EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 30.11.2015

COM(2015) 591 final

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

Ziņojums par Regulas (ES) Nr. 1029/2012, ar ko Pakistānai ievieš ārkārtas autonomās tirdzniecības preferences, darbību un ietekmi

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

Ziņojums par Regulas (ES) Nr. 1029/2012, ar ko Pakistānai ievieš ārkārtas autonomās tirdzniecības preferences, darbību un ietekmi

1. Ievads

Reaģējot uz postošajiem plūdiem, kuri 2010. gadā, laikā no jūlija līdz septembrim, skāra lielu daļu Pakistānas, Eiropadome savā deklarācijā par Pakistānu, kas tika pievienota tās 2010. gada 16. septembra secinājumiem, nolēma pilnvarot ministrus steidzami panākt vienošanos par visaptverošu īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņa pasākumu kopumu, kas palīdzētu Pakistānai atveseļoties un veicinātu turpmāku attīstību, tostarp tajā iekļaujot vērienīgus tirdzniecības pasākumus, kas ir būtiski ekonomikas atveseļošanai un izaugsmei.

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES) Nr. 1029/2012, ar ko Pakistānai ievieš ārkārtas autonomās tirdzniecības preferences (turpmāk „regula”), Pakistānai tika piešķirtas tirdzniecības preferences saistībā ar 75 produktiem. Šīs tirdzniecības preferences nozīmē, ka 49 produktus var importēt ES bez nodokļiem vai kvantitatīviem ierobežojumiem (šie produkti uzskaitīti regulas I pielikumā) un 26 produktus var importēt ar nulles nodokli, ievērojot kvantitatīvus ierobežojumus, t. i., ievērojot tarifa kvotas (šie produkti uzskaitīti regulas II pielikumā).

2. Metodika

Analīze par ietekmi uz tirdzniecību ir galvenokārt balstīta uz to, kā ir attīstījies tādu no Pakistānas Eiropas Savienībā importēto produktu apjoms, kuriem piemēro autonomās tirdzniecības preferences. Kaut gan preferences tika piešķirtas uz laiku no 2012. gada 15. novembra līdz 2013. gada 31. decembrim, analīze ir koncentrēta uz 2013. kalendāro gadu, veicot salīdzinājumu ar vidējo importa apjomu trijos iepriekšējos gados (2010., 2011. un 2012. gadā). Datu pieejamības un vieglākas datu salīdzināmības dēļ dati attiecas uz 27 ES dalībvalstīm (turpmāk „ES27ˮ), jo Horvātija pievienojās ES 2013. gada 1. jūlijā. Tāpat datu pieejamības, ticamības un salīdzināmības dēļ analīzes pamatā esošie dati mērīti vērtības, nevis daudzuma izteiksmē. Dati par produktiem, kas no Pakistānas importēti Eiropas Savienībā, galvenokārt iegūti no Eurostat (COMEXT). Analīzi par ietekmi uz ES tautsaimniecību un darbavietām galvenokārt pamato dati par ražošanu un nodarbinātību, kuru pamatā cita starpā ir Eurostat Prodcom dati (NACE 2. red.). Analīze ir arī galvenokārt koncentrēta uz tekstilpreču un apģērbu nozarēm, jo tieši šajās nozarēs ir visvairāk produktu, kuriem piemēro autonomās tirdzniecības preferences.

Turpmāk tekstā, runājot par autonomajām tirdzniecības preferencēm, izmantots saīsinājums „ATPˮ un, runājot par produktiem, uz kuriem attiecas regula, — apzīmējums „ATP pozīcijasˮ vai „ATP produktiˮ, vai pēc nepieciešamības apzīmējumi „I pielikumā minētie produktiˮ un „II pielikumā minētie produktiˮ. Gan tabulās, gan tekstā ir atsauce galvenokārt uz produkta kombinētās nomenklatūras (KN) kodu. Produkta apraksts saistībā ar KN kodiem pieejams attiecīgajā regulas pielikumā.

3. Regulas darbība — tarifa kvotas pārvaldība

Uz II pielikumā minētajiem produktiem attiecas tarifa kvotas (TK), kas atbilstoši regulas 3. pantam tiek pārvaldītas saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2454/93 308.a, 308.b un 308.c pantu. Pielikuma 10. tabulā parādīta tarifa kvotas piemērošana. Piešķirto kvotu 2013. gadā aizpildīja vai gandrīz aizpildīja septiņas tarifa pozīcijas: 22071000, 41079210, 61033200, 61099020, 61159500, 62046231 un 64039993. Šajās septiņās tarifa pozīcijās, izņemot 22071000, kopējais importa apjoms pārsniedza TK, tomēr pārsniedzošais imports (t. i., imports, kas pārsniedza kvotu) tika ievests ES, piemērojot vislielākās labvēlības tarifa (VLT) vai vispārējās preferenču shēmas (VPS) nodokli. Tarifa pozīcijai 64039993 piemērojot beznodokļu importu, piešķirtā TK tika pavisam nedaudz pārsniegta par 1,5 tonnām jeb 0,06 % no TK 1 . Vidējā svērtā TK tika piemērota 11,3 % līmenī 2012. gadā (laikā no 15. novembra līdz 31. decembrim) un 76,8 % līmenī 2013. gadā.

4. Regulas ietekme

4.1. Ietekme uz tirdzniecību

Kopumā Pakistāna ierindojas 47. vietā starp ES tirdzniecības partnervalstīm vispārējās tirdzniecības izteiksmē, 44. vietā importa izteiksmē un 51. vietā starp eksporta partnervalstīm. Turpmāk 1. attēlā atspoguļota divpusējās tirdzniecības attīstība pēdējos desmit gados, kas kopumā bijusi pozitīva. Laikā no 2005. gada līdz 2009. gadam tirdzniecībā ar ES bija neliels pārpalikums, bet 2010. gadā izveidojās deficīts.

Turpmāk 1. tabulā parādīts no Pakistānas ES27 importēto produktu kopējais apjoms gan saistībā ar ATP produktiem, gan visiem pārējiem produktiem (t. i., kopējais imports, no kura atskaitīts imports, kam piemēro ATP). No Pakistānas Eiropas Savienībā importētie ATP produkti veidoja EUR 1,5 miljardus 2013. gadā, un salīdzinājumā ar vidējo rādītāju 2010.–2012. gadā summa palielinājās par EUR 348 miljoniem jeb 31,5 %. Tā kā ATP produktu imports Eiropas Savienībā veidoja aptuveni 33 % no kopējā importa no Pakistānas, var teikt, ka imports, kam piemēroja ATP, ievērojami veicināja kopējo importu no Pakistānas — 2013. gadā tas palielinājās par 9,4 % (visu pārējo produktu imports, izņemot ATP produktu importu, palielinājās tikai par 1,1 %).

Kopējā no Pakistānas Eiropas Savienībā importēto ATP produktu klāstā I pielikumā minētie produkti un II pielikumā minētie produkti bija gandrīz vienādās daļās. II pielikumā minēto produktu importa palielinājums vidēji bija nedaudz lielāks (34 %) nekā I pielikumā minēto produktu importa palielinājums (29 %), un tas galvenokārt bija saistīts ar viena II pielikumā minētā produkta (22071000, nedenaturēts etilspirts) importa ievērojamu palielināšanos. Ja šo produktu neņem vērā, tad II pielikumā minēto produktu imports vidēji palielinājās par 25 %.

1. tabula. ES27 imports no Pakistānas (tūkstošos EUR)
	Vidēji 2010.–2012. gadā	2013. gadā	Pārmaiņas, EUR	Pārmaiņas, %	ATP pozīcijas, % no kopējā importa, 2010.–2012. gadā	ATP pozīcijas, % no kopējā importa, 2013. gadā
Kopējais visu produktu imports	4052 937	4433 584	380 647	9,4 %
ATP produktu imports	1107 696	1456 242	348 546	31,5 %	27,3 %	32,8 %
I pielikumā minētie produkti	561 415	723 787	162 373	28,9 %	13,9 %	16,3 %
II pielikumā minētie produkti	546 282	732 455	186 173	34,1 %	13,5 %	16,5 %
Visi pārējie produkti	2945 241	2977 342	32 101	1,1 %
Avots: aprēķini, kuru pamatā ir Eurostat Comext dati.

Turpmāk 2. tabulā apkopota ATP izmantošana, t. i., tādu produktu imports, kuriem faktiski tika piešķirtas ATP un piemēroti citi tarifa režīmi. Dati liecina, ka vidēji aptuveni 65 % produktu, kas tika importēti ATP pozīcijās, tika piešķirtas ATP. Tādu produktu imports, kuriem tika piemērotas ATP, veidoja EUR 942 miljonus jeb 21 % no kopējā ES importa no Pakistānas 2013. gadā.

