21.9.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 346/69

—

ņemot vērā 2008. gada 16. jūnijā parakstīto Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu (SAN) starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Bosniju un Hercegovinu, no otras puses, ko ratificējušas visas ES dalībvalstis un Bosnija un Hercegovina,

—

ņemot vērā Eiropadomes 2003. gada 19. un 20. jūnija secinājumus par Rietumbalkāniem un to pielikumu “Saloniku darba kārtība Rietumbalkānu valstīm: ceļā uz Eiropas integrāciju”,

—

ņemot vērā Padomes 2014. gada 20. oktobra, 17.. un 18. novembra un 15. un 16. decembra secinājumus,

—

ņemot vērā Komisijas 2014. gada 8. oktobra paziņojumu “Paplašināšanās stratēģija un galvenās problēmas (2014.–2015. gads)” (COM(2014)0700), kuru papildina Komisijas dienestu darba dokuments “Bosnijas un Hercegovinas 2014. gada progresa ziņojums” (SWD(2014)0305), kā arī 2014. gada 15. decembrī pieņemtais indikatīvais stratēģijas dokuments par Bosniju un Hercegovinu (2014–2017),

—

ņemot vērā 2015. gada 29. janvārī pieņemto Bosnijas un Hercegovinas prezidenta ES integrācijas rakstisko apņemšanos, ko 2015. gada 23. februārī apstiprināja Bosnijas un Hercegovinas parlaments,

—

ņemot vērā 2015. gada 19. janvāra Padomes lēmumu iecelt Lars-Gunnar Wigemark par ES īpašo pārstāvi un Delegācijas attiecībām ar Bosniju un Hercegovinu vadītāju,

—

ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par šo valsti,

—

ņemot vērā Ārlietu komitejas pastāvīgā referenta Bosnijas un Hercegovinas jautājumos Cristian Dan Preda darbu,

—

ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,

A.

tā kā ES atkārtoti ir paziņojusi par savu negrozāmo apņemšanos atbalstīt Bosnijas un Hercegovinas perspektīvu kļūt par Eiropas dalībvalsti un atbalstīt tās teritoriālo integritāti, suverenitāti un vienotību;

B.

tā kā ES ir piedāvājusi Bosnijai un Hercegovinai jaunu iespēju, kuras pamatā ir saskaņota pieeja, kas paredzēta, lai palīdzētu valstij atsākt reformu procesu, uzlabot savu sociālo un ekonomisko situāciju un pietuvoties Eiropas Savienībai; tā kā līdzīga negrozāma apņemšanās un iesaistīšanās šobrīd tiek pieprasīta no valsts politiskās elites; tā kā pievienošanās ES ir iekļaujošs process, kas jāveic visai valstij un tās iedzīvotājiem un kuram nepieciešama nacionāla vienprātība par reformu darba kārtību;

C.

tā kā sarežģītā un nepietiekamā institucionālā struktūra, sadarbības un koordinācijas trūkums Bosnijas un Hercegovinas politisko vadītāju un visu valdības līmeņu starpā, kopēja redzējuma un politiskās gribas trūkums un etnocentriska attieksme ir nopietni apgrūtinājusi valsts attīstību; norāda, ka nesaskaņas politiskās un etniskās piederības dēļ ir būtiski nelabvēlīgi ietekmējušas asambleju darbu valsts līmenī;

D.

tā kā ieilgušais politiskais strupceļš rada nopietnus šķēršļus valsts stabilizācijai un attīstībai un iedzīvotājiem liedz iespēju uz drošu un pārticīgu nākotni; tā kā politiskā inerce, bezdarbs, ļoti augstais korupcijas līmenis un neapmierinātība ar politisko eliti izraisīja iedzīvotāju nemierus, kas aizsākās Tuzlā un 2014. gada februārī izplatījās visā valstī;

E.

tā kā ES ir noteikusi tiesiskumu par savas paplašināšanās pamatu; tā kā stingram politiskajam atbalstam ir būtiska nozīme, lai gūtu panākumus šajās jomās;

F.

tā kā korupcija ir plaši izplatīta, valsts administrācija ir sadrumstalota, daudzās dažādās juridiskās sistēmas rada problēmas, sadarbības mehānismi ar pilsonisko sabiedrību joprojām ir vāji, plašsaziņas līdzekļu vide ir polarizēta un vienlīdzīgas tiesības netiek nodrošinātas visām vēsturiskajām tautām un iedzīvotājiem;

G.

tā kā vairāk nekā 50 % no Bosnijas un Hercegovinas valsts ieņēmumiem tiek izlietoti, uzturot dažādu līmeņu administrāciju; tā kā saskaņā ar Pasaules Bankas rādītājiem Bosnija un Hercegovina ierindojas zemākajā vietā starp Eiropas valstīm uzņēmējdarbības īstenošanas ērtuma ziņā un vienā no zemākajām vietām — korupcijas uztveres indeksā; tā kā Bosnijā un Hercegovinā ir augstākais jauniešu bezdarba līmenis Eiropā (59 % no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem 15 līdz 24 gadu vecumā),

1.

