27.6.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 198/1

1.

1.1.

1.2.

1.3.

2.

2.1.

2.1.1.

2.1.2.

2.2.

2.2.1.

2.2.2.

2.3.

3.

4.

4.1.

4.1.1.

4.1.2.

4.2.

4.2.1.

4.2.2.

4.3.

4.3.1.

4.3.2.

4.4.

4.4.1.

4.4.2.

4.5.

4.5.1.

4.5.1.1.

4.5.1.2.

4.5.1.3.

4.5.1.4.

4.5.2.

4.6.

4.6.1.

4.6.1.1.

4.6.1.2.

4.6.1.3.

4.6.2.

4.6.3.

4.6.3.1.

4.6.3.2.

4.7.

5.

6.

7.

8.

1.

Lai novērstu to, ka valsts subsīdijas kropļo konkurenci iekšējā tirgū un ietekmē tirdzniecību starp dalībvalstīm veidā, kas ir pretrunā vispārējām interesēm, Līguma par Eiropas Savienības darbību (“Līgums”) 107. panta 1. punktā ir noteikts princips, ka valsts atbalsts ir aizliegts. Tomēr atsevišķos gadījumos šāds atbalsts var būt saderīgs ar iekšējo tirgu, pamatojoties uz Līguma 107. panta 2. un 3. punktu.

2.

Pētniecības, izstrādes un inovācijas (P&I&I) sekmēšana ir svarīgs Savienības mērķis, kas noteikts Līguma 179. pantā, kurš nosaka, ka “Savienības mērķis ir stiprināt savus zinātniskos un tehnoloģiskos pamatus, izveidojot Eiropas zinātniskās izpētes telpu, kurā var notikt brīva zinātnieku, eksakto zināšanu un tehnoloģiju apmaiņa, un veicināt savu konkurētspēju, tostarp savas rūpniecības konkurētspēju, kā arī veicināt visas zinātniskās izpētes darbības, kas atzītas par vajadzīgām (..).” Līguma 180.–190. pantā noteiktas darbības, kas šajā saistībā jāveic, un daudzgadu pamatprogrammas darbības joma un īstenošana.

3.

Stratēģijā “Eiropa 2020” (1) pētniecība un izstrāde (P&I) ir noteikta par galveno virzītājspēku, lai sasniegtu mērķus attiecībā uz gudru, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi. Šajā nolūkā Komisija noteica pamatmērķi, saskaņā ar kuru līdz 2020. gadam pētniecībā un izstrādē būtu jāiegulda 3 % no Savienības iekšzemes kopprodukta (IKP). Lai sekmētu progresu pētniecības, izstrādes un inovācijas jomā, stratēģija “Eiropa 2020” jo īpaši izvirza pamatiniciatīvu “Inovācijas Savienība” (2), kuras mērķis ir uzlabot pamatnosacījumus un uzņēmumu pieeju finansējumam pētniecībai un inovācijai, lai nodrošinātu, ka novatoriskas idejas var pārvērst produktos un pakalpojumos, kas rada izaugsmi un nodarbinātību (3). Stratēģijas “Eiropa 2020” paziņojumā tika atzīmēts tas, ka valsts atbalsta politika var “aktīvi un pozitīvi ietekmēt (..), sekmējot un atbalstot inovatīvāku, efektīvāku un videi nekaitīgāku tehnoloģiju iniciatīvas, vienlaikus veicinot valsts atbalsta pieejamību ieguldījumiem, riska kapitālam un pētniecības un attīstības finansēšanai”.

4.

Lai gan ir vispāratzīts, ka konkurētspējīgi tirgi parasti rada efektīvus rezultātus attiecībā uz cenām, produkciju un resursu izmantošanu, pastāvot tirgus nepilnībām (4) valsts iejaukšanās var uzlabot tirgu darbību un tādējādi veicināt gudru, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi. P&I&I kontekstā tirgus nepilnības var rasties, piemēram, tāpēc, ka tirgus dalībnieki parasti neņem vērā (pozitīvo) ārējo ietekmi, kas rodas citiem ekonomikas dalībniekiem, un tādējādi iesaistās tādā P&I&I darbību līmenī, kas sabiedrības ieskatā ir pārāk zems. Līdzīgi, P&I&I projektiem varētu kaitēt nepietiekama pieeja finansējumam (asimetriskas informācijas dēļ) vai uzņēmumu savstarpējās koordinācijas problēmas. Tādējādi valsts atbalstu P&I&I var uzskatīt par saderīgu ar iekšējo tirgu gadījumos, kad tas varētu mazināt tirgus nepilnības, sekmējot kāda svarīga projekta īstenošanu visas Eiropas interesēs vai veicinot konkrētu saimniecisko darbību attīstību, un ja izrietošie konkurences un tirdzniecības kropļojumi nav pretrunā kopējām interesēm.

5.

Atbalsts pētniecībai, izstrādei un inovācijai galvenokārt tiks pamatots ar Līguma 107. panta 3. punkta b) un c) apakšpunktu, saskaņā ar kuru Komisija var uzskatīt par saderīgu ar iekšējo tirgu valsts atbalstu ar mērķi sekmēt kāda svarīga projekta īstenošanu visas Eiropas interesēs vai veicināt konkrētu saimniecisko darbību attīstību Savienībā, ja šāds atbalsts nelabvēlīgi neietekmē tirdzniecības nosacījumus tādā mērā, kas ir pretrunā kopējām interesēm.

6.

Komisija paziņojumā par valsts atbalsta modernizēšanu (5) noteica trīs mērķus, kas sasniedzami, modernizējot valsts atbalsta kontroli:

7.

Konkrēti, paziņojumā pausts aicinājums, pārskatot dažādās pamatnostādnes un regulējumus, izmantot kopīgu pieeju, kuras pamatā ir iekšējā tirgus stiprināšana, publisko izdevumu efektivitātes palielināšana, valsts atbalstu labāk izmantojot vispārējas nozīmes mērķu sasniegšanai, stimulējošās ietekmes rūpīgāka pārbaude, atbalsta ierobežošana līdz minimumam un atbalsta iespējamās negatīvās ietekmes uz konkurenci un tirdzniecību vērtējums. Šajās nostādnēs paredzēto saderības nosacījumu pamatā ir minētā kopīgā pieeja.

8.

Šajās nostādnēs izklāstītie principi ir piemērojami valsts atbalstam pētniecībai, izstrādei un inovācijai visās nozarēs, uz kurām attiecas Līgums. Līdz ar to tās ir piemērojamas tām nozarēm, uz kurām attiecas īpaši Savienības noteikumi par valsts atbalstu, ja vien šie noteikumi neparedz citādi.

9.

Savienības finansējums, ko centralizēti pārvalda Savienības iestādes, aģentūras, kopuzņēmumi vai citas struktūras un kas nav tiešā vai netiešā dalībvalstu kontrolē (6), nav uzskatāms par valsts atbalstu. Ja šāds Savienības finansējums ir apvienots ar valsts atbalstu, tikai pēdējais tiks ņemts vērā, lai noteiktu, vai paziņošanas robežvērtības un atbalsta maksimālās intensitātes ir ievērotas, vai – šo nostādņu kontekstā – tām ir jāpiemēro saderības novērtējums.

10.

Šo nostādņu darbības jomā nav iekļauts pētniecības, izstrādes un inovācijas atbalsts grūtībās nonākušiem uzņēmumiem, kā definēts šajās nostādnēs ar Kopienas pamatnostādnēm par valsts atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai (7), kuras grozītas vai aizstātas.

11.

Novērtējot pētniecības, izstrādes un inovācijas atbalstu par labu saņēmējam, uz kuru attiecas līdzekļu atgūšanas rīkojums, kas izdots pēc Komisijas iepriekšēja lēmuma, ar kuru atbalsts atzīts par nelikumīgu un nesaderīgu ar iekšējo tirgu, Komisija ņems vērā atbalsta summu, kas vēl ir jāatgūst (8).

12.

Komisija ir noteikusi virkni pētniecības, izstrādes un inovācijas pasākumu, attiecībā uz kuriem valsts atbalsts īpašos apstākļos var būt saderīgs ar iekšējo tirgu:

13.

Dalībvalstīm jāpaziņo par pētniecības, izstrādes un inovācijas atbalstu saskaņā ar Līguma 108. panta 3. punktu, izņemot pasākumus, kas atbilst nosacījumiem, kuri izklāstīti grupu atbrīvojuma regulā, ko Komisija pieņēmusi saskaņā ar 1. pantu Padomes Regulā (EK) Nr. 994/98 (11).

14.

Šajās nostādnēs izklāstīti saderības kritēriji pētniecības, izstrādes un inovācijas atbalsta shēmām un individuālam atbalstam, uz ko attiecas paziņošanas prasība un kuras jāizvērtē, pamatojoties uz Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu (12).

15.

Šajās nostādnēs piemēro šādas definīcijas:

16.

Parasti valsts atbalsts ir jebkurš pasākums, kas atbilst Līguma 107. panta 1. punkta kritērijiem. Kaut arī atsevišķā Komisijas paziņojumā par valsts atbalsta jēdzienu ir precizēts, kā Komisija izprot vispārējo valsts atbalsta jēdzienu, situācijas, kas parasti rodas pētniecības, izstrādes un inovācijas darbību jomā, ir aplūkotas šajā iedaļā, neskarot Eiropas Savienības Tiesas interpretāciju.

17.

Pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizācijas (“pētniecības organizācijas”) un pētniecības infrastruktūras ir valsts atbalsta saņēmējas, ja to publiskais finansējums atbilst visiem Līguma 107. panta 1. punkta nosacījumiem. Kā paskaidrots paziņojumā par valsts atbalsta jēdzienu, un saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas judikatūru saņēmējam ir jākvalificējas kā uzņēmumam, bet šī kvalifikācija nav atkarīga no tā juridiskā statusa, t. i., vai tas ir izveidots saskaņā ar publiskajām tiesībām vai privāttiesībām, vai tā saimnieciskā rakstura, t. i., vai tā mērķis ir gūt/negūt peļņu. Drīzāk, lai kvalificētos kā uzņēmums, izšķiroši ir tas, vai saņēmējs veic saimniecisku darbību, kas ietver produktu vai pakalpojumu piedāvāšanu konkrētā tirgū (16).

