Briselē, 18.11.2015

COM(2015) 496 final

2015/0239(COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,

kas atteicas uz Eiropas statistiku par dabasgāzes un elektroenerģijas cenām un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/92/EK par Kopienas procedūru, lai veicinātu atklātību attiecībā uz gāzes un elektrības cenām, kas noteiktas tiešajiem lietotājiem rūpniecībā

(Dokuments attiecas uz EEZ)


PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Komisija (Eurostat) vāc datus par dabasgāzes un elektroenerģijas cenām, ko maksā rūpnieciskie galalietotāji (tiešie lietotāji, kas nav mājsaimniecību lietotāji). Kopš 1990. gada rūpniecisko galalietotāju cenas tiek reglamentētas ar tiesību aktiem, un pašlaik tās reglamentē ar Direktīvu 2008/92/EK, ar ko atcēla Direktīvu 90/377/EEK. Saskaņā ar brīvprātīgu vienošanos valsts iestādes vāc cenu datus par mājsaimniecību lietotājiem. Valsts iestādes ir informējušas Komisiju, ka, ņemot vērā finanšu un cilvēkresursu ierobežojumus, vairāki datu sniedzēji (dabasgāzes un elektroenerģijas uzņēmumi) apsver iespēju neturpināt šādu datu vākšanu.

Eiropadomes 2013. gada 22. maija sanāksmē par enerģētiku un nodokļiem valstu un valdību vadītāji paziņoja, ka ES enerģētikas politikas satvarā būtu jācenšas nodrošināt mājsaimniecības un uzņēmumus ar enerģiju par pieņemamām un konkurētspējīgām cenām drošā un ilgtspējīgā veidā. Tāpēc Komisijai tika lūgts sniegt analīzi par “enerģijas cenu un izmaksu veidošanās pozīcijām un noteicošajiem faktoriem dalībvalstīs”. Šī analīze bija vērsta uz enerģijas cenu ietekmi uz mājsaimniecībām, maziem un vidējiem uzņēmumiem un energoietilpīgām nozarēm un, raugoties vispārīgi, uz ES konkurētspējas izvērtējumu attiecībā pret globālajiem ekonomikas partneriem.

Komisija, konstatējusi, ka minētās analīzes veikšanai ir nepieciešami sīkāki cenu dati, saskaņā ar brīvprātīgu vienošanos savāca vajadzīgo informāciju no visām 28 ES dalībvalstīm. Padomei 2014. gada janvārī tā iesniedza ziņojumu, kurā sīki analizēti dabasgāzes un elektroenerģijas cenu komponenti.

Politikas veidotāji 2014. gadā iesniedza vairākus pieprasījumus pēc sīkākas oficiālās statistikas par dabasgāzes un elektroenerģijas cenām. Transporta, telekomunikāciju un enerģētikas padome (TTE) 2014. gada 13. jūnijā atzina augsto un augošo enerģijas cenu un izmaksu negatīvo ietekmi uz Eiropas konkurētspēju pasaulē un individuālo lietotāju dzīves līmeni. Šā iemesla dēļ TTE Padome aicināja “Komisiju līdz 2016. gadam sagatavot turpmāku pārskatu par enerģijas cenām un izmaksām un lietotājiem”.

Eiropas Komisija 2015. gada 25. februārī pieņēma Enerģētikas savienības tiesību aktu kopumu. Vienā no Enerģētikas savienības tiesību aktu kopuma pasākumiem — nodaļā par iekšējo enerģētikas tirgu — paredzēts, ka 2016. gadā un pēc tam ik pēc diviem gadiem veicama enerģijas cenu un izmaksu analīze.

Lai atspoguļotu Savienības tiesību aktu kopuma mērķus, konkrētāk, lai apmierinātu vajadzību pēc enerģijas izmaksu un cenu lielākas pārredzamības, kā izklāstīts minētā tiesību aktu kopuma 8. punktā, ir izstrādāts apakškomponentu papildu kopums par dabasgāzes un elektroenerģijas nodokļiem un nodevām un tīklu cenām.

Saskanība ar pašreizējo politiku konkrētajā politikas jomā

Eiropadome 2014. gada jūnijā atkārtoti apliecināja nepieciešamību stiprināt ES vienoto tirgu, palielināt konkurenci un pārredzamību dabasgāzes tirgū un pabeigt Eiropas enerģētikas tirgus integrāciju. Padome arī aicināja turpināt analīzi par tirgus integrāciju attiecībā uz energoefektivitāti un enerģētisko drošību.

Atbilstība pārējiem ES politikas virzieniem

Enerģētikas Savienības tiesību aktu kopums, ko 2015. gada 25. februārī pieņēma Komisija. Šajā sakarībā Komisija, sākot no 2016. gada, sniegs datus par enerģijas cenām un izmaksām (ieskaitot nodokļus un subsīdijas). Enerģijas cenu un izmaksu dalījums ļaus Komisijai uzraudzīt situāciju enerģētikas tirgū.

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

Juridiskais pamats

Līguma par Eiropas Savienības darbību 338. panta 1. punkts.

Subsidiaritāte (atbildība, kas nav ekskluzīvā kompetencē)

Komisija (Eurostat), izmantojot metodiku, kas ļauj salīdzināt cenas starp dalībvalstīm, vāc valstu datus par dabasgāzes un elektroenerģijas cenām. Lai nodrošinātu datu ticamību un salīdzināmību visās ES dalībvalstīs un lai agregētu datus par ES un eurozonu, minētie cenu dati jāvāc ES līmenī. Valsts līmenī cenu datus vāc attiecīgās valsts iestādes, un pēc tam tos izplata Eurostat.