atzinīgi vērtē to, ka Padome ir atbildējusi uz Parlamenta aicinājumu pārdomāt ES pieeju Bosnijai un Hercegovinai, mudina jaunos Bosnijas un Hercegovinas vadītājus pilnībā īstenot vajadzīgās institucionālās, ekonomiskās un sociālās reformas, lai uzlabotu Bosnijas un Hercegovinas iedzīvotāju dzīvi un ļautu sasniegt virzību ceļā uz pievienošanos ES; norāda – lai izskatītu pievienošanās pieteikumu, būs nepieciešams nozīmīgs progress reformu programmas īstenošanā, tostarp attiecībā uz Izaugsmes un nodarbinātības paktu; uzsver, ka Bosniju un Hercegovinu, tāpat kā ikvienu citu (potenciālo) kandidātvalsti, jāvērtē pēc tās nopelniem un ka pievienošanās grafiku nosaka vajadzīgo reformu ātrums un kvalitāte;

2.

uzsver – pēc Padomes pieprasījuma sagatavojot atzinumu par ES dalībvalsts pieteikumu, Komisijai ir jāpievērš īpaša uzmanība nolēmuma izpildei Sejdić-Finci lietā; aicina Komisiju izrādīt gatavību veicināt vienošanos par nolēmuma izpildi Sejdić-Finci lietā, lai garantētu vienlīdzīgas tiesības visiem iedzīvotājiem, un palīdzēt īstenot ES darba kārtības mērķus, tostarp funkcionālas labas pārvaldības sistēmas izveidi, demokrātijas attīstību, ekonomisko labklājību un cilvēktiesību ievērošanu;

3.

stingri atbalsta Bosnijas un Hercegovinas integrāciju Eiropā un uzskata, ka ES atjaunotās iesaistīšanās centrā, cita starpā, ir jābūt sociālekonomiskiem jautājumiem, uzņēmējdarbības videi, iestāžu sistēmai, tiesiskumam un pārvaldībai, tiesībaizsardzības politikai un neatkarīgai tiesu varai, korupcijas apkarošanai, valsts pārvaldes reformai, pilsoniskajai sabiedrībai un jauniešiem, vienlaikus saglabājot nemainīgus nosacījumus attiecībā uz pievienošanos ES; aicina PV/AP, Komisiju un dalībvalstis saglabāt saskaņotu, konsekventu un vienotu ES nostāju un parādīt, ka Bosnijas un Hercegovinas integrācija Eiropas Savienībā ir ES ārpolitikas prioritāte; uzsver, ka ES ir jācenšas apvienot visus finanšu līdzekļu devējus, lai atbalstītu efektīvu ES jaunās pieejas un rakstiskās apņemšanās īstenošanu;

4.

atzinīgi vērtē rakstisko apņemšanos panākt ES integrāciju, ko pieņēma Bosnijas un Hercegovinas prezidents, parakstīja visu partiju vadītāji un 2015. gada 23. februārī apstiprināja Bosnijas un Hercegovinas parlaments, par pasākumiem iestāžu funkcionalitātes un efektivitātes nodrošināšanai, visu pārvaldības līmeņu reformu uzsākšanai, kā arī pasākumiem samierināšanas procesa paātrināšanai un administratīvās veiktspējas stiprināšanai; atzīst, ka apņemšanās pavēra ceļu, lai Padome 2015. gada 16. martā vienotos par Stabilizācijas un asociācijas nolīguma (SAN) noslēgšanu un stāšanos spēkā; atzinīgi vērtē 2015. gada 1. jūnijā paredzēto SAN stāšanos spēkā, kas ļaus Bosnijai un Hercegovinai ar ES veidot ciešāku sadarbību un padziļināt attiecības; aicina visus politiskos vadītājus pilnībā sadarboties, rūpīgi un efektīvi īstenojot šo apņemšanos, jo īpaši, stiprinot tiesiskumu un apkarojot korupciju un organizēto noziedzību; atgādina, ka ir būtiska politiska apņemšanās veikt reformas un patiesa līdzatbildība par tām; aicina Bosnijas un Hercegovinas jaunos vadītājus vienoties ar ES par konkrētu ceļvedi plašai un iekļaujošai reformu programmai valsts virzībā uz ES; aicina reformu plānošanā un īstenošanā nodrošināt pārredzamību un mudina reformu procesā iekļaut pilsonisko sabiedrību;

5.

pauž dziļas bažas par 2015. gada 25. aprīlī austrumu Sarajevā Neatkarīgo Sociālo Demokrātu Alianses (SNSD) kongresā pieņemto deklarāciju, kurā cita starpā pausts aicinājums rīkot 2018. gadā referendumu par Serbu Republikas neatkarību; uzsver, ka saskaņā ar Vispārējo pamatlīgumu par mieru Serbu Republikai nav atdalīšanās tiesību; atgādina –– pieņemot rakstisko apņemšanos, visi politiskie spēki, tostarp SNSD, ir apņēmušies ievērot Bosnijas un Hercegovinas suverenitāti, teritoriālo nedalāmību un politisko neatkarību; mudina jaunos politiskos vadītājus atturēties no šķeltnieciski nacionālistiskas un separātiskas retorikas, kas polarizē sabiedrību, un nopietni iesaistīties reformās, kuras uzlabos Bosnijas un Hercegovinas iedzīvotāju dzīvi, izveidos demokrātisku, iekļaujošu un darbotiesspējīgu valsti un pavirzīs valsti tuvāk ES;

6.