18.

Ja viens un tas pats subjekts veic gan saimnieciskas darbības, gan darbības, kam nav saimniecisks raksturs, tad darbību bez saimnieciska rakstura finansēšana no publiskiem līdzekļiem neietilps Līguma 107. panta 1. punkta darbības jomā, ja abus darbību veidus un to izmaksas, finansējumu un ieņēmumus var skaidri nodalīt tā, lai efektīvi tiktu novērsta saimnieciskās darbības šķērssubsidēšana. Pierādījumi par izmaksu, finansējuma un ieņēmumu pienācīgu sadalījumu var būt gada finanšu pārskati par attiecīgo subjektu.

19.

Komisija uzskata, ka šādi pasākumi parasti ir nesaimnieciska rakstura darbības:

20.

Ja pētniecības organizācija vai pētniecības infrastruktūra tiek izmantota gan saimnieciskām, gan nesaimnieciskām darbībām, valsts atbalsta noteikumi attiecas uz publisko finansējumu tikai tādā mērā, kādā finansējums sedz ar saimnieciskajām darbībām saistītās izmaksas (22). Ja pētniecības organizāciju vai pētniecības infrastruktūru izmanto gandrīz tikai nesaimnieciskai darbībai, valsts atbalsta noteikumi uz tās finansējumu var neattiekties pilnībā ar nosacījumu, ka izmantojums saimnieciskajai darbībai turpina būt tikai papildinošs, t. i., tas atbilst ierobežotas jomas darbībai, kura ir tieši saistīta ar pētniecības organizācijas vai pētniecības infrastruktūras darbību un tai nepieciešama vai ir cieši saistīta ar tās galveno nesaimniecisko izmantojumu. Šajās nostādnēs Komisija uzskatīs, ka tas notiek gadījumā, kad saimnieciskās darbībās tiek patērēts tieši tāds pats resursu (piemēram, materiāli, aprīkojums, darbaspēks un pamatkapitāls) apjoms kā nesaimnieciskās darbībās, un šādām saimnieciskām darbībām katru gadu piešķirtā kapacitāte nepārsniedz 20 % no attiecīgās struktūras kopējās gada kapacitātes.

21.

Neskarot 20. punktu, ja pētniecības organizācijas vai pētniecības infrastruktūras tiek izmantotas saimniecisku darbību veikšanai, piemēram, aprīkojuma vai laboratoriju iznomāšanai uzņēmumiem, pakalpojumu sniegšanai uzņēmumiem vai līgumpētījumu veikšanai, šo saimniecisko darbību publiskais finansējums parasti tiks uzskatīts par valsts atbalstu.

22.

Tomēr Komisija neuzskatīs pētniecības organizāciju vai pētniecības infrastruktūru par valsts atbalsta saņēmēju, ja tā rīkojas tikai kā starpniece, lai gala saņēmējiem nodotu publiskā finansējuma kopsummu un jebkuru priekšrocību, kas iegūta ar šāda finansējuma palīdzību. Parasti tas ir gadījumos, kad:

23.

Ja ir izpildīti 22. punkta nosacījumi, valsts atbalsta noteikumi ir piemērojami galīgo saņēmēju līmenī.

24.

Jautājums par to, vai un kādos apstākļos uzņēmumi iegūst priekšrocību Līguma 107. panta 1. punkta nozīmē gadījumos, kad pētniecības organizācija vai pētniecības infrastruktūra veic līgumpētījumus vai sniedz pētījumu pakalpojumus, kā arī gadījumos, kad notiek sadarbība ar pētniecības organizāciju vai pētniecības infrastruktūru, ir jāizskata saskaņā ar vispārējiem valsts atbalsta principiem. Šajā nolūkā, kā paskaidrots paziņojumā par valsts atbalsta jēdzienu, tas būtu īpaši jāizvērtē, vai pētniecības organizācijas vai pētniecības infrastruktūras rīcību var piedēvēt valstij (23).

25.

Ja pētniecības organizācija vai pētniecības infrastruktūra tiek izmantota, lai veiktu līgumpētījumus vai sniegtu pētniecības pakalpojumu uzņēmumam, kurš parasti nosaka līguma noteikumus, kuram pieder pētniecības darbību rezultāti un kurš uzņemas neizdošanās risku, valsts atbalsts parasti netiks nodots uzņēmumam, ja pētniecības organizācija vai pētniecības infrastruktūra saņem adekvātu atlīdzību par sniegtajiem pakalpojumiem, jo īpaši, ja ir izpildīts viens no šādiem nosacījumiem:

26.

Ja intelektuālā īpašuma tiesības vai piekļuvi šīm tiesībām patur pētniecības organizācija vai pētniecības infrastruktūra, to tirgus vērtību var atskaitīt no cenas, kas maksājama par attiecīgajiem pakalpojumiem.

27.

Tiek uzskatīts, ka projektu veic, izmantojot efektīvu sadarbību, ja vismaz divas neatkarīgas puses cenšas panākt kopīgu mērķi, kura pamatā ir darba dalīšana, un kopīgi definē projekta darbības jomu, piedalās tā izstrādē, dod savu ieguldījumu tā īstenošanā un dala tā finanšu, tehnoloģiskos, zinātniskos un citus riskus, kā arī tā rezultātus. Viena vai vairākas puses var uzņemties projekta pilnas izmaksas un tādējādi atbrīvot pārējās puses no projekta finanšu riskiem. Sadarbības projekta noteikumi, jo īpaši attiecībā uz ieguldījumu tā izmaksās, risku un rezultātu sadali, rezultātu izplatīšanu, piekļuvi intelektuālā īpašuma tiesībām un noteikumiem par šo tiesību piešķiršanu, ir jāparedz pirms projekta uzsākšanas (25). Līgumpētījumi un pētniecības pakalpojumu sniegšana netiek uzskatīta par sadarbības formām.

28.

Ja sadarbības projektus kopīgi veic uzņēmumi un pētniecības organizācijas vai pētniecības infrastruktūras, Komisija uzskata, ka iesaistītajiem uzņēmumiem ar minēto subjektu starpniecību netiek piešķirts netiešs valsts atbalsts sadarbības labvēlīgo nosacījumu dēļ, ja ir izpildīts viens no šādiem nosacījumiem:

29.

28. punkta d) apakšpunkta nolūkam Komisija uzskatīs, ka saņemtā kompensācija ir līdzvērtīga tirgus cenai, ja tā ļauj attiecīgajām pētniecības organizācijām vai pētniecības infrastruktūrām pilnībā izmantot šo tiesību saimnieciskās priekšrocības, ja ir izpildīts viens no šādiem nosacījumiem:

30.

Ja neviens no 28. punkta nosacījumiem nav izpildīts, pētniecības organizāciju vai pētniecības infrastruktūru ieguldījuma projektā pilna vērtība tiks uzskatīta par priekšrocību sadarbības uzņēmumiem, uz kuru attiecas valsts atbalsta noteikumi.

31.

Publiskā iepirkuma veicēji var iegādāties pētniecības un izstrādes pakalpojumus no uzņēmumiem, izmantojot gan ekskluzīvās izstrādes, gan publiskā iepirkuma procedūras pirmskomercializācijas posmā (26).

32.

Kamēr atklāta konkursa procedūra attiecībā uz publisko iepirkumu tiek veikta saskaņā ar piemērojamām direktīvām (27), Komisija parasti uzskatīs, ka uzņēmumiem, kuri sniedz attiecīgos pakalpojumus, nav piešķirts valsts atbalsts Līguma 107. panta 1. punkta nozīmē (28).

33.

Visos pārējos gadījumos, tostarp publiskajā iepirkumā pirmskomercializācijas posmā, Komisija uzskatīs, ka uzņēmumiem netiek piešķirts valsts atbalsts, ja par attiecīgajiem pakalpojumiem maksātā cena pilnībā atspoguļo to ieguvumu tirgus vērtību, kurus saņēmis publiskā iepirkuma veicējs, un riskus, ko uzņēmies iesaistītais pakalpojuma sniedzējs, jo īpaši tad, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

34.

Ja 33. punkta nosacījumi nav izpildīti, dalībvalstis var paļauties uz individuālu novērtējumu līguma noteikumiem starp publiskā iepirkuma veicēju un uzņēmumu, neskarot vispārējo pienākumu paziņot par pētniecības, izstrādes un inovācijas atbalstu saskaņā ar Līguma 108. panta 3. punktu.

35.

Lai novērtētu, vai paziņoto atbalsta pasākumu var uzskatīt par saderīgu ar iekšējo tirgu, Komisija parasti analizē, vai atbalsta pasākuma struktūra nodrošina, ka atbalsta pasākuma pozitīvā iedarbība vispārējas nozīmes mērķu sasniegšanā pārsniedz tā potenciāli negatīvo iedarbību uz tirdzniecību un konkurenci.

36.

Komisijas 2012. gada 8. maija paziņojumā par valsts atbalsta modernizēšanu tika izteikts aicinājums noteikt un definēt kopējus principus, kas piemērojami, novērtējot visu Komisijas īstenoto atbalsta pasākumu saderību. Šajā nolūkā Komisija uzskatīs atbalsta pasākumu par saderīgu ar Līgumu tikai tad, ja tas atbildīs katram no šiem kritērijiem:

37.

Noteiktu atbalsta shēmu kategoriju kopējam samēram var noteikt prasību veikt ex post novērtējumu, kā aprakstīts 5. iedaļā. Šādos gadījumos Komisija var ierobežot šo shēmu darbības ilgumu (parasti uz laikposmu līdz četriem gadiem vai mazāk) ar iespēju pēc tam atkal paziņot par to darbības ilguma pagarināšanu.

38.