2. tabula. No Pakistānas ES27 importētie ATP produkti saskaņā ar dažādiem tarifa režīmiem (tūkstošos EUR)
	Vidēji 2010.–2012. gadā	2013. gadā	Tāda importa daļa, kam piemēroja ATP, 2013. gadā	Daļa kopējā importā 2013. gadā
Kopējais imports ATP pozīcijās	1107 696	1456 242
Piemērojot ATP	21 0321	942 374	64,7 %	21,3 %
Piemērojot VPS	1024 628	353 499	24,3 %	8,0 %
Piemērojot VLT	76 058	160 369	11,0 %	3,6 %
1 Attiecas tikai uz ATP, kas piešķirtas uz laiku no 2012. gada 15. novembra līdz 31. decembrim. Avots: aprēķini, kuru pamatā ir Eurostat Comext dati.

Turpmāk 3. tabulā parādīts no citām pasaules valstīm (ārpus ES27) un valstīm, kurām piešķirtas līdzīgas tirdzniecības preferences (valstīm, kam piešķirts nulles nodoklis saskaņā ar ES vispārējo preferenču shēmu), Eiropas Savienībā importēto produktu apjoms. Dati liecina, ka ATP pozīciju imports no Pakistānas vidēji uzrādījis labākus rādītājus nekā kopējais ES imports no citām pasaules valstīm, bet iekasētā maksa bija mazāka nekā importam no valstīm, kurām piešķirtas līdzīgas tirdzniecības preferences. Vienīgais iespējamais izskaidrojums tam, kāpēc strauji palielinājās imports no valstīm, kam piešķirta nulles VPS (66,2 %), ir reformētie ES noteikumi par izcelsmi saistībā ar VPS (spēkā no 2011. gada 1. janvāra), kuri ievērojami mīkstina režīmu ar vismazāk attīstītajām valstīm, tostarp saistībā ar tekstilprecēm un apģērbu. Palielinājums galvenokārt izveidojās saistībā ar Bangladešu, un tas veidoja aptuveni 65 % no importa no valstīm, kam piešķirta nulles VPS.

3. tabula. ES27 imports no citām pasaules valstīm un valstīm, kam piešķirta nulles VPS (tūkstošos EUR)
	Vidēji 2010.–2012. gadā	2013. gadā	Pārmaiņas	Pakistānas daļa 2010.–2012. gadā	Pakistānas daļa 2013. gadā
No citām pasaules valstīm
Kopējais imports	1530 617 750	1520 363 786	-0,7 %	0,3 %	0,3 %
Visu ATP pozīciju imports	17 431 666	18 238 834	4,6 %	6,4 %	8,0 %
I pielikumā minētie produkti	11 164 767	11 718 469	5,0 %	5,0 %	6,2 %
II pielikumā minētie produkti	6266 899	6520 365	4,0 %	8,7 %	11,2 %
Valstis, kam piešķirta nulles VPS
Visu ATP pozīciju imports	994,127	1652,269	66,2 %
I pielikumā minētie produkti	188,428	333,394	76,9 %
II pielikumā minētie produkti	805,699	1318,875	63,7 %
Avots: aprēķini, kuru pamatā ir Eurostat Comext dati.

Pielikuma 11.–13. tabulā sniegts sīkāks dalījums (pa sadaļām un pozīcijām) importam, kam piemēro ATP. Dati šajās tabulās kopā ar iepriekš minētajiem datiem liecina par turpmāk izklāstīto.

Pakistānas daļa kopējā ES importā no citām pasaules valstīm nemainījās un bija 0,3 %. Pakistānas vispārējā daļa visu ATP produktu ES importā palielinājās no 6,4 % līdz 8 % (skatīt 3. tabulu). Pirms ATP ieviešanas Pakistānas daļa importā jau bija ievērojama saistībā ar noteiktiem produktiem: sešiem produktiem, kuriem piemēroja ATP 2 , importa daļa pārsniedza 50 % (skatīt 6. tabulu). 2013. gadā desmit produktiem, kuriem piemēroja ATP 3 , daļa importā pārsniedza 50 %.

Nedenaturēts etilspirts (22071000) ir produkts, kura imports palielinājies visvairāk (441 %), un to galvenokārt var skaidrot tādējādi, ka šim produktam parasti nepiemēro VPS un tā VLT nodoklis ir EUR 19 par hektolitru (skatīt 11. un 12. tabulu pielikumā). Nedenaturēta etilspirta imports no Pakistānas, kam piemēro ATP, bija ierobežots tarifa kvotas dēļ. Saistībā ar ķīmiskajiem pavedieniem (54. nodaļa) arī bija vērojams ievērojams pieaugums par 85 %, tomēr šis pieaugums bija tikai 1,7 % no tādu produktu vērtības, kuru importam piemēro ATP (skatīt 13. tabulu pielikumā).

Saskaņā ar 13. tabulu kokvilna (52. nodaļa) veido vislielāko daļu vērtības izteiksmē kopējā importā, kam piemēro ATP, — tās reģistrētais pieaugums importā ir 28,8 %. Jāņem vērā, ka saistībā ar kokvilnu un kokvilnas produktiem Pakistāna ir otrs lielākais piegādātājs uz ES aiz Turcijas. Apģērbi (61. un 62. nodaļa) kopā veido aptuveni 34 % no importa no Pakistānas, kam piemēro ATP, un šajās nodaļās palielinājums bija attiecīgi 37,4 % un 49,8 %. Citu tekstilizstrādājumu (63. nodaļa) daļa ATP produktu ES importā palielinājās par 6,8%.

Atsevišķām tarifa pozīcijām, kam piemēroja ATP (īpaši skatīt 12. tabulu pielikumā), bija vērojama tāda pati tendence kā ES importam no citām valstīm, un vairākumā gadījumu importam no Pakistānas bija labāki vai sliktāki rādītāji atkarībā no tā, vai imports palielinājās vai samazinājās. Divdesmit septiņām tarifa pozīcijām imports palielinājās par vairāk nekā 40 %, un no tām 10 pozīcijām par vairāk nekā 80 %, savukārt 18 pozīcijām imports samazinājās, un no tām 12 pozīcijām samazinājums pārsniedza 20 %.

Saskaņā ar 12. tabulu imports palielinājās galvenokārt 52. nodaļas („Kokvilna”) 4 un 61. nodaļas („Adīti apģērbi”) 5 produktiem. Tajā pašā laikā dažu kokvilnas izstrādājumu importā bija vērojams vislielākais samazinājums 6 . Samazinājās arī vairākuma 63. nodaļas („Citi tekstilizstrādājumi”) 7 produktu imports.

Saskaņā ar aplēsēm kopējie ES neiegūtie tarifa ieņēmumi no ATP ir EUR 84,6 miljoni 8 . Desmit visvairāk importētie ATP produkti importa vērtības izteiksmē veidoja 62 % no neiekasētajiem tarifa ieņēmumiem.

4.2. Ietekme uz ražošanu un darbavietām ES

Šajā sadaļā aplūkota iespējamā ietekme, kādu ATP piemērošana rada ES tautsaimniecībai un ko primāri mēra ES ražošanas izteiksmē. Analīzes pamatā ir Eurostat Prodcom dati par apstrādes rūpniecību ES, kas saskaņā ar aplēsēm atbilst ATP produktu ražošanai. Tomēr Prodcom dati nav pilnīgi (piem., par dažām dalībvalstīm sīki izstrādāti dati ir konfidenciāli), turklāt kombinētās nomenklatūras kodi astoņu ciparu līmenī ne vienmēr atbilst viencipara NACE kodiem, tādējādi turpmāk minētie skaitļi tiek uzskatīti tikai par indikatīviem un sniegti apkopotā veidā.

Turpmāk 4. tabulā rādīta ražošana (pārdoto ražojumu vērtība) un nodarbinātība (kopskaits) apstrādes rūpniecībā ES27 2013. gadā kopumā (NACE C.10–C.32 sadaļa), tekstilrūpniecībā (NACE C.13 un C.20.60 sadaļa), apģērbu ražošanā (NACE C.14 sadaļa) un ādas un ādas izstrādājumu, tostarp apavu (NACE C.15 sadaļa), ražošanā. Var uzskatīt, ka ražošanas daļa trīs apakšsadaļās attiecībā pret kopējo ražošanu ir ierobežotāka, bet svarīgāka ir nodarbinātības daļa.

4. tabula. Ražošana un nodarbinātība apstrādes rūpniecībā ES27 2013. gadā (tūkstošos)
	Ražošana apstrādes rūpniecībā		Nodarbinātība apstrādes rūpniecībā
	Vērtība (EUR)	Daļa kopējā ražošanā	Skaits	Daļa kopējā nodarbinātībā
Kopā	4807 491 596		31 537
Tekstilrūpniecība	67 574 110	1,4 %	688	2,2 %
Apģērbu ražošana	33 111 472	0,7 %	1176	3,7 %
Ādas un ādas izstrādājumu ražošana	33 338 444	0,7 %	451	1,4 %
Avots: aprēķini, kuru pamatā ir Eurostat Prodcom dati un dati par nodarbinātību.

