KOMISIJAS DIENESTU DARBA DOKUMENTS IETEKMES NOVĒRTĒJUMA KOPSAVILKUMS Pavaddokuments dokumentam Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvas 2008/98/EK par atkritumiem, 94/62/EK par iepakojumu un izlietoto iepakojumu, 1999/31/EK par atkritumu poligoniem, 2000/53/EK par nolietotiem transportlīdzekļiem, 2006/66/EK par baterijām un akumulatoriem, un bateriju un akumulatoru atkritumiem, un 2012/19/ES par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem /* SWD/2014/0208 final */
1.
Problēmas izklāsts
Lai gan atkritumu apsaimniekošana ES turpina
uzlaboties, ES ekonomika patlaban zaudē lielu daļu no
materiāliem, ko iespējams izmantot kā otrreizējās
izejvielas. Eiropas Savienībā 2010. gadā kopējais
atkritumu daudzums sasniedza 2520 miljonus tonnu. Tikai neliela daļa
(36 %) no šā kopējā daudzuma tika
pārstrādāta, un atlikusī daļa, no kuras apmēram
600 miljonus tonnu atkritumu varētu pārstrādāt vai
otrreizēji izmantot, tika apglabāta atkritumu poligonos vai
sadedzināta. Tādējādi ES zaudē būtisko
iespēju uzlabot resursu efektivitāti un izveidot pilnīgāku
aprites ekonomiku, radīt izaugsmi un jaunas darbvietas, veikt rentablus
pasākumus siltumnīcefekta gāzu emisiju mazināšanai un
mazināt savu atkarību no importētām izejvielām. Ja netiks izstrādātas jaunas
iniciatīvas atkritumu apsaimniekošanas uzlabošanai ES, liela
vērtīgo resursu daļa tiks zaudēta arī turpmākajos
gados. Bez skaidra starpposma redzējuma, tostarp nosakot mērķus,
ES riskē pieredzēt aizvien lielākus ieguldījumus
neelastīgos liela mēroga projektos, kuru mērķis ir
atkritumu atliku apstrāde, kas var radīt šķēršļus
resursu efektivitātes uzlabošanas ilgtermiņa mērķiem. Tādējādi paraugprakses
izplatīšana dalībvalstu starpā joprojām būs ierobežota
un ekonomiskie apstākļi nepietiekami stimulēs atkritumu
rašanās novēršanu, atkārtotu izmantošanu vai
pārstrādi, saglabājot lielās atšķirības, kas
atkritumu apsaimniekošanā pastāv starp dalībvalstīm.
Turklāt tādu būtisku uzraudzības instrumentu kvalitāte
kā atkritumu rašanās un apsaimniekošanas statistika arī
turpmāk nebūs pietiekami optimāla, un daudzas prasības
attiecībā uz ziņošanas pienākumu arī turpmāk
būs sarežģītas un bez īpašas pievienotās vērtības.
2.
Subsidiaritātes analīze
Ar priekšlikumu tiešā veidā tiek
veicināta stratēģija „ES 2020”, jo īpaši
pamatiniciatīva „Resursu ziņā efektīva Eiropa”, un tas ir
cieši saistīts ar ES Ceļvedi par resursu efektīvu izmantošanu un
ar Izejvielu iniciatīvu. Priekšlikums ir arī uzskatāms par tiešu
reakciju uz ES kopējiem mērķiem vides un atkritumu jomā,
kuri noteikti 7. vides rīcības programmā. Savienības pilnvaras rīkoties
atkritumu apsaimniekošanas jomā izriet no Līguma par Eiropas
Savienības darbību 191. panta par vides aizsardzību,
kurā noteikts, ka „Savienības politika attiecībā uz vidi
cita starpā palīdz aizsargāt un uzlabot vides kvalitāti,
aizsargāt cilvēku veselību, apdomīgi un racionāli
izmantot dabas resursus un cīnīties pret klimata
pārmaiņām”. Precīzāk, priekšlikums ir atbilde uz
īpašajām pārskatīšanas klauzulām, kuras ietvertas
trīs ES tiesību aktos atkritumu jomā (Atkritumu
pamatdirektīva, Atkritumu poligonu direktīva un Iepakojuma un
izlietotā iepakojuma direktīva) un kuras uzliek pienākumu
Komisijai pārskatīt pašreizējos mērķus atkritumu
apsaimniekošanas jomā. Līdzšinējā pieredze liecina, ka ES
mēroga mērķi atkritumu apsaimniekošanas jomā ir
būtiski veicinājuši resursu un atkritumu apsaimniekošanas uzlabošanu
lielākajā daļā dalībvalstu. Kopēji
mērķi palīdz arī uzlabot ES atkritumu tirgus darbību,
piemēram, sniedzot norādījumus par lēmumiem
ieguldījumu jomā, nodrošinot sadarbību dalībvalstu
starpā un nodrošinot valstu ražotāja atbildības sistēmu
daļēju saskaņošanu. ES mēroga mērķi ir
vajadzīgi arī minimālā līmeņa noteikšanai
attiecībā uz ES rūpniecību ieguldījumu veikšanai
jaunās pārstrādes metodēs. Priekšlikumā risinātas vides
problēmas, kurām ir starptautiska ietekme, tostarp ietekme, ko rada
atkritumu nepienācīga apsaimniekošana siltumnīcefekta gāzu
emisiju, gaisa piesārņojuma un vides piesārņojuma, jo
īpaši jūras vides piesārņojuma, jomā.
