KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI Komisijas 2009. gada 24. jūnija Paziņojuma par vēža apkarošanu: Eiropas partnerība [COM (2009) 291 final] un Padomes 2003. gada 2. decembra Ieteikuma par vēža skrīningu (2003/878/EC) otrā īstenošanas ziņojuma īstenošana /* COM/2014/0584 final */
KOPSAVILKUMS Vēzis ir būtiska sabiedrības
veselības problēma visās dalībvalstīs un ES
veselības aizsardzības politikas galvenā prioritāte. Padome
2003. gada decembrī pieņēma Ieteikumu par vēža
skrīningu[1].
Komisija 2009. gada jūnijā pieņēma Paziņojumu
par vēža apkarošanu: Eiropas partnerība[2]. Šajā
ziņojumā apkopoti galvenie sasniegumi cīņā pret
vēzi to abu ES iniciatīvu ietvaros, kas vērstas uz
mērķi līdz 2020. gadam samazināt saslimstību ar
vēzi par 15 %. Ø Vadošā loma. Lielākā daļa
dalībvalstu, proti, 24 no 28, ir sasniegušas mērķi pirms
2013. gada sagatavot valsts vēža kontroles plānu (NCCP). Ø Atbalsts dalībvalstīm. Izmantojot
rīcības plānu saskaņā ar veselības
aizsardzības programmu, ir izstrādāti norādījumi
dalībvalstīm par valsts vēža kontroles plānu izveidošanu un
vēža slimnieku aprūpi. Jauna vienotā rīcība, kas tiks
uzsākta 2014. gadā, ļaus izstrādāt Eiropas
ceļvedi par kvalitātes uzlabošanu vēža izplatības
visaptverošā ierobežošanā. Direktīva par pacientu tiesību
piemērošanu pārrobežu veselības aprūpē paver jaunas
iespējas paplašināt sadarbību, iesaistot Eiropas
references tīklus, veselības aprūpes sniedzējus un ekspertu
centrus. Ø Profilakse. Drīzumā tiks izdota Eiropas kodeksa pret vēzi ceturtā
redakcija, ko atbalsta Eiropas Komisija, izmantojot administratīvos
nolīgumus ar Starptautisko vēža izpētes aģentūru. Ø Skrīnings. Balstoties uz pašreizējām prognozēm, laika posmā
no 2010. līdz 2020. gadam būs veiktas vairāk nekā
500 miljoni krūts, dzemdes kakla un zarnu (kolorektālā)
vēža skrīningpārbaudes publiskā sektora pasūtītu
programmu ietvaros. Ir izstrādātas Eiropas pamatnostādnes par
krūts vēža (2006., papildināts 2013. g.), dzemdes kakla
vēža (2008., otrais izdevums 2014. g.) un zarnu vēža (2010.g.)
diagnostikas un skrīninga kvalitātes nodrošināšanu. Ø Kvalitātes
nodrošināšana. Komisija patlaban pilnveido
kvalitātes nodrošināšanas shēmu krūts vēža jomas
pakalpojumiem, kura pamatojas uz Eiropas tiesisko regulējumu. Ø Pētniecība. Pēdējo
septiņu gadu laikā ES ir ieguldījusi vairāk nekā EUR
1,4 miljardu vēža pētniecības centienos. Vairāk
nekā puse šā budžeta (EUR 770 miljoni) ir ieguldīti
kopīgos pētniecības projektos, lai rastu jaunus veidus, kā
cīnīties pret vēzi un atbalstīt pacientus. Ø Informācija par vēzi. 2012. gadā Eiropas Komisijas
Kopīgās pētniecības centram tika uzdota atbildība par
Eiropas vēža informācijas sistēmas koordinēšanu un Eiropas
Savienības datu un instrumentu reģistra glabāšanu. Ø Koordinācija. Lai uzlabotu ES
līmeņa vēža apkarošanas iniciatīvu koordinēšanu,
Eiropas Komisija 2014. gadā izveidoja Eiropas Savienības
vēža kontroles ekspertu grupu. 1. PRIEKŠVĀRDS 1.1. Ievads Padome 2003. gada 2. decembrī vienbalsīgi
pieņēma Ieteikumu par vēža skrīningu[3]
(turpmāk Padomes ieteikums), kurā ņem vērā gan
vēža nastas nozīmi, gan krūts, dzemdes kakla un zarnu vēža
skrīninga efektivitāti. Ieteikumā dalībvalstis
aicinātas kopīgi rīkoties, lai īstenotu atbilstošas valsts vēža
skrīninga kvalitātes nodrošināšanas programmas, kas pamatojas uz
iedzīvotāju pētījumiem, saskaņā ar Eiropas
paraugprakses pamatnostādnēm. Turklāt Eiropas Komisija ir
aicināta ziņot par vēža skrīningdiagnostikas programmu
īstenošanu, lai izsvērtu ierosināto pasākumu
efektivitāti un apsvērtu turpmākās rīcības
nepieciešamību. 2008. gadā publicēja ieteikuma pirmo
īstenošanas ziņojumu[4],
kas attiecas uz laikposmu no 2003. līdz 2007. gadam. Eiropas Parlaments 2008. gada 10. aprīlī
pieņēma rezolūciju par cīņu pret vēzi
paplašinātajā Eiropas Savienībā, un Padomes secinājumi
par vēža radītās nastas mazināšanu tika pieņemti
2008. gada 10. jūnijā. Pamatojoties uz to, Eiropas Komisija
2009. gada 24. jūnijā pieņēma Paziņojumu
par vēža apkarošanu: Eiropas partnerība[5] (turpmāk
Komisijas paziņojums), lai atbalstītu dalībvalstu
centienus risināt ar vēzi saistītās problēmas,
nodrošinot informācijas apzināšanas un apmaiņas sistēmu,
zināšanas un resursus vēža profilaksei un kontrolei un iesaistot
attiecīgās ieinteresētās personas visas Eiropas
Savienības kopīgā rīcībā. Saskaņā ar
šā paziņojuma 3.1. punktu Komisijai tiks iesniegts ziņojums
par paveikto, ko izmantos par pamatu, lai noteiktu turpmākos ES
pasākumus cīņai pret vēzi. 1.2. Vēža nasta Eiropas Savienībā Aplēsts,
ka Eiropas Savienībā (ES-27) 2012. gadā bija vairāk
nekā 2.6 miljoni jaunu vēža gadījumu (izņemot
nemelanomas ādas vēzi)[6],
54 % (1,4 miljoni) vīriešiem un 46 % sievietēm
(1,2 miljoni). Biežākā
vēža lokalizācija bija krūts (aplēsti 364 000
gadījumi, 13,8 % no visiem vēža gadījumiem), kam seko
prostatas (359 000, 13,7 %), zarnu (342 000, 13,0 %), un plaušu vēzis (309 000,
11,8 %). Šie četri vēža veidi veidoja pusi (52,3 %) no
kopējās vēža nastas Eiropas
Savienībā 2012. gadā. Saskaņā
ar 2012. gada aplēsēm visbiežāk sastopamā
lokalizācija vīriešiem bija prostatas (25,1 % no
kopējā skaita), plaušu (211 000, 14,7 %), zarnu (192 000, 13,4 %) un
urīnpūšļa vēzis (96 000, 6,7 %). Sievietēm
krūts vēzis bija visbiežāk konstatētā neoplazma (364 000, 30,4 % no kopējā skaita), kam
sekoja zarnu (151 000,
12,5 %), plaušu (98 000, 8,2 %) un dzemdes vēzis
(64 000, 5,4 %). Aplēstais
ar vēzi saistīto nāves gadījumu kopējais skaits
Eiropas Savienībā (ES-27) 2012. gadā bija
1263 miljoni, no kuriem 56 % (708 000) vīriešu un 44 %
(555 000) sieviešu. Eiropā 2012. gadā plaušu vēzis,
aptuveni 310 000 nāves gadījumu (24,5 % no kopējā
skaita), bija visbiežāk sastopamais vēža izraisītu nāves
gadījumu cēlonis, pēc tam zarnu vēzis (150 000, 11,9 %), krūts vēzis
(91 000, 7,2 %) un kuņģa vēzis (58 000,
4,6 %). Plaušu vēzis ir visizplatītākais vēža
izraisītu nāves gadījumu cēlonis vīriešiem
(183 000, 25,9 %), kam seko zarnu (82 000, 11,6 %) un prostatas vēzis (71 000,
10 %). Krūts vēzis ir izplatītākais vēža
izraisītu nāves gadījumu cēlonis sievietēm
(91 000, 16,3 %), kam seko zarnu (68 000, 12,3 %), plaušu (81 000, 14 7 %) un
olnīcu vēzis (30 000, 5,4 %). 21. gadsimta
pirmajā desmitgadē dažādās Eiropas valstīs vēža
slimnieku izdzīvošanas rādītāji ievērojami
atšķiras, neraugoties uz būtiskiem uzlabojumiem vēža
diagnosticēšanā un ārstēšanā. To pieaugušo skaits, kas
izdzīvo vismaz 5 gadus pēc diagnosticēšanas, laika
gaitā ir nepārtraukti pieaudzis visā Eiropas
Savienībā, atspoguļojot būtisku progresu vēža
pārvaldībā, piemēram, organizētas vēža
skrīninga programmas un labāku ārstēšanu. Tomēr
joprojām pastāv lielas atšķirības starp valstīm, un
izdzīvošanas atšķirības valstu starpā mazinās tikai
dažām vēža formām, piemēram, krūts, zarnu, prostatas
vēzim un ādas melanomai[7]. 1.3. Vēža izmaksas Eiropas Savienībā Tiek lēsts, ka vēža izmaksas ES dalībvalstīs
2009. gadā bija EUR 126 miljardi, no kā veselības
aprūpe prasīja EUR 51,0 miljardus (40 %)[8].
