PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.           PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

Padome ir pilnvarojusi Eiropas Komisiju Eiropas Savienības vārdā risināt sarunas par tā protokola atjaunošanu, kas pievienots ar Santomes un Prinsipi Demokrātisko Republiku noslēgtajam Partnerattiecību nolīgumam zivsaimniecības nozarē. Šīm sarunām noslēdzoties, 2013. gada 19. decembrī sarunu Puses parafēja jaunā protokola projektu. Jaunais protokols aptver četru gadu laikposmu, sākot no 14. pantā noteiktā provizoriskās piemērošanas datuma, proti, šā jaunā protokola parakstīšanas dienas.

Nolīguma protokola galvenais mērķis ir piešķirt zvejas iespējas Eiropas Savienības kuģiem Santomes un Prinsipi ūdeņos, ņemot vērā labākos pieejamos zinātniskos ieteikumus un Starptautiskās Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisijas (ICCAT) ieteikumus saskaņā ar pieejamo pārpalikumu. Komisijas nostāja sarunās bija balstīta arī uz iepriekšējā protokola retrospektīvu (ex-post) novērtējumu, kuru veica neatkarīgi eksperti.

Mērķis ir arī pastiprināt Eiropas Savienības un Santomes un Prinsipi Demokrātiskās Republikas sadarbību, lai atbilstoši abu Pušu interesēm veicinātu zivsaimniecības politikas ilgtspējību un zvejas resursu atbildīgu izmantošanu Santomes un Prinsipi zvejas zonā.

Protokolā paredzētas zvejas iespējas šādās kategorijās:

–          28 tunzivju seineri,

–          6 kuģi zvejai ar dreifējošām āķu jedām.

Pamatojoties uz iepriekšminēto, Komisija ierosina Padomei parakstīt un provizoriski piemērot šo jauno protokolu.

2.           APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

Vērtējot 2011.–2014. gada protokolu, notika apspriedes ar ieinteresētajām personām. Tehnisko sanāksmju laikā apspriedes notikušas arī ar dalībvalstu ekspertiem. Šajās apspriedēs secināts, ka zvejas protokolu ar Santomes un Prinsipi Demokrātisko Republiku ir lietderīgi saglabāt.

3.           PRIEKŠLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI

Šī procedūra ir uzsākta paralēli procedūrām attiecībā uz Padomes lēmumu, ar kuru atļauj minētā protokola parakstīšanu un provizorisku piemērošanu, kā arī attiecībā uz Padomes regulu par zvejas iespēju sadalījumu ES dalībvalstīm.

4.           IETEKME UZ BUDŽETU

Ikgadējs EUR 710 000 liels finansiāls ieguldījums pirmajos trijos gados un EUR 675 000 ceturtajā gadā. Ikgadējo ieguldījumu veido: a) maksa par piekļuvi 7000 tonnu lielam atskaites daudzumam, proti, EUR 385 000 pirmajos trijos gados un EUR 350 000 ceturtajā gadā, un b) EUR 325 000 liels atbalsts Santomes un Prinsipi Demokrātiskās Republikas zivsaimniecības nozares politikas veidošanai. Šis atbalsts ir saskaņā ar valsts politikas mērķiem zivsaimniecības jomā un jo īpaši Santomes un Prinsipi Demokrātiskās Republikas vajadzībām saistībā ar mazapjoma zvejas atbalstīšanu un nelegālās zvejas apkarošanu.

2014/0114 (NLE)

Priekšlikums

PADOMES LĒMUMS

par to, lai Eiropas Savienības vārdā parakstītu un provizoriski piemērotu Protokolu, ar ko nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu, kuri paredzēti Partnerattiecību nolīgumā zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Savienību un Santomes un Prinsipi Demokrātisko Republiku

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. panta 2. punktu saistībā ar 218. panta 5. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)       Padome 2007. gada 23. jūlijā pieņēma Regulu (EK) Nr. 894/2007[1] par to, lai noslēgtu Partnerattiecību nolīgumu zivsaimniecības nozarē starp Santomes un Prinsipi Demokrātisko Republiku un Eiropas Kopienu (turpmāk “nolīgums”).

(2)       Padome 2011. gada 12. jūlijā pieņēma Lēmumu 2011/420/ES[2] par to, lai noslēgtu Protokolu[3], ar ko nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu, kuri paredzēti Partnerattiecību nolīgumā zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Savienību un Santomes un Prinsipi Demokrātisko Republiku. Attiecīgi noslēgtais protokols aptver triju gadu laikposmu, un tā beigu termiņš ir 2014. gada 12. maijs.

(3)       Eiropas Savienība ir risinājusi sarunas ar Santomi un Prinsipi, lai uz četriem gadiem noslēgtu jaunu protokolu, ar kuru Eiropas Savienības kuģiem piešķir zvejas iespējas ūdeņos, kas attiecībā uz zveju ir Santomes un Prinsipi Demokrātiskās Republikas suverenitātē vai jurisdikcijā.

(4)       Lai nodrošinātu Eiropas Savienības kuģu zvejas darbību turpināšanos, kamēr tiek pabeigtas procedūras, kas nepieciešamas jaunā protokola noslēgšanai, ir paredzēts jauno protokolu piemērot provizoriski. Šī provizoriskā piemērošana sākas no jaunā protokola parakstīšanas dienas, tomēr ne agrāk kā dienā, kad beidzas iepriekšējā protokola piemērošanas termiņš,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo tiek atļauts Savienības vārdā parakstīt Protokolu, ar ko nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu, kuri paredzēti partnerattiecību nolīgumā starp Eiropas Savienību un Santomes un Prinsipi Demokrātisko Republiku, ņemot vērā minētā protokola noslēgšanu.

Protokola teksts ir pievienots šim lēmumam.

2. pants

Padomes Ģenerālsekretariāts izveido instrumentus, kas piešķir protokola sarunvedēja norādītajai personai vai personām visas pilnvaras parakstīt protokolu, ņemot vērā tā noslēgšanu.

3. pants

Kamēr tiek pabeigtas procedūras, kas nepieciešamas protokola noslēgšanai, protokolu saskaņā ar tā 14. pantu provizoriski piemēro no parakstīšanas dienas, tomēr ne agrāk kā no 2014. gada 13. maija.

4. pants

Šis lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē,

                                                                       Padomes vārdā —

                                                                       priekšsēdētājs

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

1.           PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

              1.1.    Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

              1.2.    Attiecīgās politikas jomas ABM/ABB struktūrā

              1.3.    Priekšlikuma/iniciatīvas būtība

              1.4.    Mērķi

              1.5.    Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

              1.6.    Ilgums un finansiālā ietekme

              1.7.    Paredzētie pārvaldības veidi

2.           PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

              2.1.    Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

              2.2.    Pārvaldības un kontroles sistēma

              2.3.    Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi

3.           PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

              3.1.    Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

              3.2.    Paredzamā ietekme uz izdevumiem

              3.2.1. Kopsavilkums par paredzamo ietekmi uz izdevumiem

              3.2.2. Paredzamā ietekme uz darbības apropriācijām

              3.2.3. Paredzamā ietekme uz administratīvajām apropriācijām

              3.2.4. Saderība ar kārtējo daudzgadu finanšu shēmu

              3.2.5. Trešo personu iemaksas

              3.3.    Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

1.           PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1.        Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

Priekšlikums Padomes lēmumam par to, lai noslēgtu Protokolu, ar ko nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu, kuri paredzēti Partnerattiecību nolīgumā zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Savienību un Santomes un Prinsipi Demokrātisko Republiku

1.2.        Attiecīgās politikas jomas ABM/ABB struktūrā[4]

11. – Jūrlietas un zivsaimniecība

11.03 – Obligātās iemaksas reģionālajām zvejniecības pārvaldības organizācijām (RZPO) un citām starptautiskajām organizācijām un ilgtspējīgas zivsaimniecības nolīgumiem (IZN)

1.3.        Priekšlikuma/iniciatīvas būtība

¨ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību

¨ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību, pamatojoties uz izmēģinājuma projektu/sagatavošanas darbību[5]

X Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz esošas darbības pagarināšanu

¨ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz darbību, kas pārveidota jaunā darbībā

1.4.        Mērķi

1.4.1.     Komisijas daudzgadu stratēģiskie mērķi, kurus plānots sasniegt ar priekšlikumu/iniciatīvu

Ar trešām valstīm apspriesto un noslēgto zivsaimniecības nolīgumu galvenais mērķis ir nodrošināt Eiropas Savienības zvejas kuģiem piekļuvi zvejas zonām, kas atrodas trešo valstu ekskluzīvajā ekonomikas zonā (EEZ), un veidot ar šīm valstīm partnerību, lai nostiprinātu zvejas resursu ilgtspējīgu izmantošanu ārpus ES ūdeņiem.

Zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumi (ZPN) nodrošina arī saskanību starp kopējās zivsaimniecības politikas principiem un saistībām citās Eiropas rīcībpolitikas jomās (trešo valstu resursu ilgtspējīga izmantošana, cīņa pret nelegālu, nereģistrētu un neregulētu (NNN) zveju, partnervalstu integrācija pasaules ekonomikā, kā arī politiskajā un finansiālajā ziņā labāka zvejniecības pārvaldība).

1.4.2.     Konkrētie mērķi un attiecīgās ABM/ABB darbības

Konkrētais mērķis Nr. 1

Palīdzēt sasniegt zvejniecības ilgtspējību ārpus Savienības ūdeņiem, saglabāt Eiropas klātieni tāljūras zvejniecībās un aizsargāt Eiropas zvejniecības un patērētāju intereses, saskanībā ar citām Eiropas rīcībpolitikas jomām apspriežot un noslēdzot ZPN ar piekrastes valstīm.

Attiecīgās ABM/ABB darbības

Jūrlietas un zivsaimniecība: izveidot to zvejas darbību pārvaldības sistēmu (IZN), ko Savienības zvejas kuģi veic trešo valstu ūdeņos (budžeta pozīcija 11.0301).

1.4.3.     Paredzamie rezultāti un ietekme

Norādīt, kāda ir priekšlikuma/iniciatīvas iecerētā ietekme uz finansējuma saņēmējiem/mērķgrupām.

Protokola noslēgšana veicinās to zvejas iespēju saglabāšanu, kuras Eiropas Savienības kuģiem ir Santomes un Prinsipi zvejas zonā.

Protokols veicinās arī zvejas resursu labāku pārvaldību un saglabāšanu, jo tas paredz finansiālu atbalstu (nozares atbalsts) partnervalsts pieņemto valsts līmeņa programmu īstenošanai, jo īpaši tādās jomās kā zvejas kontrole un nelegālās zvejas apkarošana.

1.4.4.     Rezultātu un ietekmes rādītāji

Norādīt priekšlikuma/iniciatīvas īstenošanas uzraudzībā izmantojamos rādītājus.

Zvejas iespēju izmantojuma pakāpe (izmantoto zvejas atļauju procentuālais daudzums salīdzinājumā ar protokola sniegtajām iespējām).

Nozvejas datu un nolīguma komerciālās vērtības datu apkopošana un analīze.

Ietekme uz nodarbinātību un pievienoto vērtību ES, kā arī uz ES tirgus stabilizāciju (agregētā veidā kopā ar citiem ZPN).

Tehnisko apspriežu un Apvienotās komitejas sanāksmju skaits.

1.5.        Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.5.1.     Īstermiņa vai ilgtermiņa vajadzības

2011.–2014. gada protokola piemērošanas laikposms beidzas 2014. gada 13. maijā. Jauno protokolu paredzēts provizoriski piemērot no tā parakstīšanas dienas, bet ne agrāk par 2014. gada 13. maiju. Lai nodrošinātu zvejas darbību nepārtrauktību, līdztekus šai procedūrai ir uzsākta procedūra attiecībā uz Padomes lēmumu, ar kuru atļauj minētā protokola parakstīšanu un provizorisku piemērošanu.

Jaunais protokols ļaus regulēt Eiropas flotes zvejas darbības Santomes un Prinsipi zvejas zonā, bet Eiropas kuģu īpašniekiem – prasīt licences zvejai Santomes un Prinsipi ūdeņos. Turklāt jaunais protokols nostiprinās ES un Santomes un Prinsipi sadarbību, lai veicinātu ilgtspējīgas zivsaimniecības politikas veidošanu. Tajā jo īpaši paredzēta kuģu uzraudzība ar VMS palīdzību un elektroniska nozvejas datu deklarēšana. Lai palīdzētu Santomes un Prinsipi Demokrātiskajai Republikai saistībā ar tās valsts stratēģiju zivsaimniecības nozarē, arī NNN zvejas apkarošanu, ir pastiprināts nozares atbalsts.

1.5.2.     ES iesaistīšanās pievienotā vērtība

Ja ES nenoslēgtu šo jauno protokolu, tiktu noslēgti privāti līgumi, kuri negarantētu zvejniecības ilgtspējību. Turklāt Eiropas Savienība cer, ka ar šo protokolu Santomes un Prinsipi Demokrātiskā Republika turpinās efektīvi sadarboties ar ES, jo īpaši cīņā pret nelegālo zveju.

1.5.3.     Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

Izanalizējot nozveju, kas gūta saistībā ar iepriekšējā protokolā paredzētajām iespējām, puses nolēma saglabāt nozvejas tonnās izteikto atskaites daudzumu. Nozares atbalsts ir pastiprināts, ņemot vērā prioritātes, kas izklāstītas valsts stratēģijā zivsaimniecības nozarē, kā arī Santomes un Prinsipi zivsaimniecības administrācijas spēju veidošanas vajadzības.

1.5.4.     Saderība un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem

Saistībā ar ZPN pārskaitītie finanšu līdzekļi veido atkārtoti izmantojamos ieņēmumus trešo partnervalstu budžetā. Tomēr ZPN noslēgšanas un īstenošanas uzraudzības nosacījums ir minēto finanšu līdzekļu daļas piesaiste valsts nozares politikā paredzēto darbību īstenošanai. Šie finanšu resursi ir saderīgi ar pārējo finansējumu, kura avots ir citi starptautiskie finansētāji un kuru piešķir valsts līmeņa projektu un/vai programmu īstenošanai zivsaimniecības nozarē.

