1.           Pētniecība un inovācija. Turpmākas izaugsmes avoti

Eiropa ir labi sagatavota turpmākas izaugsmes iespējām. Tai ir pasaulē lielākais iekšējais tirgus, tā ir mājvieta daudziem pasaules vadošajiem novatoriskajiem uzņēmumiem, un tai ir vadošs stāvoklis daudzās zināšanu un pamattehnoloģiju jomās, kā veselība, pārtika, atjaunīgie energoresursi, vides tehnoloģijas un transports[1].

Tai ir neapjaušamas bagātības, kas izriet no augsti kvalificētā darbaspēka un pašiem talantīgākajiem speciālistiem kultūras un radošajās nozarēs. Tomēr vēl ir jāveic liels darbs, lai nodrošinātu netraucētu vienotā tirgus darbību, uzlabotu apstākļus, kādos uzņēmumi ievieš jauninājumus, un paātrinātu ieguldījumus strauji augošo jomu progresīvajās tehnoloģijās[2].

Jaunas izaugsmes iespējas rada jauni produkti un pakalpojumi, kas ir iegūti no tehnoloģiskiem jaunatklājumiem, jauniem procesiem un saimnieciskās darbības modeļiem, ar tehnoloģijām nesaistīta inovācija un inovācijas pakalpojumu nozarē apvienojumā ar radošu garu, novatoriskām dotībām un talantiem, kas to virza, citiem vārdiem sakot — inovācija visplašākajā nozīmē. Tām būtu jāvelta spēcīgs ekonomikas politikas atbalsts un politika, kas risinātu sabiedrības problēmas, piemēram, iedzīvotāju novecošana, energoapgādes drošība, klimata pārmaiņas, ieskaitot katastrofu riska pārvaldību, un sociālā iekļautība, kurām vajadzīgi revolucionāri jauninājumi.

Lai plūktu šās attīstības augļus saimnieciskās labklājības un dzīves kvalitātes ziņā, valdībām visā Eiropā ir aktīvi jāatbalsta rīcībpolitika, kas veicina izaugsmi, it īpaši pētniecību un inovācijas.

Saimnieciskā stāvokļa pakāpeniskā uzlabošanās ļauj Eiropai galveno uzmanību tagad novirzīt uz attīstības veicināšanu, vienlaikus uzturot reformu tempu, lai nodrošinātu atveseļošanu uz ilgu laiku. Eiropai izejot no krīzes, arvien labāk noskaidrojas, ka politika, kas atbalsta izaugsmi, atmaksājas. Ir liecības par to, ka neseno ražīguma pieaugumu ir radījusi inovācija[3] un ka kopumā tās valstis, kuras vairāk ieguldījušas pētniecībā un inovācijā (PI) pirms krīzes un tās laikā, ir bijušas noturīgākās saimnieciskā pagrimuma brīdī[4].

Pētniecība un inovācija kā ieguldījums izaugsmes veicināšanā

Tādēļ stratēģijā "Eiropa 2020" un nesenajos gada izaugsmes pētījumos[5] uzsvērta vajadzība vispārējās fiskālās konsolidācijas ietvaros saglabāt un iespēju robežās sekmēt izdevumus, kas veicina izaugsmi. Tas atspoguļojas arī 2014. gada Eiropas pusgada ietvaros konkrētām valstīm adresētos ieteikumos.

Publiskā sektora ieguldījumi rada zināšanu bāzi un talantus, kas vajadzīgi novatoriskiem uzņēmumiem, un tie arī pastiprina uzņēmējdarbības ieguldījumu ietekmi pētniecībā un inovācijā, kas ir izšķirīgi elementi stratēģijas "Eiropa 2020" mērķu sasniegšanā. Ierobežojot publiskos ieguldījumus PI, pat sarežģītu budžeta apstākļu dēļ, var būt arī ievērojama ietekme uz valsts ilgtermiņa izaugsmes potenciālu, jo mazinās spēja izmantot pētniecību un inovāciju, ko veic citur, un tiek zaudētas pievilcīgas karjeras iespējas valsts talantīgākajiem jauniešiem.