Visā ES vēža slimnieku veselības aprūpes izmaksas tika
lēstas EUR 102 uz vienu iedzīvotāju, bet ievērojami
atšķīrās no EUR 16 uz vienu cilvēku
Bulgārijā līdz EUR 184 uz vienu cilvēku Luksemburgā. Produktivitātes zudums priekšlaicīgas nāves
dēļ tika lēsts EUR 42,6 miljardu apmērā un
zaudētu darba dienu veidā EUR 9,43 miljardu apmērā.
Neoficiālās aprūpes izmaksas tika lēstas EUR
23,2 miljardu apmērā. Plaušu vēzim bija visaugstākās
aplēstās ekonomiskās izmaksas (EUR 18,8 miljardi, 15 %
no kopējām vēža apkarošanas izmaksām), kam seko krūts
vēža (EUR 15,0 miljardi, 12 %), zarnu vēža (EUR
13,1 miljardi, 10 %), un prostatas vēža izmaksas (EUR
8,43 miljardi, 7 %). Pētnieki norāda, ka šīs
aplēses ir konservatīvas, jo dažas veselības aprūpes
izmaksu kategorijas, piemēram, skrīninga programmas, nav
iekļautas, tāpēc ka pētījumam nebija iespējams
iegūt šos datus no visām valstīm. 2. DARBĪBAS REZULTĀTI SASKAŅĀ AR PADOMES IETEIKUMU
UN KOMISIJAS PAZIŅOJUMU 2.1. Valsts vēža kontroles programmas Darbības mērķi.
Īstenojot horizontālu rīcību,
Komisijas paziņojumā ir noteikts mērķis, ka līdz
partnerības beigām visās dalībvalstīs būtu
jābūt integrētām valsts vēža kontroles programmām
(NCCP). Šādu plānu īstenošana dotu ilgtspējīgu
ieguldījumu vēža nastas samazināšanā Eiropas Savienībā,
lai sasniegtu samazināšanas mērķi par 15 % līdz
2020. gadam (510 000 jaunu gadījumu mazāk). NCCP ir sabiedrības veselības
programmas, kas paredzētas, lai nodrošinātu uz
pierādījumiem balstītas vēža profilakses, agrīnas
noteikšanas, diagnostikas, ārstēšanas, rehabilitācijas,
paliācijas un pētniecības stratēģijas
centralizēti vadītu īstenošanu un uzraudzību. Eiropas
Komisija 2009. gadā pastiprināja savu ilgtermiņa apņemšanos
apkarot vēzi, ieviešot vienotu rīcību "Eiropas
partnerība cīņai pret vēzi" (EPAAC).
Vienotās rīcības (2009–2013) galvenais mērķis ir
atbalstīt dalībvalstu un citu ieinteresēto personu centienus
risināt vēža problēmu efektīvāk un izmantot to kā
vēža profilakses un kontroles informācijas, zināšanu un resursu
apzināšanas un apmaiņas sistēmu, lai panāktu sinerģiju
un izvairītos no pasākumu sadrumstalotības un
dublēšanās. Partnerībā iesaistīts plašs
ieinteresēto personu loks, kurām visām ir konkrēta pieredze
un zināšanas, lai uzlabotu faktu bāzi. Tajā iesaistītas
medicīnas un zinātniskās pētniecības iestādes,
nozares pārstāvji un nevalstiskas pacientu apvienības no visas
ES. Īstenotie pasākumi. Vairums
dalībvalstu ir izpildījušas mērķi izveidot NCCP
līdz 2013. gadam. 24 no 28 dalībvalstīm līdz
2013. gadam bija kāda veida NCCP vai programma, vai
stratēģija. Pārējās četras pašlaik pabeidz veidot
savas attiecīgās NCCP. NCCP ir būtiski
atšķirīgas to darbības jomas, programmā iekļauto
jautājumu, to uzraudzības un/vai novērtēšanas
rādītāju, un stratēģijas plānu/programmu ilguma,
sagatavošanas laika un pacientu iesaistīšanas ziņā. EPAAC ir trīs galvenie rezultāti,
kas ir noderīgi turpmākai NCCP attīstībai un
kvalitātes uzlabošanai:
Ziņojums par NCCP pašreizējo
stāvokli Eiropas Savienībā[9]
Rokasgrāmata augstas kvalitātes NCCP
izveidošanai Eiropas Savienībā[10]
NCCP
pārraudzība, novērtēšana un grozīšana[11].
Visas dalībvalstis ir ieguldījušas ievērojamas
pūles NCCP izveidošanā, un tās ir svarīgs elements,
lai nodrošinātu ilgtspējīgu ieguldījumu vēža nastas samazināšanā
Eiropas Savienībā, jo tās rada galvenās struktūras kas
vajadzīgas cīņā pret vēzi, un izveido
pārskatatbildības mehānismu. Tās arī veido pamatu, lai
ieviestu jaunas pamatnostādnes, metodes un sadarbības
mehānismus, kas veicina vēža slimnieku aprūpes progresu
visā ES. 2.2. Trešdaļa vēža gadījumu ir novēršami –
visekonomiskākā reakcija Darbības mērķi. Komisijas Paziņojums mudina partnerības pieņemt horizontālu
pieeju, kas pamatojas uz darbu ar galvenajiem veselības noteicējiem
faktoriem, kā būtisks elements, lai mazinātu arvien pieaugošo
vēža nastu Eiropas Savienībā. Vēzi izraisa dažādi
faktori, un tādēļ profilaksei jāietekmē
dzīvesveids, darba apstākļi un apkārtējā vide. Ir
aprēķināts[12],
ka apmēram vienu trešdaļu no visiem ļaundabīgo audzēju
gadījumiem var novērst, mainot vai izvairoties no būtiskākajiem
riska faktoriem. Šie faktori ietver smēķēšanu, lieko svaru,
nepietiekamu augļu un dārzeņu izmantošanu uzturā un
nepietiekamu fizisko aktivitāti[13],
alkohola patēriņu, darba ņēmēju pakļaušanu
ķīmisku kancerogēnu iedarbībai un saules iedarbību. Eiropas reakcijas galvenais elements ir Eiropas pretvēža
rīcības kodekss[14].
Tajā ir divas skaidras vēstis:
no noteiktiem vēža veidiem var
izvairīties – un kopumā uzlabot veselību –,
izvēloties veselīgāku dzīvesveidu; un
vēzi var izārstēt, vai
izārstēšanas iespējas ir daudz lielākas, ja to
diagnosticē agrīnā stadijā.
Kodekss vēršas pie sabiedrības kopumā, tas ir iedzīvotājiem
draudzīgā formātā un ir galvenais vēža profilakses
saziņas rīks un galvenais līdzeklis, lai popularizētu
preventīvus pasākumus un veicinātu izmaiņas, vēža uztverē. Īstenotie pasākumi.