1.6.        Ilgums un finansiālā ietekme

X Ierobežota ilguma priekšlikums/iniciatīva

– X  Priekšlikuma/iniciatīvas darbības laiks: četri gadi no protokola parakstīšanas dienas, bet ne agrāk kā no 2014. gada 13. maija

– X  Finansiālā ietekme: no 2014. līdz 2017. gadam

¨ Beztermiņa priekšlikums/iniciatīva

– Īstenošana ar uzsākšanas periodu no GGGG. līdz GGGG. gadam,

– pēc kura turpinās normāla darbība

1.7.        Paredzētie pārvaldības veidi[6]

Ar 2014. gada budžetu

X Komisijas īstenota tieša pārvaldība,

– X ko veic tās struktūrvienības, tostarp personāls Savienības delegācijās

– ¨  ko veic izpildaģentūras

¨ Dalīta pārvaldība kopā ar dalībvalstīm

¨ Netieša pārvaldība, kurā īstenošanas uzdevumi deleģēti:

– ¨ trešām valstīm vai to noteiktām struktūrām

– ¨ starptautiskām organizācijām un to aģentūrām (precizēt)

– ¨ EIB un Eiropas Investīciju fondam

– ¨ Finanšu regulas 208. un 209. pantā minētajām struktūrām

– ¨ publisko tiesību subjektiem

– ¨ privāttiesību subjektiem, kas veic valsts pārvaldes uzdevumus, ja tie sniedz pienācīgas finanšu garantijas

– ¨ struktūrām, kuru darbību reglamentē dalībvalsts privāttiesības, kurām ir uzticēta publiskā un privātā sektora partnerības īstenošana un kuras sniedz pienācīgas finanšu garantijas

– ¨ personām, kurām ir uzticēts veikt īpašas darbības KĀDP saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību V sadaļu un kuras ir noteiktas attiecīgā pamataktā

– Ja norādīti vairāki pārvaldības veidi, sniedziet papildu informāciju iedaļā “Piezīmes”.

Piezīmes

2.           PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1.        Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

Norādīt periodiskumu un nosacījumus.

Komisija (MARE ĢD sadarbībā ar zivsaimniecības atašeju Gabonā un Eiropas Savienības delegāciju Librevilā) nodrošinās šā protokola īstenošanas regulāru uzraudzību, jo īpaši attiecībā uz operatoru iesaisti zvejas iespēju izmantošanā un attiecībā uz nozvejas datiem.

Turklāt ZPN paredzēta vismaz viena Apvienotās komitejas ikgadējā sanāksme, kuras laikā Komisija un Santomes un Prinsipi Demokrātiskā Republika apspriež nolīguma un tam pievienotā protokola īstenošanu un vajadzības gadījumā koriģē plānojumu un/vai finansiālo ieguldījumu.

2.2.        Pārvaldības un kontroles sistēma

2.2.1.     Apzinātie riski

Zvejniecības protokola noslēgšana ir saistīta ar zināmu risku, piemēram, attiecībā uz summām, kas paredzētas zivsaimniecības politikas finansēšanai (pārplānošana).

2.2.2.     Informācija par izveidoto iekšējās kontroles sistēmu

Paredzēts izvērsts dialogs par nozares politikas plānošanu un īstenošanu. Daļa no paredzētās kontroles ir arī 3. punktā norādīto rezultātu kopīga analīze.

Turklāt protokolā ir īpašas klauzulas tā darbības apturēšanai ar konkrētiem nosacījumiem un konkrētos apstākļos.

2.2.3.     Paredzamās pārbaužu izmaksas un ieguvumi un gaidāmā kļūdas riska līmeņa novērtējums

2.3.        Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi

Norādīt esošos vai plānotos novēršanas pasākumus un citus pretpasākumus.

Komisija apņemas tiekties izveidot politisko dialogu un regulāru sadarbību ar Santomes un Prinsipi Demokrātisko Republiku, lai uzlabotu nolīguma pārvaldību un stiprinātu ES ieguldījumu ilgtspējīgā resursu pārvaldībā. Jebkurā gadījumā uz visiem maksājumiem, kurus Komisija veic saskaņā ar ZPN, attiecas tās parastie budžeta un finanšu noteikumi un procedūras. Tas ļauj pilnībā identificēt trešo valstu bankas kontus, kuros iemaksā finansiālā ieguldījuma summas. Konkrētajā gadījumā protokola 2. panta 8. punktā norādīts, ka visu finansiālo ieguldījumu iemaksā īpašā Valsts kases kontā, kas atvērts Santomes un Prinsipi Centrālajā Bankā.

3.           PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1.        Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

· Esošās budžeta pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija || Budžeta pozīcija || Izdevumu veids || Iemaksas

Daudzums [Pozīcija………………………...……………] || Dif./nedif. ([7]) || no EBTA valstīm[8] || no kandidātvalstīm[9] || no trešām valstīm || Finanšu regulas 21. panta 2. punkta b) apakšpunkta nozīmē

2 || 11.03 01 Izveidot pārvaldības sistēmu zvejas darbībām, ko Savienības zvejas kuģi veic trešo valstu ūdeņos (ilgtspējīgas zivsaimniecības nolīgums, IZN) || Dif. || NĒ || NĒ || JĀ || NĒ

· No jauna veidojamās budžeta pozīcijas (nepiemēro)

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija || Budžeta pozīcija || Izdevumu veids || Iemaksas

Daudzums [Pozīcija………………………...……………] || Dif./nedif. || no EBTA valstīm || no kandidātvalstīm || no trešām valstīm || Finanšu regulas 21. panta 2. punkta b) apakšpunkta nozīmē

|| [XX.YY.YY.YY] || || JĀ/NĒ || JĀ/NĒ || JĀ/NĒ || JĀ/NĒ

3.2.        Paredzamā ietekme uz izdevumiem

3.2.1.     Kopsavilkums par paredzamo ietekmi uz izdevumiem

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija || Nr. 2 || Ilgtspējīga izaugsme: dabas resursi

MARE ĢD || || || 2014. gads || 2015. gads || 2016. gads || 2017. gads || Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu) || KOPĀ

Ÿ Darbības apropriācijas || || || || || || || ||

Budžeta pozīcijas numurs: 11.0301 || Saistības || (1) || 0,710 || 0,710 || 0,710 || 0,675 || || || || 2,805

Maksājumi || (2) || 0,710 || 0,710 || 0,710 || 0,675 || || || || 2,805

Budžeta pozīcijas numurs || Saistības || (1a) || || || || || || || ||

Maksājumi || (2a) || || || || || || || ||

Administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem[10] || || || || || || || ||

Budžeta pozīcijas numurs: 11 010401 || || (3) || 0,074 || 0,074 || 0,074 || 0,134 || || || || 0,356

KOPĀ MARE ĢD apropriācijas || Saistības || =1+1a +3 || 0,784 || 0,784 || 0,784 || 0,809 || || || || 3,161

Maksājumi || =2+2a +3 || 0,784 || 0,784 || 0,784 || 0,809 || || || || 3,161

Ÿ KOPĀ darbības apropriācijas || Saistības || (4) || 0,710 || 0,710 || 0,710 || 0,675 || || || || 2,805

Maksājumi || (5) || 0,710 || 0,710 || 0,710 || 0,675 || || || || 2,805

Ÿ KOPĀ administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem || (6) || 0,074 || 0,074 || 0,074 || 0,134 || || || || 0,356

KOPĀ daudzgadu finanšu shēmas 2. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas || Saistības || =4+ 6 || 0,784 || 0,784 || 0,784 || 0,809 || || || || 3,161

Maksājumi || =5+ 6 || 0,784 || 0,784 || 0,784 || 0,809 || || || || 3,161

Ja priekšlikums/iniciatīva ietekmē vairākas izdevumu kategorijas: NEPIEMĒRO

Ÿ KOPĀ darbības apropriācijas || Saistības || (4) || || || || || || || ||

Maksājumi || (5) || || || || || || || ||

Ÿ KOPĀ administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem || (6) || || || || || || || ||

KOPĀ daudzgadu finanšu shēmas 1.–4. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas (Pamatsumma) || Saistības || =4+ 6 || || || || || || || ||

Maksājumi || =5+ 6 || || || || || || || ||

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija: || 5 || “Administratīvie izdevumi”

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

|| || || 2014. gads || 2015. gads || 2016. gads || 2017. gads || Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu) || KOPĀ

MARE ĢD ||

Ÿ Cilvēkresursi || 0,113 || 0,113 || 0,113 || 0,113 || || || || 0,452

Ÿ Pārējie administratīvie izdevumi || 0,006 || 0,006 || 0,006 || 0,006 || || || || 0,024

KOPĀ MARE ĢD || Apropriācijas || 0,119 || 0,119 || 0,119 || 0,119 || || || || 0,476

KOPĀ daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas || (Saistību summa = maksājumu summa) || 0,119 || 0,119 || 0,119 || 0,119 || || || || 0,476

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

|| || || 2014. gads || 2015. gads || 2016. gads || 2017. gads || Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu) || KOPĀ

KOPĀ daudzgadu finanšu shēmas 1.–5. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas || Saistības || 0,903 || 0,903 || 0,903 || 0,928 || || || || 3,637

Maksājumi || 0,903 || 0,903 || 0,903 || 0,928 || || || || 3,637

3.2.2.     Paredzamā ietekme uz darbības apropriācijām

– ¨  Priekšlikums/iniciatīva neparedz izmantot darbības apropriācijas

– x   Priekšlikums/iniciatīva paredz darbības apropriācijas izmantot šādā veidā:

Saistību apropriācijas EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

Norādīt mērķus un rezultātus ò || || || 2014. gads || 2015. gads || 2016. gads || 2017. gads || Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu) || KOPĀ

REZULTĀTI

Rezultāta veids[11] || Rezultāta vidējās izmaksas || Daudzums || Izmaksas || Daudzums || Izmaksas || Daudzums || Izmaksas || Daudzums || Izmaksas || Daudzums || Izmaksas || Daudzums || Izmaksas || Daudzums || Izmaksas || Kopējais rezultātu daudzums || Kopējās izmaksas

KONKRĒTAIS MĒRĶIS Nr. 1[12] || || || || || || || || || || || || || || || ||

– Zvejas atļaujas kuģiem || t/gadā || 55/50[13] || || 0,385 || || 0,385 || || 0,385 || || 0,350 || || || || || || || ||

– Nozares atbalsts || ikgadējs || 0,325 || 1 || 0,325 || 1 || 0,325 || 1 || 0,325 || 1 || 0,325 || || || || || || || ||

  || || || || || || || || || || || || || || || || || ||

Starpsumma – konkrētais mērķis Nr. 1 || || 0,710 || || 0,710 || || 0,710 || || 0,675 || || || || || || || ||

KONKRĒTAIS MĒRĶIS Nr. 2 || || || || || || || || || || || || || || || ||

– Rezultāts || || || || || || || || || || || || || || || || || ||

Starpsumma – konkrētais mērķis Nr. 2 || || || || || || || || || || || || || || || ||

KOPĒJĀS IZMAKSAS || || 0,710 || || 0,710 || || 0,710 || || 0,675 || || || || || || || ||

3.2.3.     Paredzamā ietekme uz administratīvajām apropriācijām

3.2.3.1.  Kopsavilkums

– ¨  Priekšlikums/iniciatīva neparedz izmantot administratīvās apropriācijas

– x   Priekšlikums/iniciatīva paredz izmantot administratīvās apropriācijas šādā veidā:

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

|| 2014. gads || 2015. gads || 2016. gads || 2017. gads || Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu) || KOPĀ

Daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJA || || || || || || || ||

Cilvēkresursi || 0,113 || 0,113 || 0,113 || 0,113 || || || || 0,452

Pārējie administratīvie izdevumi || 0,006 || 0,006 || 0,006 || 0,006 || || || || 0,024

Starpsumma – daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJA || 0,119 || 0,119 || 0,119 || 0,119 || || || || 0,476

Ārpus daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS[14] || || || || || || || ||

Cilvēkresursi || 0,062 || 0,062 || 0,062 || 0,062 || || || || 0,248

Pārējie administratīvie izdevumi || 0,012 || 0,012 || 0,012 || 0,072 || || || || 0,108

Starpsumma – ārpus daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS || 0,074 || 0,074 || 0,074 || 0,134 || || || || 0,356

KOPĀ || 0,193 || 0,193 || 0,193 || 0,253 || || || || 0,832

Vajadzīgās administratīvās apropriācijas tiks nodrošinātas no ĢD apropriācijām, kas jau ir piešķirtas darbības pārvaldībai un/vai ir pārdalītas attiecīgajā ģenerāldirektorātā, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtus papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

3.2.3.2.  Paredzamās vajadzības pēc cilvēkresursiem

– ¨  Priekšlikums/iniciatīva neparedz cilvēkresursu izmantošanu

– x   Priekšlikums/iniciatīva paredz cilvēkresursu izmantošanu šādā veidā:

Aplēse izsakāma ar pilnslodzes ekvivalentu

|| || 2014. gads || 2015. gads || 2016. gads || 2017. gads

|| Ÿ Štatu sarakstā ietvertās amata vietas (ierēdņi un pagaidu darbinieki) ||

|| 11 01 01 01 (Galvenā mītne un Komisijas pārstāvniecības) || 0,95 || 0,95 || 0,95 || 0,95

|| XX 01 01 02 (Delegācijas) || || || ||

|| XX 01 05 01 (Netiešā pētniecība) || || || ||

|| 10 01 05 01 (Tiešā pētniecība) || || || ||

Ÿ Ārštata darbinieki (izsakot ar pilnslodzes ekvivalentu – FTE)[15] ||

|| XX 01 02 01 (CA, SNE, INT, ko finansē no vispārīgajām apropriācijām) || || || ||

|| XX 01 02 02 (CA, LA, SNE, INT un JED delegācijās) || || || ||

|| 11 01 04 01 [16] || – galvenajā mītnē || || || ||

|| – delegācijās || 0,5 || 0,5 || 0,5 || 0,5

|| XX 01 05 02 (CA, SNE, INT – netiešā pētniecība) || || || ||

|| 10 01 05 02 (CA, SNE, INT – tiešā pētniecība) || || || ||

|| Citas budžeta pozīcijas (precizēt) || || || ||

|| KOPĀ || || || ||

XX ir attiecīgā politikas joma vai budžeta sadaļa.

