Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai

Normatīvās atbilstības un izpildes programma (REFIT) — pašreizējā situācija un perspektīvas

I. Ievads

Eiropas Savienības regulējumam ir galvenā loma izaugsmes un nodarbinātības veicināšanā. Uzņēmumiem nepieciešams, lai ES nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus un veicinātu konkurētspēju. Iedzīvotāji sagaida, lai Eiropas līmenī tiktu aizsargātas viņu intereses – gan attiecībā uz veselību un drošību, gan vides kvalitāti, tiesībām uz privātumu utt. Viens vispārējs noteikums, ko piemēro visās dalībvalstīs, var būt daudz vienkāršāks un efektīvāks par sarežģītu tīklu, ko veido dažādi noteikumi vienā un tajā pašā jomā valsts un reģionu līmenī. Uzdevums ir skaidrs: nodrošināt vienkāršu tiesisko regulējumu, kurš paredz vienīgi to, kas nepieciešams politikas mērķu sasniegšanai, un izvairīties no tiesību aktu pārklāšanās.

Eiropas Komisija šo uzdevumu risina ar Normatīvās atbilstības un izpildes programmu (REFIT), kurā pausta apņemšanās nodrošināt vienkāršu, skaidru un paredzamu tiesisko regulējumu uzņēmumiem, darba ņēmējiem un iedzīvotājiem[1]. Šīs programmas mērķis ir samazināt birokrātiju, likvidēt regulējuma radīto slogu, vienkāršot un uzlabot tiesību aktu izstrādi un kvalitāti tā, lai politikas mērķi tiek sasniegti un ES tiesību aktu sniegtās priekšrocības tiek izmantotas ar vismazākajām izmaksām un minimālu administratīvo slogu, pilnībā ievērojot Līgumus, un jo īpaši subsidiaritāti un proporcionalitāti. Īstenojot REFIT, Komisija regulāri rūpīgi izskata visu ES tiesību aktu kopumu, lai apzinātu apgrūtinājumus, neatbilstības un neefektīvos pasākumus, un nosaka, kādas korektīvās darbības ir jāveic.

2013. gada oktobra paziņojumā par REFIT[2] Komisija izklāstīja vērienīgu programmu. Tajā tika identificētas jomas, kurās paredzētās iniciatīvas nav pavirzījušās uz priekšu. Tajā tika arī atsaukti vairāki priekšlikumi, kuri jau ilgu laiku ir bloķēti leģislatīvajā procesā, kā arī atcelti daži citi priekšlikumi. Pavisam tika identificēti vairāk nekā 100 pasākumi, no tiem puse bija jauni priekšlikumi regulējuma vienkāršošanai un regulatīvā sloga samazināšanai spēkā esošajā regulējumā. Pārējie pasākumi ir atbilstības pārbaudes un izvērtējumi, lai novērtētu ES regulējuma lietderību un efektivitāti un sagatavotu turpmākās regulatīvā sloga samazināšanas iniciatīvas.

Komisija ir pildījusi šīs savas apņemšanās. Šajā paziņojumā ir sniegts pārskats par pašreizējo situāciju REFIT īstenošanā un noteikti jauni pasākumi. Tajā ir norādīts, kā Komisija turpina nostiprināt horizontālā regulējuma rīkus: ietekmes novērtēšanu, izvērtēšanu un apspriešanos ar ieinteresētajām personām. Paziņojumā ir arī aplūkots, kā ES iestādes, dalībvalstis un ieinteresētās personas no uzņēmēju un pilsoniskās sabiedrības aprindām pilda savu lomu, uzņemoties kopīgu atbildību par normatīvo atbilstību. REFIT pasākumi – priekšlikumu atsaukšana, grozīšana un atcelšana – papildina ieguvumus, ko var sniegt regulējums ES līmenī, 28 dažādus valstu pasākumus aizstājot ar vienu ES pasākumu, un rezultātā panākot vienkāršāku regulējuma vidi uzņēmumiem un iedzīvotājiem visā Eiropā.

Paziņojumam ir pievienots sīki izstrādāts rezultātu pārskats, kurā aprakstīta pašreizējā situācija katras REFIT iniciatīvas īstenošanā un norādīta turpmākā rīcība. Jauno pasākumu apjomu ietekmē šajā ziņojumā noteiktie termiņi. Jaunās saistības pāries uz nākamo pilnvaru periodu, un šajā saistībā tās ir rūpīgi apsvērtas.

II. Normatīvās atbilstības un izpildes programmas (REFIT) īstenošana

Ātra un pilnīga REFIT īstenošana ir Komisijas prioritāte, un ir gūti ievērojami panākumi saistībā ar priekšlikumu sagatavošanu, to pieņemšanu Eiropas Parlamentā un Padomē un īstenošanu dalībvalstīs. Turpmāk ir sniegts šo pasākumu novērtējums.

· Komisijas veiktie pasākumi

Šogad plānots pieņemt lielāko daļu to tiesību aktu priekšlikumu par vienkāršošanu un sloga samazināšanu, kas norādīti pagājušā gada oktobra paziņojumā par REFIT[3]. Uzņēmumiem svarīgus vienkāršošanas priekšlikumus, piemēram, par ES standarta PVN deklarācijas ieviešanu[4] un Eiropas maza apmēra prasību procedūras uzlabošanu[5], Komisija jau ir iesniegusi, un par tiem tiek gaidīts likumdevēja lēmums.

Pēc apspriešanās ar Parlamentu un Padomi Komisija oficiāli atsauca 53 iesniegtos priekšlikumus, tostarp visas deviņas REFIT iniciatīvas, tajā skaitā par PVN saistību vienkāršošanu, Eiropas privātā uzņēmuma statūtiem[6] un augsnes aizsardzību[7]. Komisija šajā pilnvaru periodā nolēma neiesniegt vairākus priekšlikumus, kurus tā bija izstrādājusi[8], un gatavojas atcelt dažus tiesību aktus[9] kā paredzēts.

Ir sākušās atbilstības pārbaudes atkritumu apsaimniekošanas, putnu un dzīvotņu aizsardzības (Natura 2000), pasažieru kuģu drošības un vispārējo pārtikas aprites tiesību aktu jomā. Tās nodrošinās pamatu turpmākām vienkāršošanas un regulatīvā sloga samazināšanas iniciatīvām attiecīgajās jomās, tostarp attiecībā uz ziņošanas pienākumu samazināšanu un optimizēšanu.

Vispārējo pārtikas aprites tiesību aktu atbilstības pārbaude. Tajā tiks pārbaudīti pamatregulas galvenie principi, kā arī tās īstenošana, izmantojot turpmākās regulas un administratīvos aktus. Galvenā uzmanība tiks pievērsta būtiskumam, ES pievienotajai vērtībai, lietderībai, efektivitātei un saskaņotībai. Tiks aplūkoti arī pārtikas nodrošinājuma aspekti. Atbilstības pārbaude ir piemērs kopīgam izvērtēšanas darbam starp Komisiju un dalībvalstīm[10].

Komisija piemēro principu “vispirms domāt par mazajiem uzņēmumiem”[11], kā arī ir veikusi pasākumus, lai attiecīgā gadījumā MVU piemērotu vieglākus režīmus un mikrouzņēmumiem — atbrīvojumus. Rezultātu pārskatā norādītie 17 REFIT pasākumi paredz atbrīvojumus mikrouzņēmumiem un vieglākus režīmus MVU. Turklāt ķīmisko vielu, veselības un patērētāju aizsardzības jomā mikrouzņēmumiem tika samazināta reģistrācijas un atļauju izsniegšanas maksa.

2013. gada oktobra paziņojumā par REFIT tika atzīts, ka, ņemot vērā likumdošanas procesa ilgumu, ir jāvelta visas pūles, lai nekavējoties samazinātu spēkā esošā tiesiskā regulējuma slogu, īpašu uzmanību pievēršot atbalstam MVU. Tas tiek darīts saistībā ar pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem[12], piemēram, ja pārtikas apritē iesaistītajiem uzņēmējiem, jo īpaši MVU, ir grūti noteikt, kuri noteikumi (ES un/vai valsts, vispārējie vai pārtikas kategorijai specifiskie) attiecas uz viņu konkrēto situāciju. Komisija ir publicējusi ieteikumus un pašlaik izstrādā ES un valsts marķēšanas prasību datubāzi[13]. Tam vajadzētu palīdzēt pārtikas apritē iesaistītajiem uzņēmumiem ātri identificēt tiem piemērojamās prasības.

Papildu iniciatīvas ir veiktas, lai uzlabotu interneta izmantošanu normatīvo prasību vienkāršošanai un uzlabošanai, kā rezultātā ieguvēji ir gan iestādes, gan uzņēmumi un patērētāji. Pamatojoties uz pieredzi energoefektivitātes marķēšanas jomā, kur pārdošanā tiešsaistē marķējums tiek lietots vienādi, līdzīga pieeja tiek pārbaudīta, piemēram, tādā jomā kā pārtikas produktu informācijas sniegšanas patērētājiem.