Veselības veicināšana pamatojoties uz galvenajiem veselības
faktoriem, ilgu laiku ir Eiropas Komisijas prioritāte un tajā
ietvertas uztura, ar lieko svaru un aptaukošanos saistītas veselības
problēmas[15],
kā arī alkohola nodarītais ļaunums[16]. Komisija ir
izstrādājusi vērienīgu tabakas uzraudzības politiku[17],
kuras mērķis ir atturēt bērnus un jauniešus no
smēķēšanas uzsākšanas un harmonizēt tabakas
izstrādājumu iekšējo tirgu un atbalstīt valstu centienus
aizsargāt iedzīvotājus pret tabakas dūmu sekundāro iedarbību,
ņemot vērā nepieciešamību pielāgot veselības
veicināšanu konkrētām iedzīvotāju un mērķa
grupām. Nodarbinātības jomā ES veselības un drošības
stratēģija 2007.–2012. gadam[18]
norādīja, ka ir sasniegti attiecīgie mērķi, un
joprojām nepieciešams pievērsties arodslimību profilaksei, kur
vēzim ir liela nozīme ‑ lai koordinētu
rīcību ar citām ES veselības un vides aizsardzības
stratēģijām. Šajā nolūkā Komisija ir
pieņēmusi jaunu ES stratēģiju par drošību un veselības
aizsardzību darbā 2014.–2020. gadam[19]. Turklāt Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada
29. aprīļa Direktīvā 2004/37/EK par darba
ņēmēju aizsardzību pret risku, kas saistīts ar
kancerogēnu vai mutagēnu iedarbību darbā[20], ir
izklāstīti vairāki profilakses pasākumi, lai novērstu
vai līdz minimumam samazinātu ar darbu saistītu
ķīmisku kancerogēnu un mutagēnu iedarbību.
Turklāt to vielu sarakstu, kuras klasificētas kā
kancerogēni vai mutagēni, atjaunina atbilstoši zinātniskajiem
pierādījumiem Regulas Nr. 1272/2008 (KMI) par
klasifikāciju, vielu un to maisījumu iepakošanu un
marķēšanu[21]
VI pielikuma 3. daļā. Konkrētāk, EPAAC vienotās rīcības
atjaunoja Eiropas nedēļu cīņai ar vēzi[22],
lai nodotu veselības veicināšanas vēstījumu no Eiropas
kodeksa pret vēzi. Eiropas kodeksa pret vēzi 4. izdevums
(pirmā redakcija 1987. g., otrā redakcija 1994. g.,
trešā redakcija 2003. g.), ko atbalsta Eiropas Komisija, izmantojot
administratīvus nolīgumus ar Starptautisko vēža izpētes
aģentūru (IARC), ir sākts, un darbs turpinās. 2.3. Vēža skrīnings un agrīna noteikšana Darbības mērķi. Padomes ieteikumā ieteikts uz sabiedrības
pētījumiem pamatots krūts, dzemdes kakla un zarnu vēža
skrīnings, kas pamatojas uz pieejamajiem efektivitātes
pierādījumiem atkarībā no atbilstīgu kvalitātes
nodrošināšanas shēmu īstenošanas. PVO 2011. gadā
atbalstīja šos ieteikumus attiecībā uz tās 53 dalībvalstīm
Eiropas reģionā[23]. Vairākās dalībvalstīs dzemdes kakla vēža
skrīnings notiek kopš 1963. gada. Krūts vēža skrīninga
programmu sāka īstenot pagājušā gadsimta 80. gadu
beigās. Zarnu vēža skrīninga programmas tomēr ir izveidotas
tikai 2000. gados un joprojām aptver nelielu daļu Eiropas. Saskaņā ar Padomes ieteikuma pirmo īstenošanas
ziņojumu skrīninga pārbaužu skaits
gadā ES bija iespaidīgs, tomēr šis apjoms bija mazāk
nekā puse no tā skaita gadā, kādu varētu
sagaidīt, ja ieteikumā norādītie skrīninga testi
būtu pieejami visiem attiecīgā vecuma ES iedzīvotājiem
(apmēram 125 miljoni pārbaužu gadā). Turklāt
mazāk nekā puse no pārbaužu skaita atteicīgajā
laikā (41 %) tika veikta, pamatojoties uz sabiedrības
pētījumu programmām, kas sniedza organizatorisko struktūru,
lai īstenotu visaptverošu kvalitātes nodrošināšanu, kā
noteikts Ieteikumā. Īstenotie pasākumi.
Saskaņā ar pašreizējām prognozēm pēdējos gados
ES ir ievērojami uzlabojies skrīninga pārklājums. Laika
posmā no 2010. līdz 2020. gadam ES vien būs veiktas
vairāk nekā 500 miljoni krūts, dzemdes kakla un zarnu vēža
skrīninga pārbaudes publiskā sektora pasūtītu programmu
ietvaros. Trīs vēža veidi, uz kuriem attiecas šis ieteikums
(krūts, dzemdes kakla un zarnu vēzis), veido gandrīz vienu
piekto daļu jeb 400 000 no 1,8 miljoniem vēža
izraisītas nāves gadījumiem Eiropas reģionā (IARC
2008.). Pirmie dati no Eiropas veselības apsekojuma (EHIS) I kārtas[24]
par krūts, dzemdes kakla un zarnu vēža skrīningpārbaudēm[25]
tika publicēti 2010. gada decembrī. Saskaņā ar šiem
datiem[26] pētījumā
ietverto valstu starpā to sieviešu procentuālā daļa, kuras
jebkad ir veikušas mamogrāfiju, vecumā no 50 līdz 69 gadiem,
Francijā bija vislielākā (92,9 %), tai sekoja Spānija
(92,3 %), Austrija un Vācija (90 %), Beļģija
(89,5 %) un Ungārija (86,9 %); Bulgārijā (19,5 %)
un Rumānijā (13,5 %) tā bija vismazākā. Eiropas labākās prakses norādījumu
pieņemšana Ieteikumā tika norādīta kā vissvarīgākais
pasākums skrīninga programmu īstenošanai, lai atvieglotu
turpmāku augstas kvalitātes vēža skrīninga programmu
izstrādāšanu valsts un – attiecīgā
gadījumā – reģionu līmenī. Jau
2006. gadā tika izveidots Eiropas pamatnostādnes par
kvalitātes nodrošināšanu krūts vēža skrīningā un
diagnosticēšanā[27]
4. izdevums. Kopš pēdējā
īstenošanas ziņojuma pamatnostādņu izstrāde
joprojām ir prioritāte.
Eiropas Komisija 2008. gadā
sadarbībā ar IARC un Eiropas dzemdes kakla vēža
diagnosticēšanas tīklu (ECCSN) izstrādāja Eiropas
pamatnostādņu dzemdes kakla
vēža skrīninga un diagnosticēšanas kvalitātes nodrošināšanai[28]
2. izdevumu. Šīs
pamatnostādnes ietver plašus tehnisko detaļu un
dokumentācijas atjauninājumus, kā arī jauno
tehnoloģiju novērtējumu, piemēram, šķidruma
citoloģiju, dzemdes kakla uztriepes testu automātisko
interpretāciju un cilvēka papilomas vīrusu testu.
Pamatnostādņu darbības joma ir paplašināta, lai
ietvertu visaptverošas norādes, ko daudznozaru ekspertu komandas sagatavojušas
terapeitiem, ginekologiem un citopatologiem.
Eiropas Komisija 2010. gadā sadarbībā ar IARC
sagatavoja Eiropas pamatnostādņu par kvalitātes
nodrošināšanu zarnu vēža
skrīningpārbaudē un diagnostikā [29]
pirmo izdevumu. ES pamatnostādņu par zarnu vēža
skrīningpārbaudi mērķis ir uzlabot kvalitātes
standartus, nodrošinot pamatprincipus un uz pierādījumiem
balstītus ieteikumus par kvalitātes nodrošināšanu, kas
jāievēro zarnu skrīninga programmu īstenošanā ES
dalībvalstīs. Tie attiecas uz visu skrīninga procesu
sākot no uzaicinājuma līdz organizācijai un
diagnostikai un atklāto bojājumu pārvaldībai.
Galvenā uzmanība tiek pievērsta elementiem, kas ir
būtiski skrīningam, bet tiek ietverti arī principi,
kas ir vienlīdz nozīmīgi diagnostikā:
apmācība, starpnozaru sadarbība, uzraudzība un novērtēšana,
izmaksu efektivitāte, nelabvēlīgas ietekmes
samazināšana un turpmāko pētījumu savlaicīgums.
