Brisel?, 1.10.2015

COM(2015) 481 final

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

par progresu aizsargājamo jūras teritoriju izveidē (saskaņā ar Jūras stratēģijas pamatdirektīvas 2008/56/EK 21. pantu)


KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

par progresu aizsargājamo jūras teritoriju izveidē (saskaņā ar Jūras stratēģijas pamatdirektīvas 2008/56/EK 21. pantu)

1.Ievads

Antropogēnās slodzes rezultātā Eiropas jūrās samazinās daudzu jūras organismu populācijas, kā arī samazinās sugu izplatības apgabals un izzūd to dzīvotnes 1 .

Apvienoto Nāciju Organizācija pēdējo divu gadu desmitu laikā ir nemitīgi paudusi bažas par okeānu stāvokli un jūras bioloģisko daudzveidību 2 . Saskaņā ar Konvenciju par bioloģisko daudzveidību ES ir apņēmusies aizsargāt 10 % no piekrastes un jūras apgabaliem. Šis nolūks ir atspoguļots arī 14. ilgtspējīgas attīstības mērķī, proti, saglabāt un ilgtspējīgi izmantot okeānu, jūras un jūras resursus ilgtspējīgai attīstībai 3 .

Lai līdz 2020. gadam apturētu bioloģiskās daudzveidības zudumu un ekosistēmas pakalpojumu degradēšanos savā teritorijā, Eiropas Savienība 2011. gadā pieņēma Bioloģiskās daudzveidības stratēģiju. Biotopu direktīvā 4 prasīts noteikt īpaši aizsargājamas dabas teritorijas, tostarp piekrastes un jūras biotopus. Turklāt ES Jūras stratēģijas pamatdirektīvā (JSPD) 5 īpaša uzmanība ir veltīta jūras bioloģiskās daudzveidības aizsardzībai.

JSPD ir noteikta prasība dalībvalstīm pieņemt pasākumu programmas 6 , lai līdz 2020. gadam sasniegtu labu vides stāvokli to jūras ūdeņos 7 . Pasākumu programmās iekļauj telpiskās aizsardzības pasākumus ar mērķi sekmēt vienotus un reprezentatīvus aizsargājamo jūras teritoriju (AJT) tīklus 8 . Aizsargājamās jūras teritorijas ir instruments, ko visās Eiropas jūrās izmanto jutīgu sugu un biotopu aizsardzībai. Konkrētāk, tās ir:

-ģeogrāfiski definētas jūras teritorijas,

-kuru primārais un skaidri noteiktais mērķis ir dabas aizsardzība

-un kuras tiek regulētas un pārvaldītas ar juridiskiem vai citiem iedarbīgiem līdzekļiem šā mērķa sasniegšanai 9 .

Ir pierādīts, ka labi pārvaldītām aizsargājamām jūras teritorijām Eiropā ir pozitīva ekoloģiska ietekme. Jūras rezervātos, kuros ir augsts aizsardzības līmenis, sugu blīvums 10 ir palielinājies vidēji par 116 %, augu un dzīvnieku biomasa pieaugusi vidēji par 238 %, dzīvnieku ķermeņa izmērs palielinājies par 13 % un sugu dažādība par 19 % 11 .

Palīdzot uzturēt veselīgas un ilgtspējīgas jūras un okeānus, efektīvi pārvaldītas AJT veicina arī jūru un okeānu nodrošinātos pakalpojumus. Tādējādi aizsargājamo jūras teritoriju nozīme sniedzas tālāk par dabas aizsardzību, jo tās rada arī ekonomiskus ieguvumus sabiedrībai tās ir “zaļie pamati”, uz kuriem balstās jūras ekonomika. Piemēram, ir aplēsts, ka Natura 2000 jūras teritoriju tīkla radītie kopējie ieguvumi 2011. gadā bija aptuveni EUR 1,5 miljardi. Ja Natura 2000 jūras teritoriju pārklājums divkāršotos, šo ieguvumu apjoms varētu pieaugt līdz EUR 3,2 miljardiem 12 .

AJT rada sociālekonomiskos ieguvumus dažādos veidos. Palielinot sugu biomasu, AJT var veicināt zivju krājumu atjaunošanos 13 . Pierādījumi liecina, ka AJT pozitīvi ietekmē blakus esošās zvejniecības. Piemēram, pēc Kolumbretsu salu [Islas Columbretes] jūras rezervāta izveidošanas Spānijā apkārtējās zvejniecībās gūtās nozvejas pieauga par aptuveni 10 % gadā 14 .

Tīrs ūdens, veselīgi biotopi un bagātīga jūras bioloģiskā daudzveidība ir arī viens no piekrastes un jūras tūrisma pamatiem. AJT var kļūt par nozīmīgām tūristu piesaistes vietām, kas sekmē piekrastes un jūras ekonomiku 15 . Austrālijā Lielā Barjerrifa baseinā, kurā izveidots jūras parks un kurš iekļauts pasaules mantojuma sarakstā, tūrisms 2012. gadā radīja ieņēmumus, no kuriem AUD 6,4 miljardi bija tiešie tēriņi un AUD 5,2 miljardi – pievienotā vērtība, un vairāk nekā 64 000 pilna laika darbvietu 16 .

Visbeidzot, uzlabojot jūras vides veselību, AJT var stiprināt citus jūras ekosistēmu pakalpojumus, piemēram, atkritumu asimilāciju, piekrastes aizsardzību un plūdu pārvaldību 17 . Lielbritānijas AJT tīkla izveidošanas radītā vērtība naudas izteiksmē ir aplēsta GBP 8,2 miljardu apmērā gāzu emisiju un klimata regulēšanas jomā un GBP 1,3 miljardu apmērā barības vielu aprites jomā 18 .

