24.2.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 71/20

Ziņotājs:

Antonello PEZZINI

Līdzziņotājs:

Zbigniew KOTOWSKI

1.1.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) uzskata, ka gan atsevišķi Eiropas inženieri un tehniskie speciālisti, gan attiecīgās to apvienības dalībvalstīs un Eiropā sniedz būtisku ieguldījumu Eiropas reindustrializācijā, paātrinot pētniecības sasniegumu pārveidi inovatīvos produktos ar pielietojumu tirgū.

1.2.

Ekonomikas attīstība Eiropas Savienībā arvien vairāk ir saistīta ar reindustrializāciju; tas nozīmē stratēģisku pāreju uz inovatīvu produktu ar augstu pievienoto vērtību, tai skaitā jaunu, kvalitatīvu tehnoloģiju, materiālu un pakalpojumu, izstrādes, ražošanas un tirdzniecības jauniem, ilgtspējīgiem modeļiem.

1.3.

EESK uzskata, ka ir vairāk jāuzsver un jānovērtē inženieru un citu tehnisko profesiju pārstāvju izšķirošā loma šajā procesā, risinot ar reindustrializāciju saistītās Eiropas sabiedrības problēmas, un aicina izvērst uz līdzdalību balstītas prognozēšanas darbības attiecībā uz profesijas nākotni.

1.4.

EESK iesaka veicināt Eiropas uzņēmējdarbības un inovācijas kultūru un izstrādāt konkrētus pasākumus inženiera un tehniskā speciālista – civilizācijas un labklājības veidotāja – profesijas popularizēšanai.

1.5.

EESK atbalsta nepieciešamību nodrošināt profesijas veicināšanai saskaņotu Eiropas pasākumu programmu, kurā būtu iekļauti šādi jautājumi:

1.6.

EESK uzskata, ka augsts apmācības un kvalifikācijas līmenis inženierzinātnēs ir būtisks priekšnoteikums efektīvai savstarpējas atzīšanas sistēmai. Ja vēlamies nodrošināt katras valsts uzticēšanos savstarpējai profesionālajai mobilitātei, kura balstās uz zināšanām, ir jāsaglabā augsti izglītības un apmācības standarti, tostarp ir jāievieš ES 29. fakultatīvais regulatīvais režīms, pamatojoties uz pieredzi saistībā ar brīvprātīgo Eiropas profesionālo karšu testēšanu (1), un aktīvi jāatbalsta valstu un Eiropas profesionālās inženieru apvienības.

1.6.1.

Mūsdienās, sabiedrībai attīstoties, rodas daudzas jaunas ar tehnikas jomu nesaistītas darbvietas, kas, pateicoties plašsaziņas līdzekļu ietekmei un sabiedriskās popularitātes vēlmei, piesaista jauniešus, kuri tiecas pēc straujas un augsti novērtētas karjeras. Laikā, kad vērojama šāda attīstības tendence, valda uzskats, ka inženiera profesija ir parasta un nepaver iespējas vieglai un straujai karjeras virzībai. Tādēļ nākamajām paaudzēm inženierzinātnes nešķitīs pievilcīgas, un tas rada nopietnus draudus sekmīgai Eiropas reindustrializācijai un Eiropas rūpniecības konkurētspējai. Tā ir nopietna problēma, kas pašreizējām izglītības sistēmām ir jārisina, un tādēļ pamatizglītības posmā būtiski jāpalielina uzmanība, kura tiek veltīta matemātikai, fizikai un inženierzinātnēm, un šie priekšmeti jāpasniedz interesantāk, lai modinātu jauno paaudžu ziņkāri. Tāpat visām pārējām dalībvalstīm, kurās šāda sistēma nepastāv, būtu jāveltī īpaša uzmanība duālās izglītības principam un paraugprakses piemēriem šajā jomā (Vācija, Šveice un Austrija).

1.7.

EESK uzskata, ka ir jāizveido Eiropas inženieru vienotais tirgus un jāattīsta daudzpusīga kopēja koncepcija ar mērķi palielināt mobilitāti visā Eiropas telpā, ņemot vērā savstarpējās atzīšanas svarīgo nozīmi, jo īpaši attiecībā uz pašnodarbinātiem un neatkarīgiem inženieriem.

1.8.