Eiropas
Komisija 2013. gadā sadarbībā ar IARC, EUREF,
Eiropas darba grupu par krūšu skrīningu patoloģiju un EPAAC
kopīgu rīcību publicēja Eiropas pamatnostādņu
par kvalitātes nodrošināšanu krūts vēža
skrīningā un diagnostikā 4. izdevuma
papildinājumu[30]. Pirmais papildinājums
(digitālās mamogrāfijas jomā) reaģē uz
straujo tehnoloģisko attīstību, kas ievērojami
palielina digitālo attēlu izmantošanu mamogrāfiskajā
izmeklēšanā un diagnostikā kopš tika publicēts
ceturtais izdevums. Otrais pielikums attiecas uz vairākiem tematiem
krūts vēža skrīninga un diagnozes patoloģiju
kvalitātes nodrošināšanas jomā, kurā pēdējos
gados radušās jaunas problēmas un praktiski risinājumi,
kā arī metodes un cita veida progress.
2014. gadā Eiropas Komisija
sadarbībā ar IARC un Eiropas dzemdes kakla vēža
diagnosticēšanas tīklu (ECCSN) plāno publicēt Eiropas
pamatnostādņu dzemdes kakla vēža skrīninga un diagnosticēšanas
kvalitātes nodrošināšanai
2. izdevumu, kas
aptver dzemdes kakla vēža skrīninga
primāros HPV testus un cilvēka papilomas vīrusu (HPV)
testu organizāciju un dzemdes kakla vēža skrīninga parasto
citoloģiju.
Viens no EPAAC
kopīgās rīcības mērķiem bija izveidot
intensīvu visaptverošu apmācības kursu par vēža
skrīninga programmu pārvaldību. Lai intensīvo
apmācības kursu izstrādei un izmēģināšanai
būtu ekspertu atbalsts, tika izveidots Skrīniga pārvaldības
Eiropas skolu tīkls (ESSM)[31]. ES veselības aizsardzības programma ir atbalstījusi
arī AURORA projektu[32], lai
noteiktu kopīgu un realizējamu stratēģiju, kā
veicināt dzemdes kakla vēža skrīningpārbaudi jaunajās
ES dalībvalstīs sievietēm vecumā no 30 līdz
69 gadiem un nodrošinātu pārbaudes grūti sasniedzamām
grupām, palīdzētu jaunajām ES dalībvalstīm
īstenot dzemdes kakla vēža uz pierādījumiem balstītas
pārbaudes un veicinātu Eiropas informācijas un speciālo
zināšanu apmaiņu. Nolūkā kartēt tos vēža dienestus, kas
piedāvā skrīningu un aprūpi visās Eiropas
valstīs, Eiropas Komisijas Kopīgās pētniecības
centrs (JRC) 2012. gadā uzsāka apsekojumu par
pakalpojumiem krūts vēža jomā Eiropas valstīs[33].
Saskaņā ar šīs aptaujas rezultātiem 22 valstīs ir krūts vēža skrīninga programmas, no kurām 21 tā
ir organizēta saskaņā ar definīcijām, kas sniegtas
pamatnostādnēs. 15 no 25 valstīm ir zarnu
vēža skrīninga programmas, un
pārējās četras pašlaik ir pārejas posmā
ceļā uz organizētu programmu. 19 no 25 valstīm ir
dzemdes kakla vēža skrīninga programma, un dažas
valstis pārveido pašreizējo nesistemātisko darbību par
tādu, kas ir uz iedzīvotājiem
orientēta programma ar kvalitātes garantiju. 2.4. Krūts vēža jomas pakalpojumu akreditācija Eiropas
Savienībā Darbības mērķi. Komisijas paziņojumā pausts Komisijas nodoms izstrādāt
izmēģinājuma veida Eiropas brīvprātīgo akreditācijas
sistēmu, kas attiecas uz krūts vēža skrīningu un
turpmākiem pasākumiem, balstoties uz jaunajām Eiropas
pamatnostādnēm krūts vēža skrīninga un
diagnosticēšanas jomā (un to iepriekšējām
redakcijām, kas ir senākās un izstrādātākās
pamatnostādnes šajā jomā). Tas ir saskaņā ar Ieteikumu – sekmēt ar
pierādījumiem pamatotu vēža skrīningu, izmantojot iedzīvotāju
sistemātisku izmeklēšanu, nodrošinot kvalitāti. Tam sekoja Padomes
secinājumi par vēža radītās nastas samazināšanu
2008. gadā[34],
kuros Komisiju aicināja izskatīt iespēju izstrādāt
Eiropas izmēģinājuma akreditācijas sistēmu, kas
paredzēta krūts vēža skrīninga un paveiktā darba
kontrolei, kuras pamatā ir Eiropas kvalitātes nodrošināšanas
pamatnostādnes. Īstenotie pasākumi: JRC
2012. gada decembrī tika uzdots:
izstrādāt Eiropas krūts vēža
skrīninga un diagnosticēšanas pamatnostādņu jaunu
izdevumu un
izveidot ar krūts vēzi saistītu
pakalpojumu kvalitātes nodrošināšanas programmu, pamatojoties uz
akreditācijas tiesisko regulējumu, kā noteikts Eiropas
Parlamenta un Padomes 2008. gada 9. jūlija Regulā (EK)
Nr. 765/2008, ar ko nosaka akreditācijas un tirgus
uzraudzības prasības attiecībā uz produktu
tirdzniecību[35].
Šā projekta, kas joprojām turpinās,
mērķis ir noteikt minimālās kvalitātes prasības
attiecībā uz krūts vēža veselības aprūpi
visā ES, kuru pamatā ir Eiropas krūts
vēža skrīninga un diagnosticēšanas pamatnostādņu
jaunais izdevums, kam vajadzētu būt pieejamam
2016. gadā. Turklāt JRC izstrādās Eiropas
pamatnostādņu platformu, kas apkopos esošās pamatnostādnes
attiecībā uz krūts vēža aprūpes citiem posmiem, kas
neietver skrīningu un diagnostiku, bet ārstēšanu,
rehabilitāciju, kontroli, tostarp uzraudzību, un, ja nepieciešams,
atsāpināšanu, un tādus aspektus kā psiholoģisko
atbalstu un paliatīvo aprūpi, kas ir būtiski uz pacientiem
orientētas kvalitātes jēdzienam. 2.5. Labāko veselības aprūpes metožu piemērošana
praksē — labas prakses apzināšana un izplatīšana Darbības mērķi. Paziņojumā paredzēts līdz
2020. gadam par 70 % mazināt vēža izraisītas
mirstības nevienlīdzību, samazinot atšķirības starp
vislabāk un vissliktāk strādājošām
dalībvalstīm[36].
To īsteno, izstrādājot pamatnorādījumus par vēža
aprūpes labas prakses modeļiem, ņemot vērā valsts,
reģionālā un vietējā līmeņa kontekstu. Īstenotie pasākumi. EPAAC ir izstrādājusi vairākas iniciatīvas
veselības aprūpes jomā, tostarp ir sagatavots visaptverošs
pārskats par vēža aprūpi Eiropā:
identificēt Eiropas veselības
aprūpes dienestu labāko praksi, veicinot inovatīvu
tīkla pieeju pieredzes apmaiņai. Tika
izstrādāts Politisks paziņojums par
multidisciplināru vēža aprūpi[37],
kurā norāda tos pamatelementus, kas jāaptver
visām ar audzējiem saistītajām
multidisciplinārajām komandām. Turklāt tika izveidota datorizēta
simptomu pārvaldības un lēmumu pieņemšanas atbalsta
sistēma paliatīvās aprūpes jomā;
izstrādāt bērnu vēža
aprūpes pamatnostādnes. Šī
vienotā rīcība bija ciešā sadarbībā ar
Eiropas pediatriskās onkoloģijas biedrību (SIOP),
lai popularizētu pediatriskās onkoloģijas uzlabošanas
pamatnostādnes. Nesen dalībvalstīs tika veikts apsekojums,
lai novērtētu šo pamatnostādņu īstenošanu,
izmantojot rezultātus, kas gūti 2008. gadā
veiktajā līdzīgā SIOP pētījumā, par
atskaites punktu. Šā salīdzinājuma rezultāti ir
gaidāmi 2014. gadā;
alternatīvās un komplementārās medicīnas pierādījumi un izmantošana vēža
jomā. Turpinās apsekojums par Eiropas
komplementārās un alternatīvās medicīnas
struktūrām un centriem integrējošas onkoloģijas
ietvaros;
attīstīt, pārskatīt un
saskaņot klīnisko pamatnostādņu saturu un
īstenošanu. Vienotās rīcības
partneri klīnisko pamatnostādņu izstrādē
pievērš uzmanību divām vēža aprūpes jomām:
uzturs un reti vēža veidi. Eiropas vēža apkarošanas centriem uztura
jomā JRC izplata pamatnostādnes, kas balstās uz tā
darbu par uzturu[38];
īstenot apmācības
stratēģiju, lai uzlabotu veselības aprūpes
sniedzēju psihosociālās un komunikācijas prasmes. Vairākas partnerorganizācijas ir devušas savu
ieguldījumu veselības aprūpes sistēmas
psihosociālās onkoloģijas resursu, veselības
aprūpes sniedzēju komunikācijas prasmju un
psihoonkoloģijas apmācības pasākumu
kartēšanā, kā arī esošo trūkumu
attiecībā pret iespējām apzināšanā.
