PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.           PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

ES līmenī nedeklarēts darbs ir definēts kā "jebkāda likumīga darbība, kuru persona veic par atlīdzību, bet kuru nedeklarē valsts iestādēm, ņemot vērā dalībvalstu tiesiskā regulējuma sistēmas atšķirības"[1].

Fakts, ka nedeklarētu darbu nenovēro un nereģistrē, turklāt tas ir atšķirīgi definēts valstu tiesību aktos, apgrūtina ticamu aplēšu iegūšanu par tā izplatību dalībvalstīs. Tādēļ aplēses par nedeklarētu darbu ir ļoti atšķirīgas.[2]

Saskaņā ar jaunāko Eirobarometra apsekojumu[3] 2013. gadā[4] tikai 4 % respondentu atzina, ka tie veic nedeklarētu darbu. Savukārt 11 % atzina, ka iepriekšējā gadā ir iegādājušies preces vai pakalpojumus, par kuriem ir pamats domāt, ka tie saistīti ar nedeklarētu darbu. ES pastāv ievērojamas atšķirības. Nedeklarētā darba izplatība un politikas pasākumi šīs problēmas risināšanai ir analizēti Nodarbinātības un sociālās attīstības Eiropā 2013. gada pārskatā nodaļā par nedeklarēto darbu un jaunākajiem notikumiem šajā jomā.[5]

Nedeklarēts darbs nopietni ietekmē budžetu, jo samazinās nodokļu un sociālās apdrošināšanas ieņēmumi. Tas savukārt negatīvi ietekmē nodarbinātību, produktivitāti, darba apstākļus, prasmju attīstību un mūžizglītību. Tā rezultātā samazinās pensiju apmērs un tiek ierobežota piekļuve veselības aprūpei. Tas rada negodīgu konkurenci starp uzņēmumiem. Neoficiāla vai nedeklarēta darba pārveidošana par oficiālu nodarbinātību var palīdzēt sasniegt nodarbinātības mērķi stratēģijas “Eiropa 2020” ietvaros.[6]

Cieši saistīts fenomens ir nepatiesi deklarēts darbs jeb fiktīva pašnodarbinātība, kas rodas, kad darba ņēmējs ir formāli deklarēts kā pašnodarbināta persona uz pakalpojumu līguma pamata, bet darbs, ko viņš/viņa veic, atbilst visiem kritērijiem, kurus valsts tiesību aktos un praksē izmanto, lai raksturotu darba attiecības. Fiktīva pašnodarbinātība negatīvi ietekmē attiecīgo darba ņēmēju veselību un drošību, un sociālo nodrošinājumu, kā arī nodokļu ieņēmumus, lai gan parasti tā kaitē mazāk nekā nedeklarēts darbs.

Paziņojumā “Virzoties uz ekonomikas atlabšanu ar daudzām jaunām darba vietām” Komisija uzsvēra, ka, lai stiprinātu izaugsmi, kas rada daudz jaunu darbvietu, jāizstrādā nodarbinātības politika, kura veido labvēlīgus nosacījumus darbvietu radīšanai, un ka neoficiāla vai nedeklarēta darba pārveidošanai oficiālā nodarbinātībā varētu būt pozitīva ietekme uz darbaspēka pieprasījumu.[7]

Tāpēc nodarbinātības 7. pamatnostādne “palielināt sieviešu un vīriešu dalību darba tirgū, mazināt strukturālo bezdarbu un veicināt darba vietu kvalitāti”[8] mudina dalībvalstis uzlabot sociālo dialogu un novērst darba tirgus segmentāciju, izmantojot pasākumus, kuri vērsti pret nepastāvīgu nodarbinātību, nepietiekamu nodarbinātību un nedeklarētu darbu.

Konkrētām valstīm adresētajos ieteikumos[9] 2012. un 2013. gadā vairākas dalībvalstis saņēma ieteikumus attiecībā uz cīņu pret nedeklarētu darbu, ēnu ekonomiku, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un/vai ieteikumus attiecībā uz nodokļu atbilstību.

Eiropas Parlaments 2014. gada 14. janvāra rezolūcijā aicināja sadarboties ciešāk un pastiprināt darba inspekcijas, lai apkarotu nedeklarētu darbu[10].

Jaunā piemērošanas direktīva par darba ņēmēju norīkošanu darbā palīdzēs efektīvāk novērst krāpšanu, ļaunprātīgu izmantošanu un konkrētus nedeklarēta darba veidus.

Galvenā atbildība par nedeklarēta darba apkarošanu gulstas uz dalībvalstu pleciem. Lielākoties pret nedeklarētu darbu cīnās trīs veidu izpildiestādes: a) darba inspekcijas, lai novērstu ļaunprātīgu rīcību attiecībā uz darba apstākļiem un/vai veselības un drošības normām, b) sociālā nodrošinājuma inspekcijas, lai apkarotu krāpšanos ar sociālās apdrošināšanas iemaksām, un c) nodokļu iestādes, lai cīnītos ar izvairīšanos no nodokļu maksāšanas. Dažās dalībvalstīs šo uzdevumu veikšanā ir iesaistījušies arī sociālie partneri[11]. Turklāt dažās dalībvalstīs ir iesaistītas muitas iestādes, migrācijas iestādes, policija un prokuratūra. Tomēr ir konstatēts, ka atsevišķos gadījumos šo dažādo iestāžu sadarbība valsts līmenī nav tik strukturēta un efektīva, kā būtu nepieciešams.

Tā kā nedeklarētā darba apzināšana ir ļoti sarežģīta, tas apgrūtina mērķtiecīgas politikas izstrādi un inspekciju prakses uzlabošanu, lai novērstu, samazinātu vai vismaz uzraudzītu nedeklarētā darba izplatību. Mazinot nedeklarētā darba izplatību un nodrošinot pienācīgas kvalitātes darba apstākļus nedeklarētajiem darba ņēmējiem, valdības saskaras ar kopīgu problēmu, tādēļ būtu labāk jākoordinē valdību un publisko iestāžu veiktie pasākumi. Ir jāīsteno tāda politika, kas vienlaikus mazina stimulus darba devējiem izmantot nedeklarētu darbu un darba ņēmējiem iesaistīties šādās darbībās.

Nedeklarēts darbs ir sastopams dažādās nozarēs. Vienīgā nozare, kuru visbiežāk pārmērīgi skar nedeklarēts darbs, ir būvniecības nozare[12]. Citas nozares ir mājsaimniecības pakalpojumi, kas ietver mājas uzkopšanas pakalpojumus, kā arī bērnu un vecāka gadagājuma cilvēku aprūpi, individuālie pakalpojumi, privātā apsardze, rūpnieciskā tīrīšana, lauksaimniecība un viesnīcu, restorānu un sabiedriskās ēdināšanas nozare.

To konstatē dažādās darbavietās, un tajā iesaistās darba ņēmēji ar atšķirīgiem profiliem un izglītību. Šāda neviendabīguma dēļ ir sarežģīti izvēlēties pieeju nedeklarētā darba problēmas risināšanai, un tas prasa īpašas stratēģijas.

Nedeklarēta darba novēršana un atturēšana no tā sekmē labāku ES un valstu tiesību aktu piemērošanu, jo īpaši tādās jomās kā nodarbinātība, darba tiesības, veselība un drošība, kā arī valsts sociālā nodrošinājuma sistēmu koordinācija. Tā kā problēma ir kopīga dalībvalstīm un nedeklarētam darbam bieži piemīt pārrobežu dimensija, ES līmeņa rīcībai var būt liela nozīme, stiprinot sadarbību starp izpildiestādēm dalībvalstīs un starp dažādām dalībvalstīm, lai novērstu nedeklarētu darbu un atturētu no tā. Patlaban nav oficiāla mehānisma, lai visas attiecīgās iestādes no dalībvalstīm varētu risināt jautājumus, kas saistīti ar nedeklarētā darba pārrobežu aspektiem.

ES līmeņa rīcība tādējādi varētu palīdzēt dalībvalstīm efektīvāk un iedarbīgāk apkarot nedeklarētu darbu. Tas arī palīdzētu ES līmenī pozitīvā un konstruktīvā veidā risināt tās problēmas, kas saistītas ar darba ņēmēju mobilitāti, vienlaikus garantējot darba ņēmēju brīvu pārvietošanos, kas ir viena no ES pamatbrīvībām.

Sadarbība starp valstu izpildiestādēm jau notiek ES līmenī, kur vairāku komiteju un darba grupu darbs ir saistīts ar nedeklarētā darba jautājumiem. Tomēr šis darbs ir neregulārs un ierobežots: Vecāko darba inspektoru komiteja (SLIC) aplūko nedeklarētu darbu no arodveselības un darba drošības skatupunkta; Ekspertu komiteja darba ņēmēju norīkošanas jautājumos nedeklarētā darba jautājumus skata saistībā ar darba ņēmēju norīkošanas noteikumu apiešanu; Nodarbinātības komiteja (EMCO) apspriež nodarbinātības politikas ietekmi uz nedeklarētu darbu; Sociālā nodrošinājuma koordinācijas administratīvā komisija meklē kļūdas un pārkāpumus sociālā nodrošinājuma koordinācijas ietvaros; administratīvās sadarbības darba grupas tiešo nodokļu jomā mērķis ir atvieglot apmaiņu ar informāciju, pieredzi un labu praksi šajā jomā.

Turklāt noderīga pieredzes apmaiņa ir notikusi gan ar savstarpējo mācību programmas palīdzību Eiropas nodarbinātības stratēģijas ietvaros, gan daudzpusējos projektos[13], kas apliecina, ka dalībvalstis ir ieinteresētas sadarboties, lai risinātu nedeklarētā darba problēmu. Dalībvalstis ir īstenojušas arī daudzpusējus projektus par nedeklarēta darba atsevišķiem aspektiem un ir noslēgušas divpusējus nolīgumus. Platforma nekavēs divpusēju vienošanos vai pasākumu piemērošanu administratīvās sadarbības jomā.