EESK iesaka stiprināt inženierzinātnes komponenta nozīmi Eiropas standartizācijas politikā, lai paātrinātu, vienkāršotu un modernizētu procedūras, kā arī nodrošinātu sistēmu un tīklu sadarbspēju.

1.9.

EESK iesaka organizācijām, kas apvieno inženierus, saskaņā ar Eiropas profesionālo kvalifikāciju satvara sistēmu izstrādāt elektroniskus apmācības modeļus, kas būtu piemēroti jaunajai paaudzei, kā arī pārvaldības un novērtēšanas kārtību, ņemot vērā jauno inženieru īpašības un piedāvājot pievilcīgu darba vidi un karjeru.

1.10.

EESK uzskata, ka inženierus pārstāvošajām struktūrām un arodorganizācijām būtu jārod lielāka konverģence ES līmenī, lai īstenotu vienotu virzošo lomu gan Savienībā, gan ārpus tās un lai nodrošinātu saviem biedriem mūžizglītību saskaņā ar vienotiem Eiropas kritērijiem.

1.11.

EESK iesaka Komisijai rīkoties konkrēti, lai izveidotu Eiropas Brīvo profesiju forumu, kurā būtu plaši pārstāvētas inženieru nozares apvienības, profesionālās organizācijas un biedrības (2), un cer, ka tiks radīts Eiropas inženieru portāls, kurā būs atspoguļota tāda problemātika kā atbildība, intelektuālais īpašums, nodokļu un pensiju jautājumi, kā arī mūžizglītība, paraugprakses kodeksi utt.

1.12.

EESK iesaka Komisijai izstrādāt, pamatojoties uz inženieru un tehnisko darbinieku organizāciju pieredzi dalībvalstīs, Eiropas labas inženiertehniskās prakses kodeksu un nodrošināt šiem speciālistiem juridiskus un finansiālus priekšnosacījumus inovatīvu projektu īstenošanai, kas jo īpaši paredzēti maziem un vidējiem uzņēmumiem, kā arī pētniecības un izstrādes dalībniekiem.

1.13.

EESK uzskata, ka profesijai aizvien vairāk jābūt orientētai uz sarežģītu problēmu risināšanu saistībā ar ekonomikas, sociālo un vides ilgtspēju, aizvien plašāk izmantojot progresīvas daudzdisciplīnu pieejas un atbilstīgu sadarbspēju starp ražošanas sistēmām un jaunajiem rūpniecības 4.0 apstākļiem.

1.14.

EESK aicina Komisiju un dalībvalstis pienācīgi ņemt vērā Eiropadomes 2014. gada 20. un 21. marta secinājumus, kurā bija prasība prioritārā kārtā un vairāk iesaistot nozari novērst trūkumus zinātnes, tehnoloģiju, inženierzinātņu un matemātikas jomā (t. s. STEM (science, technology, engineering and maths) prasmes).

2.1.

Eiropas inženierijas pirmsākumi rodami atjaunotnes meklējumos, kurus pārstāv Leonardo ģēnijs, kas atspoguļo Eiropas sabiedrības atvērtību jauninājumiem un kultūras kontekstu, kurā tiek veicināta pilsoniskā līdzdalība, laba pārvaldība un strādīgums.

2.2.

Kā uzsver Eiropas Parlaments, krīze ir smagi ietekmējusi Eiropas ekonomiku. ES ir jāīsteno vispārēja izaugsmes stratēģija, lai pārvarētu šādas grūtības (3).

2.3.

ES reindustrializācijas stratēģija galvenokārt ir vērsta uz investīcijām jauninājumos – jomu, kurā inženierim ir galvenā loma, jo īpaši tādās ātri augošās nozarēs.

2.4.

Digitālo tehnoloģiju konverģence, komunikācijas sistēmas un viedie tīkli, nanobiotehnoloģijas, ilgtspējīgas rūpniecības tehnoloģijas, 3D printeri un tīras nozaru pamattehnoloģijas ievērojami izmaina ekonomikas un sabiedrības darbības veidus tādā ātrumā, kas globalizācijas ietekmē ir kļuvis eksponenciāls.

2.5.

