7.3.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 80/13

1.

Šis lēmums attiecas uz sešiem nolīgumiem, kas 2002. un 2003. gadā tika noslēgti starp Dānijas oriģinālo farmācijas produktu ražošanas uzņēmumu Lundbeck, no vienas puses, un katru no četriem ģenērisko farmācijas produktu ražošanas uzņēmumiem, no otras puses. Šis lēmums attiecas uz šādiem ģenērisko farmācijas produktu ražošanas uzņēmumiem:

—    Merck KGaA (Generics (Apvienotā Karaliste)): ar Lundbeck noslēgti divi nolīgumi, no kuriem viens attiecas uz Apvienoto Karalisti (spēkā no 2002. gada 24. janvāra līdz 2003. gada 1. novembrim), savukārt otrs attiecas uz EEZ, izņemot Apvienoto Karalisti (spēkā no 2002. gada 22. oktobra līdz 2003. gada 22. oktobrim),

—    Arrow : ar Lundbeck noslēgti divi nolīgumi, no kuriem viens attiecas uz Apvienoto Karalisti (spēkā no 2002. gada 24. janvāra līdz 2003. gada 20. oktobrim), savukārt otrs attiecas uz Dāniju (spēkā no 2002. gada 3. jūnija līdz 2003. gada 1. aprīlim),

—    Alpharma : ar Lundbeck noslēgts viens nolīgums, kas attiecas uz EEZ (spēkā no 2002. gada 22. februāra līdz 2003. gada 30. jūnijam), un

—    Ranbaxy : ar Lundbeck noslēgts viens nolīgums, kas attiecas uz EEZ (spēkā no 2002. gada 16. jūnija līdz 2003. gada 31. decembrim).

Savā lēmumā Komisija konstatēja, ka šo nolīgumu starp Lundbeck un katru no attiecīgajiem ģenērisko produktu uzņēmumiem gadījumā runa ir par četriem pārkāpumiem.

2.

Produkts, uz ko attiecas konstatētie pārkāpumi, ir antidepresants citaloprams – vai nu aktīvo farmaceitisko vielu (API), vai zāļu veidā.

3.

Nolīgumu slēgšanas brīdī Lundbeck patentu un datu aizsardzības attiecībā uz citaloprama savienojumu un abiem oriģinālo produktu ražošanas procesiem spēkā esamības termiņš bija iztecējis. Lundbeck joprojām piederēja vairāki procesa patenti, kas deva Lundbeck ekskluzīvas tiesības uz dažām, bet ne visām, jauno citaloprama ražošanas metodēm, ciktāl tiktu atzīts, ka šādi patenti ir spēkā un pārkāpti. Tomēr visi uzņēmumi, kas izmanto vai nu oriģinālo produktu ražošanas procesus, vai arī ražošanas procesus, uz kuriem neattiecas spēkā esoši Lundbeck procesa patenti, principā varētu brīvi ienākt EEZ tirgū ar ģenērisko citalopramu ar nosacījumu, ka šis produkts un tā ražošanas process atbilda EEZ tobrīd piemērotajām normatīvajām prasībām.

4.

Tika noslēgti nolīgumi saistībā ar vismaz vienu potenciālu strīdu par patentu (2) starp Lundbeck un attiecīgo ģenērisko produktu ražošanas uzņēmumu attiecībā uz (paredzēto) citaloprama tirdzniecību – aktīvo farmaceitisko vielu, vai zāļu veidā –, ko attiecīgais ģenērisko produktu ražošanas uzņēmums veic nolīgumā paredzētajā ģeogrāfiskajā apgabalā. Pirms attiecīgo nolīgumu noslēgšanas Lundbeck parasti tika apgalvojis, ka ir pārkāpts viens vai vairāki tā procesa patenti, un attiecīgais ģenērisko farmācijas produktu ražošanas uzņēmums parasti tika apgalvojis, ka attiecīgais(-ie) patents(-i) nav pārkāpti vai ka Lundbeck izmantotais(-ie) patents(-i) nav spēkā. Katrs no šiem nolīgumiem tika noslēgts, pirms šajos jautājumos tika sniegts tiesas nolēmums starp attiecīgajām pusēm – pat pagaidu pasākumu veidā –, un visi šie nolīgumi, izņemot vienu (Lundbeck nolīgums ar Alpharma, kas attiecas uz EEZ), tika noslēgti, pirms tika uzsākta tiesvedība.

5.

Strīdu par patentiem izšķiršana principā ir vispāratzīts un leģitīms privāto strīdu izšķiršanas veids. Strīdu par patentiem izšķiršana šādā veidā var aiztaupīt tiesu vai kompetento administratīvo iestāžu, piemēram, patentu biroju, laiku un pūles un līdz ar to var būt sabiedrības interesēs.

6.

