Ir pastāvīgi jāanalizē, kāda ir pārejas uz aprites ekonomiku ietekme uz tautsaimniecību. Tā kā novecojusi uzņēmējdarbības prakse kļūst nevajadzīga, jāapzina visvairāk skartās nozares un jāpiedāvā tām atbalsts, lai nodrošinātu taisnīgu un godīgu pāreju uz aprites ekonomiku. Jāpievēršas sociālajiem un ar nodarbinātību saistītajiem ieguvumiem un riskiem (6).

3.4.

Trūkst ekonomikas instrumentu, kas vajadzīgi pārejas virzīšanai. EESK ir apzinājusi vajadzību apvienot tirgus instrumentus un reglamentējošos instrumentus, lai panāktu resursu ziņā efektīvu ekonomiku (7). Priekšlikuma 4.3. pantā paredzēts, ka dalībvalstīm jāizmanto ekonomikas instrumenti, un iekļauts ziņošanas mehānisms pēc 18 mēnešiem un pēc tam pēc pieciem gadiem. To varētu pastiprināt, paredzot triju gadu starpposma ziņojumu un ieteikumu izmantot zaļos nodokļus. Eiropas pusgada procesā dalībvalstīm būtu jāapmainās ar pieredzi paraugprakses instrumentu izstrādē un jāveicina to pieņemšana.

3.5.

Komisijai jāievieš lielāka skaidrība par iepriekšējos gados izdoto dažādo rīcības plānu saskaņotību un to savstarpējo saistību hierarhijas un savstarpējās atbilstības ziņā, proti, par ceļvedi par resursu efektīvu izmantošanu Eiropā (8), 7. vides rīcības programmu līdz 2020. gadam (9) un ES rīcības plānu pārejai uz aprites ekonomiku. Daudzas no jaunākajā rīcības plānā ierosinātajām darbībām tika minētas jau iepriekšējās iniciatīvās. Ir ļoti svarīgi, lai pilnībā tiktu izvērtēti iepriekšējo iniciatīvu panākumi un neveiksmes.

3.6.

Aprites ekonomikas dokumentu kopums ir solis pareizajā virzienā. Taču paliek viens būtiski svarīgs jautājums: vai pasākumu kopums ir pietiekams, lai Eiropas ekonomika no pašreizējā attīstības ceļa (kas arī ir vērsts uz resursu efektivitātes paaugstināšanu) pārietu uz patiesi cirkulāru modeli, kurš ekonomisko labklājību nošķirtu no dabas resursu izmantošanas (absolūtā atdalīšana) un palielinātu saimnieciskos un sociālos ieguvumus (10)? Rīcības plānam jābūt piemērotam pamatā esošo sistēmisko problēmu novēršanai, un tam jānodrošina pietiekams pamats pārejas procesa uzsākšanai (11).

3.7.

EESK atzinīgi vērtē ietekmes novērtējumu, kas pievienots Komisijas priekšlikumiem par tiesību aktiem atkritumu jomā (12). Tajā ir atzīmēti šajā dokumentu kopumā paredzētie ieguvumi ekonomikas, nodarbinātības un emisiju samazināšanas jomā, kas ir mazāki salīdzinājumā ar atcelto dokumentu kopumu. Būtu noderīga neleģislatīvā rīcības plāna izmaksu un ieguvumu analīze, lai noteiktu efektīvākos un samērīgākos pasākumus pārejai uz aprites ekonomiku (13).

3.8.

Panākumu atslēga ir īstenošana. EESK aicina izveidot īpašu struktūru, kas atbild par saskaņotību un savstarpējo atbilstību un ir līdzīga Eiropas resursefektivitātes platformai (14), kura ir iekļauta 7. VRP un aprites ekonomikas dokumentu kopumā.

3.9.

Komiteja atzinīgi vērtē Komisijas centienus iesaistīt visdažādākās ieinteresētās personas un ekspertus, kā tas pieprasīts atzinumā NAT/652 (15). Pāreja uz aprites ekonomiku ir ilgtermiņa process, un tam vajadzīga līdzdalība visos līmeņos un nozarēs. Komisija uzsver nodomu aktīvi iesaistīt ieinteresētās personas rīcības plāna īstenošanā (16); ļoti svarīgas būs šīs darbības nianses.

