14.7.2015 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 230/24 |
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “EMS izveides pabeigšana – nodokļu politikas nozīme”
(pašiniciatīvas atzinums)
(2015/C 230/04)
Ziņotājs: |
Carlos TRIAS PINTÓ |
Līdzziņotājs: |
Petru Sorin DANDEA |
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja saskaņā ar Reglamenta 29. panta 2. punktu 2014. gada 27. februārī nolēma izstrādāt pašiniciatīvas atzinumu par tematu
“EMS izveides pabeigšana – nodokļu politikas nozīme”.
Par komitejas dokumenta sagatavošanu atbildīgā Ekonomikas un monetārās savienības, ekonomiskās un sociālās kohēzijas specializētā nodaļa savu atzinumu pieņēma 2014. gada 18. novembrī.
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 503. plenārajā sesijā, kas notika 2014. gada 10. un 11. decembrī (2014. gada 10. decembra sēdē), ar 164 balsīm par, 53 balsīm pret un 11 atturoties, pieņēma šo atzinumu.
1. Secinājumi un ieteikumi
1.1. |
Tas, ka Eiropas ekonomikas atveseļošanās norit lēnāk nekā citviet pasaulē, liecina par to trūkumu apmēru, kas ar ciešāku ekonomisko un monetāro savienību būtu jānovērš. Šajā atzinumā, ņemot vērā nodokļu uzlikšanas aspekta nozīmi, atbalstīta ciešākas ekonomiskās un monetārās savienības izveide, jo īpaši eurozonā. Līdz šim bijis un arī turpmāk būs grūti panākt progresu tiešo nodokļu koordinēšanas jomā, jo tie ir dalībvalstu kompetencē un sakņojas gadsimtu gaitā izveidotā kārtībā, kā katra dalībvalsts finansē tās izpratnē nepieciešamos valdības izdevumus. Nodokļu sistēmā veicamas tikai tādas izmaiņas, kas uzlabo tās starptautisko konkurētspēju un ilgtspēju. |
1.2. |
Lai ekonomiskā un monetārā savienība varētu pienācīgi darboties, jaunajai likumdevējai varai jārada pamats gan fiskālai savienībai un pakāpeniskai virzībai uz šādu savienību, kas spēs novērst dalībvalstu noteikumu milzīgo daudzveidību, kura kavē patiesu integrāciju un vienota tirgus izveidi, gan arī virzībai uz lielāku kopīgu eurozonas budžetu. |
1.3. |
Līdztekus Eiropas Centrālajai bankai kā monetārajam pīlāram vidējā laikposmā jāizveido arī “kopīga budžeta pīlārs”, tādā veidā nodrošinot EMS makroekonomisko stabilitāti, it īpaši “asimetrisku satricinājumu” gadījumā. |
1.4. |
Lai novērstu nodokļu politikas nepilnības un trūkumus, eurozonā ir jāveic vērienīgāki pasākumi un jācenšas samazināt un saskaņot dažādu nodokļu klāstu, paplašināt nodokļu bāzi, ciešāk saskaņot nodokļu likmes un stiprināt sadarbību un informācijas apmaiņu, tādējādi apkarojot krāpšanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas. |
1.5. |
Jaunajai likumdevēja varai cieši jāsadarbojas ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju (ESAO) un G20, lai ātri rastu risinājumu tādai globālai problēmai kā nodokļu bāzes samazināšana un peļņas novirzīšana. ESAO guvusi labus panākumus, cenšoties ieviest starptautisku modeli uzņēmumu aplikšanai ar nodokļiem un ar šo modeli panākt, ka nodokļi tiek iekasēti tur, kur notiek reāla saimnieciskā darbība. Eiropas Savienībā šo modeli vajadzētu izmantot kā pamatu uzņēmumu aplikšanai ar nodokļiem. |
1.6. |
Cenšoties virzīties uz plašākas fiskālās savienības izveidi, būtiski ir turpināt budžeta uzraudzību saskaņā ar “divu tiesību aktu kopumu” (Two Pack) un eurozonā ātri izveidot pašu resursu fondu, lai varētu novērst makroekonomikas nelīdzsvarotību (1). |
1.7. |
Komiteja pilnībā atbalsta nostādni turpināt Eiropas semestra procedūru, kas būtu jāpārskata, lai paaugstinātu tās efektivitāti. Dalībvalstīm adresētie konkrētie ieteikumi varētu būt līdzeklis, kas nodrošina virzību uz vienotu izpratni. |