ES nākotne ir saistīta ar reindustrializāciju, un tas galvenokārt nozīmē stratēģisku pāreju uz produktu ar augstu pievienoto vērtību, tai skaitā jaunu tehnoloģiju, materiālu un pakalpojumu, izstrādes, ražošanas un tirdzniecības jauniem, ilgtspējīgiem modeļiem aizvien digitalizētākā pasaulē.

2.6.

EESK ir pārliecināta, ka bez tehniskajiem un zinātniskajiem cilvēkresursiem, kuru rīcībā ir nepieciešamā pieredze un zināšanas, būs grūti sasniegt stratēģijā “Eiropa 2020” noteiktos mērķus. Šajā nolūkā ir jāveicina inženieru un citu tehnisko speciālistu profesionālo organizāciju un apvienību loma valstu un ES līmenī.

2.7.

Eiropā lielākā daļa tehnisko zināšanu ir koncentrētas inženierzinātņu nozarē, ko veido aptuveni 130 000 uzņēmumu, kuros nodarbināti vairāk nekā 10 miljoni augsti kvalificētu un kompetentu darbinieku un kuru gada produkcija ir aptuveni 1 840 miljardu euro jeb aptuveni viena trešdaļa no visa ES eksporta. Turklāt inženieriem un citiem tehniskajiem speciālistiem ir svarīga loma visās ekonomikas jomās (4).

2.8.

Eiropas politikā ir jāizvērš jauna vieda pieeja, kurā darbiniekiem ar tehnisko izglītību būtu piešķirta jauna nozīme. Pieaug arī vajadzība pārvaldīt teritoriju viedas pārveides procesus, ko skaidri pieprasa Eiropas jaunās programmas.

2.9.

Lai sasniegtu šos mērķus, ES ir jāuzlabo darbaspēka profesionālo spēju līmenis. Jo īpaši inženierzinātņu prasmju jomā palielināsies publiskā un privātā sektora pieprasījums. Publiskajā sektorā būs lielāka nepieciešamība pēc tehniskajām zināšanām, lai, piemērojot jaunās publiskā iepirkuma direktīvas, kas aptver uzņēmumu tīklu sadarbības veidus, darbu kopās un jaunas programmatūras, risinātu uzdevumus tādās jomās kā enerģētika, transports, veselības aizsardzība, atkritumu apsaimniekošana, izglītība, oglekļa dioksīda emisija, lietiskais internets, aprites ekonomika.

2.10.

Arī privātajam sektoram, ja tas vēlas gūt labumu no attīstītu prasmju izmantošanas darbvietās, būs jāuzlabo inženiertehniskās prasmes. Kā liecina patērētāju ieradumu analīze, pastāvīgi pieaug pieprasījums pēc viediem produktiem un pakalpojumiem.

2.11.

Lai spētu risināt ar jaunajiem rūpniecības procesiem saistītos uzdevumus, ir pastāvīgi jāatjauno tehniskās zināšanas un pieredze. Vajadzīgi arī jauni mācīšanās veidi un metodes, kā arī jauna apmācība ar mērķi nodrošināt nozares cilvēkresursu un sociālā kapitāla optimālu un elastīgu izmantošanu. Jāizveido jauni darba veidi brīvo profesiju pārstāvjiem, kuri ir nodarbināti profesionālo, tehnisko un zinātnisko pakalpojumu jomā Eiropā.

2.12.

Lielāka mobilitāte valstu, ES un pasaules darba tirgū nozīmē labāku darbaspēka izmantošanu, kas pieejams pievilcīgajā inženieru nodarbinātības jomā ES. Līdz ar iespēju izvēlēties ES 29. fakultatīvo regulatīvo režīmu, varētu veicināt ES profesionālās kartes izplatīšanu ar mērķi atvieglot kvalificētiem inženieriem iespējas attīstīt savu profesionālo pieredzi dažādās ES valstīs.

2.13.

Lai piesaistītu potenciālos inženierzinātņu studentus inženiera profesijai, ir nepieciešama labāka sadarbība starp rūpniecības pārstāvjiem un akadēmiskajām aprindām, starp darba devējiem un publiskajām un privātajām mācību iestādēm kā pamatizglītības, tā vidējās izglītības līmenī, kā arī pētniecību un izstrādi. Tas nozīmē piemērot uzņēmumu sociālo atbildību un veicināt pienācīgu apmācību.

2.14.