Proporcionalitāte

Ierosinātais tiesību akts attieksies uz datu vākšanu par dabasgāzes un elektroenerģijas cenām mājsaimniecību un nemājsaimniecību sektoros. Iepriekš cenu datus par rūpniecības sektoru vāca saskaņā ar Direktīvu 2008/92/EK, bet cenu datus par mājsaimniecību sektoru — saskaņā ar brīvprātīgu vienošanos. Tā kā iekšējais enerģētikas tirgus kļūst arvien sarežģītāks, ir arvien grūtāk iegūt ticamus un aktuālus dabasgāzes un elektroenerģijas cenu datus bez juridiski saistošiem pienākumiem sniegt šādus datus, īpaši mājsaimniecību sektorā. Ierosinātās izmaiņas, salīdzinājumā ar Direktīvu 2008/92/EK, paredz ietvert datus, kas patlaban tiek vākti brīvprātīgi. Tas paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir nepieciešami izvirzīto mērķu sasniegšanai.

Izvēlētais juridiskais instruments

Eiropas Parlamenta un Padomes regulai kā juridiskam instrumentam vajadzētu nodrošināt ātru, vienmērīgu un saskaņotu īstenošanu visā ES.

3.EX POST IZVĒRTĒJUMU KONSTATĒJUMI, APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMI

Ex post izvērtējumi/spēkā esošo tiesību aktu atbilstības pārbaude

Spēkā esošais tiesību akts (Direktīva 2008/92/EK) attiecas tikai uz dabasgāzes un elektroenerģijas cenu datu vākšanu par rūpniecības sektoru. Metodika, ko izmanto šādiem 2007. gadā ieviestajiem cenu apsekojumiem, ir bijusi efektīva.

Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Eurostat 2015. gada janvārī rakstiski apspriedās ar Enerģētikas statistikas darba grupas (ESWG) locekļiem. Viņu komentāri un ieteikumi ir ņemti vērā. Pēc rakstiskas apspriešanās ar ESWG tika samazināts nodokļu un nodevu apakškomponentu skaits (no 11 uz 6 apakškomponentiem), un tika ievērojami samazināts sniedzamais datu apjoms par elektroenerģijas un dabasgāzes tīklu cenām. 2015. gada jūnijā notika rakstiska apspriešanās ar sektoru un vides statistikas un kontu direktoru grupas locekļiem (DIMESA) , un šīs apspriešanās rezultātā tika pagarināti termiņi atkāpju pieprasījumiem attiecībā uz ziņošanu par cenu datu komponentiem un/vai apakškomponentiem. Tika noteikta dabasgāzes cenu robežvērtība mājsaimniecību sektorā, lai varētu atbrīvot valstis, kurās dabasgāzes patēriņš mājsaimniecībās ir zems. Grozītais projekts 2015. gada 11. jūnija sanāksmē tika iesniegts DIMESA un 2015. gada 24. jūnija sanāksmē — ESWG.

Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana

Eurostat apspriedās par datu vākšanas iespējamību ar Eurogas un Eurelectric (divām apvienībām, kas darbojas gāzes un elektroenerģijas nozarē). Ir ņemti vērā minēto apvienību ieteikumi par informācijas pieejamību attiecībā uz elektroenerģijas un dabasgāzes tīklu cenu apakškomponentiem.

Normatīvā atbilstība un vienkāršošana

Ziņotāju iestāžu un Komisijas administratīvais slogs būtiski nepalielināsies , jo lielākā daļa cenu datu jau tiek iesniegta brīvprātīgi. Lai gan vācamo datu sarakstam ir pievienoti daži nodokļu un tīklu cenu apakškomponenti, ziņošanas biežums ir samazināts, un dati jāsniedz nevis reizi gadā, bet reizi trijos gados. Tāpēc vispārējais administratīvais slogs visticamāk nemainīsies.

Ietekmes novērtējums

Par šo priekšlikumu netika veikts ietekmes novērtējums, jo tas būtiski neietekmēs ziņojošo iestāžu vai Komisijas darbību. Sīki izstrādāts pamatojums lēmumam neveikt ietekmes novērtējumu ir izklāstīts Komisijas ceļvedī, kas ir publicēts Komisijas tīmekļa vietnē: http://ec.europa.eu/smart-regulation/impact/planned_ia/docs/2014_estat_001_roadmap_electricityprices.pdf.

Pamattiesības

Neattiecas.

4.IETEKME UZ BUDŽETU

Priekšlikums neietekmē ES budžetu. Tā kā pasākumi netiks būtiski paplašināti, papildu izmaksas neradīsies.

5.CITI ASPEKTI

Īstenošanas plāni un uzraudzības, novērtēšanas un ziņošanas kārtība

Nav.

Skaidrojošie dokumenti (direktīvām)

Neattiecas.

Konkrētu priekšlikuma noteikumu sīks skaidrojums

Ticami, savlaicīgi un pilnīgi statistiskas dati par dabasgāzes un elektroenerģijas cenām ir svarīgs informācijas avots Eiropas politikas veidotājiem. Tā kā datu vākšana par dabasgāzes un elektroenerģijas cenām mājsaimniecību sektorā notiek saskaņā ar brīvprātīgu vienošanos, atsevišķi datu sniedzēji (elektroenerģijas vai dabasgāzes uzņēmumi) var lemt to neturpināt. Datu vākšanu iekļaujot tiesiskajā regulējumā, tiks nodrošināts, ka ziņošana turpinās.

Lai analizētu svarīgākos elektroenerģijas un dabasgāzes cenas noteicošos faktorus, nepietiek ņemt vērā tikai dabasgāzes un elektroenerģijas galīgās cenas un tīklu cenas, nodokļus un produktu cenas. Lai noteiktu cenas noteicošos faktorus, vācamajos datos iekļauts mainīgo lielumu kopums (apakškomponenti), kas ļaus veikt sīkāku analīzi par datiem, kas tiek vākti, pamatojoties uz saskaņotu metodiku.