5. tabulā parādītas pārmaiņas ražošanā un nodarbinātībā apstrādes rūpniecībā ES27 salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu par laikposmu 2010.–2013. gads. Lai gan 2013. gadā ražošana ES27 palielinājās visās trīs apakšsadaļās, nodarbinātība samazinājās, izņemot sadaļā „Āda un ādas izstrādājumiˮ. Sīkāks dalījums par ražošanu ES, kas saskaņā ar aplēsēm atbilst ATP produktu ražošanai, sniegts pielikuma 14. tabulā. Līdzīgs dalījums par nodarbinātību nevar tikt sniegts, jo dati par nodarbinātību ir pieejami tikai NACE divciparu nodaļu līmenī.

5. tabula. Pārmaiņas ražošanā un nodarbinātībā apstrādes rūpniecībā ES27 2010.–2013. gadā
	Ražošana			Nodarbinātība
	2011.–2010. gads	2012.–2011. gads	2013.–2012. gads	2011.–2010. gads	2012.–2011. gads	2013.–2012. gads
Kopā	8,6 %	1,2 %	1,2 %	-0,1 %	-1,4 %	-1,4 %
Tekstilrūpniecība	6,8 %	-1,3 %	1,5 %	-0,9 %	-2,2 %	-2,6 %
Apģērbu ražošana	-2,1 %	1,2 %	6,0 %	-4,4 %	-2,9 %	-4,5 %
Ādas un ādas izstrādājumu ražošana	17,2 %	-3,3 %	8,6 %	2,2 %	1,2 %	0,2 %
Avots: Eurostat Prodcom dati un dati par nodarbinātību.

Turpmāk 6. tabulā parādīts ES tirgus (ražošana ES27, kam pieskaitīts kopējais valstīs ārpus ES27 veiktais imports un no kā atskaitīts kopējais eksports uz valstīm ārpus ES27), un saskaņā ar aplēsēm tas atbilst ATP produktiem dažādās KN nodaļās, uz kuriem attiecas regula, un tāda importa no Pakistānas daļa, kam piemēro ATP.

6. tabula. Tirgus ES27 saistībā ar ATP produktiem un importa no Pakistānas daļa dalījumā pa KN nodaļām
KN nodaļa	Tirgus ES27 saistībā ar ATP produktiem (miljardos EUR)				Imports no Pakistānas, kam piemēro ATP, kā ES tirgus daļa
	2010.	2011.	2012.	2013.	2010.	2011.	2012.	2013.
07 Ēdami dārzeņi	157	148	159	169	2,7 %	3,2 %	6,9 %	3,6 %
22 Dzērieni, alkoholiski šķidrumi un etiķis	2,255	2,639	3,124	3,178	0,1 %	0,7 %	0,3 %	1,7 %
41 Jēlādas un āda	1,214	1,547	1,186	1,400	1,3 %	1,4 %	1,7 %	1,6 %
42 Ādas izstrādājumi	486	523	466	473	15,4 %	16,8 %	19,3 %	20,2 %
52 Kokvilna	2,796	3,260	2,801	3,142	10,5 %	11,5 %	9,7 %	12,8 %
54 Ķīmiskie pavedieni	1,456	1,851	1,906	1,599	1,0 %	0,7 %	0,6 %	1,6 %
55 Ķīmiskās štāpeļšķiedras	578	706	613	616	8,1 %	7,7 %	7,4 %	11,2 %
61 Adīti vai tamborēti apģērbi	14,471	14,917	14,407	14,566	1,1 %	1,3 %	1,3 %	1,7 %
62 Apģērbi, kas nav adīti vai tamborēti	4,327	4,434	3,790	3,906	3,4 %	3,9 %	4,6 %	6,3 %
63 Citādi gatavie tekstilizstrādājumi	6,826	7,120	5,108	5,134	3,3 %	3,5 %	4,6 %	4,9 %
64 Apavi	9,317	9,871	9,630	9,889	0,3 %	0,3 %	0,3 %	0,3 %
Avots: aprēķini, kuru pamatā ir Eurostat Comext un Prodcom dati.

Ir grūti nošķirt iespējamo ietekmi, kādu rada imports no Pakistānas, kam piemēro ATP, un ietekmi no vairākiem citiem faktoriem, kuri var ietekmēt ražošanu, nodarbinātību un tirgus ES, piem., vāja tautsaimniecības attīstība vairākās ES dalībvalstīs, valūtas maiņas kurss, uzņēmējdarbības cikli, patērētāju uzticēšanās, procentu likmes u. c. Tādēļ ir grūti izdarīt skaidrus secinājumus par to, vai no Pakistānas Eiropas Savienībā importētie produkti, kam piemēro ATP, ir ietekmējuši ražošanu un nodarbinātību ES, jo īpaši konkrētās nozarēs vai saistībā ar noteiktiem produktiem. Tomēr var uzskatīt, ka imports no Pakistānas, kam piemēro ATP, var negatīvi ietekmēt ražošanu ES, ja ir spēkā turpmāk minētie kritēriji:

bija vērojams liels no Pakistānas Eiropas Savienībā importēto ATP produktu pieaugums;

ATP produktu importa no Pakistānas daļa ES tirgū strauji palielinājās, un šāda importa daļa ES tirgū ir liela;

ražošanā ES bija vērojama negatīva izaugsme;

tika konstatēta liela tādas ražošanas ES daļa, kas ir tieši saistīta ar importu, kam piemēro ATP.

Turpmāk 7. tabulā parādīti šie faktori kopā KN divciparu sadaļu līmenī (apzīmējums „ATP produktu ražošana ES” attiecas uz ražošanu ES, kas ir saistīta ar ATP produktiem). Nešķiet, ka skaitļi 7. tabulā varētu kalpot par pamatu skaidriem secinājumiem, jo neviena sadaļa neatbilst visiem kritērijiem.

Ņemot vērā tendences saistībā ar ķīmiskajiem pavedieniem (54. nodaļa), ķīmiskajām štāpeļšķiedrām (55. nodaļa) un apģērbiem, kas nav adīti vai tamborēti (62. nodaļa), var uzskatīt, ka ATP produktu imports no Pakistānas ievērojami palielinās un ražošana ES samazinās. Tomēr 54. nodaļas produktu importa, kam piemēro ATP, tirgus daļa ir ierobežota. Saistībā ar 55. un 62. nodaļu ietekmētās ražošanas ES daļa ir ierobežota, un, kaut gan salīdzinājumā ar 2012. gadu 2013. gadā zināmā mērā palielinājās tāda importa daļa ES tirgū, kam piemēro ATP, palielinājums uzskatāms par mērenu.

Saistībā ar 42. nodaļu „Ādas izstrādājumi” ražošanā ES bija vērojams samazinājums un ES tirgū bija vērojama salīdzinoši liela tāda importa daļa, kam piemēro ATP. Tomēr 42. nodaļas ATP produktu importa palielināšanos var uzskatīt par mazāk nozīmīgu (imports, kam piemēro ATP, bija ierobežots tarifa kvotas dēļ).

Vispārīgs secinājums: imports no Pakistānas, kam piemēro ATP, tikai ierobežotā mērā ietekmē ražošanu ES. Imports, kam piemēro ATP, varētu ietekmēt lielāku konkurenci starp importētājiem ES tirgū, īpaši tajās produktu sadaļās, kurās Pakistāna jau ir viens no lielākajiem piegādātājiem uz ES. Tomēr šāda iespējamā ietekme uz konkurenci starp importētājiem jāskata attiecībā uz ietekmi, kas ir saistīta ar ietekmi, ko rada daudz nozīmīgāks importa palielinājums no valstīm, kam piešķirta nulles VPS.

7. tabula. Pārmaiņas saistībā ar importu, tirgu un ražošanu un importa, tirgus un ražošanas daļas saistībā ar ATP produktiem
KN nodaļa	Pārmaiņas importā no Pakistānas, kam piemēro ATP, 2013.–2012. gadā	Importa no Pakistānas, kam piemēro ATP, daļa ES tirgū 2012. gadā	Importa no Pakistānas, kam piemēro ATP, daļa ES tirgū 2013. gadā	Pārmaiņas ražošanā ES 2013.–2012. gadā	ES saražoto ATP produktu daļa dalījumā pa NACE sadaļām 2013. gadā
07 Ēdami dārzeņi	-10,0 %	6,9 %	3,6 %	8,3 %
22 Dzērieni, alkoholiski šķidrumi un etiķis	441,3 %	0,3 %	1,7 %	-2,6 %
41 Jēlādas un āda	12,7 %	1,7 %	1,6 %	10,9 %	9,2 %
42 Ādas izstrādājumi	13,2 %	19,3 %	20,2 %	-8,3 %	0,8 %
52 Kokvilna	28,8 %	9,7 %	12,8 %	2,7 %	3,3 %
54 Ķīmiskie pavedieni	85,0 %	0,6 %	1,6 %	-20,8 %	1,8 %
55 Ķīmiskās štāpeļšķiedras	40,9 %	7,4 %	11,2 %	-3,2 %	0,7 %
61 Adīti vai tamborēti apģērbi	37,4 %	1,3 %	1,7 %	7,2 %	12,5 %
62 Apģērbi, kas nav adīti vai tamborēti	49,8 %	4,6 %	6,3 %	-22,9 %	3,8 %
63 Citādi gatavie tekstilizstrādājumi	6,8 %	4,6 %	4,9 %	-0,2 %	11,0 %
64 Apavi	14,0 %	0,3 %	0,3 %	7,0 %	60,7 %
Avots: aprēķini, kuru pamatā ir Eurostat Comext un Prodcom dati.