Visbeidzot, tiesību aktos par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem ir paredzēti atbrīvojumi un vieglāki režīmi nelieliem produktu daudzumiem un mazumtirgotājiem[14], kā arī elastīguma noteikumi, saskaņā ar kuriem dalībvalstis var pielāgot marķēšanas noteikumus MVU īpašajām vajadzībām[15]. Šajos tiesību aktos ir arī paredzēts viens konkrēts jauno pasākumu piemērošanas datums katrā kalendārajā gadā un labvēlīgi pārejas pasākumi. Visiem šiem centieniem vajadzētu veicināt spēkā esošā tiesiskā regulējuma labāku īstenošanu.

• Likumdevēja veiktie pasākumi

Kopš 2013. gada oktobra likumdevējs (Parlaments un Padome) ir pieņēmis vairākus svarīgus vienkāršošanas un sloga samazināšanas priekšlikumus. Saskaņā ar grozīto direktīvu par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu tiks vienkāršotas atzīšanas procedūras un atvieglota piekļuve informācijai[16]; jaunais tiesiskais regulējums publiskā iepirkuma jomā paredz pasākumus iepirkuma procedūras atvieglošanai un administratīvā sloga samazināšanai un atbalsta elektronisko iepirkumu. Ar jauno regulu par tahogrāfiem tiks samazināts administratīvais slogs un uzlabota izpilde, ieviešot „digitālos tahogrāfus”, kas ir savienoti ar satelītnavigācijas sistēmām un kontroles iestādēm. Lai pielāgotos amatnieku īpašajai situācijai, sociālās jomas un tahogrāfa noteikumus nepiemēro transportlīdzekļiem, kuru svars ir mazāks par 7,5 tonnām un maksimālais attālums, ko tie nobrauc no amatnieku darba vietas, ir 100 km.

Šiem priekšlikumiem vajadzētu būtiski samazināt MVU izmaksas. Piemēram, īstenojot regulu par prospektu un informācijas atklāšanas prasību vienkāršošanu saistībā ar vērtspapīru iekšējo tirgu[17], uz vienu prospektu tiktu ietaupīti 20 % jeb no EUR 20 000 līdz 60 000. Pieņemot tiesību aktu par digitālo tahogrāfu[18], kopējās izmaksas samazinātos par 20 % jeb EUR 415 miljoniem.

Publiskais iepirkums. Jaunas publiskā iepirkuma direktīvas tika pieņemtas šā gada februārī, un tās stāsies spēkā 2016. gada aprīlī. Tajās tiek atbalstīta e-iepirkuma plašāka izmantošana un turpmāki regulatīvā sloga samazināšanas un MVU piekļuves vienkāršošanas pasākumi, samazinot prasības attiecībā uz autentisku dokumentu iesniegšanu un atbalstot mazākas iepirkuma daļas. Piemēram, Komisija lēš, ka, palielinot pašsertifikācijas izmantošanu, uzņēmumu administratīvais slogs varētu samazināties par EUR 169 miljoniem[19], kopējie e-iepirkuma rezultātā gūtie ietaupījumi varētu būt 5 līdz 20 % apjomā no iepirkuma izmaksām[20].

Tomēr ir arī gadījumi, kad ietekmes novērtējuma posmā plānoto izmaksu ietaupījumu nebija iespējams panākt to grozījumu dēļ, kas tika pieņemti likumdošanas procesā, piemēram, attiecībā uz ražotāju reģistrāciju saistībā ar elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem[21]. Vienkāršošanas pasākumus, kas ietverti vides jomā sniegtajos priekšlikumos par atkritumu pārvadājumiem un ietekmes uz vidi novērtējumu, likumdevējs neatbalstīja[22]. Arī maksājumu kavējumu novēršana komercdarījumos, uzņēmumu grāmatvedības prasības, statistikas vākšana[23], PVN reglamentējošo tiesību aktu koordinēšana un PVN saistību vienkāršošana ir jomas, kurās dalībvalstis nav izrādījušas vēlmi samazināt slogu, atsaucoties uz subsidiaritāti vai citiem ar valsts politiku saistītiem attaisnojošiem apstākļiem.

Turklāt likumdevēja lēmumu gaida vēl vairāki svarīgi vienkāršošanas priekšlikumi, kas paredz būtiskus ietaupījumus, piemēram, Komisijas priekšlikums par vienotu noteikumu kopumu uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzes aprēķināšanai, kas būtiski samazinātu nodokļu prasību ievērošanas izmaksas tiem uzņēmumiem, kuri darbojas vienotajā tirgū[24]. Ir arī citi gadījumi, kad likumdošanas procesā pašreiz notiekošo diskusiju rezultātā paredzamie ietaupījumi varētu samazināties. Piemēram, ja tiktu pieņemtas noteiktas izmaiņas, par kurām Padomē norisinās diskusijas, tad varētu būtiski samazināties Komisijas priekšlikumā par ES standarta PVN deklarāciju norādītie uzņēmumu ietaupījumi, kuru paredzamais apmērs gadā ir EUR 15 miljardi.

• Dalībvalstu veiktie pasākumi

Dalībvalstīm ir svarīgs pienākums laikus īstenot un pilnībā piemērot ES tiesību aktus. Šajā saistībā dalībvalstu iestāžu uzdevums ir izmantot ES tiesību aktos piedāvātās vienkāršošanas iespējas un nodrošināt, lai ES tiesību akti pēc iespējas efektīvāk un lietderīgāk tiktu piemēroti valsts, reģionālajā un vietējā līmenī. Tiek lēsts, ka gandrīz vienu trešdaļu administratīvā sloga, kas saistīts ar ES tiesību aktiem, rada valstu īstenošanas pasākumi[25].

Piemērs tam, cik būtiskas ir atšķirības dalībvalstu praksē, ir publiskā iepirkuma joma – nesen veiktā izvērtējumā tika konstatēts, ka iepirkuma procedūras parastais ilgums svārstījās no 11 līdz 34 nedēļām, savukārt personas darba dienas vidējās izmaksas dažādās dalībvalstīs atšķīrās četrkārtīg.[26]. Vēl viens piemērs skar ietekmes uz vidi novērtējuma procesu, kura vidējais ilgums dalībvalstīs svārstījās no mazāk par 5 mēnešiem līdz 27 mēnešiem, un attīstītāju vidējās tiešās izmaksas svārstījās no mazāk par EUR 4 000 līdz EUR 200 000 par projektu.

2014. gada sākumā stājās spēkā vairāki vienkāršošanas priekšlikumi par muitas darbu intelektuālā īpašuma tiesību (IĪT) īstenošanā un par elektronisko iekārtu atkritumu (EEIA) atpakaļpieņemšanu. Saskaņā ar IĪT regulu[27] tiks samazināts administratīvais slogs un izmaksas, veicināta labāka riska pārvaldība un uzlabota intelektuālā īpašuma tiesību īstenošana. EEIA direktīvā[28] ir paredzēts sīko mazumtirgotāju atbrīvojums no pienākuma pieņemt atpakaļ elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumus. Ir svarīgi, lai visas dalībvalstis pilnīgi izpildītu un izmantotu šajos priekšlikumos ietvertos vienkāršošanas un sloga samazināšanas noteikumus.

Tomēr ir bijuši zīmīgi piemēri tam, ka dalībvalstis nav izmantojušas ES tiesību aktos piedāvātās vienkāršošanas iespējas vai ir palielinājušas slogu, piemērojot valsts regulējumu jomās, uz kurām ES noteikumi tieši neattiecas. Tas ir konstatēts, piemēram, pārtikas nekaitīguma jomā, kur iespējamie vieglākie režīmi maziem uzņēmumiem ne vienmēr tiek izmantoti[29], kravu autopārvadājumu jomā, kur dažu valstu prasības attiecībā uz vieglo komerciālo transportlīdzekļu braukšanas laika reģistrāciju jomās, uz kurām neattiecas ES tiesību akti, palielina mazo uzņēmumu regulatīvo slogu[30], un saistībā ar uzņēmumu grāmatvedības prasībām[31]. Būtiskas priekšrocības MVU var nodrošināt arī tad, ja dalībvalstis pilnīgi izmanto elastīgumu, kas paredzēts regulā par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem. Komisija uzraudzīs, kā dalībvalstis īsteno šos un visus pārējos REFIT pasākumus, un attiecīgās situācijas aprakstu ietvers nākamajā rezultātu pārskata izdevumā, kuru plānots publicēt 2015. gadā[32].