Tomēr gūtā pieredze liecina, ka ne visas dalībvalstis piedalās šajos pasākumos. Tā kā šāda daudzpusējā sadarbība ir brīvprātīga, dalībvalstīm nav pienākums tajā piedalīties, turklāt nav arī mehānismu, lai noteiktu obligātu līdzdalību gadījumos, kad citas dalībvalstis to uzskata par nepieciešamu. Rezultātā ES līmeņa sadarbība joprojām ir nevienmērīga gan attiecībā uz iesaistītajām dalībvalstīm, gan aptvertajiem jautājumiem.

Papildus stimuls dalībvalstu sadarbībai šajā jomā ir kopīgas problēmas, ar ko saskaras attiecīgās izpildiestādes dalībvalstīs. Kontroles iestādes saskaras ar grūtībām pārrobežu situācijās, jo īpaši, ja to mērķis ir konstatēt nedeklarēta darba gadījumus vai piemērot sodus saistībā ar tiem, jo šo iestāžu tradicionālie mehānismi ir galvenokārt paredzēti, lai risinātu ar nedeklarētu darbu saistītus aspektus attiecīgajā valstī. Migrējošo darba ņēmēju darba attiecību veida un/vai nosacījumu pārbaude var būt sarežģīta komunikācijas problēmu dēļ, noteikumu nezināšanas dēļ vai organizētu tīklu dēļ, kuri darbojas uz likumības robežas un bieži vien izmanto sarežģītas juridiskas konstrukcijas, kas ietver aģentūras vai starpniekus dažādās dalībvalstīs un dažkārt izmanto fiktīvu pašnodarbinātību. Daudzām dalībvalstīm ir grūtības nodrošināt pienācīgu saziņu un sadarbību starp dažādām izpildiestādēm dalībvalstu iekšienē un pārrobežu kontekstā.

Turklāt parasti tiek uzskatīts, ka pārmērīga aplikšana ar nodokļiem vai darba pārmērīga regulēšana var palielināt nedeklarēta darba izplatību un ka pastāv efektīvi, ar sodu nesaistīti veidi, lai rosinātu darba devējus deklarēt darbu un ievērot likumus.

Visbeidzot, lai arī kopumā visas dalībvalstis piekrīt, ka ir nepieciešams novērst nedeklarētu darbu un atturēt no tā, praksē var būt dažādi veidi šā mērķa sasniegšanai un atšķirīga apņemšanās to darīt, un tam var piešķirt zemu politisko prioritāti un nesteigties apkarot nedeklarēto darbu.

Tādēļ paziņojumā „Virzoties uz ekonomikas atlabšanu ar daudzām jaunām darba vietām” ir uzsvērta nepieciešamība uzlabot sadarbību starp dalībvalstīm un ir sākta apspriešanās ES līmeņa platformas izveidošanai starp darba inspekcijām un citām izpildstruktūrām, lai cīnītos ar nedeklarētu darbu, ar mērķi uzlabot sadarbību, dalīties labākajā praksē un noteikt kopējus principus pārbaudēm.

2.           APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

Šis priekšlikums ir rezultāts vairākiem nesen veiktiem pētījumiem un apspriedēm.

2010. gadā ir veikta ārēja pirmsizpēte[14] par Eiropas platformas izveidošanu sadarbībai starp darba inspekcijām un citām attiecīgajām uzraudzības un izpildes struktūrām, lai novērstu un apkarotu nedeklarētu darbu. Pētījumā analizētas pastāvošās valstu institucionālās sistēmas un politikas pasākumi, izpildiestāžu sastaptās grūtības valsts un starptautiskā līmenī, pašreizējā pārrobežu sadarbība, labākā prakse un noteikti iespējamie risinājumi Eiropas platformas izveidei, lai novērstu un apkarotu nedeklarētu darbu.

Sagatavojot šo iniciatīvu, ir ņemts vērā arī īpašais Eirobarometra apsekojums[15] par nedeklarētu darbu un Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonda (Eurofound) nesenais ziņojums par cīņu pret nedeklarētu darbu dalībvalstīs[16]. Eurofound pārskatam tika pievienota aktualizēta datu bāze par pasākumiem, kas veikti no 2008. gada līdz 2013. gadam.[17] Datubāzē ir iekļauti 186 gadījumi no visām ES dalībvalstīm, kā arī no kandidātvalstīm. Datubāzē var veikt pasākumu meklēšanu pēc valsts, pasākumu veida, mērķa grupas un nozares.

Apspriešanās ar ieinteresētajām personām notika Sociālo partneru attiecību ģenerāldirektoru grupā (IR ĢD), Vecāko darba inspektoru komitejā (SLIC) un Sociālā nodrošinājuma koordinācijas administratīvajā komisijā. Kopumā dalībvalstu pārstāvji atzina pievienoto vērtību, kas piemīt ES līmeņa rīcībai ar mērķi novērst nedeklarētu darbu un atturēt no tā, un tie atzinīgi novērtēja Komisijas nodomu vairāk iesaistīties šajā politikas jomā.

Eiropas sociālo partneru viedokļi ir iegūti pirmajā apspriešanās posmā[18] (no 2013. gada 4. jūlija līdz 2013. gada 4. oktobrim). Komisija apzināja galvenās problēmas, kas saistītas ar nedeklarēta darba profilaksi un novēršanu, atgādināja par jaunākajām darbībām, ko veikusi Komisija, un noteica iniciatīvas mērķus un iespējamo saturu. Apspriešanas mērķis bija uzzināt darba devēju un darba ņēmēju viedokli par ES rīcības iespējamo ievirzi. Komisija no šīm personām saņēma 15 atbildes (2 apvienotās atbildes, 3 atbildes no darba ņēmēju pārstāvjiem un 10 atbildes no darba devēju organizācijām). Sociālie partneri piekrita vispārējam problēmas aprakstam un norādīja, ka rīcība ES līmenī ir pamatota ar galveno mērķi, proti, palīdzēt valstu iestādēm, piemēram, darba inspekcijām, sociālā nodrošinājuma un nodokļu iestādēm novērst nedeklarētu darbu un atturēt no tā. Kopumā sociālie partneri piekrita, ka Eiropas platforma varētu būt piemērots līdzeklis, lai veicinātu sadarbību starp dalībvalstīm. Tomēr sociālo partneru viedokļi atšķīrās.

Lielākā daļa darba devēju pārstāvju uzskatīja, ka platforma būtu jāizveido. Tomēr tie uzskata, ka nav nepieciešams veidot atsevišķu jaunu struktūru. Tā vietā būtu jāapsver tādas iespējas kā, piemēram, apakšgrupas izveide kādā no pastāvošajām grupām vai pastāvošo grupu labāka koordinācija. Visas arodbiedrības un daži darba devēju pārstāvji izteicās par labu jaunas neatkarīgas struktūras izveidei nolūkā nodrošināt, ka tiek aptverti visi nedeklarētā darba aspekti, kas nevarētu notikt, ja tiek izmantotas pastāvošās struktūras. Attiecībā uz piedalīšanos platformā arodbiedrības un daži darba devēju pārstāvji izteicās par labu dalībvalstu obligātai līdzdalībai, savukārt dažas darba devēju organizācijas deva priekšroku brīvprātīgai līdzdalībai. Sociālie partneri atbalstīja Komisijas mērķi nākt klajā ar iniciatīvu, bet nevēlējās sākt sarunas par šo jautājumu.

Otrs apspriešanās posms ar sociālajiem partneriem notika no 2014. gada 30. janvāra līdz 13. martam[19]. Šajā apspriešanā Komisija iesniedza rezultātu pārskatu par pirmā posma apspriešanos un iepazīstināja ar plānotās iniciatīvas saturu. Apspriešanās mērķis bija apzināt sociālo partneru viedokļus par paredzētās iniciatīvas saturu, kuras mērķis ir pastiprināt sadarbību starp dalībvalstīm, lai novērstu nedeklarētu darbu un atturētu no tā. Komisija saņēma 16 atbildes (1 kopīgu atbildi, 4 atbildes no darba ņēmēju pārstāvjiem un 11 atbildes no darba devēju organizācijām). Sociālie partneri kopumā atbalstīja pasākumu veikšanu ES līmenī, lai novērstu nedeklarētu darbu un atturētu no tā, un atkārtoja viedokļus, kas pausti pirmajā apspriešanās posmā attiecībā uz mērķiem, darbības jomu, uzdevumiem/iniciatīvām, līdzdalību un platformas veidu. Tika sniegti jauni elementi attiecībā uz sociālo partneru līdzdalību platformā. Arodbiedrības un darba devēju pārstāvji bija vienisprātis, ka ES līmeņa sociālie partneri gan starpnozaru līmenī, gan nozarēs, kurās nedeklarēts darbs ir plaši izplatīts, būtu jāiesaista platformā kā novērotāji. Dažas arodbiedrības un darba devēju pārstāvji ierosināja piešķirt sociālajiem partneriem dalībnieka statusu[20].

Ietekmes novērtējumā bija ietverti vairāki risinājumi, kā stiprināt ES sadarbību nedeklarēta darba novēršanā un atturēšanā no tā. Pirmais izskatītais iespējamais risinājums bija neveikt nekādas jaunas darbības papildus pašreizējām darba grupām un iniciatīvām. Tika izvērtēta arī iespēja uzlabot dažādu pastāvošo darba grupu un komiteju darba koordināciju.

Trešais piedāvātais risinājums bija izveidot Eiropas platformu ES sadarbības uzlabošanai nedeklarēta darba novēršanā un atturēšanā no tā. Tika izskatīti vairāki varianti, kā izveidot platformu, piemēram, platforma ar brīvprātīgu vai obligātu dalību, un tika apsvērta iespēja uzticēt Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fondam pienākumu koordinēt dalībvalstu darbības, kas vērstas pret nedeklarētu darbu. Tika apsvērta iespēja izveidot decentralizētu aģentūru, kas atbild par ES tiesību aktu izpildi un cīņu pret nedeklarētu darbu.