Eiropas Ekonomikas zona

Ierosinātais tiesību akts attiecas uz Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) jautājumu, tāpēc tas būtu jāattiecina uz EEZ.

2015/0239 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,

kas atteicas uz Eiropas statistiku par dabasgāzes un elektroenerģijas cenām un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/92/EK par Kopienas procedūru, lai veicinātu atklātību attiecībā uz gāzes un elektrības cenām, kas noteiktas tiešajiem lietotājiem rūpniecībā

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 338. panta 1. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru 1 ,

tā kā:

(1)Konkurētspēja, ilgtspēja un enerģētiskā drošība ir visaptveroši noturīgas enerģētikas savienības mērķi, kurā īsteno uz nākotni vērstu klimata pārmaiņu politiku.

(2)Lai izstrādātu Savienības enerģētikas politiku un uzraudzītu dalībvalstu enerģētikas tirgus, ir nepieciešama augstas kvalitātes salīdzināma, aktuāla, ticama un saskaņota informācija par dabasgāzes un elektroenerģijas cenām, kas noteiktas tiešajiem lietotājiem.

(3)Šīs regulas mērķis ir nodrošināt Eiropas statistiku, lai atbalstītu enerģētikas politikas satvaru, konkrētāk, lai izveidotu pilnībā integrētu iekšējo enerģētikas tirgu lietotājiem. Lai uzlabotu tirgus integrāciju, ir jānodrošina lielāka pārredzamība enerģijas izmaksu un cenu ziņā un sabiedrības atbalsta ziņā.

(4)Līdz šim kopējo satvaru salīdzināmas statistikas sagatavošanai, nosūtīšanai un izplatīšanai par dabasgāzes un elektroenerģijas mazumtirdzniecības cenām, kas Eiropas Savienībā noteiktas rūpnieciskajiem lietotājiem, nodrošināja Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/92/EK 2 .

(5)Līdz šim datu vākšana par dabasgāzes un elektroenerģijas mazumtirdzniecības cenām, kas noteiktas tiešajiem lietotājiem mājsaimniecību sektorā, veikta saskaņā ar brīvprātīgu vienošanos.

(6)Tā kā iekšējais enerģētikas tirgus kļūst arvien sarežģītāks, ir arvien grūtāk iegūt ticamus un aktuālus dabasgāzes un elektroenerģijas cenu datus bez juridiski saistošiem pienākumiem sniegt šādus datus, īpaši mājsaimniecību sektorā.

(7)Lai nodrošinātu to, ka tiek ziņoti augstas kvalitātes cenu dati gan par mājsaimniecību sektoru, gan par nemājsaimniecību sektoru, tiesību aktā būtu jāiekļauj abu sektoru dati.

(8)Lielākajā daļā valstu dati par pārvades sistēmām ir pieejami no energoregulatoriem. Tomēr sadales izmaksu datu apkopotāju skaits ir daudz lielāks, un datu ziņošana dažās valstīs uzskatāma par sarežģītāku. Ņemot vērā sadales izmaksu nozīmīgumu un to, ka šajā jautājumā jānodrošina pārredzamība, datu vākšana ir jāsaskaņo, pamatojoties uz pareizu metodiku.

(9)Patēriņa grupu sistēmai, ko savās cenu publikācijās izmanto Komisija (Eurostat), būtu jānodrošina tirgus pārredzamība un cenu datu, kas nav konfidenciāli, plaša izplatīšana, un būtu jānodrošina iespēja aprēķināt Eiropas agregātus.

(10)Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 223/2009 3 paredzēts, ka statistika, ievērojot tās konfidencialitātes aizsardzību, jāvāc saskaņā ar tādiem principiem kā taisnīgums, pārredzamība, ticamība, objektivitāte, profesionālā neatkarība un izmaksu lietderība.

(11)Informācijai par cenām, kas noteiktas dabasgāzes un elektroenerģijas tiešajiem lietotājiem, būtu jānodrošina iespēja salīdzināt tās ar citu enerģijas avotu cenām.

(12)Cenu un kvalitātes datu vākšanas informācija būtu jāsniedz standarta ziņošanas procedūras satvarā.

(13)Sīki dati par patēriņa grupu dalījumu un to attiecīgajām tirgus daļām ir dabasgāzes un elektroenerģijas cenu statistikas būtiska daļa.

(14)Cenu analīzi var veikt tikai tad, ja dalībvalstis sniedz kvalitatīvu oficiālo statistiku par dažādiem dabasgāzes un elektroenerģijas cenu komponentiem un apakškomponentiem. Pārskatīta metodika sīka dalījuma veidošanai pa dažādiem tādu dabasgāzes un elektroenerģijas cenu komponentiem un apakškomponentiem, kas noteiktas tiešajiem lietotājiem, ļaus analizēt dažādu aspektu ietekmi uz galīgajām cenām.

(15)Komisijai (Eurostat) sniegtie dati par cenām un tirdzniecības nosacījumiem tiešajiem lietotājiem un tiešo lietotāju skaita dalījums pēc patēriņa katrā patēriņa grupā sniegtu Komisijai atbilstošu informāciju, lai tā varētu lemt par atbilstošiem pasākumiem vai priekšlikumiem attiecībā uz enerģētikas politiku.

(16)Laba izpratne par nodokļiem un maksājumiem katrā dalībvalstī ir būtisks faktors cenu pārredzamības nodrošināšanai. Ir atzīts tas, cik liela nozīme ir datiem par tīklu izmaksām, maksājumiem, nodokļiem, nodevām un maksām.

(17)Dalībvalstis, kurās dabasgāzes patēriņa īpatsvars mājsaimniecību enerģijas galapatēriņā ir neliels, būtu jāatbrīvo no pienākuma sniegt datus par dabasgāzes cenām mājsaimniecību tiešajiem lietotājiem.

