Briselē, 17.12.2015

COM(2015) 662 final

KOMISIJAS ZIŅOJUMS

ASTOTAIS GADA ZIŅOJUMS PAR EIROPAS ZIVSAIMNIECĪBAS FONDA LĪDZEKĻU APGUVI (2014)

{SWD(2015) 295 final}


Saturs

1.IEVADS

2.EZF LĪDZEKĻU APGUVES VISPĀRĪGS NOVĒRTĒJUMS

2.1.EZF finansiālā izpilde dalībvalstīs

2.2.Galvenās jomas, kurās iesaistījies EZF

2.3.Attīstība pa prioritārajiem virzieniem

2.4.Budžeta izpilde Komisijā

2.5.Tehniskās palīdzības izmantojums dalībvalstīs

2.6.Tehniskās palīdzības izmantojums Komisijā

2.7.EZF līdzekļu apguves koordinēšana ar struktūrfondu un Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) līdzekļu apguvi

2.8.Dalībvalstu paziņotie pārkāpumi

3.EZF LĪDZEKĻU APGUVES NOVĒRTĒJUMS PA PRIORITĀRAJIEM VIRZIENIEM

3.1.1. prioritārais virziens. Pasākumi Kopienas zvejas flotes pielāgošanai

3.1.1.ES zvejas flotes ekonomiskie rādītāji 2013. gadā (pamatojoties uz 2015. gada ziņojumu par ekonomikas stāvokli)

3.1.2.Zvejas darbību izbeigšana

3.1.3.Zvejas darbību pārtraukšana

3.1.4.Ieguldījumi zvejas kuģu aprīkojumā un selektivitātē

3.1.5.Piekrastes mazapjoma zveja

3.1.6.Sociālekonomiskā kompensācija par zvejas flotes pārvaldību

3.2.2. prioritārais virziens. Akvakultūra, zveja iekšzemes ūdeņos, zvejniecības un akvakultūras produktu apstrāde un tirdzniecība

3.2.1.Zveja iekšzemes ūdeņos

3.2.2.Akvakultūra

3.2.3.Apstrāde

3.3.3. prioritārais virziens. Kopīgu interešu pasākumi

3.3.1.Zvejas ostas, izkraušanas vietas un patvēruma vietas

3.3.2.Jaunu noieta tirgu sekmēšana un reklāmas kampaņas

3.3.3.Izmēģinājuma darbības

3.4.4. prioritārais virziens. Zivsaimniecības apvidu ilgtspējīga attīstība

4.Pirmie secinājumi par EZF darbību 2007.−2013. gada periodā

1.IEVADS

Saskaņā ar Regulas par Eiropas Zivsaimniecības fondu (EZF) 1 68. pantu Komisijai katru gadu līdz 31. decembrim ir jānosūta Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai ziņojums par EZF līdzekļu apguvi. Ziņojuma pamatā ir Komisijas veikta dalībvalstu gada ziņojumu un visas citas pieejamās informācijas pārbaude un novērtējums. Ziņojumā ir iekļauta arī dažu galveno EZF pasākumu īstenošanas analīze.

Pievienotajā Komisijas dienestu darba dokumentā ir iekļauts kopsavilkums par EZF līdzekļu apguvi katrā dalībvalstī, kā arī piecas tabulas, kurās sniegta sīkāka informācija par finansiālo izpildi 2 . Šajā jaunākajā Komisijas ziņojumā ir sniegts vispārīgs novērtējums par EZF līdzekļu apguvi dalībvalstīs un Komisijā 2014. gadā. Dalībvalstu sniegtie dati par saistībām bija pietiekami, lai veiktu plašāku analīzi, kas aptver laikposmu līdz 2015. gada 31. maijam, tādējādi sniedzot plašāku priekšstatu par pašreizējo EZF līdzekļu apguvi mazāk nekā vienu gadu pirms EZF faktiskās līdzekļu apguves termiņa beigām (2015. gada 31. decembris). Tā kā dalībvalstīm, pamatojoties uz Deleģēto regulu (ES) 2015/895 3 , 2016. gadā nav jāiesniedz gada ziņojumi par darbības programmas īstenošanu 2015. gadā, Komisija nesniegs gada ziņojumu par EZF līdzekļu apguvi minētajā gadā.

Tomēr tā ietvers kopsavilkumu par dalībvalstu izveidoto vadības un kontroles sistēmu pārbaužu rezultātiem un par EZF atbalstu, kas nepieciešams atbilstoši EZF regulas 68. panta 3. punkta d) apakšpunktam, kā pielikumu “2016. gada kopsavilkuma ziņojumam par ESI fondu programmām”, kā paredzēts Kopīgo noteikumu regulas 4 53. pantā.

2.EZF LĪDZEKĻU APGUVES VISPĀRĪGS NOVĒRTĒJUMS

2.1.EZF finansiālā izpilde dalībvalstīs

Dalībvalstu iesūtīto apstiprināto starpposma maksājumu kopsumma 2014. gadā sasniedza EUR 567 miljonus, kas ir 4 % palielinājums salīdzinājumā ar to pašu rādītāju 2013. gadā (EUR 544 miljoni).

No 2007. gada līdz 2015. gada 31. maijam EZF saistības dalībvalstīs sasniedza EUR 3,91 miljardu. Tas ir EZF saistību 14,5 % palielinājums salīdzinājumā ar 2014. gada 31. maiju (EUR 495 miljoni gadā), kad saistību līmenis joprojām bija salīdzinoši zems. Līdz 2015. gada 31. maijam bija piesaistīti 90,83 % EZF līdzekļu 5 .

Gan saistību, gan apstiprināto izdevumu apmērs dalībvalstu līmenī joprojām ir zem tā līmeņa, ko gaidīja pirms EZF līdzekļu apguves beigām. Līdz 2015. gada 31. maijam vairāk nekā 9 % no EZF piešķīruma (apmēram EUR 394 miljoni) vēl nebija piesaistīti, norādot uz nepieciešamību pasteidzināt saistību iestāšanos, un tas, piemēram, apstiprināto maksājumu gadījumā rada bažas, jo izdevumu attiecināmības beigu termiņš ir 2015. gada 31. decembris.