Analīzē secināts, ka vēlamais risinājums būtu izveidot Eiropas platformu, kurā dalība ir obligāta. Ar platformu varētu panākt, ka visu dalībvalstu visas attiecīgās iestādes iesaistās ES līmeņa darbībās, un tā nodrošinātu regulāru un operatīvu sadarbību šajā jomā. Pakārtotais risinājums ar brīvprātīgu daudzpusēju sadarbību tika atzīts par nepiemērotu, jo dažu dalībvalstu atteikšanās piedalīties ievērojami mazinātu ES līmeņa sadarbības vērtību vairāk ieinteresētajām dalībvalstīm. Obligātā dalība tika uzskatīta par īpaši nepieciešamu tādēļ, ka pilnīga sadarbība nolūkā risināt nedeklarēta darba pārrobežu aspektus nav iespējama, ja dažas dalībvalstis piedalās (dalībvalstis, kurām šo aspektu risināšana ir īpaši nozīmīga, galvenokārt galamērķa valstis) un citas dalībvalstis nepiedalās. Nedeklarēta darba pārrobežu aspekti varētu arī negatīvi ietekmēt vienotā tirgus darbību, jo darba devēji, kuri sniedz pakalpojumus citās dalībvalstīs, izmantojot nedeklarētus darbiniekus, radītu negodīgu konkurenci. Šie darba devēji var sniegt lētākus pakalpojumus tāpēc, ka tie nemaksā nodokļus un nepilda saistības, kas paredzētas, piemēram, noteikumos veselības aizsardzības un darba drošības jomā un noteikumos par darba apstākļiem.

Ņemot vērā visu iepriekš minēto, proti, nepieciešamību uzlabot ES sadarbību, nedeklarētā darba pārrobežu aspektus un to ietekmi uz vienotā tirgus darbību, visām dalībvalstīm ir jānosaka obligāta ciešāka sadarbība, lai risinātu visus šīs parādības aspektus.

Izmantojot citus risinājumus, nevarētu garantēt visu dalībvalstu visu attiecīgo iestāžu iesaistīšanos, tas ierobežotu sadarbību, aprobežojoties ar paraugprakses apmaiņu, vai neļautu pienācīgi risināt izpildes jautājumus, un tādējādi netiktu nodrošināts atbalsts holistiskai pieejai, kas nepieciešama šīs problēmas risināšanai. Turklāt citi risinājumi mazākā mērā veicinātu problēmas saskatāmību un noteikšanu par prioritāti ES līmenī.

Platforma apvienos dažādas izpildiestādes kā dalībniekus no visām dalībvalstīm. Citām ieinteresētajām personām, jo īpaši sociālajiem partneriem ES līmenī, attiecīgajām Savienības decentralizētajām aģentūrām, piemēram, Eurofound un Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūrai (EU-OSHA), starptautiskajām organizācijām, piemēram, Starptautiskajai darba organizācijai (SDO), un EEZ valstu pārstāvjiem, būs novērotāja statuss.

Platforma veiks vairākus uzdevumus, kas jānosaka un jāīsteno, pamatojoties uz saskaņotām darba programmām. Labas prakses apmaiņa būtu pirmais praktiskais solis sadarbībai. Tā varētu uzlabot zināšanas par šo jautājumu un panākt labāku izpratni par to, kā tiek risināti nedeklarētā darba jautājumi un kuri ir galvenie šīs problēmas risinātāji dalībvalstīs. Lai iespējami labāk izmantotu šo apmaiņu, varētu izveidot zināšanu banku, pamatojoties uz Eurofound datubāzi, ar kuru cita starpā varētu rūpīgāk izstrādāt izpildes jautājumus un izstrādāt kopīgas pamatnostādnes un principus. Ir paredzēts, ka platforma pakāpeniski attīstīsies no foruma informācijas un labākās prakses apmaiņai uz izvērstākiem sadarbības veidiem kā, piemēram, savstarpēja uzticēšanās un pieredzes uzkrāšana. Visbeidzot, platformai vajadzētu nodrošināt iespēju īstenot kopīgu apmācību un personāla apmaiņu un ļaut koordinēt operatīvās darbības, tostarp kopīgas pārbaudes un datu apmaiņu.

Ar priekšlikumu tiks uzlabota ES instrumentu, politikas (sekmēt augstu kvalitāti un ilgtspējīgu nodarbinātību, garantēt atbilstīgu un pienācīgu sociālo aizsardzību, cīnīties pret sociālo atstumtību un nabadzību un uzlabot darba apstākļus) un attiecīgo tiesību aktu izstrāde, īstenošana, uzraudzība un novērtēšana un tiks veicināta uz faktiem balstītas politikas veidošana un sociālā attīstība, sadarbojoties ar dažādām ieinteresētajām personām.

3.           PRIEKŠLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI

3.1.        Juridiskais pamats

ES ir kompetenta rīkoties nedeklarēta darba jomā, pamatojoties uz sociālās politikas pantiem LESD. Jo īpaši LESD 151. pantā ir noteikts, ka Savienība un dalībvalstis "par saviem mērķiem izvirza nodarbinātības veicināšanu, dzīves un darba apstākļu uzlabošanu [..], pienācīgu sociālo aizsardzību, [..] kas vērsta uz pastāvīgi augstas nodarbinātības uzturēšanu un cīņu pret sociālo atstumtību." LESD 153. pantā ir uzskaitītas jomas, kurās Savienība atbalsta un papildina dalībvalstu darbības, un tās ietver darba apstākļus, no darba tirgus atstumtu personu integrāciju un sociālās atstumtības izskaušanu.

Priekšlikums par pastiprinātu ES sadarbību nolūkā novērst nedeklarētu darbu un atturēt no tā ir pamatots ar LESD 153. panta 2. punkta a) apakšpunktu, saskaņā ar kuru Eiropas Parlaments un Padome var paredzēt pasākumus, lai veicinātu dalībvalstu sadarbību, izmantojot iniciatīvas, kas vērstas uz zināšanu apguvi, informācijas un labākās pieredzes apmaiņas sekmēšanu, inovāciju veicināšanu un pieredzes izvērtēšanu, neparedzot dalībvalstu normatīvo aktu saskaņošanu.

Galvenie mērķi, kas sasniedzami ar šo iniciatīvu, ir nodarbinātības veicināšana un uzlaboti darba apstākļi (LESD 151. pants). Ņemot vērā to, ka cīņa pret nedeklarētu darbu dažādās dalībvalstīs ir dažādu izpildiestāžu kompetencē (kā paskaidrots 1. nodaļā), ir nepieciešams šo iniciatīvu attiecināt uz visām valsts iestādēm, tostarp tām, kuras nedarbojas nodarbinātības un sociālajā jomā, bet kuras tāpat ir atbildīgas par preventīviem pasākumiem nedeklarētā darba novēršanai vai kurām ir nozīme šādos pasākumos, piemēram, nodokļu, migrācijas un muitas iestādes.

3.2.        Subsidiaritātes un samērīguma princips

Izvēlētais juridiskais instruments — Eiropas Parlamenta un Padomes lēmums - ir vispiemērotākais, ņemot vērā, ka pants paredz parasto likumdošanas procedūru iniciatīvas pieņemšanai.

Lai gan galvenā kompetence cīņā pret nedeklarētu darbu ir dalībvalstīm, sastaptās problēmas ir kopīgas visām dalībvalstīm; piemēram var minēt nedeklarētā darba negatīvo ietekmi uz ekonomiku un sabiedrību, grūtības risināt jautājumus saistībā ar nedeklarētā darba pārrobežu izpausmēm, kompromisu starp piemērotu nodokļu līmeni/regulējumu un nepieciešamību izvairīties no darba devēju mudināšanas izmantot nedeklarētu darbu, kā arī sadarbības trūkumu starp dažādām izpildiestādēm. ES rīcība sadarbības stiprināšanai ES līmenī atbalstītu dalībvalstu centienus novērst nedeklarētu darbu un atturēt no tā, padarot šo sadarbību efektīvāku un lietderīgāku. Tādējādi tā piešķir papildu vērtību dalībvalstu rīcībai. Valstu izpildiestādes patiešām ir vispiemērotākajā līmenī, lai risinātu problēmas saistībā ar nedeklarētu darbu. Turklāt pārrobežu aspektus var labāk risināt ES līmenī. Tādējādi priekšlikums atbilst subsidiaritātes principam.

Priekšlikums ir saskaņā ar proporcionalitātes principu, jo tas ir pasākums, lai veicinātu dalībvalstu sadarbību, neveicot dalībvalstu normatīvo aktu saskaņošanu. Iespēja izveidot jaunu ES decentralizētu aģentūru tika izskatīta un noraidīta, ņemot vērā administratīvās izmaksas, kas saistītas ar jaunas aģentūras izveidi.

4.           IETEKME UZ BUDŽETU

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1296/2013[21] izveido Eiropas Savienības Nodarbinātības un sociālās inovācijas programmu (EaSI) laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam. Finansējumu platformai piešķirs no PROGRESS sadaļas. Ir paredzēta indikatīva summa EUR 2,1 miljona apmērā gadā tādiem uzdevumiem kā, piemēram, praktisku instrumentu izveide, pakalpojumu sniedzēju atbalsts, kopīgu vadlīniju, principu un rokasgrāmatu publicēšana, pastāvīgu mācību iespēju izstrāde un kopējs pamats kopīgu mācību īstenošanai, profesionālapskates un Eiropas mēroga kampaņu organizēšana. Turklāt tiks segtas dotācijas, lai finansētu projektus, ar kuriem atbalsta platformas mērķu sasniegšanu. Tiks izmantoti līdz EUR 224 000 gadā, lai atmaksātu izdevumus, kas saistīti ar līdzdalību platformas sanāksmēs.       Jāatgādina arī, ka Eiropas Sociālais fonds (ESF) atbalsta dalībvalstu centienus uzlabot valsts administrācijas un pārvaldības kvalitāti un tādējādi veicina to strukturālās reformas. Finansējums ir paredzēts daudzgadu finanšu shēmā 2014. — 2020. gadam. Dalībvalstis tiek aicinātas izmantot ESF, lai stiprinātu valstu iestāžu spēju cīnīties pret nedeklarētu darbu.      Šis tiesību akta priekšlikums neietekmē budžetu, un tam nav nepieciešams piešķirt papildu personālsastāvu. COM personāls — 2,5 pilna laika darbinieki, kas pašlaik strādā Nodarbinātības, sociālo lietu un iekļautības ģenerāldirektorātā — darbosies kā platformas sekretariāts. Sīkāka informācija sniegta šī priekšlikuma pielikumā iekļautajā tiesību akta finanšu pārskatā.             Eiropas Savienības decentralizēto aģentūru, Eurofound un Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras iesaistīšana platformas darbā novērotāju statusā nepaplašinās to pašreizējās pilnvaras. Attiecībā uz šīm aģentūrām priekšlikums neietekmē budžetu. 