3.10.

EESK atkārto atzinumā NAT/652 izteikto piedāvājumu, ka tā var aktīvi veicināt pilsoniskās sabiedrības dalībnieku tīklus, kas atbalsta pāreju uz aprites ekonomikas modeli, kā arī izpētīt iespēju izveidot un vadīt Eiropas aprites ekonomikas platformu. Jau pastāv virkne forumu, kas piedāvā nozaru tehnisko perspektīvu. EESK spēj piedāvāt atpazīstamu forumu, lai sekmētu galveno ieinteresēto personu savstarpēju informācijas apmaiņu un līdzdalību aprites ekonomikā. To var organizēt sadarbībā ar Komisiju nolūkā izveidot starpnozaru un daudzpusēju ieinteresēto personu iesaisti platformā. EESK jau ir Migrantu forums, kas var būt piemērots modelis.

3.11.

Pārejas procesā uz aprites ekonomikas modeli un pēc pārejas un kvalitatīvu darbvietu izveidē izšķiroša ir darba ņēmēju loma. EESK pauda viedokli (17), ka, “neraugoties uz videi nekaitīgas nodarbinātības iniciatīvu (18), atsauktajā dokumentu kopumā nav pietiekami pievērsta uzmanība konkrētiem sociālekonomiskiem ieguvumiem un problēmām saistībā ar aprites ekonomiku”. Tas attiecas arī uz 2015. gada dokumentu kopumu. Nozarēm un uzņēmumiem, kurus pāreja ietekmēs negatīvi, ir jāsaņem zināms atbalsts, lai pāreja būtu taisnīga. Darba ņēmēji ir jāaizsargā, un ir jānodrošina, ka tie var izmantot daudzās iespējas (19), ko piedāvā jaunais aprites modelis.

3.12.

Izglītībai jāaptver visi līmeņi, sākot no pamatskolām līdz uzņēmumiem, MVU, ieguldītājiem un finansētājiem. Izglītība un apmācība ir jāsasaista saskaņotā programmā, kurā ņemtas vērā apzinātās sociālekonomiskās problēmas. Izglītība būs vairumtirdzniecības paradumu izmaiņu viens no virzītājspēkiem, un tā var palīdzēt radīt jaunu paaudzi atbildīgu patērētāju, kam būs pieejamas precīzi izcenota, atbilstīga, augstas kvalitātes un ētiska patēriņa iespējas.

3.13.

Uzņēmējiem jāgūst labums no pārejas uz aprites ekonomiku. Pasākumi MVU atbalstam ir apzināti dokumentā NAT/652 (20). Piekļuve finansējumam būs svarīgs jautājums MVU un uzņēmējiem, kuri gribēs izmantot iespējas, ko sniedz aprites ekonomika. Iespējams finansējuma avots ir Kohēzijas fonds, Eiropas strukturālie un investīciju fondi, Eiropas Stratēģisko investīciju fonds, kā arī tādi tematiskie fondi kā, piemēram, LIFE un programma COSME, tāpēc tajos būtu jāparedz īpašas finansēšanas iespējas.

4.1.1.

Paredzamajā Ekodizaina direktīvas (21) pārskatīšanā jāņem vērā produkta pilns dzīves cikls, tostarp tā izturīgums, plānotais nolietojums (jeb paredzamais darbmūžs), labošanas iespējas, rezerves daļu pieejamība/cena un ražotāja informācijas beznosacījumu sniegšana.

4.1.2.