1.8. |
Kopīgais budžets, kas ir nepietiekams un tik tikko sasniedz 1 % no Eiropas Savienības IKP, ir jāpalielina, it īpaši eurozonā. Komisijas priekšsēdētāja J.-C. Juncker politikas pamatnostādnēs “Jauns sākums Eiropai” minēts, ka budžetam jābūt vairāk vērstam uz nodarbinātību, izaugsmi un konkurētspēju. EESK atbalsta šo pieeju un uzsver, ka 2016. gada beigās paredzētā daudzgadu finanšu shēmas pārskatīšana ir jāizmanto, lai izveidotu pamatu lielākam budžetam, kas nodrošinātu pienācīgu monetārās savienības darbību. |
1.9. |
Komisijai būtu jārīkojas saskaņā ar 2013. gada martā publicēto paziņojumu “Ceļā uz padziļinātu un patiesu ekonomisko un monetāro savienību” (2) un jāievieš konverģences un konkurētspējas instruments, kura mērķis būtu nelīdzsvarotības novēršanas labad slēgt līgumus ar dalībvalstīm par tādu reformu veikšanu, kas dos labumu gan pašām valstīm, gan Eiropai un ko bez finansiāla atbalsta nevar īstenot. Šis fonds būtu jāpārveido par mehānismu, kas ar pašu resursiem nodrošinātu fiskālās spējas sniegt pagaidu palīdzību, kad ir jāpārvar reģionāli satricinājumi (3). |
1.10. |
Eurozonas budžetam būtu jāsekmē monetārās savienības darbības uzlabošana, fiskāla atbalsta sniegšana visaptverošas banku savienības izveidei un asimetrisku satricinājumu pārvarēšana. Šīs funkcijas nebija paredzētas, kad sākās ekonomikas krīze, kas būtiski palielināja nevienlīdzību, kuras novēršanai bija vajadzīgi fiskāli pasākumi. |
1.11. |
EESK apzinās šā jautājuma sarežģītību un tādēļ ierosina pakāpeniski paredzēt virkni turpmāk uzskaitītu pasākumu atbilstīgi ES līgumos izvirzītajiem mērķiem (4). Īsā laikposmā (6–8 mēneši):
Vidējā laikposmā (18 mēneši līdz 5 gadi):
|
2. EMS un tās finanšu un nodokļu sistēma
2.1. Sistēma
2.1.1. |
Visas 28 ES dalībvalstis ir izvēlējušās integrācijas ceļu, un daļa no tām uzņēmušās lielākas saistības un pienākumus un pievienojušās eurozonai, kuras pamatā ir virzība uz monetāro savienību un kuru tagad stiprina centieni izveidot banku savienību un Līgums par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību ekonomiskajā un monetārajā savienībā. |
2.1.2. |
Nodokļu politika pašlaik aptver vairāk nekā 600 dažādu nodokļu. Tie veido lielāko daļu ieņēmumu, kuru kopsumma (nodokļi un sociālās iemaksas) ir vienāda ar 39,4 % no dalībvalstu IKP (13) un ar 40,4 % no eurozonas IKP. Eurozonas dalībvalstu nodokļu politika ir vairāk jākoordinē, lai papildinātu Eiropas Centrālās bankas īstenoto vienoto monetāro politiku. |
2.1.3. |
Lai varētu izveidot fiskālo savienību, būtu jāpanāk, ka eurozona spēj paļauties uz pašas resursiem un sākt reāli atbalstīt svarīgas strukturālas reformas tautsaimniecībās, kas nonākušas grūtībās, kā arī īstenot solidaritātes un pārdales pasākumus, kuriem ir būtiska nozīme asimetrisku satricinājumu pārvarēšanā. |
2.1.4. |
Ja salīdzina ar citām attīstītām tautsaimniecībām, Eiropas Savienībā un jo īpaši eurozonā ir zemāki izaugsmes (IKP) un nodarbinātības rādītāji. Vairums ekonomiskās integrācijas teoriju ierosina modeļus, kas ietver gan monetāro, gan fiskālo savienību. Taču LESD noteikts, ka nodokļu jomā lēmumi jāpieņem vienprātīgi, un tas apgrūtina jaunu tiesību aktu pieņemšanu. |
2.1.5. |
Nepietiekamo eurozonas makroekonomikas efektivitāti daļēji var izskaidrot ar neatbilstību starp dalībvalstu kompetencē esošo nodokļu politiku, kas ir ļoti decentralizēta, un monetāro politiku, kura eurozonas valstīs ECB vadībā kļūst arvien centralizētāka. |