2014/0124 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS

par Eiropas platformas izveidi sadarbības uzlabošanai nedeklarēta darba novēršanā un atturēšanā no tā

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 153. panta 2. punkta a) apakšpunktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu[22],

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu[23],

apspriedusies ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)       Komisija 2012. gada 18. aprīļa paziņojumā[24] uzsvēra nepieciešamību uzlabot sadarbību starp dalībvalstīm un sāka apspriešanos ES līmeņa platformas izveidošanai starp darba inspekcijām un citām izpildiestādēm, lai cīnītos ar nedeklarēto darbu, ar mērķi uzlabot sadarbību, dalīties labākajā praksē un noteikt kopējus principus pārbaudēm.

(2)       Saskaņā ar Līguma 148. panta 4. punktu Padome ar Lēmumu 2010/707/ES[25] pieņēma dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnes[26]. Šīs integrētās pamatnostādnes dalībvalstīm sniedz norādes par valstu reformu programmu noteikšanu un reformu īstenošanu. Nodarbinātības pamatnostādnes kalpo par pamatu Padomes konkrētiem ieteikumiem, ko tā sniedz katrai dalībvalstij saskaņā ar minēto pantu. Pēdējos gados šie ieteikumi ir ietvēruši valstīm adresētus ieteikumus cīņai pret nedeklarētu darbu.

(3)       Saskaņā ar Līguma 151. pantu sociālās politikas jomā ir izvirzīti mērķi veicināt nodarbinātību un labākus dzīves un darba apstākļus. Lai sasniegtu šos mērķus, Savienība var atbalstīt un papildināt dalībvalstu darbības tādās jomās kā veselības aizsardzība un drošība darbā, darba apstākļi, no darba tirgus atstumtu personu integrācija un sociālās atstumtības izskaušana.

(4)       Eiropas Parlaments rezolūcijā par efektīvām darba inspekcijām kā stratēģiju darba apstākļu uzlabošanai Eiropā atzinīgi izteicās par Komisijas iniciatīvu izveidot Eiropas platformu un aicināja ciešāk sadarboties ES līmenī, lai apkarotu nedeklarētu darbu[27].

(5)       Eiropas līmenī nedeklarēts darbs ir definēts kā "jebkāda likumīga darbība, kuru persona veic par atlīdzību, bet kuru nedeklarē valsts iestādēm, ņemot vērā dalībvalstu tiesiskā regulējuma sistēmas atšķirības"[28], tādējādi izslēdzot visas nelegālās darbības.

(6)       Pašnodarbinātā statusa ļaunprātīga izmantošana valsts mērogā vai pārrobežu situācijās bieži vien tiek saistīta ar nedeklarētu darbu. Fiktīva pašnodarbinātība notiek, kad nolūkā izvairīties no konkrētām juridiskām vai fiskālām saistībām persona ir deklarēta kā pašnodarbināta persona, bet darbs, ko šī persona veic, atbilst kritērijiem, kas raksturīgi darba attiecībām. Tādējādi fiktīva pašnodarbinātība ir nepatiesi deklarēts darbs un tā būtu jāiekļauj platformas darbības jomā.

(7)       Nedeklarēts darbs nopietni ietekmē budžetu, jo samazinās nodokļu un sociālās apdrošināšanas ieņēmumi. Tas savukārt negatīvi ietekmē nodarbinātību, produktivitāti, darba apstākļu standartu ievērošanu, prasmju attīstību un mūžizglītību. Tas grauj sociālās aizsardzības sistēmu finansiālo ilgtspēju, atņem darba ņēmējiem pietiekamus sociālos pabalstus, tā rezultātā samazinās pensiju apmērs un tiek ierobežota piekļuve veselības aprūpei.

(8)       Dalībvalstīs ir ieviests plašs klāsts ar politikas metodēm un pasākumiem nedeklarētā darba apkarošanai. Dalībvalstis ir arī noslēgušas divpusējus nolīgumus un īstenojušas daudzpusējus projektus attiecībā uz nedeklarēta darba atsevišķiem aspektiem. Platforma nekavēs divpusēju vienošanos vai pasākumu piemērošanu administratīvās sadarbības jomā.

(9)       ES līmeņa sadarbība joprojām ir tālu no visaptverošas gan attiecībā uz iesaistītajām dalībvalstīm, gan aptvertajiem jautājumiem. Pašlaik nav oficiāla mehānisma pārrobežu sadarbībai starp dalībvalstu attiecīgajām iestādēm, lai risinātu jautājumus saistībā ar nedeklarēto darbu.

(10)     Dalībvalstu sadarbības stiprināšana ES līmenī ir nepieciešama, lai palīdzētu dalībvalstīm lietderīgāk un efektīvāk novērst nedeklarētu darbu un atturēt no tā.

(11)     Platformas mērķis ir veicināt apmaiņu ar labāko praksi un informāciju, nodrošināt ietvaru ES līmenī, lai attīstītu pieredzi un analīzi, un uzlabot darbību operatīvo koordināciju starp dažādām dalībvalstu izpildiestādēm.

(12)     Platformai būtu jāizmanto visi būtiskie informācijas avoti, jo īpaši pētījumi, divpusējie nolīgumi starp dalībvalstīm un daudzpusējie sadarbības projekti, un jārada sinerģijas starp esošajiem ES līmeņa instrumentiem un struktūrām, lai palielinātu šo pasākumu atturošo vai preventīvo ietekmi. Dalībvalstu darbību operatīvo koordināciju varētu īstenot kā kopīgas mācības, profesionālapskates un risinājumus datu apmaiņai. Eiropas mēroga kampaņas un kopīgas stratēģijas varētu uzlabot izpratni par nedeklarētu darbu.

(13)     Pārsvarā ar nedeklarētu darbu saistītus jautājumus risina trīs dažādas valstu izpildiestādes: darba inspekcijas, sociālā nodrošinājuma inspekcijas un nodokļu iestādes. Dažos gadījumos tiek iesaistītas arī migrācijas iestādes un nodarbinātības dienesti, kā arī muitas dienesti, policija, valsts prokuratūra un sociālie partneri.

(14)     Lai vispusīgi un veiksmīgi risinātu nedeklarēta darba problēmu, dalībvalstīs jāīsteno politisko pasākumu kopums, kura īstenošanu atvieglo strukturēta sadarbība starp attiecīgajām iestādēm. Sadarbībā būtu jāiesaista visas tās valsts iestādes, kuras vada nedeklarēta darba novēršanas pasākumus un/vai pasākumus, lai atturētu no šāda darba, un/vai aktīvi piedalās šajos pasākumos.

(15)     Lai sasniegtu mērķus, platforma būtu jāatbalsta ar „vienotu kontaktpunktu” katrā dalībvalstī, kam būtu jābūt attiecīgi pilnvarotam sadarboties ar valsts iestādēm, kuras nodarbojas ar nedeklarētā darba daudzpusīgajiem aspektiem.

(16)     Platformā būtu jāiesaista sociālie partneri ES līmenī, gan starpnozaru līmenī, gan tajās nozarēs, kurās nedeklarēts darbs ir plašāk izplatīts, un būtu jāsadarbojas ar attiecīgajām starptautiskajām organizācijām, piemēram, Starptautisko darba organizāciju (SDO) un Savienības decentralizētajām aģentūrām, īpaši Eurofound un Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūru. Eurofound un Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras iesaistīšana platformas darbā novērotāju statusā nepaplašinās to pašreizējās pilnvaras.

(17)     Platformai būtu jāpieņem savs reglaments, darba programmas un regulāri ziņojumi.

(18)     Direktīva 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti[29], kā arī tās valsts īstenošanas pasākumi attiecas uz personas datu apstrādi, ko veic dalībvalstis saskaņā ar šo lēmumu. Ņemot vērā, ka Komisija piedalās Eiropas platformas darbā, Regula (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti[30] tāpat attiecas uz personas datu apstrādi, ko veic atbilstīgi šim lēmumam.

(19)     Platforma var izveidot darba grupas, lai izskatītu konkrētus jautājumus, un tai būtu jāvar paļauties uz profesionāļiem ar īpašām kompetencēm.

(20)     Platforma sadarbosies ar ES līmeņa attiecīgajām ekspertu grupām un komitejām, kuru darbība ir saistīta ar nedeklarētu darbu.

(21)     Platforma un tās uzdevumi būtu jāfinansē, izmantojot PROGRESS sadaļu Eiropas Nodarbinātības un sociālās inovācijas programmā (EaSI), nepārsniedzot budžeta iestādes noteiktās apropriācijas.

(22)     Komisija veiks nepieciešamos administratīvos pasākumus, lai šo tīklu izveidotu,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO LĒMUMU.

I nodaļa

Vispārīgi noteikumi

1. pants

Platformas izveide

(1) Ar šo izveido platformu ES sadarbības stiprināšanai, lai novērstu nedeklarētu darbu un atturētu no tā, turpmāk „platforma”.

(2) Platformā piedalās:

(a) valsts izpildiestādes, ko norīkojušas visas dalībvalstis,

(b) Komisija.

(3) Ievērojot platformas reglamentā minētos nosacījumus, platformas sanāksmēs kā novērotāji drīkst piedalīties:

(a) starpnozaru sociālo partneru pārstāvji Savienības līmenī, kā arī sociālie partneri no nozarēm, kurās plaši izplatīts nedeklarēts darbs,

(b) pārstāvis no Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonda (Eurofound) un pārstāvis no Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras (EU-OSHA),

(c) pārstāvis no Starptautiskās Darba organizācijas,

(d) EEZ valstu pārstāvji.

2. pants

Mērķi

1. panta 1. punktā minētā platforma veicina ES un valsts tiesību aktu labāku īstenošanu, nedeklarēta darba izplatības samazināšanos un oficiālu darbvietu radīšanu, tādējādi izvairoties no darba kvalitātes pasliktināšanās, un veicina iekļaušanos darba tirgū un sociālo iekļaušanu:

(e) uzlabojot sadarbību starp dažādām dalībvalstu izpildiestādēm ES līmenī, lai iedarbīgāk un efektīvāk novērstu nedeklarētu darbu, tostarp viltus pašnodarbinātību, un atturētu no tā,

(f) uzlabojot dalībvalstu dažādo izpildiestāžu tehnisko jaudu risināt nedeklarēta darba pārrobežu aspektus,

(g) palielinot sabiedrības izpratni par rīcības steidzamību un mudinot dalībvalstis pastiprināt pūliņus cīņā pret nedeklarētu darbu.