Līdz ar uzņēmēju iesaistīšanos un jaunu, sarežģītāku uzdevumu parādīšanos jaunieši sāk izprast, ka matemātika, informācijas tehnoloģijas, fizika un ķīmija ir vajadzīga, lai risinātu sabiedrībai aktuālās problēmas, un ka šīm zināšanām ir svarīga loma jaunu inovatīvu risinājumu meklējumos medicīnā, veselības aprūpē, kā arī transporta, piesārņojuma novēršanas un energotaupības jomā.

2.15.

Šāda sadarbība būtu jārada vietējā līmenī, taču gūtajai pieredzei un paraugpraksei jābūt izmantojamai visā Savienībā. Tas veicinātu jaunu darbvietu izveidi un karjeras iespējas inženieriem, kā arī sekmētu šo jomu dzīvotspēju un popularitāti jauniešu vidū.

2.16.

Vienlaikus, ņemot vērā paralēlo progresu dažādās nozarēs un praktisko pielietojumu multidisciplinaritāti, ir jānodrošina kvalitāte un efektivitāte un jāievieš izglītības programmas, kas vidējā un augstākajā izglītībā iekļautu tādus mācību priekšmetus kā sociālpsiholoģija un cilvēkresursu pārvaldība komandā, radošo procesu stimulēšana, nanotehnoloģijas, biomedicīniskā inženierzinātne, tehnikas vēsture, ekonomikas ģeogrāfija utt.

2.17.

Viens no veidiem, kā nodrošināt minēto profesiju atbilstību standartiem, ir mācību programmu akreditācija. Kvalitātes garantijas process ir saistīts ar salīdzināšanas un novērtēšanas standartu ieviešanu saskaņā ar ES un dalībvalstu noteikumiem par profesionālajām kvalifikācijām.

2.18.

Ārējā akreditācija un iekšējās kvalitātes garantijas ir divi ļoti svarīgi aspekti, kas nodrošina inženierzinātņu izglītības kvalitāti.

3.1.1.

Tajā pašā laikā EESK uzskata, ka ir jānodrošina šāda Eiropas pasākumu programma profesijas popularizēšanas jomā:

3.2.1.

EESK uzskata, ka augsts apmācības un kvalifikācijas līmenis inženierzinātnēs ir priekšnoteikums efektīvai savstarpējas atzīšanas sistēmai; pazemināt izglītības standartus, lai veicinātu mobilitāti, nozīmētu samazināt savstarpēju uzticēšanos Savienībā, kas balstīta uz zināšanām un ir spējīga rast risinājumus inženierzinātnes jaunajiem uzdevumiem.

3.2.2.

EESK uzskata: pēc mācību programmu ciešākas konverģences, fakultatīva paralēla regulējuma pieņemšanas attiecībā uz brīvprātīgu ES profesionālo karti, kā arī kopēja apmācības regulējuma un tādu sistēmu izstrādes, ar kurām apstiprina formāli un/vai neformāli iegūtu kvalifikāciju, ir jāizvērš daudzpusēja kopēja pieeja – Eiropas profesionālā karte (6).

3.2.3.

EESK iesaka uzsākt konkrētas darbības, kas popularizētu inženiera un tehniskā speciālista profesiju, kurai ir būtiska nozīme pētniecības sasniegumu paātrinātā ieviešanā ar mērķi rast pielietojumu tirgū un risināt sabiedrībā aktuālas problēmas. Konkrēti inženieriem, kas piedalās iniciatīvā “Erasmus jaunajiem uzņēmējiem” (Erasmus for Young Entrepreneurs, EYE), EESK prasa īpaši pastiprināt mikrofinansēšanas mehānismus, kā arī iedibināt ES Radoša inženiera balvu, tādējādi dodot iespēju profesijai iegūt plašāku pamanāmību un sekmējot izcilu inženierijas ideju un projektu izstrādi.

3.3.1.

Ņemot vērā tehnoloģiskā progresa ātrumu, EESK uzskata: svarīga nozīme ir ES atbalstam apmācības moduļu izstrādei sadarbībā ar rūpniecības nozari, tādējādi sasniedzot augstus īpašu prasmju līmeņus, sadarbīgās mācīšanās un mācīšanās darot projektu izvēršanai ar mērķi uzlabot savstarpējo komunikāciju, kā arī tiešsaistes moduļu izstrādei, izmantojot digitālo tehnoloģiju un sakaru tīklus, lai iegūtu un izvērtētu informāciju.