(18)Lai uzlabotu datu ticamību, Komisijai (Eurostat), sadarbojoties ar dalībvalstīm, būtu jānovērtē un vajadzības gadījumā, ievērojot pārvaldības satvaru statistikas jomā, jāuzlabo datu vākšanas un apstrādes metodika. Tādējādi būtu regulāri jāsagatavo kvalitātes ziņojumi un cenu datu kvalitātes novērtējumi.

(19)Pēc dalībvalsts pamatota pieprasījuma Komisija var piešķirt dalībvalstij atkāpes no konkrētiem pienākumiem, saskaņā ar kuriem, piemērojot šo regulu valsts statistikas sistēmai, vajadzētu veikt būtiskus pielāgojumus un kuri varētu radīt būtisku papildu slogu respondentiem.

(20)Lai saglabātu dalībvalstu sniegto datu augsto kvalitāti, pilnvaras pieņemt aktus par to robežvērtību korekciju, kuras var piemērot dabasgāzes tirgum, saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, Komisijai būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(21)Komisijai būtu jānodrošina, ka ar šo deleģēto aktu netiek radīts būtisks papildu slogs dalībvalstīm vai respondentiem.

(22)Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, īstenošanas pilnvaras attiecībā uz datu formātu un nosūtīšanas kārtību, prasībām par kvalitātes ziņojumiem, to struktūru un salīdzināmību un atkāpju piešķiršanu būtu jāpiešķir Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāīsteno atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regulai (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu.

(23)Direktīvu 2008/92/EK atceļ.

(24)Ir notikusi apspriešanās ar Eiropas Statistikas sistēmas komiteju,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Priekšmets

Ar šo regulu izveido kopēju satvaru salīdzināmas Eiropas statistikas izstrādei, sagatavošanai un izplatīšanai par dabasgāzes un elektroenerģijas cenām, kas ES noteiktas mājsaimniecību lietotājiem un tiešajiem lietotājiem, kas nav mājsaimniecību lietotāji.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā ir spēkā šādas definīcijas:

(1)terminiem “mājsaimniecība”, “enerģijas galapatēriņš” un “pašražotāji” ir tāda paša nozīme kā tiem, kas minēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1099/2008 4 A pielikumā,

(2)terminiem “lietotājs”, “tiešais lietotājs”, “mājsaimniecību lietotājs”, “lietotājs, kas nav mājsaimniecību lietotājs”, “pārvade”, “sadale” un “piegāde” saistībā ar elektroenerģiju ir tāda paša nozīme kā tiem, kas minēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2009/72/EK 5 , kad tos lieto saistībā ar elektroenerģiju;

(3)terminiem “lietotājs”, “tiešais lietotājs”, “mājsaimniecību lietotājs”, “lietotājs, kas nav mājsaimniecību lietotājs”, “pārvade”, “sadale” un “piegāde” saistībā ar dabasgāzi ir tāda paša nozīme kā tiem, kas minēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2009/73/EK 6 , kad tos lieto saistībā ar dabasgāzi;

(4)“tīkla komponents” ir sadales un pārvades tīklu izmaksu kombinācija, kas norādīta I pielikuma 6. punktā un II pielikuma 5. punktā.

3. pants

Datu avoti

Piemērojot principu, kas paredz nodrošināt iespējami mazu slogu respondentiem, un administratīvās vienkāršošanas principu, dalībvalstis apkopo datus par dabasgāzes un elektroenerģijas cenām un to apakškomponentiem (tīklu izmaksām un nodokļiem, nodevām, maksām un maksājumiem saskaņā ar I un II pielikumu) un datus par patēriņa apjomiem, un sagatavo kvalitātes ziņojumu, izmantojot šādus avotus:

(a)īpaši energoproduktu ražotāju vai tirgotāju, sadales un pārvades sistēmu operatoru, importētāju vai eksportētāju un piegādes uzņēmumu statistikas apsekojumi par dabasgāzes un elektroenerģijas mazumtirdzniecības cenām;

(b)citi mājsaimniecību sektora lietotāju un nemājsaimniecību sektora tiešo lietotāju statistikas apsekojumi;

(c)administratīvie avoti, piemēram, dabasgāzes un elektroenerģijas tirgu valsts regulatori;

(d)citi avoti, piemērojot pienācīga statistiskā novērtējuma procedūras.

4. pants

Tvērums

(1)Dalībvalstis nodrošina to, ka datu vākšanas un apkopošanas sistēma ir reprezentatīva.

(2)Dalībvalstīm nav pienākuma nosūtīt Komisijai (Eurostat) datus par dabasgāzes cenām mājsaimniecību lietotājiem, ja dabasgāzes patēriņš mājsaimniecību sektorā ir mazāks par 1 % robežvērtību no valsts kopējā enerģijas patēriņa mājsaimniecību sektorā. Komisija (Eurostat) regulāri — vismaz reizi trijos gados — pārskata to, kuras dalībvalstis pēc dabasgāzes patēriņa šo valstu mājsaimniecību sektorā kvalificējas atbrīvojumam no pienākuma nosūtīt attiecīgos datus.

(3)Komisija, ņemot vērā tendences ekonomikā un tehnikā, saskaņā ar 10. pantu ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, kas attiecas uz robežvērtības korekciju.

5. pants

Datu nosūtīšana

(1)Dalībvalstis iesniedz Komisijai (Eurostat) datus, kas izklāstīti I un II pielikumā.

(2)Izmantojot īstenošanas aktus, Komisija izstrādā un pieņem datu formātu un nosūtīšanas kārtību, kas izklāstīta pielikumos. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 11. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

6. pants

Pārskata periods un nosūtīšanas biežums

(1)Dalībvalstis apkopo visus datus, kas norādīti šīs regulas pielikumos, no tā kalendāra gada sākuma, kurš seko šīs regulas pieņemšanas gadam, un trīs mēnešu laikā pēc pārskata perioda beigām sniedz statistikas datus Komisijai (Eurostat).