II nodaļa

Uzdevums un pienākumi

3. pants

Uzdevums

Lai sasniegtu 2. pantā norādītos mērķus, platforma:

(a) apmainās ar paraugpraksi un informāciju,

(b) attīsta pieredzi un analīzi,

(c) koordinē pārrobežu operatīvās darbības.

4. pants

Pienākumi

(4) Lai izpildītu savu uzdevumu, platforma jo īpaši veic šādas darbības:

(a) uzlabo zināšanas par nedeklarētu darbu, izmantojot kopīgas koncepcijas un mērījumu instrumentus un sekmējot kopējas salīdzinošas analīzes un saistītu attiecīgo rādītāju izmantošanu,

(b) izstrādā analīzi, lai izvērtētu dažādu politikas pasākumu efektivitāti nedeklarēta darba izplatības ierobežošanā, tostarp preventīvie un represīvie pasākumi, kā arī vispārīgi atturēšanas pasākumi,

(c) izveido instrumentus, piemēram, zināšanu banku par dažādu praksi/pasākumiem, tostarp divpusējiem nolīgumiem, ko izmanto dalībvalstīs, lai novērstu nedeklarētu darbu un atturētu no tā,

(d) pieņem nesaistošas vadlīnijas inspektoriem, labas prakses rokasgrāmatas un kopīgus principus par pārbaudēm, lai apkarotu nedeklarētu darbu,

(e) izstrādā sadarbības formas, kas palielina tehnisko jaudu nedeklarēta darba pārrobežu aspektu risināšanai, pieņemot vienotu sistēmu kopīgu pārbaužu veikšanai un personāla apmaiņas pasākumiem,

(f) izskata veidus, kā uzlabot datu apmaiņu, ievērojot Savienības datu aizsardzības noteikumus, tostarp izpēta iespējas izmantot Iekšējā tirgus informācijas sistēmu (IMI) un sociālā nodrošinājuma informācijas elektronisko apmaiņu (EESSI),

(g) izstrādā pastāvīgas apmācības iespējas izpildiestādēm un pieņem vienotu sistēmu kopīgas apmācības īstenošanai,

(h) organizē profesionālapskates, lai uzraudzītu dalībvalstu progresu nedeklarētā darba apkarošanā, tostarp sniedz atbalstu dalībvalstīm, lai tās īstenotu konkrētus Padomes ieteikumus saistībā ar nedeklarēta darba apkarošanu un novēršanu,

(i) uzlabo izpratni par šo problēmu, īstenojot vispārējas darbības, piemēram, Eiropas mēroga kampaņas, un pieņemot reģionālas vai ES mēroga stratēģijas, tostarp nozaru pieejas.

(5) Pildot savus uzdevumus, platforma izmantos visus attiecīgos informācijas avotus, tostarp pētījumus un daudzpusējas sadarbības projektus, un ņems vērā attiecīgos Savienības instrumentus un struktūras, kā arī pieredzi, kas gūta attiecīgos divpusējos nolīgumos. Tā izveidos attiecīgu sadarbību ar Eurofound un EU-OSHA.

III nodaļa

Platformas darbība

5. pants

Vienots kontaktpunkts

(6) Katra dalībvalsts norīko vienu vienotu kontaktpunktu kā platformas dalībnieku. Dalībvalstis var norīkot arī vienu aizstājēju.

(7) Izraugoties pārstāvjus, dalībvalstīm jāiesaista visas publiskās iestādes, kuras ir iesaistītas nedeklarētā darba profilakses pasākumos un/vai pasākumos atturēšanai no tā, piemēram, darba inspekcijas, sociālā nodrošinājuma iestādes, nodokļu iestādes, nodarbinātības dienesti un migrācijas iestādes, turpmāk tekstā “izpildiestādes”. Turklāt tās var saskaņā ar valsts tiesību aktiem un/vai praksi iesaistīt sociālos partnerus.

(8) Dalībvalstis iesniedz Komisijai sarakstu un kontaktinformāciju ar visām izpildiestādēm, kuras ir iesaistītas nedeklarēta darba profilaksē un/vai atturēšanā no tā.

(9) Vienotie kontaktpunkti sazinās ar visām izpildiestādēm, kuras ir iesaistītas nedeklarēta darba profilaksē un/vai atturēšanā no tā, par platformas darbībām un garantē to līdzdalību sanāksmēs un/vai ieguldījumu platformas darbībās vai tās darba grupu darbībās, ja izskatītie jautājumi ir attiecīgo izpildiestāžu kompetences jomā.

6. pants

Sociālo partneru pārstāvji

(10) Sociālo partneru pārstāvji starpnozaru līmenī, kā arī no nozarēm, kurās nedeklarēts darbs ir plaši izplatīts, var piedalīties platformas sanāksmēs kā novērotāji saskaņā ar procedūrām, ko noteikušas to organizācijas.

(11) Pamatojoties uz ierosinājumiem no starpnozaru un nozaru sociālajiem partneriem Savienības līmenī, šajā novērotāju grupā ietilpst:

(a) ne vairāk kā 8 novērotāji, kas pārstāv sociālos partnerus starpnozaru līmenī (vienādi sadalot darba devēju un darba ņēmēju organizācijas),

(b) ne vairāk kā 10 novērotāji, kas pārstāv sociālos partnerus nozarēs, kurās nedeklarēts darbs ir plaši izplatīts (vienādi sadalot darba devēju un darba ņēmēju organizācijas).

7. pants

Darbība

(12) Komisija koordinē platformas darbu un vada tās sanāksmes.

(13) Lai izpildītu savu uzdevumu, platforma ar balsu vairākumu pieņem:

(a) reglamentu, kurā cita starpā nosaka platformas lēmumu pieņemšanas kārtību,

(b) platformas divu gadu darba programmu, kurā cita starpā sīki izklāstīti tās uzdevumi un pienākums sniegt regulārus ziņojumus par platformu ik pēc diviem gadiem,

(c) lēmumu par darba grupu izveidi, lai izskatītu jautājumus, kas minēti platformas darba programmās. Šādas darba grupas likvidē, tiklīdz tās ir izpildījušas izvirzītos uzdevumus.

(14) Ekspertus ar īpašām zināšanām par apspriežamo jautājumu katrā atsevišķā gadījumā var uzaicināt piedalīties platformas vai darba grupas apspriedēs, ja tas ir lietderīgi un/vai nepieciešams.

(15) Platformai palīdz sekretariāts, ko nodrošina Komisija. Sekretariāts sagatavo sanāksmes, platformas darba programmas un tās ziņojumus.

(16) Komisija regulāri informē Eiropas Parlamentu un Padomi par platformas darbībām.

8. pants

Sadarbība

Platforma pēc nepieciešamības sadarbojas ar citām attiecīgajām Savienības līmeņa ekspertu grupām un komitejām, kuru darbs ir saistīts ar nedeklarētu darbu, jo īpaši ar Vecāko darba inspektoru komiteju, Ekspertu komiteju par darba ņēmēju norīkošanu darbā, Sociālā nodrošinājuma koordinācijas administratīvo komisiju, Nodarbinātības komiteju, Sociālās aizsardzības komiteju un Administratīvās sadarbības komiteju nodokļu jautājumos. Var organizēt arī kopīgas sanāksmes.

9. pants

Izdevumu atlīdzināšana

Komisija atmaksā ceļojuma un, vajadzības gadījumā, uzturēšanās izdevumus, kas dalībniekiem, novērotājiem un uzaicinātajiem ekspertiem ir radušies saistībā ar platformas darbībām.

Platformas dalībniekiem, novērotājiem un uzaicinātajiem ekspertiem netiek maksāta atlīdzība par sniegtajiem pakalpojumiem.

10. pants

Finansiālais atbalsts

Globālos resursus šā lēmuma īstenošanai piešķir saskaņā ar Nodarbinātības un sociālās inovācijas programmu (EaSI), kuras gada apropriācijas apstiprina budžeta iestāde atbilstīgi finanšu shēmas ierobežojumiem.

IV nodaļa

Nobeiguma noteikumi

11. pants

Pārskatīšana

Četrus gadus pēc šā lēmuma stāšanās spēkā Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai ziņojumu par šā lēmuma piemērošanu. Ziņojumā jo īpaši novērtē, kādā mērā platforma ir palīdzējusi sasniegt 2. pantā noteiktos mērķus un ir izpildījusi uzdevumus, kas noteikti 3. pantā un platformas darba programmās.

