Ieteikums

PADOMES IETEIKUMS

par Nīderlandes 2014. gada valsts reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Nīderlandes 2014. gada stabilitātes programmu

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 121. panta 2. punktu un 148. panta 4. punktu,

ņemot vērā Padomes 1997. gada 7. jūlija Regulu (EK) Nr. 1466/97 par budžeta stāvokļa uzraudzības un ekonomikas politikas uzraudzības un koordinācijas stiprināšanu[1] un jo īpaši tās 5. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. novembra Regulu (ES) Nr. 1176/2011 par to, kā novērst un koriģēt makroekonomisko nelīdzsvarotību[2], un jo īpaši tās 6. panta 1. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas ieteikumu[3],

ņemot vērā Eiropas Parlamenta rezolūcijas[4],

ņemot vērā Eiropadomes secinājumus,

ņemot vērā Nodarbinātības komitejas atzinumu,

ņemot vērā Ekonomikas un finanšu komitejas atzinumu,

ņemot vērā Sociālās aizsardzības komitejas atzinumu,

ņemot vērā Ekonomikas politikas komitejas atzinumu,

tā kā:

(1) Eiropadome 2010. gada 26. martā piekrita Komisijas priekšlikumam sākt jaunu izaugsmes un nodarbinātības stratēģiju – “Eiropa 2020” –, kam pamatā ir ciešāka ekonomikas politikas koordinācija, lielākoties pievēršot uzmanību galvenajām jomām, kurās jārīkojas, lai palielinātu Eiropas ilgtspējīgas izaugsmes potenciālu un konkurētspēju.

(2) Padome 2010. gada 13. jūlijā, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumiem, pieņēma ieteikumu par dalībvalstu un Savienības vispārējām ekonomikas politikas pamatnostādnēm (2010.–2014. g.) un 2010. gada 21. oktobrī – lēmumu par dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm, kas kopā veido “integrētās pamatnostādnes”. Dalībvalstis tika aicinātas ņemt vērā šīs integrētās pamatnostādnes savā ekonomikas un nodarbinātības politikā.

(3) Valstu vai to valdību vadītāji 2012. gada 29. jūnijā pieņēma lēmumu par Izaugsmes un nodarbinātības paktu, kas ir saskaņots pamats rīcībai valstu, ES un eurozonas līmenī, izmantojot visas iespējamās sviras, instrumentus un politikas jomas. Viņi pieņēma lēmumu par dalībvalstu līmenī veicamo rīcību, jo īpaši paužot pilnīgu apņemšanos sasniegt stratēģijas “Eiropa 2020” mērķus un īstenot konkrētai valstij adresētos ieteikumus.

(4) Padome 2013. gada 9. jūlijā pieņēma ieteikumu par Nīderlandes 2013. gada valsts reformu programmu un sniedza savu atzinumu par Nīderlandes atjaunināto stabilitātes programmu 2012.-2017. gadam. Komisija 2013. gada 15. novembrī saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 473/2013[5] sniedza atzinumu par Nīderlandes budžeta plāna projektu 2014. gadam[6].

(5) Komisija 2013. gada 13. novembrī pieņēma gada izaugsmes pētījumu[7], tādējādi uzsākot 2014. gada Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgadu. Komisija tajā pašā dienā, pamatojoties uz Regulu (ES) Nr. 1176/2011, pieņēma brīdināšanas mehānisma ziņojumu[8], kurā tā identificēja Nīderlandi kā vienu no dalībvalstīm, par kurām tiks izstrādāts padziļināts pārskats.

(6) Eiropadome 2013. gada 20. decembrī apstiprināja prioritātes, lai nodrošinātu finanšu stabilitāti, fiskālo konsolidāciju un rīcību izaugsmes sekmēšanai. Tā uzsvēra vajadzību īstenot diferencētu, uz izaugsmi vērstu fiskālo konsolidāciju, atjaunot normālus aizdevumu nosacījumus ekonomikai, sekmēt izaugsmi un konkurētspēju, risināt bezdarba problēmu, novērst krīzes sociālās sekas un modernizēt valsts pārvaldi.