Šajā ziņojumā ir analizēts progress, ko dalībvalstis līdz 2012. gada beigām panākušas AJT izveidē, kā noteikts JSPD 21. pantā. Pamatojoties uz Eiropas Vides aģentūras (EVA) darbu Eiropas AJT tīkla novērtēšanā, ziņojumā ir aplūkots progress, ko dalībvalstis panākušas aizsargājamo jūras teritoriju izveidē (2. iedaļa), un pēc tam analizēta AJT tīklu vienotība un reprezentivitāte, kā prasīts 13. panta 4. punktā (3. iedaļa). Pēdējā iedaļā sniegts ieskats turpmāk veicamajā darbā. Ziņojumam ir pievienoti divi tehniski pielikumi, kuros definēti ziņojumā izmantotie termini, sniegts pārskats par Eiropas un starptautisko tiesisko regulējumu, kas attiecas uz AJT izveidi, un iekļautas tabulas, kas atspoguļo ziņojumā izmantotos datus.

2.Panāktā progresa novērtējums

EVA 2015. gadā publicēs ziņojumu par Eiropas aizsargājamajām jūras teritorijām 19 . Kā liecina aģentūras novērtējums, kopš Konvencijas par bioloģisko daudzveidību stāšanās spēkā 1993. gadā Eiropā ir ieguldīti lieli pūliņi AJT noteikšanā un AJT tīklu izveidē 20 . 2012. gada beigās AJT aizņēma 5,9 % no Eiropas jūru platības 21 , tomēr Eiropā pastāv lielas reģionālas atšķirības AJT pārklājumā. 2012. gadā trijos no desmit jūras apakšreģioniem AJT pārklājums bija lielāks par 10 %, bet divās reģionālajās jūrās tas bija mazāks par 2 % 22 (1. tabula). Līdztekus reģionālām atšķirībām lielas atšķirības ir vērojamas starp AJT aizņemto platību piekrastes un atkrastes ūdeņos (2. tabula). Jānorāda, ka kopš 2012. gada AJT pārklājums ir palielinājies, jo dažas dalībvalstis ir noteikušas ievērojamu skaitu AJT.

EVA ziņojumā ir izdalīti trīs AJT veidi, kas pastāv Eiropā: Natura 2000 jūras teritorijas, AJT, kas noteiktas saskaņā ar reģionālās jūras konvencijām, un atsevišķu valstu noteiktas AJT. Jāatzīmē, ka trīs AJT veidi var pārklāties (piemēram, konkrētā teritorija vai tās daļa var būt noteikta par aizsargājamu saskaņā ar vairākiem režīmiem), to noteikšanas procedūras atšķiras un uz tām attiecas dažādas juridiskas prasības.

2.1. Natura 2000 jūras teritorijas

Natura 2000 jūras teritoriju tīkls ir uzskatāms par nozīmīgu sasniegumu, jo tas veido lielāko AJT pārklājumu Eiropā. 2012. gada beigās tas aizņēma vairāk nekā 228 000 km², kas atbilst vairāk nekā 4 % Eiropas jūru platības. Tomēr Natura 2000 pārklājums dažādos jūras reģionos atšķiras. Paplašinātajā Ziemeļjūrā un Baltijas jūrā Natura 2000 jūras teritorijas aizņēma attiecīgi nepilnus 18 % un 12 % ūdens platības. Citos reģionos, piemēram, Jonijas jūrā, Adrijas jūrā un Makaronēzijā, Natura 2000 pārklājums bija mazāks par 2 % 23 (3. tabula).

Arī piekrastes apgabalos Natura 2000 pārklājums bija daudz lielāks 24 . Natura 2000 teritorijas aizņēma 33,3 % tuvējo piekrastes ūdeņu, 11,3 % piekrastes ūdeņu un tikai 1,7 % atkrastes ūdeņu 25 . Tātad Natura 2000 teritorijas joprojām neaptver nozīmīgus jūras vides elementus atkrastes ūdeņos. Vienlaikus Natura 2000 teritorijas ar Biotopu direktīvas atbalstu nodrošina stabilu tiesisko regulējumu teritoriju aizsardzībai un šajās teritorijās notiekošo cilvēka darbību ilgtspējīgai pārvaldībai, un piekrastes dalībvalstis ir intensificējušas savus centienus, lai novērstu pastāvošās nepilnības.

2.2. AJT tīkli, kas izveidoti saskaņā ar reģionālās jūras konvencijām

AJT tīkli, kas izveidoti saskaņā ar reģionālās jūras konvencijām, lielā mērā pārklājas ar Natura 2000 teritorijām un valstu noteiktajām AJT. Tomēr reģionālās jūras konvencijas ir svarīga platforma, kurā dalībvalstis sadarbojas ar mērķi izstrādāt un īstenot ekosistēmas pieeju AJT noteikšanā un pārvaldībā. Tādā veidā reģionālās jūras konvencijas ir viens no dzinuļiem, kas sekmē Eiropas AJT tīkla paplašināšanos 26 .

Baltijas jūras reģions bija pirmā reģionālā jūra Eiropā, kurā AJT pārklājums pārsniedza 10 %. Kad HELCOM 2010. gadā novērtēja savu AJT tīklu, pārklājums bija sasniedzis 10,3 %. 2012. gadā Baltijas jūras AJT tīkls veidoja 12,4 % novērtējuma apgabala 27 .

Būtisks progress ir vērojams arī dažos Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļas apgabalos. Viens no šādiem piemēriem ir paplašinātās Ziemeļjūras apgabals, kurā AJT pārklājums ir lielākais Eiropā (gandrīz 18 %). 2012. gadā AJT vidēji aizņēma 3,2 % novērtējuma apgabala Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā 28 .

2012. gadā EVA novērtējuma apgabalā Vidusjūrā AJT pārklājums vidēji bija 9,7 %. EVA nevarēja novērtēt AJT pārklājumu Melnajā jūrā, jo dati nebija pieejami (4. tabula).