Ja valsts atbalsta pasākums vai ar to saistītie nosacījumi (tostarp pasākuma finansēšanas metode, ja tā ir pasākuma neatņemama daļa) ietver Savienības tiesību nedalāmu pārkāpumu, atbalstu nevar atzīt par saderīgu ar iekšējo tirgu (30).

39.

Novērtējot jebkura individuāla atbalsta saderību ar iekšējo tirgu, Komisija ņems vērā visus tiesas procesus par Līguma 101. vai 102. panta pārkāpumiem, kuri var attiekties uz atbalsta saņēmēju un kuri var būt būtiski saderības novērtēšanai saskaņā ar Līguma 107. panta 3. punktu (31).

40.

Valsts atbalstu pētniecībai, izstrādei un inovācijai var paziņot par saderīgu ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta nozīmē, ja, pamatojoties uz kopējiem novērtēšanas principiem, kas izklāstīti 3. iedaļā, tas vairotu pētniecības, izstrādes un inovācijas darbības, neatstājot nelabvēlīgu ietekmi uz tirdzniecības nosacījumiem veidā, kas ir pretrunā kopīgajām interesēm.

41.

Šajā iedaļā Komisija precizē, kā tā piemēros minētos kopējos novērtējuma principus, un, vajadzības gadījumā, paredz īpašus nosacījumus attiecībā uz atbalsta shēmām un papildu nosacījumus attiecībā uz individuālo atbalstu, uz kuru attiecas paziņošanas pienākums (32).

42.

Pētniecības, izstrādes un inovācijas atbalsta vispārējais mērķis ir veicināt Savienībā pētniecību, izstrādi un inovāciju. To darot, pētniecības, izstrādes un inovācijas atbalstam būtu jāpalīdz sasniegt stratēģijas “Eiropa 2020” mērķis – panākt gudru, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi.

43.

Dalībvalstīm, kuras apsver valsts atbalsta piešķiršanu pētniecībai, izstrādei un inovācijai, ir precīzi jādefinē sasniedzamais mērķis un konkrēti jāizskaidro, kā ar pasākumu paredzēts sekmēt pētniecību, izstrādi un inovāciju. Pasākumos, ko līdzfinansē Eiropas strukturālie un investīciju fondi, dalībvalstis var pamatoties uz attiecīgajās darba programmās paustajiem apsvērumiem.

44.

Attiecībā uz atbalsta shēmām, uz kurām attiecas paziņošanas pienākums (“paziņojamās atbalsta shēmas”), Komisijai labvēlīgi vērtē atbalsta pasākumus, kuri ir būtiska sastāvdaļa visaptverošā programmā vai rīcības plānā pētniecības, izstrādes un inovācijas darbību vai pārdomātas specializācijas stratēģiju stimulēšanai, un ko pamato iepriekš veiktu līdzīgu atbalsta pasākumu precīzi novērtējumi, kas apliecina to efektivitāti.

45.

Attiecībā uz valsts atbalstu, ko piešķir projektiem vai darbībām, kuras tieši vai netieši finansē arī Savienība (t. i., Komisija, tās izpildaģentūras, kopuzņēmumi, kas izveidoti, pamatojoties uz Līguma 185. un 187. pantu, vai jebkuras citas īstenošanas struktūras, kurās Savienības finansējums tieši vai netieši nav dalībvalstu kontrolē), Komisija uzskatīs, ka ir konstatēts ieguldījums skaidri definēta kopīgo interešu mērķa īstenošanā.

46.

Lai pierādītu, ka individuālais atbalsts, uz kuru attiecas paziņošanas pienākums (“paziņojamais individuālais atbalsts”) palīdz palielināt pētniecības, izstrādes un inovācijas darbību līmeni, dalībvalstis var izmantot turpmāk minētos rādītājus kopā ar citiem attiecīgiem kvantitatīviem vai kvalitatīviem elementiem:

47.

Lai secinātu, ka atbalsts palīdz paaugstināt pētniecības, izstrādes un inovācijas līmeni Savienībā, Komisija ņems vērā ne tikai uzņēmuma veiktās pētniecības, izstrādes un inovācijas neto pieaugumu, bet arī atbalsta ieguldījumu kopējo pētniecības, izstrādes un inovācijas tēriņu pieaugumā attiecīgajā nozarē, kā arī Savienības situācijas uzlabojumā attiecībā uz pētniecību, izstrādi un inovāciju starptautiskajā kontekstā. Labvēlīgs viedoklis tiks pieņemts par atbalsta pasākumiem, attiecībā uz kuriem ir iecerēts publiski pieejams ex post novērtējums par to ieguldījumu kopīgajās interesēs.

48.

Kā izskaidrots 3. iedaļā, pētniecības, izstrādes un inovācijas palielināšanai Savienībā valsts atbalsts var būt nepieciešams situācijā, ja tirgus pats nespēj dot efektīvu rezultātu. Lai izvērtētu, vai valsts atbalsts ir efektīvs kopīgu interešu mērķa sasniegšanā, vispirms ir jānosaka risināmā problēma. Valsts atbalstam vajadzētu jābūt vērstam uz tādām situācijām, kurās ar atbalstu var panākt būtisku uzlabojumu, ko tirgus pats nespētu nodrošināt. Dalībvalstīm būtu jāpaskaidro, kādā veidā atbalsta pasākums var efektīvi mazināt tirgus nepilnību, kas saistīta ar kopīgu interešu mērķa sasniegšanu bez minētā atbalsta.

49.

Pētniecība, izstrāde un inovācija notiek, veicot virkni darbību, kas parasti atrodas “augšpus” vairākiem produktu tirgiem un izmanto pieejamās iespējas izstrādāt jaunus vai uzlabotus produktus, pakalpojumus un procesus šajos vai pilnīgi jaunos produktu tirgos, tādējādi veicinot ekonomikas izaugsmi, palīdzot veidot teritoriālo un sociālo kohēziju vai sekmējot vispārēju patērētāju ieinteresētību. Tomēr, ņemot vērā pieejamās pētniecības, izstrādes un inovācijas iespējas, tirgus nepilnības var būt šķērslis tam, lai sasniegtu optimālo rezultātu, un var izraisīt neefektīvu rezultātu šādu iemeslu dēļ:

—    pozitīvi ārējie faktori/zināšanu tālāknodošana : pētniecība, izstrāde un inovācija sabiedrībai bieži rada ieguvumu pozitīvas plašākas ietekmes veidā, piemēram, zināšanu tālāknodošanu vai uzlabotas iespējas citiem saimnieciskās darbības veicējiem izstrādāt komplementārus produktus un pakalpojumus. Tomēr, ja to atstāj tirgus ziņā, daudziem projektiem, raugoties no privātās darījumdarbības aspekta, ienesīgums var nebūt pietiekoši pievilcīgs, kaut gan projekti būtu sabiedrībai izdevīgi, jo uzņēmumi, kuru darbības mērķis ir peļņas gūšana, nevar pietiekami izmantot savā labā savas darbības radītos ieguvumus, lemjot par pētniecības, izstrādes un inovācijas apjomu, kas tiem būtu jāveic. Līdz ar to valsts atbalsts var palīdzēt īstenot projektus, kuru rezultātā rodas vispārējs sabiedrisks vai saimniecisks ieguvums un kuri citādi netiktu īstenoti.

Tomēr ne visi pētniecības, izstrādes un inovācijas darbību ieguvumi ir ārēji faktori, un tikai ārējo faktoru klātbūtne vien automātiski nenozīmē, ka valsts atbalsts ir saderīgs ar iekšējo tirgu. Kopumā patērētāji ir gatavi maksāt par jaunu produktu un pakalpojumu sniegto tiešo ieguvumu, bet uzņēmumi var izmantot ieguvumus no saviem ieguldījumiem ar citu pastāvošo instrumentu palīdzību, piemēram, intelektuālā īpašuma tiesībām. Tomēr dažos gadījumos minētie līdzekļi ir nepilnīgi un rada pārpalikušu tirgus nepilnību, ko var koriģēt ar valsts atbalstu. Piemēram, kā tiek bieži apgalvots par fundamentāliem pētījumiem, var būt grūti liegt citiem iegūtu pieeju dažu darbību rezultātiem, kam līdz ar to varētu būt sabiedriska labuma raksturs. No otras puses, specifiskākas zināšanas, kas saistītas ar ražošanu, bieži vien var būt labi aizsargātas, piemēram, ar patentu palīdzību, ļaujot izgudrotājam saņemt lielāku atdevi no izgudrojuma,

—    nepilnīga un asimetriska informācija : pētniecības, izstrādes un inovācijas darbībām ir raksturīga liela nenoteiktība. Noteiktos apstākļos nepilnīgas un asimetriskas informācijas dēļ privātie ieguldītāji var nelabprāt finansēt vērtīgus projektus; augsti kvalificēts personāls var nezināt par darba iespējām novatoriskos uzņēmumos. Tā rezultātā cilvēkresursu un finanšu resursu sadale var būt neadekvāta, un sabiedrībai vai tautsaimniecībai, iespējams, vērtīgi projekti var netikt īstenoti.

Dažos gadījumos nepilnīga un asimetriska informācija var arī kavēt pieeju finansējumam. Tomēr nepilnīga informācija un riska pastāvēšana nav automātisks pamatojums vajadzībai pēc valsts atbalsta. Projekti, kuriem ir mazāka privāto ieguldījumu atdeve un kuri netiek finansēti, visnotaļ var liecināt par tirgus efektivitāti. Turklāt risks ir ikvienas darījumdarbības daļa un pats par sevi nav tirgus nepilnība. Tomēr asimetriskas informācijas kontekstā risks var saasināt finansēšanas problēmas,

—    koordinācijas un sistēmas nepilnības : uzņēmumu spēja veikt savstarpēju koordinēšanu vai mijiedarboties, lai veiktu pētniecību, izstrādi un inovāciju, var būt pasliktināta dažādu iemeslu dēļ, tostarp liela skaita sadarbības partneru savstarpējās koordinēšanas grūtību dēļ, ja dažiem no tiem ir atšķirīgas intereses, līgumu sagatavošanas problēmu dēļ, un sadarbības koordinēšanas grūtību dēļ, kas rodas tāpēc, ka, piemēram, notiek dalīšanās ar sensitīvu informāciju.