2.1.6. |
ECB ierobežotās pilnvaras liedz tai finansēt budžeta deficītu, izmantojot naudas emisiju. Tas, iespējams, pozitīvi ietekmē cenu stabilitāti un valūtas vērtību, bet ne izaugsmi, nodarbinātību un citus mērķus. Kopš monetārās savienības izveides Eiropas Savienībā virzība uz fiskālo savienību ir bijusi lēna. Tāpēc grūti ir nodrošināt darbaspēka un kapitāla mobilitāti un reaģēt uz krīzi un asimetriskiem satricinājumiem. |
2.2. Attīstības tendences un problēmas ieņēmumu un izdevumu jomā
2.2.1. |
Ar līdzšinējo minimālo nodokļu politikas koordināciju tik tikko pietiek, lai novērstu dalībvalstu konkurences izkropļojumus un ierobežotu tendenci noteikt pēc iespējas zemākus nodokļus – galvenokārt uzņēmumu ienākuma nodokļa un iedzīvotāju ienākuma nodokļa nominālās un faktiskās likmes; tam varētu būt pozitīva ietekme, ja dalībvalstis darbotos saskaņoti. Diemžēl šīs spēles rezultāts ir negatīvs. Ieguvēji tajā ir tie, kas gūst peļņu no kapitāla, un ļoti mobili darba ņēmēji, bet vairums pārējo dalībnieku ir zaudētāji. |
2.2.2. |
Kaut arī fiskālā integrācija nav iespējama bez pārskaitījumu sistēmas un attiecīgas pārvaldības, ES budžets nepārsniedz 1 % no IKP. Neraugoties uz stratēģijā “Eiropa 2020” un “Eiropa 2030” projektā izvirzītajiem mērķiem, neto pārskaitījumi veido tikai nelielu daļu no šiem līdzekļiem. |
2.2.3. |
Ceļvedis virzībai uz pilnvērtīgu ekonomisko un monetāro savienību tika izstrādāts 2012. gadā (14), un tajā ierosināts vidējā laikposmā izveidot ekonomisko, monetāro un fiskālo savienību, īstenojot arī konkrētākas iniciatīvas, savukārt īsākā laikposmā paredzēta fiskālās un ekonomikas pārvaldības uzlabošana (sešu tiesību aktu kopums par ekonomikas pārvaldību, fiskālais pakts un divu tiesību aktu kopums), Eiropas semestris un tā ieteikumi un, visbeidzot, 25 valstu parakstītais un ārpus LESD esošais Līgums par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību ekonomiskajā un monetārajā savienībā. Sistēma ir vienpusēja, neelastīga un smagnēja un nespēj nodrošināt elastību, kas vajadzīga, lai varētu nekavējoties reaģēt, ja sākas ekonomikas krīze, un nākt klajā ar eurozonas pasākumu kopumu. |
2.2.4. |
Ievērību pelna fakts, ka līdz šim pasākumi īstenoti vienīgi izdevumu jomā un ka pilnībā ignorēta fiskālās savienības ieņēmumu joma. |
2.2.5. |
Līdztekus tam, ka nav izveidota finanšu uzraudzības iestāde, trijotne rīkojās politizēti, uzspiežot taupības pasākumus dalībvalstīm, kurām bija vajadzīga palīdzība, un nepietiekamas efektivitātes un pārredzamības dēļ izpelnījās Eiropas Parlamenta (15) un EESK kritiku. |
2.2.6. |
EESK atbalsta Komisijas priekšsēdētāja J.-C. Juncker politikas pamatnostādnes “Jauns sākums Eiropai”, kurās ierosināts Eiropas Savienībā trijotni aizstāt ar ES iestāžu struktūru, kuras demokrātiskā leģitimitāte un pārskatatbildība būtu lielāka un kuru vairāk kontrolētu ES un valstu līmeņa parlamenti. |
2.2.7. |
Tostarp nestabilākajās eurozonas valstīs īstenotās fiskālās devalvācijas pasākumi negatīvi ietekmēja Eiropas sociālo modeli (16) un neuzlaboja konkurētspēju, jo nodokļu, kas skar darbaspēku kā ražošanas faktoru, samazināšana gandrīz nekādi neietekmēja izaugsmes paātrināšanos, nodarbinātības līmeņa paaugstināšanos un parādu samazināšanos, un tāpēc nevajadzīgi tika zaudēti nodokļu ieņēmumi. Tomēr šķiet, ka dažās dalībvalstīs vietumis sāk izpausties nelīdzsvarotības novēršanas pozitīvā ietekme. |
3. Piezīmes