4.3. Ietekme uz darbavietām, nabadzību un ilgtspējīgu attīstību Pakistānā

Musonu lietus izraisītos plūdus, kas skāra Pakistānu 2010. gadā, laikā no jūlija līdz septembrim, var uzskatīt par briesmīgāko dabas katastrofu valsts vēsturē. Saskaņā ar ANO avotiem plūdi ietekmēja aptuveni 20 miljonus valsts iedzīvotāju un 20 % no Pakistānas sauszemes teritorijas, kas atbilst vismaz 160 000 km2 (Bulgārijas un Slovākijas teritorija kopā), un gandrīz 12 miljoniem iedzīvotāju steidzami bija nepieciešama humānā palīdzība.

Saskaņā ar Pasaules Bankas, Āzijas Attīstības bankas un Pakistānas valdības sagatavoto dokumentu par katastrofas radīto vajadzību sākotnējo novērtējumu (Preliminary Damage Needs Assessment jeb DNA) plūdi radīja tiešus un netiešus zaudējumus USD 10 miljardu apmērā un nepieciešamās izmaksas vispārējai katastrofas seku novēršanai un atjaunošanai ir USD 8,7–10,8 miljardi (kas ir attiecīgi 5,8 % no IKP un 4,5–5,3 % no IKP) 9 . Ja atjaunošanas izmaksas tiktu sadalītas trīs gados un tās segtu tikai Pakistānas valdība, to attiecība pret 2010.–2011. gada valsts budžetu būtu aptuveni 8–11 % no kopējiem izdevumiem.

Lauksaimniecības nozare tika skarta vissmagāk, un saskaņā ar aplēsēm šajā nozarē zaudējumi bija 50 % no visām kaitējumu radītājām izmaksām. Jo īpaši zaudējumi bija rīsa un kokvilnas ražošanā (vissmagāk skartās provinces Sinda (Sindh) un Pendžāba (Punjab) nodrošināja gandrīz 100 % no Pakistānā saražotās kokvilnas). Saskaņā ar DNA rūpniecības nozare nebija nozīmīgi tieši skarta. Tomēr varēja gaidīt, ka rūpniecības nozari diezgan ievērojami ietekmēs kokvilnas, cukurniedru un citu lauksaimniecības augu ražas zaudēšana. Varēja gaidīt, ka tekstilrūpniecības nozare, kas nodrošina aptuveni trešo daļu no pievienotās vērtības apstrādes rūpniecībā, saskarsies ar akūtu izejvielu deficītu, jo tika zaudēti 2 miljoni ķīpu kokvilnas.

Saskaņā ar DNA novērtējumu par Pakistānas ekonomiku kopumā 2010. gada plūdiem bija ievērojami negatīva ietekme uz reālā IKP izaugsmes tempu, inflāciju, fiskālo deficītu un maksājumu bilanci 10 . Jau pirms plūdiem bija pastiprinātas bažas par Pakistānas tautsaimniecības veselīgumu, jo pēc pārciestajiem ārējiem un iekšējiem satricinājumiem 2007./2008. gadā bija vērojami centieni atgūt stabilitāti (skatīt 8. tabulu).

8. tabula. Pakistānas tautsaimniecības izaugsmes tempi (procentos, jūlijā pret jūniju)
	Daļa IKP	2009.–2010.	2010.–2011.	2011.–2012.	2012.–2013.	2013.–2014.
IKP		2,6	3,6	3,8	3,7	4,0
Lauksaimniecība	21,2	0,2	2,0	3,6	2,7	2,7
Kokvilnas tīrīšana	0,6	7,3	-8,5	13,8	-2,9	-1,3
Rūpniecība	20,4	3,4	4,5	2,6	4,5	3,6
Apstrādes rūpniecība	13,4	1,4	2,5	2,1	4,6	4,5
Pakalpojumi	58,4	3,2	3,9	4,4	5,1	4,4
Avots: Pakistānas Statistikas pārvalde, Pakistānas ekonomikas apskats par 2014.–2015. gadu.

Reaģējot uz plūdiem, ES galvenokārt sniedza humāno palīdzību. Šajā jomā ES bija lielākais humānās palīdzības sniedzējs krīzes situācijā, un tās saistības pārsniedza EUR 423 miljonus (EUR 150 miljoni bija no ES budžeta, un EUR 273 miljonus nodrošināja dalībvalstis). ES arī ierosināja piešķirt sākotnēju atveseļošanas paketi, kas atbilstu Eiropadomes 2010. gada 16. septembra secinājumiem, lai nodrošinātu turpmākus pasākumus saistībā ar jau sniegtajiem ļoti nozīmīgajiem humānās palīdzības pasākumiem. Tomēr Pakistānas valdība informēja starptautisko sabiedrību, tostarp ES, ka tā nolēmusi uzņemties pilnu atbildību par valsts atveseļošanos un atjaunošanu pēcplūdu periodā. Eiropas Komisija sniedza ne tikai humāno palīdzību, bet arī piešķīra summu EUR 225 miljonu apmērā attīstības sadarbībai, kas bija daļa no daudzgadu indikatīvās programmas Pakistānai 2011.–2013. gadam. Tā bija koncentrēta uz lauku attīstību un izglītību. Šo programmu ietvaros pēc iespējas tika ņemtas vērā un pamatotas plūdu radītās sekas, panākot vienošanos ar Pakistānas valdību. Saistībā ar šo ATP mērķis bija sniegt atbalstu Pakistānas tautsaimniecības atveseļošanai vidējā līdz ilgā termiņā, nodrošinot papildu eksportu no Pakistānas uz ES. Iespējamā norāde par to, cik šāds papildu eksports izmaksātu ES budžetam, ir EUR 84,6 miljoni neiegūtu tarifa ieņēmumu veidā.

Turpmāk 9. tabulā sniegti daži tautsaimniecības un tautas attīstības rādītāji par Pakistānu salīdzinājumā ar Dienvidāzijas valstīm un valstīm ar vidēji zemiem ienākumiem (LMIC). Ir redzams, ka Pakistānas gadījumā vairākums rādītāju liecina par pareizu virzību, tomēr valsts atpaliek no citām kaimiņvalstīm Dienvidāzijas reģionā un citām LMIC. Tas pats attiecas uz Pakistānas tautas attīstības indeksu, kas 2013. gadā bija 0,537, ierindojot valsti zemas tautas attīstības valstu grupā, jo vidējais rādītājs Dienvidāzijas valstīs ir 0,588. Kopumā tautas attīstības indeksa izteiksmē Pakistāna 183 valstu vidū ir 146. vietā.

9. tabula. Attīstības rādītāji par Pakistānu, Dienvidāzijas valstīm un LMIC
	Pakistāna		Dienvidāzijas valstis		LMIC
	2010.	2013.	2010.	2013.	2010.	2013.
IKP izaugsme (% gadā)	1,6	4,4	9,1	6,6	7,6	5,8
IKP uz vienu iedzīvotāju (2005. gada salīdzināmās cenās, USD)	748	790	940	1077	1139	1273
IKP uz vienu iedzīvotāju izaugsme (% gadā)	-0,2	2,7	7,7	5,2	6,0	4,3
NKI uz vienu iedzīvotāju, PPP (2011. gada salīdzināmās cenās, visās pasaules valstīs, USD)	4380,2	4679,9	4259,1	4866,0	5239,6	5859,0
Tirdzniecība (% no IKP)	32,9	33,1	46,3	50,7	56,9	58,4
Ārvalstu tiešās investīcijas, pozitīvais saldo (% no IKP)	1,1	0,6	1,5	1,4	2,2	2,1
Iedzīvotāju skaita pieaugums (% gadā)	1,8	1,7	1,3	1,3	1,5	1,5
Jaundzimušo vidējais paredzamais mūža ilgums, kopā (gadi)	66,1	66,6	66,1	66,9	65,7	66,4
Rakstpratības līmenis, visi pieaugušie (% no tādu iedzīvotāju skaita, kam ir 15 gadu un vairāk)	55,4		61,4		70,6
Nabadzības līmenis, kas ir USD 1,25 dienā (PPP) (% no iedzīvotāju skaita)	12,7		29,0		25,2
Nabadzības līmenis, kas ir USD 2 dienā (PPP) (% no iedzīvotāju skaita)	50,7		64,7		54,5
Pamatskolas beidzēju līmenis, kopā (% no attiecīgās vecuma grupas)	66,9	73,1	90,5		91,2
Skolēnu skaits, pamatskolās (% no bruto skaita)	94,8	92,1	110,4		105,7
Avots: Pasaules Banka, Pasaules attīstības rādītāji