50.

Lai gan dažas tirgus nepilnības var kavēt vispārējo pētniecības, izstrādes un inovācijas līmeni Savienībā, ne visus uzņēmumus un tautsaimniecības nozares tās skar vienādā mērā. Līdz ar to attiecībā uz paziņojamo individuālo atbalstu dalībvalstīm būtu jāsniedz adekvāta informācija par to, vai ar atbalstu tiks risināta vispārēja tirgus nepilnība attiecībā uz pētniecību, izstrādi un inovāciju Savienībā vai konkrēta tirgus nepilnība attiecībā uz, piemēram, noteiktu nozari vai darījumdarbības virzienu.

51.

Atkarībā no tā, kādām specifiskām tirgus nepilnībām jāpievēršas, Komisija ņems vērā šādus elementus:

—    zināšanu tālāknodošana : zināšanu izplatīšanas paredzētais līmenis; radīto zināšanu specifiskums; intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības pieejamība; komplementaritātes pakāpe ar citiem produktiem un pakalpojumiem,

—    nepilnīga un asimetriska informācija : riska pakāpe un pētniecības, izstrādes un inovācijas darbību sarežģītība; ārēja finansējuma nepieciešamība; atbalsta saņēmēja raksturojums attiecībā uz pieeju ārējam finansējumam,

—    koordinācijas nepilnības : uzņēmumu skaits, kuri sadarbojas; sadarbības intensitāte; sadarbības partneru interešu atšķirības; problēmas līgumu sagatavošanā; problēmas sadarbības koordinēšanā.

52.

Savā analīzē par iespējamu tirgus nepilnību Komisija jo īpaši ņems vērā visus pieejamos nozaru salīdzinājumus un citus pētījumus, kas attiecīgajai dalībvalstij būtu jānodrošina.

53.

Paziņojot par ieguldījumu vai darbības atbalstu inovācijas kopām, dalībvalstīm ir jāsniedz informācija par inovācijas kopas plānoto vai paredzēto specializāciju, esošo reģionālo potenciālu un tādu inovācijas kopu pastāvēšanu ES, kurām ir līdzīgi mērķi.

54.

Attiecībā uz valsts atbalstu, ko piešķir projektiem vai darbībām, kuras tieši vai netieši finansē arī Savienība (t. i., Komisija, tās izpildaģentūras, kopuzņēmumi, kas izveidoti, pamatojoties uz Līguma 185. un 187. pantu, vai jebkuras citas īstenošanas struktūras, kurās Savienības finansējums tieši vai netieši nav dalībvalstu kontrolē), Komisija uzskatīs, ka ir konstatēta nepieciešamība pēc valsts iejaukšanās.

55.

No otras puses, ja valsts atbalsts ir piešķirts projektiem vai darbībām, kuras attiecībā uz to tehnoloģisko saturu, riska līmeni un apmēru ir līdzīgas tām, kas jau īstenotas Savienībā tirgus apstākļos, Komisija principā pieņems, ka tirgus nepilnības nepastāv, un pieprasīs papildu pierādījumus un pamatojumu vajadzībai pēc valsts iejaukšanās.

56.

Valsts atbalsts nav vienīgais dalībvalstīm pieejamais politikas instruments pētniecības, izstrādes un inovācijas darbību veicināšanai. Ir svarīgi atcerēties, ka var būt citi, vairāk piemēroti instrumenti, piemēram, ar pieprasījumu saistīti pasākumi, kas ietver regulējumu, publisko iepirkumu vai standartizāciju, kā arī publiskās pētniecības un izglītības finansējuma palielinājums un vispārēji fiskālie pasākumi. Politikas instrumenta piemērotība noteiktā situācijā parasti ir saistīta ar risināmās problēmas būtību. Piemēram, tirgus šķēršļu samazināšana var būt piemērotāka par valsts atbalstu, lai novērstu jaunienācēja grūtības izmantot savā labā pētniecības, izstrādes un inovācijas rezultātus. Lielāki ieguldījumi izglītībā var būt piemērotāki, lai risinātu kvalificēta personāla trūkuma problēmu, nekā valsts atbalsta piešķiršana.

57.

Atbalstu pētniecībai, izstrādei un inovācijai var atļaut kā izņēmumu valsts atbalsta vispārējam aizliegumam, ja tas ir nepieciešams, lai sasniegtu kopīgu interešu mērķi. Līdz ar to, svarīgs elements šajā ziņā ir tas, vai un cik lielā mērā valsts atbalstu pētniecībai, izstrādei un inovācijai var uzskatīt par piemērotu instrumentu pētniecības, izstrādes un inovācijas darbību palielināšanai, ņemot vērā, ka citi instrumenti, kas rada mazākus izkropļojumus, varētu sasniegt tādus pašus rezultātus.

58.

Komisija, veicot saderības analīzi, īpaši ņems vērā ierosinātā pasākuma ietekmes novērtējumu, ko veikusi attiecīgā dalībvalsts. Par piemērotu instrumentu ir uzskatāmi pasākumi, attiecībā uz kuriem dalībvalstis ir apsvērušas citus politikas risinājumus un attiecībā uz kuriem ir konstatētas un Komisijai iesniegtas selektīva instrumenta, piemēram, valsts atbalsta, izmantošanas priekšrocības.

59.

Attiecībā uz valsts atbalstu, ko piešķir projektiem vai darbībām, kuras tieši vai netieši finansē arī Savienība (t. i., Komisija, tās izpildaģentūras, kopuzņēmumi, kas izveidoti, pamatojoties uz Līguma 185. un 187. pantu, vai jebkuras citas īstenošanas struktūras, kurās Savienības finansējums tieši vai netieši nav dalībvalstu kontrolē), Komisija uzskatīs, ka ir konstatēta atbalsta pasākuma piemērotība.

60.

Pētniecības, izstrādes un inovācijas valsts atbalstu var piešķirt dažādos veidos. Tāpēc dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka atbalsts tiek piešķirts tādā veidā, kas radītu vismazākos konkurences un tirdzniecības izkropļojumus. Šajā saistībā, ja atbalsts tiek piešķirts veidos, kuri sniedz tiešas finanšu priekšrocības (piemēram, tiešas dotācijas, atbrīvojumi no nodokļiem vai citiem obligātiem maksājumiem vai to samazinājums, vai zemes, produktu vai pakalpojumu piedāvāšana par izdevīgām cenām), attiecīgajai dalībvalstij ir jāiekļauj citu risinājumu analīze un jāpaskaidro, kāpēc vai kādā veidā citi, iespējams, mazāk kropļojoši atbalsta veidi, piemēram, atmaksājami avansi, vai atbalsta veidi, kas balstīti uz parāda vai pašu kapitāla instrumentiem (piemēram, valsts garantijas, akciju daļu iegāde vai citas aizdevumu vai kapitāla iemaksas ar labvēlīgiem nosacījumiem), ir mazāk atbilstoši.

61.

Atbalsta instrumenta izvēle būtu jāveic, ņemot vērā tirgus nepilnību, kuru ar šo instrumentu cenšas novērst. Piemēram, ja pamatā esošā tirgus nepilnība ir problemātiska piekļuve ārējā parāda finansējumam asimetriskas informācijas dēļ, dalībvalstīm parasti būtu jāizmanto atbalsts likviditātes atbalsta veidā, piemēram, kā aizdevums vai garantija, nevis dotācija. Ja uzņēmums ir jānodrošina arī ar konkrētu riska dalīšanas pakāpi, atmaksājamam avansam parasti vajadzētu būt vēlamajam atbalsta instrumentam. Konkrēti, ja atbalsts tiek piešķirts citā veidā, kas nav likviditātes atbalsts vai atmaksājams avanss par darbībām, kas ir tuvu tirgum, dalībvalstīm ir jāpamato tā instrumenta piemērotība, kurš izvēlēts, lai risinātu konkrēto tirgus nepilnību. Attiecībā uz shēmām, ar kurām īsteno darba programmu mērķus un prioritātes, principā tiek pieņemts, ka šajās programmās izvēlētais finansēšanas instruments ir piemērots instruments.

62.

Pētniecības, izstrādes un inovācijas atbalstu var uzskatīt par saderīgu ar iekšējo tirgu tikai tad, ja tam ir stimulējoša ietekme. Stimulējoša ietekme rodas, ja atbalsts maina uzņēmuma rīcību tā, ka tas iesaistās papildu darbībās, ko tas bez šāda atbalsta neveiktu vai veiktu ierobežotā vai atšķirīgā veidā. Tomēr atbalsts nedrīkst subsidēt izmaksas par darbību, kuras uzņēmumam rastos jebkurā gadījumā, un nedrīkst kompensēt saimnieciskās darbības parasto darījumdarbības risku (33).

63.

Komisija uzskata, ka atbalstam nav stimulējošas ietekmes uz saņēmēju, ja darbs pie attiecīgās pētniecības, izstrādes un inovācijas darbības (34) sācies, pirms saņēmējs iesniedza valsts iestādēm pieteikumu atbalsta saņemšanai (35). Ja darbi sākas, pirms saņēmējs valsts iestādēm ir iesniedzis pieteikumu par atbalsta saņemšanu, projekts nebūs tiesīgs saņemt atbalstu.

64.

Atbalsta pieteikumā ir jāietver vismaz pieteikuma iesniedzēja nosaukums un lielums, projekta apraksts, tostarp tā atrašanās vieta un uzsākšanas un pabeigšanas datumi, publiskā atbalsta summa, kas vajadzīga, lai projektu īstenotu, un attiecināmo izmaksu saraksts.

65.

Balstoties uz dalībvalstu sniegtajiem novērtējuma pētījumiem (36), Komisija var uzskatīt, ka pētniecības, izstrādes un inovācijas fiskālajiem pasākumiem, ja tie ir valsts atbalsts, ir stimulējoša ietekme, jo tie veicina lielākus uzņēmumu tēriņus pētniecībai, izstrādei un inovācijai.