Vajadzības pēc cilvēkresursiem tiks nodrošinātas, izmantojot attiecīgā ĢD darbiniekus, kuri jau ir iesaistīti konkrētās darbības pārvaldībā un/vai ir pārgrupēti attiecīgajā ģenerāldirektorātā, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtus papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

Veicamo uzdevumu apraksts

Ierēdņi un pagaidu darbinieki || Nolīguma īstenošana administratīvā un budžetārā ziņā (zvejas atļaujas, nozveju uzraudzība, nozares atbalsts), Apvienotās komitejas sanāksmju sagatavošana un piedalīšanās tajās, nākamā protokola apspriešanas sagatavošana un piedalīšanās tajā, tiesību aktu teksta uzmetumu sagatavošana (arī teksta sagatavošana izskatīšanai), sarakste, tehniskais un zinātniskais atbalsts. Referents + finanšu asistents + sekretārs + nodaļas vadītājs (vai vietnieks) + zinātniskais un tehniskais atbalsts un zvejas atļauju datu un nozveju datu vākšana: 0,95 FTE, kas atbilst 0,75–132 000 EUR/gadā un 0,2–70 000 EUR/gadā.

Ārštata darbinieki || Nolīguma izpildes un nozares atbalsta īstenošanas uzraudzība: aptuveni 0,5 FTE, kas atbilst 125 000 EUR/gadā.

3.2.4.     Saderība ar kārtējo daudzgadu finanšu shēmu

– x   Priekšlikums/iniciatīva atbilst kārtējai daudzgadu finanšu shēmai

– ¨  Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpārplāno attiecīgā izdevumu kategorija daudzgadu finanšu shēmā

Aprakstīt, kas jāpārplāno, norādot attiecīgās budžeta pozīcijas un summas.

– ¨  Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpiemēro elastības instruments vai jāpārskata daudzgadu finanšu shēma[17]

Aprakstīt, kas jādara, norādot attiecīgās izdevumu kategorijas, budžeta pozīcijas un summas.

3.2.5.     Trešo personu iemaksas

– Priekšlikums/iniciatīva neparedz trešo personu līdzfinansējumu

– Priekšlikums/iniciatīva paredz šādu līdzfinansējumu:

Apropriācijas EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

|| N gads || N+1 gads || N+2 gads || N+3 gads || Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu) || Kopā

Norādīt līdzfinansējuma struktūru || || || || || || || ||

KOPĀ līdzfinansējuma apropriācijas || || || || || || || ||

3.3.        Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem

– x   Priekšlikums/iniciatīva finansiāli neietekmē ieņēmumus

– ¨  Priekšlikums/iniciatīva finansiāli ietekmē:

¨         pašu resursus

¨         dažādus ieņēmumus

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

Budžeta ieņēmumu pozīcija || Kārtējā finanšu gadā pieejamās apropriācijas || Priekšlikuma/iniciatīvas ietekme[18]

N gads || N+1 gads || N+2 gads || N+3 gads || Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)

.... pants || || || || || || || ||

Attiecībā uz dažādiem ieņēmumiem, kas ir “piešķirtie ieņēmumi”, norādīt attiecīgo izdevumu pozīciju vai pozīcijas.

Norādīt, ar kādu metodi aprēķināta ietekme uz ieņēmumiem.

[1]               OV L 205, 7.8.2007., 35. lpp.

[2]               OV L 188, 19.7.2011., 1. lpp.

[3]               OV L 136, 24.5.2011., 5. lpp.

[4]               ABM – budžeta līdzekļu vadība pa darbības jomām, ABB – budžeta līdzekļu sadale pa darbības jomām.

[5]               Kā paredzēts Finanšu regulas 54. panta 2. punkta attiecīgi a) un b) apakšpunktā.

[6]               Skaidrojumus par pārvaldības veidiem un atsauces uz Finanšu regulu skatīt BudgWeb tīmekļa vietnē: http://www.cc.cec/budg/man/budgmanag/budgmanag_en.html.

[7]               Dif. – diferencētās apropriācijas, nedif. – nediferencētās apropriācijas.

[8]               EBTA – Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija.

[9]               Kandidātvalstis un, attiecīgā gadījumā, potenciālās kandidātvalstis no Rietumbalkāniem.

[10]             Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās “BA” pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

[11]             Rezultāti ir attiecīgie produkti vai pakalpojumi (piemēram, finansēto studentu apmaiņu skaits, uzbūvēto ceļu garums kilometros utt.).

[12]             Konkrētie mērķi, kas norādīti 1.4.2. punktā.

[13]             Maksa par vienu nozvejotu tonnu no 7000 tonnu lielā ikgadējā atskaites daudzuma: EUR 55 pirmajos trijos gados un EUR 50 ceturtajā gadā.

[14]             Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās “BA” pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

[15]             CA – līgumdarbinieki, LA – vietējie darbinieki, SNE – valstu norīkotie eksperti, INT – aģentūras darbinieki, JED – jaunākie eksperti delegācijās.

[16]             Ārštata darbiniekiem paredzēto maksimālo summu finansē no darbības apropriācijām (kādreizējām “BA” pozīcijām).

[17]             Skatīt Iestāžu nolīguma 19. un 24. punktu (2007.–2013. g.).

[18]             Norādītajām tradicionālo pašu resursu (muitas nodokļi, cukura nodevas) summām jābūt neto summām, t. i., bruto summām, no kurām atskaitītas iekasēšanas izmaksas 25 % apmērā.

I pielikums PROTOKOLS, ar kuru nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu, kas paredzēts Eiropas Savienības un Santomes un Prinsipi Demokrātiskās Republikas partnerattiecību nolīgumā zivsaimniecības nozarē

1. pants Piemērošanas laikposms un zvejas iespējas

1. Lai varētu zvejot tālu migrējošo sugu zivis (sugas uzskaitītas Apvienoto Nāciju Organizācijas 1982. gada Jūras tiesību konvencijas 1. pielikumā), izņemot ICCAT noteiktās aizsargājamās vai zvejas lieguma sugas, uz četriem gadiem, sākot no provizoriskās piemērošanas sākuma dienas, tiek noteiktas zvejas iespējas, kas Eiropas Savienības kuģiem piešķirtas saskaņā ar zivsaimniecības partnerattiecību nolīguma 5. pantu.

2. Zvejas iespējas tiek iedalītas:

(a) 28 tunzivju seineriem;

(b) 6 kuģiem zvejai ar dreifējošām āķu jedām.

3. Šā panta 1. punktu piemēro atbilstīgi šā protokola 5., 6., 7. un 8. pantam.

4. Piemērojot nolīguma 6. pantu, zvejas kuģi, kas peld ar Eiropas Savienības dalībvalsts karogu, Santomes un Prinsipi ūdeņos zvejas darbības drīkst veikt tikai tad, ja tiem ir zvejas atļauja (zvejas licence), kas izdota saskaņā ar šo protokolu.

2. pants Finansiālais ieguldījums un maksāšanas kārtība

1. Zivsaimniecības partnerattiecību nolīguma 7. pantā minētais finansiālais ieguldījums 1. pantā minētajam laikposmam ir EUR 2 805 000.

2. Finansiālo ieguldījumu veido:

(a) ikgadēja summa – EUR 385 000 pirmajos trijos gados un EUR 350 000 ceturtajā gadā – par piekļuvi Santomes un Prinsipi EEZ un atskaites daudzumam 7000 tonnu gadā un

(b) īpaša ikgadēja summa – EUR 325 000 četros gados – Santomes un Prinsipi zivsaimniecības politikas īstenošanas atbalstam.

3. Šā panta 1. punktu piemēro atbilstīgi šā protokola 3., 4., 5., 7. un 8. pantam un zivsaimniecības partnerattiecību nolīguma 12. un 13. pantam.

4. Šā panta 1. punktā minēto finansiālo ieguldījumu Eiropas Savienība sniedz, pirmajos trijos gados izmaksājot EUR 710 000 gadā un ceturtajā gadā izmaksājot EUR 675 000, kas atbilst šā panta 2. punkta a) un b) apakšpunktā minēto ikgadējo summu kopsummai.

5. Ja gada kopējā nozveja, kuru Eiropas Savienības kuģi guvuši Santomes un Prinsipi ūdeņos, pārsniedz 2. punktā norādīto gada atskaites daudzumu, par katru papildus nozvejoto tonnu finansiālā ieguldījuma kopējo gada apjomu palielina par EUR 55 pirmajos trijos gados un par EUR 50 ceturtajā gadā. Tomēr Eiropas Savienības šādi samaksātā ikgadējā kopsumma nedrīkst vairāk nekā divas reizes pārsniegt 2. punkta a) apakšpunktā minēto summu. Ja Eiropas Savienības kuģu nozvejas apjoms pārsniedz daudzumu, kas atbilst divkāršai kopējai gada summai, pārsniegumam atbilstošo summu samaksā nākamajā gadā.

6. Maksājumu par pirmo gadu veic ne vēlāk kā deviņdesmit (90) dienas pēc šā protokola provizoriskās piemērošanas sākuma dienas, bet maksājumus par nākamajiem gadiem – ne vēlāk kā šā protokola gadadienā.

7. Santomes un Prinsipi iestādēm ir tiesības brīvi lemt par 2. punkta a) apakšpunktā minētā finansiālā ieguldījuma izmantošanu.

8. Šā panta 2. punktā norādīto finansiālo ieguldījumu iemaksā īpašā Valsts kases kontā, kas atvērts Santomes un Prinsipi Centrālajā bankā, un šā panta 2. punkta b) apakšpunktā norādīto finansiālo ieguldījumu, kas paredzēts nozares atbalstam, nodod zivsaimniecības administrācijas rīcībā. Santomes un Prinsipi iestādes katru gadu paziņo Eiropas Komisijai minētā bankas konta rekvizītus.

3. pants Atbildīgas zvejas un zvejniecības ilgtspējības veicināšana Santomes un Prinsipi ūdeņos

1. Ne vēlāk kā trīs (3) mēnešus pēc šā protokola stāšanās spēkā Puses zivsaimniecības partnerattiecību nolīguma 9. pantā paredzētajā Apvienotajā komitejā vienojas par nozares daudzgadu programmu un sīki izstrādātiem tās īstenošanas noteikumiem, jo īpaši par šādiem jautājumiem:

(a) gada un daudzgadu vadlīnijas par 2. panta 2 punkta b) apakšpunktā minētā finansiālā ieguldījuma izmantošanu;

(b) gada un daudzgadu mērķi, kas jāsasniedz, lai laika gaitā izveidotu atbildīgu zveju un zvejniecības ilgtspējību, ņemot vērā prioritātes, ko Santome un Prinsipi izvirzījusi valsts zivsaimniecības politikā vai citās rīcībpolitikās, kas ir saistītas ar atbildīgas zvejas un zvejniecības ilgtspējības veidošanu vai ietekmē to, jo īpaši attiecībā uz mazapjoma zvejas atbalstīšanu, uzraudzību, kontroli un nelegālas, nereģistrētas un neregulētas (NNN) zvejas apkarošanu;

(c) rezultātu gadskārtējas izvērtēšanas kritēriji un procedūras.

2. Visi ierosinātie grozījumi nozares daudzgadu programmā Pusēm jāapstiprina Apvienotajā komitejā.

3. Katru gadu Santomes un Prinsipi iestādes var nolemt daudzgadu programmas īstenošanas vajadzībām iedalīt summu, kas papildina 2. panta 2. punkta b) apakšpunktā minēto finansiālā ieguldījuma daļu. Par to jāpaziņo Eiropas Savienībai ne vēlāk kā divus (2) mēnešus pirms šā protokola gadadienas.

4. Puses katru gadu izvērtē nozares daudzgadu programmas īstenošanas rezultātus. Ja šis izvērtējums liecina, ka to mērķu īstenošana, kurus tieši finansē ar šā protokola 2. panta 2. punkta b) apakšpunktā minēto finansiālā ieguldījuma daļu, nav apmierinoša, Eiropas Komisija patur tiesības samazināt šo finansiālā ieguldījuma daļu tā, lai programmas īstenošanai iedalītā summa atbilstu iegūtajam rezultātam.

4. pants Zinātniskā sadarbība atbildīgas zvejas veicināšanā

1. Puses apņemas veicināt atbildīgu zveju Santomes un Prinsipi ūdeņos, pamatojoties uz principu par nediskriminējošu attieksmi pret dažādajām flotēm, kas zvejo šajos ūdeņos.

2. Šā protokola darbības laikā Eiropas Savienība un Santome un Prinsipi apņemas sadarboties, lai uzraudzītu zvejas resursu stāvokli Santomes un Prinsipi zvejas zonā.

3. Puses apņemas Centrālāfrikas reģionā veicināt sadarbību, kas ir saistīta ar atbildīgu zveju. Puses apņemas ievērot Starptautiskās Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisijas (ICCAT) ieteikumus un rezolūcijas.

4. Saskaņā ar zivsaimniecības partnerattiecību nolīguma 4. pantu, pamatojoties uz ICCAT pieņemtajiem ieteikumiem un rezolūcijām un saskaņā ar labākajiem pieejamajiem zinātniskajiem atzinumiem, Puses apspriežas zivsaimniecības partnerattiecību nolīguma 9. pantā paredzētajā Apvienotajā komitejā, lai pieņemtu Eiropas Savienības kuģu darbības ietekmējošus pasākumus, kuru mērķis ir nodrošināt šajā protokolā minēto zivju sugu ilgtspējīgu pārvaldību.