3.3.2.

Pamatojoties uz ES tiesisko regulējumu, būtu jāizstrādā vispārējie standarti, ar kuriem varētu novērtēt vadības un riska uzņemšanās spējas, kas iegūtas neformālas mācīšanās ceļā (7).

3.3.3.

Jaunās paaudzes prasmju izmantošana, ņemot vērā ConGen, ir vajadzīga jauna pieeja ražošanas, organizācijas, sakaru un vadības struktūrām.

3.4.1.

EESK uzskata, ka vairāk jāuzsver un jānovērtē inženieru un citu tehnisko profesiju izšķirošā loma to problēmu risināšanā, kas Eiropas sabiedrībai kopumā rodas reindustrializācijas procesā; komiteja aicina īstenot, iesaistot attīstības jomas dalībniekus, administrācijas, politikas veidotājus un ieinteresētās personas, uz līdzdalību vērstus plānošanas pasākumus, kuros tiktu apzināti un izmantoti nākotnē profesijai nepieciešamie profili, ņemot vērā problēmu risināšanas spējas, kā arī jauno tehnoloģiju ieviešanas un piemērošanas transponēšanas ātrumu.

3.4.2.

Lai pakāpeniski pārietu uz jauno aprites ekonomikas modeli, kas “ietver otrreizējo pārveidi un otrreizējo patēriņu” (8), inženieriem vajadzētu būt īpašai nozīmei, piešķirot reindustrializācijas procesam tādas iezīmes kā ekonomikas, sociālā un vides ilgtspēja.

3.5.1.

EESK uzskata, ka reindustrializācijas procesā Eiropas inženieri un citi tehniskie speciālisti ir būtisks resurss, kas paātrina pētniecības sasniegumu pārveidi inovatīvos produktos ar pielietojumu tirgū, kā arī nodrošina risinājumus sarežģītām problēmām, kas saistītas ar pāreju uz ilgtspējīgu, veselīgu un konkurētspējīgu tirgus sociālo ekonomiku. Šim resursam jābūt iespējai piekļūt inovatīviem risinājumiem, kas atalgo ne tikai par ekonomiskumu, bet arī kvalitāti, kā arī atbalsta visa veida sadarbību tīklos un kopās ar ES politikas un programmu starpniecību, sākot ar:

4.1.

ES pašlaik jātiek galā ar šādiem nopietniem izaicinājumiem, kas rada arī lielas grūtības Eiropas inženieriem:

4.2.

EESK uzskata, ka jaunās ConGen paaudzes inženieriem būtu jāveic šādi pasākumi: iegūt augstāku kvalifikāciju un formālas un neformālas kompetences, ņemot vērā, ka vienkāršāku problēmu risināšana tiks uzticēta autonomām digitālajām sistēmām, kā arī attīstīt starpdisciplināras prasmes un elastību, lai spētu risināt sarežģītas problēmas.

4.3.

Organizācijām, kurās inženieri darbojas, vajadzētu izstrādāt, pamatojoties uz Eiropas kvalifikāciju sistēmu, digitalizētus mācību moduļus un sistēmas ar pārvaldības metodēm, kas atbilstu jaunās paaudzes inženieru iezīmēm, stiprinot uzņēmējdarbības vērtību un mērķu apmaiņu un veicinot pievilcīgu darba vidi un karjeras iespējas.

4.4.

EESK uzskata, ka inženierus pārstāvošajām organizācijām un profesionālajām apvienībām būtu jārod lielāka konverģence ES līmenī, lai tām būtu stimulējošāka loma gan ES, gan ārpus tās Eiropas inženieru vienotā tirgus izveidē.

4.5.

EESK iesaka Komisijai rīkoties konkrēti, lai izveidotu Eiropas Brīvo profesiju forumu, kurā būtu plaši pārstāvētas neatkarīgo inženieru un inženierijas MVU nozares apvienības, profesionālās organizācijas un biedrības (9), un izveidot Eiropas inženieru portālu, kurā būtu interaktīvi atspoguļoti tādi problēmjautājumi kā atbildības pārvaldība, intelektuālā īpašuma aizsardzība, nodokļu sistēma un pensijas.