66.

Attiecībā uz paziņojumu individuālo atbalstu dalībvalstīm ir jāpierāda Komisijai, ka atbalstam ir stimulējoša ietekme, un tādēļ ir jāsniedz skaidri pierādījumi, ka atbalstam ir pozitīva ietekme uz uzņēmuma lēmumu veikt pētniecības, izstrādes un inovācijas darbības, kuras citādi netiktu veiktas. Lai Komisija varētu veikt vispusīgu novērtējumu par minēto atbalsta pasākumu, attiecīgajai dalībvalstij ir jāsniedz ne tikai informācija par atbalstāmo projektu, bet arī, ciktāl iespējams, vispusīgu aprakstu par to, kas būtu noticis vai uz ko potenciāli varēja cerēt, ka notiks, bez atbalsta, t. i., hipotētisko scenāriju. Hipotētiskais scenārijs, kas nozīmē alternatīva projekta neesību vai skaidri definētu un pietiekami paredzamu alternatīvu projektu, ko saņēmējs apsver savā iekšējā lēmumu pieņemšanas procesā, un tas var būt saistīts ar alternatīvu projektu, ko pilnībā vai daļēji īsteno ārpus Savienības.

67.

Savā analīzē Komisija ņems vērā šādus elementus:

—    plānoto izmaiņu noteikšana : ir sīki jānorāda rīcības izmaiņas, kuras tiek sagaidītas valsts atbalsta rezultātā, t. i., vai tiks uzsākts jauns projekts, vai projekta apjoms, mērogs vai temps tiks uzlabots,

—    hipotētiskā analīze : rīcības izmaiņas jānosaka, salīdzinot to, kādi būtu paredzētie rezultāti un plānotās darbības līmenis ar atbalstu un bez tā. Starpība starp šiem diviem scenārijiem norāda uz atbalsta pasākuma ietekmi un tā stimulējošo ietekmi,

—    rentabilitātes pakāpe : ja pats projekts privātam uzņēmumam nebūtu rentabls, lai to īstenotu, bet tas dotu nozīmīgu labumu sabiedrībai, visdrīzāk atbalstam piemīt stimulējoša ietekme,

—    ieguldījumu summa un naudas plūsmas laikā : lieli uzsākšanas ieguldījumi, zems apgūstamo naudas plūsmu līmenis un ievērojama to naudas plūsmu sadalīšana, kas radīsies tālā nākotnē vai ļoti neskaidrā veidā, tiks uzskatīti par pozitīviem elementiem stimulējošās ietekmes novērtējumā,

—    iesaistītā riska līmenis : riska novērtējumā jo īpaši ņems vērā ieguldījuma neatgriezeniskumu, komerciālās neizdošanās varbūtību, risku, ka projekts varētu izrādīties mazāk produktīvs, nekā tika gaidīts, risku, ka darbs ar projektu varētu kaitēt citām atbalsta saņēmēja darbībām, un risku, ka projekta izmaksas kaitētu tā saimnieciskajai dzīvotspējai.

68.

Dalībvalstis īpaši tiek aicinātas paļauties uz padomes dokumentiem, riska novērtējumiem, finanšu pārskatiem, iekšējiem darījumdarbības plāniem, ekspertu atzinumiem un citiem pētījumiem, kas attiecas uz novērtējamo projektu. Dokumenti, kuros ir informācija par pieprasījuma prognozēm, izmaksu prognozēm, finanšu prognozēm, kā arī dokumenti, kuri ir iesniegti ieguldījumu komitejai un kuros ir sīki izklāstīti dažādi ieguldījumu scenāriji, vai dokumenti, kuri ir iesniegti finanšu iestādēm, varētu palīdzēt dalībvalstīm pierādīt stimulējošo ietekmi.

69.

Lai nodrošinātu, ka stimulējošo ietekmi nosaka objektīvi, Komisija savā novērtējumā var salīdzināt konkrēta uzņēmuma datus ar datiem par rūpniecības nozari, kurā atbalsta saņēmējs darbojas. Proti, dalībvalstīm, ja iespējams, būtu jānorāda konkrētas rūpniecības nozares dati, kas apliecina, ka saņēmēja hipotētiskais scenārijs, tā nepieciešamais rentabilitātes līmenis un paredzamās naudas plūsmas ir pamatoti.

70.

Šajā kontekstā rentabilitātes līmeni var novērtēt, izmantojot metodiku, kuru uzskatāmi izmantojis saņēmējs uzņēmums vai kuras izmantošana ir standartprakse konkrētajā rūpniecības nozarē, un kas var ietvert metodes, lai novērtētu projekta neto pašreizējo vērtību (NPV) (37), iekšējās peļņas normu (IRR) (38) vai ieguldītā kapitāla vidējo atdevi (ROCE).

71.

Ja atbalsts nemaina saņēmēja rīcību, stimulējot papildu pētniecības, izstrādes un inovācijas darbības, tam nav pozitīvas ietekmes attiecībā uz pētniecības, izstrādes un inovācijas veicināšanu Savienībā. Līdz ar to atbalsts netiks uzskatīts par saderīgu ar iekšējo tirgu gadījumos, ja šķitīs, ka tās pašas darbības varētu un tiktu veiktas pat bez atbalsta.

72.

Lai pētniecības, izstrādes un inovācijas atbalstu varētu uzskatīt par samērīgu, tā apjoms ir jāierobežo līdz minimumam, kas vajadzīgs, lai veiktu atbalstāmo darbību.

73.

Lai nodrošinātu, ka atbalsta līmenis ir samērīgs attiecībā uz tirgus nepilnībām, kuras ar to plānots risināt, atbalsts jānosaka saistībā ar iepriekš noteiktu attiecināmo izmaksu kopumu un jāattiecina tikai uz noteiktu šo attiecināmo izmaksu proporciju (atbalsta intensitāte). Atbalsta intensitāte jānosaka katram atbalsta saņēmējam, tostarp sadarbības projektā.

74.

Lai nodrošinātu paredzamību un vienlīdzīgus konkurences apstākļus, Komisija pētniecības, izstrādes un inovācijas atbalstam piemēro atbalsta maksimālo intensitāti, ko nosaka, balstoties uz trim kritērijiem: i) atbalsta pietuvinātība tirgum, kā aizstājējs tā paredzamajai negatīvajai ietekmei un nepieciešamībai pēc tā, ņemot vērā iespējamos augstākus ieņēmumus, ko var sagaidīt no atbalstītajām darbībām; ii) saņēmēja apmērs kā aizstājējs daudz lielākām grūtībām, ar kurām parasti saskaras mazāki uzņēmumi, lai finansētu riskantu projektu; un iii) tirgus nepilnības spēcīgums, piemēram, paredzamā ārējā ietekme zināšanu izplatīšanas ziņā. Līdz ar to atbalsta intensitātei parasti vajadzētu būt zemākai darbībām, kas saistītas ar izstrādi un inovāciju, salīdzinājumā ar pētniecības darbībām.

75.

Attiecināmās izmaksas par katru atbalsta pasākumu, uz kuru attiecas šīs nostādnes, ir izklāstītas I pielikumā. Ja pētniecības un izstrādes projekts sastāv no dažādiem uzdevumiem, katram atbilstīgajam uzdevumam ir jāietilpst fundamentālo pētījumu, rūpniecisko pētījumu vai eksperimentālās izstrādes kategorijā (39). Klasificējot dažādas darbības saskaņā ar atbilstīgo kategoriju, Komisija atsauksies uz savu praksi, kā arī uz konkrētiem piemēriem un skaidrojumiem, kas sniegti ESAO Fraskati rokasgrāmatā (40).

76.

Atbalsta maksimālā intensitāte, ko parasti piemēro visiem atbilstīgajiem pētniecības, izstrādes un inovācijas pasākumiem, ir izklāstīta II pielikumā (41).

77.

Valsts atbalsta gadījumā tādam projektam, ko kopīgi veic pētniecības organizācijas un uzņēmumi, tiešā publiskā atbalsta un pētniecības organizāciju iemaksu (ja tās ir atbalsts) kombinācija vienam un tam pašam projektam nedrīkst pārsniegt piemērojamo atbalsta intensitāti katram saņēmējam uzņēmumam.

78.

Ja dalībvalsts piešķir atmaksājamu avansu, kas uzskatāms par valsts atbalstu Līguma 107. panta 1. punkta nozīmē, piemēro šajā iedaļā paredzētos noteikumus.

79.

Ja dalībvalsts var pierādīt, balstoties uz derīgu metodiku, kuras pamatā ir pietiekami pārbaudāmi dati, ka ir iespējams aprēķināt atmaksājama avansa bruto dotācijas ekvivalentu, tā var paziņot Komisijai par atbalsta shēmu un ar to saistīto metodiku. Ja komisija pieņem šo metodiku un uzskata, ka shēma ir saderīga, tad atbalstu var piešķirt, balstoties uz atmaksājamā avansa bruto dotācijas ekvivalentu, līdz II pielikumā noteiktajai atbalsta intensitātei.

80.

Visos pārējos gadījumos atmaksājamo avansu izsaka procentuālā izteiksmē no attiecināmajām izmaksām, un tas var pārsniegt piemērojamo maksimālo atbalsta intensitāti par 10 procentu punktiem, ja ir ievēroti turpmāk minētie nosacījumi:

81.

Lai Komisija varētu novērtēt pasākumu, tajā jāietver sīki izklāstīti atmaksāšanas noteikumi panākumu gadījumā, kuri skaidri definē, kas tiks uzskatīts par sekmīgu iznākumu, balstoties uz saprātīgu un piesardzīgu hipotēzi.

82.

Ciktāl tas ir valsts atbalsts, fiskālā pasākuma atbalsta intensitāti var aprēķināt vai nu individuāliem projektiem, vai – uzņēmuma līmenī – kā attiecību starp kopējiem nodokļu atvieglojumiem un visu pētniecības, izstrādes un inovācijas attiecināmo izmaksu summu, kas radušās laikposmā, kurš nepārsniedz trīs finanšu gadus pēc kārtas. Pēdējā gadījumā fiskālo pasākumu var piemērot, nenošķirot visas atbilstīgās darbības, bet tas nedrīkst pārsniegt piemērojamo atbalsta intensitāti eksperimentālajai izstrādei (43).