5. pants Zvejas iespēju un tehnisko noteikumu pārskatīšana pēc savstarpējas vienošanās

1. Zvejas iespējas, kas minētas 1. pantā, pēc savstarpējas vienošanās var pārskatīt, ciktāl ICCAT pieņemtie ieteikumi un rezolūcijas apstiprina, ka šāda pārskatīšana nodrošinās šajā protokolā minēto zvejas resursu ilgtspējīgu pārvaldību. Tādā gadījumā samērīgi un proporcionāli laikam pielāgo 2. panta 2. punktā a) apakšpunktā minēto finansiālo ieguldījumu. Tomēr Eiropas Savienības finansiālā ieguldījuma samaksātā ikgadējā kopsumma nedrīkst vairāk nekā divas reizes pārsniegt 2. panta 2. punkta a) apakšpunktā minēto summu.

2. Apvienotā komiteja turklāt drīkst vajadzības gadījumā un pēc savstarpējas vienošanās pārskatīt zvejas nosacījumus un šā protokola un tā pielikuma piemērošanas noteikumus.

6. pants Jaunas zvejas iespējas

1. Attiecībā uz šajā protokolā neparedzētu zvejniecību izmantošanu Santomes un Prinsipi iestādes var ierosināt Eiropas Savienībai apsvērt šādu zvejniecību izmantošanas iespēju, pamatojoties uz izpētes zvejas rezultātiem un ņemot vērā labākos pieejamos zinātniskos ieteikumus, kurus ir apstiprinājuši abu Pušu zinātniskie eksperti.

2. Atkarībā no šiem rezultātiem un ja Eiropas Savienība pauž ieinteresētību minētajās zvejniecībās, un pirms Santomes un Prinsipi iestādes izskata atļaujas piešķiršanas iespēju, Puses apspriežas Apvienotajā komitejā. Vajadzības gadījumā Puses vienojas par nosacījumiem, ko piemēro šīm jaunajām zvejas iespējām, un, ja nepieciešams, veic grozījumus šajā protokolā un tā pielikumā.

7. pants Finansiālā ieguldījuma maksājumu apturēšana un pārskatīšana

1. Finansiālo ieguldījumu, kas minēts 2. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktā, var pārskatīt vai apturēt, ja konstatēti viens vai vairāki šādi apstākļi:

(a) tādi ārkārtas apstākļi, kas noteikti zivsaimniecības partnerattiecību nolīguma 2. panta h) punktā un kas traucē zvejas darbību norisi Santomes un Prinsipi EEZ;

(b) krasi mainās šā protokola noslēgšanas pamatā bijušās zivsaimniecības politikas pamatnostādnes un īstenošana, un tāpēc viena no Pusēm pieprasa šo noteikumu pārskatīšanu, lai tos grozītu;

(c) tiek konstatēts, ka ir pārkāpti cilvēktiesību svarīgākie elementi un pamatelementi, kas izklāstīti Kotonū nolīguma 9. pantā, un ir izpildītas minētā nolīguma 8. un 96. pantā paredzētās procedūras.

2. Eiropas Savienība patur tiesības pilnībā vai daļēji apturēt šā protokola 2. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētās finansiālā ieguldījuma īpašās summas maksājumus, ja:

(a) Apvienotās komitejas veiktā izvērtējumā tiek konstatēts, ka gūtie rezultāti neatbilst programmā paredzētajiem;

(b) finansiālais ieguldījums nav izmantots.

3. Finansiālā ieguldījuma maksājumus var atsākt, tiklīdz ir atjaunots sākotnējais stāvoklis, kāds bija pirms 1. punktā minēto apstākļu rašanās, un ja Puses apspriežoties vienojas par atsākšanu, un/vai ja to pamato 2. punktā minētie finansiālās izpildes rezultāti.  Tomēr, ja pagājuši seši (6) mēneši pēc protokola termiņa beigām, 2. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētās finansiālā ieguldījuma īpašās summas maksājumus vairs nedrīkst izdarīt.

8. pants Protokola īstenošanas apturēšana

1. Šā protokola īstenošanu pēc vienas Puses iniciatīvas var apturēt, ja konstatēti viens vai vairāki šādi apstākļi:

(a) tādi ārkārtas apstākļi, kas noteikti zivsaimniecības partnerattiecību nolīguma 2. panta h) punktā un kas traucē zvejas darbību norisi Santomes un Prinsipi EEZ;

(b) krasi mainās šā protokola noslēgšanas pamatā bijušās zivsaimniecības politikas pamatnostādnes un īstenošana, un tāpēc viena no Pusēm pieprasa šo noteikumu pārskatīšanu, lai tos grozītu;

(c) viena no Pusēm konstatē, ka ir pārkāpti cilvēktiesību svarīgākie elementi un pamatelementi, kas izklāstīti Kotonū nolīguma 9. pantā, un ir izpildītas minētā nolīguma 8. un 96. pantā paredzētās procedūras;

(d) Eiropas Savienība neveic 2. panta 2. punkta a) apakšpunktā paredzēto finansiālā ieguldījuma maksājumu šā protokola 8. pantā neparedzētu iemeslu dēļ;

(e) Pusēm rodas domstarpības par šā protokola piemērošanu vai interpretēšanu.

2. Protokola īstenošanu var apturēt pēc vienas Puses iniciatīvas, ja Pušu domstarpības nav tikušas atrisinātas Apvienotās komitejas apspriedēs.

3. Lai apturētu protokola piemērošanu, ieinteresētajai Pusei vismaz trīs (3) mēnešus pirms dienas, kad apturēšanai jāstājas spēkā, rakstveidā jāpaziņo par savu nodomu.

4. Apturēšanas gadījumā Puses turpina apspriesties, lai domstarpības atrisinātu. Ja tas izdodas, protokola piemērošanu atsāk un finansiālā ieguldījuma summu samērīgi un proporcionāli laikam samazina atkarībā no laikposma, kurā protokola piemērošana bija apturēta.

9. pants Piemērojamie valsts tiesību akti

1. Eiropas Savienības zvejas kuģu darbības Santomes un Prinsipi ūdeņos reglamentē Santomē un Prinsipi piemērojamie tiesību akti, ja vien zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumā vai šajā protokolā, tā pielikumā vai papildinājumos nav noteikts citādi.

2. Santomes un Prinsipi iestādes informē Eiropas Komisiju par visām izmaiņām vai jauniem tiesību aktiem saistībā ar zivsaimniecības nozari.

3. Eiropas Komisija informē Santomes un Prinsipi iestādes par visām izmaiņām vai jauniem tiesību aktiem saistībā ar Eiropas Savienības tāljūras flotes kuģu zvejas darbībām.

10. pants Pāreja uz elektronisku datu apmaiņu

1. Santome un Prinsipi un Eiropas Savienība apņemas bez kavēšanās ieviest vajadzīgās datorizētās sistēmas, lai elektroniski apmainītos ar visu informāciju un dokumentiem, kas saistīti ar nolīguma īstenošanu.

2. Dokumentu elektroniskā formātā vienmēr uzskata par līdzvērtīgu dokumentam papīra formā.

3. Santome un Prinsipi un Eiropas Savienība nekavējoties informē viena otru par visiem datorizētās sistēmas darbības traucējumiem. Ar nolīguma īstenošanu saistīto informāciju un dokumentus šādā gadījumā automātiski aizstāj ar dokumentiem papīra formā.

11. pants Datu konfidencialitāte

1. Santome un Prinsipi un Eiropas Savienība apņemas visus atbilstoši nolīgumam iegūtos nominatīvos datus par Eiropas Savienības kuģiem un to zvejas darbībām vienmēr stingri aizsargāt saskaņā ar konfidencialitātes un datu aizsardzības principiem.

2. Puses uzrauga, lai publiski pieejami kļūtu tikai agregētie dati par zvejas darbībām Santomes un Prinsipi ūdeņos atbilstīgi ICCAT noteikumiem šajā jomā. Datus, ko var uzskatīt par konfidenciāliem, kompetentās iestādes drīkst izmantot tikai nolīguma īstenošanai un zvejniecības pārvaldībai, un kontrolei un uzraudzībai.

12. pants Protokola darbības ilgums

Šo protokolu un tā pielikumu piemēro 4 gadus no dienas, kad tos sāk provizoriski piemērot saskaņā ar 14. un 15. pantu, ja vien saskaņā ar 13. pantu nav nosūtīts paziņojums par darbības izbeigšanu.

13. pants Protokola darbības izbeigšana

1. Protokola darbības izbeigšanā ieinteresētā Puse vismaz sešus (6) mēnešus pirms dienas, kad šai izbeigšanai jāstājas spēkā, rakstveidā paziņo otrai Pusei par nodomu izbeigt protokola piemērošanu.

2. Pēc iepriekšējā punktā minētā paziņojuma nosūtīšanas Puses sāk apspriešanos.

14. pants Provizoriska piemērošana

Šo protokolu provizoriski piemēro no tā parakstīšanas dienas, bet ne agrāk kā no 2014. gada 13. maija.

15. pants Stāšanās spēkā

Šis protokols un tā pielikums stājas spēkā dienā, kad Puses paziņo viena otrai par vajadzīgo procedūru pabeigšanu.

PROTOKOLA PIELIKUMS

NOSACĪJUMI, KAS REGLAMENTĒ EIROPAS SAVIENĪBAS KUĢU ZVEJAS DARBĪBAS SANTOMES UN PRINSIPI ZVEJAS ZONĀ

I nodaļa – Zvejas atļauju pieprasīšana un izdošana

1. iedaļa Zvejas atļaujas

Zvejas atļaujas saņemšanas priekšnosacījumi

1. Atļaujas (licences) zvejai Santomes un Prinsipi zvejas zonā var iegūt tikai tie kuģi, kam uz to ir tiesības.

2. Kuģis ir tiesīgs saņemt atļauju, ja nedz tā īpašniekam, nedz kapteinim, nedz pašam kuģim nav aizliegts veikt zvejas darbības Santomē un Prinsipi. Tiem ir jāatbilst Santomes un Prinsipi iestāžu prasībām: vajadzīgs, lai tie būtu izpildījuši visas iepriekšējās saistības, kas skar to zvejas darbības Santomē un Prinsipi atbilstīgi zivsaimniecības nolīgumiem, kuri noslēgti ar Eiropas Savienību. Turklāt attiecībā uz zvejas atļaujām tiem jāievēro Regulas (EK) Nr. 1006/2008[1] noteikumi.

3. Eiropas Savienības kuģi, kurš iesniedz pieprasījumu zvejas atļaujas saņemšanai, var pārstāvēt aģents, kurš ir Santomes un Prinsipi rezidents. Zvejas atļaujas pieprasījumā var norādīt šā aģenta vārdu un adresi.

Zvejas atļaujas pieprasīšana

4. Eiropas Savienības kompetentās iestādes vismaz piecpadsmit (15) darbdienas pirms vēlamā atļaujas derīguma termiņa sākuma elektroniski iesniedz par zivsaimniecību atbildīgajai Santomes un Prinsipi ministrijai (ar kopiju Eiropas Savienības delegācijai Gabonā) pieprasījumu par katru kuģi, kas vēlas zvejot saskaņā ar partnerattiecību nolīgumu zivsaimniecības nozarē. Pieprasījuma oriģinālu Eiropas Savienības kompetentās iestādes tieši nosūta Santomei un Prinsipi, bet kopiju – Eiropas Savienības delegācijai Gabonā.

5. Par zivsaimniecību atbildīgajai ministrijai pieprasījumu iesniedz uz veidlapas, kuras paraugs pievienots šā pielikuma 1. papildinājumā.

6. Zvejas atļaujas pieprasījumam pievieno šādus dokumentus:

– pierādījumu par vienotas likmes avansa maksājuma nokārtošanu uz atļaujas derīguma termiņu,

– nesen uzņemtu krāsu fotoattēlu, kurā kuģis attēlots sānskatā.

7. Maksu izdara kontā, kuru Santomes un Prinsipi iestādes norāda saskaņā ar protokola 2. panta 8. punktu.

8. Maksā ietilpst valsts un vietējie nodokļi, izņemot ostas nodokļus un maksu par pakalpojumiem.

Zvejas atļaujas izdošana

9. Visiem kuģiem zvejas atļaujas izdod 15 darbdienās pēc tam, kad par zivsaimniecību atbildīgā Santomes un Prinsipi ministrija ir saņēmusi visus 6. punktā minētos dokumentus, un kuģu īpašnieki vai viņu aģenti atļaujas saņem ar Eiropas Savienības Gabonā esošās delegācijas starpniecību. Vienlaikus un lai lieki neaizkavētu zvejošanas sākumu, zvejas atļaujas kopiju elektroniski nosūta kuģa īpašniekam. Šo kopiju drīkst izmantot laikposmā, kas nepārsniedz 60 dienas pēc atļaujas izdošanas dienas. Minētajā laikposmā šo kopiju uzskata par līdzvērtīgu atļaujas oriģinālam.

10. Zvejas atļauju izdod konkrētam kuģim, un tā nav nododama citam kuģim.

11. Tomēr pēc Eiropas Savienības lūguma un pierādītas nepārvaramas varas gadījumā viena kuģa zvejas atļauju aizstāj ar jaunu atļauju, kas izdota uz cita tās pašas kategorijas kuģa vārda, un par to nav jāveic jauna maksa. Šādā gadījumā, aprēķinot nozvejotos daudzumus, lai noteiktu, vai ir jāveic papildu maksājums, ņem vērā abu kuģu kopējo nozveju summu.

12. Pirmā kuģa īpašnieks vai aģents ar Eiropas Savienības delegācijas Gabonā starpniecību nodod anulēto zvejas atļauju atpakaļ par zivsaimniecību atbildīgajai Santomes un Prinsipi ministrijai.