Kamēr Komisija cieši sadarbojas ar dalībvalstīm, lai tiesību aktu kopums tiktu īstenots visās nozarēs, līdzās pastiprinātai uzmanībai, kas tiek pievērsta normatīvajai atbilstībai, ir palielinājusies arī horizontālās regulatīvās ietekmes uzraudzība. Tas sākās, piemēram, ar Rīcības programma administratīvā sloga samazināšanai+ (ABR+ programmu), kuras ietvaros Komisija seko līdzi dalībvalstu izvēlei attiecībā uz 12 progresīvāko prioritāro pasākumu īstenošanu[33], kas tika veikti saskaņā ar administratīvā sloga samazināšanas programmu no 2007. gada līdz 2012. gadam[34]. Šo darbību mērķis ir dalīties ar labāko īstenošanas pieredzi un pārbaudīt, vai paredzamais administratīvā sloga samazinājums arī faktiski ir ticis panākts. Sākotnējie pārbaudes rezultāti rāda, ka ietaupījumu aprēķini dažās dalībvalstīs ir bijuši pareizi attiecībā uz Intrastat, rūpnieciskās ražošanas apsekojumu un digitālo tahogrāfu. Tomēr ir bijušas grūtības iegūt pietiekamus un konsekventus kvantitatīvos datus un statistiku, un ir salīdzinoši maz labākās īstenošanas pieredzes piemēru un turpmākās vienkāršošanas iespēju valsts līmenī. Augsta līmeņa valsts regulatīvo ekspertu grupa ir paudusi stingru atbalstu šiem papildu pasākumiem, kuru pamatā ir Komisijas un dalībvalstu sadarbība, novērtējot ES regulējuma praktisko ietekmi. Komisija turpina sadarboties ar dalībvalstīm un ieinteresētajām personām, lai sagatavotu objektīvāku informāciju par ES regulējuma ietekmi. Šā darba rezultāti tiks iekļauti nākamajā REFIT rezultātu pārskatā.

III. Turpmākās REFIT iniciatīvas

Ir nepārtraukti jāstrādā pie tā, lai ES tiesību akti vienmēr atbilstu paredzētajam mērķim. Tāpēc Komisija REFIT īsteno kā pastāvīgu programmu, un nesen tā atjaunināja ES tiesību aktu apzināšanas un pārbaudes procedūru, kas pirmo reizi REFIT ietvaros tika veikta 2013. gadā. Tika ņemtas vērā arī kopš 2013. gada oktobra saņemtās dažādu ieinteresēto personu piezīmes un ierosinājumi attiecībā uz Komisijas REFIT darba kārtību[35].

Pamatojoties uz šo analīzi, Komisija uzskata, ka jaunas vienkāršošanas un sloga samazināšanas iniciatīvas ir pamatotas vairākās jomās. Šīs iniciatīvas paredz vienkāršot ES tiesību aktus, kas attiecas uz personu apliecinošiem un ceļošanas dokumentiem, izstrādāt jaunu visaptverošu uzņēmējdarbības statistikas arhitektūru (skatīt turpmāk), paplašināt vienoto kontaktpunktu PVN jomā, ietverot visus pakalpojumus, ko uzņēmumi sniedz patērētājiem[36], kā arī izveidot ES PVN tīmekļa portālu, lai informētu uzņēmumus par valsts un ES noteikumiem PVN jomā, un kodificēt tiesību aktus par trešo valstu pieņemtajiem vīzu prasību sarakstiem[37].

Jauna ES uzņēmējdarbības statistikas arhitektūra. Komisija strādā pie tā, lai optimizētu atsauces sistēmu un vienkāršotu uzņēmējdarbības statistikas datu vākšanu. Reaģējot uz uzņēmumu sūdzībām, ir sākts ES iekšējās tirdzniecības statistikas (SIMSTAT) projekts. Tajā tiks izmēģinātas jaunas datu vākšanas metodes, kurām vajadzētu sekmēt savākto statistikas datu labāku izmantošanu, tādējādi vienkāršojot un samazinot ziņošanas pienākumus uzņēmumiem. Šo izmaksu ziņā efektīvo pieeju ir iespējams ieviest arī citās statistikas jomās (piemēram, statistikā par daudznacionāliem uzņēmumiem, starptautisko pakalpojumu tirdzniecību un tiešajiem ārvalstu ieguldījumiem), un, ja saskaņā ar plašāku pamatregulējumu integrētas uzņēmējdarbības statistikas jomā (FRIBS) izmēģinājumi būs veiksmīgi, šīs pieejas izmantošana tiks paplašināta.

Komisija sagatavos priekšlikumus par tiesību aktu atcelšanu vēl citās jomās — energoefektivitātes marķēšanas[38], pārvadājumu cenu un nosacījumu[39], kopējās lauksaimniecības politikas un saistībā ar standartizētu paziņošanu vides jomā. Turklāt Komisija pārbauda arī visus tiesību aktus attiecībā uz policijas un tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās, lai noteiktu tos aktus, kurus varētu atcelt, beidzoties Līgumos noteiktajam pārejas periodam[40].

Par labu likumdošanas pārvaldību Komisija uzskata tādu priekšlikumu atsaukšanu, kas likumdošanas procesā nevirzās uz priekšu, lai dotu iespēju sākt pilnīgi no jauna vai meklētu alternatīvus ceļus, kā sasniegt paredzēto likumdošanas mērķi. Rūpīgi izskatot visus priekšlikumus, kas iesniegti likumdevējam, tika konstatēti vairāki priekšlikumi, kuri vai nu vairs nav aktuāli, vai arī likumdevējs tos neatbalsta, tāpēc būtu jāierosina to atsaukšana. To vidū ir priekšlikumi par ieguldītāju kompensācijas shēmām, aviācijas drošības nodevām, strādājošām grūtniecēm[41], naftas piesārņojuma radīto zaudējumu kompensācijas fondu un dažu pārtikas higiēnas noteikumu neattiecināšanu uz mikrouzņēmumiem – lai arī šis pēdējais priekšlikums būtu sniedzis nozīmīgus ieguvumus mazajiem uzņēmumiem[42].

Ņemot vērā ar jauno likumdošanas periodu saistītos laika apsvērumus, pašreizējā Komisija 2014. gadā pievērsīsies svarīgākajiem jautājumiem. Komisija ir rūpīgi izskatījusi savu plānošanas programmu un nolēmusi tajā paturēt tikai pašus būtiskākos jautājumus.

Visbeidzot Komisija paredz vidējā termiņā sākt vairākus jaunus spēkā esošo ES regulu izpildes un Līgumu tiesību piemērošanas izvērtējumus un atbilstības pārbaudes, tostarp par patērētāju daļlaika lietojuma tiesību aizsardzību, kavētiem maksājumiem, iepriekšējās iepakošanas tiesisko regulējumu, dizainparaugu sistēmu ES, prospekta direktīvām, savstarpējās atzīšanas principa piemērošanu nolūkā uzlabot tā darbību iekšējā tirgū[43], vieglo komerciālo transportlīdzekļu un vieglo automobiļu radīto oglekļa dioksīda uztveršanu un uzglabāšanu, telekomunikācijām un tiesību aktiem par nelikumīgu ieceļošanu, tranzītu un uzturēšanos[44].

Citās svarīgās jomās, kur pašlaik tiek gatavoti plašāki politikas pārskati, piemēram, digitālā vienotā tirgus jomā, būs jānosaka atlikušie šķēršļi un tiesiskais regulējums jānovērtē no izmaksu un vienkāršošanas potenciāla viedokļa[45]. Šāda veida uzdevumiem ir skaidrs REFIT aspekts.

Visas jaunās iniciatīvas ir provizoriski izklāstītas Komisijas dienestu darba dokumentā, un tās ir jāapstiprina Komisijas darba programmā 2015. gadam.

Tiesību akti ķīmisko vielu jomā. Komisija uzskata, ka ES, dalībvalstu un ieinteresēto personu līmenī nepārtraukti jāstrādā pie tā, lai veicinātu tiesību aktu īstenošanu ķīmisko vielu, jo īpaši REACH, jomā un pārdomātu, kurās konkrētās jomās ir iespējams vienkāršot noteikumus un samazināt slogu. Tas jādara tā, lai sasniegtu augstu veselības un vides aizsardzības līmeni, vienlaikus saglabājot Eiropas rūpniecības konkurētspēju un inovāciju šajā jomā, kā arī preču brīvu apriti iekšējā tirgū. 2013. gadā Komisija pārskatīja REACH regulu[46], atklājot dažus elementus, kas būtu jākoriģē, tomēr secinājums par šā tiesību akta darbību bija pozitīvs, un Komisija norādīja, ka pašlaik tas nav jāgroza. Taču Komisija atzīst, ka REACH finansiālais un administratīvais slogs MVU ir jāsamazina un ir jāuzlabo regulas īstenošana visos līmeņos.