mudina politiskos vadītājus prioritārā kārtā izveidot efektīvu ES koordinēšanas mehānismu, efektīvi saistot iestādes visos pārvaldības līmeņos, lai nodrošinātu pielāgošanos ES acquis un tā piemērošanu visā valstī iedzīvotāju vispārējās labklājības labā; uzsver, ka bez šāda mehānisma pievienošanās process ES paliks strupceļā, jo pašreizējā valsts organizācija ir pārāk neefektīva un disfunkcionāla; uzsver, ka šāda mehānisma izveide ļautu Bosnijai un Hercegovinai pilnībā izmantot pieejamo finansējumu; uzsver vajadzību veikt konkrētus reformu pasākumus un noteikt skaidru virzību valstij un tās iedzīvotājiem;

7.

uzsver, ka iedzīvotāju sociālekonomisko vajadzību apmierināšanai ir jābūt prioritātei; tomēr uzskata, ka ir ārkārtīgi svarīgi vienlaikus turpināt politiskās reformas un politiskās sistēmas demokratizāciju; uzsver, ka ekonomiskā labklājība ir iespējama tikai tad, ja tās pamatā ir demokrātiska un iekļaujoša sabiedrība un valsts; uzsver, ka Bosnija un Hercegovina nebūs veiksmīga kandidāte dalībai ES, kamēr nebūs izveidoti atbilstīgi institucionāli apstākļi; atzīmē, ka konstitucionālā reforma, kuras mērķis ir konsolidēt, modernizēt un stiprināt iestāžu sistēmu, joprojām ir svarīga, lai pārveidotu Bosniju un Hercegovinu par efektīvu, iekļaujošu un pilnībā darbotiesspējīgu valsti; atgādina, ka nākotnes konstitucionālajā reformā ir jāņem vērā arī federālisma, decentralizācijas, subsidiaritātes un likumīgas pārstāvības principi, lai nodrošinātu Bosnijas un Hercegovinas efektīvu un netraucētu integrāciju Eiropas Savienībā; mudina visus politiskos vadītājus strādāt, lai ieviestu vajadzīgās izmaiņas;

8.

atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvas paātrināt Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu (IPA) projektu īstenošanu un stiprināt ekonomisko pārvaldību; pauž nožēlu, ka bezdarbība var ietekmēt ES finanšu līdzekļu piešķiršanu politiskajai un sociālekonomiskai attīstībai saskaņā ar IPA-II; mudina kompetentās iestādes vienoties par visu valsti aptverošām nozaru stratēģijām, jo īpaši transporta, enerģētikas, vides un lauksaimniecības prioritārajās jomās, kas būtu svarīgs priekšnoteikums IPA finansējuma pilnīgai apguvei;

9.

atzinīgi vērtē 2014. gada oktobra vēlēšanu labi organizēto norisi; tomēr atzīmē, ka jau otro reizi pēc kārtas vēlēšanu process notika, nedodot iespēju katram iedzīvotājam kandidēt uz ikvienu amatu; uzsver, ka ir ārkārtīgi svarīgi nekavējoties no jauna izveidot visas parlamentārās struktūras un valdību visos līmeņos; mudina jaunos vadītājus ievērot vispārēju, vienlīdzīgu un tiešu vēlēšanu principu, vērsties pie iedzīvotājiem, sadarboties ar pilsonisko sabiedrību un nodrošināt atbildīgas un tūlītējas atbildes un viņu likumīgajām bažām; aicina kompetentās iestādes izmeklēt ļoti nopietnos apgalvojumus par to, ka Serbu Republikas (SR) premjerministre ir saistīta ar divu viņas partijai nepiederošu deputātu balsu pirkšanu, lai panāktu vairākumu Serbu Republikas Nacionālajā asamblejā (SRNA);

10.

atzinīgi vērtē pārliecinošo nacionālo un starptautisko solidaritāti, tostarp saistībā ar Eiropas Savienības plūdu seku novēršanas programmu, reaģējot uz 2014. gada dabas katastrofām; atzinīgi vērtē to, ka ES pēc Bosnijas un Hercegovinas pieprasījuma nodrošināja steidzamus un būtiskus glābšanas un palīdzības pasākumus un 2014. gada jūlijā sarīkoja līdzekļu devēju konferenci, kuru vadīja Komisija un kopīgi organizēja Francija un Slovēnija; uzsver, ka Komisija uzaicināja Bosniju un Hercegovinu pievienoties ES civilās aizsardzības mehānismam; aicina visos līmeņos veikt efektīvus un saskaņotus profilaktiskus pasākumus, lai novērstu pašreizējās katastrofas radītās sekas un novērstu šādas katastrofas nākotnē; atzinīgi vērtē daudzos pozitīvos piemērus ļoti ciešai etnisko grupu sadarbībai un savstarpējam atbalstam pēc plūdiem, kas norāda, ka ir iespējams izlīgums; uzskata, ka reģionāla sadarbība un ciešas attiecības ar kaimiņvalstīm ir būtiski faktori, reaģējot uz šādām katastrofām nākotnē;

11.