Rezultāti liecina, ka 20 no 26 valstīm, kuras
atbildēja uz apsekojuma jautājumiem, psihosociālās
onkoloģijas aprūpe ir iekļauta NCCP, bet tikai
10 valstīs tai ir īpašs budžets[39].
Lai turpinātu centienus uzlabot vēža kontroli, jo īpaši
veselības aprūpes jomā, Komisija 2014. gadā sāka jaunu
vēža kontroles trīsgadu vienoto rīcību, ko finansē
no otrās ES veselības programmas. Tās galvenais mērķis
ir izstrādāt Eiropas rokasgrāmatu visaptverošas vēža
kontroles kvalitātes uzlabošanai, kā arī dalībvalstu
platformu, kurā būs vieta diskusijām par vēža tematiem. Ir paredzēts, ka rokasgrāmata un nostājas dokumenti, ko
izveidos, ietvers gan labu praksi, gan uz pierādījumiem
balstītus ieteikumus, palīdzēs veicināt vēža kontroles
un aprūpes kvalitātes uzlabošanu valsts līmenī un samazinās
nevienlīdzību. Šī rokasgrāmata vajadzīga, lai
risinātu uz pierādījumiem balstītu un uz kvalitāti
balstītu vēža skrīninga programmu, visaptveroša vēža
tīkla organizācijas, pašvaldību veiktās vēža slimnieku
aprūpes un apgādnieka zaudējuma jautājumus.
Dalībvalstis saņems norādījumus par dalībvalstu
augstas kvalitātes skrīninga programmu dažādo aspektu
īstenošanu, saskaņā ar Eiropas pamatnostādnēm, lai
nodrošinātu dzemdes kakla, krūšu un zarnu vēža skrīninga
kvalitāti un norādījumus par citām iespējamām
skrīninga programmām (piemēram, plaušu, prostatas).
Dalībvalstis saņems visaptveroša vēža tīkla modeli, ko
tās vēlāk var pielāgot savai situācijai. Komisija ir arī ieinteresēta atbalstīt e-veselības
risinājumus, jo īpaši izmantojot e-veselības tīklu un
e-veselības rīcības plānu, kā e-veselība var
sniegt personalizētu mērķtiecīgu, efektīvu un
lietderīgu vēža slimnieku aprūpi un var palīdzēt
samazināt kļūdu skaitu. Šādi ieguvumi ir konstatēti
saistībā ar tālmedicīnas izmantošanu slimību
pārvaldībai un veselības veicināšanai. Citā
veselības aprūpes rīcības jomā, pēc gadījumiem,
kad visā Eiropā trūka medicīniskie izotopi, Komisija
pēta to piegādes tehniskos un finansiālos risinājumus.
Pēc Padomes secinājumiem "Ceļā uz medicīniskam
lietojumam Eiropas Savienībā paredzētu radioizotopu piegāžu
drošību", ko pieņēma 2010. gada 6. decembrī[40],
tika izveidots Eiropas novērošanas centrs, lai palīdzētu
risināt jautājumus, kas saistīti ar piegādes
ķēdi, kas tieši ietekmē veselības aprūpes
vajadzības. 2.6. Reti vēža veidi Rīcības mērķi.
Paziņojumā ir uzsvērta vajadzība novērst tās
atšķirības attiecībā uz mirstību no vēža, kuras
saistītas ar veselības aprūpi, samazinot plaisu starp
dalībvalstu labākajiem un sliktākajiem rezultātiem. Reti
vēža veidi ir minēta kā viena no jomām, kurās ES rada
pievienoto vērtību, pamatojoties uz turpmāku sadarbību
Eiropas references tīklos, piemēram, reto slimību jomā, kas
ietver daudzus retus vēža veidus. Principā reti sastopamu audzēju veidi būtu
jādefinē līdzīgi kā retas slimības. Tās ir
slimības, ar kurām slimo mazāk nekā 5 no katriem
10 000 Eiropas iedzīvotāju. Gada griezumā reti vēža
veidi sastāda aptuveni 22 % no visiem diagnosticētajiem
vēža gadījumiem. Pretēji ainai pieaugušo vēža pacientu
vidū gandrīz visi bērniem diagnosticētie vēža veidi ir
reti, taču smagi. Katru gadu ES vēzi diagnosticē aptuveni
40 000 bērnu. Šie audzēji rada īpašu nastu pacientiem, jo
to ārstēšanai ir nepieciešamas speciālas zināšanas
diagnostikā un ārstēšanā, kas var nebūt viegli
pieejamas dzīvesvietas tuvumā. Pacientiem dažreiz jāpārvar
lieli attālumi, lai saņemtu pienācīgus patoloģiju
diagnostikas pakalpojumus un daudzdisciplināru ārstēšanu, un
tiem ir ļoti mazas iespējas saņemt vēl kāda cita
ārsta slēdzienu. Īstenotie pasākumi. ES politika reto slimību jomā ir mēģināt
palīdzēt risināt problēmjautājumus, kas saistīti
ar retu audzēju veidu ārstēšanu. Tās pamatā ir Komisijas
2008. gada paziņojums “Retās slimības — Eiropas
mērogā risināmie uzdevumi”[41]
un Padomes 2009. gada ieteikums par rīcību
reto slimību jomā[42].
Eiropas Savienības rīcības mērķis šajā jomā
ir uzlabot pacientu piekļuvi pienācīgai un savlaicīgai
diagnostikai, informācijai un aprūpei. Šajā jomā
rīcība Eiropas līmenī ir iedarbīgāka nekā
individuāli pasākumi dalībvalstīs. Turklāt Direktīvā par pacientu tiesību
piemērošanu pārrobežu veselības aprūpē[43] ir
skaidrotas pacientu tiesības piekļūt drošai un kvalitatīvai
ārstēšanai visā ES teritorijā un saņemt radušos
izdevumu atmaksu. Minētā direktīva veido pamatu ciešākai sadarbībai
starp dalībvalstu veselības aizsardzības iestādēm,
paredzot vairākus pasākumus. Daži tās noteikumi attiecas uz
retajām slimībām. Direktīvas 12. pants paredz
ciešāku sadarbību starp dalībvalstīm un pilnvaro Komisiju
palīdzēt dalībvalstīm izveidot tādus Eiropas
references tīklus (ERT) starp veselības aprūpes pakalpojumu
sniedzējiem un īpašo zināšanu centriem ES
dalībvalstīs, kuri pievērstos maz izplatītām,
sarežģītām vai retām slimībām. Divos lēmumos[44],[45], kas
pieņemti 2014. gada martā, ir noteikti kritēriji ERT un to
dalībniekiem, kā arī to novērtēšanas,
izvērtēšanas un apstiprināšanas kārtība. Tīklus
ES oficiāli atzīs un piešķirs tiem ES ERT logo, kas ir
reģistrēta ES preču zīme, tikai tad, ja tie būs
atzīti par atbilstošiem minētajām tiesību aktu prasībām.
Pamatojoties uz ES reto slimību regulējumu, Eiropas Komisija
ir atbalstījusi vairākas tālāk minētās
iniciatīvas, kuras ietilpst veselības programmā.
2012. gadā
tika atbalstīts projekts Rarecarenet (Reto vēža
veidu informācijas tīkls)[46], kura pamatā
bija daži iepriekš īstenoti pasākumi projektā Rarecare
(Reto vēža veidu uzraudzība Eiropā)[47],
kurš nodrošināja aplēses par visiem retajiem vēža veidiem
saslimstības, izdzīvošanas, izplatības un mirstības
rādītāju ziņā. Projekta mērķis ir: i)
nodrošināt jaunākos rādītājus par reto vēža
veidu radīto nastu, ii) vākt un izplatīt informāciju
par veselības aprūpes iespējām reto vēža veidu
jomā, iii) noteikt kritērijus attiecībā uz
speciālo zināšanu centriem reto vēža veidu jomā, iv)
sniegt un izplatīt informāciju par reto vēža veidu
diagnostiku un ārstēšanu, v) izveidot reto vēža veidu
klīnisko datubāzi, vi) sniegt jaunas zināšanas par
šādām slimībām un to klīnisko
pārvaldību un vii) izstrādāt un izplatīt
informāciju pacientiem, tostarp sastādīt reto vēža
veidu pacientu asociāciju sarakstu.