Ekodizaina direktīvu pašlaik piemēro tikai energopatēriņu ietekmējošiem ražojumiem. Agrākās publikācijās (22) mobilitāte, mājokļi un pārtika tika norādīti kā jomas, kas ir atbildīgas par 70–80 % no nelabvēlīgās ietekmes uz vidi. Tas uzsver vajadzību ekodizaina principu piemērot visās nozarēs. Tas ir būtiski svarīgs starpnozaru elements. Jo īpaši, lai reģionālie MVU attīstītu darbību riskantajās jomās, kas ietver remontu, atkārtotu izmantošanu un sagatavošanos atkārtotai izmantošanai un pārstrādei, izejmateriāls jāveido, ņemot vērā daudzus un dažādus pielietojumus, demontāžu un pārstrādes iespējas.

4.1.3.

Ražotāja paplašinātas atbildības (RPA) shēmās būtu pilnībā jāņem vērā visi aprites loki. Ir atzīts, ka regulēt materiālu efektivitāti ir sarežģītāk nekā energoefektivitāti, bet šis uzdevums ir jārisina ar novatorisku pieeju. Jauniem RPA stimuliem jānodrošina, ka tie rada būtiskas uzvedības pārmaiņas ražotāju līmenī, kas savukārt rada patērētāju uzvedības pārmaiņas. Ražotājiem vajadzētu būt pienākumam paziņot savu produktu paredzamo ekspluatācijas laiku.

4.1.4.

Pārejas īstenošanas posmā ar reģionālās, videi labvēlīgās rūpniecības politikas palīdzību būs jāatbalsta un jāveicina MVU labvēlīga nozaru simbioze, pamatojoties uz vietējām ekonomikas un sociālajām ekosistēmām. Cirkularitātes pirmais posms ietvers reģionālās ekonomikas ar daudziem MVU. Rūpniecības blakusproduktus biežāk izmantojot par izejvielām citās nozarēs, tiks veicināta resursu efektīvāka izmantošana. Par to, kā Komisija izmantos Direktīvas 2008/98/EK par atkritumiem grozīto 5. pantu, lai sasniegtu šo mērķi, informācijas nav.

4.1.5.

Aprites ekonomika var attīstīties tālāk, lai vēlāk atbalstītu Eiropas reindustrializāciju. Var rasties attīstības posms ar skaidru rūpniecisko dimensiju, kas pamatots uz standartizāciju, lai nodrošinātu, ka tas var būt efektīvs plaša mēroga modelis.

4.1.6.

Patiesa aprites ekonomika ir vērsta uz līdzdalību un atbildību. Ražotāji būtu jāmudina izstrādāt uz funkcionalitāti balstītus uzņēmējdarbības modeļus, kur preču un pakalpojumu noma un pārdošana kļūst par standarta praksi, kurā visas izmaksas ir internalizētas. Tā ir saikne starp preču ražošanu un pakalpojumu sniegšanu aprites modelī, izveidojot “veiktspējas ekonomiku”, kur uzņēmējdarbības modeļos pilnībā tiek ņemta vērā resursu nepietiekamība.

4.1.7.

Atkārtotas izmantošanas un remontēšanas darbību potenciālu attiecībā uz saimniecisko darbību un vietējo darbvietu radīšanu varētu izmantot labāk, pastiprinot sadarbību ar produktu ražotājiem. Galvenie elementi, kas īpaši varētu palīdzēt ekonomikas dalībniekiem paplašināt saimniecisko darbību atkārtotas izmantošanas un remonta jomā, ir informācija par produktiem un rezerves daļu pieejamību un to cenu pieņemamību ļoti īsā laikā pēc tam, kad attiecīgais produkts ir laists tirgū. Būtu jāveicina brīvprātīgās shēmas attiecībā uz labāku sadarbību, iesaistot ražotājus, un varētu izskatīt juridiskās prasības attiecībā uz informācijas publiskošanu par produktiem. Tāpat ekonomikas dalībniekiem atkārtotas izmantošanas un remonta jomā būtu vajadzīga vieglāka piekļuve produktiem, kam beidzies ekspluatācijas laiks, nolūkā virzīt inovāciju un nodarbinātību nozarē.

4.1.8.