Eiropas Savienības budžetā 2014.–20. gadam ir pārliecinoša nosvēršanās par labu PI un citiem posteņiem, kas veicina izaugsmi: jaunajā Savienības pētniecības un inovācijas pamatprogrammā "Apvārsnis 2020" ir 30 % budžeta pieaugums reālā izteiksmē. Paredzēts, ka vēl 83 miljardi eiro tiks ieguldīti PI, kā arī MVU, caur jaunajiem Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem.

Tomēr šis papildu ieguldījums no Savienības budžeta ir domāts, lai papildinātu, nevis aizstātu dalībvalstu ieguldījumus gan no publiskiem, gan privātiem avotiem. Lai panāktu turpmāku progresu ceļā uz "Eiropas 2020" pētniecības un izstrādes ieguldījumu mērķi 3 % no IKP[6], visām Eiropas valdībām ir jāturpina ieguldījumi pētniecībā un inovācijā, nodrošinot to efektivitāti un pozitīvu ietekmi uz privātiem ieguldījumiem. Jāuzlabo arī satvara nosacījumi šiem ieguldījumiem[7], ņemot vērā pašreizējo rūpniecības politikas orientāciju[8]. Šādi publiskā sektora izdevumi ir nevis tēriņi, bet ieguldījumi nākotnē, un šī patiesība tagad ir atzīta pārskatītajā Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmā, kas ir Eirostata metode publiskā sektora izdevumu aprēķināšanai[9].

Tomēr vairākas dalībvalstis ir samazinājušas tiešos R&D izdevumus, īstenodamas fiskālo konsolidāciju, kā parādīts 1. attēlā, pat ja dažos gadījumos tie tiek daļēji kompensēti, paaugstinot R&D nodokļu atvieglojumus. Samazinājumi ir īpaši pamanāmi kopš 2012. gada. Pirmajā krīzes posmā no 2008. gada līdz 2010. gadam daudzas dalībvalstis aizsargāja savu R&D budžetu un dažas pat palielināja izdevumus R&D.

Turklāt vairums dalībvalstu joprojām netuvinās saviem R&D mērķiem stratēģijā "Eiropa 2020", kā parādīts 2. attēlā[10]. Tas galvenokārt atspoguļo deficītu uzņēmējdarbības R&D izdevumos[11].

Šajā paziņojumā tiek pētīts, kā var maksimāli palielināt pētniecības un jaunrades kā jaunas izaugsmes dzinējspēku potenciālu, uzlabojot ieguldījumu kvalitāti izaugsmei labvēlīgā dalībvalstu fiskālās konsolidācijas stratēģijā.

 

1. attēls. Izmaiņas R&D, kas ir daļa no kopējiem valsts budžeta izdevumiem (2008–2012)

2. attēls. Publiskā un privātā sektora R&D intensitāte 2012. gadā dalībvalstīs, ES un trešās valstīs

2.           Ietekmes un izmaksu lietderības palielināšana

2.1.        Publiskā sektora pētniecības un inovācijas izdevumu palielināšana

Saskaņā ar joprojām sarežģītajiem budžeta veidošanas apstākļiem ir svarīgi maksimāli palielināt publisko izdevumu ietekmi, uzlabojot to kvalitāti. Tādēļ publiskajiem ieguldījumiem ir jāiet kopsolī ar tālejošām pētniecības un inovācijas sistēmu reformām, arī panākot publisko izdevumu sviras efektu privātajiem ieguldījumiem. Valdībām būtu labāk jāpārdomā, kā un kur tās iegulda[12], un ieguldot jāiedvesmojas no drosmīgās stratēģiskās pieejas pamatiniciatīvā "Inovācijas Savienība" un Eiropas Pētniecības telpas programmas[13].