Šajā nolūkā jau ir veikti vairāki korektīvi pasākumi, tostarp būtiska nodevu samazināšana. 2014. gadā tiek veikti jauni pasākumi: īpaša palīdzība MVU, lai tie varētu ievērot nelielu ražošanas apjomu reģistrācijas termiņu 2018. gadā; efektīvāku veidu noteikšana, kā pārvaldīt ar īpaši bīstamām vielām saistīto risku, un bīstamu ķīmisko vielu alternatīvu noteikšana; saziņas uzlabošana ar MVU un analīze par REACH ietekmi uz MVU, konkurētspēju un inovāciju. Vidējā termiņā tiek apsvērti citi pasākumi, lai uzlabotu atļauju piešķiršanas procesu attiecībā uz ķīmiskām vielām, tādējādi padarot to uzņēmumiem prognozējamāku. Šo pasākumu vidū ir, piemēram, grozījumu biežuma samazināšana to vielu sarakstā, par kurām ir jāsaņem atļauja, atļauju izsniegšanas procesa vienkāršošana dažos konkrētos zema riska gadījumos un lielākas nozīmes piešķiršana sociālekonomiskajai ietekmei, licencēšanas sarakstā iekļaujot jaunas vielas[47].

Nozares pārstāvjiem un dalībvalstīm ir aktīvi jāiesaistās REACH īstenošanā. Tas varētu ietvert, piemēram, iespēju palielināšanu valsts palīdzības dienestiem un/vai tirdzniecības kamerām, kas sniedz ieteikumus REACH īstenošanā, kā arī augstāka koordinācijas līmeņa nodrošināšanu starp dalībvalstīm un dalībvalstīs.

2014. gadā sāks īstenot vairākas iniciatīvas, kas attiecas uz ķīmiskās rūpniecības nozares normatīvo atbilstību, ietverot kopējo izmaksu novērtējumu un atbilstības pārbaudi attiecībā uz citiem būtiskākajiem tiesību aktiem ķīmisko vielu jomā.

Secinājumi, kas izdarīti dažādos šā darba posmos, tostarp pašlaik izvērtējot tiesību aktus darba drošības un veselības jomā, un iepriekšējās REACH pārskatīšanas rezultāti sniegs pilnīgu priekšstatu un pārskatu par visām turpmākajām iespējām uzlabot normatīvo atbilstību šajā jomā. Komisija aicina ieinteresētās personas un dalībvalstis kopīgi apsvērt šos jautājumus un palīdzēt sagatavot novērtējuma ziņojumu, ko paredzēts iesniegt 2016. gadā.

IV. Horizontālie pasākumi

REFIT ir daļa no Komisijas plašākas lietpratīga regulējuma politikas, kas ietver arī tādus regulatīvus instrumentus kā ietekmes novērtējums, apspriešanās ar ieinteresētajām personām un izvērtējums. Komisija ir apņēmusies vēl vairāk pastiprināt šos instrumentus un citus horizontālus pasākumus, tostarp pievēršot lielāku uzmanību regulējuma izmaksu un ieguvumu novērtēšanai un administratīvo pienākumu, piemēram, ziņošanas prasību, samazināšanai[48].

• Ietekmes novērtējums

Komisijas ietekmes novērtējuma (IN) sistēma darbojas politikas cikla agrīnā stadijā, kad tiek izstrādāti jauni priekšlikumi, lai izveidotu pierādījumu bāzi uz informāciju pamatotas politikas veidošanai un nodrošinātu, ka Komisijas priekšlikumos ievērots subsidiaritātes un proporcionalitātes princips. Kopš sistēmas izveides 2002. gadā tā tiek nepārtraukti nostiprināta un uzlabota, piemēram, 2009. gadā tika publicētas pārskatītās pamatnostādnes un dažādās jomās (konkurētspēja un mikrouzņēmumi, pamattiesības, sociālā un teritoriālā ietekme) ir sniegtas papildinošas norādes. IN procesā nepārtraukti ir stiprināts pieradījumu pamats – labāki dati un zinātniskie ieteikumi. Lai IN rezultātus, tostarp izmaksas un ieguvumus, varētu ātrāk noteikt, Komisija 2013. gadā savos ietekmes novērtējuma ziņojumos iekļāva standartizētu kopsavilkumu divu lappušu apjomā. Pamatojoties uz gūto pieredzi (kopš 2010. gada — vairāk nekā 350 ietekmes novērtējumu), Komisija ir apņēmusies IN pamatnostādnes atjaunināt, tāpēc tā noskaidros ieinteresēto personu viedokli, rīkojot sabiedrisko apspriešanu, kas sāksies 2014. gada jūnijā.

• Ex-post izvērtējums

Sistemātiski veicot ES regulējuma ex-post izvērtējumu, pārbauda, vai ES regulējuma gaidāmie rezultāti un ietekme ir panākti. Plānoto izvērtējumu publicēšana ES tīmekļa vietnē[49] ir uzlabojusi izvērtējumu plānošanu. Lai vēl vairāk nostiprinātu izvērtēšanas politiku un praksi, Komisija no 2013. gada novembra līdz 2014. gada februārim rīkoja jauno izvērtēšanas pamatnostādņu sabiedrisko apspriešanu. Tās rezultāti tiks izmantoti izvērtēšanas pamatnostādņu gaidāmajā pārskatīšanā[50]. Tajos ietvers atsauci uz atbilstības pārbaudēm, kas tika ieviestas 2010. gadā kā visaptveroši politikas izvērtējumi, novērtējot saskaņotību un konsekvenci starp regulējuma jomām un to ietvaros, kā arī to, vai plašāks tiesiskais regulējums visai politikas nozarei atbilst paredzētajam mērķim. Kopš tā laika atbilstības pārbaudes ir pabeigtas vairākās politikas jomās, piemēram, vide (ES saldūdens politika), nodarbinātība un sociālā politika (darbinieku informēšana un uzklausīšana), rūpniecības politika (mehānisko transportlīdzekļu tipa apstiprināšana) un transports (iekšējais aviācijas tirgus)[51], un to rezultātā var sagatavot vairākus tiesību aktu vienkāršošanas un sloga samazināšanas priekšlikumus[52].

• Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Dialogs ar iedzīvotājiem, sociālajiem partneriem un citām ieinteresētajām personām no uzņēmēju un pilsoniskās sabiedrības aprindām palīdz nodrošināt pārredzamu, mērķtiecīgu un saskaņotu likumdošanu ES. Apspriešanās ar sociālajiem partneriem un citām ieinteresētajām personām ir paredzēta Līgumos, un tai ir īpaši liela nozīme ar proporcionalitātes un subsidiaritātes principu saistīto problēmu apzināšanā[53]. Komisija rīko apspriešanos katrā politikas cikla posmā. Lai apspriešanās būtu vēl kvalitatīvāka, plašāka un mērķtiecīgāka, Komisija turpinās uzlabot tās plānošanu, politikas sagatavošanas posmā izstrādājot apspriešanās stratēģijas un pastāvīgi informējot par izvērtējumu plānošanu. Lai uzlabotu apspriešanās kvalitāti, Komisija izdos iekšējās pamatnostādnes, sniedzot ieteikumus un atbalstu saviem darbiniekiem, kuri ārpus ES iestādēm rīko apspriešanos ar ieinteresētajām personām. Pirms pamatnostādņu pieņemšanas Komisijā tiks rīkota to sabiedriskā apspriešana. Komisija turpinās strādāt arī pie tā, lai paplašinātu apspriešanās tvērumu, budžeta ierobežojumu robežās palielinot pieejamo valodu skaitu. Komisija pastiprinās apspriešanās izmantošanu izvērtējumos un atbilstības pārbaudēs, piemērojot obligātos apspriešanās standartus, kā tas pašreiz tiek darīts attiecībā uz ietekmes novērtējumiem[54]. Komisija ieteiks aģentūrām, rīkojot apspriešanos, piemērot obligātos standartus. Komisija domā arī par to, kā uzlabot sabiedrisko apspriešanu par īstenošanas un deleģētajiem aktiem.

Komisija veiks pasākumus, lai uzlabotu atgriezenisko saiti. Ieinteresētās personas jau tagad var paust viedokli par apspriešanās plānošanu tīmekļa vietnē “Jūsu balss Eiropā”[55] un par Komisijas publicētajiem ceļvežiem, no kuriem var gūt sākotnējo ieskatu par Komisijas iecerēm likumdošanas jomā. Nesen ir ieviesta elektroniskā ziņošanas sistēma[56]. Tiks veltītas pūles tīmekļa vietņu uzlabošanai, lai atvieglotu komentāru un atgriezeniskās saites sniegšanu. Ieinteresēto personu individuālās atbildes parasti tiks publicētas 15 darbdienu laikā pēc apspriešanās beigām un kopsavilkuma ziņojums tiks publicēts ne vēlāk kā vienlaikus ar priekšlikuma pieņemšanu Komisijā. Dažas dalībvalstis arī sistemātiski apkopo ieinteresēto personu piezīmes un ierosinājumus, kas var būt vērtīgs ieguldījums Komisijas centienos nodrošināt normatīvo atbilstību Eiropas līmenī.