3.
MĒRĶI
Priekšlikuma galvenais vispārīgais
mērķis ir nodrošināt, lai atkritumos esošos vērtīgos
materiālus efektīvi izmantotu atkārtoti,
pārstrādātu un no jauna laistu apritē Eiropas ekonomikā,
t. i., palīdzēt virzībā uz aprites ekonomiku,
kurā atkritumi tiek pakāpeniski izmantoti kā resurss un jaunas
ekonomiskās iespējas un tiek radītas jaunas darbvietas. Priekšlikuma īpašie mērķi ir
šādi: ·
vienkāršot ES tiesību aktus atkritumu
jomā, precizējot un vienkāršojot ar
mērķiem saistītās mērījumu metodes, pielāgojot
un precizējot galvenās definīcijas, veicinot konsekvenci
mērķu noteikšanā, atceļot novecojušās prasības un
vienkāršojot prasības attiecībā uz ziņošanas
pienākumu; ·
uzlabot uzraudzību,
uzlabojot statistikas datu par atkritumiem kvalitāti, jo īpaši attiecībā
uz mērķiem, un paredzot iespējamās problēmas
saistībā ar īstenošanu, šajā nolūkā ieviešot
„agrīnās brīdināšanas” procedūru; ·
nodrošināt atkritumu optimālu
apsaimniekošanu visās dalībvalstīs,
veicinot paraugprakses un pamatinstrumentu, piemēram, ekonomikas
instrumentu, izplatīšanu un nosakot minimālo līmeni
ražotāja paplašinātas atbildības sistēmu saskaņošanai;
·
noteikt starpposma mērķus atkritumu
jomā, kuri ir saskaņoti ar ES mērķiem attiecībā
uz resursu efektivitāti un piekļuvi izejvielām. Ierosinātājos darbības
mērķos atspoguļoti mērķi, kuri noteikti Padomes un
Parlamenta nesen pieņemtajā ES 7. vides rīcības
programmā (7. VRP):
samazināt
atkritumu rašanos un nesaistīt to ar IKP veidošanu;
atkārtotai
izmantošanai un pārstrādei jābūt pēc iespējas augstākā
līmenī;
atkritumu
sadedzināšana jāpiemēro tikai nepārstrādājamiem
atkritumiem;
pakāpeniski
jāpārtrauc reģenerējamu atkritumu apglabāšana
atkritumu poligonos;
būtiski
jāsamazina jūras piesārņojums. Mērķi saistībā ar tiesību
aktu vienkāršošanu un regulatīvā sloga mazināšanu (tostarp
attiecībā uz MVU), kā arī mērķu
piemērotības nodrošināšana pilnībā atbilst Komisijas
centieniem nodrošināt regulatīvo atbilstību. Turklāt
priekšlikumā rūpīgi ņemti vērā konstatējumi,
kas ietverti piecu ES direktīvu atkritumu plūsmas jomā (tostarp
Iepakojuma un izlietotā iepakojuma direktīvas) atbilstības
pārbaudē (ex-post novērtējums), kas tika veikta
līdztekus ES mērķu atkritumu apsaimniekošanas jomā
pārskatīšanai.
4.
Politikas risinājumi
Rūpīgi
analizējot to, kas līdz šim ir izdevies un kas nē, un pēc
plašām apspriedēm ar ieinteresētajām personām,
padziļinātai analīzei tika atstāti šādi trīs
risinājumi (un vairāki apakšrisinājumi un īpaši
pasākumi): 1. risinājums.