2.3. Valstu noteiktās AJT

Arī dalībvalstis ir noteikušas aizsargājamās jūras teritorijas, lai aizsargātu valsts nozīmes elementus. Šīs teritorijas var būt iekļautas Natura 2000 tīklā vai saskaņā ar reģionālās jūras konvencijām izveidotajos AJT tīklos, taču tās var būt arī savrupas. Saskaņā ar dažādiem režīmiem izveidoto AJT tīklu konverģence dalībvalstīs atšķiras valstu noteiktās un saskaņā ar reģionālās jūras konvencijām izveidotās teritorijas Eiropā vidēji pārklājas 68,2 % apmērā (proti, vairāk nekā divas trešdaļas no kopējās platības, ko aizņem valstu noteiktās un reģionālās jūras konvenciju AJT, ir noteiktas par aizsargājamām teritorijām saskaņā ar abiem režīmiem) un valstu noteiktās un Natura 2000 tīklā ietilpstošās AJT pārklājas 54,5 % apmērā 29 . Nebija iespējams pierādīt, ka gadījumos, kad aizsargājamās teritorijas statuss ir piešķirts saskaņā ar vairākiem režīmiem, aizsardzības līmenis būtu augstāks.

3.Vienoti un reprezentatīvi aizsargājamo jūras teritoriju tīkli

Patlaban nav visā ES vienotas metodes, ar ko varētu novērtēt Eiropas AJT tīklu vienotību un reprezentativitāti. Tomēr reģionālās jūras konvencijām ir bijusi liela nozīme AJT tīklu vienotības novērtēšanas kritēriju noteikšanā. AJT tīkla vienotību ir novērtējuši OSPAR, HELCOM un Vidusjūrā – īpaši aizsargājamo teritoriju reģionālais rīcības centrs (RAC/SPA), kas izveidots saskaņā ar Barselonas konvenciju, kopā ar MedPAN.

OSPAR nosaka AJT tīklu ekoloģisko vienotību, vadoties pēc sešiem kritērijiem: elementi, reprezentativitāte, replikācija, savienojamība, izturētspēja un piemērotība / dzīvotspēja 30 . Pirmais OSPAR novērtējums par AJT tīklu tika veikts 2010. gadā, un tas parādīja, ka tīklu nevar uzskatīt par ekoloģiski vienotu, ņemot vērā AJT telpisko izvietojumu. 2012. gadā OSPAR vēlreiz mēģināja novērtēt sava AJT tīkla ekoloģisko vienotību, taču nespēja izdarīt visaptverošus secinājumus, jo trūka attiecīgo datu par sugu un biotopu izplatību. 2012. gadā varēja veikt tikai vispārīgus novērtējumus par AJT telpisko izkārtojumu, un tie liecināja, ka OSPAR AJT tīkls, visticamāk, nav ekoloģiski vienots. Tomēr dažos apakšreģionos, piemēram, paplašinātajā Ziemeļjūrā un daļēji arī Ķeltu jūrās, tīkls uzrādīja pirmās vienotības pazīmes 31 .

HELCOM noteica četrus ekoloģiskās vienotības kritērijus: piemērotība, reprezentativitāte, elementu replikācija un savienojamība. Lai gan HELCOM teritorijā noteikto AJT skaits palielinās, 2010. gadā tika secināts, ka AJT tīkli Baltijas jūrā vēl nav sasnieguši ekoloģisko vienotību 32 .

MedPAN-RAC/SPA 2012. gadā novērtēja AJT tīkla vienotību Vidusjūrā, pamatojoties uz diviem kritērijiem: reprezentativitāti un savienojamību. Šajā novērtējumā tika secināts, ka Vidusjūras AJT tīklu nevar atzīt par vienotu vai reprezentatīvu 33 . Par Vidusjūras reģionu, kurā ir vislabākā aizsargājamo teritoriju savienojamība, tika atzīta Vidusjūras rietumu daļa.

Pirmais mēģinājums izstrādāt kopīgus kritērijus un metodes Eiropas AJT tīklu vienotības un reprezentativitātes novērtēšanai bija pētījums, ko ārējie konsultanti 2014. gadā sagatavoja Eiropas Komisijai 34 . Pētījumā tika secināts, ka pētījumā novērtētajā Baltijas jūras apgabalā AJT tīkls nebija vienots. Komisija turpinās darbu, lai pilnveidotu metodiku AJT tīkla novērtējumiem, ko veic ES mērogā.

4.Secinājumi un perspektīvas

Aizsargājamās jūras teritorijas ir būtiski telpiskās pārvaldības rīki, kas izmantojami dabas saglabāšanas vajadzībām. Tās var noderēt kā vietas, kurās var saglabāties mūsu jūrās un okeānos apdraudētā bioloģiskā daudzveidība. Stiprinādami ekosistēmas izturētspēju, funkcionējoši AJT tīkli rada vērtīgus ieguvumus mūsu sabiedrībai. Šo sociālekonomisko ieguvumu vidū jāmin darbvietu radīšana, pārtikas nodrošinājums vai klimata regulēšana. Tātad AJT ir uzskatāms jūras ekonomikas un zaļās ekonomikas konverģences piemērs.

Kopš 1993. gadā stājās spēkā Konvencija par bioloģisko daudzveidību, Eiropas AJT tīkls ir ievērojami paplašinājies: 2012. gadā tas aptvēra gandrīz 6 % Eiropas jūru. Šajā ziņojumā ir apliecināts ievērojamais progress, kas Eiropā panākts AJT izveidē. Kopš 2012. gada AJT skaits ir vēl audzis 35 . Taču darbs neapstāsies – arī turpmāk tiks pieliktas pūles, lai panāktu to, ka vienoti AJT tīkli aizsargā vismaz 10 % Eiropas jūru 36 .

Laikposmam līdz 2020. gadam izstrādātās ES bioloģiskās daudzveidības stratēģijas mērķi arvien aktīvāk tiek īstenoti, izmantojot ES politisko regulējumu, kas paver lielisku iespēju AJT noteikšanai un integrētai pārvaldībai. Jūras stratēģijas pamatdirektīva, Biotopu direktīva un Putnu direktīva, Jūras telpiskās plānošanas direktīva un Regula par reformēto kopējo zivsaimniecības politiku – visos minētajos tiesību aktos ir iestrādāti noteikumi, kas var veicināt Eiropas AJT tīklu paplašināšanos nākamajos gados.