12. pants

Adresāti

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

13. pants

Stāšanās spēkā

Šis lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā –                         Padomes vārdā —

priekšsēdētājs                                                 priekšsēdētājs

TIESĪBU AKTA FINANŠU PĀRSKATS

1.           PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

              1.1.    Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

              1.2.    Attiecīgās politikas jomas ABM/ABB struktūrā

              1.3.    Priekšlikuma/iniciatīvas būtība

              1.4.    Mērķis(-i)

              1.5.    Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

              1.6.    Ilgums un finansiālā ietekme

              1.7.    Paredzētie pārvaldības veidi

2.           PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

              2.1.    Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

              2.2.    Pārvaldības un kontroles sistēma

              2.3.    Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi

3.           PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

              3.1.    Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

              3.2.    Paredzamā ietekme uz izdevumiem

              3.2.1. Kopsavilkums par paredzamo ietekmi uz izdevumiem

              3.2.2. Paredzamā ietekme uz darbības apropriācijām

              3.2.3. Paredzamā ietekme uz administratīvajām apropriācijām

              3.2.4. Saderība ar kārtējo daudzgadu finanšu shēmu

              3.2.5. Trešo personu iemaksas

              3.3.    Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem

TIESĪBU AKTA FINANŠU PĀRSKATS

1.           PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1.        Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par Eiropas platformas izveidi sadarbības uzlabošanai nedeklarēta darba novēršanā un atturēšanā no tā

1.2.        Attiecīgās politikas jomas ABM/ABB struktūrā[31]

Nodarbinātība, sociālās lietas un integrācija

1.3.        Priekšlikuma/iniciatīvas būtība

nPriekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību

¨Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību, pamatojoties uz izmēģinājuma projektu/sagatavošanas darbību[32]

¨Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz esošas darbības pagarināšanu

¨Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz darbību, kas pārveidota jaunā darbībā

1.4.        Mērķis(-i)

1.4.1.     Komisijas daudzgadu stratēģiskie mērķi, kurus plānots sasniegt ar priekšlikumu/iniciatīvu

Veicināt stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu sasniegšanu: - sekmēt lielāku līdzdalību darba tirgū, - izveidot drošu, elastīgu un mobilu Eiropas darba tirgu, - veicināt sociālo iekļaušanu, - veicināt sociālo un ekonomikas kohēziju

1.4.2.     Konkrētie mērķi un attiecīgās ABM/ABB darbības

Konkrētais mērķis Nr. 1

Atbalstīt Savienības instrumentu, politikas (sekmēt augstu kvalitāti un ilgtspējīgu nodarbinātību, nodrošināt atbilstīgu un pienācīgu sociālo aizsardzību, cīnīties pret sociālo atstumtību un nabadzību un uzlabot darba apstākļus) un attiecīgo tiesību aktu izstrādi, īstenošanu, uzraudzību un novērtēšanu un veicināt uz pierādījumiem balstītas politikas veidošanu, sociālo inovāciju un sociālo progresu sadarbībā ar sociālajiem partneriem, pilsoniskās sabiedrības organizācijām un publiskajām un privātajām struktūrām.

Attiecīgās ABM/ABB darbības Nodarbinātība, sociālās lietas un integrācija

1.4.3.     Paredzamie rezultāti un ietekme

Norādīt, kāda ir priekšlikuma/iniciatīvas iecerētā ietekme uz finansējuma saņēmējiem/mērķgrupām.

Priekšlikuma mērķis ir uzlabot ES līmeņa sadarbību starp izpildiestādēm, piemēram, darba inspekcijām, sociālā nodrošinājuma iestādēm, nodokļu iestādēm un citām attiecīgām iestādēm, lai efektīvāk un iedarbīgāk novērstu nedeklarētu darbu un atturētu no tā.

1.4.4.     Rezultātu un ietekmes rādītāji

Norādīt priekšlikuma/iniciatīvas īstenošanas uzraudzībā izmantojamos rādītājus.

Iznākumu rādītāji, kas jāsasniedz, tiks noteikti platformas divu gadu darba programmā. Turklāt Komisija reizi gadā ziņos Padomei par platformas darbu. Šajos ziņojumos būs informācija par platformas detalizētām darba programmām, platformas iniciatīvām un sanāksmju biežumu. Četrus gadus pēc lēmuma stāšanās spēkā tiks novērtētas platformas darbības.

1.5.        Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.5.1.     Īstermiņa vai ilgtermiņa vajadzības

Šā lēmuma mērķis ir palīdzēt labāk īstenot Savienības tiesību aktus, izveidot oficiālas darbavietas, uzlabot darba apstākļu kvalitāti, iekļaušanu darba tirgū un vispārējo sociālo iekļaušanu: (a) uzlabojot sadarbību starp dažādām dalībvalstu izpildiestādēm ES līmenī, lai iedarbīgāk un efektīvāk novērstu nedeklarētu darbu un atturētu no tā, (b) uzlabojot dalībvalstu dažādo izpildiestāžu tehnisko jaudu risināt nedeklarēta darba pārrobežu aspektus, (c) palielinot dalībvalstu izpratni par rīcības steidzamību un veicinot centienus cīņā pret nedeklarētu darbu.

1.5.2.     ES iesaistīšanās pievienotā vērtība

Nedeklarēta darba novēršana un atturēšana no tā sekmē ES un valstu tiesību aktu labāku īstenošanu, jo īpaši tādās jomās kā nodarbinātība, darba tiesības, veselība un drošība un sociālā nodrošinājuma koordinēšana. Saskaņā ar 151. pantā noteiktajiem mērķiem ES līmeņa pasākumi, lai cīnītos ar nedeklarētu darbu, var palīdzēt izveidot oficiālas darbavietas, uzlabot darba apstākļu kvalitāti un palīdzēt uzlabot iekļaušanu darba tirgū un vispārējo sociālo iekļaušanu. Ņemot vērā LESD 153. pantu, ja dalībvalstīm un Savienībai ir dalīta kompetence, ES rīcība var atbalstīt dalībvalstu centienus, ES līmenī uzlabojot sadarbību nedeklarēta darba novēršanā un atturēšanā no tā, padarot to efektīvāku un lietderīgāku un tādējādi palielinot dalībvalstu pasākumu vērtību.

1.5.3.     Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

Līdz šim nav bijis visaptverošas pieejas, kas aptver visas attiecīgās iestādes no visām dalībvalstīm, lai apkarotu nedeklarēto darbu ES līmenī.

1.5.4.     Saderība un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem

Pamattiesības. Šis priekšlikums atbilst ES Pamattiesību stratēģijai, COM(2010) 573 galīgā redakcija. Stratēģija “Eiropa 2020”. Šī iniciatīva veicinās darbavietu radīšanu un sociālo iekļaušanu saskaņā ar Stratēģiju gudrai, ilgtspējīgai un sociāli integrējošai izaugsmei, COM(2010) 2020.

1.6.        Ilgums un finansiālā ietekme

¨ Ierobežota ilguma priekšlikums/iniciatīva

– ¨Priekšlikuma/iniciatīvas darbības laiks: [DD.MM.]GGGG.–[DD.MM.]GGGG.

– ¨Finansiālā ietekme: GGGG.– GGGG.

nBeztermiņa priekšlikums/iniciatīva

– Īstenošana ar uzsākšanas periodu no dienas, kad pieņemts šis lēmums,

– pēc kura turpinās normāla darbība

1.7.        Paredzētie pārvaldības veidi[33]

nKomisijas īstenota tieša pārvaldība,

– nko veic tās struktūrvienības, tostarp personāls Savienības delegācijās

– ¨ko veic izpildaģentūras

¨Dalīta pārvaldība kopā ar dalībvalstīm

¨Netieša pārvaldība, kurā īstenošanas uzdevumi deleģēti:

– ¨trešām valstīm vai to noteiktām struktūrām

– ¨starptautiskām organizācijām un to aģentūrām (precizēt)

– ¨EIB un Eiropas Investīciju fondam

– ¨Finanšu regulas 208. un 209. pantā minētajām struktūrām

– ¨publisko tiesību subjektiem

– ¨privāttiesību subjektiem, kas veic valsts pārvaldes uzdevumus, ja tie sniedz pienācīgas finanšu garantijas

– ¨struktūrām, kuru darbību reglamentē dalībvalsts privāttiesības, kurām ir uzticēta publiskā un privātā sektora partnerības īstenošana un kuras sniedz pienācīgas finanšu garantijas

– ¨personām, kurām ir uzticēts veikt īpašas darbības KĀDP saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību V sadaļu un kuras ir noteiktas attiecīgajā pamataktā

– Ja norādīti vairāki pārvaldības veidi, sniedziet papildu informāciju iedaļā “Piezīmes”.

Piezīmes

2.           PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1.        Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

Norādīt periodiskumu un nosacījumus.

Četrus gadus pēc lēmuma stāšanās spēkā tiks novērtētas platformas darbības. Novērtējuma pamatā būs rezultātu rādītāji, piemēram, kvalitāte sadarbībai ar citām dalībvalstīm, regulāri ziņojumi un turpmāka pētniecība. Novērtēšanā noteiks, kādā mērā platforma ir palīdzējusi sasniegt platformas mērķus. Šis ziņojums tiks iesniegts Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai.

2.2.        Pārvaldības un kontroles sistēma

2.2.1.     Apzinātie riski

Attiecībā uz papildu pasākumiem saskaņā ar ES Nodarbinātības un sociālās inovācijas programmu (EaSI): šīs programmas ietvaros tiešā pārvaldība nozīmēs līgumu un dotāciju piešķiršanu konkrētām darbībām un dotāciju izmaksu valstiskajām un nevalstiskajām organizācijām. Galvenais risks (īpaši) būs saistīts ar mazāku organizāciju spēju efektīvi kontrolēt izdevumus un nodrošināt īstenoto darbību pārredzamību.

2.2.2.     Informācija par izveidoto iekšējās kontroles sistēmu

Attiecībā uz papildu pasākumiem saskaņā ar ES Nodarbinātības un sociālās inovācijas programmu (EaSI): tiks izmantoti kontroles pasākumi, kas norādīti Regulā Nr. 1296/2013.

2.2.3.     Paredzamās pārbaužu izmaksas un ieguvumi un gaidāmā kļūdas riska līmeņa novērtējums

2.3.        Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi

Norādīt esošos vai plānotos novēršanas pasākumus un citus pretpasākumus.

Attiecībā uz papildu pasākumiem saskaņā ar ES Nodarbinātības un sociālās inovācijas programmu (EaSI): tiks izmantoti krāpšanas un pārkāpumu apkarošanas pasākumi, kas norādīti Regulā Nr. 1296/2013.