Pilnīgas īstenošanas nodrošināšana. •
Nav citas papildu ES rīcības,
izņemot atbilstības veicināšanu. 2. risinājums.
Vienkāršošana, uzlabota uzraudzība un paraugprakses izplatīšana. •
Pamatjēdzienu definīciju saskaņošana
(piemēram, „pārstrāde” un „atkārtota izmantošana”) un
novecojušo prasību atcelšana. •
Mērījumu metožu (tikai viena
„mājsaimniecības atkritumu un līdzīgu atkritumu”
mērījumu metode) un ziņošanas prasību vienkāršošana. •
Valsts reģistru par atkritumu vākšanu un
apsaimniekošanu izveide un prasība īstenot trešo personu veiktu
pamatdatu un statistikas datu pārbaudi. •
Agrīnās brīdināšanas
procedūras ieviešana, lai uzraudzītu dalībvalstu
rādītājus un vajadzības gadījumā pieprasītu
laikus veikt korektīvus pasākumus. •
Obligāto nosacījumu paredzēšana
ražotāja paplašinātas atbildības sistēmu darbībai. 3. risinājums.
ES mērķu atjaunināšana. Lai
ierosinātu izpildāmus mērķus un termiņus visām
dalībvalstīm, vienlaikus īstenojot 7. VRP galvenos
mērķus, tika ņemti vērā attīstītāko
dalībvalstu pašreizējie rādītāji un laiks, kas bija
vajadzīgs minēto mērķu sasniegšanai. 3.1. risinājums. Palielināt
pārstrādes/atkārtotas izmantošanas mērķi
attiecībā uz sadzīves atkritumiem. zems: 60 % atkārtotas izmantošanas/pārstrādes
mērķis līdz 2030. gadam; 50 % līdz
2025. gadam augsts: 70% atkārtotas izmantošanas/pārstrādes
mērķis līdz 2030. gadam; 60% līdz 2025. gadam 3.2. risinājums. Paaugstināt
atkārtotas izmantošanas/pārstrādes mērķus
attiecībā uz izlietoto iepakojumu. Lielāki uz materiālu pamatotie mērķi laikposmam no
2020. gada līdz 2030. gadam (80 % kopējā
atkārtotā izmantošana/pārstrāde) Variants — konkrēts atsevišķs mērķis
attiecībā uz krāsainajiem metāliem („metālu
dalījums”) 3.3. risinājums.
Reģenerējamu sadzīves atkritumu apglabāšanas atkritumu
poligonos pakāpeniska pārtraukšana.
Aizliegums attiecībā uz
plastmasu/papīru/stiklu/metāliem līdz 2025. gadam (ne
vairāk kā 25 % apglabāšana atkritumu poligonos);
vispārējs aizliegums līdz 2030. gadam (ne vairāk
kā 5 %) 3.4. risinājums. 3.1., 3.2. un
3.3. risinājumu apvienojums. 3.5. risinājums. Tāds pats
kā 3.4. risinājums, bet ar atšķirīgiem termiņiem
dažādām valstu grupām. 3.6. risinājums. Tāds pats
kā 3.4. risinājums, bet ar īsāku termiņu
visām dalībvalstīm un iespēju dažām
dalībvalstīm izdarīt atkāpes laika grafikā. 3.7. risinājums. Tāds pats
kā 3.4. risinājums, attiecinot atkritumu apglabāšanas
poligonos aizliegumu uz visiem atkritumiem, kuri ir pielīdzināmi
sadzīves atkritumiem.
5.