Lai pilnībā izmantotu tām piemītošo potenciālu, AJT ir jāparedz pārvaldības pasākumi 37 , un ir jānodrošina to efektīva uzraudzība un izpilde. Pārvaldības pasākumu vidū var būt pašu AJT pārvaldības plāni un blakus esošajiem apgabaliem noteikti telpiskās aizsardzības pasākumi, kas var būt papildu rīks AJT ietekmes kāpināšanai. AJT vajadzētu būt neatņemamai daļai no jūras telpiskā plānojuma, kas atbalsta zaļās infrastruktūras un jūras infrastruktūras pieeju 38 , lai nodrošinātu un uzlabotu dažādu ekosistēmas pakalpojumu piedāvājumu vienā un tajā pašā apgabalā. Šī integrētā pieeja ir svarīga arī tādēļ, lai samazinātu jūrām radīto noslodzi un tādējādi stiprinātu ekosistēmas izturētspēju.

Komisija arī turpmāk atbalstīs valstu un starptautiskos centienus aizsargājamo jūras teritoriju noteikšanā un efektīvā pārvaldībā, kā arī citu jūras bioloģiskās daudzveidības telpiskās aizsardzības pasākumu īstenošanā. Konkrēti Komisija:

atbalstīs dalībvalstu centienus iedarbīgi un integrēti īstenot spēkā esošos tiesību aktus, izmantojot labāku saziņu vai norādījumus, piemēram, saistībā ar KZP regulas 11. pantu;

veicinās vienotu izpratni par JSPD 13. panta 4. punktu;

pilnveidos ES metodiku, kas izmantojama AJT tīkla vienotības un reprezentativitātes novērtēšanai;

izmantojot pašreizējos ES finansēšanas mehānismus, jo īpaši Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un LIFE programmu, vai aizsāktos procesus, piemēram, Natura 2000 bioģeogrāfisko procesu, atbalstīs dalībvalstis, lai veicinātu jaunu AJT noteikšanu, jo īpaši atkrastē, un AJT efektīvu pārvaldību 39 ;

veicinās iekļaujošas AJT pārvaldības struktūras, kas nodrošinās plašu ieinteresēto personu (piemēram, vietējo iestāžu, vietējās sabiedrības, ekonomikas dalībnieku u. c.) iesaistīšanos AJT pārvaldībā;

vajadzības gadījumā turpinās strādāt pie ES līmeņa atbalsta mehānismiem, kas izmantojami AJT pārvaldības pasākumu efektīvai īstenošanai un kontrolei;

veicinās pētniecību Eiropas līmenī un atbalstīs dalībvalstu centienus novērst pastāvošo datu trūkumu, kas kavē AJT efektīvu pārvaldību un novērtēšanu 40 ;

palīdzēs noteikt AJT radītos ekonomiskos ieguvumus 41 , sagatavojot pētījumus un sadarbojoties ar starptautiskām organizācijām, piemēram, ar ESAO;

nodrošinās ES pārstāvību sarunās par UNCLOS īstenošanas nolīgumu par bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu apgabalos, kas nav valstu jurisdikcijā 42 , lai UNCLOS 192. pants un 194. panta 5. punkts sekmīgāk darbotos šajos apgabalos.

Nākamo progresa ziņojumu par aizsargājamo jūras teritoriju izveidi Komisija sagatavos saistībā ar JSPD īstenošanu, proti, tas būs Komisijas ziņojums par dalībvalstu iesniegtajām pasākumu programmām 43 . Šis ziņojums kalpos par šāda novērtējuma bāzlīniju. AJT izveidē Eiropā panāktais progress tiks novērtēts arī 2019. gadā, kad Komisija izvērtēs JSPD īstenošanas pirmo posmu 44 . Pieliekot mērķtiecīgas pūles visos līmeņos, būtu jāspēj sasniegt ES un starptautiskajos tiesību aktos un rīcībpolitikās izvirzītie mērķi un palielināt AJT pārklājumu, lai tas līdz 2020. gadam Eiropā pārsniegtu 10 % 45 .

(1)

Eiropas Vides aģentūra (2015), Ziņojums par vides stāvokli: http://www.eea.europa.eu/soer-2015/europe/marine-and-coastal .

(2)

 Sk., piemēram, Agenda 21, https://sustainabledevelopment.un.org/content/documents/Agenda21.pdf un ANO Ģenerālās asamblejas 2012. gada 27. jūlija Rezolūciju A/RES/66/288 “Nākotne, kādu mēs vēlamies” http://daccess-dds-ny.un.org/doc/UNDOC/GEN/N11/476/10/PDF/N1147610.pdf?OpenElement .

(3)

ANO Ģenerālās asamblejas 2015. gada 12. augusta Rezolūcija A/69/L.85, http://www.un.org/ga/search/view_doc.asp?symbol=A/69/L.85&Lang=E .

(4)

Direktīva 92/43/EEK.

(5)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 17. jūnija Direktīva 2008/56/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai jūras vides politikas jomā (Jūras stratēģijas pamatdirektīva), OV L 164, 25.6.2008.

(6)

JSPD 13. pants.

(7)

Jūras ūdeņi ir definēti JSPD 3. panta 1. punktā.

(8)

JSPD 13. panta 4. punkts.

(9)

Sīkāku definīciju sk. pielikuma 8. lpp.

(10)

Augu un dzīvnieku skaits konkrētā platībā.

(11)

Fenberg, P. B., et al. (2012) “The science of European marine reserves: Status, efficacy, and future needs”, Marine Policy 36(5), pp. 1012.–1021.

(12)

Eiropas Komisija (2013), The Economic Benefits of the Natura 2000 Network: http://ec.europa.eu/environment/nature/natura2000/financing/docs/ENV-12-018_LR_Final1.pdf .