Komisija arī plāno izteikt ierosinājumus par savas ietekmes paplašināšanu attiecībā uz sociālajiem partneriem un ieinteresētajām personām, jo īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), veidojot ar tiem tiešus kontaktus dalībvalstīs notiekošajās konferencēs un apspriežoties ar Eiropas un valsts MVU apvienību un Eiropas Biznesa atbalsta tīkla starpniecību.

• Regulējuma izmaksu un ieguvumu aprēķināšana

Izmaksu un ieguvumu aprēķināšana ir svarīgs lietpratīga regulējuma aspekts. Komisija nesen publicēja rezultātus ārējam pētījumam par regulējuma izmaksu un ieguvumu novērtēšanas metodēm, kas palīdzēs atjaunināt ietekmes novērtējuma pamatnostādnes[57]. Regulējuma izmaksu un ieguvumu aprēķināšanai ir liela nozīme arī atbilstības pārbaudēs un ex-post izvērtējumos.

Lai novērtētu dažādās regulējuma izmaksas, ko rada konkrētas rūpniecības nozares, Komisija veic kopējo izmaksu novērtējumus (KIN). Divi KIN par tērauda un alumīnija rūpniecības nozarēm jau ir pabeigti[58], ir sākts KIN par ķīmiskās rūpniecības nozari, un vairāk darba tiek plānots attiecībā uz koksnes apstrādes un pārstrādes rūpniecības, keramikas un stikla rūpniecības un celtniecības nozari. KIN sniedz nozares mēroga novērtējumus par dažādiem būtiskiem izmaksu faktoriem. Ņemot vērā to ierobežoto darbības jomu un koncentrēšanos uz regulējuma izmaksām, nevis ieguvumiem, KIN nevar būt vienīgais pamats politikas ieteikumu izstrādei. To rezultāti tiks ņemti vērā izvērtējumos, atbilstības pārbaudēs un ietekmes novērtējumos.

Regulējuma izmaksu aprēķināšana ES līmenī ir īpaši sarežģīta, jo Komisijas tiesību aktu priekšlikumu paredzamās izmaksas bieži vien mainās likumdošanas procesā pieņemto grozījumu dēļ un ir atkarīgas no dalībvalstu izvēles attiecībā uz īstenošanu. Tas nozīmē, ka, ja priekšlikumi likumdošanas ciklā tiek mainīti, Parlamentam un Padomei izmaksu un ieguvumu novērtējums ir jāatjaunina[59]. Turklāt izmaksu un ieguvumu aprēķināšanas precizitāte ietekmes novērtējumos un ex-post izvērtējumos ir atkarīga no dalībvalstu, sociālo partneru un ieinteresēto personu sniegto datu kvalitātes.

Faktisko izmaksu ex-post izvērtējums var uzrādīt būtiskas atšķirības salīdzinājumā ar ex-ante aplēsēm. Gan izmaksas, gan izmaksu ietaupījumus var novērtēt par augstu[60]. Veicot ex-post izvērtēšanu, Komisija aizvien vairāk iedziļinās tajā apstāklī, kādā apmērā faktiskās izmaksas un ieguvumi atbilst iepriekšējos ietekmes novērtējumos veiktajām aplēsēm.

• Ziņošanas prasības

Regulatīvo slogu var samazināt, uzlabojot efektivitāti, saskaņotību un konsekvenci, kā arī samazinot ziņošanas prasības[61]. Sagatavojot jaunus priekšlikumus, Komisija cenšas līdz minimumam samazināt ziņošanas prasības un panākt dažādu prasību saskaņošanu. Ziņošanas prasību optimizēšanā un konsolidēšanā būtu jāiesaista arī Parlaments un Padome, jo ziņošanas prasības bieži vien tiek pievienotas likumdošanas procesā[62]. Pārskatīšana būtu jāveic arī valsts, reģionālajā un vietējā līmenī, lai apzinātu tos pienākumus, kuri pārsniedz ES tiesību aktos noteiktās prasības.

Attiecībā uz ziņošanu Komisijai un ziņojumiem, ko sniedz Komisija, Komisija ir veikusi pārskatīšanu vides[63] un darba drošības un veselības jomā[64]. Ziņošanas prasības ir optimizētas tādās jomās kā kohēzijas politika un enerģētika[65]. 2015. gadā šo darbu varēs veikt arī citās jomās.

V. Normatīvā atbilstība — kopīgs mērķis

Komisija atzinīgi vērtē dalībvalstu un ieinteresēto personu pausto interesi par REFIT, jo īpaši Eiropadomes un Eiropas Parlamenta atbalstu[66].

Kopš pagājušā gada oktobra, kad tika publicēta Komisijas REFIT darba kārtība, dalībvalstis[67] un ieinteresētās personas saņēma daudzus komentārus, ierosinājumus un atsauksmes. Tos ņēma vērā, atjauninot regulējuma pārbaudi, kas 2014. gadā tika veikta REFIT ietvaros, un publicēja Komisijas lietpratīga regulējuma tīmekļa vietnē, lai sniegtu informāciju par turpmāku kopīgu apsvēršanu, apspriešanu un rīcību[68].

Komisija pauž gandarījumu arī par to, ka ieinteresētās personas no uzņēmēju un pilsoniskās sabiedrības aprindām ir atzinušas normatīvās atbilstības nozīmi un nepieciešamību. Reaģējot uz dažu ieinteresēto personu izteiktajām bažām, Komisija atkārtoti apstiprina, ka, īstenojot REFIT, netiek apšaubīti vispāratzītie politikas mērķi vai nodarīts kaitējums iedzīvotāju, patērētāju vai darba ņēmēju veselībai un drošībai vai videi. Ir jāuzlabo informētība, lai visas ieinteresētās personas redzētu, kādu ieguvumu sniedz REFIT, proti, to, ka Komisija cenšas nodrošināt, lai ES likumdošanas pasākumi tiktu veikti efektīvi, lietderīgi un pareizajā līmenī, skaidri parādot ES pievienoto vērtību.

Pieredze REFIT īstenošanā ir parādījusi, ka normatīvo atbilstību var panākt tikai tādā gadījumā, ja Eiropas iestādes, dalībvalstis (valsts, reģionālajā un vietējā līmenī) un ieinteresētās personas no uzņēmēju un pilsoniskās sabiedrības aprindām strādā kopā. Normatīvo atbilstību vajadzētu noteikt par prioritāti, un visām ES iestādēm būtu jānovērtē savas politiskās izvēles ietekme vai nu sagatavošanas posmā, vai likumdošanas procesā. Lai savāktu datus un novērtētu, vai ES tiesību aktu ietekme atbilst gaidītajam, būtiska nozīme ir sadarbībai ar dalībvalstīm. Arī valstu parlamentiem ir noteikta loma, sniedzot ieguldījumu Komisijai politikas veidošanas cikla agrīnā posmā un pārbaudot Komisijas priekšlikumus atbilstoši subsidiaritātes kontroles mehānismam.[69] Lai saglabātu tempu ceļā uz lietpratīgu regulējumu, liela nozīme ir arī sociālo partneru, ieinteresēto personu, NVO un plašas sabiedrības sniegtajam ieguldījumam.

Šos kopīgos centienus pēdējos gados ir atbalstījušas divas augsta līmeņa grupas — labākam regulējumam un ar administratīvo slogu saistītiem jautājumiem —, sniedzot ieguldījumu lietpratīga regulējuma programmā. Komisija uzskata, ka šo atbalstu un kompetenci vislietderīgāk būtu apvienot vienā atsevišķā grupā, kurai būtu piešķirtas pārskatītas pilnvaras novērtēt ES regulējuma praktisko ietekmi dalībvalstīs, tādējādi nodrošinot rezultātus, kas ik gadu tiek iekļauti REFIT rezultātu pārskatā. Šī grupa varētu arī palīdzēt noteikt tās regulējuma jomas, kas ir gatavas izvērtējumam, kā arī veikt izvērtējumus un atbilstības pārbaudes par dažiem būtiskākajiem jautājumiem. Priekšlikums izveidot jaunu augsta līmeņa grupu, kas palīdzētu turpmākajā darbā, tiks sagatavots tuvākajos mēnešos.

VI. Secinājumi un perspektīvas

Savu apņemšanos normatīvās atbilstības jomā Komisija pilda jau kopš 2012. gada decembra. Šajā paziņojumā ir aprakstīti REFIT ietvaros sasniegtie rezultāti un norādītas jomas, kurām vajadzētu pievērsties turpmākajās darbībās.

No līdzšinējās pieredzes REFIT īstenošanā var izdarīt vairākus secinājumus.

Pirmkārt, lietpratīgam regulējumam un normatīvajai atbilstībai ir vajadzīga stingra politiskā apņemšanās un ar to saistītā politikas un procesu koriģēšana visos līmeņos — Komisijā, starp Eiropas iestādēm un dalībvalstīs. Normatīvā atbilstība nav vienreizējs, ātrs risinājums vai pasākums, ko veic tikai “ķeksīša pēc”. Tā paredz pilnvaru piešķiršanu un visa nepieciešamā nodrošināšanu pārvaldes iestādēm, lai tās varētu veidot pierādījumos pamatotu politiku, visos politikas cikla posmos — no ietekmes novērtējuma līdz ex-post izvērtējumam — aktīvi iesaistot sociālos partnerus un ieinteresētās personas.

