PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.           PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

ES kosmosa rūpniecības politikai veltītajā Komisijas 2013. gada februāra paziņojumā "Kosmosa nozares ekonomiskās izaugsmes potenciāla apgūšana"[1] kā viens no ES kosmosa rūpniecības politikas mērķiem ir minēta tāda visaptveroša regulatīva satvara izveide, kas uzlabotu tiesiskā regulējuma saskaņotību un sekmētu kosmosa jomas produktu un pakalpojumu tirgus augšanu. Šajā sakarā Komisija jo īpaši min iespēju izveidot regulatīvu ierosmi augstas izšķirtspējas satelītdatu sagatavošanai un izplatīšanai komerciālos nolūkos. Padomes 2013. gada 30. maija secinājumos par minēto paziņojumu ir atzīts, ka ir jāaplūko pastāvošie tiesiskie regulējumi, lai uzlabotu ar kosmosu saistīto darbību drošību, drošumu, ilgtspēju un ekonomisko attīstību, un Komisija ir aicināta izsvērt, vai ir jāizstrādā likumdošanas satvars kosmosa jomā pareizas iekšējā tirgus darbības nodrošināšanas nolūkā.

Ņemot vērā iepriekš minēto, šajā direktīvas priekšlikumā aplūkotie temati ir Zemes novērošanas satelītdatu izplatīšana Savienībā komerciālos nolūkos un, konkrēti, augstas izšķirtspējas satelītdatu (AISD) definēšana un kontrole, jo šie dati ir atsevišķa datu kategorija, kuriem — kad tos izplata komerciālos nolūkos — ir nepieciešams speciāls regulējums. Priekšlikums izstrādāts tā, lai, izveidojot pārskatāmu, taisnīgu un konsekventu tiesisko regulējumu visās dalībvalstīs, garantētu pareizu iekšējā tirgus darbību un izaugsmi augstas izšķirtspējas satelītdatu produktu un pakalpojumu jomā. Šī direktīva ir vajadzīga tāpēc, ka ES tiesiskajā līmenī nav skaidras juridiskās garantijas, kas ļautu komercdarbības veicējiem satelītdatus Savienībā izplatīt brīvi un bez ierobežojumiem, izņemot gadījumus, kad ir runa par datiem, kurus varētu definēt kā augstas izšķirtspējas satelītdatus un kuru izplatīšana ir jākontrolē tāpēc, ka šādu datu nesankcionēta apstrāde rada lielāku potenciālo risku. Turklāt valstu regulējuma līmenī nav kopējas pieejas tam, kāds režīms būtu jāpiemēro augstas izšķirtspējas satelītdatiem un no šādiem datiem atvasinātiem pakalpojumiem un produktiem. Tādējādi Eiropā valda regulatīvais satvars, kam trūkst viengabalainības un ko raksturo nepietiekama konsekvence, nepārskatāmība un neprognozējamība, kas attiecīgi neļauj tirgum atraisīt tā pilnīgu potenciālu. Turklāt, tā kā arvien pieaug to dalībvalstu skaits, kurām ir augstas izšķirtspējas datu iespējas, šī problēma — ka piemērojamais regulatīvais satvars nav viengabalains — , visticamāk, saasināsies, tādējādi radot jaunus traucēkļus iekšējam tirgum un vēl lielākus šķēršļus konkurētspējai.

Aprakstīto problēmu pārvarēšanas labad šis priekšlikums ir iecerēts tā, lai satuvinātu dalībvalstu tiesību aktus satelītdatu izplatīšanas jomā, tādējādi nodrošinot to konsekvenci. Tas palīdzēs mazināt birokrātiskos šķēršļus, ar kuriem nozare saskaras, un atvieglinās centienus, kas jāiegulda, lai nodrošinātu atbilstību likumdošanas prasībām. Uzņēmējdarbība būs prognozējamāka, jo būs izveidoti skaidrāki nosacījumi uzņēmējdarbības dibināšanai un veikšanai. Tiks samazināti uzņēmējdarbības zaudējumi, kas var rasties tāpēc, ka nav skaidru un paredzamu datu ieguves nosacījumu, un var veidoties jaunas uzņēmējdarbības iespējas. Veidosies arī nozīmīga pozitīva ietekme uz tādu uzņēmumu izveidi un darbību, kas nodrošina augstas izšķirtspējas satelītdatus, kā arī uz datu pārdošanu.

2.           APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMS

Gandrīz divus gadus ilgā laikposmā Komisija tieši vai ar ārēju konsultantu starpniecību ir apspriedusi ar šo priekšlikumu saistītus jautājumus ar visu iesaistīto iestāžu pārstāvjiem dalībvalstīs un ar daudziem vērtības veidošanās ķēdē pārstāvēto aprindu pārstāvjiem, kas iesaistīti kosmosa un ģeotelpiskajās darbībās.

Divos pētījumos, kurus Komisija pasūtīja ārējiem konsultantiem, ir analizēts pastāvošais tiesiskais regulējums AISD jomā, un šo pētījumu līdztekus citiem avotiem izmantoja kā materiālu Komisijas sagatavotajam ietekmes novērtējumam. Pētījumos noskaidrojās, ka noteikumi par AISD izplatīšanu un pieejas šim jautājumam atšķiras.

Eksperti no Vācijas un Francijas — vienīgajām dalībvalstīm, kuras līdz šim ir ieviesušas konkrētus tiesību aktus šajā jomā savu AISD tehnisko spēju regulēšanai, — sniedza Komisijai sīkas ziņas par to, kā tajās ir īstenotas minētajiem jautājumiem veltītās normatīvās sistēmas. Pie reizes tie arī norādīja, ka atbalsta ieceri — vienotu ES regulējumu. 2012. gada martā notika darbseminārs, kurā piedalījās kosmosa nozares tiesību eksperti un kura laikā tika rasts apstiprinājums tam, ka Eiropā satelītdatu tiesiskais regulējums ir neviengabalains. Laikā no 2012. gada marta līdz 2013. gada oktobrim Komisija vairākkārt pauda savas pārdomas par AISD Kosmosa politikas ekspertu grupai (SPEG), kurā piedalās valstu kosmosa nozares eksperti. Tika apspriesti jautājumi par to, vai ir nepieciešama regulatīva iejaukšanās un kā to varētu īstenot.

2013. gada jūnijā un jūlijā norisinājās apspriešanās ar ieinteresēto aprindu pārstāvjiem, izmantojot tiešsaistes aptauju, kuras mērķauditorija bija datu tālākpārdevēji, un tika arī rīkota atklāta uzklausīšana, lai apkopotu datu sniedzēju un datu tālākpārdevēju viedokļus.

Šo apspriešanos rezultātā gūtos galvenos secinājumus var apkopot šādi.

– Nozares pārstāvji un jo īpaši datu tālākpārdevēji apstiprina, ka pašreiz spēkā esošais satelītdatu un jo īpaši AISD izplatīšanas regulējums nav pietiekami pārredzams, prognozējams un nenodrošina vienlīdzīgu attieksmi, tādējādi neļaujot tirgum atraisīt tā pilnīgu potenciālu. Pārliecinošs vairākums uzskata, ka, pieņemot pasākumus izveidojušās situācijas risināšanai, izdotos uzlabot uzņēmējdarbības vidi.