(7) Komisija 2014. gada 5. martā publicēja saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1176/2011 5. pantu sagatavotā padziļinātā pārskata rezultātus par Nīderlandi[9]. Komisijas veiktā analīze ļauj secināt, ka Nīderlandē vēl aizvien pastāv makroekonomiskā nelīdzsvarotība, kurai nepieciešama uzraudzība un politikas rīcība. Uzmanība jāpievērš jo īpaši makroekonomikas attīstībai attiecībā uz privātā sektora parādu un šobrīd notiekošo aizņemto līdzekļu īpatsvara samazināšanu apvienojumā ar neefektivitāti, kāda joprojām pastāv mājokļu tirgū. Lai gan lielais tekošā konta pārpalikums nerada tādus pašus riskus kā liels deficīts un ir daļēji skaidrojams ar nepieciešamību samazināt aizņemto līdzekļu īpatsvaru, Komisija Eiropas pusgada ietvaros turpinās uzraudzīt tekošā konta bilances attīstību Nīderlandē.

(8) Nīderlande 2014. gada 29. aprīlī iesniedza savu 2014. gada valsts reformu programmu un 2014. gada 30. aprīlī — 2014. gada stabilitātes programmu. Abas programmas izvērtētas vienlaikus, lai ņemtu vērā to savstarpējo saistību.

(9) 2014. gada stabilitātes programmā izklāstītās budžeta stratēģijas mērķis ir nodrošināt, lai pārmērīgā budžeta deficīta novēršana 2013. gadā būtu ilgtspējīga, un līdz 2015. gadam sasniegt budžeta stāvokli, kas būtu tuvu vidējā termiņa mērķim. Vidējā termiņa mērķis ir strukturālais deficīts, kas nepārsniedz 0,5 % no IKP, atbilstoši Stabilitātes un izaugsmes pakta prasībām. Tika īstenoti apjomīgi papildu fiskālie pasākumi, taču paredzams, ka (pārrēķinātā) strukturālā bilance 2014. gadā paliks nemainīga, salīdzinot ar 2013. gadu, kas norāda uz ievērojamu novirzīšanos no prasības par minimālo korekciju 0,5 % apmērā no IKP. Paredzams, ka (pārrēķinātā) strukturālā bilance 2015. gadā uzlabosies par 0,3 procentu punktiem no IKP. Gan 2014., gan 2015. gadā izdevumu pieauguma temps atbilstu izdevumu kritērijam. Nīderlandes budžeta stratēģijas vispārējs izvērtējums ļauj secināt, ka korekcijas vidēja termiņa mērķa sasniegšanai daļēji atbilst Stabilitātes un izaugsmes pakta prasībām. Saskaņā ar stabilitātes programmu vispārējās valdības bruto parāds 2015. gadā nostabilizēsies un pēc tam samazināsies. Programmas budžeta prognožu pamatā esošais makroekonomiskais scenārijs ir ticams, un to sagatavojis neatkarīgais Nīderlandes ekonomikas politikas analīzes birojs. Riski, kas apdraud budžeta mērķu sasniegšanu, varētu būt lieli, bet visumā līdzsvaroti. Komisijas 2014. gada pavasara prognozē paredzēta strukturālās bilances nostabilizēšanās 2014. gadā un uzlabošanās par 0,5 % no IKP 2015. gadā. Saskaņā ar Komisijas prognozi Nīderlande 2014. gadā izpildīs izdevumu kritēriju, bet 2015. gadā — neizpildīs. Lai sekmētu Nīderlandes turpmākās izaugsmes iespējas, ir ārkārtīgi svarīgi, lai prasītā konsolidācija neskartu izaugsmi veicinošus izdevumus, piemēram, inovācijai un pētniecībai, arī fundamentāliem pētījumiem, izglītībai un apmācībai. Pamatojoties uz stabilitātes programmas izvērtējumu un Komisijas prognozi, Padome saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1466/97 uzskata, ka Nīderlande 2013. gadā ir noturīgi samazinājusi vispārējās valdības deficītu zem 3 % no IKP, taču, sākot no 2014. gada ir risks ievērojami novirzīties no preventīvās daļas prasībām.