Otrkārt, regulatīvie procesi ir rūpīgi jāpārbauda. Ietekmes novērtējuma padome ir nodrošinājusi būtisku kvalitātes kontroles funkciju. To atbalsta procedūras noteikumi, kas nodrošina, ka tikai tos priekšlikumus, kuriem pievienots pamatots ietekmes novērtējums, var iesniegt izskatīšanai Kolēģijā. Eiropas Parlaments un aizvien biežāk arī Padome nodrošina citu pārbaudes līmeni, novērtējot Komisijas ietekmes novērtējuma pamatotību. Tā ir unikāla situācija — ir maz regulatīvu vai pārvaldes iestāžu, kas pašas piemērotu vai būtu pakļautas tādam pašam kvalitātes kontroles un pārbaudes līmenim kā Eiropas Komisija. Daži iesaka izveidot vēl vienu ārējo kvalitātes kontroles struktūrvienību. Komisija neatbalsta šo ideju, jo tas traucētu tās politikas veidošanas un leģislatīvajā darbā – lai Komisija sagatavotu labus un līdzsvarotus priekšlikumus, tai pašai ir jāveic ietekmes novērtējumi. No brīža, kad Komisija ir publicējusi savus novērtējumus, tie ir pieejami plašai sabiedrībai pārbaudes veikšanai un piezīmju sniegšanai.

Treškārt, pieredze rāda, ka regulējuma novērtējuma obligāta daļa ir kvantitatīvā noteikšana — izmaksu un ieguvumu aprēķināšana. Tomēr ir jāatzīst arī kvantitatīvās noteikšanas ierobežojumi. Komisija savos ietekmes novērtējumos sistemātiski pārbauda izmaksas un ieguvumus, kuri integrēti attiecas uz ekonomisko un sociālo ietekmi un ietekmi uz vidi. Ja iespējams, Komisija tos aprēķina. Ne izmaksu, ne arī ieguvumu aprēķināšana nav precīza zinātne. Vajadzīgie dati bieži vien nav pieejami. No ietekmes novērtējuma izrietošā labākā risinājuma sagaidāmās izmaksas un ieguvumi palielināsies vai samazināsies atkarībā tā, kādu izvēli likumdošanas procesā izdarīs Eiropas Parlaments un Padome un īstenošanā – dalībvalstis. Faktiskās izmaksas var aprēķināt tikai pēc tam, kad ir veiktas darbības. Tāpēc vienam no REFIT uzdevumiem vajadzētu būt pēc iespējas precīzai izmaksu un ieguvumu aprēķināšanai visā likumdošanas ciklā, izmantojot drošas uzraudzības un izvērtēšanas sistēmas, kā arī to pārbaudei un koriģēšanai pēc ikvienas būtiskas tiesību aktu pārskatīšanas, tādējādi nodrošinot vajadzīgo datu pieejamību, kad ir jānovērtē reālās izmaksas un ieguvumi.

Ceturtkārt, vajadzība pēc juridiskās noteiktības un paredzamības, kā arī ilgais laiks, kas nepieciešams, lai ES līmenī veiktu izmaiņas tiesību aktos, nav savienojami ar ātriem risinājumiem un vienkāršām regulējuma sloga samazināšanas shēmām. Jebkurām izmaiņām ir sava cena, un ar izmaiņām saistītās pagaidu izmaksas ne vienmēr ir pietiekami ņemtas vērā. Pagaidu izmaksas ir rūpīgi jāsamēro ar bezdarbības izmaksām.

Piektkārt, ja nevajadzīgo slogu un izmaksas atklāj tie, kurus tiesību akti skar tieši, tas var būt nozīmīgs kvantitatīvā novērtējuma papildinājums. Tāpēc ir jārīko apspriešanās un debates.

Ņemot vērā šos apsvērumus un raugoties nākotnē, Komisija arī turpmāk par prioritāti atzīs un saglabās virzību uz normatīvo atbilstību. Tā turpinās pievērsties jomām, kurām ir būtiska ES pievienotā vērtība, ievērojot subsidiaritātes un proporcionalitātes principus. Tā pabeigs sagatavošanās darbus, lai tuvākajos mēnešos pārskatītu ietekmes novērtējuma pamatnostādnes, apspriestos ar ieinteresētajām personām un veiktu izvērtēšanu. Tā stingri piesaistīs REFIT savām procedūrām un praksei.

Komisija turpinās cieši sadarboties ar Parlamentu un Padomi, lai nodrošinātu, ka likumdošanas procesā tiek apstiprināti vienkāršošanas un slodzes samazināšanas radītie ieguvumi, un aicina likumdevēju un visas dalībvalstis sasniegt pietiekamu līmeni, lai attiecīgajās jomās palīdzētu īstenot šos pasākumus, un veikt ex-ante ietekmes novērtējumus attiecībā uz būtiskiem Komisijas priekšlikumu grozījumiem, kas pieņemti likumdošanas procesā[70].

Komisija turpinās sadarboties arī ar dalībvalstīm un ieinteresētajām personām, jo īpaši ABR+ programmas ietvaros, lai apstiprinātu paredzamos izmaksu ietaupījumus, noteiktu labāko īstenošanas pieredzi un uzlabotu datu kvalitāti un vākšanu par regulējuma izmaksām un ieguvumiem, lai varētu novērtēt ES regulējuma praktisko ietekmi[71].

Ir jāpastiprina Eiropas Komisijas un dalībvalstu sadarbība regulējuma izmaksu un ieguvumu izvērtēšanā un novērtēšanā. Ir jāapvieno centieni, lai novērtētu ES tiesību aktu īstenošanu valsts, reģionālajā un vietējā līmenī.

Parlamenta un Komisijas jaunais mandāts, kura termiņš sāksies šogad, piedāvā iespēju visām ES iestādēm stiprināt savu apņemšanos lietpratīga regulējuma un normatīvās atbilstības jomā.

Komisija aicina sociālos partnerus un ieinteresētās personas sniegt ieguldījumu, informāciju un pierādījumus par pašreizējo situāciju un perspektīvām attiecībā uz REFIT, kas aprakstīta šajā paziņojumā un tam pievienotajā dienestu darba dokumentā.

[1] SWD(2013)401final, 1.8.2013..

[2] COM(2013)0685 final, 2.10.2013.

[3] No visiem 23 vienkāršošanas un regulatīvā sloga samazināšanas priekšlikumiem, kurus Komisija apņēmās sniegt, divi tika pieņemti 2013. gadā, bet vēl 15 plānots pieņemt 2014. gadā.

[4] COM(2013)0721.

[5] COM(2013)0794.

[6] Būtiski elementi no šā agrākā priekšlikuma ir pārņemti 2014. gada 9. aprīlī pieņemtajā priekšlikumā par viena īpašnieka sabiedrību.

[7] Citu REFIT ietvaros atsaukto priekšlikumu vidū ir priekšlikumi attiecībā uz informāciju plašai sabiedrībai par zālēm, regulai par Eiropas statistiku attiecībā uz noziegumdrošības sajūtu, par dizainparaugu tiesisko aizsardzību, par Kopienas patentu (priekšlikuma vietā ir paredzēta ciešāka sadarbība) un par autovadītāju apliecībām, kurās ietvertas autovadītāju karšu funkcijas.

[8] Tie ir saistīti ar frizieru darba drošību un veselību, muskuļu un skeleta sistēmas traucējumiem, vidē esošiem tabakas dūmiem, kancerogēniem un mutagēniem.

[9] To vidū ir tiesību akti par bīstamu preparātu klasifikāciju, iepakošanu un marķēšanu, par zinātnisko sadarbību ar pārtiku saistītos jautājumos, tērauda statistiku, smago kravas transportlīdzekļu modernizēšanu, aprīkojot tos ar spoguļiem, un par tīro un energoefektīvo autotransporta līdzekļu izmantošanas veicināšanu.

[10] Šo darbu turpina Augsta līmeņa grupa labāka regulējuma jautājumos, kurā darbojas valstu eksperti regulējuma jomā. Šī grupa sadarbojas ar Komisiju, lai ES un valstu līmenī pārskatītu un pilnveidotu lietpratīga regulējuma programmu.

[11] http://ec.europa.eu/enterprise/policies/sme/small-business-act/think-small-first/.

[12] Regula (EK) Nr. 1169/2011, piemērojama no 2014. gada decembra, izņemot obligāto uzturvērtības marķējumu, kas būs piemērojams no 2016. gada decembra.

[13] http://ec.europa.eu/food/food/labellingnutrition/foodlabelling/proposed_legislation_en.htm.