83.

Atbalstu var piešķirt vienlaikus saskaņā ar vairākām atbalsta shēmām vai kumulēti ar ad hoc atbalstu ar nosacījumu, ka kopējais valsts atbalsta apjoms darbībai vai projektam nepārsniedz atbalsta maksimālos apjomus, kas paredzēti šajās nostādnēs. Kā minēts 9. punktā, Savienības finansējums, ko centralizēti pārvalda Savienības iestādes, aģentūras, kopuzņēmumi vai citas struktūras un kas nav tiešā vai netiešā dalībvalstu kontrolē, nav uzskatāms par valsts atbalstu un nebūtu jāņem vērā. Ja šāds Savienības finansējums tiek kombinēts ar valsts atbalstu, publiskā finansējuma, kas piešķirts saistībā ar tām pašām attiecināmajām izmaksām, kopsumma tomēr nedrīkst pārsniegt vislabvēlīgāko maksimālo finansējuma likmi, kas noteikta piemērojamos Savienības tiesību noteikumos.

84.

Ja izdevumi, kas var pretendēt uz pētniecības, izstrādes un inovācijas atbalstu, var arī potenciāli pretendēt kopumā vai daļēji uz citiem mērķiem paredzētu atbalstu, dublējošajai daļai tiks piemērots vislabvēlīgākais maksimālais apjoms saskaņā ar kādu no attiecīgajiem noteikumiem.

85.

Pētniecības, izstrādes un inovācijas atbalstu nedrīkst summēt ar de minimis atbalstu attiecībā uz vienām un tām pašām attiecināmajām izmaksām, ja tā rezultātā atbalsta intensitāte pārsniegtu šajās nostādnēs paredzēto atbalsta intensitāti.

86.

Attiecībā uz paziņojamu individuālu atbalstu ar iepriekš noteiktu maksimālo atbalsta intensitāšu kopuma ievērošanu vien nepietiek, lai nodrošinātu proporcionalitāti.

87.

Parasti, lai noteiktu, vai atbalsts ir proporcionāls, Komisija pārbaudīs, ka tā apjoms nepārsniedz minimumu, kas nepieciešams, lai atbalstāmais projekts būtu pietiekami rentabls, piemēram, ļaujot sasniegt IRR, kas atbilst nozares vai uzņēmuma īpašajam kritērijam vai minimālās rentabilitātes likmei. Šim nolūkam var izmantot parastās peļņas normas, ko saņēmējs uzņēmums pieprasa citos pētniecības, izstrādes un inovācijas projektos, kapitāla izmaksas uzņēmumam kopumā vai atdevi, kas parasti vērojama attiecīgajā nozarē. Visas attiecīgās paredzamās izmaksas un ieguvumi ir jāņem vērā visā projekta darbības laikā, tostarp izmaksas un ieņēmumi, kas izriet no pētniecības, izstrādes un inovācijas darbību rezultātiem.

88.

Ja ir parādīts, piemēram, ar uzņēmuma iekšējo dokumentu palīdzību, ka atbalsta saņēmējam ir nepārprotama izvēle starp atbalstīta projekta īstenošanu vai alternatīva projekta īstenošanu bez atbalsta, atbalsts tiks uzskatīts par ierobežotu līdz minimumam tikai tad, ja tā summa nepārsniedz neto papildizmaksas saistībā ar attiecīgo darbību īstenošanu salīdzinājumā ar hipotētisko projektu, kas tiktu īstenots atbalsta neesības gadījumā. Lai noteiktu neto papildizmaksas, Komisija salīdzinās paredzamās neto pašreizējās vērtības ieguldījumam atbalstāmajā projektā un hipotētisko projektu, ņemot vērā iespējamību, ka tiek īstenoti atšķirīgi darījumdarbības scenāriji (44).

89.

Ja atbalsts tiek piešķirts pētniecības un izstrādes projektiem vai pētniecības infrastruktūras būvniecībai vai modernizācijai un Komisija var noteikt, pamatojoties uz 87. vai 88. punktā paredzēto metodiku, ka atbalsts ir stingri ierobežots līdz nepieciešamajam minimumam, var pieļaut augstākas maksimālās atbalsta intensitātes nekā tās, kas noteiktas II pielikumā, nepārsniedzot līmeņus, kas norādīti turpmākajā tabulā.

90.

Lai pierādītu, ka atbalsts ir ierobežots līdz nepieciešamajam minimumam, dalībvalstīm ir jāpaskaidro, kā atbalsta summa ir noteikta. Dokumentāciju un aprēķinus, kas izmantoti stimulējošās ietekmes analīzē, var izmantot arī tam, lai novērtētu, vai atbalsts ir samērīgs. Ciktāl konstatētā nepieciešamība pēc atbalsta ir saistīta galvenokārt ar grūtībām piesaistīt parāda finansējumu no tirgus, nevis ar rentabilitātes trūkumu, īpaši piemērots veids, kā nodrošināt, lai atbalsts būtu pēc iespējas minimāls, var būt atbalsta sniegšana aizdevuma, garantijas vai atmaksājama avansa veidā, nevis neatmaksājamā – piemēram, dotācijas – veidā.

91.

Ja kādā dalībvalstī ir vairāki potenciālie pretendenti atbalstāmās darbības veikšanai, proporcionalitātes prasība drīzāk varētu tikt ievērota tad, ja atbalsts ir piešķirts, balstoties uz pārskatāmiem, objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem.

92.

Lai varētu pievērsties faktisku vai potenciālu, tiešu vai netiešu starptautiskās tirdzniecības izkropļojumu novēršanai, var atļaut lielāku intensitāti par šajās nostādnēs parasti pieļauto, ja konkurenti, kas atrodas ārpus Savienības, tieši vai netieši ir saņēmuši pēdējo trīs gadu laikā vai gatavojas saņemt līdzvērtīgas intensitātes atbalstu līdzīgiem projektiem. Tomēr, ja starptautiskās tirdzniecības izkropļojumi varētu rasties pēc vairāk nekā trīs gadiem, ņemot vērā attiecīgās nozares īpašo raksturu, atsauces periodu var attiecīgi pagarināt. Ja iespējams, attiecīgā dalībvalsts sniegs Komisijai pietiekošu informāciju, lai tā varētu izvērtēt situāciju, jo īpaši nepieciešamību ņemt vērā konkurences priekšrocības, kādas ir konkurentam no trešās valsts. Ja Komisijai nav pierādījumu par piešķirto vai ierosināto atbalstu, tā savu lēmumu var balstīt arī uz netiešiem pierādījumiem.

93.

Vācot pierādījumus, Komisija var izmantot savas izmeklēšanas pilnvaras (45).

94.

Lai pētniecības, izstrādes un inovācijas atbalsts būtu saderīgs ar iekšējo tirgu, atbalsta pasākumu negatīvajai ietekmei, kas izpaužas kā konkurences izkropļojumi un ietekme uz tirdzniecību starp dalībvalstīm, jābūt ierobežotai un tā jākompensē ar pozitīvo ietekmi, kas izpaužas kā ieguldījums kopīgu interešu mērķa sasniegšanā.

95.

Komisija konstatē divus galvenos iespējamos konkurences un tirdzniecības kropļojumus starp dalībvalstīm, ko rada pētniecības, izstrādes un inovācijas atbalsts, proti, produktu tirgus kropļojumus un atrašanās vietas ietekmi. Abi veidi var novest pie piešķiršanas nepilnībām, graujot iekšējā tirgus ekonomiskos rādītājus, un sadales problēmām, jo atbalsts ietekmē saimnieciskās darbības sadalījumu pa reģioniem.

96.

Attiecībā uz produktu tirgus izkropļojumiem valsts atbalsts pētniecībai, izstrādei un inovācijai var ietekmēt konkurenci inovācijas procesos un produktu tirgos, kuros izmanto pētniecības, izstrādes un inovācijas darbību rezultātus.

97.

Valsts atbalsts pētniecībai, izstrādei un inovācijai var traucēt konkurenci inovācijas procesos un produktu tirgos trīs dažādos veidos, proti, kropļojot konkurenci attiecībā uz ienākšanu tirgū un aiziešanu no tā, kropļojot dinamiskos ieguldījumu stimulus un radot vai uzturot tirgus varu.

98.

Pētniecības, izstrādes un inovācijas atbalsts var liegt tirgus mehānismam atbalstīt visefektīvākos ražotājus un izdarīt spiedienu uz visneefektīvākajiem ražotājiem, lai tie uzlabotu, pārstrukturētu savu darbību vai aizietu no tirgus. Tas varētu radīt situāciju, kurā piešķirtā atbalsta dēļ konkurenti, kuri citkārt varētu palikt tirgū, tiek izspiesti no tirgus vai nekad pat neienāk tirgū. Līdzīgi, valsts atbalsts var liegt neefektīviem uzņēmumiem pamest tirgu vai pat pamudināt tos ienākt tirgū un iegūt tirgus daļas no citkārt daudz efektīvākiem konkurentiem. Ja pētniecības, izstrādes un inovācijas atbalsts nav pareizi mērķorientēts, tas līdz ar to var atbalstīt neefektīvus uzņēmumus, un tā rezultātā var izveidoties tādas tirgus struktūras, kurās daudzu tirgus dalībnieku darbības efektivitātes līmenis ir ļoti zems. Ilgtermiņā iejaukšanās konkurences procesos attiecībā uz ienākšanu tirgū un aiziešanu no tā var apslāpēt inovāciju un palēnināt produktivitātes uzlabojumus visā rūpniecībā.

99.