Nacionālais publiskais ieguldījums līdz 2015. gada 31. maijam bija EUR 2,44 miljardi, kas ir par EUR 321,62 miljoniem vairāk nekā 2014. gada 31. maijā (+ 15,17 %).

Tajā pašā periodā privātie ieguldījumi EZF atbalstītajos pasākumos sasniedza EUR 2,92 miljardus, kas ir papildu EUR 375,36 miljoni jeb 14,73 % palielinājums salīdzinājumā ar 2014. gada 31. maiju. Kā jau novērots iepriekšējos ziņojumos, privātie ieguldījumi galvenokārt ir veikti apstrādē (45,62 %), akvakultūrā (24,95 %) un zvejas kuģu aprīkojumā (10,23 %). Tiem tagad jāpievieno ieguldījumi zivsaimniecības apvidu attīstībā (8,57 %). Šie 4 pasākumi veido gandrīz 90 % no privātajiem ieguldījumiem.

No 2007. gada 1. janvāra līdz 2015. gada 31. maijam ieguldījumi zvejniecības un akvakultūras nozarē kopumā sasniedza EUR 9,27 miljardus: 42,14 % ir EZF finansējums, 26,33 % nacionālais publiskais ieguldījums un 31,52 % privātais finansējums. Šie procentuālie rādītāji būtībā saglabājās stabili, un visā periodā bija tikai mazs EZF komponenta samazinājums (- 1,5 %).

Par sviras efektu runājot, jānorāda, ka katrs piesaistītā EZF atbalsta euro piesaista nacionālo atbalstu EUR 1,37 apmērā (+ 2,2 % salīdzinājumā ar 2014. gada 31. maiju), no kā EUR 0,75 ir privātais finansējums un EUR 0,62 nacionālais publiskais ieguldījums.

2.2.Galvenās jomas, kurās iesaistījies EZF

Turpmāk tabulā ir salīdzināts saistību līmenis pieciem visbiežāk izmantotajiem pasākumiem, attiecīgi, 2012. gada jūlija, 2013. gada maija, 2014. gada maija un 2015. gada maija beigās.

1. tabula

2012. gada 31. jūlijs

2013. gada 31. maijs

2014. gada 31. maijs

2015. gada 31. maijs

Zvejas darbību izbeigšana (19,61 %)

Apstrāde (17,41 %)

Apstrāde (16,65 %)

Apstrāde (17,53 %)

Akvakultūra (12,98 %)

Zvejas darbību izbeigšana (17,25 %)

Zvejas darbību izbeigšana (15,44 %)

Akvakultūra (14,33 %)

Apstrāde (12,79 %)

Akvakultūra (14,83 %)

Akvakultūra (14,43 %)

Zvejas darbību izbeigšana (13,98 %)

Zvejas ostas (10,89 %)

Zvejas ostas (11,46 %)

Zvejas ostas (11,61 %)

Zivsaimniecības apvidu attīstība (11,47 %)

Zvejas darbību pārtraukšana (7,67 %)

Zvejas darbību pārtraukšana (7,40 %)

Zivsaimniecības apvidu attīstība (9,25 %)

Zvejas ostas (11,15 %)

EZF saistību koncentrācija šajos piecos pasākumos saglabājas samērā liela (68,46 %); šis rādītājs ir līdzīgs 2013. gada rādītājam un nedaudz virs 2014. gada rādītāja.

Zvejas darbību izbeigšana un pārtraukšana relatīvā izteiksmē turpina samazināties (sk. 3. tabulu), jo īpaši zvejas darbību pārtraukšana (5,83 % saistību), ko apsteidza kopīga rīcība atbilstoši 3. prioritārajam virzienam (7,36 % saistību) un kas pašlaik ir septītais visvairāk izmantotais pasākums. Turpmāk tabulā redzams šis samazinājums; abu pasākumu saistību rādītājs, kopā ņemts, analizētajā periodā ir samazinājies par 30 %.

2. tabula

Zvejas darbību izbeigšana un pārtraukšana

(% no kopējām EZF saistībām)

31.7.2012.

28,28 %

31.5.2013.

24,65 %

31.5.2014.

22,2 %

31.5.2015.

19,81 %

2.3.Attīstība pa prioritārajiem virzieniem

Turpmāk tabulā ir atspoguļota kopējo saistību relatīvās nozīmes dinamika pa prioritārajiem virzieniem laikposmā no 2012. gada jūlija līdz 2015. gada maijam.

Situācija 2015. gada 31. maijā atbilst iepriekšējo gadu tendencei, tostarp attiecībā uz 1. prioritārā virziena samazinājumu, izņemot 4. prioritāro virzienu, un tas liecina par relatīvās nozīmes būtisku palielinājumu kopš 2012. gada.

3. tabula

Prioritārais virziens 6

2012. gada 31. jūlijs

2013. gada 31. maijs

2014. gada 31. maijs

2015. gada 31. maijs

1. prioritārais virziens

33,05 %

30,42 %

27,77 %

25,72 %

2. prioritārais virziens

28,96 %

32,64 %

31,44 %

32,3 %

3. prioritārais virziens

27,59 %

27,38 %

28,46 %

27,26 %

4. prioritārais virziens

7,1 %

7,2 %

9,25 %

11,47 %

5. prioritārais virziens

3,29 %

2,42 %

3,07 %

3,25 %

Turpmāk tabulā un grafikā ir atspoguļota attiecība starp faktiskajām saistībām un plānotajiem izdevumiem 2007. gadā katram prioritārajam virzienam 2012.–2015. gada periodā.