[14] Atbrīvojumi attiecas, piemēram, uz pārtikas produktiem, kurus tieši pārdod saimniecība vai mazie vietējie mazumtirgotāji. Vieglākus režīmus piemēro citiem ar MVU saistītiem gadījumiem, piemēram, informāciju par uzturvērtību var pamatot ar aprēķiniem, kuros izmantoti vispārēji noteikti un pieņemti dati, tādējādi nav jāveic dārgas laboratorijas analīzes.

[15] Saskaņā ar šiem noteikumiem dalībvalstis var, piemēram, noteikt, ka informācija par alergēniem vai nepanesamību izraisošām vielām nefasētos pārtikas produktos un restorānos tiek sniegta tikai mutiski vai pēc pieprasījuma.

[16] Direktīva 2013/55/ES, publicēta 2013. gada 28. decembrī (OV L 354).

[17] Komisijas Deleģētā Regula (EK) Nr. 862/2012.

[18] Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 4. februāra Regula (ES) Nr. 165/2014 par tahogrāfiem autotransportā, ar kuru atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 3821/85 par reģistrācijas kontrolierīcēm, ko izmanto autotransportā, un groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 561/2006, ar ko paredz dažu sociālās jomas tiesību aktu saskaņošanu saistībā ar autotransportu.

[19] Direktīvas 2014/24/ES un 2014/25/ES: kā sākotnējo pierādījumu pieņemot pašdeklarāciju un dokumentāriem pierādījumiem piemērojot “uzvarējušā pretendenta” pieeju, ar publisko iepirkumu saistītais administratīvais slogs samazinātos par 80 %. Skatīt arī ietekmes novērtējumu: http://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/PDF/?uri=CELEX:52011SC1585&from=EN.

[20] Saskaņā ar informāciju, ko sniedz līgumslēdzējas iestādes un līgumslēdzēji, kas pārgājuši uz e-iepirkumu, šādi tiek ietaupīti 5–20 % līdzekļu galvenokārt cenu samazinājumu dēļ; pieredze arī liecina, ka var ātri atgūt ieguldījumu izmaksas. Ņemot vērā iepirkuma tirgus kopējo apjomu Eiropas Savienībā, katri 5 % ietaupījumu varētu ienest atpakaļ budžetā aptuveni EUR 100 miljardus.( E-iepirkuma stratēģija– COM(2012)179final).

[21] Direktīva 2012/19/ES: tika plānots, ka ierosinātā sadarbspēja un datu pārsūtīšana starp valstu ražotāju reģistriem ražotāju izmaksas samazinās aptuveni par EUR 66 miljoniem gadā. Šo Komisijas priekšlikuma aspektu likumdevējs nepieņēma.

[22] Likumdevējs neatbalstīja obligāta vienotā kontaktpunkta izveidi novērtēšanas procedūru un pasākumu koordinēšanai un saskaņošanai, lai paātrinātu lēmumu pieņemšanu saskaņā ar Ietekmes uz vidi novērtējuma direktīvu (2011/92/ES), tādējādi ierobežojot efektivitātes radītās priekšrocības uzņēmumiem. Likumdevējs arī neatbalstīja obligātu elektronisko datu apmaiņu atkritumu pārvadājumu jomā, kur paredzamais ietaupījums uzņēmumiem būtu EUR 44 miljoni gadā.

[23] Skatīt turpmāk III iedaļā: “Jauna ES uzņēmējdarbības statistikas arhitektūra”.

[24] Komisijas priekšlikums par kopējo konsolidēto uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi (KKUINB) (COM(2011)0121) likumdošanas procedūrā ir kopš 2011. gada marta.

[25] COM(2009)544: Rīcības programma administratīvā sloga samazināšanai Eiropas Savienībā un samazinājuma plāni pa nozarēm un pasākumi 2009. gadā.

[26] http://ec.europa.eu/internal_market/publicprocurement/docs/modernising_rules/executive-summary_en.pdf

[27] Regula (ES) Nr. 608/2013.

[28] Direktīva 2012/19/ES.

[29] Saskaņā ar ES tiesību aktiem pārtikas nekaitīguma jomā dalībvalstu iestādes var pieņemt vieglākus režīmus attiecībā uz noteiktiem ieguldījumiem, ko veic mazie gaļas pārstrādes uzņēmumi.

[30] ES tiesību akti paredz braukšanas laika reģistrāciju vieglajiem komerciālajiem transportlīdzekļiem, kuru svars pārsniedz 3,5 tonnas, un no šā pienākuma atbrīvo amatniekus, kas pārvietojas ierobežotā attālumā, izmantojot transportlīdzekļus ar svaru līdz 7,5 tonnām, savukārt saskaņā ar dažu valstu noteikumiem braukšanas laiks ir jāreģistrē transportlīdzekļiem, kuru svars pārsniedz 2,8 tonnas.

[31] Direktīva 2006/46/EK.

[32] Kopā ar šo paziņojumu sniegtā REFIT rezultātu pārskata pirmajā izdevumā vēl nav ietverta informācija par pasākumu īstenošanu dalībvalstīs.

[33] 1) Ļaut lielākam skaitam MVU izmantot vienkāršotus grāmatvedības/revīzijas režīmus — 2006. gada 14. jūnija Direktīva 2006/46/EK; 2) ļaut dalībvalstīm atbrīvot mikrouzņēmumus no pienākuma ievērot noteiktus grāmatvedības direktīvu noteikumus — 2012. gada 14. marta Direktīva 2012/6/ES; 3) vienkāršot un optimizēt atkritumu pārvadājumu paziņošanas sistēmu — Komisijas 2010. gada jūlija ieteikuma vēstule dalībvalstīm; 4) tikai uzvarējušajam uzņēmumam ir jāiesniedz dokumenti, kas pierāda pretendenta piemērotību iepirkuma procedūrai — COM(2011)0896; 5) samazināt respondentu skaitu, vācot statistiku par ES iekšējo tirdzniecību — 2004. gada 31. marta Regula (EK) Nr. 638/2004; 6) samazināt ziņošanas prasības par rūpniecisko ražošanu ES — Padomes 1991. gada 19. decembra Regula (EEK) Nr. 3924/91 un Komisijas 2008. gada 11. jūlija Regula (EK) Nr. 36/2009; 7) atcelt papildu prasības attiecībā uz rēķiniem un ļaut plašāk izmantot elektronisko rēķinu sagatavošanas sistēmu — Padomes 2010. gada 13. jūlija Direktīva 2010/45/ES; 8) PVN atmaksāšanas procedūrā atcelt pienākumu aizpildīt papīra veidlapas atmaksas dalībvalsts valodā — Padomes 2008. gada 12. februāra Direktīva 2008/9/EK; 9) digitālie tahogrāfi, jo īpaši to ieviešana un izmantošanas vienkāršošana, ņemot vērā, ka aizvien vairāk mazo amatniecības uzņēmumu turpmāk tiks atbrīvoti no pienākuma pildīt prasības attiecībā uz tahogrāfiem, un citi vienkāršošanas pasākumi — 1985. gada 20. decembra Regula (EEK) Nr. 3821/85; 10) atcelt pienākumu informēt par transporta tarifiem, atvieglot prasību transportlīdzeklī glabāt dokumentārus pierādījumus — Padomes 2008. gada 12. jūlija Regula (EK) Nr. 569/2008 (ar ko groza Regulu Nr. 11/60); 11) vienkāršot pienākumus saistībā ar kravu un pasažieru autopārvadājumiem — 2009. gada 21. oktobra Regula (EK) Nr. 1071/2009 un 2009. gada 21. oktobra Regula (EK) Nr. 1072/2009; 12) vienkāršot olu marķēšanu — Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1308/2013;

[34] Skatīt administratīvā sloga samazināšanas programmas (ABR) galīgo ziņojumu SWD(2012)0423 final.

[35] Komisija ir saņēmusi piezīmes un ierosinājumus no dalībvalstu (Somijas, Vācijas, Nīderlandes, Apvienotās Karalistes) iestādēm, ieinteresēto uzņēmumu pārstāvjiem, arodbiedrībām un citām pilsoniskās sabiedrības organizācijām. Ar tiem var iepazīties Komisijas lietpratīga regulējuma tīmekļa vietnē: http://ec.europa.eu/smart-regulation/refit/index_en.htm.

[36] Iniciatīvas mērķis ir samazināt šķēršļus pārrobežu tirdzniecībai un garantēt dalībvalstu PVN ieņēmumus, ES PVN sistēmu padarot vienkāršāku, neitrālu un stabilāku.

[37] Citas iniciatīvas paredz pārskatīt tiesību aktus, kas attiecas uz kodolenerģētikas jautājumiem, iesniegt priekšlikumu attiecībā uz pagaidu ceļošanas dokumentiem un pārskatīt regulas par tekstilizstrādājumu un divējāda lietojuma preču importu.

[38] Enerģijas etiķetes ledusskapjiem (Direktīva 2003/66), mājsaimniecības trauku mazgāšanas mašīnām (Direktīva 1999/9) un veļas mazgājamām mašīnām (Direktīva 1995/12), kad būs pieņemti jauni īstenošanas pasākumi.