Pētniecības, izstrādes un inovācijas atbalsts var izkropļot atbalsta saņēmēja konkurentu dinamiskos stimulus veikt ieguldījumus. Kad kāds uzņēmums saņem atbalstu, šā uzņēmuma pētniecības, izstrādes un inovācijas sekmīgu darbību iespējamība kopumā pieaug, radot nākotnē lielāku klātbūtni attiecīgā produkta tirgū(-os). Minētās palielinātās klātbūtnes rezultātā var izveidoties situācija, ka konkurenti samazina savu sākotnējo ieguldījumu plānu apjomu (izspiešana no jomas).

100.

Turklāt atbalsts var padarīt iespējamos saņēmējus bezrūpīgus vai mudināt tos vairāk riskēt. Ilgtermiņa ietekme uz nozares vispārējo darbību šajā gadījumā visticamāk būtu negatīva. Līdz ar to, ja pētniecības, izstrādes un inovācijas atbalsts nav pareizi mērķorientēts, tas var atbalstīt neefektīvus uzņēmumus, un tā rezultātā var izveidoties tādas tirgus struktūras, kurās daudzu tirgus dalībnieku darbības efektivitātes līmenis ir ļoti zems.

101.

Pētniecības, izstrādes un inovācijas atbalstam var arī būt izkropļojoša ietekme attiecībā uz to, ka pieaug vai saglabājas tirgus varas līmenis produktu tirgū. Tirgus vara ir spēja ievērojamā laika posmā ietekmēt tirgus cenas, produkciju, produktu un pakalpojumu sortimentu vai kvalitāti vai citus konkurences rādītājus, kas nenāk par labu patērētājiem. Pat tad, ja atbalsts tieši nenostiprina tirgus varu, tas šādu efektu var radīt netieši, atturot esošos konkurentus no paplašināšanās vai veicinot to aiziešanu no tirgus, vai atturot jaunu konkurentu ienākšanu tirgū.

102.

Valsts atbalsts pētniecībai, izstrādei un inovācijai var arī radīt konkurences izkropļojumus, ja tas ietekmē atrašanās vietas izvēli. Šie izkropļojumi var rasties dažādās dalībvalstīs, ja uzņēmumi konkurē pāri robežām vai apsver citas atrašanās vietas. Atbalsts, kas vērsts uz darbības pārcelšanu uz citu iekšējā tirgus reģionu, iespējams, tieši neradīs izkropļojumu produktu tirgū, taču izraisīs darbību vai ieguldījumu pārvietošanu no viena reģiona uz citu.

103.

Principā atbalsta pasākums un konteksts, kādā tas tiek piemērots, ir jāanalizē, lai noteiktu, cik lielā mērā to var uzskatīt par konkurenci kropļojošu. Tomēr var tikt apzinātas konkrētas situācijas, kurās negatīvā ietekme acīmredzami pārsniedz jebkādu pozitīvo ietekmi, un tas nozīmē, ka atbalstu nevar atzīt par saderīgu ar iekšējo tirgu.

104.

Konkrēti, saskaņā ar vispārējiem Līguma principiem valsts atbalstu nevar uzskatīt par saderīgu ar iekšējo tirgu, ja atbalsta pasākums ir tiktāl diskriminējošs, ka to neattaisno tā valsts atbalsta īpašības. Kā paskaidrots 3. sadaļā, Komisija līdz ar to neļaus veikt nevienu pasākumu, ja šāds pasākums vai tam piesaistītie nosacījumi nozīmē Savienības tiesību aktu nedalāmu pārkāpumu. Tas jo īpaši attiecas uz atbalsta pasākumiem, kuros atbalsta piešķiršana ir atkarīga no pienākuma saņēmējam uzturēt savu galveno biroju attiecīgajā dalībvalstī (vai galvenokārt darboties minētajā dalībvalstī) vai izmantot valsts produktus vai pakalpojumus, kā arī uz atbalsta pasākumiem, kuri ierobežo saņēmēja iespējas izmantot pētniecības, izstrādes un inovācijas rezultātus citās dalībvalstīs.

105.

Līdzīgi, tāds atbalsts, kas tikai izraisa pētniecības, izstrādes un inovācijas darbību atrašanās vietas maiņu iekšējā tirgū, nemainot projekta būtību, apmēru vai darbības jomu, netiks uzskatīts par saderīgu.

106.

Lai atbalsta shēmas būtu saderīgas ar iekšējo tirgu, paziņojamās atbalsta shēmas nedrīkst izraisīt ievērojamus konkurences un tirdzniecības izkropļojumus. Proti, pat tad, ja izkropļojumus var uzskatīt par ierobežotiem individuālā līmenī (ja atbalsts ir vajadzīgs un samērīgs, lai sasniegtu kopīgo mērķi), kumulatīvi atbalsta shēmas joprojām var radīt lielus izkropļojumus. Šādi izkropļojumi var rasties, piemēram, tāda atbalsta dēļ, kas negatīvi ietekmē konkurentu dinamiskos stimulus ieviest jauninājumus. Ja shēma ir vērsta uz konkrētām nozarēm, šāda veida izkropļojumu risks ir vēl izteiktāks.

107.

Neskarot 122. punktu, dalībvalstīm tādējādi ir jāpierāda, ka jebkāda negatīva ietekme tiks ierobežota līdz minimumam, ņemot vērā, piemēram, attiecīgo projektu apjomu, atbalsta individuālos un kumulatīvos apjomus, paredzamo saņēmēju skaitu, kā arī mērķa nozaru raksturojumu. Lai Komisija varētu izvērtēt paziņojamo atbalsta shēmu iespējamo negatīvo ietekmi, dalībvalstis var iesniegt jebkādus ietekmes novērtējumus, kā arī ex post novērtējumus, kas veikti līdzīgām iepriekšējām shēmām.

108.

Attiecībā uz paziņojamu individuālu atbalstu, lai Komisija varētu noteikt un izvērtēt iespējamus konkurences un tirdzniecības izkropļojumus, dalībvalstīm būtu jāsniedz informācija par i) attiecīgajiem produktu tirgiem, t. i., tirgiem, kurus ietekmē izmaiņas atbalsta saņēmēja rīcībā, un ii) skartajiem konkurentiem un klientiem vai patērētājiem.

109.

Izvērtējot atbalsta pasākumu negatīvo ietekmi, Komisija savā konkurences izkropļojumu analīzē koncentrēs uzmanību uz pētniecības, izstrādes un inovācijas atbalsta prognozējamo ietekmi uz konkurenci starp uzņēmumiem attiecīgajos produktu tirgos. Komisija piešķirs lielāku nozīmi konkurences un tirdzniecības apdraudējumiem, kas rodas tuvākajā nākotnē un kuru varbūtība ir īpaši liela.

110.

Ciktāl konkrēta novatoriska darbība tiks saistīta ar vairākiem nākotnes produktu tirgiem, valsts atbalsta ietekme tiks aplūkota saistībā ar attiecīgo tirgu kopumu. Dažos gadījumos pētniecības, izstrādes un inovācijas darbību rezultāti, piemēram, intelektuālā īpašuma tiesību veidā, paši tiek tirgoti tehnoloģiju tirgos, piemēram, licencējot vai tirgojot patentus. Šādos gadījumos Komisija var arī apsvērt atbalsta ietekmi uz konkurenci tehnoloģiju tirgos.

111.

Komisija izmantos dažādus kritērijus, lai izvērtētu iespējamos konkurences izkropļojumus, proti, kropļojošus dinamiskos stimulus, tirgus varas radīšanu vai uzturēšanu un neefektīvu tirgus struktūru saglabāšanu.

112.

Analizējot dinamisko stimulu iespējamos izkropļojumus, Komisija apsvērs šādus elementus:

—    tirgus izaugsme : jo lielāka tirgus izaugsme tiek prognozēta nākotnē, jo mazāk iespējams, ka atbalsts negatīvi ietekmēs konkurentu stimulus, ņemot vērā, ka saglabājas pietiekami daudz iespēju izveidot rentablu darījumdarbību,

—    atbalsta apjoms : tādi atbalsta pasākumi, kuros iesaistītas ievērojamas atbalsta summas, vairāk var izraisīt ievērojamu izspiešanu no jomas. Atbalsta summas nozīmīgums tiks mērīts, galvenokārt atsaucoties uz summu, ko iztērējuši galvenie tirgus dalībnieki par līdzīga veida projektiem,

—    saistība ar tirgu / atbalsta kategorija : jo vairāk kāds atbalsta pasākums ir vērsts uz darbībām, kas ir tuvas tirgum, jo drīzāk tas varētu izraisīt ievērojamu izspiešanu no jomas,

—    atklāta pretendentu atlase : Komisijas vērtējums būs pozitīvāks, ja atbalstu piešķir pēc pārredzamiem, objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem,

—    izstāšanās šķēršļi : konkurenti visticamāk saglabās vai pat palielinās savus ieguldījumu plānus tad, ja inovācijas procesam būs augsti izstāšanās šķēršļi. Tas var notikt tad, ja daudzi konkurentu agrākie ieguldījumi tiek ieslēgti kādā noteiktā pētniecības, izstrādes un inovācijas trajektorijā,

—    stimuls konkurēt turpmākajā tirgū : atbalsts pētniecībai, izstrādei un inovācijai var izraisīt tādu situāciju, kurā atbalsta saņēmēja konkurenti atsakās konkurēt nākotnes tirgū, kurā “uzvarētājs iegūst visu”, jo atbalsta sniegtās priekšrocības tehnoloģiskā progresa līmeņa, apjomradīto ietaupījumu, tīklu ietekmes vai laika ziņā samazina viņu iespēju potenciāli sekmīgi ienākt šajā nākotnes tirgū,

—    produktu diferencēšana un konkurences intensitāte : konkurenti var tikt mazāk skarti tad, ja produktu inovācija attiecas uz diferencētu produktu izstrādāšanu, kas saistīti, piemēram, ar atšķirīgiem zīmoliem, standartiem, tehnoloģijām vai patērētāju grupām. Tāda pati situācija rodas, ja tirgū ir daudz efektīvu konkurentu.

113.