13. Jaunā zvejas atļauja stājas spēkā dienā, kad kuģa īpašnieks atdod anulēto zvejas atļauju par zivsaimniecību atbildīgajai Santomes un Prinsipi ministrijai. Eiropas Savienības delegāciju Gabonā informē par zvejas atļaujas nodošanu.

14. Neskarot šīs iedaļas 9. punktu, zvejas atļaujai vienmēr jāatrodas uz kuģa.

2. iedaļa Zvejas atļaujas nosacījumi – maksas un avansa maksājumi

1.           Zvejas atļaujas ir derīgas vienu gadu.

2.           Maksa, kas tunzivju seineriem un kuģiem zvejai ar dreifējošām āķu jedām jāmaksā par Santomes un Prinsipi zvejas zonā gūtas nozvejas tonnu, ir šāda:

EUR 55 pirmajā un otrajā piemērošanas gadā;

EUR 60 trešajā piemērošanas gadā;

EUR 70 ceturtajā piemērošanas gadā.

3.           Zvejas atļaujas izdod pēc tam, kad veikti šādi vienotas likmes maksājumi kompetentajām valsts iestādēm:

-         par tunzivju seineriem:

-           EUR 6930 par kuģi jeb summa, kas atbilst maksai par gada nozveju 126 tonnu apjomā, pirmajā un otrajā protokola piemērošanas gadā,

-           EUR 6960 par kuģi jeb summa, kas atbilst maksai par gada nozveju 116 tonnu apjomā, trešajā protokola piemērošanas gadā,

-           EUR 7000 par kuģi jeb summa, kas atbilst maksai par gada nozveju 100 tonnu apjomā, ceturtajā protokola piemērošanas gadā,

-        par kuģiem zvejai ar dreifējošām āķu jedām:

-           EUR 2310 par kuģi jeb summa, kas atbilst maksai par gada nozveju 42 tonnu apjomā, pirmajā un otrajā protokola piemērošanas gadā,

-           EUR 2310 par kuģi jeb summa, kas atbilst maksai par gada nozveju 38,5 tonnu apjomā, trešajā protokola piemērošanas gadā,

-           EUR 2310 par kuģi jeb summa, kas atbilst maksai par gada nozveju 33 tonnu apjomā, ceturtajā protokola piemērošanas gadā.

4.           Galīgo paziņojumu par maksām, kuras jāveic par n. gadu, Eiropas Komisija sagatavo vēlākais sešdesmit (60) dienas pēc šā protokola parakstīšanas gadadienas n+1. gadā, pamatojoties uz kuģu īpašnieku veiktajām nozvejas deklarācijām, kuras ar Eiropas Savienības delegācijas Gabonā starpniecību apstiprinājuši par nozvejas datu pārbaudi atbildīgie dalībvalstu zinātniskie institūti, piemēram, IRD (Institut de Recherche pour le Développement), IEO (Instituto Español de Oceanografia) un IPMA (Instituto Português do Mar e da Atmosfera).

5.           Minēto paziņojumu vienlaikus nosūta par zivsaimniecību atbildīgajai Santomes un Prinsipi ministrijai un kuģu īpašniekiem.

6.           Visus papildu maksājumus (par nozvejotajiem daudzumiem, kuri pārsniedz šīs iedaļas 4. punktā norādītos daudzumus) kuģu īpašnieki vēlākais trīs (3) mēnešus pēc šā protokola parakstīšanas gadadienas n+1. gadā samaksā kompetentajām Santomes un Prinsipi iestādēm, attiecīgās summas, kas norādītas šīs iedaļas 2. punktā (un atkarībā no konkrētā gada ir 55, 60 vai 70 EUR par tonnu), ieskaitot šīs nodaļas 1. iedaļas 7. punktā minētajā kontā.

7.           Tomēr, ja galīgajā paziņojumā norādītā summa ir mazāka nekā šīs iedaļas 3. punktā paredzētais avansa maksājums, starpību kuģu īpašniekiem neatlīdzina.

II nodaļa – Zvejas zonas

1.           Eiropas Savienības kuģi (tunzivju seineri un kuģi zvejai ar dreifējošām āķu jedām), kas saskaņā ar šo protokolu veic zvejas darbības Santomes un Prinsipi ūdeņos, drīkst zvejot ūdeņos, kas atrodas tālāk par 12 jūras jūdzēm no bāzes līnijām.

2.           Santomes un Prinsipi ekskluzīvās ekonomikas zonas koordinātas ir tādas, kādas Santome un Prinsipi 1998. gada 7. maijā ir paziņojusi Apvienoto Nāciju Organizācijai[2].

3.           Zonā, kas paredzēta Santomes un Prinsipi un Nigērijas kopīgai izmantošanai un ko norobežo 3. papildinājumā noteiktās koordinātas, ir aizliegta (bez izņēmuma) jebkāda zvejas darbība.

III nodaļa – UZRAUDZĪBA UN PĀRRAUDZĪBA

1. iedaļa Nozvejas reģistrēšana

1.           Visu to kuģu kapteiņiem, kam atļauts zvejot Santomes un Prinsipi ūdeņos saskaņā ar šo protokolu, nozvejotie daudzumi jādeklarē par zivsaimniecību atbildīgajai Santomes un Prinsipi ministrijai, lai tā varētu kontrolēt nozveju, kuru apstiprina kompetentie zinātniskie institūti saskaņā ar procedūru, kas minēta šā pielikuma I nodaļas 2. iedaļas 4. punktā. Nozvejas deklarēšanas kārtība ir šāda.

1.1.    Eiropas Savienības kuģiem, kas darbojas Santomes un Prinsipi ūdeņos saskaņā ar šo protokolu, ir jāreģistrē gūtās nozvejas, aizpildot deklarāciju, kuras paraugs pievienots 2. papildinājumā un kura visādā ziņā atbilst informācijai, kas tiek reģistrēta zvejas žurnālā. Šīs deklarācijas kopiju, vēlams pa e-pastu, katru nedēļu un izejot no Santomes un Prinsipi zvejas zonas, nosūta Santomes un Prinsipi zvejas uzraudzības centram (FMC).

1.2.    Vēlākais 14 dienas pēc attiecīgā reisa nozvejas izkraušanas kuģu kapteiņi zvejas žurnāla kopijas nosūta par zivsaimniecību atbildīgajai Santomes un Prinsipi ministrijai, kā arī I nodaļas 2. iedaļas 4. punktā norādītajiem zinātniskajiem institūtiem.

2.           Kapteinis katru dienu nozvejas deklarācijā ieraksta nozvejotos un uz kuģa paturētos daudzumus, katras sugas sugas apzīmēšanai izmantojot FAO trīsburtu kodu un norādot dzīvsvara kilogramus vai, attiecīgā gadījumā, īpatņu skaitu. Par katru zvejas mērķsugu kapteinis norāda arī nulles apjoma nozveju. Kapteinis katru dienu ieraksta nozvejas deklarācijā arī katras sugas izmetumu apjomu, norādot dzīvsvara kilogramus vai, attiecīgā gadījumā, īpatņu skaitu.

3.           Nozvejas deklarācijas aizpilda salasāmi, un kuģa kapteinis tās paraksta.

4.           Šīs nodaļas nosacījumu neievērošanas gadījumā Santomes un Prinsipi valdībai ir tiesības apturēt attiecīgā kuģa zvejas atļauju līdz nepieciešamās formalitātes izpildei un piespriest kuģa īpašniekam sodu, kāds paredzēts Santomē un Prinsipi spēkā esošajos tiesību aktos. Par to tūlīt informē Eiropas Komisiju un karoga dalībvalsti.

5.           Puses apliecina kopīgu vēlmi nodrošināt pāreju uz elektronisku sistēmu nozvejas deklarēšanai, pamatojoties uz 5. papildinājumā definētajiem tehniskajiem parametriem. Puses piekrīt kopīgi izstrādāt šīs pārejas kārtību, lai sistēma no 2015. gada 1. jūlija būtu operacionāla.

2. iedaļa Nozvejas datu paziņošana, ieejot Santomes un Prinsipi ūdeņos un izejot no tiem

1.           Eiropas Savienības kuģi, kas saskaņā ar šo protokolu darbojas Santomes un Prinsipi ūdeņos, vismaz sešas (6) stundas iepriekš paziņo Santomes un Prinsipi kompetentajām iestādēm par plānotu ieiešanu Santomes un Prinsipi ūdeņos vai iziešanu no tiem.

2.           Paziņojot par ieiešanu Santomes un Prinsipi EEZ vai par iziešanu no tās, vienlaikus kuģiem jāpaziņo arī to atrašanās vieta un uz kuģa paturētā nozveja, katras sugas apzīmēšanai izmantojot FAO trīsburtu kodu un norādot dzīvsvara kilogramus vai, attiecīgā gadījumā, īpatņu skaitu, un neskarot 2. iedaļas noteikumus. Šie paziņojumi pa e-pastu vai pa faksu jānosūta uz Santomes un Prinsipi iestāžu paziņotajām adresēm.

3.           Kuģi, ko pieķer zvejojot, ja tas iepriekš nav brīdinājis Santomes un Prinsipi kompetento iestādi, uzskata par kuģi bez zvejas atļaujas, un uz to attieksies valsts tiesību aktos paredzētās sekas.

4.           Izdodot zvejas atļauju, tai pievieno arī attiecīgās e-pasta adreses, faksa un tālruņa numurus, kā arī norāda radiosakaru frekvenci.

3. iedaļa Pārkraušana citā kuģī un izkraušana

1.           Eiropas Savienības kuģiem, kas saskaņā ar šo protokolu darbojas Santomes un Prinsipi ūdeņos un veic pārkraušanu citā kuģī Santomes un Prinsipi ūdeņos, šī darbība ir jāveic Santomes un Prinsipi ostās.

1.1.    Tāda kuģa īpašniekam vai aģentam, kas vēlas veikt izkraušanu vai pārkraušanu citā kuģī, vismaz 24 stundas pirms tam Santomes un Prinsipi kompetentajām iestādēm jāpaziņo šāda informācija:

pārkraušanā citā kuģī vai izkraušanā iesaistīto zvejas kuģu vārds,

kravas kuģa vārds,

izkraujamie vai citā kuģī pārkraujamie daudzumi, norādot svaru tonnās un sugu,

izkraušanas vai citā kuģī pārkraušanas diena,

citā kuģī pārkrauto vai izkrauto nozveju galamērķis.

2.           Pārkraušana citā kuģī atļauta tikai šādās zonās: Fernão Dias, Neves, Ana Chaves.

3.           Pārkraušanu citā kuģī vai izkraušanu uzskata par iziešanu no Santomes un Prinsipi ūdeņiem. Kuģiem ir jāiesniedz Santomes un Prinsipi kompetentajām iestādēm nozvejas deklarācijas un jāpaziņo par savu nodomu vai nu turpināt zveju, vai iziet no Santomes un Prinsipi ūdeņiem.

4.           Jebkāda nozveju izkraušanas vai citā kuģī pārkraušanas darbība, kas nav minēta iepriekšējos punktos, Santomes un Prinsipi ūdeņos ir aizliegta. Šā noteikuma pārkāpējiem piemēro Santomes un Prinsipi spēkā esošajos tiesību aktos paredzētās sankcijas.

4. iedaļa Kuģu satelītnovērošanas sistēma (VMS)

1.         Kuģa atrašanās vietas ziņojumi VMS sistēmā

Atrodoties Santomes un Prinsipi zvejas zonā, licenci saņēmušiem Eiropas Savienības kuģiem jābūt aprīkotiem ar kuģu satelītnovērošanas sistēmu (Vessel Monitoring System – VMS), kas nodrošina automātisku un pastāvīgu to atrašanās vietas paziņošanu reizi stundā šo kuģu karoga valsts zvejas uzraudzības centram (Fisheries Monitoring Centre – FMC).

Katrā atrašanās vietas ziņojumā jānorāda:

a) kuģa identifikācijas dati;

b) jaunākās ziņas par kuģa ģeogrāfisko atrašanās vietu (ģeogrāfiskais garums un platums), kuras noteikšanas kļūda nepārsniedz 100 m un ticamības intervāls ir 99 %;

c) atrašanās vietas reģistrēšanas datums un laiks;

d) kuģa ātrums un kurss.

Katrs ziņojums jāsagatavo šā pielikuma 4. papildinājumā norādītajā formātā.

Pirmo reģistrēto atrašanās vietu pēc ieiešanas Santomes un Prinsipi zvejas zonā apzīmē ar kodu “ENT”. Visas turpmākās atrašanās vietas apzīmē ar kodu “POS”, izņemot pirmo reģistrēto atrašanās vietu pēc iziešanas no Santomes un Prinsipi zvejas zonas, kuru apzīmē ar kodu “EXI”.

Karoga valsts FMC nodrošina atrašanās vietas ziņojumu automātisku apstrādi un, vajadzības gadījumā, to elektronisku nosūtīšanu. Atrašanās vietas ziņojumi jāreģistrē drošā veidā un jāglabā trīs gadus.

2.         Datu pārraidīšana no kuģa gadījumā, ja VMS sistēma nedarbojas

Kapteinim ir pienākums vienmēr nodrošināt sava kuģa VMS sistēmas uzturēšanu pilnā darba kārtībā un atrašanās vietas ziņojumu pareizu nosūtīšanu karoga valsts FMC.

Ja kuģa VMS sistēma nedarbojas, to salabo vai nomaina 10 dienu laikā. Ja tas nav izdarīts iepriekš minētajā termiņā, pēc tā beigām kuģim vairs nav atļauts zvejot Santomes un Prinsipi zvejas zonā.

Kuģi, kuri zvejo Santomes un Prinsipi zvejas zonā un kuru VMS sistēma ir bojāta, savus atrašanās vietas ziņojumus nosūta karoga valsts FMC pa e-pastu, radio vai faksu vismaz reizi četrās stundās, norādot visus obligātos datus.