atgādina, ka profesionāla, efektīva un uz nopelniem balstīta valsts administrācija ir Bosnijas un Hercegovinas un jebkuras citas valsts, kas vēlas kļūt par ES dalībvalsti, integrācijas pamats; pauž nopietnas bažas, ka valsts pārvalde, kurai būtu jāpalīdz Bosnijai un Hercegovinai ceļā uz dalību ES un jāuzlabo iedzīvotāju dzīves apstākļi, joprojām ir sadrumstalota, politizēta un disfunkcionāla; joprojām ir nobažījies par tās finansiālo ilgtspējīgumu un to, ka politiskās gribas trūkums publiskās pārvaldes reformēšanai var ietekmēt sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu; mudina visus kompetentos dalībniekus pieņemt jaunu valsts pārvaldes reformu stratēģiju un rīcības plānu laikposmam pēc 2014. gada, lai vienkāršotu sarežģīto iestāžu struktūru, racionalizētu izdevumus un panāktu, ka valsts kļūst funkcionālāka;

12.

mudina iestādes korupcijas apkarošanu padarīt par absolūtu prioritāti, jo vēl nav sasniegti apmierinoši rezultāti un korupcija ietekmē visus sektorus, tostarp veselības aprūpi un izglītību, izmantojot visneaizsargātākos iedzīvotājus, un palielina iedzīvotāju pesimismu un neuzticēšanos savām iestādēm; aicina izveidot efektīvus pretkorupcijas mehānismus, neatkarīgu tiesisko kontroli un iekļaujošas konsultācijas ar visām ieinteresētajām personām, kam vajadzētu garantēt savlaicīgu atjaunotā stratēģiskā ietvara 2015.–2019. gadam pieņemšanu; kopumā aicina efektīvi īstenot korupcijas apkarošanas pasākumus; atzinīgi vērtē, ka tika pieņemts pretkorupcijas likumu kopums, iekļaujot lielāku ziņotāju aizsardzību valsts līmenī un novēršanas struktūru izveidi federālā līmenī; nosoda mēģinājumus apdraudēt pastāvošos tiesiskuma principus un pauž bažas, ka jaunais interešu konflikta novēršanas likums vājina tiesisko regulējumu un rada šķēršļus interešu konfliktu novēršanā, palielinot politiskās iejaukšanās risku un neradot ierēdņiem stimulus ievērot noteikumus; aicina stiprināt parlamentārās struktūras interešu konfliktu novēršanai; mudina kompetentās iestādes uzlabot rezultātus attiecībā uz efektīvu izmeklēšanu, vainīgo saukšanu pie atbildības un notiesāšanu plašu rezonansi guvušajās korupcijas lietās, jo īpaši saistībā ar publisko iepirkumu un privatizāciju;

13.

turpina paust dziļas bažas par neefektīvo tiesu varas sistēmu, politiskās iejaukšanās risku tiesvedībā, politizētajām iecelšanas procedūrām, sadrumstaloto tiesu varas iestāžu un prokuratūras budžeta veidošanas procesu un tiesu varas pārstāvju interešu konflikta risku; mudina valsts jaunos vadītājus veikt strukturālas un institucionālas reformas, cita starpā pievēršoties četru dažādo juridisko sistēmu saskaņošanai; aicina viņus pievērsties Komisijas ieteikumiem, piemēram, valsts līmeņa tiesu varas institucionālajām reformām, tostarp Bosnijas un Hercegovinas tiesu likuma pieņemšanai; mudina jauno Ministru padomi pieņemt jau izstrādāto tiesu reformas stratēģiju; atkārto savu atbalstu ombuda birojam; atzīmē, ka Serbu Republikas Konstitūcijā joprojām ir paredzēts nāvessoda moratorijs, un mudina Serbu Republikas iestādes nekavējoties atcelt nāvessodu;

14.

pauž bažas, ka bezmaksas juridiskās palīdzības pieejamība ir ļoti ierobežota un ka visā Bosnijā un Hercegovinā joprojām nav pilnībā juridiski noteiktas tiesības sniegt šādu palīdzību, ierobežojot visneaizsargātāko iedzīvotāju tiesības uz taisnīgu tiesu; mudina kompetentās iestādes pieņemt likumu par bezmaksas juridisko palīdzību valsts līmenī un skaidri noteikt pilsoniskās sabiedrības lomu tās sniegšanā;

15.

atzinīgi vērtē ES un Bosnijas un Hercegovinas strukturētā dialoga par tiesiskumu paplašināšanos, lai iekļautu papildu tiesiskuma jautājumus, jo īpaši korupciju un diskrimināciju, un to, ka tas sniedz vairākus pozitīvus ieguvumus reģionālajā sadarbībā, kara noziegumu tiesvedībā un tiesu varas profesionālisma un efektivitātes palielināšanā; atzinīgi vērtē pilsoniskās sabiedrības iekļaušanu šajā procesā; atzīmē, ka ir uzlabojušies apstākļi vairāku valsts daļu tiesās, tostarp attiecībā uz liecinieku aizsardzību;

16.

pauž bažas, ka ar konkrētiem paziņojumiem tika apšaubīts Starptautiskā Kara noziegumu tribunāla bijušajai Dienvidslāvijai (ICTY) notiesājošo spriedumu likumīgums, tādējādi apdraudot tiesu Hāgā; aicina veikt pasākumus, lai stiprinātu cietušo aizsardzību un uzlabotu Bosnijas un Hercegovinas Prokuratūras darbu, pārskatot II kategorijas kara noziegumu lietu tiesvedību; atzīmē par kara noziegumiem uzkrāto lietu samazināšanos; piebilst, ka ir panākti uzlabojumi, saucot pie atbildības vainīgos kara noziegumu lietās, kas saistītas ar seksuālu vardarbību, un prasa šo procesu turpināt; uzsver, ka kompetentajām iestādēm ir jāpieņem ilgi gaidītā valsts līmeņa programma, lai uzlabotu šādos kara noziegumos cietušo stāvokli, ieskaitot viņu tiesības saņemt kompensāciju, efektīvi nodrošinātu viņiem tiesu pieejamību un panāktu, ka Bosnijas un Hercegovinas krimināltiesības par seksuālo vardarbību atbilst starptautiskajiem standartiem;