EESK atzinīgi vērtē to, ka Komisija uzskata, ka plānotā novecošanās ir problēma, kas jārisina. Pret plānoto novecošanos var efektīvi cīnīties, veicinot inovatīvus uzņēmējdarbības modeļus, kas galvenokārt vērsti uz pakalpojumu sniegšanu. Iepriekšējā atzinumā, kas veltīts ilgtspējīgam patēriņam un produktu dzīves ilgumam (23), komiteja aicināja politikas veidotājus apsvērt pilnīgu aizliegumu produktiem, kuru defekti ir apzināti ieprojektēti, lai saīsinātu produkta izmantošanas laiku. Vienkārša testēšanas programma plānotās novecošanās prakses apzināšanai pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” ietvaros, kā tas ierosināts rīcības plānā, nav pietiekama, lai pilnībā atrisinātu šo jautājumu. EESK aicina Komisiju nekavējoties nākt klajā ar vērienīgākiem priekšlikumiem.

4.2.1.

Pārmaiņas uzvedībā var panākt, piedāvājot izdevīgas un konkurētspējīgas cenas patērētājiem. Produkti vai pakalpojumi, kuriem piemēro cirkularitātes principus, būtu jādiferencē pēc cenas, pamatojoties uz resursu pieejamību/nepietiekamību vai to, kā ir veidots produkts. Sākotnēji to var panākt, izmantojot RPA shēmas un/vai “zaļo” nodokļu sistēmu. EESK uzsver, cik svarīgi ir pārbaudīt katra jauna pasākuma dzīvotspēju.

4.2.2.

EESK gaida Komisijas priekšlikumu par to, kā racionalizēt ekomarķējumu un nepieļaut nepatiesus apgalvojumus attiecībā uz vidi. Pircēju pieprasītās būtiski svarīgās informācijas precīza marķēšana atvieglos patērētāju izvēli un ļaus tiem pieņemt lēmumus par patiesi salīdzināmiem produkta aspektiem. Piemēram, sākotnēji augstāka cena par kādu virtuves ierīci var patiesībā laika gaitā izrādīties ekonomiskāka izvēle ierīces ilgmūžības, kvalitātes un veiktspējas dēļ.

4.2.3.

Problēma ir efektīvāku ierīču fiziskā un cenas pieejamība visiem patērētājiem. Ir jāizveido atbalsta mehānismi, kas nodrošina kvalitatīvāku, bet sākotnēji dārgāku preču un pakalpojumu pieejamību arī trūcīgākiem cilvēkiem. Tā varētu būt valdības atbalstīta kreditēšanas shēma vai ražotāja atbalstīta finansēšanas shēma, kas ar zemākām likmēm tiek piemērota tikai produktiem ar noteiktu minimālo paredzamo darbmūžu un veidota tā, lai aptvertu visus cirkularitātes elementus. Šis jautājums tiktu risināts, virzoties no īpašumtiesībām uz produktu līzinga tipa modeli.

4.2.4.

Aprites variantam cenas ziņā jābūt pieejamam patērētājam. Parasti kvalitatīvāks produkts ar garāku paredzamo darbmūžu sākotnēji maksās vairāk. Taču produkta izmantošanas laikā šī neizdevīgā izmaksu atšķirība parasti izlīdzinās. Uzlabota marķēšana un informēšana kopā ar finanšu instrumentiem, kas stimulē ilgāku dzīves ciklu, tīrākas sastāvdaļas un uzlabotas labošanas un demontāžas iespējas atkārtotai izmantošanai, stimulēs uzvedības pārmaiņas.

4.2.5.

7. vides rīcības programmā (41. punkta d) apakšpunktā) paredzēts izveidot saskaņotāku ilgtspējīga patēriņa un ražošanas sistēmu un izvirzīt mērķus patēriņa vispārējās ietekmes samazināšanai. Lai gan ir atsauce uz ANO ilgtspējīgas attīstības 12. mērķi “Ilgtspējīgs patēriņš un ražošana”, ne rīcības plānā, ne arī pielikumā nav atspoguļota vajadzība sasniegt 7. VRP noteiktos mērķus.

4.2.6.