3.           PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1.        Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

· Esošās budžeta pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija || Budžeta pozīcija || Izdevumu veids || Iemaksas

Daudzums [....][Pozīcija.....................................] || Dif./nedif. ([34]) || no EBTA valstīm[35] || no kandidātvalstīm[36] || no trešām valstīm || Finanšu regulas 21. panta 2. punkta b) apakšpunkta nozīmē

1 || 04.03.02.01 EaSI || Dif. || JĀ || JĀ || NĒ || NĒ

1 || 04.01.04.02 EaSI || nedif. || JĀ || NĒ || NĒ || NĒ

3.2.        Paredzamā ietekme uz izdevumiem

3.2.1.     Kopsavilkums par paredzamo ietekmi uz izdevumiem

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija || 1 || Gudra un integrējoša izaugsme

ĢD: EMPL || || || 2014[37] || 2015 || 2016 || 2017 || 2018 || 2019 || 2020 || KOPĀ

ŸDarbības apropriācijas || || || || || || || ||

04.03.02.01 (EaSI) || Saistības || (1) || 0,150 || 2,100 || 1,200 || 1,800 || 1,100 || 1,800 || 1,000 || 9,150

Maksājumi || (2) || 0 || 2,100 || 1,200 || 1,800 || 1,100 || 1,800 || 1,000 || 9,000

Budžeta pozīcijas numurs || Saistības || (1a) || || || || || || || ||

Maksājumi || (2 a) || || || || || || || ||

Administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem[38] || || || || || || || ||

04.01.04.02 (EaSI) || || (3) || 0,115 || 0,224 || 0,224 || 0,224 || 0,224 || 0,224 || 0,224 || 1,459

KOPĀ EMPL ĢD apropriācijas || Saistības || =1+1a +3 || 0,265 || 2,324 || 1,424 || 2,024 || 1,324 || 2,024 || 1,224 || 10,609

Maksājumi || =2+2a +3 || 0,115 || 2,324 || 1,424 || 2,024 || 1,324 || 2,024 || 1,224 || 10,459

ŸKOPĀ darbības apropriācijas || Saistības || (4) || 0,150 || 2,100 || 1,200 || 1,800 || 1,100 || 1,800 || 1,000 || 9,150

Maksājumi || (5) || 0 || 2,100 || 1,200 || 1,800 || 1,100 || 1,800 || 1,000 || 9,000

ŸKOPĀ administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem || (6) || 0,115 || 0,224 || 0,224 || 0,224 || 0,224 || 0,224 || 0,224 || 1,459

KOPĀ daudzgadu finanšu shēmas <....> IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas || Saistības || =4+ 6 || 0,265 || 2,324 || 1,424 || 2,024 || 1,324 || 2,024 || 1,224 || 10,609

Maksājumi || =5+ 6 || 0,115 || 2,324 || 1,424 || 2,024 || 1,324 || 2,024 || 1,224 || 10,459

Maksājumi || =5+ 6 || || || || || || || ||

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija   || 5 || “Administratīvie izdevumi”

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

|| || || 2014 || 2015 || 2016 || 2017 || 2018 || 2019 || 2020 || KOPĀ

EMPL ĢD || ||

ŸCilvēkresursi || 0,330 || 0,330 || 0,330 || 0,330 || 0,330 || 0,330 || 0,330 || 2,310

ŸPārējie administratīvie izdevumi || || || || || || || ||

KOPĀ EMPL ĢD || Apropriācijas || 0,330 || 0,330 || 0,330 || 0,330 || 0,330 || 0,330 || 0,330 || 2,310

KOPĀ daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS  apropriācijas || (Saistību summa = maksājumu summa) || 0,330 || 0,330 || 0,330 || 0,330 || 0,330 || 0,330 || 0,330 || 2,310

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

|| || || 2014 || 2015 || 2016 || 2017 || 2018 || 2019 || 2020 || KOPĀ

KOPĀ daudzgadu finanšu shēmas 1.–5. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas || Saistības || 0,595 || 2,654 || 1,754 || 2,354 || 1,654 || 2,354 || 1,554 || 12,919

Maksājumi || 0,445 || 2,654 || 1,754 || 2,354 || 1,654 || 2,354 || 1,554 || 12,769

3.2.2.     Paredzamā ietekme uz darbības apropriācijām

– ¨Priekšlikums/iniciatīva neparedz izmantot darbības apropriācijas

– nPriekšlikums/iniciatīva paredz darbības apropriācijas izmantot šādā veidā:

Saistību apropriācijas EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

Norādīt mērķus un rezultātus ò || || || 2014 || 2015 || 2016 || 2017 || 2018 || 2019 || 2020 || KOPĀ

REZULTĀTI

Rezultāta veids[39] || Rezultāta vidējās izmaksas || Daudzums || Izmaksas || Daudzums || Izmaksas || Daudzums || Izmaksas || Daudzums || Izmaksas || Daudzums || Izmaksas || Daudzums || Izmaksas || Daudzums || Izmaksas || Kopējais rezultātu daudzums || Kopējās izmaksas

KONKRĒTAIS MĒRĶIS Nr. 1[40]: Atbalstīt Savienības instrumentu, politikas un attiecīgo tiesību aktu izstrādi, īstenošanu, uzraudzību un novērtēšanu un veicināt uz pierādījumiem balstītas politikas veidošanu, sociālo inovāciju un sociālo progresu sadarbībā ar sociālajiem partneriem, pilsoniskās sabiedrības organizācijām un publiskajām un privātajām struktūrām.

Paraugprakses un informācijas apmaiņa, apmācība, tehniskās jaudas veidošana, lai uzlabotu sadarbību, izpratnes veicināšana || Zināšanu banka, kopīgas pamatnostādnes utt., kopīgas darbības, personāla apmaiņa, apmācība, kampaņas, stratēģijas, novērtēšana || 0,366 || 1 || 0,15 || 4 || 2,100 || 4 || 1,200 || 4 || 1,800 || 4 || 1,100 || 4 || 1,800 || 4 || 1,000 || 25 || 9,150

|| || || || || || || || || || || || || || || || || ||

Starpsumma – konkrētais mērķis Nr. 1 || 1 || 0,150 || 4 || 2,100 || 4 || 1,200 || 4 || 1,800 || 4 || 1,100 || 4 || 1,800 || 4 || 1,000 || 25 || 9,150

KOPĒJĀS IZMAKSAS || 1 || 0,150 || 4 || 2,100 || 4 || 1,200 || 4 || 1,800 || 4 || 1,100 || 4 || 1,800 || 4 || 1,000 || 25 || 9,150

3.2.3.     Paredzamā ietekme uz administratīvajām apropriācijām

3.2.3.1.  Kopsavilkums

– ¨Priekšlikums/iniciatīva neparedz izmantot administratīvās apropriācijas

– nPriekšlikums/iniciatīva paredz izmantot administratīvās apropriācijas šādā veidā:

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

|| 2014[41] || 2015 || 2016 || 2017 || 2018 || 2019 || 2020 || KOPĀ

Daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJA || || || || || || || ||

Cilvēkresursi || 0,33 || 0,33 || 0,33 || 0,33 || 0,33 || 0,33 || 0,33 || 2,31

Pārējie administratīvie izdevumi || || || || || || || ||

Starpsumma – daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJA || || || || || || || ||

Ārpus daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS[42] || || || || || || || ||

Cilvēkresursi || || || || || || || ||

Pārējie administratīvie izdevumi || 0,115 || 0,224 || 0,224 || 0,224 || 0,224 || 0,224 || 0,224 || 1,459

Starpsumma –  ārpus daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS || || || || || || || ||

KOPĀ || 0,445 || 0,554 || 0,554 || 0,554 || 0,554 || 0,554 || 0,554 || 3,769

Vajadzīgās cilvēkresursu apropriācijas tiks nodrošinātas no ĢD apropriācijām, kas jau ir piešķirtas darbības pārvaldībai un/vai ir pārdalītas attiecīgajā ģenerāldirektorātā, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtus papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

3.2.3.2.  Paredzamās vajadzības pēc cilvēkresursiem

– ¨Priekšlikums/iniciatīva neparedz cilvēkresursu izmantošanu

– nPriekšlikums/iniciatīva paredz cilvēkresursu izmantošanu šādā veidā:

Aplēse izsakāma ar pilnslodzes ekvivalentu

|| || 2014 || 2015 || 2016 || 2017 || 2018 || 2019 || 2020

|| ŸŠtatu sarakstā ietvertās amata vietas (ierēdņi un pagaidu darbinieki) || ||

|| XX 01 01 01 (Galvenā mītne un Komisijas pārstāvniecības) (2AD+0,5AST) || 2,5 || 2,5 || 2,5 || 2,5 || 2,5 || 2,5 || 2,5

|| XX 01 01 02 (Delegācijas) || || || || || || ||

|| XX 01 05 01 (Netiešā pētniecība) || || || || || || ||

|| 10 01 05 01 (Tiešā pētniecība) || || || || || || ||

ŸĀrštata darbinieki (izsakot ar pilnslodzes ekvivalentu – FTE)[43] ||

|| XX 01 02 01 (CA, INT, SNE, ko finansē no vispārīgajām apropriācijām) || || || || || || ||

|| XX 01 02 02 (CA, LA, SNE, INT un JED delegācijās) || || || || || || ||

|| XX 01 04 yy[44] || – galvenajā mītnē || || || || || || ||

|| - delegācijās || || || || || || ||

|| XX 01 05 02 (CA, SNE, INT – netiešā pētniecība) || || || || || || ||

|| 10 01 05 02 (CA, SNE, INT – tiešā pētniecība) || || || || || || ||

|| Citas budžeta pozīcijas (precizēt) || || || || || || ||

|| KOPĀ || || || || || || ||

XX ir attiecīgā politikas joma vai budžeta sadaļa.

Vajadzības pēc cilvēkresursiem tiks nodrošinātas, izmantojot attiecīgā ĢD darbiniekus, kuri jau ir iesaistīti konkrētās darbības pārvaldībā un/vai ir pārgrupēti attiecīgajā ģenerāldirektorātā, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtus papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

Veicamo uzdevumu apraksts

Ierēdņi un pagaidu darbinieki (2AD + 0,5 AST) || AD1: Pārskats par darbībām saistībā ar nedeklarētu darbu, platformas sekretariāta darba organizācija, platformas sanāksmju vadīšana, tostarp darba kārtības projekta, diskusijas dokumentu un sanāksmes protokola projekta sagatavošana. Koordinācija un sadarbība. Priekšlikumu iesniegšanas uzaicinājumu/konkursu uzaicinājumu koordinācija. AD2: Pārskats par platformas operatīvajām darbībām, piemēram, zināšanu bankas pārvaldība, kopīgas apmācības, pārbaudes, darbinieku apmaiņa, kopīgu dokumentu publicēšana utt. Atbalsts sadarbības koordinēšanai. Atbalsts darbībās, kas saistītas ar priekšlikumu iesniegšanas uzaicinājumiem/konkursu uzaicinājumiem. 0,5 AST: Administratīvs atbalsts sekretariātam, tostarp dokumentu pārvaldība, sanāksmju organizācija (viesnīcu rezervācija, ielūgumi, izdevumu atmaksas dokumenti utt.), sanāksmju dokumentu izplatīšana, vispārējā sarakste.