– Dalībvalstis kopumā piekrīt, ka ir jāpieņem tāda vienota ES pieeja attiecībā uz satelītdatu izplatīšanu, kura skaidri garantētu zemas izšķirtspējas satelītdatu brīvu apriti, savukārt attiecībā uz augstas izšķirtspējas satelītdatiem noteikti nodrošinātu, ka tiek produktīvi un integrēti risināti drošības un tirgus jautājumi. Izmantotajiem pasākumiem vajadzētu būt samērīgiem, un tiem būtu jānodrošina vajadzīgais drošības līmenis. Dalībvalstis arī uzsvēra, ka galīgajai atbildībai par jautājumiem saistībā ar drošību būtu jāpaliek valsts iestāžu ziņā.

Šim priekšlikumam pievienotajā ietekmes novērtējumā papildus bāzes scenārijam ir ieskicēti trīs politikas risinājumi, ar kuriem ir mēģināts sasniegt izvirzītos mērķus, izveidojot satvaru Zemes novērošanas datu apstrādei un izplatīšanai Eiropas Savienībā: 1. risinājums — bāzes scenārijs; 2. risinājums — ieteikumi un vadlīnijas; 3. risinājums — pamata tiesību akts un 4. risinājums — izvērsts leģislatīvs instruments.

Konstatētās problēmas, tostarp nepietiekamo pārredzamību, neprognozējamību un attieksmes nevienlīdzību, izraisa tas, ka augstas izšķirtspējas satelītdatiem nav kopējas definīcijas, nav pamatkritēriju, pēc kuriem noteikt, vai augstas izšķirtspējas satelītdati būtu uzskatāmi par sensitīviem, nav skaidru atļauju piešķiršanas procedūru, brīvas aprites garantiju un skaidru prasību tam, kā kļūt par AISD datu sniedzēju. Visi šie politikas scenāriji, izņemot bāzes scenāriju, būtu tādi, kas censtos šos jautājumus risināt. Atšķirības starp 3. un 4. risinājumu attiecas uz tvērumu, jo 4. risinājumā ir paredzēts noteikt, kā iegūstams datu sniedzēja statuss, — aspekts, kurš 3. risinājumā ir atstāts dalībvalstu ziņā.

3. risinājumam tiek dota priekšroka, jo tajā laba līmeņa ekonomiskās, stratēģiskās un sociālās priekšrocības ir apvienotas ar augsta līmeņa efektivitāti un iedarbīgumu, vienlaikus atvēlot maksimālu rīcības brīvību dalībvalstīm attiecībā uz datu sniegšanas uzņēmējdarbības kontroli to attiecīgajās teritorijās.

3.           PRIEKŠLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI

Tā kā ar šo iniciatīvu ir paredzēta saskaņošana, kuras mērķis ir nodrošināt pareizu iekšējā tirgus veidošanos un darbību, piemērotais juridiskais pamats šai direktīvai ir LESD 114. pants.

Šo līguma noteikumu piemēro galvenokārt divu dažādu veidu situācijās:

– ja tiesību akti palīdz likvidēt iespējamus šķēršļus, kas ierobežo iespējas izmantot pamatbrīvības;

– ja tiesību akti palīdz novērst vērā ņemamus konkurences izkropļojumus, kas varētu raksties no atšķirīgu valsts noteikumu piemērošanas.

Jurisprudence ir iedibinājusi praktisko standartu, ko piemēro, lai kontrolētu atbilstīgi LESD 114. pantam izstrādātus tiesību aktu priekšlikumus, un kurā ir precizēts, ka paredzētajiem pasākumiem ir jābūt tādiem, kuru mērķis ir patiesi uzlabot iekšējā tirgus izveides un darbības nosacījumus un kam faktiski ir šāda ietekme.[2]

Šis priekšlikums atbilst prasībām, kas izriet no LESD 114. panta piemērošanas, turpmāk norādīto iemeslu pēc:

– pirmkārt, skaidrajās garantijās, kuras formulētas attiecībā uz zemas izšķirtspējas satelītdatu apriti, ir skaidri teikts, ka jebkuri dati, kuri neietilpst definīcijā, tiks uzskatīti par tādiem, kurus uzņēmumi var izmantot tieši un kurus var brīvi un nekavējoties izplatīt, kas, savukārt, ļaus izvairīties no jebkādu šķēršļu veidošanās uzņēmējdarbības aprindām (5. pants);

– otrkārt, līdz ar vienotu tehnisko parametru izveidi augstas izšķirtspējas satelītdatiem (4. pants) būs iespējams izveidot kopēju piemērošanas jomu progresīvajam tiesiskajam režīmam un noteikt augstas izšķirtspējas satelītdatu iekšējā tirgus robežas, kas ir Zemes novērošanas tirgus īpašs komponents. Turklāt, skaidri definējot, kāda veida un kādas kvalitātes satelītdati varētu kaitēt ar drošību saistītajām interesēm un — attiecīgi — kāda veida un kādas kvalitātes satelītdatus drīkstētu izplatīt vienīgi ar zināmiem nosacījumiem, iespējams ieviest tādas prasības procedūras ziņā, kuras būtu vispiemērotākās sabiedrības aizsardzībai;

– treškārt, ar šo direktīvu, uzlabojot tiesiskā satvara konsekvenci, pārskatāmību un prognozējamību, ir paredzēts likvidēt/novērst šķēršļus, kuri izriet no valstu tiesību aktiem un kas apgrūtina AISD brīvu apriti Savienībā, saskaņā ar attiecīgu iepriekšējas verifikācijas un atļauju izsniegšanas kartību. Ir paredzēts, ka gadījumā, ja AISD aprite saskaņā ar šo direktīvu ir apstiprināta, to vairs nevar pārvērtēt, kavēt vai ierobežot, kamēr vien šāda izplatīšana atbilst veiktajai iepriekšējai verifikācijai un atļaujas izsniegšanas nosacījumiem (6. panta 3. punkts);

– ceturtkārt — pozitīvas integrācijas perspektīvā — , priekšlikumā ir paredzētas tādas AISD izplatīšanas pamatprocedūras, kas gādā par to, lai datu sniedzēji ievērotu vienlīdzīgu un nediskriminējošu attieksmi pret visiem ES datu tālākpārdevējiem, izvairoties no iespējamiem konkurences izkropļojumiem un vēl lielākā mērā sekmējot AISD jomā pieejamās tirgus iespējas (7. un 8. pants).

Šajā priekšlikumā izvēlētā regulatīvā pieeja ir daļēja saskaņošana. Šāda metode apstiprina principu — zemas izšķirtspējas satelītdatu brīvu apriti — , bet ir vērsta vienīgi uz ierobežotu skaitu galveno regulējuma elementu, kuri atsijāti no tiem valstīs spēkā esošajiem tiesību aktiem AISD jomā, kuri ir pietiekami labi izstrādāti, lai būtu iespējama to sastatīšana.

Tāpēc paredzētā tiesību aktu tuvināšana ir ierobežota, ievērojot subsidiaritātes un proporcionalitātes principu (LES 5. panta 3. un 4. punkts).