Ekonomikas digitalizācijas potenciāls patēriņa un ražošanas ietekmes uz vidi samazināšanai un vairākkārtīgas izmantošanas un labošanas iespēju palielināšana ir jāsasaista ar pārejas uz cirkularitāti realizēšanu.

4.2.7.

Atbildīgai patērētāju izvēlei ir vajadzīga patērētājiem nozīmīga informācija. Tāpēc ir apsveicama produkta ietekmes uz vidi metodikas izstrāde. Taču testēšana tika pieminēta jau 2011. gada ceļvedī par resursu efektīvu izmantošanu (24).

4.2.8.

EESK aicina noteikt atsevišķus kvantitatīvus mērķus atkārtotai izmantošanai, kas ir nošķirti no pārstrādes mērķiem. Ir jārada vajadzīgie apstākļi šo mērķu sasniegšanai.

4.2.9.

Atkārtotas izmantošanas un labošanas shēmu veicināšana varētu būt labs piemērs ekonomikas instrumentu izmantošanai. Būtu jāizvērtē zemāku PVN likmju piemērošana produktiem, kas ir sagatavoti atkārtotai izmantošanai vai salaboti un pārdoti. Tas mainītu salaboto preču konkurētspēju, veicinot inovāciju un uzņēmējdarbību šajā jomā.

4.2.10.

Sadarbīgā patēriņa jomā būtu jāņem vērā iepriekšējos EESK atzinumos paustās atziņas (25). Lai palīdzētu patērētājiem veikt atbildīgāku izvēli, būtu jāņem vērā arī jaunākajos zinātniskajos pētījumos gūtie daudzsološie rezultāti, it īpaši attiecībā uz uzvedības zinātnēm un “pamudinājuma” koncepciju; komiteja drīzumā nāks klajā ar atzinumu par šo tematu.

4.2.11.

Zaļais publiskais iepirkums ir svarīgs virzītājspēks, kas veicina ilgtspējīgu patēriņu. Ir vajadzīgs tā pašreizējās daļas novērtējums salīdzinājumā ar valsts kopējo patēriņu. Pašlaik publiskā iepirkuma noklusējuma izvēle ir zemākā cena. Kā noklusējuma izvēle būtu jānosaka ekoloģiskā alternatīva, un tādējādi par jebkuru citu alternatīvu būtu jānorāda vērā ņemami iemesli un jāsniedz pienācīgs paskaidrojums.

4.3.1.

Ir ļoti svarīgi, lai visā Eiropas Savienībā tiktu pareizi īstenoti spēkā esošie ES tiesību akti par atkritumiem. EESK atkārtoti pauž atbalstu atkritumu apsaimniekošanas hierarhijai un mudina visas publiskās un privātās ieinteresētās personas to pilnībā īstenot.

4.3.2.

Aprites ekonomikas dokumentu kopuma leģislatīvā daļa, ar ko ir grozītas dažādas direktīvas atkritumu apsaimniekošanas jomā, salīdzinājumā ar 2014. gada priekšlikumu ir nepārprotami vājāka. EESK atzīmē, ka Komisijas priekšlikums neatbilst arī vērienīgajiem mērķiem attiecībā uz atkritumu rašanās novēršanu un pārstrādi, ko 2015. gada jūlijā izvirzīja Eiropas Parlaments (26).

4.3.3.

Priekšlikums par dalībvalstu pienākumu ieviest ekonomikas instrumentus, lai veicinātu atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju (27), un veikt atkritumu rašanās novēršanas pasākumus (28) ir vērtējams atzinīgi. Tomēr nav skaidrs, vai dalībvalstīm būs jāpārskata esošās atkritumu rašanās novēršanas programmas saistībā ar jaunajiem noteikumiem (29).

4.3.4.

EESK uzskata, ka dalībvalstīm obligāti būtu jāpieņem RPA shēmas. EESK atzinīgi vērtē priekšlikumu ieviest obligātas prasības attiecībā uz RPA shēmām, ņemot vērā minēto shēmu ļoti atšķirīgo darbību visās ES dalībvalstīs. Šos noteikumus tomēr varētu uzlabot, lai obligātās prasības ir saskaņotas, jo īpaši precizējot ieinteresēto personu uzdevumus un pienākumus visā vērtības ķēdē, kā arī to finansiālo atbildību. Turklāt likumdevējiem vajadzētu apsvērt konkrētu RPA prasību iekļaušanu direktīvā par iepakojumu un izlietoto iepakojumu (30), lai minētās prasības padarītu efektīvākas.