Ietekmes novērtējums
Noteikto
politikas risinājumu ietekme ir saistīta ar šādiem galvenajiem
aspektiem:
uzlabotas atkritumu
vākšanas un apstrādes (piemēram, lielāks
atkārtotas izmantošanas un pārstrādes īpatsvars) izmaksas un
ietaupījumi. Lai palielinātu
pārstrādes rādītājus, laika gaitā ir
jāattīsta atkritumu vākšanas sistēmas, piemēram,
jāpāriet no „atkritumu nodošanas” sistēmām uz
atkritumu savākšanu „no durvīm līdz durvīm”. Papildu
ieguldījumu izmaksas, kas saistītas ar iepriekš minēto,
pakāpeniski samazināsies, jo ir sagaidāms, ka
samazināsies jauktu atkritumu atliku vākšanas un apstrādes izmaksas
un palielināsies ienākumi no pārstrādātiem
materiāliem;
ieguvumi
saistībā ar (otrreizējo) izejvielu
lielāku pieejamību,
tādējādi mazinot riskus, kas var skart ES
rūpniecības nozari, ka turpmāk varētu
paaugstināties primāro materiālu cena;
ieguvumi
no
uzlabotas atkritumu reģenerācijas un pārstrādes
iespējām ES iekšējā
tirgū (pastāvošās atkritumu apstrādes
infrastruktūras labāka izmantošana un jaunas, inovatīvas
atkritumu apstrādes infrastruktūras izveide,
tādējādi labvēlīgi ietekmējot ES atkritumu
apsaimniekošanas nozari);
izmaksas
un ieguvumi saistībā ar labāku
uzraudzību, mazāku administratīvo slogu un
vienkāršošanu;
darbvietu
radīšana, ņemot vērā, ka
atkritumu hierarhijas augšējais līmenis (tostarp dalīta
vākšana, atkārtota izmantošana un pārstrāde) ir
darbietilpīgāks nekā atkritumu apglabāšana un sadedzināšana;
ieguvumi
sociālās pieņemšanas ziņā. Sabiedrībai
vairāk pieņemama ir atkritumu atkārtotai izmantošanai un
pārstrādei vajadzīgā infrastruktūra, nevis
atkritumu apglabāšanas vai sadedzināšanas iekārtas;
labvēlīga
ietekme uz vidi, gan tieša ietekme (atkritumu
labāka apsaimniekošana, mazāki piesārņojuma, tostarp
jūras vides piesārņojuma, rādītāji), gan
netieša ietekme (zemāks siltumnīcefekta gāzu emisiju un
gaisa piesārņojuma līmenis, izvairoties no jaunu izejvielu
un enerģijas veidu izmantošanas). Tādējādi
ietekme uz cilvēka veselību arī būs
labvēlīga.
Lai
gan daudzus minētos ietekmes veidus (jo īpaši saistībā ar
atkritumu uzlabotu savākšanu, ieguvumiem vides jomā un darbvietu
radīšanu) var izteikt skaitliski un naudas izteiksmē, citus aspektus
var aprakstīt tikai kvalitatīvā izteiksmē (piemēram,
mazāka atkarība no importētām izejvielām). Ņemot
vērā, ka ietekme, kas izriet no 1. risinājuma
(„pilnīga īstenošana”), tika novērtēta
salīdzinājumā ar ierastās darbības scenāriju,
ietekme, kas izriet no 2. un 3. risinājuma, tika noteikta, par
sākumpunktu izvēloties „pilnīgu īstenošanu”. 1. risinājums.
Spēkā esošo tiesību aktu pilnīga īstenošana Šā
risinājuma neto izmaksas gadā (lielākas izmaksas atkritumu
vākšanai/apstrādei mīnus ieguvumi vides jomā) tiek lēstas
EUR 1500 miljonu apmērā līdz 2020.gadam,
pakāpeniski samazinoties visās ES 28 dalībvalstīs
līdz mazāk nekā EUR 600 miljoniem līdz
2035. gadam. Paredzams, ka tiešā nodarbinātība
palielināsies līdz 36,761 pilnslodzes ekvivalentiem (FTE). 2. risinājums.
Vienkāršošana, uzlabota uzraudzība un paraugprakses izplatīšana. Lai
gan statistikas datu uzlabošana, piemēram, ieviešot valstu reģistrus,
liks atsevišķām dalībvalstīm veikt papildu pasākumus,
tā vienlaikus ļaus samazināt ziņošanas izmaksas.
Ierosinātā „agrīnās brīdināšanas sistēma”
prasīs centienus gan no Komisijas, gan no dalībvalstīm, bet
tā vēlāk var mazināt vajadzību veikt
pārkāpumu procedūras, vienlaikus nepieļaujot
neatbilstīgu ieguldījumu veikšanu. Dalībvalstīm noteikto
ziņošanas prasību būtiska vienkāršošana samazinās
izmaksas; ietaupījumus var izmantot, lai segtu jebkādas neto izmaksas
saistībā ar pasākumiem uzraudzības uzlabošanai. Visbeidzot,
obligāto nosacījumu paredzēšana attiecībā uz
ražotāja paplašinātas atbildības sistēmu darbību, cita
starpā, palielinās šo sistēmu izmaksu lietderību. 3. risinājums.
