15.12.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 417/36

—

stratēģijas “Eiropa 2020” mērķi izglītības jomā – samazināt Eiropas vidējo līmeni attiecībā uz mācības priekšlaicīgi pārtraukušo cilvēku skaitu (1), līdz 2020. gadam panākot rādītāju, kas mazāks par 10 % (2);

—

Padomes 2009. gada 12. maija secinājumiem par stratēģisku sistēmu Eiropas sadarbībai izglītības un apmācības jomā (“ET 2020”) (3);

—

Padomes un Komisijas 2015. gada kopīgo ziņojumu par stratēģiskas sistēmas Eiropas sadarbībai izglītības un apmācības jomā īstenošanu (4),

—

Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra ieteikumu par pamatprasmēm mūžizglītībā (5);

—

Padomes 2010. gada 11. maija secinājumus par izglītības un apmācības sociālo dimensiju (6);

—

Padomes secinājumus par agrīno pirmsskolas izglītību un aprūpi – kā mūsu bērniem nodrošināt vislabākos priekšnoteikumus nākotnei (7);

—

Padomes 2011. gada ieteikumu par politiku, lai mazinātu priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu (8), jo īpaši tam pievienoto politikas sistēmu un aicinājumu dalībvalstīm līdz 2012. gada beigām nodrošināt tādu visaptverošu politiku mācību priekšlaicīgas pārtraukšanas jomā, kas ietvertu preventīvus, intervences un kompensācijas pasākumus;

—

Eiropas Parlamenta 2011. gada 1. decembra rezolūciju par priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas novēršanu (9);

—

Padomes 2013. gada 22. aprīļa ieteikumu par garantijas jauniešiem izveidi (10);

—

2015. gada 17. marta Parīzes deklarāciju par pilsoniskuma un kopēju brīvības, iecietības un nediskriminācijas vērtību sekmēšanu ar izglītības palīdzību,

—

Luksemburgas prezidentūras simpoziju Turpmākā virzība – priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas novēršana un panākumu skolā veicināšana, kurš 2015. gada 9. un 10. jūlijā notika Luksemburgā un kurā pulcējās politikas veidošanas un pētniecības jomas dalībnieki un praktiķi no visas ES, lai apspriestu šo svarīgo tematu;

—

Luksemburgas prezidentūras konferenci par Daudzveidību un daudzvalodību agrīnajā pirmsskolas izglītībā un aprūpē, kura 2015. gada 10. un 11. septembrī notika Luksemburgā;

—

ET 2020 Tematiskās darba grupas jautājumos par priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu 2013. gada galīgo ziņojumu un Skolu politikas darba grupas 2015. gada politikas vēstījumus;

—

ET 2020 Tematiskās darba grupas jautājumos par agrīno pirmsskolas izglītību un aprūpi 2014. gada ziņojumu, kurā ierosināti galvenie principi attiecībā uz kvalitātes sistēmu šajā jomā,

1.

Priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu parasti izraisa vairāki, bieži vien savstarpēji saistīti personiski, sociāli, ekonomiski, kultūras, izglītības, ar dzimumu un ģimeni saistīti faktori, un tā ir saistīta ar kumulatīvas atstumtības situācijām, kuru izcelsme bieži meklējama agrīnā bērnībā. Grupas ar zemu sociālekonomisko statusu tiek skartas lielākā mērā, un priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas rādītāji ir īpaši satraucoši konkrētās grupās, piemēram, bērni ar migrantu izcelsmi (tostarp nesen ieradušies migranti un ārvalstīs dzimuši bērni), romu bērni un bērni ar speciālām izglītības vajadzībām.

2.

Izglītojamo līdzdalību un rezultātus būtiski ietekmē arī izglītības sistēmu struktūra un kvalitāte, un daži sistēmiski faktori var nelabvēlīgi ietekmēt mācību sasniegumus. Izglītojamo lēmumu priekšlaicīgi pārtraukt mācības var izraisīt arī tādi faktori kā nelabvēlīga vide skolā, vardarbība un iebiedēšana, tāda mācību vide, kurā izglītojamie nejūtas cienīti vai novērtēti, mācību metodes un programmas, kas, iespējams, ne vienmēr ir vispiemērotākās, nepietiekams atbalsts izglītojamajiem, karjeras izglītības un norādījumu trūkums vai sliktas skolotāju attiecības ar skolēniem.

3.

Mūsu aizvien daudzveidīgākajā sabiedrībā ir steidzami nepieciešami tādi iekļaujoši un koordinēti risinājumi gan no izglītības nozares dalībniekiem, gan arī no dalībniekiem, kas nav saistīti ar izglītību, kuru mērķis ir veicināt tādas kopīgas vērtības kā iecietība, savstarpēja cieņa, vienlīdzīgas iespējas un nediskriminācija, kā arī sekmēt sociālo integrāciju, starpkultūru izpratni un piederības sajūtu.