3.         Atrašanās vietas ziņojumu droša nosūtīšana Santomei un Prinsipi

Karoga valsts FMC automātiski nosūta attiecīgo kuģu atrašanās vietas ziņojumus Santomes un Prinsipi FMC. Karoga valsts FMC un Santomes un Prinsipi FMC apmainās ar e-pasta kontaktadresēm un nekavējoties informē viena otru par izmaiņām šajās adresēs.

Atrašanās vietas ziņojumus starp karoga valsts un Santomes un Prinsipi FMC pārsūta, izmantojot drošu elektronisko sakaru sistēmu.

Santomes un Prinsipi FMC nekavējoties informē karoga valsts FMC un Eiropas Savienību par jebkādiem atkārtotiem traucējumiem zvejas licenču saņēmuša kuģa atrašanās vietas ziņojumu saņemšanā, ja attiecīgais kuģis nav paziņojis par savu iziešanu no zvejas zonas.

4.         Sakaru sistēmas traucējumi

Santome un Prinsipi nodrošina sava elektroniskā aprīkojuma sadarbspēju ar karoga valsts FMC un nekavējoties informē Eiropas Savienību par visiem sakaru un atrašanās vietas ziņojumu saņemšanas traucējumiem, lai pēc iespējas drīzāk rastu tehnisku risinājumu.

Kapteinis ir atbildīgs par visām konstatētajām manipulācijām ar kuģa VMS sistēmu, kuru nolūks ir traucēt šīs sistēmas darbību vai viltot atrašanās vietas ziņojumus. Par visiem pārkāpumiem piemēro Santomē un Prinsipi spēkā esošajos tiesību aktos paredzētās sankcijas.

5.         Atrašanās vietas ziņojumu sūtīšanas biežuma pārskatīšana

Ja pastāv pamatoti pierādījumi par iespējamu pārkāpumu, Santome un Prinsipi var pieprasīt karoga valsts FMC (nosūtot šāda pieprasījuma kopiju arī Eiropas Savienībai) uz noteiktu izmeklēšanas laiku samazināt kuģa atrašanās vietas ziņojumu nosūtīšanas biežumu līdz trīsdesmit minūtēm. Santomei un Prinsipi šādi pierādījumi ir nekavējoties jānosūta karoga valsts FMC un Eiropas Savienībai. Karoga valsts FMC nekavējoties nosūta Santomei un Prinsipi atrašanās vietas ziņojumus, ievērojot jauno nosūtīšanas biežumu.

Kad noteiktais izmeklēšanas laiks beidzas, Santome un Prinsipi par to nekavējoties informē karoga valsts FMC un Eiropas Savienību; turpmāk Santome un Prinsipi tos informē par iespējamiem šīs izmeklēšanas turpinājuma pasākumiem.

IV nodaļa – Jūrnieku nodarbināšana

1.           Tunzivju zvejas kuģu un kuģu zvejai ar dreifējošām āķu jedām īpašnieki apņemas nodarbināt ĀKK valstu pilsoņus, ievērojot šādus nosacījumus un ierobežojumus:

-        no jūrniekiem, kurus nodarbina uz tunzivju seineriem trešās valsts zvejas zonā tunzivju zvejas sezonā, vismaz 20 % ir Santomes un Prinsipi vai kādas ĀKK valsts izcelsmes jūrnieki,

-        no jūrniekiem, kurus nodarbina uz kuģiem zvejai ar dreifējošām āķu jedām trešās valsts zvejas zonā tunzivju zvejas sezonā, vismaz 20 % ir Santomes un Prinsipi vai kādas ĀKK valsts izcelsmes jūrnieki.

2.           Kuģu īpašnieki cenšas nodarbināt vairāk jūrnieku no Santomes un Prinsipi.

3.           Kuģu īpašnieki brīvi izvēlas jūrniekus, ko uzņemt uz sava kuģa, no tiem, kas norādīti iesniegtā pieredzējušu un kvalificētu jūrnieku sarakstā, kas pieejams no Santomes un Prinsipi iestādēm un kuģu īpašnieku aģentiem.

4.           Kuģa īpašnieks vai viņa aģents paziņo Santomes un Prinsipi kompetentajai iestādei uz attiecīgā kuģa uzņemto vietējo jūrnieku vārdus, norādot viņu statusu apkalpē.

5.           Saistībā ar darbā uz Eiropas Savienības kuģiem pieņemto jūrnieku tiesībām piemēro Starptautiskās Darba organizācijas (ILO) Deklarāciju par pamatprincipiem un pamattiesībām darbā. Tas jo īpaši attiecas uz apvienošanās brīvību un darba koplīguma slēgšanas tiesību faktisku atzīšanu, kā arī diskriminācijas novēršanu attiecībā uz nodarbinātību un profesijām.

6.           Santomes un Prinsipi un ĀKK valstu jūrnieku darba līgumus, kuru vienu kopiju nodod Darba ministrijai, Zivsaimniecības ministrijai un šo līgumu parakstītājiem, noslēdz starp kuģu īpašnieku aģentu (aģentiem) un jūrniekiem un/vai to arodbiedrībām vai to pārstāvjiem. Šie līgumi garantē jūrniekiem tiem piemērojamo sociālo nodrošinājumu saskaņā ar spēkā esošo likumu, tostarp dzīvības un veselības apdrošināšanu un apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem.

7.           Jūrnieku algu maksā kuģu īpašnieki. Par algas apmēru vienojas kuģu īpašnieki vai viņu aģenti un jūrnieki un/vai viņu arodbiedrības vai pārstāvji. Tomēr jūrniekiem maksājamās algas nedrīkst būt zemākas par algām, ko maksā šo attiecīgo valstu kuģu apkalpēm par līdzīgu darbu, un tās nekādā gadījumā nedrīkst būt zemākas par ILO noteiktajiem standartiem.

8.           Visi jūrnieki, kas pieņemti darbā uz Eiropas Savienības kuģiem, piesakās attiecīgā kuģa kapteinim iepriekšējā dienā pirms paredzētās stāšanās darbā. Ja jūrnieks nepiesakās noteiktajā dienā un laikā, kuģa īpašnieks automātiski tiek atbrīvots no pienākuma nodarbināt minēto jūrnieku.

V nodaļa – Novērotāji

1.           Eiropas Savienības kuģi, kas saskaņā ar šo protokolu veic zvejas darbības Santomes un Prinsipi ūdeņos, uzņem uz kuģa Santomes un Prinsipi Zivsaimniecības ministrijas izraudzītus novērotājus saskaņā ar turpmāk izklāstītajiem noteikumiem.

1.1.    Pēc Santomes un Prinsipi kompetento iestāžu pieprasījuma Eiropas Savienības kuģi uzņem tās izraudzītu novērotāju, kura uzdevums ir pārbaudīt Santomes un Prinsipi ūdeņos gūtās nozvejas.

1.2.    Santomes un Prinsipi kompetentās iestādes izveido to kuģu sarakstu, uz kuriem jāuzņem novērotāji, un izraudzīto novērotāju sarakstu. Šos sarakstus pastāvīgi atjaunina. Tiklīdz saraksti ir gatavi, tos nosūta Eiropas Komisijai, un turpmāk šādus sūtījumus veic ik pēc trim (3) mēnešiem, ja saraksti šajā laikā ir tikuši atjaunināti.

1.3.    Santomes un Prinsipi kompetentās iestādes (vēlams, pa e-pastu) paziņo Eiropas Savienības delegācijai Gabonā un attiecīgajam kuģa īpašniekam tā novērotāja vārdu un uzvārdu, kas izraudzīts uzņemšanai uz kuģa, šo paziņojumu veicot zvejas atļaujas izdošanas laikā vai vēlākais 15 dienas pirms plānotās novērotāja uzņemšanas.

2.           Novērotājs pavada kuģi vienā zvejas reisā. Pēc Santomes un Prinsipi kompetento iestāžu īpaša pieprasījuma šo uzņemšanu tomēr var paildzināt uz vairākiem reisiem atkarībā no noteiktajam kuģim paredzēto reisu vidējā ilguma. Šādu pieprasījumu kompetentā iestāde veic tad, kad paziņo, kurš novērotājs izraudzīts darbam uz konkrētā kuģa.

3.           Kuģu īpašnieki vai viņu aģenti un kompetentās iestādes vienojas par nosacījumiem, ar kādiem novērotājus uzņem uz kuģa.

4.           Novērotāja uzņemšana uz kuģa un nokāpšana no kuģa notiek kuģa īpašnieka izvēlētā ostā. Uzņemšanu uz kuģa īsteno pirmā reisa sākumā Santomes un Prinsipi zvejas ūdeņos pēc izraudzīto kuģu saraksta paziņošanas.

5.           Attiecīgie kuģu īpašnieki divās nedēļās un desmit dienas iepriekš paziņo, kurā apakšreģiona ostā un kurā datumā plānota novērotāju uzņemšana uz kuģa un nokāpšana no tā.

6.           Ja novērotājus uz kuģa uzņem valstī, kas nav Santome un Prinsipi, viņu ceļa izdevumus sedz kuģa īpašnieks. Ja kuģis, uz kura atrodas novērotājs, iziet no Santomes un Prinsipi zvejas zonas, jādara viss, lai nodrošinātu novērotāja iespējami drīzu atgriešanos, un šīs atgriešanās izmaksas sedz kuģa īpašnieks.

7.           Ja novērotājs neierodas norunātajā laikā un vietā un neierodas arī turpmākajās divpadsmit stundās, kuģa īpašnieks tiek automātiski atbrīvots no pienākuma uzņemt šo novērotāju uz kuģa.

8.           Novērotājam uz kuģa ir virsnieka statuss. Kamēr kuģis atrodas Santomes un Prinsipi ūdeņos, viņa uzdevumi ir šādi:

8.1.    novērot kuģu zvejas darbības;

8.2.    pārbaudīt zvejas darbībās iesaistīto kuģu atrašanās vietas koordinātas;

8.3.    atzīmēt izmantotos zvejas rīkus;

8.4.    pārbaudīt zvejas žurnālā reģistrētos datus attiecībā uz nozveju Santomes un Prinsipi ūdeņos;

8.5.    pārbaudīt piezvejas procentuālo apmēru un novērtēt komerciālo sugu zivju izmetumu daudzumu;

8.6.    jebkādā piemērotā veidā paziņot savai kompetentajai iestādei nozvejas datus (arī uz kuģa paturētās nozvejas un piezvejas apjomu).

9.           Kapteinis dara visu iespējamo, lai nodrošinātu novērotāja fizisko drošību un labklājību viņa pienākumu izpildes laikā.

10.         Novērotāja rīcībā nodod visus līdzekļus, kas vajadzīgi viņa pienākumu izpildei. Kapteinis viņam nodrošina piekļuvi sakaru līdzekļiem, kas vajadzīgi novērotāja pienākumu izpildei, dokumentiem, kuri ir tieši saistīti ar kuģa veiktajām zvejas darbībām, tostarp zvejas žurnālam un kuģa žurnālam, kā arī kuģa daļām, kurām nepieciešams piekļūt, lai atvieglotu novērotāja pienākumu izpildi.

11.         Atrazdamies uz kuģa, novērotājs:

11.1.  veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka viņa ierašanās un uzturēšanās uz kuģa nepārtrauc un nekavē zvejas darbības,

11.2.  saudzē materiālus un aprīkojumu, kas atrodas uz kuģa, un ievēro visu attiecīgā kuģa dokumentu konfidencialitāti.

12.         Novērošanas laika beigās pirms nokāpšanas no kuģa novērotājs sagatavo ziņojumu par savu darbību, ko nosūta Santomes un Prinsipi kompetentajām iestādēm, un šā ziņojuma eksemplāru nosūta Eiropas Komisijai. Viņš to paraksta kapteiņa klātbūtnē, un kapteinis pēc saviem ieskatiem var ziņojumam pievienot vai likt pievienot, viņaprāt, būtiskas piezīmes, kuras kapteinis paraksta. Kad novērotājs atstāj kuģi, viņš nodod kapteinim vienu ziņojuma eksemplāru.

13.         Kuģa īpašnieks sedz izmaksas par novērotāja uzturēšanos uz kuģa tādos pašos sadzīves apstākļos, kādos uzturas kuģa virsnieki, un ievērojot praktiskās iespējas, kas ir pieejamas uz kuģa.

14.         Novērotāju algu maksā un sociālās iemaksas veic Santome un Prinsipi.

VI nodaļa – Kontrole un inspekcija

1.           Eiropas Savienības zvejas kuģiem ir jāievēro ICCAT pieņemtie pasākumi un ieteikumi attiecībā uz zvejas rīkiem, to tehniskajām specifikācijām un visiem citiem tehniskajiem pasākumiem, ko piemēro to zvejas darbībām un nozvejām.

2.           Inspekcijas kārtība

Zvejas licenci saņēmušo Eiropas Savienības kuģu inspekciju jūrā vai ostā Santomes un Prinsipi zvejas zonā veic Santomes un Prinsipi kuģi un inspektori, kurus var skaidri identificēt kā tādus, kas ir norīkoti zvejas kontroles veikšanai.

Pirms uzkāpšanas uz kuģa Santomes un Prinsipi inspektori informē Eiropas Savienības kuģi par savu lēmumu veikt inspekciju. Inspekciju veic ne vairāk kā divi inspektori, kuriem pirms inspekcijas uzsākšanas ir pienākums uzrādīt personu apliecinošu dokumentu un inspektora apliecību.

Santomes un Prinsipi inspektori neuzturas uz Eiropas Savienības kuģa ilgāk, nekā tas vajadzīgs inspekcijas uzdevumu veikšanai. Viņi veic inspekciju tādā veidā, kas minimāli ietekmē kuģi, tā zvejas darbības un kravu.

Santome un Prinsipi var atļaut Eiropas Savienībai novērotājas statusā piedalīties jūrā veiktā inspekcijā.