(10) Būtiskas grūtības pastāv mājokļu tirgū, kur desmitiem gadu laikā ir izveidojusies neelastība un kropļojoši stimuli, kas veido mājokļu finansēšanas un sektorālu ietaupījumu modeļus. Mājsaimniecību tendenci hipotekāro kredītu bruto parādu nodrošināt ar mājokļu līdzekļiem lielā mērā izskaidro ilgu laiku pastāvošie fiskālie stimuli, jo īpaši nodokļu atskaitījumi par hipotekāro kredītu procentu maksājumiem pilnā apmērā. Kopš 2012. gada aprīļa ir īstenota virkne pasākumu, lai daļēji novērstu šos stimulus. Daži no šiem pasākumiem ir saistīti ar mājokļu finansējuma fiskālā režīma pielāgojumiem. Pakāpeniskā pāreja uz nodokļu atskaitījumu ierobežošanu par hipotekāro kredītu procentu maksājumiem un amortizēšanas stimulu palielināšanu ir pamatota, taču šā pasākuma ieviešana ir pārāk lēna, lai vērā ņemami ietekmētu amortizēšanas kārtību. Joprojām ir augsta aizdevuma summas attiecība pret īpašuma vērtību, paredzams, ka 2018. gadā tā sasniegs 100 %. Īres tirgu apgrūtina tā regulējums un ļoti lielais sociālo mājokļu segments, kurā arī jātiek galā ar ļoti garām rindām. Sociālo mājokļu segmentā nesen ieviešot īres maksas diferenciāciju, pamatojoties vairāk uz ieņēmumiem, ir sperts solis pareizajā virzienā, bet tā ietekme ir ierobežota. Sociālo mājokļu uzņēmumi joprojām drīkst būvēt mājokļus, kuru mēneša īres maksa pārsniedz sociālo mājokļu īres maksas griestus. Lai gan 2013. gada ieteikumos tika aicināts koncentrēties uz atbalstu tām mājsaimniecībām, kurām tas visvairāk nepieciešams, šāda pārorientēšanās nav notikusi. Tāpēc, lai gan ierosināto pasākumu ievirze ir pareiza, kopējā reformu gaita pamatproblēmu risināšanai ir lēna un ir jāpaātrina, vienlaikus turpinot nodrošināt sociālo mājokļu pieejamību mazaizsargātajiem iedzīvotājiem, kuri nespēj iegūt mājokli atbilstoši tirgus nosacījumiem, tostarp vietās, kur pastāv liels pieprasījums. 2013. gada ieteikumos tika ierosināts, ka, paātrinot pasākumus mājokļu tirgus jomā, būtu jāņem vērā vispārējā ekonomikas attīstība. Tā kā ir paredzams, ka turpināsies ekonomikas un mājokļu tirgus atveseļošanās, būtu jāapsver reformu gaitas paātrināšana.