4.3.5.

EESK norāda, ka, lai gan Parlaments aicināja izvirzīt mērķus sadzīves, komerciālo un rūpniecisko atkritumu rašanās novēršanai, tiesību akta priekšlikumā neviens no šādiem mērķiem nav noteikts.

4.3.6.

Sadzīves atkritumu un izlietotā iepakojuma pārstrādes mērķi 2030. gadam salīdzinājumā ar iepriekšējo priekšlikumu ir samazināti, lai gan pievienotajā dienestu darba dokumentā (31) ir secināts, ka augstāki pārstrādes mērķi ir saistīti ar lielākiem finanšu ietaupījumiem un sabiedrības un vides ieguvumiem (32). Ir atzīts, ka Komisija ir izveidojusi rūpīgi izstrādātu īstenošanas stratēģiju, ņemot vērā atsevišķu dalībvalstu īpašos apstākļus un apvienojot pasākumus ar ES kohēzijas politikas finanšu instrumentiem un citiem instrumentiem (33).

4.3.7.

Īrija 10 gados ir panākusi strauju progresu, no gandrīz 100 % atkritumu apglabāšanas poligonos nonākot līdz tam, ka ir sasniegti visi tās mērķi attiecībā uz atkritumu pārstrādi. Valstī ir pieņemts atkritumu rašanās novēršanas plāns un trīs reģionālie atkritumu apsaimniekošanas plāni. Īrija ir pasaules līdere plastmasas maisiņu nodokļa ieviešanā, un šis nodoklis pēc tam tika pieņemts visā pasaulē. Joprojām ir grūtības, kas jāpārvar, piemēram, privātā sektora gandrīz pilnīgā kontrole pār atkritumu apsaimniekošanas darbībām un apglabāšanas poligona pārāk bieža aizstāšana ar sadedzināšanu. Īrija joprojām ir spilgts piemērs tam, ko iespējams ātri panākt. Tas nozīmē, ka nav vajadzīga tik plaša atkāpe mērķu sasniegšanai vēl uz pieciem gadiem dažās dalībvalstīs.

4.3.8.

Lai noslēgtu aprites loku ar kvalitatīvām otrreizējām izejvielām, absolūti nepieciešama šķiet atkritumu plūsmu atsevišķa vākšana. Direktīvas 2008/98/EK par atkritumiem 11. panta 1. punktā ir paredzēts līdz 2015. gadam izveidot atsevišķas vākšanas shēmas vismaz papīram, metālam, plastmasai un stiklam. Ar iepriekšējā priekšlikuma 25. pantu tā tika pastiprināta, ieviešot bioloģisko atkritumu atsevišķu vākšanu līdz 2025. gadam. Šo stingro atsevišķas vākšanas prasību vietā jaunajā priekšlikumā ietverts elastīgāks – un praksē mazāk efektīvs – noteikums, ar ko paredz atsevišķu vākšanu tikai tad, ja tas ir tehniski, ekoloģiski un ekonomiski iespējams un nepieciešams. EESK aicina šo prasību pastiprināt. Ņemot vērā to, ka jaunais noteikums par bioatkritumu atsevišķu vākšanu stāsies spēkā bez atbilstoša pārejas perioda, šāda skaidra “izņēmuma klauzula” var dalībvalstu līmenī izraisīt to, ka izvirzītie mērķi absolūti netiek sasniegti praksē.

4.3.9.

Jāatzīmē, ka augsts pārstrādes līmenis vien nesaglabās resursus ātri realizējamu produktu gadījumā, tādu kā dzērienu alumīnija tara, kuras dzīves cikls no ražošanas līdz iznīcināšanai var būt no trim nedēļām līdz sešiem mēnešiem (34).