(13)

Konstatēts, ka labi pārvaldītās AJT kopējā lielo zivju biomasa ir vairāk nekā 5 reizes lielāka un haizivju biomasa ir 14 reižu lielāka nekā apzvejotos apgabalos. Edgar, G. J. et al. (2014), “Global conservation outcomes depend on marine protected areas with five key features”, Nature 506, pp. 216.–220.

(14)

Sala, E. (2012) “Here is one great way to save fish – and the fishing industry”, Tackling Science Challenges, Harvard Business Review 85.

(15)

 Australian Government, Department of Environment and Heritage (2003), The benefits of marine protected areas: http://www.environment.gov.au/system/files/resources/5eaad4f9-e8e0-45d1-b889-83648c7b2ceb/files/benefits-mpas.pdf .

(16)

 Great Barrier Reef Marine Park Authority (2014), Great Barrier Reef Region Strategic Assessment Strategic Assessment Report: http://elibrary.gbrmpa.gov.au/jspui/handle/11017/2861 .

(17)

Potts et al. (2014) “Do marine protected areas deliver flows of ecosystem services to support human welfare?”, Marine Policy 44.

(18)

Hussain et al. (2010), “An ex-ante ecological economic assessment of the benefits arising from marine

protected areas designation in the UK”, Ecological Economics 69(4), pp. 828.–838.

(19)

Eiropas Vides aģentūra (2015), “Marine Protected Areas in Europe's Seas – An overview and reflections on the way forward”.

(20)

Konvencijā par bioloģisko daudzveidību Pusēm ir noteikta prasība izveidot aizsargājamo teritoriju sistēmas. Sk. pielikuma 10. lpp.

(21)

EVA novilka novērtējuma apgabala robežas 200 jūras jūdžu attālumā no krasta vai pa viduslīniju, kas sadala uz pusēm attālumu līdz valstīm, kas nav ES dalībvalstis; izņēmums bija Grieķija, kuras gadījumā tika izmantota 6 jūras jūdžu robeža. Aizsargājamās jūras teritorijas atrodas arī aiz šīm robežām, taču tās analīzē nav iekļautas. JSPD ierobežotās ģeogrāfiskās darbības jomas dēļ no analīzes ir izslēgtas arī aizsargājamās jūras teritorijas, kuras noteiktas, lai aizsargātu bagātīgo bioloģisko daudzveidību tālākajos reģionos. Vairāk informācijas skatīt EVA (2015) “Spatial analysis of Marine Protected Area Networks in Europe's Seas”, 1.–2. lpp.

(22)

Dati no Natura 2000 datubāzes un Noteikto teritoriju vienotās datubāzes (CDDA).

(23)

Kopš 2012. gada dažas dalībvalstis ir ievērojami palielinājušas Natura 2000 teritoriju skaitu, tādējādi paplašinot AJT pārklājumu dažos reģionos.

(24)

Daļēji iemesls ir Biotopu direktīvas sākotnējā koncentrēšanās uz sauszemes teritorijām un zināšanu trūkums par dziļūdens biotopiem.

(25)

Tuvējie piekrastes ūdeņi ir zona, kas sniedzas no 0 līdz 1 jūras jūdzei, piekrastes ūdeņi ir zona, kas sniedzas no 1 līdz 12 jūras jūdzēm, bet atkrastes ūdeņi ir zona, kas sniedzas no 12 jūras jūdzēm līdz novērtējuma apgabala robežai. EVA (2015) “Spatial analysis of Marine Protected Areas in Europe's Seas”.

(26)

Sk. JSPD 5. un 6. pantu par reģionālo sadarbību.

(27)

EVA (2015) “Spatial analysis of Marine Protected Areas in Europe's Seas”.

(28)

EVA (2015) “Spatial analysis of Marine Protected Areas in Europe's Seas”.

(29)

EVA (2015) “Marine Protected Areas in Europe's Seas – An overview and reflections on the way forward”.

(30)

OSPAR (2006), “Guidance on developing an ecologically coherent network of OSPAR marine protected areas”, atsauces numurs 2006-3.

(31)

Sīkāku informāciju par ekoloģiskās vienotības kritērijiem un secinājumiem sk. Johnson D., et al. (2013)An assessment of the ecological coherence of the OSPAR Network of Marine Protected Areas in 2012”.

(32)

 Boedeker D., et al. (2010) “Towards an ecologically coherent network of well-managed Marine Protected Areas – Implementation report on the status and ecological coherence of the HELCOM BSPA network”, Baltic Sea Environment Proceedings Nr. 124A.

(33)

 Gabrié C., et al., (2012) “The Status of the Marine Protected Areas in the Mediterranean Sea”, MedPAN & RAC/SPA. Ed: MedPAN Collection.

(34)

 Wolters H. A., et al., (2014), Proposal for an assessment method of the ecological coherence of networks of marine protected areas in Europe”:  https://circabc.europa.eu/sd/a/b993ca97-579c-4aee-8e0e-22794682ac16/MPA%20coherence%20report-final.pdf .

(35)

Piemēram, līdz 2014. gada beigām saskaņā ar Biotopu direktīvu un Putnu direktīvu noteikto Natura 2000 teritoriju platība bija sasniegusi gandrīz 320 000 km² salīdzinājumā ar aptuveni 228 000 km² 2012. gadā; sk. http://ec.europa.eu/environment/nature/info/pubs/docs/nat2000newsl/nat37_en.pdf .

(36)

Sk. Aiči 11. mērķi šā ziņojuma pielikuma 2. punktā.

(37)

 Oceana (2014), Management matters: Ridding the Baltic Sea of paper parks: http://eu.oceana.org/sites/default/files/oceana_ridding_the_baltic_sea_of_paper_parks.pdf .

(38)

Vairāk informācijas sk. http://ec.europa.eu/environment/nature/ecosystems/index_en.htm .

(39)

Komisija ir finansējusi dažādus pētniecības projektus šajā jomā (piemēram, sk. MESMA: http://www.mesma.org/ ).