ES mērķu atjaunināšana. Attiecībā
uz laikposmu no 2014. gada līdz 2030. gadam dažādu iepriekš
4. iedaļā izklāstīto 3. risinājuma
apakšrisinājumu galvenā ietekme ir apkopota turpmākajā
tabulā. Kā redzams tabulā, 3.1., 3.2. un
3.3. apakšrisinājuma (t. i., 3.4.–3.7. apkšrisinājums)
apvienošana nodrošina lielāko izmaksu un ieguvumu attiecību,
vienlaikus radot vairāk darbvietu un mazinot vairāk SEG emisiju. Risinājums || Finansiālās izmaksas (NPV 2014.–2030. g.) miljardi EUR (1) || Ārējās izmaksas (NPV 2014.–2030. g.) miljardi EUR (2) || Neto sociālās izmaksas (1+2) || Darbvietas (FTE 2030. g.) || SEG miljonos tonnu CO2eq (2030. g.) || SEG miljonos tonnu CO2eq (2014.–2030. g.) 3.1. risinājums — zems || -3,73 || -3,96 || -7,69 || 78 519 || -23 || -107 3.1. risinājums — augsts || -8,41 || -8,49 || -16,91 || 137 585 || -39 || -214 3.2. risinājums || -11,2 || -8,45 || -19,66 || 107 725 || -20 || -183 3.2. risinājums — metālu dalījums || -13,48 || -10,05 || -23,53 || 107 643 || -24 || -250 3.3. risinājums || 5,64 || -0,65 || 4,99 || 46 165 || -13 || -49 3.4. risinājums || -12,65 || -13 || -25,65 || 177 637 || -44 || -308 (1) 3.5. un 3.6. risinājums || -13,62 || -13,58 || -27,2 || 177 628 || -44 || -320 (2) 3.7. risinājums || -10,7 || -18,3 || -29 || || -62 || -443 Piezīme, negatīvas izmaksas ir
ieguvums Konsekvents plāns attiecībā uz
atkritumu apsaimniekošanu ES, pamatojoties uz attīstītāko
dalībvalstu līdzšinējo pieredzi, ir sniegts
3.4.–3.7. risinājumā: pakāpeniski ieviesti ierobežojumi
atkritumu apglabāšanai atkritumu poligonos, vienlaikus pakāpeniski
paaugstinot pārstrādes mērķus; tas ļaus izvairīties
no pārlieku lielas jaudas radīšanas tādām atkritumu atliku
apstrādes iekārtām kā sadedzināšanas iekārtas vai
citas zemas veiktspējas iekārtas. Salīdzinājumā ar „pilnīgu
īstenošanu” 3.4.–3.7. risinājums arī nodrošinās
jūras vides piesārņojuma papildu samazinājumu 7 %
apmērā līdz 2020. gadam un 23 % apmērā
līdz 2030. gadam. Papildu ietaupījumi, ko nodrošina jūras
vides piesārņojuma samazināšana, tiek lēsti EUR 136 miljonu
apmērā līdz 2030. gadam, galvenokārt
tādēļ, ka mazināsies vajadzība attīrīt
pludmales un novērst zvejas kuģu un zvejas rīku bojājumus.
6.
Risinājumu salīdzinājums
Turpmākajā
tabulā apkopots katra risinājuma relatīvais ieguldījums
galvenajos mērķos, kā aprakstīts 3. iedaļā.
Pamatojoties uz to, var izdarīt turpmāk minētos secinājumus.
2. risinājums
būtu lietderīgs, lai atbalstītu pašreizējo
mērķu īstenošanu, bet tas šķiet obligāts, ja tiek
piemēroti ierosinātie jaunie mērķi. Pasākumi, kas
ierosināti 2. risinājumā, veicina lielāko
daļu no noteiktajiem mērķiem, un tie ir uzskatāmi par
„papildu pasākumiem”, kas palīdz uzlabot atbilstību
tiesību aktiem un mērķu sasniegšanu.
3.1.,
3.2. un 3.3. risinājums katrs atsevišķi nesniegs
labākos rezultātus attiecībā uz konsekvenci starp
ierosinātajiem mērķiem un izmaksu un ieguvumu
attiecību. Vispieņemamākais šķiet
3.4. risinājums par aizliegumu apglabāt atkritumus
atkritumu poligonos (t. i., 3.7. risinājums).