(11) Pensiju sistēmas ilgtermiņa stabilitāte ir uzlabota ar likumā noteiktā pensionēšanās vecuma pakāpenisku palielināšanu no 65 gadiem 2012. gadā līdz 67 gadiem 2023. gadā. Nīderlande ir sākusi plašas valsts un privāto pensiju fondu līmeņu un ilgtermiņa aprūpes sistēmas reformas. Tās papildina reformas, lai veicinātu vecāka gadagājuma strādājošo ilgāku palikšanu darba attiecībās un palielinātu darba tirgus mobilitāti. Reformas ilgtermiņa aprūpes jomā pārnesa atbildību uz pašvaldībām, samazinot kopējos izdevumus un pievēršot uzmanību efektivitātes pieaugumam. Šīs būtiskās reformas daļēji vēl ir jāpieņem. Citi risināmi uzdevumi ir izmaksu un riska piemērots sadalījums katrā paaudzē un starp paaudzēm, un ir jāpārrauga ilgtermiņa aprūpes kvalitāte un pieejamība. Ilgtermiņa aprūpes reformu plānu īstenošana palīdzētu mazināt strauji augošās ar novecošanu saistītās izmaksas un tādējādi stiprinātu publisko finanšu stabilitāti. Šajā kontekstā būtu jāsaglabā pienācīga ilgtermiņa aprūpes kvalitāte un pieejamība.

(12) Valdības ierosināto darba tirgus reformu mērķis ir palielināt līdzdalību un mobilitāti darba tirgū. Līdzdalības akta mērķis ir veicināt līdzdalību darba tirgū. Tomēr reformas vēl nav nostiprinātas likumā. Turklāt ir vajadzīgi turpmāki pasākumi, lai samazinātu fiskālus stimulus nestrādāt un uzlabotu to cilvēku nodarbināmību, kuri darba tirgū ir atstumti un starp kuriem ir sievietes, migrantu izcelsmes personas, iedzīvotāji ar invaliditāti un vecāka gadagājuma iedzīvotāji. Nīderlande ir paziņojusi par reformām attiecībā uz bezdarbnieku pabalstu shēmu un tās salīdzinoši stingro nodarbinātības aizsardzības tiesisko regulējumu, tostarp nodokļu atvieglojumiem, lai veicinātu līdzdalību darba tirgū. Tomēr, lai gan šie pasākumi ir vērsti pareizā virzienā, tos nevar pilnībā novērtēt, kamēr tie nav reāli īstenoti. Paātrinot atlikušo šķēršļu atcelšanu mājsaimniecību otro pelnītāju nostrādāto darba stundu skaita palielināšanai, ir iespējams vēl vairāk ierobežot paredzamo darbaspēka piedāvājuma trūkumu. Visbeidzot, labāk izmantojot spēkā esošā institucionālā regulējuma elastīgumu, lai nodrošinātu diferencētāku algu pieaugumu, var atbalstīt mājsaimniecību ieņēmumus un līdz ar to iekšzemes pieprasījumu, nemazinot konkurētspēju.

(13) Eiropas pusgada kontekstā Komisija ir vispusīgi izanalizējusi Nīderlandes ekonomikas politiku. Tā ir izvērtējusi stabilitātes programmu un valsts reformu programmu. Vērtējumā Komisija ņēma vērā ne tikai programmu lietderību ilgtspējīgas fiskālās un sociālekonomiskās politikas izveidē Nīderlandē, bet arī atbilstību ES noteikumiem un norādēm, ņemot vērā, ka ir jānostiprina Eiropas Savienības vispārējā ekonomikas pārvaldība, kas panākams, turpmākajos valsts lēmumos nodrošinot ES līmeņa ieguldījumu. Komisijas ieteikumi Eiropas pusgada kontekstā ir sniegti turpmāk izklāstītajā 1. līdz 4. ieteikumā.

(14) Ņemot vērā šo izvērtējumu, Padome ir izskatījusi Nīderlandes stabilitātes programmu, un tās atzinums[10] ir atspoguļots jo īpaši turpmāk izklāstītajā 1. ieteikumā.

(15) Ņemot vērā Komisijas padziļināto pārskatu un šo izvērtējumu, Padome ir izskatījusi valsts reformu programmu un stabilitātes programmu. Tās ieteikumi saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1176/2011 6. pantu ir atspoguļoti 2. un 4. ieteikumā.