17.

pauž bažas par nemainīgi augsto bezvēsts pazudušo skaitu un lēno progresu šīs problēmas risināšanā; aicina iestādes iesaistīties intensīvā sadarbībā starp abām valsts daļām un pastiprināt centienus bezvēsts pazudušo personu meklēšanā;

18.

piemin visus 1995. gada Srebreņicas genocīdā cietušos un pauž visdziļāko līdzjūtību upuru ģimenēm un izdzīvojušajiem; pauž atbalstu tādām asociācijām kā Srebreņicas un Zepas anklāvu māšu asociācijai par vadošo lomu izpratnes veicināšanā un stabilāka pamata veidošanā attiecībā uz visu valsts iedzīvotāju samierināšanu; prasa visiem Bosnijas un Hercegovinas iedzīvotājiem izmantot Srebreņicas slaktiņa atceres 20. gadadienu, lai pastiprinātu samierināšanas procesu un sadarbību, kas ir galvenie priekšnoteikumi, lai visas šā reģiona valstis varētu turpināt savu attīstību Eiropas virzienā;

19.

ar bažām konstatē, ka Bosnijā un Hercegovinā joprojām ir 84 500 iekšēji pārvietotu personu un 6 853 bēgļu; pauž bažas par repatriantu tiesību pārkāpumiem SR; tomēr atzinīgi vērtē Federācijas parlamenta pieņemtos jaunos pasākumus, atļaujot personām, kuras atgriezās no Serbu Republikas, piekļūt pensijas pabalstiem un veselības aprūpei Federācijā, vienlaikus norādot, ka ir svarīgi visiem iedzīvotājiem nodrošināt vienlīdzīgu piekļuvi sociālajiem pabalstiem; prasa visiem valdības līmeņiem, jo īpaši SR iestādēm, atvieglot un paātrināt iekšēji pārvietoto personu un bēgļu atgriešanos, ieviešot un īstenojot visus nepieciešamos tiesiskos un administratīvos pasākumus; mudina sadarboties šajā jautājumā un nodrošināt pienācīgus apstākļus viņu mierīgai un ilgtspējīgai reintegrācijai; aicina efektīvi īstenot pārskatīto stratēģiju attiecībā uz Vispārējā pamatlīguma par mieru VII pielikumu; aicina turpināt labu reģionālu sadarbību Sarajevas deklarācijas procesa ietvaros; mudina izveidot visaptverošu pieeju neatrisinātajām problēmām, lai līdz 2019. gadam attīrītu valsti no mīnām;

20.

atkārtoti pauž atbalstu vīzu režīma atvieglošanai, kas Bosnijas un Hercegovinas iedzīvotājiem ir nodrošinājusi taustāmus pozitīvus rezultātus; atkārto apņemšanos aizsargāt Rietumbalkānu valstu iedzīvotāju tiesības izmantot bezvīzu režīmu; vienlaikus prasa valsts līmenī īstenot pasākumus, jo īpaši sociālekonomiskus pasākumus, neaizsargātākām iedzīvotāju grupām, aktīvus pasākumus ciešākai sadarbībai un informācijas apmaiņai, lai likvidētu organizētās noziedzības tīklus, kā arī nodrošināt lielāku robežkontroli un izpratnes veicināšanas kampaņas; aicina Komisiju pieņemt pasākumus, lai saglabātu bezvīzu režīma integritāti un kopā ar dalībvalstīm risinātu jautājumu par iespējamu ES patvēruma sistēmas ļaunprātīgu izmantošanu;

21.

atzīmē, ka cīņa ar organizēto noziedzību un korupciju ir būtiska, lai apkarotu noziedznieku iefiltrēšanos politiskajās, juridiskajās un ekonomiskajās sistēmās; atzīmē, ka ir sasniegti noteikti panākumi cīņā pret organizēto noziedzību un terorismu; atgādina, ka ir svarīgi ievērot GRECO ieteikumus; pauž bažas par ziņojumiem, ka jauniešu noskaņojums Bosnijā un Hercegovinā kļūst arvien radikālāks un ka diezgan daudzi no viņiem, salīdzinājumā ar citām reģiona valstīm, ir pievienojušies ISIL teroristu kaujiniekiem; mudina iestādes grozīt kriminālkodeksu, lai nostiprinātu kriminālatbildības noteikšanu par terorisma finansēšanu; atzinīgi vērtē kriminālkodeksa grozījumu, lai aizliegtu un noteiktu sodu par pievienošanos ārvalstu paramilitārām grupām, lai novērstu reliģisko radikalizāciju; turklāt uzsver, ka ir svarīgi novērst visas ekstrēmisma un vardarbīgas radikalizācijas formas; atzinīgi vērtē plašās policijas operācijas visā Bosnijā un Hercegovinā, kā rezultātā tika arestētas personas, kuras tiek turētas aizdomās par teroristu aktivitāšu organizēšanu, atbalstīšanu un finansēšanu, tostarp ārvalstu kaujinieki; aicina Bosnijas un Hercegovinas Federācijas Kriminālkodeksā iekļaut noteikumus par naida noziegumiem; atzinīgi vērtē attiecīgo Bosnijas un Hercegovinas aģentūru pūles un izturību, profesionāli apkarojot aizvien lielākos drošības draudus; aicina Komisiju nodrošināt kompetentajām iestādēm palīdzību, lai novērstu visus drošības un terorisma draudus;