Eiropas Savienības kuģa kapteinis atvieglo Santomes un Prinsipi inspektoru uzkāpšanu uz kuģa un viņu darbu.

Pēc katras inspekcijas Santomes un Prinsipi inspektori sagatavo inspekcijas ziņojumu. Eiropas Savienības kuģa kapteinim ir tiesības ierakstīt inspekcijas ziņojumā savas piezīmes. Inspekcijas ziņojumu paraksta inspektors, kas to ir sagatavojis, un Eiropas Savienības kuģa kapteinis.

Kapteiņa paraksts inspekcijas ziņojumā nenozīmē, ka kuģa īpašnieks atsakās no tiesībām aizstāvēties saistībā ar konstatēto pārkāpumu. Ja kapteinis atsakās parakstīt dokumentu, viņam rakstiski jāpaskaidro atteikuma iemesls, un inspektors protokolā pievieno norādi “Paraksts atteikts”. Pirms nokāpšanas no kuģa Santomes un Prinsipi inspektori izdod Eiropas Savienības kuģa kapteinim inspekcijas ziņojuma kopiju. Septiņu dienu laikā pēc inspekcijas Santome un Prinsipi nosūta inspekcijas ziņojuma kopiju Eiropas Savienībai.

VII NODAĻA – PĀRKĀPUMI

1. Pārkāpumu noformēšana

Saskaņā ar šā pielikuma noteikumiem visi licenci saņēmuša Eiropas Savienības kuģa izdarītie pārkāpumi jānorāda inspekcijas ziņojumā. Šo ziņojumu 24 stundu laikā nosūta Eiropas Savienībai un karoga valstij.

Kapteiņa paraksts inspekcijas ziņojumā nenozīmē, ka kuģa īpašnieks atsakās no tiesībām aizstāvēties saistībā ar konstatēto pārkāpumu. Inspekcijas procedūras laikā kuģa kapteinis sadarbojas.

2. Kuģa aizturēšana un informatīva sanāksme

Ja saskaņā ar Santomē un Prinsipi spēkā esošajiem tiesību aktiem attiecībā uz konstatētajiem pārkāpumiem tas ir likumīgi, ikvienam pārkāpumu izdarījušam Eiropas Savienības kuģim var pieprasīt pārtraukt zvejas darbības un – ja kuģis atrodas jūrā – atgriezties Santomes un Prinsipi ostā.

Santome un Prinsipi ne vēlāk kā 24 stundu laikā paziņo Eiropas Savienībai par zvejas licenci saņēmuša Eiropas Savienības kuģa aizturēšanu. Šim paziņojumam pievieno pierādījumus par konstatēto pārkāpumu.

Pirms jebkādu pasākumu veikšanas attiecībā uz kuģi, kapteini, apkalpi vai kravu, izņemot pierādījumu saglabāšanai nepieciešamos pasākumus, pēc Eiropas Savienības pieprasījuma Santome un Prinsipi vienas darbdienas laikā pēc paziņojuma par kuģa aizturēšanu organizē informatīvu sanāksmi, lai noskaidrotu apstākļus, kuru dēļ kuģis tika aizturēts, un informētu par iespējamiem turpmākiem pasākumiem. Šajā informatīvajā sanāksmē var piedalīties kuģa karoga valsts pārstāvis.

3. Sankcijas par pārkāpumu un izlīguma procedūra

Sankcijas par konstatēto pārkāpumu nosaka Santome un Prinsipi saskaņā ar spēkā esošo valsts tiesību aktu noteikumiem.

Ja par izdarīto pārkāpumu ir jāierosina tiesvedības process, pirms tā uzsākšanas un ja vien pārkāpums nav uzskatāms par noziedzīgu nodarījumu, Santome un Prinsipi un Eiropas Savienība uzsāk izlīguma procedūru, lai noteiktu sankciju nosacījumus un smaguma pakāpi. Šajā izlīguma procedūrā var piedalīties pārstāvis no kuģa karoga valsts un no Eiropas Savienības. Izlīguma procedūru pabeidz ne vēlāk kā 3 dienu laikā pēc paziņojuma par kuģa aizturēšanu.

4. Tiesvedības process un drošības nauda

Ja izlīgumu nav izdevies panākt un pārkāpums ir nodots izskatīšanai kompetentā tiesu iestādē, pārkāpumu izdarījušā kuģa īpašnieks iemaksā drošības naudu Santomes un Prinsipi norādītā bankā, un šādas drošības naudas summa, kuru nosaka Santome un Prinsipi, sedz visas ar kuģa aizturēšanu saistītās izmaksas, iespējamo soda naudu un iespējamās zaudējumu atlīdzības summu. Drošības nauda nav atgūstama pirms tiesvedības beigām.

Drošības naudu atbrīvo un nekavējoties atmaksā kuģa īpašniekam pēc sprieduma pasludināšanas:

a) pilnā apmērā, ja nav noteiktas nekādas sankcijas;

b) daļēji, t. i., izmaksā starpību, ja sankcija ir soda nauda, kas nepārsniedz bankā iemaksātās drošības naudas summu.

Santome un Prinsipi 7 dienu laikā pēc sprieduma pasludināšanas informē Eiropas Savienību par tiesvedības procesa rezultātiem.

5. Kuģa un apkalpes atbrīvošana

Kuģis un tā apkalpe drīkst atstāt ostu, tiklīdz ir izpildītas izlīguma procedūras rezultātā noteiktās sankcijas vai iemaksāta drošības nauda.

Papildinājumi

1 – Zvejas atļaujas pieprasījums

2 – Nozvejas deklarācijas paraugs

3 –Zvejas aizlieguma zonas ģeogrāfiskās koordinātas

4 – Atrašanās vietas ziņojuma VMS formāts

5 – Zvejas darbību datu paziņošanas elektroniskās sistēmas (ERS sistēma) īstenošanas vadlīnijas

1. papildinājums

SANTOMES UN PRINSIPI UN EIROPAS SAVIENĪBAS NOLĪGUMS ZIVSAIMNIECĪBAS NOZARĒ

ZVEJAS ATĻAUJAS PIEPRASĪJUMS

I– IESNIEDZĒJS

1.     Kuģa īpašnieks: ............................................................................................................................

2.     Kuģa īpašnieka adrese: ........................................................................................................................

2.     Kuģa īpašnieka asociācija vai aģents: .....................................................................

3.     Kuģa īpašnieka asociācijas vai aģenta adrese: ................................................................

4.     Tālrunis:...................................................    Fakss: ................................... E-pasts: ……………

5.     Kapteinis: ......................................... Valstspiederība: ................. E-pasts: …………………………

II– KUĢA IDENTIFIKĀCIJA

1.     Kuģa vārds: ...............................................................................................................................................

2.     Karoga valsts:.......................................................................................................................

3.     Ārējais reģistrācijas numurs: …………....................................................................................

4.     Reģistrācijas osta: …………………. MMSI: ………….……IMO Nr.:…….…….…

5.     Datums, kurā kuģis ieguvis pašreizējo valstspiederību: ........../........./.............. Iepriekšējā valstspiederība, ja tāda ir bijusi: ………...

6.     Kuģa būves gads: ....../......./.......... Vieta: …………........ Radio izsaukuma signāls: ...............................

7.     Radio izsaukuma frekvence: ………….............. Satelīttālrunis: ……………..…………...……

8.      Korpusa materiāls:         Tērauds ¨               Koks ¨   Poliesteris ¨           Cits ¨ …………………………….

III– KUĢA TEHNISKIE PARAMETRI UN IEKĀRTAS

1.     Lielākais garums: ..................................................      Platums: .......................................

2.     Bruto tilpība (GT): ..................................     Neto tilpība: ……………….……………

3.     Galvenā dzinēja jauda kilovatos: .......................Ražotājs: .................................         Tips: ….....................

4.     Kuģa tips: ¨ Tunzivju seineris ¨ Āķu jedu kuģis  5.  Zvejas rīki: ...................................... ……………

6.     Zvejas zonas: ………………………………………   Mērķsugas: ……………………………….

7.     Plānotā izkraušanas osta: ………………………………….………………………

8.     Apkalpes locekļu skaits: ....................................................................................................................

9.      Nozvejas uzglabāšanas metode:             Svaigā veidā ¨               Dzesēšana ¨                           Dažādas ¨              Saldēšana ¨

10.   Saldēšanas jauda diennaktī (tonnās): .................Zivju tilpņu tilpība: ...............          Skaits: .....

11.        VMS radarbāka:

            Ražotājs: …………………… Modelis: ………………….  Sērijas Nr.: …………………

            Programmatūras versija: ...........................................................  Satelītu operators: ………………..

Ar savu parakstu apliecinu, ka šajā pieprasījumā sniegtā informācija ir patiesa un godprātīga.

           

Vieta: ............................................... Datums: ......................................

Iesniedzēja paraksts: ...................................................................

2. papildinājums

NOZVEJAS DEKLARĀCIJAS PARAUGS ||

|| || Āķu jeda Dzīvā ēsma Riņķvads Tralis Cits ||

||

|| || || || || || || || || || ||

Kuģa vārds: ……………………………………………………………………. || Bruto tilpība (GT):         …………………………………………………............................. || Kuģis IZGĀJA Kuģis ATGRIEZĀS || Mēnesis || Diena || Gads || Osta || || ||

Karoga valsts:            ……………………………………………………………………........................... || Tilpība tonnās: ……………………………………………........ || || || || || || ||

||

Reģistrācijas numurs:       ………………………………………………………………................................... || Kapteinis: ……………………………………………………….... || || || ||

Kuģa īpašnieks: ………………………………………………………….......................... || Apkalpes locekļu skaits:    ….…………………………………………………........................ || || || || || || || ||

Adrese: ………………………………………………………………………….... || Ziņojuma datums: ………………………………………………...... || || ||

|| (Ziņojuma sniedzējs):      ………………………………………………................................. || Dienu skaits jūrā: || || Zvejas dienu skaits: Zvejas rīku iemetienu skaits: || || Zvejas reisa Nr.: || ||

||

||

|| ||

Datums || Rajons || Ūdens virsmas temperatūra (ºC) || Zvejas piepūle Izmantoto āķu skaits || Capturas (Nozvejas) || Isco usado na pesca (Izmantotā ēsma) ||

Mēnesis || Diena || N/S platums || E/W garums || Zilā tunzivs vai dienvidu tunzivs Thunnus thynnus vai T. maccoyi || Dzeltenspuru tunzivs Thunnus albacares || (Lielacu tunzivs) Thunnus obesus || (Garspuru tunzivs) Thunnus alalunga || (Zobenzivs) Xiphias gladius || (Svītrainais marlīns) (Baltais marlīns) Tetraptunus audax vai T. albidus || (Melnais marlīns) Makaira indica || (Buriniekzivis) Istiophorus albicane vai I. platypterus || Svītrainā tunzivs Katsuwonus pelamis || (Jaukta nozveja) || Dienas kopējā nozveja (svaru norāda tikai kg) || Saira || Kalmārs || Dzīvā ēsma || (Cita) ||

|| || || || || || Skaits || Svars, kg || Skaits || kg || Skaits || kg || Skaits || kg || Skaits || kg || Skaits || kg || Skaits || kg || Skaits || kg || Skaits || kg || Skaits || kg || Skaits || kg || || || || ||

|| || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || ||

|| || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || ||

|| || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || ||

|| || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || ||

|| || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || ||

|| || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || ||

|| || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || ||

|| || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || ||

|| || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || ||

|| || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || ||

|| || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || ||

|| || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || ||

|| || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || ||

|| || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || ||

IZKRĀVUMI (KG) || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || ||

Piezīmes || || || || ||

1 – Aizpilda vienu žurnāla lapu mēnesī, vienu rindu dienā. || || 2 – “Diena” ir tā diena, kad tiek iemestas āķu jedas. || 4 – Apakšējo rindu (Izkrāvumi) aizpilda tikai reisa beigās. Norāda faktisko svaru izkraušanas laikā. || ||

|| || 3 – Ar zvejas rajonu norāda kuģa atrašanās vietu. Noapaļo minūtes un ieraksta platuma un garuma grādus. Norāda N vai S un E vai W. || || 5 – Visa šeit norādītā informācija ir konfidenciāla. || || ||

3. papildinājums

Zvejas aizlieguma zonas ģeogrāfiskās koordinātas

Ģeogrāfiskais platums || || Ģeogrāfiskais garums ||

Grādi || Minūtes || Sekundes || || Grādi || || Minūtes || Sekundes

03 || 02 || 22 || N || || 07 || 07 || 31 || E ||

02 || 50 || 00 || N || || 07 || 25 || 52 || E ||

02 || 42 || 38 || N || || 07 || 36 || 25 || E ||

02 || 20 || 59 || N || || 06 || 52 || 45 || E ||

01 || 40 || 12 || N || || 05 || 57 || 54 || E ||

01 || 09 || 17 || N || || 04 || 51 || 38 || E ||

01 || 13 || 15 || N || || 04 || 41 || 27 || E ||

01 || 21 || 29 || N || || 04 || 24 || 14 || E ||

01 || 31 || 39 || N || || 04 || 06 || 55 || E ||

01 || 42 || 50 || N || || 03 || 50 || 23 || E ||

01 || 55 || 18 || N || || 03 || 34 || 33 || E ||

01 || 58 || 53 || N || || 03 || 53 || 40 || E ||

02 || 02 || 59 || N || || 04 || 15 || 11 || E ||

02 || 05 || 10 || N || || 04 || 24 || 56 || E ||

02 || 10 || 44 || N || || 04 || 47 || 58 || E ||

02 || 15 || 53 || N || || 05 || 06 || 03 || E ||

02 || 19 || 30 || N || || 05 || 17 || 11 || E ||

02 || 22 || 49 || N || || 05 || 26 || 57 || E ||

02 || 26 || 21 || N || || 05 || 36 || 20 || E ||

02 || 30 || 08 || N || || 05 || 45 || 22 || E ||

02 || 33 || 37 || N || || 05 || 52 || 58 || E ||

02 || 36 || 38 || N || || 05 || 59 || 00 || E ||

02 || 45 || 18 || N || || 06 || 15 || 57 || E ||

02 || 50 || 18 || N || || 06 || 26 || 41 || E ||

02 || 51 || 29 || N || || 06 || 29 || 27 || E ||

02 || 52 || 23 || N || || 06 || 31 || 46 || E ||

02 || 54 || 46 || N || || 06 || 38 || 07 || E ||

03 || 00 || 24 || N || || 06 || 56 || 58 || E ||

03 || 01 || 19 || N || || 07 || 01 || 07 || E ||

03 || 01 || 27 || N || || 07 || 01 || 46 || E ||

03 || 01 || 44 || N || || 07 || 03 || 07 || E ||

03 || 02 || 22 || N || || 07 || 07 || 31 || E ||

|| || || || || || || ||

4. papildinājums

ATRAŠANĀS VIETAS ZIŅOJUMA VMS FORMĀTS

Datu elements || Lauka kods || Obligāti/ fakultatīvi dati || Saturs

Ieraksta sākums || SR || O || Sistēmas dati: norāda ieraksta sākumu

Adresāts || AD || O || Ziņojuma dati: informācijas saņēmējas valsts ISO trīsburtu kods (ISO-3166)