Proti:

– kas attiecas uz subsidiaritāti, ar šo priekšlikumu tiek izveidota Savienības dimensija, izraugoties kopēju pieeju tam, kādā veidā satelītdati būtu izplatāmi Savienībā, un, pamatojoties uz piedāvātajām tehniskajām definīcijām, tiek skaidri nodalīti zemas izšķirtspējas un augstas izšķirtspējas satelītdati. Ar šo priekšlikumu izveido arī vienotu, uz darījumiem un metadatiem balstītu pieeju tam, kā izvērtējama augstas izšķirtspējas satelītdatu izplatīšana, un paredz kopīgas procedūras, vienlaikus atvēlot dalībvalstīm rīcības brīvību, kas ļauj tām saskaņā ar savām regulējuma tradīcijām risināt jautājumus, kuri šajā direktīvā nav aplūkoti (tādus kā licenču piešķiršana datu sniedzējiem un datu sniedzēju kontrole);

– proporcionalitātes ziņā — pārdomāti izraugoties regulējuma elementus, kas būtu sastatāmi, ar šo priekšlikumu tiek nodrošināts, ka Savienības rīcība ir samērīga ar konstatētajām problēmām un ka paredzētie pasākumi tiešām ir vispiemērotākie pasākumi direktīvas priekšlikuma 1. pantā izvirzīto mērķu sasniegšanai.

Tā kā vairākos praktiskos aspektos ir loģiski piemērot valsts tiesību aktus un — tajā pašā laikā — dalībvalstu leģitīmās intereses drošības jomā var pamatot zināmas atšķirības starp dalībvalstu tiesību aktiem, ir nospriests, ka nav pamata spēkā esošos valstu tiesību aktus pilnībā aizstāt ar regulu, kas paredzētu visaptverošu Savienības režīmu, un šādu risinājumu turklāt arī nevēlas dalībvalstis.

Attiecīgi direktīva garantētu leģislatīvo elastību, kas vajadzīga, lai reglamentējošās darbības saskaņotu tikai tos visbūtiskākos Zemes novērošanas satelītdatu komercializācijas sistēmas regulējuma elementus, kuri ir visvajadzīgākie un kuri ir pietiekami izstrādāti.

4.           IETEKME UZ BUDŽETU

Priekšlikums neietekmē darbības budžetu. Pievienotajā finanšu pārskatā ir norādīta īpaša ietekme uz budžetu.

2014/0176 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA

par Zemes novērošanas satelītdatu izplatīšanu komerciālos nolūkos

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114. panta 1. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu[3],

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)       ES kosmosa rūpniecības politikai veltītajā Komisijas 2013. gada 28. februāra paziņojumā "Kosmosa nozares ekonomiskās izaugsmes potenciāla apgūšana"[4] kā viens no ES kosmosa rūpniecības politikas mērķiem ir minēta tāda visaptveroša regulatīva satvara izveide, kas uzlabotu tiesiskā regulējuma saskaņotību un sekmētu kosmosa jomas produktu un pakalpojumu tirgus augšanu. Šajā sakarā Komisija jo īpaši min iespēju izveidot regulatīvu ierosmi augstas izšķirtspējas satelītdatu sagatavošanai un izplatīšanai komerciālos nolūkos.

(2)       Padomes 2013. gada 30. maija secinājumos par paziņojumu attiecībā uz ES kosmosa rūpniecības politiku ir atzīts, ka ir jāaplūko pastāvošie tiesiskie regulējumi, lai garantētu ar kosmosu saistīto darbību drošību, drošumu, ilgtspēju un ekonomisko attīstību, un Komisija ir aicināta izsvērt, vai ir jāizstrādā likumdošanas satvars kosmosa jomā pareizas iekšējā tirgus darbības nodrošināšanas nolūkā.

(3)       Ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) Nr. 1159/2013[5] tiek ļauts šai direktīvai izslēgt GMES un Copernicus datus no tās darbības jomas.

(4)       To, kā augstas izšķirtspējas satelītdatus izplata komerciāli operatori, līdz šim atsevišķi regulēja dalībvalstis, kur minētie operatori reģistrēti.

(5)       Valstu regulējuma līmenī nav bijis kopējas pieejas tam, kāds režīms būtu jāpiemēro augstas izšķirtspējas satelītdatiem un no šādiem datiem atvasinātiem pakalpojumiem un produktiem. Tādējādi Savienībā valda regulatīvais satvars, kam trūkst viengabalainības un ko raksturo nepietiekama konsekvence, nepārskatāmība un neprognozējamība, kas attiecīgi neļauj tirgum atraisīt tā pilnīgu potenciālu.

(6)       To dalībvalstu skaits, kurām ir augstas izšķirtspējas satelītdatu iespējas, pieaug, un atšķirības starp valstu regulatīvajiem satvariem arvien padziļinās. Tāpēc regulatīvā satvara neviengabalainība rada arvien jaunus traucēkļus iekšējam tirgum un arvien lielākus šķēršļus konkurētspējai.

(7)       Lai minētās problēmas atrisinātu, ar šo direktīvu būtu jānodrošina pareiza iekšējā tirgus darbība un izaugsme augstas izšķirtspējas satelītdatu un atvasināto produktu un pakalpojumu jomā, izveidojot pārskatāmu, taisnīgu un konsekventu tiesisko regulējumu visā Savienībā. Centieniem satuvināt dalībvalstu tiesību aktus augstas izšķirtspējas satelītdatu izplatīšanas jomā un tādējādi nodrošināt konsekvenci procedūrās, ar kurām tiek kontrolēta šādu datu izplatīšana, būtu jāmazina birokrātiskie šķēršļi, ar kuriem nākas saskarties nozarei, un jāatvieglo atbilstības nodrošināšana likumdošanas prasībām. Šīs direktīvas piemērošanas rezultātā uzlabosies uzņēmējdarbības prognozējamība, jo būs izveidoti skaidrāki nosacījumi uzņēmējdarbības dibināšanai un veikšanai.

(8)       Sekmīgi darbojoties augstas izšķirtspējas satelītdatu un atvasināto produktu un pakalpojumu tirgum, tiks sekmēta konkurētspējīgas Savienības kosmosa un pakalpojumu nozares izaugsme, optimizētas Savienības uzņēmumu iespējas izstrādāt un piedāvāt inovatīvas Zemes novērošanas sistēmas un pakalpojumus, kā arī sekmēts augstas izšķirtspējas satelītdatu izmantojums. Tālab augstas izšķirtspējas satelītdatiem ir nepieciešams vienots Savienības standarts, kas atspoguļotu arī risku, kāds varētu rasties, ja būtu notikusi augstas izšķirtspējas satelītdatu netīša noplūde.