No Savienības konkurences tiesību perspektīvas ir svarīgi, lai nolīgumiem būtu raksturīga vērtības nodošana no Lundbeck potenciālajam vai faktiskajam ģenērisko produktu ražošanas konkurentam, un šādas nodošanas ietvaros potenciālais attiecīgais konkurents piekrita līguma darbības laikā netirgot ģenērisko citalopramu attiecīgajā ģeogrāfiskajā apgabalā. Lundbeck nodotajā vērtībā tika ņemts vērā apgrozījums vai peļņa, kādu ģenērisko produktu ražošanas uzņēmums paredzēja gūt, ja tas būtu sekmīgi ienācis tirgū. Ar attiecīgajiem nolīgumiem netika atrisināts neviens strīds par patentu; ar tiem drīzāk ar potenciālo ģenērisko farmācijas produktu ražošanas uzņēmumu ieiešanu tirgū saistītās problēmas tika atliktas uz vēlāku laiku. Tika arī konstatēts, ka nolīgumi no Lundbeck puses neietvēra nekādas saistības atturēties no pārkāpuma procedūras, ja ģenērisko produktu ražošanas uzņēmums ar ģenērisko citalopramu tirgū ienāca pēc nolīguma termiņa beigām. Visbeidzot, pateicoties attiecīgajiem nolīgumiem, Lundbeck varēja gūt rezultātus, kādus tas nebūtu varējis gūt, ja tas uz procesa patentiem būtu atsaucies valstu tiesās: ar attiecīgajiem nolīgumiem attiecīgajam ģenērisko produktu ražošanas uzņēmumam neļāva pārdot ģenērisko citalopramu neatkarīgi no tā, vai šāds citaloprams tiktu ražots, pārkāpjot Lundbeck procesa patentus.

7.

Komisija pirmo reizi par attiecīgajiem nolīgumiem uzzināja 2003. gada oktobrī, pateicoties Dānijas Konkurences iestādes pārsūtītajai informācijai. Laikposmā no 2003. gada decembra līdz 2005. gada oktobrim Komisija vāca papildu informāciju. Komisija 2005. gada oktobrī saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1/2003 20. panta 4. punktu veica pārbaudes, cita starpā, H. Lundbeck A/S uzņēmuma telpās. 2006. gadā vairākām iesaistījām personām tika nosūtīti informācijas pieprasījumi. Atbildes uz šiem informācijas pieprasījumiem tika izskatītas 2007. gadā.

8.

Komisija 2008. gada janvārī nolēma sākt plašu farmācijas nozares izmeklēšanu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1/2003 17. pantu. Nozares izmeklēšanas nobeiguma ziņojums tika publicēts 2009. gada 8. jūlijā.

9.

Komisija 2009. gada decembrī veica papildu pārbaudes. Komisija 2010. gada 7. janvārī sāka oficiālu procedūru pret Lundbeck. 2010. gadā un 2011. gada pirmajā pusē, sagatavojot šo lēmumu, Komisija izsūtīja vairākus informācijas pieprasījumus Lundbeck, ģenērisko produktu ražošanas uzņēmumiem, ar kuriem tika noslēgti attiecīgie nolīgumi, to mātesuzņemumiem un trešām personām. Komisija 2012. gada 24. jūlijā sāka procedūru pret ģenērisko produktu ražošanas uzņēmumiem, kuri bija noslēguši attiecīgos nolīgumus ar Lundbeck, un izdeva Lundbeck un minētajiem ģenērisko produktu ražošanas uzņēmumiem adresētu iebildumu paziņojumu.

10.

Aizliegtu vienošanos un dominējoša stāvokļa padomdevēja komiteja 2013. gada 5. un 17. jūnijā pieņēma labvēlīgu atzinumu par šā lēmuma projektu. Uzklausīšanas amatpersona nobeiguma ziņojumu iesniedza 2013. gada 17. jūnijā.

11.

Pamatojoties uz Eiropas Savienības Tiesas judikatūru, Komisija savā lēmumā secināja, ka uz izlīguma nolīgumiem par patentiem – tāpat kā visiem citiem nolīgumiem – attiecas Savienības konkurences tiesības.

12.

Pat tad, ja izlīguma nolīgumā par patentu iekļautie ierobežojumi ir patenta darbības jomā, minēto nolīgumu noteiktos apstākļos var būt nepieciešams uzskatīt par esošu pretrunā konkurences tiesībām.

13.

Lai varētu noteikt, vai katrs nolīgums, uz ko attiecas šis lēmums, pēc savas būtības varēja ierobežot konkurenci, Komisija izanalizēja katras lietas konkrētos apstākļus attiecībā uz katru nolīgumu, lai noteiktu, vai:

Komisijas vērtējumā tika ņemts vērā ekonomiskais un tiesiskais konteksts, kā rezultātā nolīgums tika noslēgts, nolīguma faktiskais saturs un mērķi, kā arī katras puses subjektīvie nodomi, kā izriet no šīs lietas faktiem.