4. tabula

Prioritārais virziens

2012. gada 31. jūlijs

2013. gada 31. maijs

2014. gada 31. maijs

2015. gada 31. maijs

Progress % 2015./2012. g.

1. prioritārais virziens

67,24 %

74,36 %

79,61 %

+ 26,78 %

2. prioritārais virziens

56,6 %

77,47 %

86,77 %

98,4 %

+ 73,85 %

3. prioritārais virziens

57,8 %

67,31 %

83,80 %

93,85 %

+ 62,37 %

4. prioritārais virziens

28 %

44,60 %

56,89 %

80,9 %

+ 188,92 %

5. prioritārais virziens

44,04 %

44,60 %

65,34 %

83,86 %

+ 90,43 %

Kopā EZF

56,31 %

67,37 %

79,33 %

+ 61,3 %

Kā redzams tabulās un grafikā, trīs gadu laikā ir bijusi dažādu prioritāro virzienu saistību rādītāju konverģence; saistību rādītāji agrāk plānošanas periodā būtiski atšķīrās dažādu iemeslu dēļ, piemēram, 2008. gada degvielas krīze, ekonomikas un finanšu krīzes ietekme, 4. prioritārā virziena jauninājums, neatbilstību novēršana starp intervences mērķiem un faktiskajām vajadzībām.

Visievērojamākā attīstība, kā jau novērots iepriekšējos Komisijas ziņojumos, ir publisko izdevumu samazinājums 1. prioritārajam virzienam, kam varētu būt divi skaidrojumi: pirmkārt, shēmas par kuģu nodošanu sadalīšanai, kas jau tika īstenotas atbilstoši ZVFI 7 un kas turpinājās EZF līdzekļu apguves pirmajos gados, jau lielākoties ir atrisinājušas pārmērīgas kapacitātes problēmas dažos flotes segmentos. Rentabilitātes uzlabošanās vairākās flotēs dažu pēdējo gadu laikā ir nodrošinājusi, ka nozare vairāk paļaujas uz savu kapacitāti, attīstoties bez publiska atbalsta. Rezultātā 1. prioritārais virziens attīstās diezgan lēni un pašlaik atpaliek no vidējā rādītāja.

Attiecībā uz saistībām situācija visvairāk ir uzlabojusies 2. un 3. prioritārajā virzienā, turklāt 2. prioritārais virziens ir ļoti tuvu 100 % un 3. prioritārais virziens tuvojas 95 %. Tomēr visstraujākais progress kopš 2012. gada novērojams 4. prioritārajā virzienā (un 5. prioritārajā virzienā). Līdz 2015. gada maijam 4. prioritārais virziens gandrīz bija panācis pārējos prioritāros virzienus: mazāk nekā trijos gados attālums no vidējā rādītāja bija samazinājies no 29 procentu punktiem līdz 10, strauji paātrinoties pēc 2014. gada maija (+ 42 %).

2.4.Budžeta izpilde Komisijā

Atbilstoši finanšu plānošanai pēdējās gada saistības 2007.–2013. gada periodam ES budžetā tika veiktas 2013. gadā.

No kopējā starpposma maksājumu apjoma 2014. gadā tika izpildīti 13,9 % (EUR 567,25 miljoni), no kuriem 83,8 % (EUR 475,49 miljoni) attiecās uz konverģences reģioniem un 16,2 % (EUR 91,76 miljoni) uz nekonverģences reģioniem. Sīkāka informācija sniegta šā ziņojuma 1. pielikumā un pievienotajā Komisijas dienestu darba dokumentā.

2.5.Tehniskās palīdzības izmantojums dalībvalstīs

2014. gadā tehniskās palīdzības budžetā (5. prioritārais virziens) līdzekļus bija atvēlējušas 23 dalībvalstis. Lielākās summas atvēlēja Horvātija (100 % no EZF līdzekļiem, kas iedalīti 5. prioritārajam virzienam), Polija (8,2 %), Zviedrija (6,5 %), Dānija (6 %), Beļģija (5,8 %) un Rumānija (7 %). Finansēto pasākumu vidū ir administratīvo spēju stiprināšana, IT izstrāde, reklāmas un informēšanas pasākumi, kā arī atbalsts darbības programmu pārvaldībai un īstenošanai. Grafikā redzams, ka būtiskais palielinājums sākas 2013. gada maijā, saistību rādītājam 45 % sasniedzot 84 % divus gadus vēlāk.

2.6.Tehniskās palīdzības izmantojums Komisijā

Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds (EJZF) 8 stājās spēkā 2014. gada 1. janvārī, aizstājot EZF. Tāpēc 2014. gadā Komisija neuzsāka jaunas darbības kā EZF tehnisko palīdzību.

2.7.EZF līdzekļu apguves koordinēšana ar struktūrfondu un Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) līdzekļu apguvi 9

Darbības programmas liecina, ka dalībvalstis jau no paša sākuma ir apzinājušās nepieciešamību nodrošināt to, lai EZF līdzekļu apguve noritētu konsekventi un koordinēti ar struktūrfondu, kā arī ELFLA līdzekļu apguvi. Dalībvalstu gada īstenošanas ziņojumos nav skaidri minētas būtiskas ar koordināciju saistītas problēmas.

2.8.Dalībvalstu paziņotie pārkāpumi

Attiecībā uz EZF dalībvalstis 2014. gadā konstatējušas un paziņojušas par 102 pārkāpumiem, kuros iesaistīti EUR 8,7 miljoni (t. i., 1,5 % no apstiprinātajiem izdevumiem). No tiem 11 pārkāpumi piecās dalībvalstīs atzīti par krāpnieciskiem, un tajos iesaistītā summa ir EUR 2,1 miljons 10 .