(2)Nosūtīšanas biežums:

(a)    vienreiz gadā (no janvāra līdz decembrim) datiem, kas minēti I pielikuma 6. punkta a) apakšpunktā un 7. punktā un II pielikuma 5. punkta a) apakšpunktā un 6. punktā;

(b)divreiz gadā (no janvāra līdz jūlijam un no jūlija līdz decembrim) datiem, kas minēti I pielikuma 6. punkta b) apakšpunktā un II pielikuma 5. punkta b) apakšpunktā.

7. pants

Kvalitātes novērtējums un ziņojumi

(1)Dalībvalstis nodrošina datu kvalitāti saskaņā ar kvalitātes kritērijiem, kas minēti Regulas (EK) Nr. 223/2009 12. panta 1. punktā.

(2)Dalībvalstis informē Komisiju (Eurostat) par visām metodiskajām vai citām izmaiņām, kuras varētu ievērojami ietekmēt dabasgāzes un elektroenerģijas cenu statistiku, un katrā ziņā ne vēlāk kā vienu mēnesi pēc tam, kad notikušas izmaiņas.

(3)Dalībvalstis reizi trijos gados iesniedz Komisijai (Eurostat) datu kvalitātes ziņojumu, kas demonstrē to, kā ir aprēķināti šie dati. Šajā ziņojumā iekļauj informāciju par datu tvērumu un vākšanu, aprēķināšanas kritērijiem, metodiku un izmantotajiem datu avotiem un visām datu avotu un metodikas izmaiņām.

(4)Komisija (Eurostat) novērtē nosūtīto datu un kvalitātes ziņojumos sniegtās informācijas kvalitāti un sagatavo un izplata kopsavilkuma kvalitātes novērtējuma ziņojumu.

(5)Ja Komisija (Eurostat) konstatē statistiski nozīmīgas novirzes vai neatbilstības sniegtajos datos, tā var pieprasīt valsts iestādēm datu atbilstīgu dalījumu, kā arī aprēķināšanas vai novērtēšanas metodes, kas ir iesniegto datu pamatā, lai novērtētu datus un vajadzības gadījumā pieprasītu, ka dalībvalsts groza un atkārtoti nosūta datus vai informāciju, ko uzskata par neprecīzu.

(6)Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, nosaka prasības, kas attiecas uz 3. punktā minētajiem kvalitātes ziņojumiem, to struktūru un salīdzināmību. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 11. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

8. pants

Izplatīšana

Komisija (Eurostat) ne vēlāk kā piecu mēnešu laikā pēc katra pārskata perioda beigām izplata dabasgāzes un elektroenerģijas cenu statistiku.

9. pants

Atkāpes

(1)Izmantojot īstenošanas aktus, var piešķirt atkāpes no konkrētiem pienākumiem, saskaņā ar kuriem, piemērojot šo regulu valsts statistikas sistēmai, vajadzētu veikt būtiskus pielāgojumus un kuri varētu radīt būtisku papildu slogu respondentiem. Šos īstenošanas aktus pieņem ne vēlāk kā [xx-xx-xxx] saskaņā ar šīs regulas 11. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

(2)Šā panta 1. punkta vajadzībām attiecīgā dalībvalsts ne vēlāk kā deviņu mēnešu laikā pēc šīs regulas stāšanās spēkā iesniedz pienācīgi pamatotu pieprasījumu Komisijai.

(3)Atkāpe paliek spēkā iespējami īsu laiku un katrā ziņā ne ilgāk kā trīs gadus.

(4)Dalībvalsts, kurai saskaņā ar šā panta 1. punktu piešķirta atkāpe, atkāpes piemērošanas termiņā turpina piemērot attiecīgos Direktīvas 2008/92/EK noteikumus.

10. pants

Deleģēšanas īstenošana

(1)Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

(2)Šīs regulas 4. panta 3. punktā minētās pilnvaras tiek deleģētas uz nenoteiktu laiku, sākot no [xx-xx-xxx].

(3)Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 4. panta 3. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai arī vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

(4)Tiklīdz Komisija pieņem deleģēto aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

(5)Saskaņā ar 4. panta 3. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

11. pants

Komiteju procedūra

(1)Komisijai palīdz Eiropas Statistikas sistēmas komiteja, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 223/2009. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 7 nozīmē.

(2)Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

12. pants

Direktīvas 2008/92/EK atcelšana

(1)Direktīvu 2008/92/EK atceļ.

(2)Atsauces uz atcelto direktīvu uzskata par atsaucēm uz šo regulu.

13. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā —    Padomes vārdā —

priekšsēdētājs    priekšsēdētājs

(1) Eiropas Parlamenta [..] atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts) un Padomes [..] lēmums.
(2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 22. oktobra Direktīva 2008/92/EK par Kopienas procedūru, lai veicinātu atklātību attiecībā uz gāzes un elektrības cenām, kas noteiktas tiešajiem lietotājiem rūpniecībā (OV L 298, 7.11.2008., 9. lpp.).
(3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 11. marta Regula (EK) Nr. 223/2009 par Eiropas statistiku un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 1101/2008 par tādas statistikas informācijas nosūtīšanu Eiropas Kopienu Statistikas birojam, uz kuru attiecas konfidencialitāte, Padomes Regulu (EK) Nr. 322/97 par Kopienas statistiku un Padomes Lēmumu 89/382/EEK, Euratom, ar ko nodibina Eiropas Kopienu Statistikas programmu komiteju (OV L 87, 31.3.2009., 164. lpp.).
(4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 22. oktobra Regula (EK) Nr. 1099/2008 par enerģētikas statistiku (OV L 304, 14.11.2008., 6.–11. lpp.).
(5) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Direktīva 2009/72/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu un par Direktīvas 2003/54/EK atcelšanu (OV L 211, 14.8.2009., 55. lpp.).
(6) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Direktīva 2009/73/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz dabasgāzes iekšējo tirgu un par Direktīvas 2003/55/EK atcelšanu (OV L 211, 14.8.2009., 94. lpp.).
(7) Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regula (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13.–18. lpp.).