2013. gadā palīdzība tika sniegta Eiropas
pediatriskās onkoloģijas ekspertu references tīklam
diagnostikas un ārstēšanas vajadzībām (ExPO-r-NeT),
lai atbalstītu veselības aprūpes sniegšanu ar vēzi
slimiem bērniem un jauniešiem dalībvalstī, kura nav to
piederības dalībvalsts, ja ir maz ekspertu konkrētos
vēža veidos un saslimšanas gadījumu skaits ir zems;
tādējādi tika sekmēta labākās pārrobežu
aprūpes sniegšana bērniem, kuriem diagnosticēts reta veida
vēzis.
Papildus tika sākta iniciatīva Rare Cancers Europe[48],
kuru īsteno vairākas ieinteresētās personas un kuras
uzmanības centrā ir konkrēti problēmjautājumi reto
vēža veidu jomā. 2.7. Sadarbība un koordinācija vēža
pētniecībā Rīcības mērķi.
Komisijas paziņojumā ir prasīts izstrādāt
koordinētu pieeju vēža pētniecībai ES ar mērķi
nodrošināt, lai 2013. gadā tiktu koordinēta trešdaļa
visu finansējuma avotu finansēto pētījumu. Īstenotie pasākumi. ES ir ļoti būtiska loma vēža pētniecības
finansēšanā. Pēdējo septiņu gadu laikā, izmantojot
7. pētniecības pamatprogrammu (2007–2013), Komisija
attiecībā uz vēzi ir ieguldījusi vairāk nekā
1,4 miljardus euro starptautiskajā pētnieciskajā
sadarbībā, progresīvajā pētniecībā,
mobilitātes programmās, publiskā un privātā sektora
partnerībās, kā arī valstu pētniecības
koordinēšanā. Vairāk nekā puse no šī finansējuma
jeb 770 miljoni euro ir izlietoti, lai rosinātu vadošos
dalībniekus no visas Eiropas un ārpus tās apvienot spēkus
kopīgos pētniecības projektos, kuros tiktu rasti jauni veidi,
kā cīnīties pret vēzi un atbalstīt pacientus.
Minētie projekti palīdz labāk saprast, kā rodas dažādi
vēža veidi, kā tos diagnosticēt agrāk un kā tos
veiksmīgāk ārstēt. Eiropa ir viens no pasaules vadošajiem reģioniem vēža
pētniecībā. Lielākā daļa šo pētījumu
tiek finansēti un īstenoti atsevišķās valstīs. Lai
palīdzētu koordinēt un apvienot daudzos un dažādos valstu
centienus, ES finansē tādas iniciatīvas kā vēzim
piešķirtā valstu finansējuma apzināšana ar tīkla TRANSCAN[49]
palīdzību; optimizē un sasaista valstu un reģionālos
vēža reģistrus, izmantojot tīklu EUROCOURSE[50];
sekmē un veicina apmaiņu starp ekspertiem un palīdz nodot
paraugpraksi no valsts uz valsti. Īstenotais. Turklāt Eiropas
partnerība cīņai pret vēzi (EPAAC) sāka
vēža pētniecības darbu ar trīs konkrētiem mērķiem:
apzināt un piešķirt prioritāti
jomām, kurās būtu lietderīgi koordinēt vēža
pētniecību un veicināt pārrobežu sadarbību;
apzināt mehānismus saskaņotai pieejai,
ar kuru 2013. gadā varētu koordinēt trešdaļu visu
finansējuma avotu finansēto pētījumu;
izstrādāt pētniecības koordinācijas
izmēģinājumprojektus izraudzītās jomās.
Šajā sakarā tika izstrādāti šādi
izmēģinājumprojekti: Eiropas vēža pētniecības
koordinēšana agrīnā posma klīniskajā izpētē;
Eiropas vēža ārstēšanas rezultātu pētniecības
platforma un Eiropas zināšanu centrs epidemioloģiskajai un
sabiedrības veselības pētniecībai vēža jomā:
pētniecības koordinācija un dalīšanās
zināšanās. Jau no paša sākuma bija skaidrs, ka nebūs iespējams
piemērot vienu metodiku visu vēža pētniecības jomu
koordinācijai starp visām valstīm. Tāpēc galvenais
uzdevums bija izstrādāt koordinācijas metodikas konkrētiem
pētījumu tematiem un ieinteresēto personu vajadzībām,
koordinācijai izmantojot vienprātības principus. 2.8. Politikas veidošanai un pasākumu īstenošanai
nepieciešamās salīdzināmas informācijas nodrošināšana Rīcības mērķi.
Komisijas paziņojumā ir izteikts aicinājums līdz
2013. gadam sniegt precīzus un salīdzināmus vēža datus
par saslimstību, izplatību, patoloģisku izplatību,
ārstēšanu, izdzīvošanu un mirstību ES. Šajā
nolūkā ir apzināta vajadzība pēc Eiropas vēža
informācijas sistēmas (ECIS), kurā tiktu
apvienotas iestādes un resursi, kas strādā ar vēža
informāciju un datiem, un kura sniegtu vēža apkarošanas pasākumu
optimizācijai vajadzīgās zināšanas. ECIS
vajadzētu koordinēt un vadīt visu datu vākšanas,
kvalitātes kontroles, pārvaldības, analīzes un
izplatīšanas procesu. Lai uzlabotu
epidemioloģisko vēža datu salīdzināmību, divi pirmie
projekti, kurus 1987. gadā Eiropas Komisija atbalstīja ar
programmu “Eiropa pret vēzi”, bija Eiropas Vēža reģistru
tīkls (ENCR)[51]
un EUROCARE (uz Eiropas Vēža reģistriem balstīts
pētījums par vēža pacientu izdzīvošanas
rādītājiem un aprūpi)[52].
ENCR veicina sadarbību starp vēža reģistriem, nosaka datu
vākšanas standartus, nodrošina apmācības vēža reģistru
uzturētājiem un regulāri izplata informāciju par
saslimstību ar vēzi un vēža slimnieku mirstību Eiropas
Savienībā un visā Eiropā[53]. Salīdzināmas
vēža informācijas izplatīšanu nodrošina arī Eiropas
mēroga vēža datubāzes, kurās apkopoti dati par vēža
izraisītu nāvi un kuras uztur Eurostat[54], kas atbild
par statistikas vākšanu un homogenizāciju attiecībā uz
mirstību no vēža pēc vecuma, dzimuma, valsts piederības un
reģiona; turklāt ENCR dati[55] veido
visaptverošu informācijas sistēmu par vēža radīto nastu
Eiropā (galvenokārt saslimstību un mirstību), ko papildina EUROCARE
dati par izdzīvošanu, izplatību un aprūpes modeļiem. Visbeidzot, lai
izveidotu salīdzināmu vēža rādītāju sistēmu,
projektā EUROCHIP (Eiropas vēža
veselības rādītāji)[56], ko finansē
ES veselības programma, ir izstrādāti rādītāji
vēža uzraudzībai. Projektā EUROCOURSE tika
izstrādāta Eiropas Vēža novērošanas centra (ECO)
tīmekļa vietne, kas ir centralizēts punkts automatizētai
vēža reģistru datu pārvaldībai un izplatīšanai.
Vispārīgi ar veselību saistīti dati, kas vajadzīgi
pareizai vēža rādītāju interpretācijai, ir pieejami ES
veselībai veltītajās tīmekļa vietnēs[57].
Savāktie vispārīgie un ar veselību saistītie
ekonomiskie dati ir pieejami ESAO veselības datubāzē[58].