3.EZF LĪDZEKĻU APGUVES NOVĒRTĒJUMS PA PRIORITĀRAJIEM VIRZIENIEM

Līdz 2015. gada 31. maijam EZF atbalsts bija piesaistīts kopumā 134 689 darbībām. Turpmākajā tabulā apkopota darbību skaita attīstība 2012. gada jūlija – 2015. gada maija periodā. Tā liecina, ka — lai gan rādītāju palielinājuma temps atbilst divzīmju skaitļiem — palielinājuma gada rādītājs kopš 2012. gada ir samazinājies.

5. tabula

EZF darbības

Darbības

2012. g. jūlijs = 100

Δ % gads/gads

2012. gada 31. jūlijs

84 489

100

2013. gada 31. maijs

104 848

124

+ 24 %

2014. gada 31. maijs

121 073

143

+ 15,5 %

2015. gada 31. maijs

136 489

161,5

+ 12,7 %

Vienas darbības vidējās kopējās izmaksas ir EUR 67 941, no kā EUR 46 525 ir kopējais publiskais atbalsts un EUR 28 635 ir EZF ieguldījums. Privātais ieguldījums sasniedz EUR 21 416, nedaudz virs 30 % no kopējām attiecināmajām izmaksām. Šīs summas uzrāda nelielu kāpumu (+ 1,5 %) salīdzinājumā ar 2014. gadu.

3.1.1. prioritārais virziens. Pasākumi Kopienas zvejas flotes pielāgošanai

3.1.1.ES zvejas flotes ekonomiskie rādītāji 2013. gadā (pamatojoties uz 2015. gada ziņojumu par ekonomikas stāvokli 11 )

Dati par 2013. gadu, uz ko pamatojas 2015. gada ziņojums par ekonomikas stāvokli, liecina, ka 2013. gadā ES zvejas flote kopumā bija rentabla, radot ieņēmumus EUR 6,8 miljardu apmērā, bruto pievienoto vērtību EUR 3,4 miljardu apmērā, neto peļņu — EUR 506 miljonu apmērā un neto peļņas normu — 7,8 %. Šī pozitīvā tendence atspoguļojas arī nozares pozitīvajās gaidās, pēdējos gados palielinoties ieguldījumiem (galvenokārt jaunos zvejas kuģos un zvejas kuģu aprīkojumā). Tomēr šī kopumā pozitīvā tendence neattiecas uz visām ES valstu flotēm, jo trīs valstu flotes — Beļģijas, Somijas un Portugāles — 2013. gadā uzkrāja zaudējumus.

Šo flotes ekonomisko rādītāju vispārējo uzlabojumu galvenokārt var izskaidrot ar dažu svarīgu zivju sugu pirmās pārdošanas cenu pozitīvu attīstību, pāreju uz degvielas patēriņa ziņā ekonomiskākiem zvejas rīkiem un motoru nomaiņu (dažos gadījumos ar EZF atbalstu), flotes konsolidāciju, kā arī zvejas un tirdzniecības dinamikas pārmaiņām. Arī degvielas cenu samazināšanās un degvielas patēriņa samazinājums par aptuveni 10 % laikā no 2008. līdz 2013. gadam sekmēja ekonomisko rādītāju uzlabošanos lielākajā daļā ES valstu flotu. Degvielas patēriņa samazinājums, kas sākās augsto degvielas cenu laikā, joprojām turpinās, neraugoties uz zemākām degvielas cenām.

Dati gada ziņojumā par ekonomikas stāvokli liecina par būtiskām atšķirībām starp reģioniem (jo īpaši ar Vidusjūras reģionu) un flotes segmentiem. Piekrastes mazapjoma zvejas rādītāji pasliktinājās, turpretī rūpnieciskās zvejas flotes 2008.–2013. gada periodā būtiski uzlabojās.

3.1.2.Zvejas darbību izbeigšana

Līdz 2015. gada 31. maijam ar EZF atbalstu zvejas darbības ir izbeigtas 4267 gadījumos (+ 4 % salīdzinājumā ar 2014. gada 31. maiju), to kopējās publiskās izmaksas bija EUR 935,81 miljons, no kuriem EZF sedza EUR 546,34 miljonus.

Izmaksas attiecībā uz vienu darbību salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem nav būtiski mainījušās. Vienas darbības kopējās izmaksas ir EUR 219 313, no kā EUR 128 038 ir EZF finansējums (piektais lielākais EZF piesaistītā finansējuma ziņā).

Iepriekšminētajā rādītājā ir neliels daudzums pārbūves darbību (48). Vienas pārbūves izmaksas (EUR 383 131, ieskaitot EUR 237 249 no EZF) ir par 73 % augstākas nekā izmaksas par vienu kuģu nodošanu sadalīšanai.

3.1.3.Zvejas darbību pārtraukšana

Līdzīgi kā iepriekšējos gados zvejas darbību pārtraukšana joprojām ir visvairāk izmantotais pasākums darbību skaita ziņā (63 152 darbības, 46,27 % no kopskaita). Tomēr relatīvā izteiksmē atbalsta nozīmīgums zvejas darbību pārtraukšanai laikā no 2014. gada maija līdz 2015. gada maijam samazinājās par 10 %.

Šim pasākumam atbilstošās vienas darbības vidējās izmaksas joprojām ir viszemākās, kas rodas EZF (kopējās izmaksas EUR 6109, no tām EZF izmaksas EUR 3608), un kopš 2012. gada jūlija tās joprojām samazinās.

3.1.4.Ieguldījumi zvejas kuģu aprīkojumā un selektivitātē

Ieguldījumi selektivitātē un zvejas kuģu aprīkojumā joprojām ir otrais visvairāk izmantotais EZF pasākumu kopums (13 019 darbības), tomēr to relatīvā nozīme kopš 2013. gada maija ir samazinājusies (no 10,8 % līdz 9,54 %).

Kopējais ieguldījumu apjoms sasniedza EUR 509,6 miljonus, no tiem EUR 210,53 miljoni bija publiskā sektora devums. EZF ieguldījums publiskajā finansējumā bija EUR 121,93 miljoni (3,12 % no EZF kopējām saistībām, t. i., kāpums no 2,86 % iepriekšējā gadā).