[39] Padomes 1960. gada 16. augusta Regula Nr. 11 par diskriminācijas atcelšanu pārvadājumu cenās un nosacījumos, īstenojot Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līguma 79. panta 3. punktu.

[40] Protokols Nr. 36 par pārejas noteikumiem, 10. pants.

[41] COM(2008)600/4.

[42] COM(2007)90 galīgā redakcija.

[43] Saskaņā ar Padomes 2013. gada decembra uzaicinājumu līdz 2015. gada vidum ziņot par savstarpējās atzīšanas principa piemērošanu (skatīt http://www.consilium.europa.eu/uedocs/cms_data/docs/pressdata/en/intm/139846.pdf).

[44] Citas jomas ietver teļa gaļas tirdzniecības standartus, liellopu gaļas marķēšanas noteikumus, programmu tālākiem reģioniem, Degvielas kvalitātes direktīvu (kad tā būs transponēta un pilnībā īstenota), naftas krājumus, Zivsaimniecības kontroles regulu, kodoldrošību, standartizāciju, azbesta radīto piesārņojumu, dzīvnieku izmantošanu eksperimentos, stratēģisko vides novērtēšanu, plūdu riskus, gaistošos organiskos savienojumus, apdrošināšanu (kad būs gūta pietiekama īstenošanas pieredze), mācības, kvalifikāciju un licences autopārvadājumu jomā, jūras transportu un drošību, kuģu radīto atkritumu uzņemšanu ostās, PVN e-rēķinu sistēmu un “vienas pieturas miniaģentūru”, kā arī celtniecības un stikla un keramikas rūpniecības nozares.

[45] Tas ietvers tiesību aktu par tiešsaistes pakalpojumiem – Direktīvas 98/84/EK par tiesisku aizsardzību pakalpojumiem, kas pamatojas uz ierobežotu piekļuvi vai nodrošina to un Direktīvas 2000/31/EK par dažiem informācijas sabiedrības pakalpojumu tiesiskiem aspektiem, jo īpaši elektronisko tirdzniecību, iekšējā tirgū – pārbaudi.

[46] COM(2013)49, kam pievienots SWD(2013)025.

[47] Sīkāku informāciju skatīt pievienotajos dienestu darba dokumentos.

[48] Skatīt COM(2012)0746.

[49] Skatīt Komisijas lietpratīga regulējuma tīmekļa vietni: http://ec.europa.eu/smart-regulation/evaluation/index_en.htm.

[50] Sabiedriskās apspriešanas laikā tika saņemtas 53 atbildes no valsts iestādēm, ieinteresētajām personām un iedzīvotājiem. Kopā ar kopsavilkuma ziņojumu tās tiks publicētas Komisijas lietpratīga regulējuma tīmekļa vietnē: http://ec.europa.eu/smart-regulation/index_en.htm.

[51] Galīgie ziņojumi ir pieejami šādā adresē: http://ec.europa.eu/smart-regulation/evaluation/documents_en.htm.

[52] Piemēram, darbinieku informēšanas un uzklausīšanas atbilstības pārbaudes rezultātā varētu tikt apvienotas trīs direktīvas, ņemot vērā, kā noslēgsies apspriešanās ar sociālajiem partneriem, savukārt pēc atbilstības pārbaudes par mehānisko transportlīdzekļu tipa apstiprināšanu tiks pārskatīta Pamatdirektīva 2007/46/EK. Pilnīgu informāciju skatīt REFIT rezultātu pārskatā.

[53] Apspriešanās ir paredzēta LES 11. pantā un 2. protokolā par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu. Apspriešanās ar sociālajiem partneriem sociālās politikas kontekstā ir paredzēta LESD 153., 154. un 155. pantā, nodrošinot iespējas arī to dalībai REFIT.

[54] Īpaši apspriešanās regulējumi, kas paredzēti Līgumos, citos ES tiesību aktos vai starptautiskos nolīgumos (piemēram, apspriešanās ar sociālajiem partneriem), ir izslēgti.

[55] http://ec.europa.eu/yourvoice/index_en.htm.

[56] To var abonēt šādā adresē: https://webgate.ec.europa.eu/notifications/homePage.do?locale=en.

[57] Skatīt pētījumu “Regulējuma izmaksu un ieguvumu novērtēšana” šādā adresē: http://ec.europa.eu/smart-regulation/impact/commission_guidelines/docs/131210_cba_study_sg_final.pdf.

[58] Skatīt http://ec.europa.eu/enterprise/sectors/metals-minerals/files/steel-cum-cost-imp_en.pdf un http://ec.europa.eu/enterprise/newsroom/cf/itemdetail.cfm?item_id=7124&lang=en&title=Final-report.

[59] Viens piemērs, kurā to varētu garantēt, ir noteikumi par augu un augu produktu importēšanu ES: Komisijas priekšlikuma grozījumi pašlaik tiek apspriesti leģislatīvajā procedūrā, kā rezultātā varētu palielināties izmaksas uzņēmumiem (COM(2013)267 : Komisijas Priekšlikums regulai par aizsardzības pasākumiem pret augiem kaitīgajiem organismiem, skatīt arī pievienoto tabulu).

[60] Ex-post izvērtējumā noteiktās faktiskās izmaksas var atšķirties no ex-ante aplēsēm tehnoloģiskās attīstības un uzņēmējdarbības inovācijas un efektivitātes dēļ. Piemēram, tērauda rūpniecībā vides aizsardzības izmaksas uz produkta tonnu ir saglabājušās nemainīgas vai samazinājušās pēdējo 20 gadu laikā, neraugoties uz to, ka nozare ir panākusi uzlabojumu vides aizsardzības prasību ievērošanā. (Cumulative Cost Assessment for the Steel Industry: http://ec.europa.eu/enterprise/sectors/metals-minerals/files/steel-cum-cost-imp_en.pdf)

[61] Ziņošanas prasības bieži vien ir saistītas, tāpēc, piemēram, prasība Komisijai ziņot Padomei vai Parlamentam var nozīmēt papildu ziņošanas pienākumus dalībvalstu iestādēm, ieinteresētajām personām un uzņēmumiem.

[62] Regulā par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz kohēzijas politiku ir uzskaitītas 28 atsevišķas ziņošanas prasības 11 jomās; sešas no tām paredz regulāru ziņošanu. Galīgajā direktīvā par darba ņēmēju norīkošanu darbā ir ietvertas papildu ziņošanas prasības dalībvalstīm, kas tika pievienotas likumdošanas procesā (skatīt REFIT rezultātu pārskatu).

[63] Daudz ir izdarīts agrāk nesaistīto ziņošanas prasību optimizēšanā ūdens resursu politikas jomā (starp Jūras stratēģijas direktīvu, Ūdens pamatdirektīvu, Dzīvotņu direktīvu un Putnu direktīvu), kā rezultātā, lai izpildītu dažādās direktīvās noteiktās prasības, dati un informācija jāsniedz tikai vienreiz, tādējādi būtiski samazinot administratīvo slogu. Īstenojot atsevišķu izmēģinājuma projektu ziņošanas prasību samazināšanai komunālo notekūdeņu attīrīšanas jomā, ziņošanas prasības kļūs vienkāršākas un efektīvākas.

[64] Kopš 2007. gada dalībvalstis Komisijai iesniedz vienu, nevis vairākus ziņojumus par 24 direktīvu praktisko īstenošanu darba drošības un veselības jomā (Direktīva 2007/30/EK, ar ko groza Pamatdirektīvu 89/391/EEK).

[65] Lai vienkāršotu un optimizētu prasības, 2013. gadā Komisija veica ziņošanas pienākumu pārbaudes procedūru enerģētikas un kohēzijas politikas jomā. Enerģētikas jomā vien šīs pārbaudes rezultātā tika apvienoti 43 ziņošanas pienākumi, izveidojot 14.

[66] Skatīt Eiropadomes 2014. gada 24. un 25. oktobra secinājumus, Konkurētspējas padomes 2013. gada decembra secinājumus un Eiropas Parlamenta 2014. gada 17. aprīļa rezolūciju par “TOP TEN” apspriešanos un ES regulējuma sloga atvieglošanu MVU.

[67] Īpaši daudz atsauksmju saņēma Apvienotā Karaliste, Nīderlande, Somija un Vācija.

[68] http://ec.europa.eu/smart-regulation/refit/index_en.htm (jāpārbauda).

[69] Paredzēts Līgumiem pievienotajā 2. protokolā.

[70] Skatīt arī vienkāršošanas un slodzes samazināšanas priekšlikumu likumdošanas procesā pieņemto grozījumu analīzi REFIT rezultātu pārskatā, kas pievienots šim paziņojumam.

[71] Saskaņā ar aplēsēm ES tiesību aktu regulatīvā sloga viena trešdaļa ir saistīta ar tiesību aktu īstenošanu dalībvalstīs.