22.

nosoda teroristu uzbrukumu, kurš notika 2015. gada 27. aprīlī policijas iecirknī Austrumbosnijas pilsētā Zvornikā un kurā tika nogalināts viens policists un ievainoti divi policisti; pauž solidaritāti upuriem un viņu ģimenēm; visstingrākajā veidā nosoda vardarbīgo ekstrēmistu ideoloģiju, kas ir šī uzbrukuma pamatā; aicina kompetentās iestādes, atbildīgās drošības aģentūras un tiesu iestādes sadarboties, veicot ātru un rūpīgu izmeklēšanu un novēršot uzbrukumus nākotnē; pauž cerību, ka Bosnijas un Hercegovinas iestādes un pilsoņi apvienosies, lai apkarotu terorisma draudus un ekstrēmistu vardarbību;

23.

norāda, ka Bosnija un Hercegovina joprojām ir cilvēku tirdzniecības izcelsmes, tranzīta un galamērķa valsts; iesaka iestādēm veikt efektīvus pasākumus, tostarp likumdošanas pasākumus, lai apkarotu narkotiku un cilvēku tirdzniecību un nodrošinātu aizsardzību cilvēku tirdzniecības upuriem;

24.

uzskata, ka ir būtiski palielināt pilsoniskās sabiedrības nozīmi, dodot iespēju viņiem paust iedzīvotāju intereses, jo īpaši saistībā ar jauniešiem, kā tas notika pagājušā gadā notikušajās iedzīvotāju “pilnsapulcēs”; atgādina, ka pilsoniskā sabiedrība var palīdzēt rasties sociāli viendabīgai un demokrātiskai sabiedrībai, nodrošinot svarīgākos sociālos pakalpojumus; atzīmē, ka civilās sabiedrības pārstāvjiem būtu jāieņem nozīmīga loma pievienošanās procesa veicināšanā; mudina Komisiju arī turpmāk nodrošināt Eiropas finansējuma pieejamību pilsoniskās sabiedrības organizācijām; atzīmē, ka mehānismi iestāžu sadarbībai ar pilsonisko sabiedrību joprojām ir vāji un apgrūtina plašākas līdzdalības, iekļaujošākas un atsaucīgākas demokrātijas attīstību visā valstī; tādēļ aicina izveidot pārredzamus un iekļaujošus sabiedriskās apspriešanas mehānismus ar visām sabiedrības ieinteresētajām personām, lai radītu veidu, kā sabiedriski apspriest nozīmīgus likumdošanas lēmumus un pieņemt nacionālo stratēģiju pilsoniskajai sabiedrībai; pauž bažas par ziņotiem iedzīvotāju iebiedēšanas gadījumiem pagājušajā gadā notikušajos sociālajos nemieros;

25.

uzskata, ka ir būtiski veicināt integrējošu un iecietīgu sabiedrību Bosnijā un Hercegovinā, aizsargājot un veicinot minoritāšu un neaizsargāto sabiedrības grupu tiesības; atgādina, ka nolēmuma neizpilde Sejdić-Finci lietā rada atklātu Bosnijas un Hercegovinas iedzīvotāju diskrimināciju; mudina stiprināt Cilvēktiesību ombuda lomu un sadarbībā ar pilsonisko sabiedrību izstrādāt valsts līmeņa jebkādas diskriminācijas nepieļaušanas stratēģiju; aicina kompetentās iestādes turpināt harmonizēt valsts tiesību aktus ar acquis, pievēršot īpašu uzmanību diskriminācijas nepieļaušanai invaliditātes un vecuma dēļ, saskaņā ar uzsvērto strukturētajā dialogā; aicina Bosnijas un Hercegovinas Cilvēktiesību un bēgļu ministriju izveidot darba grupu, kas nekavējoties izstrādātu grozījumus Bosnijas un Hercegovinas tiesību aktā par diskriminācijas nepieļaušanu; pauž bažas, ka joprojām ir plaši izplatīta pret LGBTI personām vērsta naida kurināšana, naida noziegumi, draudi, aizskaršana un diskriminācija; mudina iestādes tieslietu struktūrās, tiesībaizsardzības iestādēs un plašākā sabiedrībā īstenot izpratnes veicināšanas pasākumus par LGBTI personu tiesībām; pauž bažas, ka tiek joprojām saņemti ziņojumi par diskriminācijas gadījumiem uz reliģiska pamata;

26.

pauž asu nosodījumu par nepārtraukto romu marginalizāciju un diskrimināciju; atzinīgi vērtē sasniegumus attiecībā uz romu mājokļu vajadzību apmierināšanu, tomēr mudina īstenot turpmākus pasākumus, lai uzlabotu romu dzīves apstākļus, palielinot nodarbinātības, veselības aprūpes un izglītības pieejamību;

27.