(9)       Lai augstas izšķirtspējas satelītdatiem noteiktu vienotu Savienības standartu, augstas izšķirtspējas satelītdati būtu jādefinē, ņemot vērā Zemes novērošanas datu ģenerēšanā izmantotās Zemes novērošanas sistēmas, tās sensoru un sensoru režīmu tehniskās iespējas. Zemes novērošanas sistēmas, tās sensoru un sensoru režīmu tehniskās iespējas, kas būtu jāņem vērā, ir šādas: spektrālā izšķirtspēja, spektra pārklājums, telpiskā izšķirtspēja, radiometriskā izšķirtspēja, izšķirtspēja pēc laika un pozicionēšanas precizitāte. Šajā definīcijā būtu jāņem vērā līdzīgu Zemes novērošanas datu pieejamība globālajos tirgos, un tajā jāņem vērā iespējams Savienības vai dalībvalstu interešu apdraudējums, tostarp iekšējās un ārējās drošības jomā, kas varētu rasties, izplatot Zemes novērošanas datus. Vadoties pēc šīs definīcijas, būs iespējams identificēt, kādi citi Zemes novērošanas satelītdati pastāv līdztekus augstas izšķirtspējas datiem, un tā būs kritērijs, kas garantēs šo datu brīvu apriti, ņemot vērā, ka tie nevar radīt iepriekš minēto interešu apdraudējumu.

(10)     Iespējai izvērtēt visus attiecīgos mainīgos lielumus, kas raksturo augstas izšķirtspējas satelītdatu izplatīšanu, vajadzētu ļaut veikt tādu precīzu novērtējumu, kas sekmētu augstas izšķirtspējas satelītdatu izmantošanu un iesaistītajiem uzņēmumiem radītu vislielākās komerciālās priekšrocības. No drošības viedokļa veikts izplatīšanas novērtējums ir iedarbīgāks par tādu novērtējumu, kas attiecas vienīgi uz augstas izšķirtspējas satelītdatiem.

(11)     Augstas izšķirtspējas satelītdatiem pirmo reizi nonākot tirgū, ir jāveic šo datu iepriekšēja verifikācija, ievērojot īpašu, tam veltītu procedūru, jo šāda iepriekšēja verifikācija sekmētu augstas izšķirtspējas satelītdatu izmantojumu un nostiprinātu Zemes novērošanas tirgus Savienībā, vienlaikus gādājot par to, lai netiktu skartas Savienības vai vienas vai vairāku dalībvalstu intereses. Kritērijos, ko piemēro, veicot iepriekšējās verifikācijas procedūru, būtu jāņem vērā visi attiecīgie ar augstas izšķirtspējas satelītdatu izplatīšanu saistītie faktori, lai nodrošinātu, ka dalībvalstis var ieviest vispiemērotākos nosacījumus, precizējot, kādi ir minētie kritēriji, un, kombinējot no šo kritēriju piemērošanas izrietošos standartus ar vispiemērotākajām procedūrām. Kritērijiem būtu jāapraksta paredzētās izplatīšanas metadati tā, lai iepriekšējo verifikāciju varētu veikt bez pašu augstas izšķirtspējas satelītdatu novērtēšanas un — attiecīgi — pirms attiecīgo datu ģenerēšanas un izplatīšanas. Proti, šai iepriekšējas verifikācijas procedūrai, kam ir jābūt pārredzamai un jāspēj sniegt skaidrus rezultātus, kas padara iespējamu ātru un automātisku īstenošanu, tādējādi kļūstot par iedarbīgu filtrēšanas sistēmu, būtu jāsekmē augstas izšķirtspējas satelītdatu izmantošana komerciālos nolūkos un jāstimulē iesaistītie uzņēmumi.

(12)     Lai uzņēmumu un administratīvās vajadzības būtu apmierinātas visiedarbīgākajā un visrezultatīvākajā veidā, dalībvalstis iepriekšējās verifikācijas procedūras veikšanu var uzticēt pašam datu sniedzējam vai jebkurai citai piemērotai privātai struktūrai.

(13)     Neraugoties uz to, ka dažiem iepriekšējas verifikācijas procedūru kritērijiem un darbības noteikumiem ir jābūt tādiem, kas augstas izšķirtspējas satelītdatus ļauj izplatīt lielākajā daļā gadījumu, būtu vienalga jāparedz atļauju piešķiršanas procedūra, kura nozīmētu, ka katrs atsevišķs gadījums tiek padziļināti novērtēts, aplūkojot visus konkrētos apstākļus, lai tādējādi stimulētu augstas izšķirtspējas satelītdatu izplatīšanu. Šajā direktīvā ir uzskaitīti to interešu veidi, kuras varētu pamatot atteikumu.

(14)     Ņemot vērā administratīvās procedūras, kuras dalībvalstīm būs jāievieš, lai nodrošinātu atbilstību šīs direktīvas prasībām, un jo īpaši atļauju piešķiršanas procedūras sakarā dalībvalstīm būtu jāievēro likumā paredzētā administratīvā kārtība.

(15)     Lai nodrošinātu tādu augstas izšķirtspējas satelītdatu brīvu apriti, kuri ģenerēti no trešo valstu ekspluatētas Zemes novērošanas sistēmas, šajā direktīvā ir paredzēti nosacījumi, kuriem atbilstoši dalībvalstīm nevajadzētu aizliegt, ierobežot vai kavēt šādu datu brīvu apriti.

(16)     Lai ietu kopsolī ar tehnoloģiju attīstību un rēķinātos ar to, cik lielā mērā globālajos tirgus pieejami augstas izšķirtspējas satelītdati, ir noteikts, ka šī direktīva tiek regulāri pārskatīta.

(17)     Lai Komisija varētu pārraudzīt īstenošanas procesu, būtu jānosaka, ka dalībvalstis sniedz Komisijai informāciju, kas vajadzīga, lai novērtētu augstas izšķirtspējas satelītdatu tirgus attīstību Savienībā.

(18)     Šī direktīva neietekmē dalībvalstu kompetenci ārpolitikas un valsts drošības jomā, un to arī nedrīkstētu interpretēt kā tādu, kas liegtu dalībvalstīm izmantot savu kompetenci šajā jomā vai ņemt vērā Savienības drošības vai ārpolitikas intereses.

(19)     Šīs direktīvas noteikumi nedrīkstētu skart nedz līgumtiesību vispārējo noteikumu piemērošanu, nedz arī jebkuru citu attiecīgu tiesību piemērošanu citās tādās jomās kā konkurences tiesības, intelektuālā vai rūpnieciskā īpašuma tiesības, konfidencialitāte, tirdzniecības noslēpumi, privātuma aizsardzība un patērētāju tiesības.

(20)     Augstas izšķirtspējas Zemes novērošanas satelītdatu izplatīšanas pakalpojumiem komerciālos nolūkos būtu jāpiemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/123/EK[6]. Ja kāds Direktīvas 2006/123/EK noteikums ir pretrunā šai direktīvai, noteicošie ir šīs direktīvas noteikumi.

(21)     Šī direktīva nebūtu jāpiemēro attiecībā uz pakalpojumiem, ko satelītu operators sniedz datu sniedzējam, lai datu sniedzējs varētu piekļūt augstas izšķirtspējas satelītdatiem. Ciktāl datu sniedzējs nodrošina pakalpojumu Zemes novērošanas sistēmai, piešķirot attiecīgo līgumu datu sniedzējam, šim līgumam jāatbilst spēkā esošajiem tiesību aktiem publiskā iepirkuma jomā.

(22)     Piemēro Savienības tiesību aktus par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un par šādu datu brīvu apriti, jo īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 95/46/EK[7] un Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regulu (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti[8].