Visbeidzot, Eiropas zinātnieku kopiena ir viens no vadošajiem spēkiem
iedzīvotāju epidemioloģiskajā un sabiedrības
veselības metodiskajā pētniecībā, kas ietver gan
saslimstības analīzi un prognozes, gan mirstības tendences,
izdzīvošanas rādītāju analīzi, izplatības
aplēses un detalizētu pētījumu plānošanu un veikšanu,
kā arī veic nozīmīgus sociālās un
ekonomiskās nevienlīdzības pētījumus veselības
jomā. Īstenotie
pasākumi. EPAAC
vienotajā rīcībā kā prioritāte Eiropas Vēža
informācijas sistēmas izveides sekmēšanai ir noteikti trīs
galvenie mērķi:
noteikt galvenos vēža datu avotus Eiropā un apzināt
prioritāros tematus, kurus partnerībai vajadzētu
atbalstīt;
kopīgā platformā apvienot vēža
radītās nastas rādītājus (saslimstība,
mirstība, izdzīvošana un izplatība), kuri iegūti
pašreiz īstenotajos Eiropas pasākumos;
izveidot darba grupu jautājumā par iedzīvotāju
vēža ārstēšanas izmaksu izpēti Eiropā.
2009. gadā EPAAC vienotajai
rīcībai tika uzdots līdz 2013. gadam iesniegt priekšlikumu,
ar kuru tiktu izveidots pamats nākotnes Eiropas Vēža
informācijas sistēmai un kurš tiktu izstrādāts,
apspriežoties ar visām ieinteresētajām personām (datu
sniedzējiem, veselības aprūpes speciālistiem,
valdībām, iedzīvotājiem, pacientiem un pētniekiem)
vēža jomā. 2012. gadā Kopīgajam pētniecības
centram (JRC) tika uzticēts palīdzēt veidot diskusiju par
ECIS un nodrošināt ES datu un rīku glabāšanu. Pamatu Kopīgā pētniecības centra darbam veido
ziņojums “Developing a European Cancer Information System: a
proposal from the European Partnership for Action Against Cancer (EPAAC)”[59],
kas bija EPAAC darba rezultāts. Kopīgais
pētniecības centrs nodrošinās ECIS ilgtspēju un
koordinēs sistēmas turpmāko attīstību. Tas
strādā ciešā sadarbībā ar visām galvenajām
ieinteresētajām personām vēža datu jomā, sniedz
atbalstu ENCR, kura sekretariātu tas pārņēma
2012. gadā, un sadarbojas ar Starptautisko Vēža izpētes
aģentūru (IARC) un citiem Eiropas mēroga zinātnieku
tīkliem un projektiem, piemēram, EUROCARE, CONCORD
(vēža slimnieku izdzīvošanas rādītāju uzraudzība
pasaules mērogā )[60],
vienoto rīcību PARENT (pacientu reģistru pārrobežu
iniciatīva)[61]
un citām grupām, lai noteiktu visefektīvākās
iespējas visām galvenajām ECIS funkcijām,
piemēram, datu kvalitātes kontrolei, statistikas analīzei,
vēža informācijas izplatīšanai u. c. Pašlaik ENCR ir apvienojušies vairāk nekā
200 vēža reģistru Eiropā. Datu vākšanas sistēmas
dažādajās valstīs atspoguļo valstu veselības
aprūpes sistēmu organizācijas īpatnības, un
pastāv šķēršļi datu pieejamībai, tāpēc
pāreja no valsts uz Eiropas mērogu ir apgrūtināta, jo ne
visi rādītāji ir salīdzināmi visā ES.
Reģistri patlaban sniedz lielāko daļu vēža
epidemioloģisko datu, tomēr tiem nav piešķirts pietiekams
finansējums, tiem nereti ir pārāk maz darbinieku vai arī
tie izveidoti bez pienācīgas plānošanas. 2.9. Kopīgs darbs partnerībā Rīcības mērķi.
Paziņojumā ir noteikts, ka Eiropas Komisijas uzdevums ir
nodrošināt, lai partnerība tiktu īstenota sadarbības
ceļā un tā būtu rīcīborientēta, kā
arī tai jānodrošina, ka ierosinātie pasākumi un darbības
ir piemēroti rīcībai ES līmenī. Īstenotie pasākumi. Kopīgi pasākumi ir veselības programmas pasākumi,
ko īsteno ES un dalībvalstis. Partnerības darbības
laikā EPAAC vienotās rīcības konsultatīvās
struktūras ir ļāvušas veikt plašu viedokļu apmaiņu un
īstenot konstruktīvu sadarbību starp Eiropas Komisiju un
dalībvalstīm. Lai ES mērogā palielinātu daudzo
vēža iniciatīvu redzamību un uzlabotu to koordināciju,
Eiropas Komisija ir izveidojusi Eiropas Komisijas ekspertu grupu vēža
apkarošanai[62]. Tā ir atbilde uz dalībvalstu un ieinteresēto personu
pieprasījumiem uzlabot koordināciju, ņemot vērā, ka
darbs vēža jomā vēršas plašumā. Turklāt
apmainīšanās ar zināšanām var palīdzēt
atrisināt dažas grūtības, ar kurām dalībvalstis
saskaras vēža apkarošanas jomā, un tā sekmēs sadarbību
ar attiecīgajām ieinteresētajām personām. 3. SECINĀJUMI ES rīcība
ar vēzi saistītajos jautājumos, kuras pamatā ir Komisijas
paziņojums, ir nostiprinājusi sadarbību starp Eiropas
Savienību, dalībvalstīm un ieinteresētajām
personām, radījusi Eiropas pievienoto vērtību
attiecīgajās jomās (valstu vēža apkarošanas plānošana,
skrīnings, vēža informācijas sistēmas, reti vēža veidi
u. c.), kā arī praktisku pamatu sadarbības mehānismu
turpināšanai un paplašināšanai. Šī sadarbība
stratēģiskajās jomās ir radījusi pamatu
ilgtspējīgiem ieguldījumiem vēža radītās nastas
mazināšanā ES un mērķa līdz 2020. gadam
samazināt saslimstību par 15 % īstenošanai.
Saskaņā ar jaunākajiem pieejamiem datiem laikposmā no 2000.
līdz 2010. gadam saslimstība ar visizplatītākajiem
vēža veidiem (t. i., krūts, plaušu, prostatas un zarnu
vēzi) samazinājās par aptuveni 10 %. Sadarbības
turpināšanai šajā ziņojumā ir aprakstīti daži
turpmākie pasākumi. Ø
Trešā ES veselības programma sniedz iespējas veicināt sabiedrības veselības
pasākumu vēža jomā. Ø
Pamatprogramma “Apvārsnis 2020”, proti, tās mērķis “Veselība,
demogrāfiskās pārmaiņas un labklājība”, sniedz
iespējas veikt vēža un citu izplatītāko hronisko
slimību pētījumus. Ø
Komisija turpina atbalstīt kvalitatīvu valstu
vēža apkarošanas plānu izstrādi Eiropas Savienībā. Ø
Ir jāatbalsta
Eiropas pretvēža rīcības kodeksa 4. izdevuma
izplatīšana, jo tas ir galvenais instruments vēža profilakses un
informētības veicināšanas pasākumiem ES. Ø
Ir svarīgi, lai pilnībā tiktu
īstenota jaunā Tabakas izstrādājumu direktīva,
tāpēc jānodrošina, lai tiktu pilnīgi izmantotas tajā
paredzētās deleģēšanas un īstenošanas pilnvaras,
kā arī ir jāatbalsta tās īstenošana
dalībvalstīs, lai samazinātu smēķētāju
skaitu ES un palīdzētu samazināt saslimstību ar vēzi. Ø Ir nepieciešams uzlabot sadarbību starp sabiedrības
veselības, vides un arodveselības jomām, lai plašāk
pievērstos vēža cēloņiem, kurus iespējams
novērst. Ø Komisija
atbalsta jauno izdevumu “Eiropas vadlīnijas par krūts
vēža skrīningu un diagnostiku”, Eiropas platformu
kvalitatīvām, uz pierādījumiem balstītām
krūts vēža vadlīnijām, kuras aptver citus aprūpes
posmus un aspektus, un brīvprātīgu Eiropas kvalitātes
nodrošināšanas sistēmu krūts vēža ārstēšanas
pakalpojumiem. Ø
Ir sākta vienotā rīcība CANCON (Eiropas
vadlīnijas kvalitātes uzlabošanai visaptverošā vēža
apkarošanā), kuras galvenais rezultāts ir Eiropas
vadlīnijas kvalitātes uzlabošanai visaptverošā vēža
apkarošanā. Ø
Ieinteresētajām personām
vajadzētu apsvērt iespēju izmantot Direktīvu
par pacientu tiesību piemērošanu pārrobežu veselības
aprūpē Eiropas references tīklu izveidei, tostarp reto
vēža veidu jomā. Komisija plāno izsludināt tīklu
izveides uzaicinājumus 2014. un 2015. gadā. Ø
Pēdējos gados ir acīmredzami
uzlabojusies situācija vēža skrīninga jomā, jo
īpaši pēc Padomes ieteikuma pieņemšanas. Tomēr Eiropas
Komisijas dienesti uzskata, ka tuvākajos gados darbs skrīninga