norāda, ka ir pieņemtas tiesību normas, kas garantē sieviešu tiesības un dzimumu līdztiesību, tomēr vērojami tikai ierobežoti panākumi to īstenošanā; aicina kompetentās iestādes turpināt centienus palielināt sieviešu līdzdalību politikā un darbspēkā, apkarot ar maternitāti saistītu diskrimināciju darba tirgū, uzlabot sieviešu sociālo un ekonomisko situāciju, veicināt, aizsargāt un stiprināt viņu tiesības un kopumā palielināt sabiedrības informētību un cilvēku izpratni par sieviešu tiesībām; mudina iestādes pieņemt stratēģiju, kā īstenot Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu, un izveidot harmonizētu sistēmu datu uzraudzībai un vākšanai par gadījumiem, kad pret sievietēm tiek vērstas vardarbība;

28.

mudina Bosniju un Hercegovinu pēc iespējas ātrāk iekļaut seksuālās orientācijas un dzimumidentitātes jautājumus tiesību aktā par naida noziegumiem un tādējādi paredzēt sodu personām, kas dažādi apspiež citus, pamatojoties uz seksuālo orientāciju vai dzimumidentitāti;

29.

piebilst, ka ir ieviestas tiesību normas par vārda brīvību; tomēr pauž bažas par politisko un finanšu spiedienu uz plašsaziņas līdzekļiem, kā arī draudiem žurnālistiem un redaktoriem un viņu iebiedēšanas gadījumiem, tostarp pirmsvēlēšanu periodā; nosoda mēģinājumus apdraudēt spēkā esošos noteikumus, kas varētu radīt postošu ietekmi uz vārda brīvību un plašsaziņas līdzekļu brīvību, ieskaitot tiešsaistē; uzsver, ka tādi notikumi kā policijas reids Klix.ba birojos Sarajevā vai tas, ka Serbu Republikas Nacionālā asambleja nesen pieņēma pretrunīgi vērtēto Sabiedriskā miera un kārtības likumu, rada nopietnas bažas par vārda un plašsaziņas līdzekļu, tostarp sociālo plašsaziņas līdzekļu, brīvību šajā valstī; uzsver, ka veselīgas demokrātijas būtiska īpašība ir plašsaziņas līdzekļu spējas darboties bez bailēm; mudina pilnībā ievērot vārda un plašsaziņas līdzekļu brīvību un ļaut žurnālistiem iegūt informāciju par sabiedrībai interesējošiem jautājumiem; uzsver, ka sabiedriskajiem plašsaziņas līdzekļiem ir ļoti svarīgs stabils un ilgtspējīgs finansējums, redakcionālā neatkarība, raidīšana visās oficiālajās valodās, kā arī viedokļu daudzveidība; aicina iestādes likvidēt visas tiesību aktu nepilnības, kas sistemātiski traucē nodrošināt plašsaziņas līdzekļu īpašumtiesību pilnīgu pārredzamību, kā arī sagatavot regulējumu, lai izslēgtu jebkādu nepamatotu politisko ietekmi; mudina kompetentās iestādes aizsargāt sabiedrisko raidorganizāciju politisko, institucionālo un finansiālo neatkarību un saskaņot valsts daļu likumus par sabiedrisko apraidi ar valsts līmeņa tiesību aktiem; mudina Bosnijas un Hercegovinas Komunikāciju regulatīvās aģentūras padomes direktora iecelšanā izmantot uz sasniegumiem balstītu pieeju;

30.

joprojām pauž bažas par nepārtraukto bērnu segregāciju valsts skolās etniskās piederības dēļ; norāda, ka trīs dažādas mācību programmas liedz vienoti, iekļaujoši un objektīvi apgūt kopīgo vēsturi un nesenos vēstures notikumus; mudina iestādes efektīvi īstenot iekļaujošas izglītības principus, tostarp attiecībā uz bērniem ar invaliditāti; mudina valsts jaunos vadītājus nekavējoties veicināt iekļaujošu un nediskriminējošu izglītības sistēmu abās valsts daļās un Brčko apgabalā, izbeigt dažādu etnisko grupu segregāciju un turpināt izglītības reformu, kuras mērķis ir izglītības standartu uzlabošana un kopējas mācību programmas ieviešana; aicina īstenot arī rīcības plānu romu bērnu izglītības vajadzībām un uzlabot viņu integrāciju izglītības sistēmā;

31.

atgādina, ka 2014. gada februāra protesti parādīja skaidru Bosnijas un Hercegovinas parasto iedzīvotāju prasību valstī veikt sociālekonomiskas reformas; stingri uzskata, ka Izaugsmes un nodarbinātības pakta sešu svarīgāko reformu jomu pasākumu īstenošana palīdzēs atjaunot pārtrauktās sociālekonomiskās reformas, tostarp izaugsmes un nodarbinātības un publiskā iepirkuma reformu jomā; aicina jaunās valdības valsts, valsts daļu un kantonu līmenī cieši sadarboties, lai ekonomisko pārvaldību un Izaugsmes un nodarbinātības paktu noteiktu par reformu prioritātēm; uzsver nepieciešamību turpināt attīstīt un īstenot ekonomisko reformu programmu;

32.