Vienas darbības izmaksas bija EUR 39 143, no kā EUR 16 171 bija publiskais ieguldījums (EUR 9366 EZF ieguldījums). Privātais ieguldījums vienā darbībā bija samērā liels: EUR 23 000.

Iepriekšminētajos skaitļos ir ietverta 1509 motoru nomaiņa un 954 zvejas rīku nomaiņa. Motoru nomaiņa ir nedaudz virs 1 % no kopējā darbību skaita, bet tikai 0,31 % no kopējām EZF saistībām. Vienas darbības kopējās izmaksas ir EUR 32 753, no kā EUR 8057 ir EZF ieguldījums un EUR 5890 ir nacionālais publiskais ieguldījums.

Pasākumu izmantoja 12 dalībvalstis. Francija (516), Spānija (348), Portugāle (220), Itālija (111), Grieķija (102) un AK (92) īstenoja 99 % no kopējā darbību skaita. Tomēr, ņemot vērā flotu izmēru, trīs visintensīvākie izmantotāji ir Beļģija (motoru nomaiņa veikta 24,39 % flotes), Francija (7,3 %) un Kipra (4,9 %).

Kas attiecas uz zvejas rīko nomaiņu, vienas darbības kopējās izmaksas ir zemākas: EUR 21 495, no kā EUR 4873 ir EZF ieguldījums un vēl EUR 4600 ir nacionālais publiskais ieguldījums. Šo pasākumu izmantoja pavisam 13 dalībvalstis, Kiprai (429), Spānijai (139), Grieķijai (118), Itālijai (88) un AK īstenojot 80 % no kopējā darbību skaita.

3.1.5.Piekrastes mazapjoma zveja

Darbību apjoms piekrastes mazapjoma zvejas jomā saglabājas zems, t. i., vien 4,21 % no kopējā darbību skaita, bet tikai 0,97 % no kopējām EZF saistībām. Vienas darbības kopējās izmaksas ir EUR 11 808, no kā EUR 9586 ir publiskais ieguldījums. EZF finansējuma daļa, EUR 6620, ir otra zemākā pēc zvejas darbību pārtraukšanas. Privātais ieguldījums ir EUR 2222.

3.1.6.Sociālekonomiskā kompensācija par zvejas flotes pārvaldību

Šim pasākumam atbilstošo darbību skaits ir ļoti līdzīgs iepriekšējam: 4,17 % no kopējā darbību skaita, un tikai 1,82 % no EZF saistībām. Vienas darbības kopējās izmaksas bija EUR 36 991, no kā EUR 20 961 bija publiskais ieguldījums (EZF ieguldījums EUR 12 499). Privātais ieguldījums, EUR 16 000, ir daudz augstāks nekā piekrastes mazapjoma zvejas gadījumā.

Kopumā darbību skaits un izmaksas 1. prioritārajā virzienā arī apliecina tā relatīvās nozīmes samazināšanos.

3.2.2. prioritārais virziens. Akvakultūra, zveja iekšzemes ūdeņos, zvejniecības un akvakultūras produktu apstrāde un tirdzniecība

3.2.1.Zveja iekšzemes ūdeņos

Zvejas darbības iekšzemes ūdeņos joprojām ir nenozīmīgas daudzuma ziņā un ļoti mazas kopējo izmaksu ziņā. Tomēr laikā no 2014. gada 31. maija līdz 2015. gada 31. maijam darbību skaits palielinājās par 41 %. Līdz 2015. gada 31. maijam šajā jomā bija īstenotas tikai 1327 darbības (0,97 % no visām darbībām). Uz tām attiecas 0,44 % no kopējām EZF saistībām, un tas ir otrs mazākais saistību postenis. Tās ir arī ceturtās lētākās darbības, ņemot vērā EZF saistības vienai darbībai, proti, EUR 12 892, kas nav pat puse no vidējām EZF izmaksām par vienu darbību. Vienas darbības kopējās izmaksas ir EUR 33 089, kas ir trešais mazākais ieguldījums. Nacionālais publiskais ieguldījums ir EUR 9390, un privātais ieguldījums vienā darbībā ir EUR 10 800.

3.2.2.Akvakultūra

Kā norādīts iepriekš, akvakultūras pasākumi ir otra lielākā EZF ieguldījumu joma. Darbību skaits ir salīdzinoši mazs (8358 darbības, 6,12 % no kopskaita), taču tās patērē 14,33 % EZF saistību. Kopējās izmaksas par vienu darbību ir EUR 186 042 (+ 4 % salīdzinājumā ar 2014. gada maiju), no kā EUR 87 261 ir privātā sektora ieguldījums (+ 8,3 %), EUR 31 783 ir nacionālie publiskie resursi (+ 5,7 %) un EUR 66 998 ir EZF ieguldījums (– 2 %). Kopējās saistības sasniedz EUR 1154,9 miljonus, no kā EUR 559,97 miljoni ir EZF finansējums, EUR 265,6 miljoni ir nacionālais publiskais ieguldījums un EUR 729,3 miljoni ir privātais finansējums.

Apmēram 60 % darbību tiek veiktas esošo saimniecību modernizācijas un paplašināšanas jomā, 19 % akvavides pasākumu jomā un 17,6 % jaunas ražošanas kapacitātes jomā. Pēdējās jomas ir jomas, kurās ir augstāka EZF apguve (EUR 155 727), kam cieši seko zivju audzētavas (EUR 130 802) un dzīvnieku veselības pasākumi (EUR 106 628). Pārējie pasākumi ir zem EUR 60 000 EZF ieguldījuma ziņā.

Viens piesaistītā EZF atbalsta euro rada nacionālos resursus EUR 1,78 apmērā, no kā EUR 1,31 ir privātie un EUR 0,47 publiskie resursi.