(23)     Tā kā šīs direktīvas mērķi — nodrošināt Zemes novērošanas datu iekšējā tirgus darbību — dalībvalstis nevar pietiekami sekmīgi sasniegt, kā par to liecina spēkā esošo valsts tiesību aktu atšķirības un neviendabība, bet līdz ar birokrātijas radīto šķēršļu mazināšanu un uzņēmumiem radīto apstākļu uzlabojumiem tas ir sekmīgāk sasniedzams Savienības līmenī, ir samērīgi piemērot Savienības līmeņa pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā izklāstīto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(24)     Saskaņā ar dalībvalstu un Komisijas 2011. gada 28. septembra kopīgo politisko deklarāciju par skaidrojošiem dokumentiem[9] dalībvalstis ir apņēmušās, paziņojot savus transponēšanas pasākumus, pamatotos gadījumos pievienot vienu vai vairākus dokumentus, kuros paskaidrota saikne starp direktīvas sastāvdaļām un atbilstīgajām daļām valsts pieņemtos transponēšanas instrumentos. Attiecībā uz šo direktīvu likumdevējs uzskata, ka šādu dokumentu nosūtīšana ir pamatota,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants Mērķis un priekšmets

(1) Šīs direktīvas mērķis ir izveidot Zemes novērošanas datu iekšējo tirgu, saskaņojot atsevišķus šādu datu izplatīšanas noteikumus.

(2) Šā panta 1. punktā izklāstītā mērķa sasniegšanai šajā direktīvā ir paredzēti noteikumi un procedūras attiecībā uz Zemes novērošanas satelītdatu izplatīšanu.

2. pants Darbības joma

(1) Šo direktīvu piemēro attiecībā uz Zemes novērošanas sistēmu ģenerēto Zemes novērošanas satelītdatu izplatīšanu.

(2) Šī direktīva neietekmē šādu Zemes novērošanas sistēmu ģenerēto Zemes novērošanas satelītdatu izplatīšanu:

(a) GMES specializētie dati saskaņā ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) Nr. 1159/2013[10] un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 911/2010[11], uz kuriem attiecas minētajos tiesību aktos paredzētā datu un informācijas politika;

(b) Copernicus specializētu misiju dati saskaņā ar [COM NB][12] un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 377/2014[13], uz kuriem attiecas Copernicus datu un drošības politika.

(3) Šo direktīvu nepiemēro 1. punktā minētajai satelītdatu izplatīšanai, kad šādus datus izplata Savienība vai viena vai vairākas dalībvalstis, vai arī kad tos izplata Savienības vai vienas vai vairāku dalībvalstu vārdā, un kad tos izplata drošības un aizsardzības nolūkos.

3. pants Definīcijas

Šajā direktīvā piemēro šādas definīcijas.

(1) "Zemes novērošanas sistēma" ir orbitālā transporta sistēma, satelīts vai satelītu konstelācija, kas, izmantojot vienu vai vairākus sensorus, spēj ģenerēt Zemes novērošanas datus;

(2) "Zemes novērošanas dati" ir dati, kas iegūti, apstrādājot viena vai vairāku Zemes novērošanas sistēmas sensoru ģenerētos signālus, kā arī no tiem iegūtā informācija, neatkarīgi no tā, cik lielā mērā šie dati ir apstrādāti un kā tie tiek uzglabāti vai pasniegti;

(3) "augstas izšķirtspējas satelītdati" ir Zemes novērošanas dati, kā definēts 4. pantā;

(4) "datu sniedzējs" ir fiziska vai juridiska persona, kam tieši vai ar Zemes novērošanas sistēmas operatora starpniecību ir piekļuve augstas izšķirtspējas satelītdatiem, attiecībā uz kuriem nav veikta 7. un 8. pantā minētā iepriekšējas verifikācijas un atļaujas piešķiršanas procedūra, un kas šādus datus izplata pēc sava klienta lūguma vai pēc paša iniciatīvas;

(5) "sensors" ir Zemes novērošanas sistēmas daļa, kas reģistrē jebkura spektra diapazona elektromagnētiskos viļņus vai gravitācijas laukus un kas ģenerē Zemes novērošanas datus;

(6) "sensora režīms" ir veids, kādā viens vai vairāki sensori ģenerē Zemes novērošanas datus attiecībā uz Zemes novērošanas datu speciālu iegūšanu;

(7) "izplatīšana" ir darbība, kuru veicot, datu sniedzējs kādai trešai personai dara pieejamus augstas izšķirtspējas satelītdatus, kas ģenerēti Zemes novērošanas rezultātā;

(8) "sensitīva izplatīšana" ir izplatīšana, kas var dažādā mērā skart Savienības vai dalībvalstu intereses, tostarp iekšējās un ārējas drošības jomā.

4. pants Augstas izšķirtspējas satelītdatu definēšana

Augstas izšķirtspējas satelītdatus definē, pamatojoties uz precīzām tehniskām specifikācijām. Šīs tehniskās specifikācijas ir izklāstītas pielikumā.

5. pants Zemes novērošanas datu izplatīšana

Dalībvalstis neaizliedz, neierobežo un nekādā citā veidā nerada šķēršļus datu izplatīšanai vai brīvai apritei, ja vien tie nav augstas izšķirtspējas satelītdati, kuru izplatīšanu uzskata par sensitīvu.

6. pants Augstas izšķirtspējas satelītdatu izplatīšana

(1) Dalībvalstis gādā par to, lai to teritorijā netiktu izplatīti augstas izšķirtspējas satelītdati, ko ģenerējusi kādas dalībvalsts teritorijā ekspluatēta Zemes novērošanas sistēma, ja kompetentās valstu iestādes nav nodrošinājušas attiecīgu kontroli.

(2) Ja dalībvalstu teritorijā ir reģistrēts kāds datu sniedzējs, tās gādā par to, lai 1. punktā minēto datu izplatīšana notiktu atbilstīgi 7. un 8. pantā izklāstītajām iepriekšējas verifikācijas un atļauju piešķiršanas procedūrām.

(3) Dalībvalstis neaizliedz, neierobežo un neliek šķēršļus augstas izšķirtspējas satelītdatu brīvai apritei tādu iemeslu pēc, kuri uzskatāmi par sensitīviem, ja šāda izplatīšana ir apstiprināta saskaņā ar 7. un 8. pantā izklāstītajām procedūrām.

7. pants Iepriekšējas verifikācijas procedūra

(1) Dalībvalstis gādā par to, lai to teritorijā 6. panta 1. punktā minēto datu izplatīšana notiktu, ievērojot iepriekšējas verifikācijas procedūru.

(2) Iepriekšējās verifikācijas procedūras laikā nosaka, vai izplatīšana nav uzskatāma par sensitīvu un datus var izplatīt bez papildu atļaujas, vai arī izplatīšana ir sensitīva un tālab ir nepieciešama atļauja saskaņā ar 8. pantu.