3.1. Nodokļu uzlikšana finanšu un digitālajiem pakalpojumiem un tās nozīme
3.1.1. |
Finanšu darījumi un darījumi digitālajā ekonomikā ir divas jomas, kas liecina par grūtībām virzībā uz integrāciju nodokļu jomā; Komisijai ātri jāreaģē, ņemot vērā Konkurences ģenerāldirektorāta veiktās izmeklēšanas rezultātus, Komisijas izveidotās ekspertu grupas “Nodokļu uzlikšana digitālajā ekonomikā” ieteikumus (17) un ESAO pirmos priekšlikumus (18), kas attiecas uz koordinētu starptautisku pieeju, kuras mērķis ir apkarot starptautisko uzņēmumu izvairīšanos no nodokļu nomaksas, un ko izstrādāja, ESAO un G20 īstenojot projektu “Nodokļu bāzes samazināšana un peļņas novirzīšana” (tā mērķis bija sagatavot vienotus starptautiskus noteikumus nodokļu jomā, lai pārtrauktu nodokļu bāzes samazināšanu un peļņas mākslīgu novirzīšanu uz tādām jurisdikcijām, kur var izvairīties no nodokļu maksāšanas). |
3.1.2. |
Tā kā centieni ieviest finanšu darījumu nodokli, kas būtu spēkā visā Eiropas Savienībā, pagaidām aprobežojas ar 2013. gada februārī pieņemto direktīvu par ciešāku sadarbību, kurā iesaistītas tikai 11 eurozonas dalībvalstis (19), tās piemērošana būtu jāpaplašina un (pārvarot pēdējos mēnešos vērojamo progresa trūkumu) jāpanāk, ka tā attiecas vismaz uz eurozonu. |
3.1.3. |
EESK atzinīgi vērtē priekšlikumu grozīt Direktīvu par nodokļu uzlikšanu ienākumiem no uzkrājumiem (20); šo grozījumu mērķis ir paaugstināt informācijas kvalitāti un efektīvāk novērst nodokļu nemaksāšanu. |
3.2. Nodokļu struktūra: bāzes, likmes un atbrīvojumi
3.2.1. |
Katru gadu ES zaudē daudz vairāk nodokļu ieņēmumu nekā ASV vai citas valstis, kurās mazāk izplatīta ir ēnu ekonomika, krāpšana nodokļu jomā, nedeklarēts darbs un izvairīšanās no nodokļu maksāšanas (21). Lai nepieļautu tādus darbības traucējumus kā, piemēram, nodokļu oāzes, valstīm būtu jāvienādo, jāvienkāršo un jāsaskaņo plašās un sarežģītās nodokļu struktūras. Šis process būtu jāsāk eurozonā, un Komisijai un Eurogrupai tas būtu jākoordinē, Eiropā izmantojot tādu vienkāršošanas iestādi, kādas jau izveidotas dažās valstīs (22). |
3.2.2. |
EESK uzskata arī, ka nodokļu politikas konverģencei jābūt vienai no Eiropas semestra prioritātēm (jāizmanto tas, ka valstīm tiek adresēti konkrēti ieteikumi), jo šā foruma uzdevums ir koordinēt dalībvalstu pasākumus ekonomikas politikas jomā, lai sasniegtu stratēģijas “Eiropa 2020” mērķus, īstenojot arī citus pasākumus. |
3.2.3. |
EESK rosina izveidot taisnīgāku un efektīvāku sistēmu, kurā nodokļu reforma un saskaņošana būtu vērsta uz pārredzamību, nodokļu bāzes paplašināšanu un agresīvas nodokļu nemaksāšanas novēršanu, lai varētu samazināt nodokļu likmes un izlīdzināt slogu. |
3.2.4. |
EESK iesaka ierobežot atbrīvojumu sistēmu un atkarībā no katra nodokļa mērķa veikt rūpīgu saimniecisko un sociālo izmaksu un ieguvumu analīzi saskaņā ar 1968. gadā nostiprināto starptautisko “nodokļu izdevumu” principu un atbilstīgi Komisijas pētījumu (23) secinājumiem, ka pagājušajos piecos krīzes gados nodokļu atvieglojumu sistēmas vairumā ES dalībvalstu ir spējušas novērst būtisku nevienlīdzības pieaugumu tirgū. |
3.2.5. |
EESK uzsver, ka Eiropas Savienībai ar eurozonas pārstāvju starpniecību būtu aktīvāk jāpiedalās debatēs par vienkāršošanas un saskaņošanas darba koordinēšanu ar ESAO (24), SVF (25) un G20 (26), sākot ar tādiem jautājumiem kā transfertcenas, krāpšana, ēnu ekonomika un jo īpaši nodokļu sloga taisnīgs sadalījums. |
3.2.6. |