Komisijas bažas saistītas galvenokārt ar tiem pētniecības, izstrādes un inovācijas pasākumiem, kas dod iespēju atbalsta saņēmējam nostiprināt tirgus varu jau pastāvošajos produktu tirgos vai pārvietot to uz nākotnes produktu tirgiem. Līdz ar to ir maz ticams, ka Komisija konstatēs konkurences problēmas saistībā ar tirgus varu gadījumos, kad atbalsta saņēmēja tirgus daļa ir mazāka par 25 %, un tirgos, kur tirgus koncentrācija, kā rāda Herfindahl-Hirschman Index (HHI), ir mazāka par 2 000.

114.

Veicot tirgus varas analīzi, Komisija veltīs uzmanību šādiem elementiem:

—    atbalsta saņēmēja tirgus vara un tirgus struktūra : ja atbalsta saņēmējs kādā produktu tirgū jau ieņem dominējošu stāvokli, atbalsta pasākums varētu šo pārsvaru pastiprināt, vēl vairāk vājinot to konkurences spiedienu, ar ko konkurenti var ietekmēt saņēmēju uzņēmumu. Līdzīgā veidā valsts atbalsta pasākumiem var būt nozīmīga ietekme oligopolos tirgos, kuros darbojas tikai daži tirgus dalībnieki,

—    iestāšanās šķēršļu pakāpe : pētniecības, izstrādes un inovācijas jomā var būt ievērojami iestāšanās šķēršļi attiecībā uz jaunienācējiem. Šie šķēršļi ietver juridiskos iestāšanās šķēršļus (jo īpaši attiecībā uz intelektuālā īpašuma tiesībām), apjomradītus un diversifikācijas radītus ietaupījumus, pieejas šķēršļus tīkliem un infrastruktūrai, kā arī citus stratēģiskus šķēršļus ienākšanai vai paplašināšanai,

—    pircēja vara : uzņēmuma tirgus varu var ierobežot arī pircēju stāvoklis tirgū. Spēcīgu pircēju klātbūtne var palīdzēt pretdarboties spēcīga stāvokļa veidošanai tirgū, ja ir iespējams, ka pircēji centīsies tirgū saglabāt pietiekošu konkurenci,

—    atlases procedūra : Komisijas bažas var izraisīt tādi atbalsta pasākumi, kas ļauj uzņēmumiem, kuriem ir spēcīgs stāvoklis tirgū, ietekmēt atlases procedūru, piemēram, ar to, ka tiem ir tiesības ieteikt uzņēmumus atlases procedūrā vai tie nepamatoti ietekmē pētījumu virzienu tādā veidā, kas nostāda neizdevīgā situācijā alternatīvu virzienu.

115.

Veicot tirgus struktūru analīzi, Komisija apsvērs to, vai atbalsts tiek piešķirts tādos tirgos, kas ir piesātināti, vai ražošanas nozarēs, kur vērojams samazinājums. Bažas visticamāk neradīs situācijas, kurās tirgus pieaug vai kurās valsts atbalsts pētniecībai, izstrādei un inovācijai, iespējams, mainīs nozares vispārējo izaugsmes dinamiku, proti, ieviešot jaunas tehnoloģijas.

116.

Jo īpaši tad, ja pētniecības, izstrādes un inovācijas atbalsts ir tuvāk tirgum, tā rezultātā dažas teritorijas var gūt labumu no labvēlīgākiem apstākļiem attiecībā uz turpmāko ražošanu, jo īpaši salīdzinoši zemāku ražošanas izmaksu dēļ, kas rodas atbalsta dēļ vai ar atbalsta starpniecību veiktu pētniecības, izstrādes un inovācijas darbību augstāka līmeņa dēļ. Šā iemesla dēļ uzņēmumi var pārcelties uz šīm teritorijām.

117.

Atrašanās vietas ietekme var būt svarīga arī pētniecības infrastruktūrām. Ja atbalsts tiek galvenokārt izmantots, lai piesaistītu infrastruktūru konkrētam reģionam uz cita reģiona rēķina, tas nepalīdzēs veicināt turpmākas pētniecības, izstrādes un inovācijas darbības Savienībā.

118.

Savā analīzē par paziņojamo individuālo atbalstu Komisija attiecīgi ņems vērā jebkurus pierādījumus, ka atbalsta saņēmējs ir apsvēris alternatīvas atrašanās vietas.

119.

Sākot no 2016. gada 1. jūlija un izņemot individuālā atbalsta piešķīrumiem, kas nepārsniedz EUR 500 000, dalībvalstīm vispusīgā valsts atbalsta tīmekļa vietnē valsts vai reģionālā līmenī jāpublicē vismaz šāda informācija par paziņotajiem valsts atbalsta pasākumiem: atbalsta shēmas un tās īstenošanas noteikumu vai juridiskā pamata attiecībā uz individuālo atbalstu pilns teksts, vai saite uz to; atbalsta piešķīrējas iestādes nosaukums; individuālo saņēmēju nosaukumi; katram atbalsta saņēmējam piešķirtā atbalsta veids un summa; atbalsta piešķiršanas datums; atbalsta saņēmēja veids (MVU vai liels uzņēmums); atbalsta saņēmēja atrašanās vietas reģions (NUTS II līmenī); un galvenā tautsaimniecības nozare, kurā atbalsta saņēmējs veic savu darbību (NACE grupu līmenī) (46). Šāda informācija ir jāpublicē sešu mēnešu laikā pēc atbalsta piešķiršanas lēmuma pieņemšanas vai – attiecībā uz fiskāliem pasākumiem – viena gada laikā kopš nodokļu deklarācijas datuma, tā jāglabā vismaz desmit gadus un tai jābūt pieejamai plašākai sabiedrībai bez ierobežojumiem (47).

120.

Lai vēl vairāk nodrošinātu, ka konkurences un tirdzniecības izkropļojumi ir ierobežoti, Komisija var pieprasīt, lai paziņojamām atbalsta shēmām tiktu piemērots laika ierobežojums un 37. punktā minētais novērtējums. Novērtējumus jo sevišķi būtu jāveic attiecībā uz shēmām, kurām iespējamie izkropļojumi ir īpaši lieli, tas ir, kuras varētu būtiski ierobežot konkurenci, ja to īstenošana nav savlaicīgi pārskatīta.

121.

Ņemot vērā novērtējuma mērķus un lai neradītu pārmērīgu slogu dalībvalstīm un mazākiem atbalsta pasākumiem, 120. punktā minētā prasība tiks piemērota tikai atbalsta shēmām ar lielu budžetu un iepriekš nebijušām iezīmēm vai, ja tiek paredzētas būtiskas izmaiņas tirgū, tehnoloģijās vai regulējumā. Novērtējums jāveic no valsts atbalsta piešķīrējas iestādes neatkarīgam ekspertam, pamatojoties uz Komisijas nodrošinātu kopēju metodiku (48), un tas ir jāpublisko. Dalībvalstīm kopā ar attiecīgo atbalsta shēmu jāpaziņo novērtējuma plāna projekts, kas būs būtiska sastāvdaļa Komisijas veiktajā shēmas novērtējumā.

122.

To atbalsta shēmu gadījumā, kuras ir izslēgtas no grupu atbrīvojuma regulas darbības jomas tikai to lielā budžeta apsvērumu dēļ, Komisija novērtēs to saderību, pamatojoties tikai uz novērtējuma plānu.

123.

Novērtējums jāiesniedz Komisijā savlaicīgi, lai varētu izvērtēt atbalsta shēmas darbības iespējamo pagarināšanu, un jebkurā gadījumā pēc shēmas darbības termiņa beigām. Katra novērtējuma precīzs apjoms un noteikumi tiks definēti lēmumā, ar kuru apstiprina atbalsta shēmu. Jebkurā turpmākā atbalsta pasākumā ar līdzīgu mērķi, tostarp 122. punktā minēto atbalsta shēmu jebkādos pārveidojumos, jāņem vērā novērtējuma rezultāti.

124.

Saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 659/1999 (49) un Komisijas Regulu (EK) Nr. 794/2004 (50) un to vēlākiem grozījumiem dalībvalstīm ir jāiesniedz Komisijai gada ziņojumi.

125.

Dalībvalstīm jāveic visu atbalsta pasākumu sīka uzskaite. Šādā uzskaitē jābūt ietvertai informācijai, kas nepieciešama, lai konstatētu, ka ir izpildīti nosacījumi attiecībā uz attiecināmajām izmaksām un atbalsta maksimālo intensitāti. Minētā uzskaite jāsaglabā desmit gadus no atbalsta piešķiršanas dienas un jāiesniedz Komisijai pēc pieprasījuma.

126.

Komisija šajās nostādnēs izklāstītos principus piemēros, lai izvērtētu visa tā paziņotā pētniecības, izstrādes un inovācijas atbalsta saderību, attiecībā uz kuru tā ir aicināta pieņemt lēmumu pēc 2014. gada 1. jūlija. Nelikumīgs pētniecības, izstrādes un inovācijas atbalsts tiks izvērtēts saskaņā ar noteikumiem, kas bija piemērojami dienā, kad atbalsts tika piešķirts.

127.

Saskaņā ar Līguma 108. panta 1. punktu Komisija ierosina dalībvalstīm vajadzības gadījumā grozīt savas esošās pētniecības, izstrādes un inovācijas atbalsta shēmas, lai saskaņotu tās ar šīm nostādnēm ne vēlāk kā 2015. gada 1. janvārī.

128.

Dalībvalstis tiek aicinātas skaidri un bez atrunām paust savu piekrišanu 127. punktā ierosinātajiem piemērotajiem pasākumiem divu mēnešu laikā no dienas, kurā šīs nostādnes ir publicētas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Ja neviena dalībvalsts nebūs sniegusi atbildi, Komisija uzskatīs, ka attiecīgā dalībvalsts ierosinātajiem pasākumiem nepiekrīt.

129.

Komisija var jebkurā laikā pieņemt lēmumu pārskatīt vai grozīt šīs nostādnes, ja tas ir nepieciešams ar konkurences politiku saistītu iemeslu dēļ vai, lai ņemtu vērā citus Savienības politikas virzienus un starptautiskās saistības, vai jebkāda cita pamatota iemesla dēļ.