(3) Iepriekšējās verifikācijas procedūra dod iespēju veikt uz metadatiem balstītu ex-ante pārbaudi, un tā izpaužas kā turpmāk norādīto kritēriju pārbaude saistībā ar paredzēto izplatīšanu:

(a) tās puses identitāte, kas vēlas iegūt Zemes novērošanas datus;

(b) personas un to personu kategorijas, kas var piekļūt Zemes novērošanas datiem;

(c) tās informācijas raksturojums, ko snieguši Zemes novērošanas dati, kas iegūti sensora darbības un apstrādes režīma rezultātā;

(d) Zemes novērošanas datu attēlotā mērķa zona;

(e) laiks, kad Zemes novērošanas dati ģenerēti, kā arī laika aizkave starp datu ģenerēšanu un paredzēto izplatīšanu;

(f) uztveršanas stacijas uz zemes, uz kurām tiek nosūtīti Zemes novērošanas dati no satelīta.

(4) Dalībvalstis precizē 3. punktā izklāstītos kritērijus un iedibina darbības noteikumus, kas ļaut tos kombinēt iepriekšējas verifikācijas procedūrā. Precizējot minētos kritērijus un darbības noteikumus, pamatojas uz šādiem elementiem:

(a) to, vai globālajos tirgos ir pieejami līdzīgi Zemes novērošanas dati;

(b) vai gadījumā, ja šādi Zemes novērošanas dati tiktu izplatīti, pastāv iespēja, ka tiktu skartas Savienības vai dalībvalstu intereses, tostarp iekšējās un ārējās drošības intereses.

(5) Dalībvalstis gādā par to, lai kritēriji un darbības noteikumi būtu publiski pieejami, būtu precīzi formulēti un iedibināti bez diskriminācijas, un līdz ar to jautājums par to, vai izplatīšana uzskatāma par sensitīvu vai tādu, kas nav sensitīva, nepieļauj nekādu rīcības brīvību.

(6) Dalībvalstis nosaka attiecīgo privāto vai publisko struktūru, kas atbild par iepriekšējas verifikācijas procedūras veikšanu. Šī struktūra iepriekšējas verifikācijas procedūras rezultātus bez nepamatotas kavēšanās paziņo pieteikuma iesniedzējai pusei.

8. pants Atļauju piešķiršanas procedūras

(1) Dalībvalstis iedibina atļauju piešķiršanas procedūru, saskaņā ar kuru kompetentā valsts publiskā iestāde var atļaut tādu izplatīšanu, kas pēc 7. pantā izklāstītās iepriekšējās verifikācijas procedūras pabeigšanas tiek uzskatīta par sensitīvu.

(2) Šā panta 1. punkta piemērošanas nolūkā datu sniedzējs, kas ir ieinteresēts veikt sensitīvu izplatīšanu, iesniedz pieteikumu kompetentajai valsts iestādei.

(3) Kompetentā valsts iestāde var noraidīt atļaujas pieteikumu augstas izšķirtspējas satelītdatu izplatīšanai, ja tā uzskata, ka šādu datu izplatīšana varētu iedragāt šādu veidu intereses:

(a) būtiskas Savienības vai kādas dalībvalsts drošības intereses;

(b) fundamentālas Savienības vai kādas dalībvalsts ārpolitikas intereses;

(c) būtiskas Savienības vai kādas dalībvalsts sabiedriskās drošības intereses.

(4) Ja kompetentā valsts iestāde secina, ka pieteikuma atteikumam nav piemērojams neviens no 3. punktā minētajiem iemesliem, tā konkrēto izplatīšanu atļauj.

(5) Kompetentā valsts iestāde, apstiprinot atļaujas pieteikumu, var paredzēt konkrētus nosacījumus, ar kādiem nodrošināt atbilstību 3. punktā izvirzītajiem mērķiem. Visu šādu nosacījumu pamatā ir jābūt objektīviem kritērijiem, un tie nevar būt diskriminējoši.

(6) Kompetentā valsts iestāde, apstiprinot atļaujas pieteikumu, var pieņemt lēmumu apspriesties ar tās dalībvalsts kompetento valsts iestādi, uz kuru attiecas augstas izšķirtspējas satelītdatu pirmā izplatīšana.

(7) Dalībvalstis ar vienu administratīvu procedūru var atļaut datu izplatīšanu regulāros intervālos vai tādu izplatīšanu, kas attēlo liela mēroga mērķa zonas.

(8) Dalībvalstis gādā par to, lai kompetentā valsts iestāde pieņem 3. punktā minēto lēmumu iespējami drīz vai — vēlākais — septiņu dienu laikā pēc 2. punktā minētā pieteikuma saņemšanas. Kompetentā valsts iestāde šo lēmumu paziņo datu sniedzējam.

(9) Dalībvalstis paredz iespēju pārsūdzēt 3. un 5. punktā minēto kompetentās valsts iestādes lēmumu.

(10) Dalībvalstis var noteikt maksājumus par 2. punktā minētajiem pieteikumiem ar nosacījumu, ka šie maksājumi ir saprātīgi un samērīgi ar iepriekšējās verifikācijas procedūras izmaksām, kas rodas kompetentajai valsts iestādei.

9. pants Augstas izšķirtspējas satelītdati, kuru izcelsme ir trešās valstīs

Dalībvalstis neaizliedz, neierobežo un neliek šķēršļus tādu augstas izšķirtspējas satelītdatu brīvai apritei, ko ģenerējušas no trešām valstīm ekspluatētas Zemes novērošanas sistēmas, pamatojoties uz to, ka tie ir sensitīvi dati, ar nosacījumu, ka augstas izšķirtspējas satelītdatu apriti ir atļāvusi un faktiski pārrauga tās dalībvalsts kompetentā valsts iestāde, kurā ir reģistrēts attiecīgais datu sniedzējs, kas izplata augstas izšķirtspējas satelītdatus, kuru izcelsme ir trešā valsts.

10. pants Kompetentās valstu iestādes

(1) Dalībvalstis izraugās kompetento valsts iestādi vai kompetentās valsts iestādes, kas atbild par šīs direktīvas piemērošanu.

(2) Kompetentā valsts iestāde 8. panta piemērošanas nolūkā ir tās dalībvalsts kompetentā valsts iestāde, kurā datu sniedzējs ir reģistrēts.

11. pants Dalībvalstu ziņojumi

(1) Dalībvalstis dara zināmu Komisijai šādu informāciju:

(a) to Zemes novērošanas sistēmu sarakstu, kas ģenerē augstas izšķirtspējas satelītdatus un kas tiek ekspluatētas no to attiecīgās teritorijas, kā arī attiecīgo satelītu operatoru sarakstu;

(b) datu sniedzēju sarakstu, kas reģistrēti to teritorijā;

(c) izraudzītās valsts kompetentās iestādes, kas minētas 10. pantā.

(2) Dalībvalstis ik gadu nosūta Komisijai statistisko informāciju par 7. pantā minēto iepriekšējās verifikācijas procedūru un 8. pantā minēto atļauju piešķiršanas procedūru, tostarp norādot šādas ziņas:

(a) kopējais datu transakciju skaits, kurām piemērota iepriekšējās verifikācijas procedūra;

(b) iepriekšējās verifikācijas procedūru procentuālā attiecība, kad izplatīšana klasificēta kā tāda, kas nav sensitīva, un kad — kā sensitīva;

(c) procentuālais tādu pieprasījumu skaits, kad Zemes novērošanas datus saskaņā ar 7. panta 3. punkta a) apakšpunktu pieprasījušas puses no attiecīgās dalībvalsts, no citas dalībvalsts vai no trešās valsts;

(d) kopējais atļaujas pieteikumu skaits;

(e) procentuāls izplatīšanas atļaujas atteikumu skaits.