Saistībā tieši ar nodarbinātību jaunākajā Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) apskatā „Pienācīgas kvalitātes nodarbinātība valstu griezumā — Pakistāna” (Decent Work Country Profile for Pakistan) sniegts plašs pārskats (ciktāl to atļauj pieejamie dati) par situāciju un tendencēm Pakistānā saistībā ar 10 pārbaudītajiem pienācīgas kvalitātes nodarbinātības rādītājiem 11 . Pakistānā 2001.–2013. gadā bija panākts progress vairākos rādītājos, kurus varēja novērtēt, gan attiecībā uz vīriešu, gan sieviešu stāvokli. Tomēr joprojām saglabājās dzimumu atšķirība, kas dažos gadījumos bija ievērojama, un sievietes joprojām bija nelabvēlīgākā situācijā. Pielikuma 15. tabulā sniegti dati par nodarbināto skaita attīstību un nodarbināto attiecību pret iedzīvotāju skaitu (kāds ir nodarbinātības līmenis starp iedzīvotājiem darbspējīgā vecumā) Pakistānā un valsts provincēs, un tie liecina par nodarbinātības līmeņa pazemināšanos. Pielikuma 16. tabulā sniegti dati par faktisko vidējo mēnešalgu Pakistānā un valsts provincēs.

Kaut gan minētā informācija sniedz ieskatu par tendencēm saistībā ar darbavietām un sociālajiem apstākļiem Pakistānā, nebija pieejami konkrētāki dati, piem., par nodarbinātību un darba samaksu tekstilrūpniecībā valsts vai provinču līmenī. Tomēr tekstilrūpniecībai ir nozīmīga loma Pakistānas tautsaimniecībā. Saskaņā ar Pakistānas Finanšu ministrijas datiem tekstilrūpniecība veido aptuveni 8 % no IKP, tās devums valsts kopējos eksporta ieņēmumos ir 50–60 %, tā veido 46 % no kopējā apstrādes rūpniecības apjoma un tajā ir nodarbināti gandrīz 38 % no visiem apstrādes rūpniecībā nodarbinātajiem.

Pakistānas tautsaimniecība izrādījusies elastīga, un tajā ir vērojamas atveseļošanās pazīmes (skatīt 8. tabulu iepriekš), tomēr tai joprojām jārisina ievērojamas problēmas, ko cita starpā rada apjomīgs elektroenerģijas deficīts un nepastāvīga drošība 12 . Tomēr ir grūti izdarīt skaidrus secinājumus par ATP iespējamo ietekmi uz izaugsmi, darbavietām un nabadzību Pakistānā. Trūkst jaunāko un būtiskāko datu, lai veiktu sīki izstrādātu analīzi. Svarīgi ir arī tas, ka būtu grūti nošķirt ietekmi uz izaugsmi, nodarbinātību un ilgtspējīgu attīstību Pakistānā, ko rada gan ATP, gan citi ārējie un iekšējie faktori. Tomēr, ņemot vērā ES daļu eksportā no Pakistānas uz citām pasaules valstīm, īpaši saistībā ar tekstilprecēm un apģērbiem, un tekstilrūpniecības salīdzinošo nozīmīgumu Pakistānas tautsaimniecībā, tostarp nodarbinātībā, ATP varētu veicināt ekonomikas atveseļošanos. To zināmā mērā apliecina tas, ka eksports no Pakistānas uz ES gan kopumā, gan galvenajās eksporta nozarēs vispirms uzrādīja atveseļošanās pazīmes pēc finanšu krīzes 2007./2008. gadā, tad strauji samazinājās vai uzrādīja stagnācijas pazīmes 2012. gadā un tad atkal atguvās 2013. gadā (skatīt 2. attēlu).

5. Secinājumi

Pakistānai piešķirtās ATP bija daļa no ES pasākumu kopuma, lai palīdzētu Pakistānai īstenot atveseļošanās pasākumus īsā, vidējā un ilgā termiņā pēc postošajām sekām, ko radīja visbriesmīgākie plūdi valsts vēsturē. Šādos nepieredzētos apstākļos ATP mērķis bija uzlabot eksportu no Pakistānas, lai veicinātu tautsaimniecības attīstību turpmāk, piedāvājot laikā ierobežotu nodokļu samazinājumu galvenajām Pakistānas eksporta precēm, un šādiem pasākumiem būtu tikai ierobežota negatīva ietekme uz ES iekšējo tirgu.

Ir dažas norādes, ka ir izpildīts ATP mērķis — atbalstīt Pakistānas tautsaimniecības atveseļošanos. Pieejamie dati arī norāda, ka ietekme uz ražošanu ES ir ierobežota. Tomēr ATP produktu imports no Pakistānas varēja veicināt konkurences pastiprināšanos ES tirgū, īpaši dažās nozarēs, kurās Pakistāna jau iepriekš bija bijusi viens no lielākajiem piegādātājiem ES tirgū. Tajā pašā laikā ievērojami lielāks ATP produktu imports no valstīm, kam piešķirta nulles VPS, varēja vēl nozīmīgāk ietekmēt konkurenci starp importētājiem. Tomēr nav iespējams izdarīt skaidrus secinājumus par ATP iespējamo ietekmi uz tautsaimniecību vai darbavietām ES vai darbavietu radīšanu, nabadzības izskaušanu un ilgtspējīgu attīstību Pakistānā. Tas galvenokārt ir tādēļ, ka ir grūti nošķirt, kādu ietekmi rada ATP un citi svarīgi faktori, piem., vispārējā tautsaimniecības situācija ES un Pakistānā, uzņēmējdarbības cikli, valūtas maiņas kurss, rūpniecības un nodarbinātības politika un programmas u. c. Ierobežojošs faktors ir arī tas, ka trūkst specifisku un būtisku datu, īpaši saistībā ar nodarbinātību un darba samaksu Pakistānā.

* * *

(1)

Saskaņā ar aplēsi iekasējamo nodokļu vērtība būtu EUR 16 000 un EUR 1300.

(2)

 52082219, 52091200, 52091900, 52111200, 54078100 un 55134100.

(3)

52081219, 52081300, 52082219, 52082296, 52091200, 52091900, 52111200, 54078100, 55132100 un 55134100.

(4)

 Piemēram, 52081219, 52082296, 52092200, 52092900 un 52093200.

(5)

Piemēram, 61012090, 61034200, 61099020 un 61112090.

(6)

Piemēram, 52052300, 52052400, 52081190, 52081216, 52082190, 52085100 un 52093900.

(7)

Piemēram, 63039100, 63039990 un 63049200.

(8)

Neiegūtie tarifu ieņēmumi jāņem vērā piesardzīgi, jo to pamatā ir ATP produktu imports, kas varētu nebūt noticis, ja nebūtu piešķirtas ATP.

(9)

Skatīt vietnē http://www.adb.org/sites/default/files/linked-documents/44372-01-pak-oth-02.pdf .

(10)

Pakistāna 2013. gada septembrī noslēdza paplašināto vienošanos ar SVF par USD 6,64 miljardiem, kas palīdzētu tautsaimniecībai atgūties, pārciest maksājumu bilances krīzi un atjaunot rezerves, samazināt fiskālo deficītu un veikt plašas strukturālās reformas investīciju un izaugsmes veicināšanai.

(11)

Skatīt vietnē http://www.ilo.org/islamabad/whatwedo/publications/WCMS_316668/lang--en/index.htm .

(12)

Pamatojoties uz rādītājiem Pakistānas ekonomikas apskatā par 2014.–2015. gadu, aplēses par teroristu uzbrukumu radītajiem zaudējumiem tautsaimniecībai ir vidēji USD 13 miljardu gadā laikā no 2010.–2011. līdz 2013.–2014. finanšu gadam.

EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 30.11.2015

COM(2015) 591 final

PIELIKUMS

dokumentam

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

Ziņojums par Regulas (ES) Nr. 1029/2012, ar ko Pakistānai ievieš ārkārtas autonomās tirdzniecības preferences, darbību un ietekmi

PIELIKUMS

10. tabula. No Pakistānas ES27 importētie ATP produkti atbilstīgi tarifa kvotām (tonnas)
Produkts	2012.				2013.
	Imports kopā	Imports, kam piemēro ATP	TK	TK piemērošana	Imports kopā	Imports, kam piemēro ATP	TK	TK piemērošana
22071000	3032,02	2952,01	18 750,00	16 %	74 716,98	74 695,66	75 000,00	100 %
41079210	479,17	9,96	89,00	11 %	729,88	353,10	356,00	99 %
41079910	400,13	0,00	90,25	0 %	220,34	144,34	361,00	40 %
42032100	993,95	7,99	361,75	2 %	1068,89	259,53	1447,00	18 %
42032910	4269,71	48,60	1566,50	3 %	4682,10	3216,85	6266,00	51 %
42032990	654,53	9,89	198,25	5 %	623,19	323,43	793,00	41 %
52052300	1101,29	0,34	1790,00	0 %	1509,93	1401,53	7160,00	20 %
52052400	674,68	14,40	1276,25	1 %	401,97	298,87	5105,00	6 %
52083900	998,59	7,33	421,25	2 %	1366,25	1086,63	1685,00	64 %
52093900	1820,27	0,00	689,25	0 %	328,90	250,38	2757,00	9 %
55095300	5733,63	203,92	3061,00	7 %	6234,29	5989,51	12 244,00	49 %
61033200	1142,18	104,19	249,75	42 %	1333,16	940,00	999,00	94 %
61034200	1798,83	96,12	568,75	17 %	3119,10	1783,72	2275,00	78 %
61072100	375,57	20,57	167,50	12 %	643,35	410,07	670,00	61 %
61083100	724,38	29,52	374,50	8 %	989,07	679,88	1498,00	45 %
61099020	700,30	11,70	297,50	4 %	1554,96	1172,83	1190,00	99 %
61112090	746,15	49,07	153,50	32 %	840,70	576,99	614,00	94 %
61159500	8902,61	340,16	2263,00	15 %	12 574,46	8846,62	9052,00	98 %
62046231	9913,46	464,74	1892,75	25 %	13 189,98	7474,00	7571,00	99 %
62114290	312,07	0,47	96,50	0 %	287,89	77,86	386,00	20 %
63026000	29 814,76	713,74	9602,00	7 %	35 074,24	27 826,68	38 408,00	72 %
63029100	6447,74	159,68	2499,25	6 %	6.371,77	5063,23	9997,00	51 %
64039993	245,61	12,51	60,50	21 %	434,36	243,48	242,00	101 %
64039996	962,47	29,85	363,25	8 %	1124,29	839,02	1453,00	58 %
64039998	765,21	27,00	172,75	16 %	724,87	593,98	691,00	86 %
Avots: Eurostat Comext.

11. tabula. No Pakistānas ES27 importētie produkti, kam piemēro ATP (tūkstošos EUR)
Pielikums	Produkts	Nodokļi			Imports
		VLT	VPS	ATP1	Kopā vidējais rādītājs 2010.–2012. gadā	ATP 2012. gadā2	Kopā 2013. gadā	ATP 2013. gadā	Neiegūtie tarifu ieņēmumi
I pielikums	07123900	12,8 %	9,3 %	0 %	6684	0	6014	29	4
	52051200	4,0 %	3,2 %	0 %	13 657	216	20 676	16 417	529
	52052200	4,0 %	3,2 %	0 %	18 864	395	17 346	14 972	490
	52053200	4,0 %	3,2 %	0 %	15 294	218	17 110	13 615	443
	52054200	4,0 %	3,2 %	0 %	3679	50	3892	3423	112
	52081190	8,0 %	6,4 %	0 %	9104	96	6193	4900	320
	52081216	8,0 %	6,4 %	0 %	5593	11	3603	2416	155
	52081219	8,0 %	6,4 %	0 %	30 548	753	64 630	52 321	3402
	52081300	8,0 %	6,4 %	0 %	16 392	283	21 074	15 648	1035
	52081900	8,0 %	6,4 %	0 %	26 659	591	40 510	34 632	2264
	52082190	8,0 %	`6,4 %	0 %	5683	35	2958	2127	138
	52082219	8,0 %	6,4 %	0 %	7255	143	11 485	9746	634
	52082296	8,0 %	6,4 %	0 %	3936	9	8284	5166	333
	52082900	8,0 %	6,4 %	0 %	8795	74	12 553	10 665	688
	52085100	8,0 %	6,4 %	0 %	3400	49	2355	930	63
	52085200	8,0 %	6,4 %	0 %	15 533	330	22 823	17 654	1166
	52085990	8,0 %	6,4 %	0 %	4823	48	5165	3217	212
	52091100	8,0 %	6,4 %	0 %	15 294	105	17 711	9081	608
	52091200	8,0 %	6,4 %	0 %	31 693	309	35 515	28 963	1873
	52091900	8,0 %	6,4 %	0 %	22 379	629	26 028	21 527	1430
	52092200	8,0 %	6,4 %	0 %	6000	255	12 791	8235	551
	52092900	8,0 %	6,4 %	0 %	5063	210	12 587	9364	633
	52093200	8,0 %	6,4 %	0 %	5773	233	15 656	12 673	829
	52111200	8,0 %	6,4 %	0 %	6070	3	6662	5856	375
	54078100	8,0 %	6,4 %	0 %	9941	171	20 356	17 804	1152
	54078200	8,0 %	6,4 %	0 %	3526	0	4560	2010	130
	55131120	8,0 %	6,4 %	0 %	8379	103	13 977	9534	623
	55132100	8,0 %	6,4 %	0 %	12 838	52	18 322	11 992	779
	55134100	8,0 %	6,4 %	0 %	11 893	255	20 085	14 816	969
	61012090	12,0 %	9,6 %	0 %	7171	110	16 424	7253	671
	61121200	12,0 %	9,6 %	0 %	3825	66	5428	2406	240
	61161020	8,0 %	6,4 %	0 %	16 727	209	19 297	12 385	811
	61161080	8,9 %	7,1 %	0 %	21 629	154	21 682	14 032	1016
	61169200	8,9 %	7,1 %	0 %	23 049	368	23 077	17 103	1248
	61169300	8,9 %	7,1 %	0 %	8478	100	10 772	5138	376
	62019300	12,0 %	9,6 %	0 %	6052	132	13 437	5912	591
	62034319	12,0 %	9,6 %	0 %	5778	27	9066	3369	332
	62042280	12,0 %	9,6 %	0 %	6517	35	6444	2972	291
	62046290	12,0 %	9,6 %	0 %	9165	52	12 810	7474	727
	62079100	12,0 %	9,6 %	0 %	11 317	137	13 662	8748	858
I pielikums	62089100	12,0 %	9,6 %	0 %	6764	45	10 333	5873	572
	62114310	12,0 %	9,6 %	0 %	3985	93	5077	2687	270
	62160000	7,6 %	6,0 %	0 %	10 010	239	10 915	4921	326
	63039100	12,0 %	9,6 %	0 %	23 112	2	17 015	3561	343
	63039290	12,0 %	9,6 %	0 %	18 081	0	21 943	2670	258
	63039990	12,0 %	9,6 %	0 %	4489	0	3090	542	52
	63049200	12,0 %	9,6 %	0 %	6712	9	5548	1990	192
	63071090	7,7 %	6,1 %	0 %	11 813	38	15 822	6472	400
	63079099	6,3 %	5,0 %	0 %	21 995	21	19 688	5298	269
I pielikums kopā				0 %	561 415	7462	732 455	480 538	31 780
II pielikums	22071000	19,2 EUR/hl	19,2 EUR/hl	0 %	9890	1808	53 537	52 582	17 912
	41079210	5,5 %	2,0 %	0 %	11 169	68	17 073	8619	191
	41079910	6,5 %	3,0 %	0 %	8391	0	4976	3415	103
	42032100	9,0 %	5,5 %	0 %	15 373	109	15 388	4378	260
	42032910	9,0 %	5,5 %	0 %	51 811	644	63 429	38 295	2186
	42032990	7,0 %	3,5 %	0 %	17 014	0	16 532	7340	274
	52052300	4,0 %	3,2 %	0 %	10 341	2	5650	5059	164
	52052400	4,0 %	3,2 %	0 %	6749	71	1717	1250	43
	52083900	8,0 %	4,5 %	0 %	5019	12	5933	3728	171
	52093900	8,0 %	4,5 %	0 %	9363	0	2190	1340	61
	55095300	4,0 %	3,2 %	0 %	15 665	265	16 320	15 306	501
	61033200	12,0 %	9,6 %	0 %	8466	309	11 038	3859	401
	61034200	12,0 %	9,6 %	0 %	18 474	449	30 253	14 668	1467
	61072100	12,0 %	9,6 %	0 %	3565	37	4879	2934	301
	61083100	12,0 %	9,6 %	0 %	7669	83	8772	4909	484
	61099020	12,0 %	9,6 %	0 %	6634	45	12 238	6631	650
	61112090	12,0 %	9,6 %	0 %	6518	467	10 721	7098	780
	61159500	12,0 %	9,6 %	0 %	51 619	2236	78 070	57 213	5744
	62046231	12,0 %	9,6 %	0 %	101 010	4249	161 377	86 081	8731
	62114290	12,0 %	9,6 %	0 %	3544	3	2823	469	46
	63026000	12,0 %	9,6 %	0 %	124 402	1504	145 489	98 899	9722
	63029100	12,0 %	9,6 %	0 %	27 171	322	25 268	17 174	1733
	64039993	8,0 %	4,5 %	0 %	2827	114	4630	2599	124
	64039996	8,0 %	4,5 %	0 %	11 339	317	12 102	7540	361
	64039998	7,0 %	3,5 %	0 %	12 259	455	13 384	10 452	387
II pielikums kopā					546 282	13 569	723 787	461 836	52 796
Visas pozīcijas kopā					1 107 696	21 032	1 456 242	942 374	84 576
1. Produktiem, kas minēti II pielikumā, piemēro tikai regulā noteikto beznodokļu kvotu ietvaros. 2. Saistībā ar laikposmu 2012. gada 15. novembris–31. decembris. Avots: Eurostat Comext.