4.3.10.

EESK atzinīgi vērtē Komisijas centienus saskaņot definīcijas un aprēķinu metodes, lai nodrošinātu ticamu un salīdzināmu datu vākšanu. Ir jāpārliecinās, ka ierosinātās definīcijas, jo īpaši jēdzienu “sagatavošana atkārtotai izmantošanai” un “galīgās pārstrādes process” (35) definīcijas, nerada šķēršļus un/vai ierobežojumus atkārtotas izmantošanas un pārstrādes procesā iesaistītajiem ekonomikas dalībniekiem. Šīm definīcijām būtu drīzāk precīzi jāatspoguļo viņu vajadzības un jāpalīdz attīstīt viņu darbību.

4.4.1.

Ar neskaidrību par otrreizējo izejvielu kvalitāti un juridisko nenoteiktību par tiesību aktu mijiedarbību atkritumu, produktu un ķīmisko vielu jomā Komisija vēršas pret galvenajiem šķēršļiem otrreizējo izejvielu tirgus darbībai. Komisija neizvērtē, kāpēc spēkā esošās Direktīvas 2008/98/EK mehānisms, proti, atkritumu cikla beigu kritēriju noteikšana, nav izrādījies veiksmīgs.

4.4.2.

Atbildība par produktiem un ar to saistītās garantijas/saistības ir jānošķir no atbildības par produktu sastāvdaļām. Pirmā minētā atbildība būs patērētāju uzvedības izmaiņu virzītājspēks. Otrajai minētajai atbildībai ir izšķiroša nozīme resursu saglabāšanā un atkritumu izvešanā no sistēmas. Paplašināta atbildība par produkta sastāvdaļām nozīmētu, ka izlietotajiem resursiem joprojām ir īpašnieks, kam ir ne tikai atbildība, bet arī konkurences priekšrocības resursu atkārtotai izmantošanai.

4.4.3.

Ir vajadzīgi stingrāki pasākumi, lai palielinātu otrreizējo izejvielu pieprasījumu. Ceļvedī par resursu efektīvu izmantošanu Komisija bija apņēmusies īstenot vērienīgākus pasākumus, piemēram, novērtēt “pārstrādāto materiālu obligātā daudzuma ieviešanu” galvenajiem produktiem.

4.4.4.

Otrreizējo izejvielu izmantošanas uzlabošana jaunu preču ražošanā varētu būt arī darbības lauks publiskā un privātā sektora partnerībām ES līmenī, piemēram, Eiropas inovācijas partnerībai izejvielu jomā. Dažas Eiropas nozares šķiet gatavas saistībām aprites ekonomikas jomā. Piemēram, Eiropas papīra rūpniecība nesen paziņoja, ka apņemsies palielināt pašreizējo papīra pārstrādes līmeni gandrīz līdz 72 % (36).

4.5.1.

EESK atzinīgi vērtē paziņojumu par 2017. gadā gaidāmo stratēģiju attiecībā uz plastmasu un ir gatava sniegt detalizētu ieguldījumu šajā jautājumā.

4.5.2.

Ir ļoti svarīgi, lai šajā stratēģijā tiktu aplūkots jautājums par jūras piesārņojumu ar plastmasas atkritumiem, un būs vajadzīgi šai jomai īpaši noteikti mērķi. Pielikumā norādītā īpašā rīcība jūrā izmesto atkritumu daudzuma samazināšanai saskaņā ar ilgtspējīgas attīstības mērķi tiks ievērojami pastiprināta, plastmasas atkritumu stratēģijā nosakot kvantitatīvu mērķi.

4.5.3.

Tāpat ir iespējams risināt īpašumtiesību un RPA jautājumu konkrēti attiecībā uz plastmasu. Tas ir ļoti svarīgi, ņemot vērā, ka šobrīd dzīvojam ģeoloģiskajā laikmetā antropocēnā, kas varētu tikt oficiāli atzīts pēc plastmasas daudzuma ģeoloģiskajos slāņos, kuri tagad veidojas.

4.5.4.