(3) Dalībvalstis 1. un 2. punktā minēto informāciju dara pieejamu elektroniskā formātā.

12. pants Pārskatīšana

Trīs gados pēc 13. pantā minētā transponēšanas perioda beigām Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šīs direktīvas īstenošanu.

13. pants Transponēšana

(1) Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības vēlākais līdz 2017. gada 31. decembrim. Dalībvalstis tūlīt dara Komisijai zināmu minēto noteikumu tekstu.

(2) Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.

(3) Dalībvalstis dara Komisijai zināmus to tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

14. pants Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

15. pants Adresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā —                        Padomes vārdā —

priekšsēdētājs                                                 priekšsēdētājs

VIENKĀRŠOTS FINANŠU PĀRSKATS

(izmanto vispārējas nozīmes Komisijas iekšējiem lēmumiem, kas ietekmē apropriācijas vai cilvēkresursus budžetā, ja cita veida finanšu pārskata izmantošana nav piemērota — Iekšējo noteikumu 27. pants)

1.   Lēmuma projekta nosaukums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA

par Zemes novērošanas satelītdatu izplatīšanu komerciālos nolūkos

2.   Attiecīgās politikas jomas un ABM/ABB darbības

Politikas jomas Kosmoss un iekšējais tirgus

ABB: Cilvēkresursi un pārējie administratīvie izdevumi

3.   Juridiskais pamats

      ¨ Administratīvā autonomija             X Cits (precizēt): LESD 114. pants

4.   Apraksts un pamatojums

Atbilstīgi ES kosmosa rūpniecības politikai veltītajam Komisijas 2013. gada februāra paziņojumam "Kosmosa nozares ekonomiskās izaugsmes potenciāla apgūšana" ENTR ĢD ir izstrādājis priekšlikumu direktīvai par Zemes novērošanas satelītdatu izplatīšanu komerciālos nolūkos. Direktīva izstrādāta tā, lai, izveidojot pārskatāmu, prognozējamu, taisnīgu un konsekventu tiesisko regulējumu visās dalībvalstīs, garantētu pareizu iekšējā tirgus darbību un izaugsmi komerciālu satelītdatu produktu un pakalpojumu jomā.

5.   Ilgums un paredzamā finansiālā ietekme

5.1.        Piemērošanas periods:

¨         Ierobežota ilguma lēmums: lēmums spēkā no [datums] līdz [datums]

X         Neierobežota ilguma lēmums: spēkā no 2015. gada 1. janvāra

5.2.        Paredzamā ietekme uz budžetu

              Pieņemot lēmuma projektu:

¨         ietaupījumi

X         būs nepieciešamas papildu izmaksas (šajā gadījumā norādīt attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas kategorijas):                 5. pozīcija

Aizpildiet paredzamās finansiālās ietekmes tabulu pielikumā attiecībā uz administratīvajām apropriācijām vai cilvēkresursu apropriācijām. Ja lēmuma projekts ir neierobežota ilguma, izmaksas jānorāda par katru izstrādes gadu, un tad par katru darbības gadu pie pilnas slodzes (slejā “Kopā/izmaksas gadā”).

5.3.        Trešo personu iemaksas lēmuma projekta finansējumā

Ja priekšlikums paredz dalībvalstu vai citu struktūru līdzfinansējumu (precizēt), norādīt paredzamo līdzfinansējuma apjomu, ja tas zināms.

Apropriācijas miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

|| Gads n || Gads n+1 || Gads n+2 || Gads n+3 || Gads n+4 || Gads n+5 || Gads n+6 || Kopā

Norādīt līdzfinansējuma avotu/struktūru || || || || || || || ||

KOPĀ līdzfinansējuma apropriācijas || || || || || || || ||

5.4         Skaitļu skaidrojums:

Vidējās personāla izmaksas parādītas lapas http://www.cc.cec/budg/pre/legalbasis/pre-040-020_preparation_en.html apakšā.

Priekšlikumam nav ietekmes uz budžetu darbības vai administratīvo apropriāciju izteiksmē. Ietekme uz budžetu saistīta tikai ar cilvēkresursu un citām administratīvām izmaksām, kas Komisijai rodas, nodrošinot savu saistību izpildi atbilstīgi ierosinātajam juridiskajam instrumentam, proti, nodrošinot uzraudzību, izvērtēšanu un attiecīgā gadījumā tiesību aktu pārskatīšanu vai atjaunināšanu. Kopumā ietekme uz budžetu ir ļoti neliela un daudzgadu finanšu shēmā 2014.– 2020. gadam atbildīs vienīgi aptuveni 0,3 miljoniem euro.

6.   Saderība ar kārtējo daudzgadu finanšu shēmu

X       Priekšlikums atbilst pašreizējai finanšu shēmai.

¨      Pieņemot priekšlikumu, jāpārplāno attiecīgā izdevumu kategorija daudzgadu finanšu shēmā.

¨      Pieņemot priekšlikumu, jāpiemēro elastības instruments vai jāpārskata daudzgadu finanšu shēma[14].

7.   Ietaupījumu vai papildu izmaksu ietekme uz resursu sadali:

X       Resursi, ko paredzēts iegūt, veicot iekšēju pārdali departamentu starpā

¨      Resursi jau iedalīti attiecīgajiem departamentiem

¨      Resursi jāpieprasa nākamajā sadales procedūrā

Cilvēkresursu un administratīvo resursu vajadzības tiks segtas no līdzekļiem, ko var piešķirt vadošajam ĢD saskaņā ar ikgadējo resursu sadales procedūru, ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

PIELIKUMS:

PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME (ietaupījumi vai papildu izmaksas) UZ ADMINISTRATĪVAJĀM VAI CILVĒKRESURSU APROPRIĀCIJĀM

FTE=pilnslodzes ekvivalents                  XX ir attiecīgā politikas joma vai sadaļa.                                                    Miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)  

FTE personas/gadā || Gads || Gads || Gads || Gads || Gads || Gads || Gads || Kopā

N (2014) || n+1 || n+2 || n+3 || n+4 || n+5 || n+6

5. pozīcija || FTE || apropriācijas || FTE || apropriācijas || FTE || apropriācijas || FTE || apropriācijas || FTE || apropriācijas || FTE || apropriācijas || FTE || apropriācijas || ||

Štatu sarakstā ietvertās amata vietas (ierēdņi un/vai pagaidu darbinieki)

XX 01 01 01 (Galvenā mītne un Komisijas pārstāvniecības) || || || || || || || 0,25 || 0,033 || 0,25 || 0,033 || 0,25 || 0,033 || 0,25 || 0,033 || 1 AD || 0,132

XX 01 01 02 (Delegācijas) || || || || || || || || || || || || || || || ||

Ārštata darbinieki ||

XX 01 02 01  (Vispārīgās apropriācijas) || || || || || || || || || || || || || || || ||

XX 01 02 02  (Delegācijas) || || || || || || || || || || || || || || || ||

Citas budžeta pozīcijas (precizēt) || || || || || || || || || || || || || || || ||