Ārštata darbinieki ||

3.2.4.     Saderība ar kārtējo daudzgadu finanšu shēmu

– nPriekšlikums/iniciatīva atbilst kārtējai daudzgadu finanšu shēmai

– ¨Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpārplāno attiecīgā izdevumu kategorija daudzgadu finanšu shēmā

Aprakstīt, kas jāpārplāno, norādot attiecīgās budžeta pozīcijas un summas.

– ¨Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpiemēro elastības instruments vai jāpārskata daudzgadu finanšu shēma[45]

Aprakstīt, kas jādara, norādot attiecīgās izdevumu kategorijas, budžeta pozīcijas un summas.

3.2.5.     Trešo personu iemaksas

– nPriekšlikums/iniciatīva neparedz trešo personu līdzfinansējumu

– ¨Priekšlikums/iniciatīva paredz šādu līdzfinansējumu:

Apropriācijas miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

|| N gads || N+1 gads || N+2 gads || N+3 gads || Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu) || Kopā

Norādīt līdzfinansējuma struktūru || || || || || || || ||

KOPĀ līdzfinansējuma apropriācijas || || || || || || || ||

3.3.        Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem

– nPriekšlikums/iniciatīva finansiāli neietekmē ieņēmumus

– ¨Priekšlikums/iniciatīva finansiāli ietekmē:

– ¨pašu resursus

– ¨dažādus ieņēmumus

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

Budžeta ieņēmumu pozīcija || Kārtējā finanšu gadā pieejamās apropriācijas || Priekšlikuma/iniciatīvas ietekme[46]

N gads || N+1 gads || N+2 gads || N+3 gads || Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)

.... pants || || || || || || || ||

Attiecībā uz dažādiem ieņēmumiem, kas ir “piešķirtie ieņēmumi”, norādīt attiecīgo(-ās) izdevumu pozīciju(-as).

Norādīt, ar kādu metodi aprēķināta ietekme uz ieņēmumiem.          

[1]               Komisijas paziņojums "Pastiprināta cīņa pret nelikumīgu nodarbinātību", COM(2007)628, http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=CELEX:52007DC0628:LV:HTML.

[2]               Skatīt II pielikumā pievienoto ietekmes novērtējumu par Eiropas platformas izveidi sadarbības uzlabošanai nedeklarēta darba novēršanā un atturēšanā no tā.

[3]               Visi skaitļi izriet no tiešajiem apsekojumiem, kas pamatojas uz intervijām klātienē ar ES pilsoņiem. Tas nozīmē, ka informētība par nedeklarētu darbu, valsts līmeņa definīcijas, nedeklarētā darba pārskatāmība un uzticēšanās intervētājam ir svarīgi faktori, kas ļauj pilsoņiem norādīt, ka tie ir strādājuši vai izmantojuši nedeklarētu darbu.

[4]               Special Eurobarometer 402 "Nedeklarēts darbs Eiropas Savienībā", 2013. g., http://ec.europa.eu/public_opinion/archives/ebs/ebs_402_en.pdf.

[5]               Eiropas Komisija, Nodarbinātība un sociālā attīstība Eiropā (ESDE) 2013. gadā, Luksemburga, 2014. g.

[6]               Komisijas paziņojums „Eiropa 2020. Stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei”; COM(2010) 2020, 2010. gada 3. marts.                http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=COM:2010:2020:FIN:LV:PDF    . Komisijas paziņojums „Jaunu prasmju un darba vietu programma. Eiropas ieguldījums ceļā uz pilnīgu nodarbinātību”; COM 2010(682), 2010. gada 23. novembris.

[7]               Komisijas 2012. gada 18. aprīļa paziņojums "Virzoties uz ekonomikas atlabšanu ar daudzām jaunām darba vietām", COM(2012) 173.

[8]               Padomes 2010. gada 21. oktobra Lēmums 2010/707/ES par dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm.

[9]               http://ec.europa.eu/europe2020/making-it-happen/country-specific-recommendations/index_lv.htm.

[10]             http://www.europarl.europa.eu/sides/getDoc.do?type=TA&language=LV&reference=P7-TA-2014-0012

[11]             Vācijā pastāv nolīgumi starp Federālo Finanšu ministriju un sociālajiem partneriem celtniecības, krāsotāju un rūpniecisko tekstilizstrādājumu pakalpojumu nozarē, Bulgārijā ir izveidots valsts "Uzņēmējdarbības noteikumu" centrs un Luksemburgā ir ieviestas identitātes kartes katram darba ņēmējam būvlaukumā.

[12]             Special Eurobarometer 402, "Nedeklarēts darbs Eiropas Savienībā", 2013. g.

[13]             Skatīt II pielikumā pievienoto ietekmes novērtējumu par Eiropas platformas izveidi sadarbības uzlabošanai nedeklarēta darba novēršanā un atturēšanā no tā, 3.2.2. nodaļas 1. tabula.

[14]             “Apvienošanās cīņā pret nedeklarētu darbu Eiropā. Priekšizpēte par Eiropas platformas izveidi sadarbībai starp darba inspekcijām un citām attiecīgām uzraudzības un īstenošanas struktūrām, lai novērstu un apkarotu nedeklarētu darbu”, Regioplan 2010 http://ec.europa.eu/social/BlobServlet?docId=6676&langId=en.

[15]             Special Eurobarometer 402, "Nedeklarēts darbs Eiropas Savienībā"      http://ec.europa.eu/public_opinion/archives/ebs/ebs_402_en.pdf .

[16]             “Cīņa ar nedeklarētu darbu 27 Eiropas Savienības dalībvalstīs un Norvēģijā. Metodes un pasākumi kopš 2008. gada", Eurofound 2013, http://www.eurofound.europa.eu/publications/htmlfiles/ef13243.htm.

[17]             http://www.eurofound.europa.eu/areas/labourmarket/tackling/search.php

[18]             "Apspriešanās ar sociālajiem partneriem saskaņā ar LESD 154. pantu par ES sadarbības stiprināšanu neoficiālas nodarbinātības novēršanai un prevencijai", apspriešanas dokuments C(2013)4145 http://ec.europa.eu/social/BlobServlet?docId=10345&langId=en.

[19]             "Otrā posma apspriešanās ar sociālajiem partneriem atbilstīgi LESD 154. pantam par ES sadarbības uzlabošanu, lai novērstu nedeklarētu darbu un atturētu no tā", C(2014)452 final.           http://ec.europa.eu/social/BlobServlet?docId=11424&langId=en

[20]             Sīkāku informāciju skatīt ietekmes novērtējumā par Eiropas platformas izveidi sadarbības uzlabošanai nedeklarēta darba novēršanā un atturēšanā no tā, I pielikums.

[21]             Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regula (ES) Nr. 1296/2013 par Eiropas Savienības Nodarbinātības un sociālās inovācijas programmu (EaSI) un ar kuru groza Lēmumu Nr. 283/2010/ES, ar ko izveido Eiropas progresa mikrofinansēšanas instrumentu nodarbinātībai un sociālajai iekļaušanai.

[22]             OV C , , . lpp.

[23]             OV C , , . lpp.

[24]             Komisijas paziņojums "Virzoties uz ekonomikas atlabšanu ar daudzām jaunām darba vietām", COM(2012) 173, 2012. gada 18. aprīlis, http://ec.europa.eu/social/main.jsp?langId=lv&catId=101&newsId=1270&furtherNews=yes.

[25]             Padomes 2010. gada 21. oktobra Lēmums 2010/707/ES par dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm (OV L 308, 24.11.2010., 46. lpp.).

[26]             Pamatnostādnes ir bijušas spēkā arī 2011., 2012. un 2013. gadā.

[27]             Eiropas Parlamenta 2014. gada 14. janvāra rezolūcija par efektīvām darba inspekcijām kā stratēģiju darba apstākļu uzlabošanai Eiropā (2013/2112/INI) http://www.europarl.europa.eu/oeil/popups/ficheprocedure.do?lang=en&reference=2013/2112(INI)

[28]             Komisijas paziņojums “Pastiprināta cīņa pret nelikumīgu nodarbinātību”, COM (2007)628, 2007. gada 24. oktobris.              http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=CELEX:52007DC0628:LV:HTML

[29]             Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīva 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.).

[30]             Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.).

[31]             ABM – budžeta līdzekļu vadība pa darbības jomām, ABB – budžeta līdzekļu sadale pa darbības jomām.

[32]             Kā paredzēts Finanšu regulas 54. panta 2. punkta attiecīgi a) un b) apakšpunktā.

[33]             Skaidrojumus par pārvaldības veidiem un atsauces uz Finanšu regulu skatīt BudgWeb tīmekļa vietnē: http://www.cc.cec/budg/man/budgmanag/budgmanag_en.html

[34]             Dif. – diferencētās apropriācijas, nedif. – nediferencētās apropriācijas.

[35]             EBTA – Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija.

[36]             Kandidātvalstis un, attiecīgā gadījumā, potenciālās kandidātvalstis no Rietumbalkāniem.

[37]             N gads ir gads, kurā priekšlikumu/iniciatīvu sāk īstenot.

[38]             Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās “BA” pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

[39]             Rezultāti ir attiecīgie produkti vai pakalpojumi (piemēram, finansēto studentu apmaiņu skaits, uzbūvēto ceļu garums kilometros utt.).

[40]             Kā aprakstīts 1.4.2. punktā “Konkrētie mērķi…”.

[41]             N gads ir gads, kurā priekšlikumu/iniciatīvu sāk īstenot.

[42]             Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās “BA” pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

[43]             CA – līgumdarbinieki, LA – vietējie darbinieki, SNE – valstu norīkotie eksperti, INT – aģentūras darbinieki, JED – jaunākie eksperti delegācijās. 

[44]             Ārštata darbiniekiem paredzēto maksimālo summu finansē no darbības apropriācijām (kādreizējām “BA” pozīcijām).

[45]             Skatīt Iestāžu nolīguma 19. un 24. punktu (2007. -2013. g.).

[46]             Norādītajām tradicionālo pašu resursu (muitas nodokļi, cukura nodevas) summām jābūt neto summām, t. i., bruto summām, no kurām atskaitītas iekasēšanas izmaksas 25 % apmērā.