Publiskā sektora PI ieguldījumu kvalitātes, lietderības un ietekmes novērtēšana ir grūta, un pieejamie rādītāji ir ierobežoti. Koncentrējoties tikai uz privātā un publiskā sektora spēju R&D ieguldījumus pārvērst patentu pieteikumos[14], pieejamie rādītāji liecina, ka dažas valstis spēj iegūt lielāku ietekmi no publiskā un privātā sektora R&D izdevumiem nekā citas, kā parādīts 3. attēlā. Valstis ar augstāku izdevumu efektivitāti parasti ir valstis ar augstākiem publiskajiem izdevumiem R&D, augstāku IKP uz vienu iedzīvotāju un spēcīgāku zināšanu bāzi. Turklāt uzņēmēju ieguldījumi R&D parasti ir augstāki valstīs, kurās ir augstāki publiskie R&D izdevumi, ņemot vērā, ka efektīvas valstu PI sistēmas spēj labāk pastiprināt privāto ieguldījumu nozīmi R&D[15].

Izdevumu kvalitātes un efektivitātes uzlabošana var palīdzēt izveidot pozitīvu ciklu, piesaistot augstāku privātā sektora ieguldījumu līmeni un palielinot ekonomiskos ieguvumus[16]. Reformas, kas uzlabo publisko izdevumu kvalitāti un efektivitāti, ir svarīgas visām dalībvalstīm. Kopumā tām, kurām ir vairāk fiskālu ierobežojumu un mazāk efektīvi izdevumi, ir ļoti svarīgi panākt lielāku ietekmi ar tālejošām reformām un būt spējīgām līdz ar ekonomikas atlabšanu gudri palielināt ieguldījumus. Savukārt tām, kurām ir adekvāta fiskālā telpa un augsta efektivitāte, ieguvumus radīs arvien viedāki ieguldījumi, kuri radītu lielāku izmaksu lietderīgumu.

3. attēls. R&D intensitāte un efektivitātes balles[17]

PI ieguldījumu efektivitātes palielināšana arī palīdzēs uzlabot publiskā finansējuma vispārīgo kvalitāti. Tas ļaus labāk izmantot trūcīgus resursus un līdz ar to arī radīs ilgtermiņa uzlabojumus, atbalstot PI rezultātu valorizāciju. Pārnozaru praksē, kas pieņemta, lai uzlabotu rīcībpolitikas efektivitāti, ietilpst regulāri publisko izdevumu pārskati vai uz rezultātiem orientēta un uz sniegumu balstīta budžeta izveide. Gadījumu izpētē (Francija, Austrija, Zviedrija un Nīderlande) uzsvērts, ka dalībvalstīm, kuras izmanto šīs pieejas, ir izdevies panākt būtiskus un skaitliski izsakāmus rezultātus budžeta pārredzamības, efektivitātes un ekonomijas ziņā, nepazeminot (un pat uzlabojot) publiskā sektora pakalpojumu kvalitāti.

2.2.        Reformas prioritāšu asis

PI reformas ir īpaši jāpielāgo katras dalībvalsts īpatnībām. Tāpēc svarīgs visu dalībvalstu uzdevums ir identificēt, izstrādāt un īstenot tādas reformas, kas nepieciešamas, lai uzlabotu savu PI ieguldījumu kvalitāti. Līdz šim ir panākts progress saistībā ar reformām, kas izriet no "Inovācijas Savienības" un Eiropas pētniecības telpas.

2014. gada "Inovācijas Savienības" ziņojums, kas pievienots šim paziņojumam, liecina par inovācijas pieaugošo ietekmi[18] saistībā ar stratēģijas "Eiropa 2020" pārskatīšanu[19]. Starp galvenajiem rezultātiem ir jauninājumiem labvēlīgāka uzņēmējdarbības vide, izmantojot vienoto patentu un riska kapitāla pasi. Savienības atbalsts PI ir pamatīgi reformēts vienotā, integrētā un vienkāršotā pamatprogrammā "Apvārsnis 2020", nosakot skaidrus, kvantitatīvus mērķus, kuros galvenā uzmanība pievērsta zinātnes izcilībai, vadošajai lomai rūpniecībā un sabiedrības problēmu risināšanai.