EESK uzskata, ka BEPS rīcības plānam (27) (attiecas uz nodokļu bāzes samazināšanu un peļņas novirzīšanu) būs būtiska nozīme nodokļu nemaksāšanas un agresīvas nodokļu plānošanas apkarošanā starptautiskā līmenī. Tādēļ komiteja mudina G20, ESAO un visas dalībvalstis pilnveidot šo plānu un izveidot pamatu ES struktūrai, kuras uzdevums būtu nodrošināt PVN tīrvērti un apkarot nodokļu nemaksāšanu, lai atrisinātu tādu problēmu kā Kopienas iekšienē veiktajos darījumos vērojamā “karuseļveida” krāpšana (28), kas rada lielāku kaitējumu nekā pati ēnu ekonomika. |
3.2.7. |
Visbeidzot, tā kā nodokļu atbrīvojumu un atvieglojumu nodrošinātās faktiskās nodokļu likmes ir daudz zemākas nekā nominālās likmes, tie būtu jāsaskaņo ar Eiropas mērķiem nodarbinātības, ienesīgu ieguldījumu, uzņēmumu konkurētspējas un sociālās integrācijas jomā, kā arī ar ES politiku, kas veido Eiropas sociālo modeli. |
3.3. Uzņēmumu aplikšana ar nodokļiem
3.3.1. |
EESK aicina noteikt, ka prioritāte ir uzņēmumu ienākuma nodokļa saskaņošana, lai varētu virzīties uz saskaņotu budžeta savienību un fiskālo savienību (29) un tādā veidā nodrošinātu, ka MVU nav jāmaksā augstākās faktiskās nodokļu likmes. Turklāt EESK par ļoti nosodāmu uzskata dažu dalībvalstu praksi piešķirt īpašus, nepubliskotus nodokļu atvieglojumus izvēlētiem starptautiskiem uzņēmumiem; šajā saistībā aicina Eiropas Komisiju darīt visu iespējamo, lai šo praksi izskaustu. Minētā situācija rada konkurences izkropļojumus, kas nav savienojami ar vienotā tirgus mērķi. |
3.3.1.1. |
Vienam no pirmajiem un svarīgākajiem līdzekļiem jābūt “kopējās konsolidētās nodokļu bāzes” izveidei. Komiteja šo nostāju oficiāli pauda 2006. gadā (30), un vēlāk to ir atkārtojusi (31). Jau 1992. gadā Ruding ziņojumā norādīts, ka vajadzīgi kopīgi noteikumi, lai varētu noteikt nodokļu bāzi, sākumā paredzot minimālās un maksimālās likmes. |
3.3.1.2. |
Komiteja ierosina, ka atbildīgajām iestādēm, mācoties no “monetārās čūskas” mehānisma, ko pirms euro ieviešanas izveidoja, lai novērstu valūtas kursu svārstības, būtu jāsadarbojas un jānosaka uzņēmumu ienākumu nodokļa maksimālā un minimālā likme. Koordinēti rīkojoties, būtu jāatceļ arī tādi atbrīvojumi no nodokļiem, kas īpaši neveicina nodarbinātības un produktivitātes pieaugumu. |
3.3.2. |
EESK atzinīgi vērtē vienu no 34 pasākumiem, kas paredzēti Komisijas 2012. gadā iesniegtajā “Rīcības plānā, kā pastiprināt cīņu pret krāpšanu nodokļu jomā un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas” (32), proti, priekšlikumu direktīvai par mātesuzņēmumiem un meitasuzņēmumiem, kuri atrodas dažādās dalībvalstīs. Komiteja tomēr uzskata, ka lietderīgāk būtu šo priekšlikumu īstenot, pieņemot regulu. |
3.3.3. |
Saistībā ar preču un pakalpojumu iekšējo tirdzniecību Eiropas Savienībā jānorāda uz lielāku progresu PVN saskaņošanas jomā, kur izdevies labāk saskaņot nodokļu bāzes, taču joprojām vērojamas lielas nodokļu likmju atšķirības. |
3.3.4. |
Visbeidzot, EESK iesaka noteikt, ka prioritāte ir nodokļu atvieglojumi pētniecībai un zinātnei, jo tām ir stratēģiska nozīme (33). |
3.3.5. |
Īstenojot visus paredzētos pasākumus, jārūpējas par to, lai tie nemazinātu Eiropas uzņēmumu konkurētspēju. |
3.4. Fizisko personu un mājsaimniecību aplikšana ar nodokļiem
3.4.1. |
Uz fiziskām personām attiecas gan tiešie, gan netiešie nodokļi. Jāņem vērā, ka netiešie nodokļi pēc būtības ir regresīvi, un jo īpaši netiešo nodokļu augšupēja saskaņošana ir regresīva un var būtiski ietekmēt iedzīvotājus ar zemākiem ienākumiem, ja viņi nesaņem kompensējošus ienākumu papildinājumus. |