Briselē, 18.11.2015

COM(2015) 496 final

PIELIKUMI

dokumentam
Priekšlikums
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,
kas atteicas uz Eiropas statistiku par dabasgāzes un elektroenerģijas cenām un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/92/EK par Kopienas procedūru, lai veicinātu atklātību attiecībā uz gāzes un elektrības cenām, kas noteiktas tiešajiem lietotājiem rūpniecībā


PIELIKUMI

I PIELIKUMS — DABASGĀZES CENAS

Šajā pielikumā ir izklāstīta metodika statistikas datu vākšanai un apkopošanai par dabasgāzes cenām mājsaimniecību lietotājiem un tiešajiem lietotājiem, kas nav mājsaimniecību lietotāji.

1. Cenas

Ziņo tādiem mājsaimniecību lietotājiem un tiešajiem lietotājiem, kuri nav mājsaimniecību lietotāji, noteiktās cenas, kuri pašu patēriņam pērk pa gāzesvadiem sadalītu dabasgāzi.

2. Dabasgāze

Dabasgāze ietver dabasgāzi un citu veidu gāzveida kurināmo, kas pārvades un sadales tīklos sajaukts ar dabasgāzi, piemēram, biogāze. Neietver citu veidu gāzveida kurināmo, ko sadala, izmantojot specializētus tīklus, un ko nesajauc ar dabasgāzi (piemēram, gāzes rūpnīcu gāze, koksa krāšņu gāze, domnu gāze un biogāze).

3. Ziņošanas vienības

Datos ietver visus dabasgāzes mājsaimniecību lietotājus un tiešos lietotājus, kuri nav mājsaimniecību lietotāji, bet neietver lietotājus, kuri gāzi izmanto tikai:

elektroenerģijas ražošanai elektrostacijās vai koģenerācijas stacijās vai

neenerģētikas vajadzībām (piemēram, ķīmijas rūpniecībā).

4. Mērvienības

Ziņo mājsaimniecību lietotājiem un tiešajiem lietotājiem, kuri nav mājsaimniecību lietotāji, noteiktās valsts vidējās cenas.

Cenas izsaka valsts valūtā par gigadžoulu (GJ). Izmantotās enerģijas vienību mēra, pamatojoties uz augstāko siltumspēju.

Cenas sver saskaņā ar dabasgāzes piegādes uzņēmumu tirgus daļu katrā patēriņa grupā. Ja nav iespējams aprēķināt vidējo svērto cenu, var iesniegt vidējās aritmētiskās cenas. Abos gadījumos dati aptver reprezentatīvu valsts tirgus daļu.

5. Patēriņa grupas

Ziņojamās cenas balstās uz standarta patēriņa grupu sistēmu attiecībā uz dabasgāzes patēriņu gadā.

a) Mājsaimniecību lietotājiem piemēro šādas grupas:

Patēriņa grupa

Dabasgāzes patēriņš gadā (GJ)

Minimālā vērtība

Maksimālā vērtība

Grupa D1

< 20

Grupa D2

≥20

<200

Grupa D3

≥ 200

b)    Tiešajiem lietotājiem, kas nav mājsaimniecību lietotāji, piemēro šādas grupas:

Patēriņa grupa

Dabasgāzes patēriņš gadā (GJ)

Minimālā vērtība

Maksimālā vērtība

Grupa I1

< 1 000

Grupa I2

≥1 000

<10 000

Grupa I3

≥10 000

<100 000

Grupa I4

≥100 000

<1 000 000

Grupa I5

≥1 000 000

<4 000 000

Grupa I6

≥ 4 000 000

6. Detalizācijas pakāpe    

Attiecīgās cenas ietver visus maksājumus: tīklu maksājumi plus patērētā enerģija, mīnus visi rabati un prēmijas, plus citi maksājumi (piemēram, skaitītāja īres maksa, pastāvīgie maksājumi). Sākotnējo pieslēgummaksu šajā summā neiekļauj.

Jāsniedz turpmāk norādītie sīkākie dati .

a)    Komponentu un apakškomponentu nepieciešamā detalizācijas pakāpe

Sniegtās cenas iedala trijos galvenajos komponentos un atsevišķos apakškomponentos.

Cena tiešajiem lietotājiem par dabasgāzes patēriņu pēc patēriņa grupas ir triju galveno komponentu summa: enerģijas un piegādes komponents, tīklu komponents (pārvades un sadales) un nodokļu, nodevu, maksu un maksājumu komponents.

Komponents un

apakškomponents

Apraksts

enerģija un piegāde

Komponents ietver dabasgāzes izejvielas cenu, ko maksā piegādātājs, vai dabasgāzes cenu pārvades sistēmas ievadpunktā, tostarp attiecīgā gadījumā uzglabāšanas izmaksas plus izmaksas, kas saistītas ar dabasgāzes pārdošanu tiešajiem lietotājiem.

tīkls

Tīklu cenā ietver šādas izmaksas: pārvades un sadales tarifus, pārvades un sadales zudumus, tīklu izmaksas, pēcpārdošanas pakalpojumu izmaksas, sistēmas apkalpošanas izmaksas un skaitītāju īres un nolasīšanas izmaksas.

Apakškomponents

Tīklu komponents ir šādi iedalīts pārvades un sadales tīklu izmaksās.