Starpsumma – 5. Izdevumu kategorija || || || || || || || 0,25 || 0,033 || 0,25 || 0,033 || 0,25 || 0,033 || 0,25 || 0,033 || 1 || 0,132

Ārpus 5. kategorijas ||

Štatu sarakstā ietvertās amata vietas (ierēdņi un/vai pagaidu darbinieki)

XX 01 05 01 (Netiešā pētniecība) || || || || || || || || || || || || || || || ||

10 01 05 01  (Tiešā pētniecība) || || || || || || || || || || || || || || || ||

Ārštata darbinieki

XX 01 04 yy || || || || || || || || || || || || || || || ||

- Galvenā mītne || || || || || || || || || || || || || || || ||

- Delegācijas || || || || || || || || || || || || || || || ||

XX 01 05 02  (Netiešā pētniecība) || || || || || || || || || || || || || || || ||

10 01 05 02  (Tiešā pētniecība) || || || || || || || || || || || || || || || ||

Pārējās budžeta pozīcijas (precizēt) || || || || || || || || || || || || || || || ||

Starpsumma – ārpus 5. izdevumu kategorijas || || || || || || || || || || || || || || || ||

KOPĀ || || || || || || || || || || || || || || || ||

Cilvēkresursu un administratīvo resursu vajadzības tiks segtas no līdzekļiem, ko var piešķirt vadošajam ĢD saskaņā ar ikgadējo resursu sadales procedūru, ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

Citas administratīvās apropriācijas           XX ir attiecīgā politikas joma vai sadaļa.                                                                                        Miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)  

|| Gads || Gads || Gads || Gads || Gads || Gads || Gads || KOPĀ

n || n+1 || n+2 || n+3 || n+4 || n+5 || n+6

5. pozīcija || || || || || || || ||

Galvenā mītne: || || || || || || || ||

XX 01 02 11 01 - Komandējumu un reprezentācijas izmaksas || || || || 0,004 || 0,004 || 0,004 || 0,004 || 0,016

XX 01 02 11 02 - Konferenču un sanāksmju izmaksas || || || || || || || ||

XX 01 02 11 03 - Komitejas || || || || || || || ||

XX 01 02 11 04 - Pētījumi un apspriedes || || || || || || || 0,15 || 0,15

XX 01 03 01 03 – IKT aprīkojums[15] || || || || || || || ||

XX 01 03 01 04 – IKT pakalpojumi2 || || || || || || || ||

Pārējās budžeta pozīcijas (vajadzības gadījumā precizēt) || || || || || || || ||

Delegācijas: || || || || || || || ||

XX 01 02 12 01 – Komandējumi, konferences un reprezentācijas izmaksas || || || || || || || ||

XX 01 02 12 02 - Personāla kvalifikācijas celšana || || || || || || || ||

XX 01 03 02 01 – Iepirkumi, noma un saistīti izdevumi || || || || || || || ||

XX 01 03 02 02 Aprīkojums, mēbeles, materiāli un pakalpojumi || || || || || || || ||

Starpsumma – 5. Izdevumu kategorija || || || || 0,004 || 0,004 || 0,004 || 0,154 || 0,166

Ārpus 5. kategorijas || || || || || || || ||

XX 01 04 gg – Izdevumi tehniskai un administratīvai palīdzībai (neietverot ārštata darbiniekus) no darbības apropriācijām (kādreizējās “BA” pozīcijas) || || || || || || || ||

- Galvenā mītne || || || || || || || ||

- Delegācijas || || || || || || || ||

XX 01 05 03 - Citi pārvaldības izdevumi netiešajai pētniecībai || || || || || || || ||

10 01 05 03 - Citi pārvaldības izdevumi tiešajai pētniecībai || || || || || || || ||

Pārējās budžeta pozīcijas (vajadzības gadījumā precizēt) || || || || || || || ||

Starpsumma – ārpus 5. izdevumu kategorijas || || || || || || || ||

KOPSUMMA || || || || 0,037 || 0,037 || 0,037 || 0,187 || 0,298

Cilvēkresursu un administratīvo resursu vajadzības tiks segtas no līdzekļiem, ko var piešķirt vadošajam ĢD saskaņā ar ikgadējo resursu sadales procedūru, ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

[1]               COM(2013) 108 final.

[2]               Lieta C–380/03 Tabakas reklāma II [2006. gads], Krājums I–11573. lpp.,  80., 81. punkts.

[3]               OV C , , lpp.

[4]               COM(2013) 108 final.

[5]               Komisijas 2013. gada 12. jūlija Deleģētā regula (ES) Nr. 1159/2013, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 911/2010 par Eiropas Zemes novērošanas programmu (GMES), paredzot licencēšanas un reģistrācijas nosacījumus GMES lietotājiem un nosakot kritērijus attiecībā uz piekļuves ierobežošanu GMES datiem un GMES pakalpojumu informācijai (OV L 309, 19.11.2013., 1. lpp.).

[6]               Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra Direktīva 2006/123/EK par pakalpojumiem iekšējā tirgū (OV L 376, 27.12.2006., 36. lpp.).

[7]               Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīva 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.).

[8]               Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp).

[9]               OV C 369, 17.12.2011., 14. lpp.

[10]             Komisijas 2013. gada 12. jūlija Deleģētā regula (ES) Nr. 1159/2013, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 911/2010 par Eiropas Zemes novērošanas programmu (GMES), paredzot licencēšanas un reģistrācijas nosacījumus GMES lietotājiem un nosakot kritērijus attiecībā uz piekļuves ierobežošanu GMES datiem un GMES pakalpojumu informācijai (OV L 309, 19.11.2013., 1. lpp.).

[11]             Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 22. septembra Regula (ES) Nr. 911/2010 par Eiropas Zemes novērošanas programmu (GMES) un tās sākotnējām darbībām (2011.–2013.) (OV L 276, 20.10.2010., 1. lpp.).

[12]            

[13]             Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 3. aprīļa Regula (ES) Nr. 377/2014, ar ko izveido programmu Copernicus un atceļ Regulu (ES) Nr. 911/2010 (OV L 122, 24.4.2014., 44. lpp.).

[14]             Skatīt 19. un 24. punktu Iestāžu nolīgumā 2007.–2013. gadam.

[15]             IKT: Informācijas un komunikāciju tehnoloģijas.

PIELIKUMS Tehniskās specifikācijas

Tehniskās specifikācijas, kas minētas 4. pantā, ir jebkuras no turpmāk norādītajām Zemes novērošanas sistēmas, tās sensoru un sensoru režīmu spējām ģenerēt Zemes novērošanas datus:

(a) ar 2,5 metru vai mazāku telpisko izšķirtspēju (spēja noteikt un atšķirt ģeometriskas struktūras jebkurā telpiskā virzienā);

(b) spektra (termiskā infrasarkanā) diapazonā no 8 līdz 12 mikrometriem ar 5 metru vai mazāku telpisko izšķirtspēju;

(c) spektra (mikroviļņu) diapazonā no 1 milimetra līdz 1 metram ar 3 metru vai mazāku telpisko izšķirtspēju;

(d) ar spektrālo kanālu skaitu > 49 (hiperspektrālie sensori) un 10 metru telpisko izšķirtspēju vai

(e) ar 5 metru vai mazāku piemītošo pozicionēšanas precizitāti.