3.4.2. |
Fiziskām personām piemērojamo tiešo nodokļu saskaņošanu veic tikai īpašos gadījumos, un nodokļu sloga konverģence vairs neturpinās. |
3.4.3. |
Vismaz eurozonā saskaņotā veidā būtu jāsamazina kategoriju skaits tiesību aktos par iedzīvotāju ienākuma nodokli un sociālās apdrošināšanas iemaksām, lai novērstu sociālo dempingu, lai nodokļu slogs uz darbaspēku kļūtu vienveidīgāks un lai tādā veidā atvieglotu mobilitāti (34). Šādi nodokļi pakāpeniski būtu jāpiemēro no kapitāla gūtiem ienākumiem un kapitāla radītai bagātībai, īpašuma, mantojuma un dāvinājuma nodokļus atkal pārvēršot par kontroles instrumentiem. Turklāt šādi nodokļi pieprasījumu samazina mazāk nekā darbaspēka nodokļi. |
3.4.4. |
Tā kā uz ieguldījumiem būtu jāliek lielāks uzsvars nekā uz patēriņu, noteikti jāsaskaņo un jāveido “konverģences čūskas” mehānismi nodokļiem, kurus uzliek no uzkrājumiem gūtiem ienākumiem (35), fizisku personu saņemtām dividendēm un pārrobežu pensijas pabalstiem. |
3.4.5. |
EESK atbalsta Komisijas centienus meklēt iespējas veidot izaugsmei labvēlīgākas nodokļu struktūras un analizēt, kāda varētu būt nodokļu loma konsolidācijā saistībā ar nodokļu (piemēram, mājokļu nodokļu) bāzu paplašināšanu. Tādēļ Eiropas Komisija Eiropas semestrī ieteica dalībvalstīm arī turpmāk piemērot periodiskus īpašuma nodokļus, jo tas var sekmēt konsolidāciju un darbaspēkam uzliktā nodokļu sloga samazināšanu (36). |
3.4.6. |
EESK ierosina arī īstenot papildu pasākumus, lai saskaņotu vides nodokļus, vispirms ņemot vērā Komisijas sagatavoto klimata un enerģētikas politikas satvaru 2030. gadam. |
3.4.7. |
Ja būs stimuli, sabiedrība palīdzēs risināt tādu būtisku problēmu kā nodokļu nemaksāšana un nedeklarēts darbs. Jāstiprina tādi instrumenti kā pakalpojumu kupons vai atbrīvojums no nodokļa un nodokļu atvieglojumi citiem personu aprūpes pakalpojumiem, jo tādā veidā var apvienot divus mērķus – veicināt sociālo labklājību un atmaskot ēnu ekonomiku. |
3.4.8. |
EESK ierosina: lai varētu apkarot ēnu ekonomiku, ieviešot saskaņotus nodokļu atvieglojumus vai atbrīvojot no nodokļiem privātpersonas un uzņēmumus, kas samazina skaidras naudas izmantošanu, būtu jāievieš nodokļu stimuli tādu maksāšanas veidu izmantošanai kā kartes un mobilie tālruņi, jo šādus maksājumus iespējams izsekot un tie veicina finansiālo un digitālo iekļaušanu. |
3.4.9. |
Iedzīvotāju līdzdarbību var sekmēt arī ar metodi, ko plaši lieto ASV, proti, ekonomiski stimulējot iespējamu krāpniecisku darījumu atklāšanu. |
3.5. Teritoriālā aplikšana ar nodokļiem (reģioni, dalībvalstis un ES)
3.5.1. |
Nodokļu sistēmu daudzveidība veicina krāpšanu, korupciju un ēnu ekonomiku. EESK aicina eurozonas dalībvalstis uzņemties plašākas pilnvaras četrās svarīgākajās ar nodokļiem saistītajās jomās: fizisko personu un juridisko personu tiešie nodokļi (tostarp nodokļi uz ienākumiem no kapitāla, īpašuma nodokļi un citi ar labklājību saistīti nodokļi) un netiešie nodokļi, proti, PVN un īpašie nodokļi. |
3.5.2. |
Lai panāktu progresu fiskālās pārvaldības jomā, dalībvalstīm nāksies pakāpeniski atteikties no savas suverenitātes. Tādējādi nodokļu iekasēšana arī turpmāk varētu palikt dalībvalstu pārziņā, savukārt ienākumu sadale, kontrole un pārbaudes pasākumi būtu gan ES, gan dalībvalstu kompetencē. Tādēļ EESK ierosina – vispirms eurozonas valstīs – izveidot ES nodokļu iestādi. |
3.5.3. |
Ievērojot subsidiaritātes principu, ir jārespektē vietējie nodokļi, taču EESK iesaka sākt vienkāršošanas kampaņu, kurā samazinātu, sagrupētu un standartizētu daudzus pašreizējos nodokļus. |