3.2.3.Apstrāde

Apstrādes pasākumi joprojām ir lielākais izdevumu postenis attiecībā uz EZF saistībām. Apstrādes darbību relatīvā nozīme kopš 2012. gada jūlija beigām ir palielinājusies (+ 37 %). Lai gan 5016 darbības ir tikai 3,68 % no kopējā darbību skaita, tās atbilst 17,53 % no EZF saistībām.

Darbību kopējās izmaksas sasniedz EUR 2,39 miljardus, no kā EUR 1,33 miljardi ir privātie resursi un EUR 1,06 miljardi ir publiskie resursi, no kuriem EUR 685 miljoni ir EZF ieguldījums un pārējais ir nacionālais publiskais ieguldījums.

Vienas darbības kopējās izmaksas ir EUR 476 314 (divreiz vairāk nekā zvejas darbības izbeigšanai). Privātais ieguldījums ir EUR 265 822, un publiskais ieguldījums ir EUR 210 492, no kā EUR 136 605 ir EZF resursi (trešais lielākais rādītājs).

Aptuveni 75 % darbību veic jaunu apstrādes iekārtu būvniecības vai esošo apstrādes iekārtu modernizācijas vai paplašināšanas jomā; 20 % — tirdzniecības uzņēmumu modernizācijas jomā un pārējos — tirdzniecības uzņēmumu būvniecības jomā. EZF izmaksas par vienu darbību pārsniedz EUR 160 000 attiecībā uz apstrādes iekārtām, EUR 155 000 attiecībā uz tirdzniecības uzņēmumu būvniecību un EUR 49 500 attiecībā uz tirdzniecības uzņēmumu modernizāciju.

Viens piesaistīto EZF resursu euro rada nacionālos ieguldījumus EUR 2,49 apmērā, no kā EUR 1,95 ir privātie resursi un pārējie ir publiskie resursi.

3.3.3. prioritārais virziens. Kopīgu interešu pasākumi

3.3.1.Zvejas ostas, izkraušanas vietas un patvēruma vietas

Līdz 2015. gada 31. maijam EZF ir atbalstījis 1702 infrastruktūras projektus (1,25 % no kopskaita). Kopējie ieguldījumi sasniedz EUR 815,3 miljonus (+17 % salīdzinājumā ar 2014. gada maiju) ar publisko ieguldījumu EUR 745 miljonu apmērā (+ 16,5 %), no kā EUR 435,96 miljoni ir EZF finansējums (+ 10 %).

Infrastruktūras projekti joprojām ir visdārgākie, ņemot vērā kopējos ieguldījumus vienā projektā (EUR 479 043), EZF finansējumu (EUR 256 141, – 6,5 %) un nacionālo publisko ieguldījumu (EUR 181 600, + 8,4 %).

3.3.2.Jaunu noieta tirgu sekmēšana un reklāmas kampaņas

Līdz 2015. gada 31. maijam šajā jomā finansēto darbību skaits bija samērā neliels (2363 darbības, 1,73 % no kopskaita), tomēr tās patērēja 3,63 % no kopējām EZF saistībām.

Kopējās izmaksas sasniedza EUR 245,2 miljonus, no kā EUR 228,14 miljoni bija publiskais ieguldījums (EUR 141,73 miljoni EZF) un tikai EUR 17 miljoni — privātais finansējums.

Kopējās izmaksas par vienu darbību ir EUR 103 758 (+ 4,2 % salīdzinājumā ar 2014. gada maiju), no kā EUR 59 979 ir EZF ieguldījums (+ 2,5 %), EUR 36 570 ir nacionālie publiskie resursi (+ 10,5 %) un EUR 7210 ir privātie ieguldījumi (– 9,8 %).

3.3.3.Izmēģinājuma darbības

Izmēģinājuma darbībās ietilpst selektīvāku zvejas paņēmienu eksperimentāla izmantošana nolūkā iegūt un izplatīt jaunas tehniskās zināšanas, un tās veic jebkura kompetenta struktūra, ko šīm vajadzībām izraudzījusi dalībvalsts sadarbībā ar kādu zinātnisku vai tehnisku struktūru.

Rādītāji par situāciju 2015. gada 31. maijā saglabājas pieticīgi — 716 darbības, kas ir tikai 0,52 % no darbību kopskaita, tomēr tas ir būtisks palielinājums salīdzinājumā ar 2014. gada 31. maiju (+ 20,5 %), un minētajās darbībās izmantoti 2,64 % EZF resursu un 3,87 % nacionālo publisko resursu.

Kopējās izmaksas sasniedz EUR 234,6 miljonus, no kā EUR 197,6 miljoni ir publiskās izmaksas (EZF ieguldījums EUR 103,2 miljoni).

Kopējās vienas darbības izmaksas ir EUR 327 691, no kā EUR 275 976 ir publiskais ieguldījums (EZF ieguldījums EUR 144 164, otrs lielākais postenis) un EUR 51 716 ir privātais ieguldījums.

Viens piesaistīto EZF resursu euro rada nacionālos resursus EUR 1,27 apmērā, no kā tikai 25 % ir privātie resursi. Tas ir viens no zemākajiem sviras efektiem un tādējādi izceļ publiskā finansējuma nepieciešamību inovācijas sekmēšanai.

3.4.4. prioritārais virziens. Zivsaimniecības apvidu ilgtspējīga attīstība

No 2014. gada maija līdz 2015. gada maijam 4. prioritārā virziena līdzekļu apguves progress bija tikpat straujš kā iepriekšējos gados. 21 dalībvalsts, kas īstenoja 4. prioritāro virzienu, izraudzījās ZVRG, un līdz 2015. gada maijam šādu grupu skaits jau sasniedza 312.