12. tabula. Relatīvie rādītāji par importu no Pakistānas, kam piemēro ATP
Pielikums	Produkts	Kopējā daļa importā, kam piemēro ATP	ATP izmantošana 2013. gadā	VPS izmantošana 2013. gadā	Pārmaiņas importā no Pakistānas 2013./2010.–2012. gadā	Pārmaiņas starptautiskajā importā 2013./2010.–2012. gadā	Pakistānas daļa ES importā no citām valstīm 2010.–2012. gadā	Pakistānas daļa ES importā no citām valstīm 2013. gadā
I pielikums	07123900	0,0 %	0,5 %	0,9 %	-10,0 %	14,2 %	10,4 %	8,2 %
	52051200	1,7 %	79,4 %	15,5 %	51,4 %	4,8 %	10,7 %	15,4 %
	52052200	1,6 %	86,3 %	11,5 %	-8,0 %	8,0 %	15,8 %	13,5 %
	52053200	1,4 %	79,6 %	14,7 %	11,9 %	14,5 %	28,4 %	27,8 %
	52054200	0,4 %	88,0 %	11,4 %	5,8 %	-6,2 %	21,1 %	23,8 %
	52081190	0,5 %	79,1 %	14,2 %	-32,0 %	-28,3 %	16,5 %	15,6 %
	52081216	0,3 %	67,0 %	18,4 %	-35,6 %	-14,0 %	15,1 %	11,3 %
	52081219	5,6 %	81,0 %	10,3 %	111,6 %	64,7 %	39,6 %	50,9 %
	52081300	1,7 %	74,3 %	21,6 %	28,6 %	5,2 %	49,4 %	60,3 %
	52081900	3,7 %	85,5 %	11,1 %	52,0 %	26,6 %	37,2 %	44,7 %
	52082190	0,2 %	71,9 %	23,1 %	-47,9 %	-38,7 %	27,4 %	23,3 %
	52082219	1,0 %	84,9 %	13,7 %	58,3 %	52,0 %	79,2 %	82,5 %
	52082296	0,5 %	62,4 %	19,7 %	110,5 %	12,0 %	36,1 %	67,7 %
	52082900	1,1 %	85,0 %	11,3 %	42,7 %	6,9 %	26,6 %	35,6 %
	52085100	0,1 %	39,5 %	58,2 %	-30,7 %	-6,7 %	27,1 %	20,1 %
	52085200	1,9 %	77,4 %	21,1 %	46,9 %	40,1 %	27,2 %	28,6 %
	52085990	0,3 %	62,3 %	33,7 %	7,1 %	-6,5 %	15,7 %	18,0 %
	52091100	1,0 %	51,3 %	15,4 %	15,8 %	-0,1 %	42,0 %	48,7 %
	52091200	3,1 %	81,6 %	13,7 %	12,1 %	8,8 %	70,1 %	72,2 %
	52091900	2,3 %	82,7 %	16,3 %	16,3 %	17,7 %	51,0 %	50,4 %
	52092200	0,9 %	64,4 %	31,7 %	113,2 %	55,7 %	27,9 %	38,2 %
	52092900	1,0 %	74,4 %	22,2 %	148,6 %	33,4 %	22,8 %	42,5 %
	52093200	1,3 %	80,9 %	16,1 %	171,2 %	36,1 %	19,5 %	38,9 %
	52111200	0,6 %	87,9 %	8,4 %	9,8 %	9,3 %	89,7 %	90,1 %
	54078100	1,9 %	87,5 %	7,4 %	104,8 %	59,2 %	67,2 %	86,5 %
	54078200	0,2 %	44,1 %	24,3 %	29,3 %	9,8 %	13,3 %	15,6 %
	55131120	1,0 %	68,2 %	23,9 %	66,8 %	11,3 %	25,4 %	38,1 %
	55132100	1,3 %	65,5 %	20,7 %	42,7 %	8,9 %	42,0 %	55,0 %
	55134100	1,6 %	73,8 %	23,8 %	68,9 %	55,2 %	80,6 %	87,7 %
	61012090	0,8 %	44,2 %	24,9 %	129,1 %	2,9 %	6,7 %	14,9 %
	61121200	0,3 %	44,3 %	24,8 %	41,9 %	-13,6 %	2,4 %	3,9 %
	61161020	1,3 %	64,2 %	25,7 %	15,4 %	12,1 %	7,8 %	8,0 %
	61161080	1,5 %	64,7 %	24,0 %	0,2 %	0,1 %	10,4 %	10,5 %
	61169200	1,8 %	74,1 %	18,3 %	0,1 %	-5,8 %	42,2 %	44,8 %
	61169300	0,5 %	47,7 %	39,7 %	27,0 %	1,9 %	4,6 %	5,7 %
	62019300	0,6 %	44,0 %	34,8 %	122,0 %	7,1 %	0,5 %	1,1 %
	62034319	0,4 %	37,2 %	39,4 %	56,9 %	6,1 %	1,3 %	1,9 %
	62042280	0,3 %	46,1 %	41,3 %	-1,1 %	-9,3 %	28,6 %	31,2 %
	62046290	0,8 %	58,3 %	34,1 %	39,8 %	4,0 %	2,9 %	3,9 %
	62079100	0,9 %	64,0 %	29,0 %	20,7 %	-13,1 %	23,6 %	32,8 %
I pielikums	62089100	0,6 %	56,8 %	28,5 %	52,8 %	-1,2 %	7,6 %	11,7 %
	62114310	0,3 %	52,9 %	40,4 %	27,4 %	-8,5 %	4,7 %	6,6 %
	62160000	0,5 %	45,1 %	37,5 %	9,0 %	-1,1 %	5,5 %	6,0 %
	63039100	0,4 %	20,9 %	44,0 %	-26,4 %	-21,0 %	17,5 %	16,3 %
	63039290	0,3 %	12,2 %	43,6 %	21,4 %	1,4 %	4,1 %	4,9 %
	63039990	0,1 %	17,5 %	19,7 %	-31,2 %	-25,6 %	6,4 %	6,0 %
	63049200	0,2 %	35,9 %	59,5 %	-17,3 %	-2,5 %	6,8 %	5,8 %
	63071090	0,7 %	40,9 %	28,0 %	33,9 %	2,6 %	10,7 %	14,0 %
	63079099	0,6 %	26,9 %	53,1 %	-10,5 %	1,4 %	2,1 %	1,9 %
I pielikums kopā		51,0 %	65,6 %	22,3 %	30,5 %	4,0 %	9,0 %	11,2 %
II pielikums	22071000	5,6 %	98,2 %	0,0 %	441,3 %	70,5 %	3,8 %	11,9 %
	41079210	0,9 %	50,5 %	46,1 %	52,9 %	15,3 %	6,5 %	8,6 %
	41079910	0,4 %	68,6 %	29,9 %	-40,7 %	-38,9 %	10,8 %	10,5 %
	42032100	0,5 %	28,4 %	62,5 %	0,1 %	-1,5 %	36,9 %	37,5 %
	42032910	4,1 %	60,4 %	31,6 %	22,4 %	12,2 %	18,9 %	20,6 %
	42032990	0,8 %	44,4 %	43,7 %	-2,8 %	-12,7 %	13,1 %	14,6 %
	52052300	0,5 %	89,5 %	9,6 %	-45,4 %	12,1 %	7,8 %	3,8 %
	52052400	0,1 %	72,8 %	21,7 %	-74,6 %	-5,3 %	8,2 %	2,2 %
	52083900	0,4 %	62,8 %	26,9 %	18,2 %	-21,1 %	6,6 %	9,9 %
	52093900	0,1 %	61,2 %	22,9 %	-76,6 %	-13,2 %	12,2 %	3,3 %
	55095300	1,6 %	93,8 %	4,4 %	4,2 %	1,9 %	18,3 %	18,7 %
	61033200	0,4 %	35,0 %	32,7 %	30,4 %	16,6 %	18,6 %	20,8 %
	61034200	1,6 %	48,5 %	39,6 %	63,8 %	18,6 %	7,3 %	10,1 %
	61072100	0,3 %	60,1 %	23,9 %	36,9 %	-5,4 %	1,6 %	2,3 %
	61083100	0,5 %	56,0 %	26,2 %	14,4 %	-11,4 %	1,7 %	2,2 %
	61099020	0,7 %	54,2 %	30,8 %	84,5 %	28,5 %	0,4 %	0,6 %
	61112090	0,8 %	66,2 %	23,3 %	64,5 %	-1,8 %	0,5 %	0,8 %
	61159500	6,1 %	73,3 %	21,5 %	51,2 %	6,2 %	5,6 %	8,0 %
	62046231	9,1 %	53,3 %	38,9 %	59,8 %	2,8 %	6,9 %	10,8 %
	62114290	0,0 %	16,6 %	67,0 %	-20,4 %	-21,6 %	2,4 %	2,5 %
	63026000	10,5 %	68,0 %	14,9 %	17,0 %	1,2 %	16,2 %	18,7 %
	63029100	1,8 %	68,0 %	20,1 %	-7,0 %	-4,6 %	16,2 %	15,8 %
	64039993	0,3 %	56,1 %	37,6 %	63,8 %	-15,9 %	0,6 %	1,1 %
	64039996	0,8 %	62,3 %	23,9 %	6,7 %	-1,0 %	1,1 %	1,2 %
	64039998	1,1 %	78,1 %	15,4 %	9,2 %	-1,2 %	1,2 %	1,4 %
II pielikums kopā		49,0 %	63,8 %	26,3 %	32,5 %	5,0 %	4,9 %	6,2 %
Visas pozīcijas kopā		100,0 %	64,7 %	24,3 %	31,5 %	4,6 %	6,4 %	8,0 %
Avots: aprēķini, kuru pamatā ir Eurostat Comext dati.