Arī daudzas dalībvalstis reformē savu publiskā sektora atbalstu PI. Pieredze rāda, ka reformu īstenošana tādā veidā, ka tiek paaugstināta izdevumu kvalitāte un nodrošināta ietekme uz ekonomiku un sabiedrību, ir nepārtraukts process un ilglaicīgs uzdevums visām valstīm. Lai uzlabotu izmaksu lietderību, ir maksimāli jāpalielina PI politikas ietekme, arī izveidojot ciešāku saistību starp kvalitāti un līdzekļiem, kas piešķirti šīm jomām. Tāpēc būtiskas ir konsekventas iniciatīvas, kas uzlabo publisko izdevumu kvalitāti un saglabā izdevumus, kuri veicina izaugsmi, it sevišķi PI.

Izmantojot šo pieredzi, ir izvirzītas trīs reformu asis, kas attiecas uz visām dalībvalstīm.

I.          Stratēģijas izstrādes un politikas veidošanas procesa kvalitātes uzlabošana

PI ietekmē daudzas politikas jomas un iesaista lielu skaitu dalībnieku, tāpēc tā jāvirza visaptverošai stratēģijai un jāvada pietiekami augstā politiskā līmenī. Šādai stratēģijai jāaptver gan pētniecības, gan inovācijas darbības, ieskaitot ieguldījumus infrastruktūrā. Politikas izstrādē būtu jāņem vērā PI ilgtermiņa ietekme, un tai jādarbojas, pamatojoties uz stabilu daudzgadu stratēģisko satvaru un valsts ieguldījumu perspektīvo plānošanu. Izdevumu, kas veicina izaugsmi, kā PI, iekļaušana vidēja termiņa budžeta sistēmas daudzgadu plānošanas perspektīvā[20] spēj apvienot ieguvumu no atbilstīgāka publiskā finansējuma ar valdības vidējā termiņa prioritāšu labāku pamanāmību. Tas palīdz viest uzticību un uzlabo PI sistēmas pievilcību.

Tajā pašā laikā dalībvalstīm būtu jāsargās ierobežotos resursus izplatīt pārāk skraji un jākoncentrē uzmanība uz ierobežotu skaitu galveno priekšrocību un iespēju, izmantojot gudru specializāciju, ko atbalsta Eiropas strukturālie un investīciju fondi. Ņemot vērā dinamiskās izmaiņas PI, politikas izstrādē būtu jāņem vērā arī jauna domāšana un paradigmas.[21] Objektīva informācija un liecības ir politikas veidošanas neatņemamas sastāvdaļas, ieskaitot prognozēšanu un sistemātisku priekšvērtēšanu un pēcvērtēšanu, it īpaši, lai noteiktu PI finansējuma ilgtermiņa sociālekonomisko ietekmi. Dalībvalstīm vajag pastāvīgi pārraudzīt ietekmi un pārskatīt savu politiku Eiropas un starptautiskā kontekstā.

1. lodziņš. Daudzas dalībvalstis pārveido savu PI stratēģiju, balstoties uz inovācijas izpratni plašā nozīmē, kas aptver izglītību, pētniecību un inovāciju. Vācija ir izvirzījusi visaptverošu uz inovāciju orientētu stratēģiju ("Progresīvo tehnoloģiju stratēģija Vācijai"), izmantojot uz nākotni vērstu analīzi, īpašu uzmanību pievēršot jaunām tehnoloģijām, kas saistītas ar sabiedrības problēmām, zinātnes un rūpniecības sadarbības pastiprināšanu un novatorisko uzņēmumu pamatnosacījumu uzlabošanu. Pēc tās atjaunināšanas 2010. gadā Vācija plāno turpmāk stiprināt "Stratēģiju" un tās vispārējo starpdepartamentu inovācijas politikas pieeju.