ZVRG un projektu virzītāji, kā arī vadošās iestādes un starpniekinstitūcijas aktīvi sagatavoja, atlasīja un apstiprināja projektus un veica maksājumus. Attiecīgie rādītāji liecina par apstiprināto projektu skaita stabilu pieaugumu, proti, līdz 2012. gada beigām faktiski bija atlasīti tikai 2756 projekti, bet viena gada laikā šis rādītājs pakāpās līdz 6353 projektiem. Šī tendence turpinājās, un līdz 2015. gada 31. maijam bija apstiprināti 11 299 projekti (+ 28,4 %), kas atbilst 8,28 % no kopējā projektu skaita un patērē 11,47 % no EZF kopējām saistībām.

Kopējās izmaksas 4. prioritārajā virzienā sasniedz EUR 912,1 miljonu, no kā EUR 661,7 miljoni ir publiskais ieguldījums. EZF ieguldījums publiskajā finansējumā ir EUR 448,34 miljoni.

Viena projekta kopējās izmaksas sasniedz EUR 80 728, no kā EUR 22 165 ir privātais ieguldījums un EUR 58 562 ir publiskais ieguldījums (EZF ieguldījums — EUR 39 680).

Viens piesaistīto EZF resursu euro rada nacionālos resursus EUR 1,03 apmērā (55 % ir privātie resursi un pārējais — nacionālie publiskie resursi).

4.Pirmie secinājumi par EZF darbību 2007.−2013. gada periodā

2014. gada īstenošanas ziņojums apstiprina šādas iepriekšējos ziņojumos norādītas tendences:

EZF atbalsta pakāpenisks samazinājums pēdējo gadu laikā 1. prioritārā virziena pasākumiem (jo īpaši zvejas darbību izbeigšanai un pārtraukšanai) ir pamanāmāks 2014.–2015. gadā. Šo samazinājumu var izskaidrot šādi faktori: shēmas par kuģu nodošanu sadalīšanai, kas īstenotas senāk, daļēji novērsa pārmērīgu kapacitāti dažos flotes segmentos; dažu flotu rentabilitātes uzlabošanās ļauj nozarei vairāk paļauties uz nākotni.

2. prioritārais virziens: akvakultūras pasākumi ir otra lielākā EZF ieguldījuma joma pēc apstrādes.

3. prioritārajā virzienā joprojām vērojams progress, lai gan nosacīti lēnākā tempā.

4. prioritārais virziens strauji progresē un pašlaik aizņem 11,47 % no kopējām EZF saistībām.

Salīdzinot situāciju 2015. gada un 2014. gada maija beigās, novērojams, ka attiecībā uz daudziem pasākumiem (jo īpaši akvakultūras, apstrādes pasākumiem, izmēģinājuma projektiem un tirdzniecības pasākumiem) vidējais nacionālais publiskais ieguldījums vienā darbībā palielinās daudz straujāk nekā EZF ieguldījums. Turklāt, ievērojot valsts atbalsta shēmu nosacīto samazinājumu, varētu uzskatīt, ka nacionālais atbalsts tiek novirzīts EZF pasākumu līdzfinansēšanai, nevis valsts atbalsta piešķiršanai.

Daži fakti liecina par privātā ieguldījuma palielināšanos vienā darbībā. Daļēji to var izskaidrot ar EZF atbalstīto darbību atbalsta intensitātes samazināšanos, jo īpaši rentablās darbības nozarēs (jo īpaši akvakultūrā un apstrādē), un tas varētu būt saistīts ar pēdējos gados veikto fiskālo konsolidāciju.

Gan ar saistībām, gan ar apstiprinātajiem izdevumiem saistītie aspekti dalībvalstu līmenī ir uzlabojušies, taču joprojām ir zem tā līmeņa, ko gaidīja pirms EZF līdzekļu apguves beigām. Līdz 2015. gada 31. maijam vairāk nekā 9 % EZF piešķīruma (apmēram EUR 394 miljoni) vēl nebija piesaistīti, norādot uz nepieciešamību pasteidzināt maksājumus, lai nodrošinātu pieejamā finansējuma pilnīgu izmantošanu līdz beigu termiņam (2015. gada 31. decembrim).


EZF FINANSIĀLĀ IZPILDE KOMISIJĀ KONVERĢENCES UN NEKONVERĢENCES REĢIONOS

Valsts

Iedalīts
a

Saistības
b

Maksājumi
c

%
(b) / (a)

%
(c) / (a)