Sūtītājs || FR || O || Ziņojuma dati: informācijas sūtītājas valsts ISO trīsburtu kods (ISO-3166)

Karoga valsts || FS || O || Ziņojuma dati: karoga valsts ISO trīsburtu kods (ISO-3166)

Ziņojuma tips || TM || O || Ziņojuma dati: ziņojuma tips (ENT, POS vai EXI)

Radio izsaukuma signāls (IRCS) || RC || O || Kuģa dati: kuģa starptautiskais radio izsaukuma signāls (IRCS)

Līgumslēdzējas puses iekšējais atsauces numurs || IR || F || Kuģa dati: Līgumslēdzējas puses unikālais kuģa numurs – ISO trīsburtu kods (ISO-3166), aiz kura norādīts numurs

Ārējais reģistrācijas numurs || XR || O || Kuģa dati: kuģa borta numurs (ISO 8859.1)

Ģeogrāfiskais platums || LT || O || Kuģa atrašanās vietas dati: atrašanās vieta grādos un decimālgrādos N/S GG.ggg (WGS84)

Ģeogrāfiskais garums || LG || O || Kuģa atrašanās vietas dati: atrašanās vieta grādos un decimālgrādos E/W GG.ggg (WGS84)

Kurss || CO || O || Kuģa kurss 360° skalā

Ātrums || SP || O || Kuģa ātrums decimālmezglos

Datums || DA || O || Kuģa atrašanās vietas dati: kuģa atrašanās vietas reģistrēšanas datums pēc UTC (GGGGMMDD)

Laiks || TI || O || Kuģa atrašanās vietas dati: kuģa atrašanās vietas reģistrēšanas datums pēc UTC (HHMM)

Ieraksta beigas || ER || O || Sistēmas dati: apzīmē ieraksta beigas

Datus pārraida pēc zemāk aprakstītā parauga.

Izmantotie apzīmējumi atbilst standartam ISO 8859.1.

Dubulta slīpsvītra (//) un kods “SR” norāda ziņojuma sākumu.

Katru datu elementu identificē ar tā kodu un atdala no citiem datu elementiem ar dubultu slīpsvītru (//).

Lauka kodu no datu elementa atdala ar vienu slīpsvītru (/).

Kods “ER” un divkārša slīpsvītra (//) norāda ziņojuma beigas.

Fakultatīvie datu elementi jānorāda starp ziņojuma sākumu un beigām.

5. papildinājums

Zvejas darbību datu paziņošanai paredzētās elektroniskās sistēmas (ERS sistēma) īstenošanas vadlīnijas

Vispārīgi noteikumi

(1) Visiem ES zvejas kuģiem jābūt aprīkotiem ar elektronisku reģistrācijas un ziņošanas sistēmu (turpmāk ERS), kas visu laiku, kamēr kuģis atrodas Santomes un Prinsipi ūdeņos, spēj reģistrēt un pārsūtīt datus par kuģa zvejas darbībām (turpmāk ERS dati).

(2) ES kuģim, kas nav aprīkots ar ERS sistēmu vai kam ERS sistēma nedarbojas, nav atļauts ieiet Santomes un Prinsipi ūdeņos, lai tur veiktu zvejas darbības.        

(3) ERS datus pārraida saskaņā ar kuģa karoga valsts procedūrām, sākotnēji tos nosūtot karoga valsts zvejas uzraudzības centram (turpmāk FMC), kas pēc tam nodrošina to automātisku pieejamību Santomes un Prinsipi FMC.

(4) Karoga valsts un Santome un Prinsipi nodrošina, ka to FMC rīcībā ir datoraprīkojums un vajadzīgā programmatūra ERS datu automātiskai pārraidei XML formātā, kas pieejams tīmekļa vietnē [http://ec.europa.eu/cfp/control/codes/index_en.htm], un ir izveidota drošības procedūra, kas ļauj ERS datus reģistrēt un uzglabāt datorlasāmā formātā vismaz 3 gadus.

(5) Visus minētā formāta grozījumus vai atjauninājumus identificē un datē, un tiem jābūt darba kārtībā pēc 6 mēnešiem, skaitot no ieviešanas dienas.

(6) ERS datu pārraidīšanai jāizmanto elektroniski saziņas līdzekļi, ko ES vārdā pārvalda Eiropas Komisija un kas zināmi kā DEH (Data Exchange Highway) līdzekļi.

(7) Karoga valsts un Santome un Prinsipi katra norīko kontaktpunktu ERS jautājumos:

(a) Attiecīgos ERS kontaktpunktus norīko vismaz uz sešiem mēnešiem.

(b) Pirms piegādātājs sācis ERS ražošanu, karoga valsts FMC un Santomes un Prinsipi FMC apmainās ar savu attiecīgo ERS punktu kontaktinformāciju (vārdi, adreses, tālruņa un faksa numuri un e-pasti).

(c) Ja ERS kontaktinformācijā notiek izmaiņas, par to ir nekavējoties jāpaziņo.

ERS datu reģistrēšana un paziņošana

(8) ES zvejas kuģim ir pienākums:

(a) katru dienu paziņot ERS datus par katru iepriekšējo dienu, kas pavadīta Santomes un Prinsipi ūdeņos;

(b) par katru zvejas darbību reģistrēt visu nozvejoto un uz kuģa paturēto sugu (mērķsugu, piezvejas vai izmetumu) apjomus;

(c) par katru sugu, kas norādīta Santomes un Prinsipi izdotā zvejas atļaujā, norādīt arī nulles apjoma nozveju;

(d) katru sugu norādīt, izmantojot FAO trīsburtu kodu;

(e) nozvejas apjomu norādīt dzīvsvara kilogramos un, ja prasīts, ar īpatņu skaitu;

(f) par katru sugu ERS datos reģistrēt citā kuģī pārkrautos un/vai izkrautos daudzumus;

(g) ikreiz, kad kuģis ieiet Santomes un Prinsipi ūdeņos (COE ziņojums) vai iziet no tiem (COX ziņojums), īpašā ziņojumā ar ERS datiem reģistrēt uz kuģa paturētos daudzumus par katru Santomes un Prinsipi izdotajā zvejas atļaujā norādīto sugu;

(h) katru dienu līdz plkst. 23.59 pēc UTC pārraidīt ERS datus karoga valsts FMC, izmantojot 3. punktā minēto formātu.

(9) Kapteinis atbild par reģistrēto un pārraidīto ERS datu pareizību.

(10) Karoga valsts FMC automātiski un nekavējoties nosūta ERS datus Santomes un Prinsipi FMC.

(11) Santomes un Prinsipi FMC apstiprina ERS datu saņemšanu, nosūtot apstiprinājuma ziņojumu, un ievēro ERS datu konfidencialitāti.

Kuģa ERS sistēmas traucējumi un/vai kuģa un karoga valsts FMC nespēja apmainīties ar ERS datiem

(12) Karoga valsts nekavējoties informē sava karoga kuģa kapteini un/vai īpašnieku vai viņa aģentu par visiem tehniskajiem traucējumiem kuģa ERS sistēmas darbībā vai par kuģa un karoga valsts FMC nespēju apmainīties ar ERS datiem.

(13) Karoga valsts paziņo Santomei un Prinsipi par konstatētajiem traucējumiem un pasākumiem, kas veikti to novēršanai.

(14) Ja ERS sistēma nedarbojas, kuģa kapteinis un/vai īpašnieks nodrošina, ka 10 dienu laikā sistēma tiek salabota un bojātais aprīkojums tiek nomainīts. Ja kuģis šo 10 dienu laikā ieiet ostā, atsākt zvejas darbības Santomes un Prinsipi ūdeņos tas drīkst tikai tad, kad ERS sistēma atkal ir pilnībā funkcionējoša, izņemot gadījumus, kad Santome un Prinsipi atsākšanu ir īpaši atļāvusi.

(15) Ja ERS sistēmas darbībā ir traucējumi, zvejas kuģis nedrīkst iziet no ostas pirms:

(a) ERS sistēma atkal pilnībā darbojas un to apliecina karoga valsts un Santome un Prinsipi vai

(b) ir saņemta attiecīga karoga valsts atļauja. Šādā gadījumā, pirms kuģis iziet no ostas, karoga valsts par savu lēmumu informē Santomi un Prinsipi.

(16) ES kuģim, kas darbojas Santomes un Prinsipi ūdeņos un kam ir bojāta ERS sistēma, ik dienas ne vēlāk kā plkst. 23.59 (UTC) ir jānosūta visi ERS dati kuģa karoga valsts FMC, izmantojot jebkurus citus elektronisko sakaru līdzekļus, kuri ir pieejami Santomei un Prinsipi un kuriem tā var piekļūt.

(17) ERS datus, ko sistēmas darbības traucējumu dēļ nav bijis iespējams darīt Santomei un Prinsipi pieejamus ar ERS sistēmas starpniecību, karoga valsts FMC pārraida Santomes un Prinsipi FMC, izmantojot citu elektronisku formātu, par ko ir panākta savstarpēja vienošanās. Šādu alternatīvu pārraidīšanu uzskata par prioritāru, ņemot vērā to, ka parastais nosūtīšanas termiņš var netikt ievērots.

(18) Ja Santomes un Prinsipi FMC 3 dienas pēc kārtas nesaņem no kuģa ERS datus, izmeklēšanas nolūkā Santome un Prinsipi var likt šim kuģim tūlīt doties uz Santomes un Prinsipi norādītu ostu.

FMC darbības traucējumi un ERS datu nesaņemšana Santomes un Prinsipi FMC

(1) Ja viens no FMC nesaņem ERS datus, tā ERS kontaktpunkts nekavējoties informē otra FMC ERS kontaktpunktu, un, ja nepieciešams, abi sadarbojas, lai problēmu atrisinātu.

(2) Pirms ERS sistēma kļūst operacionāla, karoga valsts FMC un Santomes un Prinsipi FMC vienojas par alternatīviem elektronisko sakaru līdzekļiem, kas izmantojami ERS datu pārraidīšanai gadījumā, ja FMC darbībā rodas traucējumi, un nekavējoties informē viens otru par visām turpmākajām izmaiņām šajā jomā.

(3) Ja Santomes un Prinsipi FMC ziņo par ERS datu nesaņemšanu, karoga valsts FMC noskaidro problēmas cēloni un veic attiecīgus pasākumus, lai problēmu atrisinātu. Karoga valsts FMC 24 stundu laikā pēc traucējumu konstatēšanas informē Santomes un Prinsipi FMC un ES par rezultātiem un veiktajiem pasākumiem.

(4) Ja problēmas atrisināšanai vajadzīgas vairāk nekā 24 stundas, karoga valsts FMC tūlīt pārsūta trūkstošos ERS datus Santomes un Prinsipi FMC, izmantojot 17. punktā minētos alternatīvos sakaru līdzekļus.

(5) Santome un Prinsipi attiecīgi informē savus kompetentos uzraudzības, kontroles un pārraudzības (MCS) dienestus, lai ES kuģiem nepiemērotu pārkāpumu procedūru saistībā ar FMC darbības traucējumu dēļ notikušo ERS datu nesaņemšanu Santomes un Prinsipi FMC.

FMC uzturēšana

(1) Par plānotām FMC uzturēšanas darbībām (tehniskās apkopes programmas satvarā), kas varētu ietekmēt ERS datu apmaiņu, vismaz 72 stundas iepriekš jāpaziņo otram FMC, ja iespējams, norādot apkopes dienu un ilgumu. Par neplānotām apkopēm šādu informāciju otram FMC nosūta, tiklīdz tas ir iespējams.

(2) Apkopes laikā ERS datu nosūtīšana var tikt aizturēta līdz sistēmas darbības atjaunošanai. Attiecīgos ERS datus dara pieejamus uzreiz pēc apkopes pabeigšanas.

(3) Ja uzturēšanas darbības ilgst vairāk nekā 24 stundas, ERS datus nosūta citam FMC, izmantojot 17. punktā minētos alternatīvos sakaru līdzekļus.

(4) Santome un Prinsipi attiecīgi informē savus kompetentos uzraudzības, kontroles un pārraudzības (MCS) dienestus, lai ES kuģiem nepiemērotu pārkāpumu procedūru saistībā ar FMC uzturēšanas darbību dēļ notikušo ERS datu nenosūtīšanu.

[1]               OV L 286, 2008. gada 29. oktobris, 33. lpp.

[2]               http://www.un.org/Depts/los/LEGISLATIONANDTREATIES/losic/losic9ef.pdf.