1. Pārvades izmaksu vispārējais vidējais īpatsvars (izteikts procentos no kopējām tīklu izmaksām, balstoties uz 5. punktā noteiktajām patēriņa grupām).

2. Sadales izmaksu vispārējais vidējais īpatsvars (izteikts procentos no kopējām tīklu izmaksām, balstoties uz 5. punktā noteiktajām patēriņa grupām).

nodokļi, nodevas, maksas un maksājumi 

Komponents ir visu turpmāk minēto apakškomponentu (nodokļu, nodevu, maksu un maksājumu) summa.

Apakškomponenti

Par šādiem apakškomponentiem ziņo atsevišķos posteņos par katru 5. punktā noteikto patēriņa grupu.

1. Pievienotās vērtības nodoklis, kas aprakstīts Padomes Direktīvā 2006/112/EK 1 par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu.

2. Nodokļi, nodevas, maksas un maksājumi, kas saistīti ar atjaunojamajiem enerģijas avotiem, energoefektivitāti un koģenerāciju.

3. Nodokļi, nodevas, maksas un maksājumi, kas saistīti ar stratēģisko krājumu uzglabāšanu, jaudas maksājumiem un enerģētisko drošību; gāzes sadales nodokļi; balasta izmaksas un nodevas, kas saistītas ar energoregulatoru vai tirgus operatoru finansējumu.

4. Nodokļi, nodevas, maksas un maksājumi, kas saistīti ar gaisa kvalitāti un vidi; nodokļi, kas saistīti ar CO2 vai citu siltumnīcefekta gāzu emisiju.

5. Visi pārējie nodokļi, nodevas, maksas un maksājumi, kas nav ietverti četrās iepriekšējās kategorijās: centralizētās siltumapgādes atbalsts; vietējie vai reģionālie nodokļu maksājumi; kompensācija salu teritorijām; koncesijas nodevas, kas saistītas ar licencēm un nodevām par zemi vai publiskām vai privātām tīklu vai citu iekārtu īpašumtiesībām.

b)    Nodokļu sloga detalizācijas pakāpe

Cenu datus iedala trijos līmeņos:

Līmenis

Apraksts

cenas bez visiem nodokļiem, nodevām, maksām un maksājumiem

Šajā cenu līmenī ir tikai enerģijas un piegādes komponents un tīklu komponents.

cenas bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN) un citiem atgūstamiem nodokļiem

Šis cenu līmenis ietver enerģijas un piegādes komponentus, tīklu komponentu un nodokļus, nodevas, maksas un maksājumus, ko attiecībā uz tiešajiem lietotājiem, kas nav mājsaimniecību lietotāji, uzskata par neatgūstamiem. Attiecībā uz mājsaimniecību lietotājiem šajā cenu līmenī ietver enerģijas un tīklu komponentus un nodokļus, nodevas, maksas un maksājumus, bet neietver PVN.

cenas, kurās ietverti visi nodokļi

Šis cenu līmenis ietver enerģijas un piegādes komponentus, tīklu komponentu un visus atgūstamos vai neatgūstamos nodokļus, nodevas, maksas un maksājumus.

7. Patēriņa apjomi

Dalībvalstis nosūta informāciju par dabasgāzes īpatsvaru katrā patēriņa grupā, pamatojoties uz kopējo apjomu, uz kuru attiecas cenas.

Gada patēriņa apjomus katrai patēriņa grupai ziņo reizi gadā vienlaikus ar cenu datiem par otro pusgadu.

Dati nedrīkst būt vecāki par diviem gadiem.



II PIELIKUMS — ELEKTROENERĢIJAS CENAS

Šajā pielikumā ir izklāstīta metodika statistikas datu vākšanai un apkopošanai par elektroenerģijas cenām mājsaimniecību lietotājiem un tiešajiem lietotājiem, kas nav mājsaimniecību lietotāji.

1. Cenas

Ziņo tādiem mājsaimniecību lietotājiem un tiešajiem lietotājiem, kuri nav mājsaimniecību lietotāji, noteiktās cenas, kuri elektroenerģiju pērk pašu patēriņam.

2. Ziņošanas vienības

Dati ietver visus elektroenerģijas mājsaimniecību lietotājus un tiešos lietotājus, kas nav mājsaimniecību lietotāji, bet uz elektroenerģiju, ko saražojuši un patērējuši pašražotāji, ziņošanas pienākums neattiecas.

3. Mērvienība

Ziņo mājsaimniecību lietotājiem un tiešajiem lietotājiem, kuri nav mājsaimniecību lietotāji, noteiktās valsts vidējās cenas.    
   
Cenas izsaka valsts valūtā par kilovatstundu (kWh)

Cenas sver saskaņā ar elektroenerģijas piegādes uzņēmumu tirgus daļu katrā patēriņa grupā. Ja nav iespējams aprēķināt vidējo svērto cenu, var iesniegt vidējās aritmētiskās cenas. Abos gadījumos dati aptver reprezentatīvu valsts tirgus daļu.

4. Patēriņa grupas

Ziņojamās cenas balstās uz standarta patēriņa grupu sistēmu attiecībā uz elektroenerģijas patēriņu gadā.

a)    Mājsaimniecību lietotājiem piemēro šādas grupas:

Patēriņa grupa

Elektroenerģijas patēriņš gadā (kWh)

Minimālā vērtība

Maksimālā vērtība

Grupa DA

<1 000

Grupa DB

≥1 000

<2 500

Grupa DC

≥2 500

<5 000

Grupa DD

≥5 000

<15 000

Grupa DE

≥15 000

b)    Tiešajiem lietotājiem, kas nav mājsaimniecību lietotāji, piemēro šādas grupas:

Patēriņa grupa

Elektroenerģijas patēriņš gadā (MWh)

Minimālā vērtība

Maksimālā vērtība

Grupa IA

<20

Grupa IB

≥20

<500

Grupa IC

≥500

<2 000

Grupa ID

≥2 000

<20 000

Grupa IE

≥20 000

<70 000

Grupa IF

≥70 000

<150 000

Grupa IG

≥150 000

5. Detalizācijas pakāpe    

Attiecīgās cenas ietver visus maksājumus: tīklu maksājumi plus patērētā enerģija, mīnus visi rabati un prēmijas, plus citi maksājumi (piemēram, skaitītāja īres maksa, pastāvīgie maksājumi). Sākotnējo pieslēgummaksu šajā summā neiekļauj.