uzskata, ka Bosnija un Hercegovina ir maz sasniegusi, lai kļūtu par funkcionējošu tirgus ekonomiku; uzsver, ka ir svarīgi pārvarēt konkurences spiedienu un tirgus spēkus; pauž bažas, ka ievērojami trūkumi uzņēmējdarbības vidē turpina negatīvi ietekmēt privātā sektora attīstību un tiešos ārvalstu ieguldījumus; mudina kompetentās iestādes cīnīties pret tiesiskuma īstenošanas trūkumiem, ievērojamo ēnu ekonomiku un augsto korupcijas līmeni, kas apgrūtina uzņēmējdarbības vidi; mudina saskaņot noteikumus ar Maksātspējas II direktīvu;

33.

uzsver, ka ir nepieciešams reformēt un saskaņot sadrumstalotās sociālās aizsardzības sistēmas, par galveno mērķi izvirzot iedzīvotāju vajadzības, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret visiem, mazinātu nabadzību un izstrādātu sociālo drošības tīklu, kas būtu vairāk vērsts uz nabadzīgajiem un sociāli atstumtajiem iedzīvotājiem; uzsver, ka ekonomiskā pārticība un darba iespējas, jo īpaši jauniešiem, ir būtiskas valsts attīstībai; aicina valdības īstenot darba tirgus reformas, lai pazeminātu ļoti augsto bezdarba līmeni, pievēršot galveno uzmanību jauniešiem, sievietēm un ilgtermiņa bezdarbniekiem; norāda, ka darba un arodbiedrību tiesības joprojām ir ierobežotas; aicina iestādes visā valstī vēl vairāk pilnveidot un saskaņot tiesību aktus šajā jomā; uzsver, ka ir jāuzlabo izglītības un apmācības kvalitāte, lai likvidētu prasmju atšķirības un palielinātu nodarbinātību, jo īpaši jauniešu vidū;

34.

uzsver, ka ir svarīgi saskaņot un pilnveidot pašreizējās arodbiedrību tiesības un noteikumus par darba apstākļiem, jo tie pašlaik visās nozarēs nav vienādi; turklāt norāda, ka sociālie pabalsti un pensijas netiek sadalīti vienlīdzīgi;

35.

norāda, ka ir maz sasniegts vides un klimata pārmaiņu jomā, un aicina iestādes palielināt vides aizsardzību atbilstīgi ES standartiem; aicina Bosniju un Hercegovinu ievērot Enerģētikas kopienas līgumā un SAN noteiktās saistības un nodrošināt pienācīgu un raitu tuvināšanos ES vides aizsardzības acquis, tostarp, lai novērstu pārlieku gaisa piesārņojumu, ko rada naftas pārstrādes rūpnīca Bosanski Brodā; uzsver, ka Bosnijai un Hercegovinai ir jāsāk pilnībā pildīt saistības attiecībā uz Konvenciju par ietekmes uz vidi novērtējumu pārrobežu kontekstā (Espo, 1991. gads) un Protokolu par stratēģisko vides novērtējumu (Kijeva, 2003. gads), tostarp attiecībā uz darbībām Neretvas upes un Trebišņicas upes baseinā

36.

atzinīgi vērtē Bosnijas un Hercegovinas konstruktīvo un aktīvo nostāju reģionālās sadarbības veicināšanā; atzinīgi vērtē biežās kopīgās robežapsardzes patruļas ar kaimiņvalstīm; uzskata, ka ir ārkārtīgi svarīgi uzturēt labas kaimiņattiecības; aicina jaunos vadītājus turpināt un pastiprināt centienus, lai atrisinātu esošās robežu un īpašumu problēmas ar kaimiņvalstīm; mudina Bosniju un Hercegovinu labticīgi noslēgt demarkācijas procesu ar Melnkalni, pamatojoties uz 2014. gada maijā panākto vienošanos;

37.

pauž nožēlu, ka Bosnijas un Hercegovinas ārpolitikā joprojām ir sastopamas atšķirīgas nostājas, kuru rezultātā saskaņošanas līmenis ar ES nostājām ir zems (52 %); atgādina par vienotas ārpolitikas izšķirošo nozīmi Bosnijai un Hercegovinai; pauž bažas par to, kādas sekas būs Krievijas noraidījumam attiecībā uz Miera īstenošanas padomes standarta tekstiem par Bosnijas un Hercegovinas teritoriālo nedalāmību un tās negatīvajiem izteikumiem par Bosnijas un Hercegovinas centieniem pievienoties ES; atzinīgi vērtē turpmāku operācijas ALTHEA klātbūtni, kā daļu no atjaunotā ANO mandāta, pievēršot uzmanību spēju veidošanai un apmācībai;

38.

aicina jaunievēlētās Bosnijas un Hercegovinas iestādes izmantot iespēju, ko sniedz atjaunotā ES pieeja, un noslēgt vienošanos par pagaidu nolīguma un Stabilizācijas un asociācijas nolīguma pielāgošanu, lai ņemtu vērā Horvātijas pievienošanos Eiropas Savienībai un saglabātu tradicionālo tirdzniecību;

39.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Komisijas priekšsēdētāja vietniecei/augstajai pārstāvei, Padomei, Komisijai, Bosnijas un Hercegovinas prezidentam, Bosnijas un Hercegovinas Ministru padomei, Bosnijas un Hercegovinas Parlamentārajai asamblejai un Bosnijas un Hercegovinas Federācijas un Serbu Republikas valdībām un parlamentiem, kā arī 10 kantonu valdībām.