programmu īstenošanā un atjaunināšanā un tīklu
veidošanā starp centriem un ekspertiem joprojām būs
prioritārs sabiedrības veselības mērķis ES, valstu un
reģionālā līmenī. Ø
Turklāt, lai veicinātu
vienlīdzīgu attieksmi pret pacientiem, kuriem ir reti sastopami
audzēji, varētu apsvērt īpašu rīcību, kas
būtu vērsta uz retiem vēža veidiem un kas radītu
pievienoto vērtību. Ø
Liela nozīme būs Eiropas vēža
informācijas sistēmas (ECIS) izveidei, kura sniegs
zināšanas, kas nepieciešamas vēža apkarošanas pasākumu
optimizācijai. Ø
Komisija pašlaik izstrādā pieeju vēža
izpētes pasākumu koordinēšanai ES. Ø
Ir nepieciešams arī e-veselības
plašāks izmantojums efektīvai slimību kontrolei, kā
arī ir jānostiprina efektīva profilakses prakse. Eiropas Komisijas ekspertu grupa vēža apkarošanai ņems vērā arī dalībvalstu un
ieinteresēto personu ieteikumus. Kā norādīts paziņojumā, Eiropas Komisija
joprojām uztur spēkā mērķi samazināt vēža
radīto nastu ES, un tā uzstāj, ka mērķis līdz
2020. gadam samazināt saslimstību ar vēzi par 15 %
(510 000 jaunatklāti saslimšanas gadījumi) ir īstenojams. [1]
http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=OJ:L:2003:327:0034:0038:EN:PDF. [2]
http://ec.europa.eu/health/ph_information/dissemination/diseases/docs/com_2009_291.en.pdf. [3]
http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=OJ:L:2003:327:0034:0038:EN:PDF. [4] http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=COM:2008:0882:FIN:LV:PDF. [5]
http://ec.europa.eu/health/ph_information/dissemination/diseases/docs/com_2009_291.en.pdf. [6] Cancer
incidence and mortality patterns in Europe: Estimates for 40 countries in 2012,
European Journal on Cancer, February 2013. [7] http://press.thelancet.com/EUROCARE1.pdf. [8] Economic burden of cancer across the European Union: a
population-based cost analysis. The Lancet Oncology, Volume 14, Issue 12, Pages 1165 - 1174,
November 2013. [9]
http://www.epaac.eu/from_heidi_wiki/Final_Report_on_National_Cancer_Control_Programmes.pdf. [10]
http://www.epaac.eu/images/END/Final_Deliverables/WP_10_Annex_17_European_Guide_on_Quality_National_Cancer_Control_Programmes.pdf. [11]
http://www.epaac.eu/from_heidi_wiki/Final_Report_on_National_Cancer_Control_Programmes.pdf [12] http://www.who.int/cancer/prevention/en/. [13] Šis mērķis
būtu jāsaskaņo ar ES politikas mērķiem, kas noteikti
Padomes 2013. gada 26. novembra ieteikumā par veselību
veicinošu fizisko aktivitāšu popularizēšanu starp nozarēm, OV
C 354, 4.12.2013., 1.–5. lpp. [14] http://www.cancercode.eu/. [15]
http://ec.europa.eu/health/nutrition_physical_activity/policy/strategy_en.htm. [16] http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/site/lv/com/2006/com2006_0625lv01.pdf. [17]
http://ec.europa.eu/health/tobacco/introduction/index_en.htm. [18]
http://ec.europa.eu/social/BlobServlet?docId=10965&langId=en. [19]
http://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/PDF/?uri=CELEX:52014DC0332. [20] http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=CELEX:32004L0037:en:NOT. [21]
http://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/ALL/?uri=OJ:L:2008:353:TOC. [22]
http://www.europeancancerleagues.org/ewac/european-week-against-cancer-2013.html. [23] http://www.euro.who.int/en/health-topics/noncommunicable-diseases/cancer/policy/screening-and-early-detection. [24] EHIS 2. kārta tiek veikta visās ES
dalībvalstīs laikposmā no 2013. līdz 2015. gadam
saskaņā ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 141/2013:
http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=OJ:L:2013:047:0020:0048:EN:PDF. [25]
http://appsso.eurostat.ec.europa.eu/nui/show.do?dataset=hlth_ehis_hc2&lang=en. http://appsso.eurostat.ec.europa.eu/nui/show.do?dataset=hlth_ehis_hc3&lang=en. http://appsso.eurostat.ec.europa.eu/nui/show.do?dataset=hlth_ehis_hc4&lang=en. [26]
http://epp.eurostat.ec.europa.eu/statistics_explained/index.php/Breast_cancer_screening_statistics. [27]
http://ec.europa.eu/health/archive/ph_projects/2002/cancer/fp_cancer_2002_ext_guid_01.pdf. [28] http://bookshop.europa.eu/is-bin/INTERSHOP.enfinity/WFS/EU-Bookshop-Site/en_GB/-/EUR/ViewPublication-Start?PublicationKey=ND7007117. [29]
http://bookshop.europa.eu/is-bin/INTERSHOP.enfinity/WFS/EU-Bookshop-Site/en_GB/-/EUR/ViewPublication-Start?PublicationKey=ND3210390. [30] http://bookshop.europa.eu/en/european-guidelines-for-quality-assurance-in-breast-cancer-screening-and-diagnosis-pbND0213386/. [31]
http://www.epaac.eu/from_heidi_wiki/ESSM_firstannouncement0619.pdf. [32]
http://www.aurora-project.eu/en/web/cervical-cancer-screening-608. [33] http://bookshop.europa.eu/en/report-of-a-european-survey-on-the-organisation-of-breast-cancer-care-services-pbLBNA26593. [34]
http://www.eu2008.si/en/News_and_Documents/Council_Conclusions/June/0609_EPSCO-cancer.pdf. [35] http://eur-lex.europa.eu/Notice.do?val=477184:cs&lang=en&list=511806:cs,480690:cs,477184:cs,&pos=3&page=1&nbl=3&pgs=10&hwords=. [36] http://www.oecd.org/health/cancer-care.htm. [37]
http://www.ejcancer.com/article/S0959-8049(13)01007-1/abstract. [38] https://ec.europa.eu/jrc/en/news/making-diet-count-cancer-prevention. [39] http://www.epaac.eu/healthcare. [40]
http://ec.europa.eu/energy/nuclear/radiation_protection/medical/doc/2012_council_radioisotopes.pdf. [41]
http://ec.europa.eu/health/ph_threats/non_com/docs/rare_com_lv.pdf. [42] http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=OJ:C:2009:151:0007:0010:LV:PDF. [43]
http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=OJ:L:2011:088:0045:0065:lv:PDF. [44]
http://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=OJ:JOL_2014_147_R_0006. [45] http://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=OJ:JOL_2014_147_R_0007. [46] http://www.rarecarenet.eu/rarecarenet/. [47] http://www.rarecare.eu/aims/aims.asp. [48] http://www.rarecancerseurope.org/. [49] http://www.transcanfp7.eu/transcan/index.php. [50] http://www.eurocourse.org/. [51] http://www.encr.eu/. [52] http://www.eurocare.it/. [53]
http://unstats.un.org/unsd/methods/m49/m49regin.htm#europe. [54] Eurostat datu vākšana par nāves
cēloņiem notiek saskaņā ar Komisijas Regulu (ES)
Nr. 328/2011
(http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=OJ:L:2011:090:0022:0024:LV:PDF). [55] http://eco.iarc.fr/Default.aspx. [56] http://www.tumori.net/eurochip/. [57]
http://epp.eurostat.ec.europa.eu/portal/page/portal/health/introduction. [58]
http://www.oecd.org/health/health-systems/oecdhealthdata.htm. [59] http://www.epaac.eu/cancer-data-and-information. [60]
http://www.lshtm.ac.uk/eph/ncde/cancersurvival/research/concord/concord_2.html. [61] http://www.patientregistries.eu/. [62] Komisijas 2014. gada 3. jūnija lēmums 2014
C/167 05, http://ec.europa.eu/health/major_chronic_diseases/docs/com2014_c167_05_en.pdf.