3.6. Ārējā dimensija un saikne ar valsts politiku
3.6.1. |
Pārvalstiska līmeņa fiskālā politika (37) būtu efektīvs instruments, ar ko sasniegt Līgumos izvirzītos mērķus, it īpaši tos, kas saistīti ar kohēzijas un ilgtspējas politiku. |
3.6.2. |
EESK aicina vismaz eurozonas valstīs izstrādāt papildu federālo budžetu, kas dotu iespēju iekasēt nodokļus un pakāpeniski pievērsties tām politikas jomām, kuras sekmīgāk var īstenot kopīgi, proti, bezdarba apdrošināšanai, kura būtu saistīta ar aktīva darba tirgus politiku (38), pētniecībai un izstrādei, aizsardzībai, kopējam parāda procentu maksājumu kompensēšanas mehānismam (39) utt. |
3.6.3. |
Visbeidzot, EESK stingri atbalsta ESAO un G20 iniciatīvas par starptautisko sadarbību nodokļu jomā un nodokļu nemaksāšanas apkarošanā, kā arī aicina automātisku informācijas apmaiņu par nodokļiem noteikt kā starptautisku standartu. |
Briselē, 2014. gada 10. decembrī
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs
Henri MALOSSE
(1) Sistēma tomēr ir pārāk neelastīga un smagnēja un nespēj strauji nodrošināt elastību, kas vajadzīga, lai varētu nekavējoties reaģēt, ja stāvoklis ekonomikā mainās, un nākt klajā ar eurozonas pasākumu kopumu apstākļos, kad dalībvalstīm vairs nav pietiekamas manevra iespējas sākt ekonomikas atveseļošanas plānu īstenošanu. Tāpēc var rasties ievērojama finanšu nestabilitāte.
(2) COM(2013) 165 final.
(3) EESK atzinums par tematu “KKI/Svarīgākās ekonomikas politikas reformas” (OV C 271, 19.9.2013., 45. lpp.).
(4) Sk. LESD 113. un 115. pantu.
(5) Skatīt atziņas, kas nozīmīgas ECO specializētajai nodaļai un kas paustas nākamās Eiropas Komisijas politikas pamatnostādnēs (Political Guidelines for the next European Commission), ar kurām J.-C. Juncker iepazīstināja Eiropas Parlamentu. Skatīt arī J.-C. Juncker.“Jauns sākums Eiropai – mana programma (..)”, 6. lpp.
(6) EESK atzinums par tematu “Priekšlikums Padomes direktīvai par kopējo konsolidēto uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi (KKUINB)” (OV C 24, 28.1.2012., 63. lpp.).
(7) COM(2011) 121 final.
(8) www.eurofisc.eu
(9) Fiktīvi darījumi galapatēriņa dalībvalstīs, kuri valstu kasēm var radīt faktiski neierobežotus zaudējumus.
(10) Direktīva 2011/16/ES.
(11) Sk. EESK atzinumu par tematu “Budžeta politika: izaugsme un budžeta konsolidācija” (OV C 248, 25.8.2011., 8. lpp.), kā arī atzinumu par tematu “EMS pabeigšana – priekšlikumi nākamajam Eiropas likumdevējam” un “Plāns padziļinātas un patiesas EMS izveidei”, COM(2012) 777 final/2, 3. punkts.
(12) Sk. EESK atzinumu par tematu “EMS pabeigšana – priekšlikumi nākamajam Eiropas likumdevējam” (OV C 451, 16.12.2014., 10. lpp.).
(13) Eurostat dati par 2012. gadu (92/2014), publicēti 2014. gada 16. jūnijā.
(14) COM(2012) 777 final/2.
(15) Alejandro Cercas, ziņojums PE528.091v02-00.
(16) http://www.eurofound.europa.eu/publications/annual-report/2014/eurofound-yearbook-2013-living-and-working-in-europe
(17) Sk. ziņojumu – Komisija 2013. gada 22. oktobrī pieņēma lēmumu izveidot ekspertu grupu un tajā pašā gadā noteica tās darbības jomu un darba plānu. Ekspertu grupas atzinums tika publicēts 2014. gada 28. maijā.
(18) http://www.oecd.org/tax/beps-2014-deliverables.htm
(19) COM(2013) 71 final, 2013/0045 (CNS): Beļģija, Vācija, Igaunija, Grieķija, Spānija, Francija, Itālija, Austrija, Portugāle, Slovēnija un Slovākija.
(20) Nodokļu uzlikšana ienākumiem no uzkrājumiem – Eiropas Komisija.