Jāsniedz turpmāk norādītie sīkākie dati.

a)    Nepieciešamā detalizācijas pakāpe attiecībā uz komponentiem un apakškomponentiem

Sniegtās cenas iedala trijos galvenajos komponentos un atsevišķos apakškomponentos.

Cena tiešajiem lietotājiem par elektroenerģijas patēriņu pēc patēriņa grupas ir triju galveno komponentu summa: enerģijas un piegādes komponents, tīklu komponents (pārvades un sadales) un nodokļu, nodevu, maksu un maksājumu komponents.

Komponents un

apakškomponents

Apraksts

enerģija un piegāde

Komponents ietver šādas izmaksas: ražošana, akumulēšana, enerģijas līdzsvarošana, piegādātās enerģijas izmaksas, klientu apkalpošana, pēcpārdošanas pakalpojumi un citas piegādes izmaksas.

tīkls

Tīklu cenā ietver šādas izmaksas: pārvades un sadales tarifi, pārvades un sadales zudumi, tīklu izmaksas, pēcpārdošanas pakalpojumu izmaksas, sistēmas apkalpošanas izmaksas un skaitītāju īres un nolasīšanas izmaksas.

Apakškomponents

Tīklu komponents ir šādi iedalīts pārvades un sadales tīklu izmaksās.

1. Pārvades izmaksu vispārējais vidējais īpatsvars (izteikts procentos no kopējām tīklu izmaksām, balstoties uz 4. punktā noteiktajām patēriņa grupām).

2. Sadales izmaksu vispārējais vidējais īpatsvars (izteikts procentos no kopējām tīklu izmaksām, balstoties uz 4. punktā noteiktajām patēriņa grupām).

nodokļi, nodevas, maksas un maksājumi 

Komponents ir visu turpmāk minēto nodokļu, nodevu, maksu un maksājumu summa.

Apakškomponents

Par šādiem apakškomponentiem ziņo atsevišķos posteņos par katru 4. punktā noteikto patēriņa grupu.

1. Pievienotās vērtības nodoklis, kas definēts Padomes Direktīvā 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu.

2. Nodokļi, nodevas, maksas un maksājumi, kas saistīti ar atjaunojamajiem enerģijas avotiem, energoefektivitāti un koģenerāciju.

3. Nodokļi, nodevas, maksas un maksājumi, kas saistīti ar jaudas maksājumiem un enerģētisko drošību; akmeņogļu rūpniecības pārstrukturēšanas nodokļi; elektroenerģijas sadales nodokļi. Balasta izmaksas un nodevas, kas saistītas ar energoregulatoru vai tirgus operatoru finansējumu.

4. Nodokļi, nodevas, maksas un maksājumi, kas saistīti ar gaisa kvalitāti un vidi, un nodokļi, kas saistīti ar CO2 vai citu siltumnīcefekta gāzu emisiju.

5. Nodokļi, nodevas, maksas un maksājumi, kas saistīti ar kodolenerģētiku, tostarp kodoliekārtu ekspluatācijas pārtraukšanu, inspekcijām un kodoliekārtu maksu.

6. Visi pārējie nodokļi, nodevas, maksas un maksājumi, kas nav ietverti piecās iepriekšējās kategorijās: centralizētās siltumapgādes atbalsts; vietējie vai reģionālie nodokļu maksājumi; kompensācija salu teritorijām; koncesijas nodevas, kas saistītas ar licencēm un nodevām par zemi vai publiskām vai privātām tīklu vai citu iekārtu īpašumtiesībām.

b)    Nodokļu sloga detalizācijas pakāpe

Cenu datus iedala trijos līmeņos:

Līmenis

Apraksts

cenas bez visiem nodokļiem, nodevām, maksām un maksājumiem

Šajā cenu līmenī ir tikai enerģijas un piegādes komponents un tīklu komponents.

cenas bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN) un citiem atgūstamiem nodokļiem

Šis cenu līmenis ietver enerģijas un piegādes komponentus, tīklu komponentu un nodokļus, nodevas, maksas un maksājumus, ko attiecībā uz tiešajiem lietotājiem, kas nav mājsaimniecību lietotāji, uzskata par neatgūstamiem. Attiecībā uz mājsaimniecību lietotājiem šajā cenu līmenī ietver enerģijas un tīklu komponentus un nodokļus, nodevas, maksas un maksājumus, bet neietver PVN.

cenas, kurās ietverti visi nodokļi

Šis cenu līmenis ietver enerģijas un piegādes komponentus, tīklu komponentu un visus atgūstamos vai neatgūstamos nodokļus, nodevas, maksas un maksājumus.

6. Patēriņa apjomi

Dalībvalstis nosūta informāciju par elektroenerģijas īpatsvaru katrā patēriņa grupā, pamatojoties uz kopējo apjomu, uz kuru attiecas cenas.

Gada patēriņa apjomus katrai patēriņa grupai ziņo reizi gadā vienlaikus ar cenu datiem par otro pusgadu.

Dati nedrīkst būt vecāki par diviem gadiem.

(1) Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīva 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (OV L 347/1, 11.12.2006., 1. lpp.).