Vairākas dalībvalstis PI izdevumu lietderību novērtē plašāku valsts izdevumu pārskatu ietvaros. Piemēram, Nīderlande ir izveidojusi plašu politikas pārraudzības sistēmu atsevišķu politikas jomu pārskatei, ieskaitot pētniecību un inovāciju, lai apzinātu iespējas nākotnes ietaupījumiem un lielākas izmaksu lietderības sasniegšanai, pamatojoties uz priekšvērtēšanu un pēcvērtēšanu. Pārskatē vienoti darbojas valsts finanšu ministrija, zinātnes ministrija, ekonomikas ministrija un neatkarīgas organizācijas, un ieguvums ir valsts atbalsts politiski svarīgai pētniecībai un atziņām, kuru pamatā ir savāktās liecības. Igaunija ir saglabājusi R&D ieguldījumu noturīga pieauguma ilgtermiņa stratēģiju, savu sākotnējo 2000. gada izdevumu līmeni paaugstinot vairāk nekā desmitkārtīgi. Valstij ir holistiska stratēģija, kas konsolidē visus pieejamos ES resursus, lai panāktu attīstības izrāvienus.

II.         Programmu kvalitātes uzlabošana, koncentrējot resursus un finansēšanas mehānismus

Ievērojamus publiskā PI finansējuma apjomus pārvalda ar programmām, kuru mērķi ir noteikti, ņemot vērā tradicionālās zinātnes disciplīnas, tehnoloģijas jomas vai rūpniecības nozares. Kā paredzēts "Apvārsnī 2020", dalībvalstīm būtu vairāk jānovirza savas programmas uz galveno sabiedrības problēmu risināšanu, jo ir ievērojams izaugsmes potenciāls, tās pārvēršot par uzņēmējdarbības iespējām nākotnē, vienlaikus nodrošinot risinājumus jautājumiem, kas rūp pilsoņiem. Prioritāšu labāka koordinācija starp dalībvalstīm, izmantojot valstu pētniecības un inovācijas programmu kopīgu plānošanu, palielina publisko ieguldījumu ietekmi attiecīgā PI jomā[22].

Saskaņā ar Eiropas pētniecības telpu publiskā sektora programmu izdevumu kvalitāti var palielināt, finansējumu piešķirot konkursa kārtā ar atklātiem uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus saskaņā ar izcilību, piemēram, pamatojoties uz starptautisku profesionālapskati, un piešķirot iestāžu finansējumu, pamatojoties uz līdzšinējo darbību. Atklāts konkurss būtu jāpiemēro arī programmām, kas orientētas uz īpašiem ekonomiskiem un/vai sabiedriskiem mērķiem ar skaidri noteiktu sagaidāmo ietekmi un stingru izvērtēšanas sistēmu, kas ļauj neatkarīgiem ekspertiem priekšlikumus izvērtēt, ņemot vērā minēto ietekmi. Saskaņā ar mērķtiecīgāku un saskaņotāku stratēģiju ("pārdomāta specializācija") atbalstīto projektu reālo rezultātu un ietekmes pārraudzībai būtu jāsniedz precīza un salīdzināma informācija par PI programmu finansējuma kvalitāti un efektivitāti.

PI programmām ir jābūt svarīgām un pieejamām uzņēmumiem, arī samazinot administratīvo slogu dalībai, paātrinot piešķiršanas termiņu, pārraugot uzņēmumu iesaistīšanos un nopietni uztverot no dalībniekiem saņemtās atsauksmes. Pirmrindas zinātnes būtiskā nozīme jaunu sasniegumu veicināšanā un tehnoloģisko jauninājumu ienākšanā būtu jārisina, balstoties uz sekmīgām ES līmeņa iniciatīvām, piemēram, Eiropas Pētniecības padomi.