14.

Šajā lietā vērā tika ņemti arī citi būtiski faktori, proti: fakts, ka Lundbeck nodotajā vērtībā tika ņemts vērā apgrozījums vai peļņa, kādu ģenērisko produktu ražošanas uzņēmums paredzēja gūt, ja tas būtu sekmīgi ienācis tirgū; fakts, ka Lundbeck nebūtu varējis iegūt ierobežojumus attiecībā uz ieiešanu tirgū, atsaucoties uz procesa patentiem, ņemot vērā, ka ģenērisko produktu ražošanas uzņēmumam nolīgumā noteiktie pienākumi ir plašāki par procesa patentu īpašniekiem piešķirtajām tiesībām; un fakts, ka nolīgumā no Lundbeck puses nebija ietvertas nekādas saistības atturēties no pārkāpuma procedūras, ja ģenērisko produktu ražošanas uzņēmums ar ģenērisko citalopramu tirgū ienāca pēc nolīguma termiņa beigām.

15.

Komisija izanalizēja arī pušu argumentus par pamatojumu esamību attiecībā uz nolīgumiem saskaņā ar Līguma 101. panta 3. punktu un secināja, ka šā noteikuma nosacījumi nav izpildīti. Pušu apgalvotais efektivitātes pieaugums izpaudās, piemēram, tiesvedības izmaksās, no kurām izdevās izvairīties, un labākas Lundbeck produktu izplatīšanas, pateicoties izplatīšanas nolīgumiem ar diviem ģenērisko produktu ražošanas uzņēmumiem. Taču pusēm neizdevās pietiekami pamatot apgalvoto efektivitātes pieaugumu un jo īpaši parādīt, ka ģenērisko produktu ražošanas uzņēmumiem nolīgumos noteiktie ierobežojumi bija nepieciešami, lai sasniegtu šo efektivitātes pieaugumu. Tāpat arī puses neparādīja, ka šāds efektivitātes pieaugums atsvēra zaudējumus patērētājiem, ko rada nolīgumos noteiktie ierobežojumi.

16.

Pamatojoties uz iepriekšminēto analīzi, Komisija konstatēja, ka sešiem minētajiem nolīgumiem, uz kuriem attiecas šis lēmums, ir konkurenci ierobežojošs mērķis, un tie ir līdzvērtīgi četriem atsevišķiem Līguma par Eiropas Savienības darbību 101. panta un EEZ līguma 53. panta pārkāpumiem.

17.

Komisijas lēmums tika adresēts šādiem uzņēmumiem:

18.

Komisija par četros attiecīgajiem pārkāpumiem Lundbeck uzlika kopējo naudas sodu EUR 93 766 000 apmērā. Šie naudas sodi tika aprēķināti saskaņā ar Komisijas pamatnostādņu par naudas sodiem vispārīgo metodiku (3). Ņemot vērā to, ka uzņēmuma Lundbeck četri pārkāpumi attiecās uz vienu un to pašu produktu – citalopramu – un lielā mērā uz vieniem un tiem pašiem ģeogrāfiskajiem apgabaliem un laikposmiem, un lai izvairītos no potenciāli nesamērīga iznākuma, vienlaicīgi uzliekot vairākus sodus, Komisija pēc saviem ieskatiem nolēma piemērot korekcijas koeficientu, kas ir piemērots, lai šīs lietas īpašajos apstākļos panāktu preventīvu iedarbību.

19.

Komisija četriem attiecīgajiem ģenērisko produktu ražošanas uzņēmumiem (vai to tiesību pārņēmējiem) uzlika kopējo naudas sodu EUR 52 239 000 apmērā. Tā kā šie uzņēmumi katrā nolīgumā bija vienojušies nepārdot ģenērisko citalopramu attiecīgajā ģeogrāfiskajā apgabalā un līdz ar to attiecīgajā ģeogrāfiskajā apgabalā netika reģistrēts vai tika reģistrēts pavisam neliels pārdošanas apjoms, Komisija naudas sodu aprēķināšanai piemēroja Pamatnostādņu 37. punktu. Komisija jo īpaši ņēma vērā katram ģenērisko produktu ražošanas uzņēmumam nolīgumā(-os) nodoto vērtību, lai katram ģenērisko produktu ražošanas uzņēmumam aprēķinātu sodu pamatsummas.

20.

Nosakot naudas sodu summas, tika ņemts vērā Komisijas izmeklēšanas būtiskais ilgums. Šā iemesla dēļ visām pusēm sods tika samazināts.

21.

Par četriem konkrētajiem pārkāpumiem tika uzlikti šādi naudas sodi:

22.

Komisija pieprasīja, lai attiecīgie uzņēmumi atturas no tādas darbības vai rīcības atkārtošanas, kurai ir tas pats vai līdzīgs mērķis vai sekas.