(16) Eiropas pusgada kontekstā Komisija ir vispusīgi izanalizējusi arī visas eurozonas ekonomikas politiku. Pamatojoties uz minēto analīzi, Padome ir sniegusi konkrētus ieteikumus dalībvalstīm, kuru valūta ir euro. Nīderlandei būtu arī jānodrošina šo ieteikumu pilnīga un savlaicīga īstenošana,

AR ŠO IESAKA Nīderlandei laikposmā no 2014. līdz 2015. gadam rīkoties šādi.

1.           Pēc pārmērīgā budžeta deficīta novēršanas pastiprināt budžeta pasākumus 2014. gadam, ņemot vērā radušos 0,5 % no IKP atšķirību, pamatojoties uz Komisijas 2014. gada pavasara prognozi, kurā norādīts uz risku ievērojami novirzīties no Stabilitātes un izaugsmes pakta prasību izpildes. 2015. gadā stiprināt budžeta stratēģiju, lai nodrošinātu vidēja termiņa mērķa sasniegšanu un pēc tam to saglabātu, un nodrošināt parādsaistību noteikuma ievērošanu, lai vispārējās valdības parāda līmeni ilgtspējīgā veidā noturētu lejupejošā tendencē. Aizsargāt izdevumus jomās, kuras ir tieši attiecināmas uz izaugsmi kā, piemēram, izglītība, inovācijas un pētniecība.

2.           Pastiprināt centienus veikt reformu mājokļu tirgū, ātrāk samazinot nodokļu atskaitījumus par hipotekāro kredītu procentu maksājumiem, nodrošinot lielākā mērā uz tirgu orientētu mehānismu cenu noteikšanai īres tirgū un turpinot piesaistīt īres maksas sociālo mājokļu tirgū mājsaimniecību ieņēmumiem. Pārraudzīt sociālo mājokļu jomas reformas ietekmi attiecībā uz šādu mājokļu pieejamību, arī cenas ziņā, mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem. Turpināt pārorientēt politiku sociālo mājokļu jomā, lai atbalstītu tās mājsaimniecības, kurām tas visvairāk nepieciešams.

3.           Īstenot pensiju sistēmas otrā līmeņa reformas, nodrošinot izmaksu un riska piemērotu sadalījumu katrā paaudzē un starp paaudzēm. Līdz ar likumā noteiktā pensionēšanās vecuma pakāpenisku paaugstināšanu veikt pasākumus vecāka gadagājuma darba ņēmēju nodarbināmības uzlabošanai. Īstenot plānoto reformu ilgtermiņa aprūpes jomā ar mērķi nodrošināt ilgtspējīgu attīstību, vienlaikus garantējot pakalpojumu taisnīgu pieejamību un to kvalitāti, un pārraudzīt minētās reformas ietekmi.

4.           Turpināt veikt pasākumus, lai palielinātu līdzdalību darba tirgū, jo īpaši to cilvēku līdzdalību, kuri darba tirgū ir atstumti, un mazināt ar nodokļiem saistītus stimulus nestrādāt. Īstenot reformas attiecībā uz nodarbinātības aizsardzības tiesisko regulējumu un bezdarbnieku pabalstu shēmu un vēl vairāk mīkstināt pārāk stingros noteikumus darba tirgū. Apspriežoties ar sociālajiem partneriem un atbilstoši valstī pieņemtajai praksei rast iespēju nodrošināt diferencētāku algu pieaugumu, pilnībā izmantojot spēkā esošo institucionālo regulējumu.

Briselē,

                                                                       Padomes vārdā –

                                                                       priekšsēdētājs

[1]               OV L 209, 2.8.1997., 1. lpp.

[2]               OV L 306, 2.8.2011., 25. lpp.

[3]               COM(2014) 420 final.

[4]               P7_TA(2014)0128 un P7_TA(2014)0129.

[5]               OV L 140, 27.5.2013., 11. lpp.

[6]               C(2013) 8008 final.

[7]               COM(2013) 800 final.

[8]               COM(2013) 790 final.

[9]               SWD(2014) 87 final.

[10]             Saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1466/97 5. panta 2. punktu.