(40)

Sk., piemēram, Eiropas Jūrlietu pārvaldes nostājas dokumentu Nr. 18 “Achieving Ecologically Coherent

MPA Networks in Europe: Science Needs and Priorities”, 2013. gada aprīlis:

http://www.esf.org/fileadmin/Public_documents/Publications/EMB_PP18_Marine_Protected_Areas.pdf .

(41)

Ar īpašu pētījumu.

(42)

ANO Ģenerālā asambleja nesen nolēma 2016. gadā sākt starpvaldību sarunas par UNCLOS īstenošanas nolīgumu par bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu apgabalos, kas nav valstu jurisdikcijā (2015. gada 19. jūnija Rezolūcija A/69/L.65).

(43)

Dalībvalstis savas pasākumu programmas iesniegs Komisijai līdz 2016. gada 31. martam.

(44)

JSPD 20. pants.

(45)

Sk. Aiči 11. mērķi šā ziņojuma pielikuma 2. punktā.


Brisel?, 1.10.2015

COM(2015) 481 final

PIELIKUMI

dokumentam

Komisijas ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei

par progresu aizsargājamo jūras teritoriju izveidē (saskaņā ar Jūras stratēģijas pamatdirektīvas 2008/56/EK 21. pantu)


I pielikums

1. Terminoloģija

Jūras stratēģijas pamatdirektīvā termini “aizsargājamā jūras teritorija” un “telpiskās aizsardzības pasākums” nav definēti. Šīs iedaļas mērķis ir iepazīstināt ar definīcijām, kas tika izmantotas šā ziņojuma sagatavošanā un tiks izmantotas Jūras stratēģijas pamatdirektīvas, kā arī citu tiesību aktu īstenošanas kontekstā.

1.1. Aizsargājamās jūras teritorijas

Starptautiskajās tiesībās, proti, Konvencijas par bioloģisko daudzveidību (KBD) 8. pantā, Pusēm ir uzlikts pamata pienākums noteikt aizsargājamās teritorijas 1 . Aizsargājamo teritoriju definīcija 2  Konvencijas 2. pantā kalpo par pamatu aizsargājamo teritoriju un aizsargājamo jūras teritoriju definīcijām, ko izmanto citas starptautiskas organizācijas, piemēram, Starptautiskā Dabas un dabas resursu aizsardzības savienība (IUCN) 3 vai reģionālās jūras konvencijas (RJK) 4 .

Eiropas Savienībā aizsargājamās teritorijas tiek noteiktas saskaņā ar dabas direktīvām (īpaši aizsargājamās dabas teritorijas tiek noteiktas saskaņā ar Biotopu direktīvu un īpaši aizsargājamās teritorijas – saskaņā ar Putnu direktīvu). Šo teritoriju definīcija 5 atbilst aizsargājamo teritoriju definīcijai KBD, proti, tās ir ģeogrāfiski definētas, tām ir skaidri noteikts aizsardzības mērķis un attiecīgajā teritorijā ir jāveic pārvaldības pasākumi, lai sasniegtu šo mērķi.

Pamatojoties uz šo definīciju kopīgajiem elementiem, aizsargājamo jūras teritoriju definēšanai JSPD un visu saistīto ES rīcībpolitiku kontekstā ir ierosināti šādi kritēriji 6 :

-tās ir ģeogrāfiski noteiktas jūras teritorijas,

-kuru primārais un skaidri noteiktais mērķis ir dabas aizsardzība

-un kuras tiek regulētas un pārvaldītas ar juridiskiem un citiem iedarbīgiem līdzekļiem šā mērķa sasniegšanai.

1.2. Telpiskās aizsardzības pasākumi

2011.–2020. gadam izstrādātā Bioloģiskās daudzveidības stratēģiskā plāna 11. mērķis 7 nosaka, ka “(..) 10 % no piekrastes un jūras teritorijām, sevišķi tām, kas ir īpaši nozīmīgas bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmas pakalpojumu kontekstā, būtu saglabāti, izveidojot efektīvi un pārdomāti apsaimniekotas, ekoloģiski reprezentatīvas un labi savienotas aizsargājamo teritoriju sistēmas un veicot arī citus efektīvus konkrētai teritorijai paredzētus saglabāšanas pasākumus (..)”. Tomēr nav starptautiski apstiprinātas definīcijas, ko nozīmē “citi efektīvi konkrētai teritorijai paredzēti saglabāšanas pasākumi”.

Jūras stratēģijas pamatdirektīvā, kā arī Biotopu direktīvā un Putnu direktīvā ir paredzēti saglabāšanas pasākumi ārpus aizsargājamajām teritorijām, lai nodrošinātu sugu un biotopu pienācīgu aizsardzību un maksimāli palielinātu ieguvumus no aizsargājamajām teritorijām. Jūras stratēģijas pamatdirektīvā ir īpaši izcelti telpiskās aizsardzības pasākumi 8 . Biotopu direktīvā ir paredzēts izveidot stingru aizsardzības sistēmu attiecībā uz sugām un apakšsugām, kas iekļautas direktīvas IV pielikumā, un aizsardzības pasākumus attiecībā uz sugām un apakšsugām, kas iekļautas V pielikumā 9 . Daži no šiem pasākumiem attiecas uz konkrētu teritoriju (piemēram, pagaidu vai vietēja rakstura aizliegums iegūt savvaļas īpatņus un izmantot konkrētas populācijas, licenču vai kvotu sistēmas izveidošana īpatņu ieguvē 10 u. c.). Ar Putnu direktīvu ir izveidota līdzīga sistēma 11 .

Tāpēc telpiskās aizsardzības pasākumi ir definēti, ņemot vērā JSPD un dabas direktīvu pieeju, proti, ka telpiskās aizsardzības pasākumi ir plašāka kategorija nekā AJT un ka tiem ir papildinoša nozīme dabas saglabāšanā. Attiecīgi termins “telpiskās aizsardzības pasākumi” tiek lietots, lai apzīmētu 12 :

-teritorijai paredzētus saglabāšanas pasākumus,

-kas neatbilst aizsargājamo jūras teritoriju kritērijiem vai nu tāpēc, ka saglabāšana nav to primārais mērķis, vai arī tāpēc, ka tie pievēršas konkrētai darbībai vai jomai, lai aizsargātu ekosistēmas daļu.