4.

Lai nepieļautu marginalizāciju un sociālo atstumtību, kā arī samazinātu ekstrēmisma un radikalizācijas risku, ļoti svarīgi ir nodrošināt, ka katram jaunietim ir vienlīdzīga piekļuve kvalitatīvai un iekļaujošai izglītībai (13) un iespēja pilnībā attīstīt savu potenciālu neatkarīgi no individuāliem, ar ģimeni vai dzimumu saistītiem faktoriem, sociālekonomiskā statusa un dzīves pieredzes.

5.

Pabeigta vidējā izglītība vai profesionālā izglītība un apmācība parasti tiek uzskatīta par minimālo sākuma kvalifikāciju sekmīgai pārejai no izglītības uz darba tirgu, kā arī piekļūšanai izglītības un apmācības nākamajiem posmiem. Tā kā personas, kuras priekšlaicīgi pārtrauc izglītību un apmācību, ir pakļautas lielākam bezdarba, nabadzības un sociālās atstumtības riskam, ieguldījumi jauniešu izglītības sasniegumu atbalstam var palīdzēt pārraut trūkuma loku un pārtraukt nabadzības un nevienlīdzības nodošanu no paaudzes paaudzē.

1.

Aktīvi īstenot Padomes 2011. gada ieteikumu par politiku, lai mazinātu priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu, jo īpaši:

2.

Līdztekus ES priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas rādītājam izpētīt iespējas tādu valsts datu vākšanas sistēmu izstrādei vai pilnveidei, ar kurām tiek regulāri apkopota plaša informācija (14) par izglītojamajiem, jo īpaši tiem, kuri ir pakļauti riskam un kuri priekšlaicīgi pārtrauc mācības. Šādas sistēmas, aptverot visus izglītības un apmācības līmeņus un veidus un pilnībā ievērojot valsts tiesību aktus par datu aizsardzību, varētu:

3.

Attiecīgā gadījumā apsvērt vērienīgāku valsts mērķu izvirzīšanu priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas mazināšanai, jo īpaši tad, ja esošie mērķi jau ir sasniegti.

4.

Apzināt tās skolas vai vietējo vidi, kur ir augsts priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas risks un ļoti nelabvēlīgi izglītības apstākļi un kas varētu gūt labumu no papildu atbalsta vai līdzekļiem.

5.

Vajadzības gadījumā īstenot izglītības sistēmu reformu, pievēršoties visam izglītības un apmācības klāstam, tostarp neformālās mācīšanās procesam un jauniešu darba lomas atzīšanai, lai stiprinātu strukturālo, pedagoģisko, izglītības satura un profesionālo nepārtrauktību, atvieglotu pārejas, pievērstos segregācijai un nevienlīdzībai izglītības sistēmās un veicinātu pasākumus, ar kuriem atbalsta izglītojamo panākumus un sasniegumus izglītībā un motivē viņus pabeigt izglītības iegūšanu.

6.

Nodrošināt vispārēju taisnīgu piekļuvi izmaksu ziņā pieejamai un kvalitatīvai agrīnai pirmsskolas izglītībai un aprūpei. Agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes procesā attīstītās kognitīvās un nekognitīvās prasmes var palīdzēt bērniem pilnībā izmantot savu potenciālu un nodrošina viņiem pamatu dzīvei un panākumiem skolā. Agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes struktūrām vajadzētu arī sekmēt mācībās izmantotās valodas (-u) efektīvu apguvi, vienlaikus respektējot kultūras un valodu daudzveidību. Piederības sajūtas izkopšana un drošu un uz uzticēšanos balstītu attiecību veidošana jau no agras bērnības ir ļoti svarīga bērnu turpmākajām mācībām un attīstībai.

7.

Sekmēt un veicināt uz sadarbību vērstas (visas mācību vides) pieejas, lai vietējā līmenī mazinātu priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu, izmantojot, piemēram:

8.

Panākt, lai visi skolēni sev izvirzītu augstus mērķus, un veicināt piekļuvi tādām pamatprasmēm un zināšanām, kas viņus vislabāk sagatavotu nākotnei, vienlaikus izpētot individualizētākas, uz izglītojamo vērstas mācīšanas un mācīšanās veidu iespējas, tostarp izmantojot digitālo resursu līdzekļus, kā arī dažādas novērtēšanas metodes, piemēram, formatīvo vērtēšanu (15).

9.