13. tabula. ATP produktu imports no Pakistānas dalījumā pa KN divciparu nodaļām (tūkstošos EUR)
	Kopējais imports no Pakistānas nodaļas ietvaros		Imports no Pakistānas, kam piemēro ATP, nodaļas ietvaros		ATP daļa kopējā importā nodaļas ietvaros		Kopējā importa, kam piemēro ATP, daļa	Kopējā Pakistānas importa daļa	Pakistānas daļa ES importā no citām valstīm (ATP pozīcijas nodaļas ietvaros)	Pārmaiņas 2013./2010.–2012. gadā
Nodaļa	Vidējais rādītājs 2010.–2012. gadā	2013. gadā	Vidējais rādītājs 2010.–2012. gadā	2013. gadā	Vidējais rādītājs 2010.–2012. gadā	2013. gadā	2013. gadā	2013. gadā	2013. gadā	Kopā1	ATP
07 Ēdamie dārzeņi	9738	10 456	6684	6014	68,6 %	57,5 %	0,4 %	0,1 %	8,2 %	45,4 %	-10,0 %
22 Dzērieni, alkoholiski šķidrumi un etiķis	16 649	61 237	9890	53 537	59,4 %	87,4 %	3,7 %	1,2 %	11,9 %	13,9 %	441,3 %
41 Jēlādas un āda	80 664	97 989	19 560	22 048	24,2 %	22,5 %	1,5 %	0,5 %	8,9 %	24,3 %	12,7 %
42 Ādas izstrādājumi	283 531	313 620	84 197	95 348	29,7 %	30,4 %	6,5 %	2,2 %	20,6 %	9,5 %	13,2 %
52 Kokvilna	520 764	528 745	312 958	403 099	60,1 %	76,2 %	27,7 %	9,1 %	27,6 %	-39,5 %	28,8 %
54 Ķīmiskie pavedieni	18 779	27 502	13 467	24 916	71,7 %	90,6 %	1,7 %	0,6 %	47,3 %	-51,3 %	85,0 %
55 Ķīmiskās štāpeļšķiedras	146 262	141 701	48 774	68 704	33,3 %	48,5 %	4,7 %	1,5 %	38,2 %	-25,1 %	40,9 %
61 Adīti vai tamborēti apģērbi	480 773	584 756	183 825	252 652	38,2 %	43,2 %	17,3 %	5,7 %	4,1 %	11,8 %	37,4 %
62 Apģērbi, kas nav adīti vai tamborēti	684 861	797 656	164 142	245 945	24,0 %	30,8 %	16,9 %	5,5 %	6,1 %	6,0 %	49,8 %
63 Citādi gatavie tekstilizstrādājumi	956 563	972 561	237 773	253 863	24,9 %	26,1 %	17,4 %	5,7 %	9,1 %	0,0 %	6,8 %
64 Apavi	50 910	55 952	26 425	30 116	51,9 %	53,8 %	2,1 %	0,7 %	1,2 %	5,5 %	14,0 %
Kopā	3249 493	3592 175	1107 696	1456 242	34,1 %	40,5 %	100,0 %	32,8 %	8,0 %	-0,3 %	31,5 %
1.Kopā nodaļā, neiekļaujot importu, kam piemēro ATP. Avots: aprēķini, kuru pamatā ir Eurostat Comext dati.

14. tabula. Ražošana ES27 saistībā ar ATP produktiem dalījumā pa KN nodaļām (tūkstošos EUR)
KN nodaļa	Ražošana ES27 saistībā ar ATP produktiem				Pārmaiņas ražošanā ES27
	2010.	2011.	2012.	2013.	2011.–2010.	2012.–2011.	2013.–2012.
07 Ēdamie dārzeņi	97 500	85 312	92 394	100 025	-12,5 %	8,3 %	8,3 %
22 Dzērieni, alkoholiski šķidrumi un etiķis	2 076 767	2 378 775	2 858 900	2 783 886	14,5 %	20,2 %	-2,6 %
41 Jēlādas un āda	1 406 613	1 707 546	1 433 865	1 590 286	21,4 %	-16,0 %	10,9 %
42 Ādas izstrādājumi	110 873	87 433	80 375	73 723	-21,1 %	-8,1 %	-8,3 %
52 Kokvilna	2 013 171	2 218 134	2 173 155	2 231 336	10,2 %	-2,0 %	2,7 %
54 Ķīmiskie pavedieni	1 235 002	1 500 000	1 500 000	1 187 280	21,5 %	0,0 %	-20,8 %
55 Ķīmiskās štāpeļšķiedras	410 266	482 881	467 576	452 638	17,7 %	-3,2 %	-3,2 %
61 Adīti vai tamborēti apģērbi	3 572 623	3 361 686	3 556 891	3 811 751	-5,9 %	5,8 %	7,2 %
62 Apģērbi, kas nav adīti vai tamborēti	1 686 308	1 583 057	1 503 175	1 159 567	-6,1 %	-5,0 %	-22,9 %
63 Citādi gatavie tekstilizstrādājumi	4 086 897	4 225 649	3 367 569	3 360 456	3,4 %	-20,3 %	-0,2 %
64 Apavi	7 821 121	9 029 324	9 136 496	9 774 446	15,4 %	1,2 %	7,0 %
Avots: aprēķini, kuru pamatā ir Eurostat Prodcom dati.

15. tabula. Nodarbinātība Pakistānā
	Nodarbināto skaits (miljonos)						Nodarbināto un iedzīvotāju attiecība (procentos)
	2010.–2011.			2012.–2013.			2010.–2011.			2012.–2013.
	Kopā	Vīrieši	Sievietes	Kopā	Vīrieši	Sievietes	Kopā	Vīrieši	Sievietes	Kopā	Vīrieši	Sievietes
Pakistāna	53,84	41,73	12,11	56,01	43,49	12,52	51,89	80,64	23,01	51,34	79,54	22,8
Pendžāba (Punjab)	32,26	23,59	8,67	33,43	24,48	8,95	54,38	81,06	28,53	53,65	80,03	28,07
Sinda (Sindh)	13,36	11,22	2,14	13,96	11,75	2,21	52,2	81,65	16,78	51,41	81,2	17,15
Haibera Pakhtunkhva (Khyber Pakhtunkhwa, Ziemeļrietumu pierobežas province)	6,05	4,97	1,08	6,14	5,04	1,10	43,23	75,14	14,68	41,78	72,31	14,24
Baludžistāna (Baluchistan)	2,17	1,95	0,22	2,48	2,22	0,26	50,12	84,89	9,11	50,48	83,9	10,66
Avots: Pakistānas darbaspēka apsekojums 2012.–2013. un Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) apskats „Pienācīgas kvalitātes nodarbinātība valstu griezumā — Pakistāna, 2014. gads (Decent Work Country Profile Pakistan 2014).