Šādā saistībā daži zvejniecības pārvaldības pasākumi, kam piemīt saglabāšanas aspekti, atbilst telpiskās aizsardzības pasākumu definīcijai. Šādi zvejniecības pārvaldības pasākumi var būt īpašas zvejas atļaujas vai aizliegums izmantot konkrētus zvejas rīkus 13 noteiktās teritorijās, lai aizsargātu, piemēram, jutīgas jūras ekosistēmas vai zemūdens pļavas, vai konkrēti saglabāšanas pasākumi, kas pieņemti saskaņā ar KZP regulas 7. pantu 14 .

Par telpiskās aizsardzības pasākumiem var uzskatīt arī dažus pasākumus, kas jāveic saskaņā ar Jūras telpiskās plānošanas direktīvu, jo vides aizsardzība un uzlabošana ir viens no jūras telpiskā plānojuma mērķiem.

2. Attiecīgie ES un starptautiskie tiesību akti

JSPD 15 mērķis ir nodrošināt vides apsvērumu iekļaušanu dažādās rīcībpolitikās, nolīgumos un tiesību aktos, kam ir ietekme uz jūras vidi 16 . Tāpēc šajā iedaļā ir apkopoti ES tiesību akti un starptautiskās tiesību normas, kas attiecas uz JSPD paredzēto AJT izveidi.

ES tiesību akti

1.Biotopu direktīvā 17 un Putnu direktīvā 18 ir paredzēts noteikt aizsargājamās teritorijas, kuras veido saskaņotu Eiropas ekoloģisko tīklu (Natura 2000 tīklu) 19 un uz kurām attiecas stingras aizsardzības un pārvaldības prasības ar mērķi panākt visjutīgāko biotopu un sugu labvēlīgu saglabāšanās stāvokli ES.

2.Kopējā zivsaimniecības politika: tās nesen reformētajā pamatregulā ir paredzēts pieņemt saglabāšanas pasākumus, kas ir saskaņā ar JSPD, Biotopu direktīvas un Putnu direktīvas mērķiem 20 . Turklāt tajā atļauts izveidot aizsargājamas teritorijas, pamatojoties uz to bioloģisko jutīgumu 21 . Turklāt saskaņā ar regulu par pārvaldības pasākumiem, kas paredzēti Vidusjūras zvejas resursu ilgtspējīgai izmantošanai, var izveidot aizsargājamas zvejas teritorijas 22 .

3.Ūdens pamatdirektīva 23 ir piemērojama iekšējiem pārejas ūdeņiem, bet tās noteikumi ir ļoti svarīgi AJT tuvējos piekrastes ūdeņos, kuros ir daudz nārstošanas un zivju mazuļu uzturēšanās vietu un kuri tādēļ ir svarīgi no saglabāšanas viedokļa.

4.Jūras telpiskās plānošanas direktīva 24 : AJT būs daļa no jūras telpiskā plānojuma, kas izstrādāts saskaņā ar direktīvu.

Starptautiskā dimensija

1.Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvencija: nosaka, ka Pusēm ir jāveic pasākumi, lai aizsargātu un saglabātu jūras vidi kopumā un jo īpaši retas vai trauslas ekosistēmas, izzūdošu, izmirstošu vai apdraudētu sugu dzīvotnes un citas jūras dzīvības formas 25 .

2.Konvencija par bioloģisko daudzveidību: tās mērķis ir apturēt bioloģiskās daudzveidības izzušanu, nodrošinot jūras bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu. Aiči bioloģiskās daudzveidības 11. mērķis 26 ir saglabāt 10 % piekrastes un jūras teritoriju, izmantojot “izveidojot efektīvi un pārdomāti apsaimniekotas, ekoloģiski reprezentatīvas un labi savienotas aizsargājamo teritoriju sistēmas un veicot arī citus efektīvus konkrētai teritorijai paredzētus saglabāšanas pasākumus”. Šis mērķis ir kļuvis par globālām saistībām, jo ir ietverts Rio+20 konferences rezultātu dokumentā “Nākotne, kādu mēs vēlamies” 27 un attiecībā uz okeāniem ierosinātajā mērķī 28 , kas noteikts attīstības programmā laikposmam pēc 2015. gada, kuru apspriež ANO. Turklāt Konvencijā par bioloģisko daudzveidību ir skaidrota arī ekoloģiski vai bioloģiski nozīmīgu jūras teritoriju lielā nozīme okeānu veselīguma veicināšanā, atzīstot arī iespējamo vajadzību pēc okeānu aizsardzības. Reģionālos darbsemināros visā pasaulē ir noteikts aptuveni 200 ekoloģiski vai bioloģiski nozīmīgu jūras teritoriju, un Pušu konference tās ir apstiprinājusi iekļaušanai KBD ekoloģiski vai bioloģiski nozīmīgo jūras teritoriju “krātuvē”. Valstis un kompetentas starpvalstu organizācijas pašas var lemt par šādu teritoriju vai to daļu pārvaldības vai aizsardzības pasākumiem, tostarp to atzīšanu par AJT.

3.    Reģionālās jūras konvencijas: to mērķis ir uzlabot jūras vides aizsardzības reģionālo pārvaldību. Uz JSPD darbības jomā ietilpstošajiem ūdeņiem attiecas četras reģionālās jūras konvencijas: OSPAR attiecas uz Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļu, HELCOM – uz Baltijas jūru, Barselonas konvencija – uz Vidusjūru un Bukarestes konvencija – uz Melno jūru. Visas četras reģionālās jūras konvencijas ir aktīvi iesaistītas AJT izveidošanā un AJT tīkla vienotības novērtēšanā 29 .