Nav
skaidri izteiktas izvēles starp 3.4. risinājumu un 3.5. un
3.6. risinājumu — atšķirīgu mērķu noteikšana
dalībvalstīm palielina neto pašreizējo vērtību,
ņemot vērā, ka dažas dalībvalstis daudz
ātrāk ir ieguvējas no uzlabotas atkritumu apsaimniekošanas,
bet tas sarežģī likumdošanu.
|| 1. mērķis. Vienkāršošana || 2. mērķis. Uzraudzības uzlabošana || 3. mērķis. Paraugprakses izplatīšana || 4. mērķis. Resursu efektivitāte 1. risinājums || 0 || 0 || 0 || 0 2. risinājums || + + + || + + + || + + || + 3. risinājums 3.1. risinājums — zems 3.1. risinājums — augsts 3.2. risinājums 3.3. risinājums 3.4. risinājums 3.5. risinājums 3.6. risinājums 3.7. risinājums || + + + + + + + + + + + + + + || + + + + + + + + + + + + + || + + + + + + + + + + + + + + + + + + + + + || + + + + + + + + + + + + + + + + + Tādējādi ir
ierosināts 2. un 3.7. risinājuma apvienojums.
Salīdzinājumā ar pilnīgu īstenošanu
(1. risinājums) šis apvienojums sniegs vairākus ieguvumus
attiecībā uz:
administratīvā sloga mazināšanu,
jo īpaši attiecībā uz MVU, vienkāršošanu un
labāku īstenošanu, tostarp saglabājot mērķu
piemērotību;
darbvietu radīšanu — līdz
2030. gadam varētu radīt vairāk nekā 180 000
tiešu darbvietu, no kurām lielāko daļu nav iespējams
pārvietot ārpus ES;
siltumnīcefekta gāzu emisiju
samazināšanu — no 2014. gada līdz 2030. gadam
varētu novērst apmēram 443 miljonus tonnu emisiju;
otrreizējās izejvielas tiks no jauna
laistas apritē ekonomikā — vairāk nekā divkāršs
pieaugums salīdzinājumā ar 2011. gadā
pārstrādāto sadzīves atkritumu un izlietotā
iepakojuma daudzumu. Ierosinātie pasākumi būs kā
katalizators visu to ES mērķu īstenošanas
nodrošināšanai, kuri palīdz apmierināt 10 % līdz
40 % (atkarībā no materiāla) no ES kopējā
izejvielu pieprasījuma;
labvēlīga ietekme uz ES atkritumu
apsaimniekošanas un pārstrādes nozares konkurētspēju,
kā arī uz ES ražošanas nozari (ražotāja paplašinātas
atbildības labāka sistēma, samazināti riski
attiecībā uz piekļuvi izejvielām un to cenām);
jūras vides piesārņošanas
līmenis par 7 % zemāks līdz 2020. gadam un par
24 % zemāks līdz 2030. gadam.
Ierosinātie starpposma mērķi
nodrošinās vajadzīgo nepārprotamo signālu
dalībvalstīm un atkritumu apsaimniekotājiem, lai jaunās stratēģijas
un ieguldījumus varētu savlaicīgi un ar vajadzīgo
noteiktību pielāgot. Iepriekšējā pieredze ir
apliecinājusi, ka sadzīves atkritumu un izlietotā iepakojuma
atkritumu apsaimniekošana, vienlaikus aizliedzot apglabāt atkritumus
atkritumu poligonos, darbosies kā katalizators visu cita veida atkritumu
apsaimniekošanai.
7.
Uzraudzība un novērtēšana
Dalībvalstis
jau ir apkopojušas lielāko daļu statistikas datu attiecībā
uz atkritumu rašanos un apstrādi (pārstrāde,
reģenerācija, apglabāšana atkritumu poligonos) un iesniegušas
tos Komisijai (Eurostat/Vides ĢD). Jauni mērķi nav
ierosināti, pašreizējie mērķi tiks atjaunināti un daži
tiks precizēti, bet novecojušie mērķi tiks atcelti. Ar Eiropas Vides aģentūras (EVA) atbalstu
trīs gadu laikposmā tiks noteikts „laiks līdz mērķa
sasniegšanai”, kā tas atspoguļots jaunākajos pieejamajos
statistikas datos un prognozētajos datos, īpaši saistībā ar
ierosināto „agrīnās brīdināšanas” procedūru.
Arī EVA nolūks ir sistemātiski atjaunināt savus ex-ante
(paraugs) un ex-post novērtējumus par sadzīves atkritumu
apsaimniekošanu dalībvalstīs. Iespējams, ka turpmāk tiks
izstrādāti arī citi rādītāju veidi,
piemēram, potenciālais atkritumu daudzums (tonnās), ko katru
gadu zaudē ES ekonomika, otrreizējo izejvielu izmantošana ražojumos
un tirgū.