2. lodziņš. Daudzas dalībvalstis ievieš lielāku konkurenci publiskā PI finansējuma piešķiršanā. Pēc 2008. gada PI likumprojekta pieņemšanas Zviedrija ieviesa konkurējošu noteiktas finansējuma daļas piešķiršanu augstskolām — sākumā 10 %, ko vēlāk palielina līdz 20 %, pamatojoties uz to sasniegumiem zinātnisko publikāciju ziņā un ārēja finansējuma piesaistē. Polija 2011. gadā ieviesa reformas, lai palielinātu PI piešķirtā publiskā finansējuma daļu uz konkursa pamata, izmantojot uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus, ko izvērtēja neatkarīgi un starptautiski eksperti. No 2013. gada Horvātija ir izveidojusi jaunu publiskā finansējuma modeli fundamentālajiem pētījumiem, kurā izmanto uz trīs gadu darbības rezultātiem balstītus iestāžu līgumus. Grieķija nesen iedibinājusi konkurences virzītu procesu, lai lemtu par ierobežotu skaitu valsts pētniecības infrastruktūras projektu. Īrijas Zinātnes fonds ir ieviesis profesionālapskati dotāciju pieteikumu ietekmei uz ekonomiku un sabiedrību, papildinot zinātnisko recenzēšanu.

Vairākas finansēšanas aģentūras ir sākušas stingri pārraudzīt un izvērtēt savu programmu ietekmi. TEKES — Somijas Inovācijas finansēšanas aģentūras — pārraudzības sistēma pierāda, ka par katru TEKES ieguldīto euro uzņēmumi palielina savus R&D izdevumus par 2 euro un ka tās atbalstītajiem MVU ir par 20 % lielāks apgrozījuma pieaugums un par 17 % lielāks nodarbinātības pieaugums nekā salīdzināmiem MVU.

III.       Publisko iestāžu, kas veic pētniecību un inovāciju, kvalitātes optimizēšana

Visās dalībvalstīs liela daļa publiskā PI finansējuma ir paredzēta kā institucionāls finansējums augstskolām, tehniskiem institūtiem un citām publiskām pētniecības un tehnoloģijas iestādēm. Šīs iestādes ir mudināmas būt uzņēmīgākas un vētīt jaunas iespējas un partnerības, arī ārpus Eiropas, lai uzlabotu zināšanu nodošanu privātajam sektoram un pārdalītu resursus darbībām, kurām ir vislielākā ietekme. Tādēļ šīm iestādēm ir vajadzīga pietiekama autonomija un elastīgums, vienlaikus nodrošinot pārskatatbildību, kuras ietvaros tām regulāri piemēro neatkarīgu izvērtēšanu un kvalitātes novērtēšanu.

Iestādēm arī jāspēj ieinteresēt labākos pētniekus, lai tie darbotos viņu labā. Tomēr, kā konstatējusi Eiropas pētniecības telpa, atklātas, pārredzamas un uz nopelniem balstītas darbā pieņemšanas trūkums dažās valstīs iedragā iestāžu sniegumu un mazina visspējīgāko pētnieku karjeras pievilcību un attīstību.

3. lodziņš. Vairākas dalībvalstis, tostarp Austrija, Polija un Itālija, ir ieviesušas valsts noteikumus, kas nosaka, ka vakances universitātēs un citās valsts pētniecības organizācijās jāpublicē starptautiski, piemēram, Eiropas pētnieku portālā "EURAXESS".