Beļģija

2007.−2013. gada periods

26 261 648

26 261 648

19 168 499,99

100 %

72,99 %

2014. finanšu gads

0

0

3 312 272,66

Bulgārija

2007.−2013. gada periods

62 783 169

62 783 169

40 409 056,31

100 %

64,36 %

2014. finanšu gads

0

0

9 986 093,35

Čehijas Republika

2007.−2013. gada periods

27 106 675

27 106 675

19 509 468,35

100 %

71,97 %

2014. finanšu gads

0

0

0,00

Dānija

2007.−2013. gada periods

133 675 169

133 675 169

83 947 337,37

100 %

62,80 %

2014. finanšu gads

0

0

703 841,35

Vācija

2007.−2013. gada periods

132 253 458

132 253 458

93 631 371,14

100 %

70,80 %

2014. finanšu gads

0

0

11 800 128,31

Igaunija

2007.−2013. gada periods

84 568 039

84 568 039

69 771 197,49

100 %

82,50 %

2014. finanšu gads

0

0

15 434 669,72

Īrija

2007.−2013. gada periods

42 266 603

42 266 603

33 467 120,83

100 %

79,18 %

2014. finanšu gads

0

0

0,00

Grieķija

2007.−2013. gada periods

202 554 357

202 554 357

152 710 751,91

100 %

75,39 %

2014. finanšu gads

0

0

7 010 048,52

Spānija

2007.−2013. gada periods

1 055 250 968

1 055 250 968

849 911 777,01

100 %

80,54 %

2014. finanšu gads

0

0

183 145 255,98

Francija

2007.−2013. gada periods

207 096 020

207 096 020

155 655 960,43

100 %

75,16 %

2014. finanšu gads

0

0

24 039 286,49

Horvātija

2007.−2013. gada periods

8 700 000

8 700 000

2 175 000,00

100 %

25,00 %

2014. finanšu gads

0

0

0,00

Itālija

2007.−2013. gada periods

387 646 899

387 646 899

288 717 023,71

100 %

74,48 %

2014. finanšu gads

0

0

47 721 421,32

Kipra

2007.−2013. gada periods

19 724 418

19 724 418

18 541 677,89

100 %

94,00 %

2014. finanšu gads

0

0

2 995 629,13

Latvija

2007.−2013. gada periods

125 015 563

125 015 563

118 634 206,03

100 %

94,90 %

2014. finanšu gads

0

0

16 211 375,11

Lietuva

2007.−2013. gada periods

54 713 408

54 713 408

45 722 592,94

100 %

83,57 %

2014. finanšu gads

0

0

5 928 308,26

Luksemburga

2007.−2013. gada periods

0

0

0,00

0,00 %

0,00 %

2014. finanšu gads

0

0

0,00

Ungārija

2007.−2013. gada periods

34 743 470

34 743 470

28 805 751,06

100 %

82,91 %

2014. finanšu gads

0

0

3 149 813,47

Malta

2007.−2013. gada periods

8 372 329

8 372 329

6 254 113,69

100 %

74,70 %

2014. finanšu gads

0

0

1 760 768,20

Nīderlande

2007.−2013. gada periods

43 282 778

43 282 778

27 186 099,98

100 %

62,81 %

2014. finanšu gads

0

0

0,00

Austrija

2007.−2013. gada periods

5 249 497

5 249 497

4 996 352,10

100 %

95,18 %

2014. finanšu gads

0

0

274 079,34

Polija

2007.−2013. gada periods

734 092 574

734 092 574

522 607 848,80

100 %

71,19 %

2014. finanšu gads

0

0

132 430 235,90

Portugāle

2007.−2013. gada periods

225 864 267

225 864 267

175 162 077,61

100 %

77,55 %

2014. finanšu gads

0

0

29 046 260,61

Rumānija

2007.−2013. gada periods

178 273 115

178 273 115

112 008 165,34

100 %

62,83 %

2014. finanšu gads

0

0

24 331 634,79

Slovēnija

2007.−2013. gada periods

21 640 283

21 640 283

18 617 242,85

100 %

86,03 %

2014. finanšu gads

0

0

5 135 416,12

Slovākija

2007.−2013. gada periods

12 868 797

12 868 797

9 637 369,63

100 %

74,89 %

2014. finanšu gads

0

0

1 333 295,86

Somija

2007.−2013. gada periods

38 491 347

38 491 347

31 131 452,69

100 %

80,88 %

2014. finanšu gads

0

0

3 702 853,12

Zviedrija

2007.−2013. gada periods

54 638 257

54 638 257

40 709 427,72

100 %

74,51 %

2014. finanšu gads

0

0

5 542 368,16

Apvienotā Karaliste

2007.−2013. gada periods

129 620 927

129 620 927

94 591 015,74

100 %

72,98 %

2014. finanšu gads

0

0

32 251 658,18

Kopā

2007.−2013. gada periods

4 056 754 035

4 056 754 035

3 063 679 958,61

100 %

75,52 %

2014. finanšu gads

0

0

567 246 713,95

(1) Padomes 2006. gada 27. jūlija Regulas (EK) Nr. 1198/2006 par Eiropas Zivsaimniecības fondu 68. pants, OV L 120, 15.8.2006.
(2) I tabula. Finansiālā izpilde konverģences reģionos.II tabula. Finansiālā izpilde nekonverģences reģionos.III tabula. Finansiālā izpilde konverģences un nekonverģences reģionos. IV tabula. EZF plānotās summas atkarībā no prioritārā virziena un dalībvalsts.V tabula. EZF apstiprinātie izdevumi atkarībā no prioritārā virziena un dalībvalsts.
(3) Komisijas 2015. gada 2. februāra Deleģētā regula (ES) 2015/895, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 508/2014 par Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu papildina attiecībā uz pārejas noteikumiem, OV L 147, 1. lpp.
(4) Regula (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006, OV L 347, 20.12.2013.
(5) Šis rādītājs atbilst sākotnējam piešķīrumam 2007. gadā. Ja ņem vērā saistību atcelšanu (EUR 256,9 miljoni līdz 2014. gada 31. decembrim), saistību rādītājs palielinās līdz 96,3 % no grozītā EZF piešķīruma.
(6) 1. prioritārais virziens. Pasākumi Kopienas zvejas flotes pielāgošanai.
2. prioritārais virziens. Akvakultūra, zveja iekšzemes ūdeņos, zvejniecības un akvakultūras produktu apstrāde un tirdzniecība.
3. prioritārais virziens. Kopīgu interešu pasākumi.
4. prioritārais virziens. Zivsaimniecības apvidu ilgtspējīga attīstība.
(7) Regula (EK) Nr. 1263/1999 par Zivsaimniecības virzības finansēšanas instrumentu, OV L 161, 26.6.1999.
(8) Regula (ES) Nr. 508/2014 par Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu (EJZF), OV L 149, 15.5.2014., 1. lpp.
(9) Padomes Regula (EK) Nr. 1698/2005 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA), OV L 277, 21.10.2005.
(10) Lai iegūtu pilnīgu pārskatu par paziņotajiem pārkāpumiem saistībā ar EZF, sk. Komisijas dienestu darba dokumentu SWD(2015) 156 final (44.–47. lpp.), Statistical evaluation of irregularities reported for 2014, kas pievienots Komisijas ziņojumam Eiropas Parlamentam un Padomei par Eiropas Savienības finansiālo interešu aizsardzību — Cīņa pret krāpšanu. 2014. gada ziņojums, COM(2015) 386 final.
(11) Datiem, ko dalībvalstis apkopo saskaņā ar datu vākšanas sistēmu, ir divu gadu nobīde.