EESK neatzīst ne to, ka ir pārāk grūti izmērīt pārtikas atkritumu apjomu, ne arī to, ka ir pāragri izvirzīt mērķi šajā jomā. Jau ir veikts darbs, lai noteiktu kritērijus pārtikas atkritumu apjoma novērtēšanai (37).

4.5.5.

Ar atsauci uz IAM vien nepietiek, lai samazinātu pārtikas izšķērdēšanu. Jānosaka starpposma mērķi, kā arī termiņi to sasniegšanai, lai varētu novērtēt veikumu laikposmā līdz 2030. gadam, veicot starpposma pārskatīšanas.

4.5.6.

Jautājumu saistībā ar kritiski svarīgu izejvielu reģenerāciju atspoguļo bieži minētais piemērs ar mobilo telefonu. Šāds plaši izplatīts produkts būs interesants barometrs attiecībā uz aprites ekonomikas dokumentu kopuma daudzu aspektu sekmīgumu, sākot no ekodizaina līdz novecošanās stadijai un būtiski svarīgu izejvielu reģenerācijai.

4.5.7.

Aizbēršanas iespēja ir jāatceļ.

4.5.8.

Esošās ēkas ir jāpārvalda kā resursi, kas tās arī ir, un jāīsteno stratēģijas, lai maksimāli palielinātu ēkās bagātīgi esošo resursu atkārtotu izmantošanu un pārstrādi.

4.5.9.

Ūdens resursiem vajadzētu būt aprites ekonomikas nozīmīgai sastāvdaļai (38). Slēgto kontūru izmantošana, atkritumu daudzuma samazināšana un attīrīšana no piesārņojošām vielām ir ūdens resursu apsaimniekošanas būtiski aspekti aprites modelī. Vajadzīga sīkāka informācija par to, kā tas tiks sasniegts.

4.6.

4.6.1.

Iepriekšējā aprites ekonomikas dokumentu kopumā (39) Komisija bija paziņojusi, ka tā novērtēs resursefektivitātes platformas ieteikumu, pārskatot stratēģiju “Eiropa 2020”, ieviest pamatmērķi attiecībā uz resursu izmantošanas efektivitāti. Tas būtu veids, kā šo aspektu integrēt galvenajās politikas jomās. Šo novērtējumu rezultāti būtu jāpublicē, un būtu jāizstrādā metode, ko var izmantot aprites ekonomikas attīstības pārraudzībai.

4.6.2.

Eiropas pusgada process ir spēkā esošs mehānisms, kas var balstīties gan uz ieguldījumiem saistīto problēmu analīzi konkrētā valstī, gan arī uz konkrētai valstij adresētiem ieteikumiem, lai izmantotu datus no gada izaugsmes pētījuma un citām datubāzēm nolūkā veicināt aprites ekonomikas iniciatīvu īstenošanu un pāreju no pašreizējā neilgtspējīgā lineārā modeļa. Eiropas pusgada process un tā mehānismi būtu jāizmanto kā politikas instrumenti, lai virzītu aprites ekonomikas īstenošanu un veicināšanu. Būtisks elements izvirzīto mērķu sasniegšanā ir Eiropas pusgada procesa atjaunota ekoloģizācija. EESK aicina izvērtēt videi kaitīgu subsīdiju pakāpenisku pārtraukšanu un iekļaut ieteikumu izmantot fiskālus risinājumus, kas veicina aprites ekonomikas attīstību, piemēram, vides nodokļu piemērošanu.

4.6.3.

Ņemot vērā aprites ekonomikas starpnozaru raksturu, ir jāizveido starpnozaru uzraudzības struktūra. Šim nolūkam būs jāizvirza uzdevums pārbaudīt vajadzīgo horizontālo integrāciju, kā arī rīcības plāna īstenošanai nepieciešamo vertikālo integrāciju.

4.6.4.

Ikvienai dalībvalstij būtu jānorāda īpašs kontaktpunkts ziņošanai par pārejas īstenošanu, lai tā varētu notikt tādā mērogā, kādu par vajadzīgu ir noteikusi Komisija.