(21) Friedrich Schneider. Shadow Economies and Corruption all over the World: Empirical Results for 1999 to 2003, īpašajā izdevumā International Journal of Social Economics (IJSE), Series 1, Vol. 35, No. 9, 2008. gads.
(22) Piemēram, Apvienotās Karalistes Valsts kasē (Her Majesty’s Treasury) izveidotais Nodokļu vienkāršošanas birojs, kas ir Apvienotās Karalistes valdības struktūra.
(23) Eiropas Komisijas ziņojums par pētījumu 02/2013 The effect of tax-benefit changes on income distribution in EU countries since the beginning of the economic crisis (Nodokļu atvieglojumu izmaiņu ietekme uz ienākumu sadalījumu ES dalībvalstīs kopš ekonomikas krīzes sākuma).
(24) ESAO projekts “Nodokļu bāzes samazināšana un peļņas novirzīšana (BEPS)”, 2013.
(25) SVF nozīme starptautiskajā nodokļu piemērošanā.
(26) https://www.g20.org/sites/default/files/g20_resources/library/Saint_Petersburg_Declaration_ENG.pdf
(27) ESAO Nodokļu politikas un administrācijas centrs.
(28) Fiktīvi darījumi galapatēriņa dalībvalstīs, kuri valstu kasēm var radīt neierobežotus zaudējumus.
(29) Sk. EESK deklarāciju “Rīcības plāns Eiropai”, pieņemta 2014. gada 29. un 30. aprīļa plenārajā sesijā. Sk. arī EESK atzinumu par tematu “Stratēģijas pārdomātai nodokļu politikas konsolidēšanai – Eiropas izaugsmes virzītājspēku apzināšana” (OV C 248, 25.8.2011., 8. lpp.).
(30) EESK atzinums par tematu “Kopējas konsolidētas uzņēmumu nodokļu bāzes izveidošana ES” (OV C 88, 11.4.2006., 48. lpp.).
(31) EESK atzinums par tematu “Priekšlikums Padomes direktīvai par kopējo konsolidēto uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi (KKUINB)” (OV C 24, 28.1.2012., 63. lpp.).
(32) COM(2012) 722 final.
(33) Nodokļu sistēmas – pētniecības un izstrādes stimulēšanai.
(34) Eurogrupa, 2014. gada 8. jūlija paziņojums Structural reform agenda – Thematic discussions on growth and jobs – Reduction of the tax wedge (Strukturālo reformu programma – Tematiskas debates par izaugsmi un nodarbinātību – Nodokļu sloga samazināšana).
(35) http://europa.eu/legislation_summaries/taxation/l31050_lv.htm
(36) Eiropas Komisija (2014. g.), “Nodokļu reformas ES dalībvalstīs”, 112. lpp.
(37) Stefan Collignon. Taking European integration seriously.
(38) Sk. EESK atzinumu par tematu “EMS pabeigšana – priekšlikumi nākamajam Eiropas likumdevējam” un atzinumu par tematu “Eiropas ekonomiskās un monetārās savienības sociālā dimensija” (OV C 271, 19.9.2013., 1. lpp.).
(39) Sk. EESK atzinumu par tematu “Atjaunot izaugsmi ES – ekonomikas pārvaldība un valsts parāds” (OV C 143, 22.5.2012., 10. lpp.).
PIELIKUMS
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinuma
Šis grozījums saņēma vairāk nekā vienu ceturto daļu nodoto balsu, taču tika noraidīts debatēs (Reglamenta 54. panta 3. punkts).
1.4. punkts
Grozīt šādi:
|
“Lai novērstu nodokļu politikas nepilnības un trūkumus, eurozonā ir jāveic vērienīgāki pasākumi un jācenšas samazināt un saskaņot dažādu nodokļu klāstu, paplašināt nodokļu bāzi, ciešāk saskaņot nodokļu likmes un stiprināt sadarbību un informācijas apmaiņu, tādējādi apkarojot krāpšanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas. Turklāt jānodrošina, lai kopējais nodokļu slogs eurozonā nepārsniegtu nodokļu slogu kaimiņvalstīs.” |
Pamatojums
Tā kā atzinumā ierosināta arī jaunu nodokļu ieviešana, ir svarīgi nodrošināt, lai kopējais nodokļu slogs eurozonā nepārsniegtu nodokļu slogu kaimiņvalstīs. Pretējā gadījumā tas (augstais nodokļu slogs) var negatīvi ietekmēt eurozonu, palielinot uzņēmumu pārvietošanas un darba ņēmēju aizplūšanas iespēju.
Balsošanas rezultāts
Par: |
80 |
Pret: |
129 |
Atturas: |
17 |