Pienācīgi ievērojot iestāžu autonomiju, nodrošināt, ka sākotnējā skolotāju izglītība un nepārtraukta profesionālā izaugsme sniedz skolotājiem, pasniedzējiem, skolu vadītājiem, pirmsskolas izglītības un aprūpes speciālistiem un citiem darbiniekiem prasmes, kompetences un pamatzināšanas, kas ir vajadzīgas, lai izprastu un novērstu nelabvēlīgus izglītības apstākļus un iespējamos riska faktorus, kuri var novest pie neiesaistīšanās vai priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas. Šādas prasmes, kompetences un zināšanas varētu aptvert tādus jautājumus kā klases mācību procesa un daudzveidības pārvaldības stratēģijas, attiecību veidošana, konfliktu risināšana, iebiedēšanas novēršanas metodes un karjeras izglītība un norādījumi.

10.

Nodrošināt, ka visiem izglītojamajiem ir pieejama karjeras izglītība un norādījumi, elastīgāki izglītības iegūšanas veidi un tāda kvalitatīva profesionālā izglītība un apmācība, kas ir līdzvērtīga vispārējai izglītībai.

11.

Nodrošināt visiem mācības priekšlaicīgi pārtraukušajiem jauniešiem piekļuvi kvalitatīvām “otrās iespējas” shēmām un citas iespējas atkārtotai iesaistei izglītības sistēmā un panākt to, lai visas zināšanas, prasmes un kompetences, kas iegūtas ar šiem līdzekļiem, tostarp neformālās un ikdienējās mācīšanās procesā, tiktu validētas saskaņā ar Padomes 2012. gada ieteikumu (16).

1.

Maksimāli izmantot iespējas, ko sniedz ET 2020 stratēģiskā sistēma un atvērtā koordinācijas metode, tostarp iespēju stiprināt mācīšanos no līdzbiedriem un vajadzības gadījumā slēgt līgumus par pētniecību un pētījumiem, lai stiprinātu uz faktiem balstītas politikas veidošanu un attīstītu un izplatītu veiksmīgas politiskās prakses piemērus.

2.

Izmantot finansēšanas iespējas, ko sniedz tādi ES instrumenti kā, piemēram, programma “Erasmus+”, Eiropas Sociālais fonds un Eiropas Stratēģisko investīciju fonds (17), lai atbalstītu pasākumus, kuru mērķis visaptverošas politikas satvarā ir mazināt priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu un veicināt sadarbību skolās un saistībā ar skolām.

3.

Izmantojot pētniecību un mācīšanos no līdzbiedriem, turpināt apzināt visefektīvāko sadarbības praksi skolās un vietējā līmenī, kuras mērķis ir mazināt nelabvēlīgus izglītības apstākļus, samazināt priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu un nodrošināt iekļaujošāku izglītību. Nodrošināt šādas prakses plašu izplatīšanu skolās nodarbinātajiem speciālistiem un ieinteresētajām personām, jo īpaši izmantojot elektroniskās mērķsadarbības (eTwinning) kopienu un School Education Gateway instrumentu.

1.

Saistībā ar Eiropas pusgadu un ET 2020 ziņošanas kārtību, tostarp izmantojot izglītības un apmācības pārraudzības pārskatu, turpināt sekot notikumu attīstībai un izplatīt informāciju par to dalībvalstīs, un regulāri ziņot par virzību stratēģijas “Eiropa 2020” mērķa sasniegšanā un dalībvalstu stratēģiju vai līdzvērtīgu integrētu politiku priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas jomā īstenošanā.

2.

Turpināt attīstīt sadarbību ar pētniekiem, dalībvalstīm, attiecīgajām ieinteresētajām personām, tīkliem un organizācijām, lai atbalstītu valstu un ES politikas priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas jomā īstenošanu.

3.

Strādājot kopā ar dalībvalstīm, uzlabot sadarbību šajā jautājumā ar attiecīgām starptautiskajām organizācijām, piemēram, ESAO.

4.

Atgādināt, cik svarīgi ir turpināt pievērst uzmanību iekļaujošai izglītībai un priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas mazināšanai saistībā ar plānoto Erasmus+ starpposma pārskatīšanu.

—

vecumu, kurā tiek pārtraukta izglītība un apmācība,

—

saikni starp priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu un mācību kavējumiem,

—

atšķirībām attiecībā uz priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu, kas atkarīgas no dzimuma, akadēmiskajiem panākumiem vai sasniegtā izglītības līmeņa,

—

sociālekonomisko stāvokli vai netiešiem rādītājiem, piemēram, vidi dzīvesvietā,

—

izglītojamā izcelsmi un/vai dzimto valodu.