II pielikums

Tabulas

1. tabula. Aizsargājamo jūras teritoriju pārklājums Eiropas jūrās (2012) 30

2. tabula. Aizsargājamo jūras teritoriju pārklājums (%) Eiropas jūrās šādās zonās: no 0 līdz 1 jūras jūdzei, no 1 līdz 12 jūras jūdzēm un no 12. jūras jūdzes līdz novērtējuma apgabala robežai (2012) 31

3. tabula. Natura 2000 tīkla pārklājums Eiropas reģionālajās jūrās (2012) 32

4. tabula. RJK teritoriju platība, teritoriālais pārklājums (%) AJT novērtējuma apgabalā un pārklāšanās ar ES Natura 2000 tīklu (2012) 33 .

(1)

Šis pienākums attiecas uz teritorijām, kas ir valstu suverenitātē un jurisdikcijā.

(2)

Aizsargājamā teritorija” nozīmē ģeogrāfiski noteiktu platību, kas nodibināta vai regulēta un apsaimniekota, lai sasniegtu noteiktus dabas saglabāšanas mērķus.” Konvencija par bioloģisko daudzveidību (1992), 2. pants.

(3)

Sk. definīciju IUCN (2008), “Guidelines for Applying Protected Area Management Categories”, 8. lpp.

(4)

Sk. definīcijas OSPAR (2003), “Recommendation on a Network of Marine Protected Areas 2003/3”, 1. pants.

HELCOM (2013), “ Overview of the status of the network of Baltic Sea marine protected areas”, 7. lpp.

Barselonas Konvencijas Protokols par īpaši aizsargājamajām teritorijām un bioloģisko dažādību Vidusjūrā (1999), 4., 6. un 7. pants.

(5)

Biotopu direktīvas 1. panta 1. punkts un Putnu direktīvas 4. pants.

(6)

Sk. pielikuma 2. punktu.

(7)

Konvencija par bioloģisko daudzveidību (2010), COP 10, Lēmuma X/2 pielikums.

(8)

JSPD 13. panta 4. punkts.

(9)

Biotopu direktīvas 12.–16. pants.

(10)

Biotopu direktīvas 14. pants.

(11)

Putnu direktīvas 5. pants.

(12)

 Sk. dokumentu “Programmes of measures under the Marine Strategy Framework DirectiveRecommendations for implementation and reporting”, 2014. gada 25. novembris:  https://circabc.europa.eu/w/browse/0ee797dd-d92c-4d7c-a9f9-5dffb36d2065 .

(13)

Sk., piemēram, Padomes 2008. gada 15. jūlija Regulu (EK) Nr. 734/2008 par jutīgu jūras ekosistēmu aizsardzību atklātajā jūrā pret negatīvo ietekmi, ko rada grunts zvejas rīki.

(14)

Sk. Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regulas (ES) Nr. 1380/2013 par kopējo zivsaimniecības politiku 7. panta 1. punkta a), b), h) un i) apakšpunktu un 2. punkta c), d) un e) apakšpunktu.

(15)

JSPD 1. pants.

(16)

 Par JSPD, ES rīcībpolitiku un starptautisko nolīgumu vispārīgo mijiedarbību skatīt Komisijas ziņojumu Padomei un Eiropas Parlamentam “Jūras stratēģijas pamatdirektīvas (2008/56/EK) ieguldījums dalībvalstu vai ES pienākumu, saistību un iniciatīvu īstenošanā ES vai starptautiskā mērogā vides aizsardzības jomā jūras ūdeņos”, COM(2012) 662, 2012. gada 16. novembris.

(17)

Padomes 1992. gada 21. maija Direktīva 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību, OV L 206, 22.7.1992.

(18)

Padomes 1979. gada 2. aprīļa Direktīva 79/409/EEK par savvaļas putnu aizsardzību, OV L 103, 25.4.1979.

(19)

Biotopu direktīvas 3. pants.

(20)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1380/2013 par kopējo zivsaimniecības politiku, 11. pants.

(21)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1380/2013 par kopējo zivsaimniecības politiku, 8. pants par zivju krājumu atjaunošanas apgabalu izveidi.

(22)

Padomes 2006. gada 21. decembra Regula (EK) Nr. 1967/2006.

(23)

Direktīva 2000/60/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā.

(24)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 23. jūlija Direktīva 2014/89/ES, ar ko izveido jūras telpiskās plānošanas satvaru. Jūras telpiskās plānošanas direktīvas 8. pantā dalībvalstis ir aicinātas jūras telpiskajā plānojumā integrēt ar dabas un sugu aizsardzības vietām un aizsargājamajām teritorijām saistītus pasākumus.

(25)

 UNCLOS 192. pants un 194. panta 5. punkts.

(26)

Daļa no 2011.–2020. gadam izsrtādātā bioloģiskās daudzveidības stratēģiskā plāna, ko KBD Puses pieņēmušas 2010. gadā (UNEP/CBD/COP/DEC/X/2).

(27)

ANO Ģenerālās asamblejas 2012. gada 27. jūlija Rezolūcija 66/288 “Nākotne, kādu mēs vēlamies”, 177. punkts.

(28)

Sk. 14. mērķi ANO Ģenerālās asamblejas 2014. gada 12. augusta Rezolūcijā A/68/970, ziņojums, ko sagatavojusi Ģenerālās asamblejas Atvērtā darba grupa par ilgtspējīgas attīstības mērķiem.

(29)

Sk. šā ziņojuma 2.2. un 3. iedaļu.

(30)

EVA (2015) “Spatial Analysis of Marine Protected Areas in Europe's Seas”.

(31)

Pamatojoties uz 3.8. tabulu EVA (2015) “Spatial Analysis of Marine Protected Areas in Europe's Seas”.

(32)

Eiropas Vides aģentūra (2015) “ Marine Protected Areas in Europe's Seas – An overview and reflections on the way forward”.

(33)

Pamatojoties uz 3.4. tabulu EVA (2015) “Spatial Analysis of Marine Protected Areas in Europe's Seas”.