Jaunas partnerības, kas iesaista iestādes, kuras veic PI, veicina ekonomikas attīstību reģionālā līmenī. Sešu Vācijas, Francijas, Beļģijas un Luksemburgas augstskolu partnerība ļauj labāk specializēties, kopīgi klausīties kursus un uzlabot zināšanu nodošanu uzņēmumiem. 2014. gada aprīlī Apvienotās Karalistes valdība izziņoja Kembridžas pilsētas piedāvājumu partnerībā ar Kembridžas Universitāti ieguldīt 1 miljardu sterliņu mārciņu reģiona tehnoloģiskā pudura paplašināšanā, kurā jau tagad tiek nodarbināti 54 000 cilvēku, kas strādā vairāk nekā 1500 uz tehnoloģijām balstītos uzņēmumus, radot gada ieņēmumus vairāk nekā 12 miljardu sterliņu mārciņu apmērā. Iniciatīva "Vanguard" apvieno 18 ES reģionus (Astūrija, Bādene-Virtenberga, Basku zeme, Katalonija, Lombardija, Mazpolija, Ziemeļreina-Vestfālene, Norti, Augšaustrija, Luāra, Rona-Alpi, Skotija, Silēzija, Skone, Tampere, Flandrija, Valonija un Dienvidnīderlande), kas kopīgi īsteno gudras specializācijas stratēģiju, mobilizējot publiskos un privātos resursus jauno un pārveidojamo tehnoloģiju PI vajadzībām puduru iniciatīvās.

2.3.        Komisijas atbalsts dalībvalstu reformām

Lai palīdzētu dalībvalstīm īstenot PI reformas, pamatojoties uz šā paziņojuma 2.2. iedaļā apzinātajām prioritārajām asīm, Komisija pārskatīs pašlaik pieejamos instrumentus, lai novērtētu PI reformu kvalitāti un efektivitāti un sāktu diskusijas ar dalībvalstīm par PI prioritāro reformu īstenošanu un iespējamo vajadzību pēc integrētas, uz pierādījumiem balstītas pieejas PI politikas novērtēšanai dalībvalstu līmenī. Šajā darbā tā balstīsies uz attiecīgu pieredzi, kas gūta no "Inovācijas Savienības" pašvērtēšanas instrumenta un progresa analīzes attiecībā uz Eiropas pētniecības telpu, un izmantos attiecīgus rādītājus, ieskaitot Komisijas Inovācijas savienības rezultātu pārskatu un inovācijas rezultātu rādītāju[23]. Komisija sniegs arī pasaules līmeņa datus, analīzi un zināšanas par pētniecības un inovācijas (PI) politiku un sniegumu ES un dalībvalstu līmenī[24], kā arī izmantos "Apvārsnī 2020" paredzēto politikas atbalsta instrumentu, ieskaitot tehnisko palīdzību, profesionālapskati un savstarpēju mācīšanos.

Šajā sakarā Komisija arī veicinās turpmākus pētījumus, lai sniegtu labāku faktu pamatu PI politikas veidošanai, piemēram, izmantojot lielo datu pieejas un uzlabojot to, kā PI ilgtermiņa pozitīvā ietekme tiek ņemta vērā dažos no makroekonomikas modeļiem, ko izmanto politikas veidošanas atbalstam[25].

Komisija veicinās pieredzes apmaiņu, izstrādājot un īstenojot netiešus pasākumus, piemēram, uz izdevumiem balstītus R&D nodokļu atvieglojumus, lai nodrošinātu izmaksu efektivitāti, izvairītos no nevēlamas pārrobežu ietekmes un izvērtētu, vai labumu var gūt jauni un ātri augoši uzņēmumi, kuros ir neproporcionāli liels skaits jaunu darba vietu.

3.           Inovācijas ekosistēmas stiprināšana

Veiksmīga inovācija ir atkarīga ne tikai no valsts politikas, bet arī no inovācijai labvēlīgu pamatnosacījumu izpildes.

Pēdējos gados Komisija ir ieguldījusi lielu darbu, lai samazinātu iekšējā tirgus sadrumstalotību un atjaunotu ekonomisko pārliecību. Tā veicināja vienotā tirgus darbību[26], veica pasākumus, lai pabeigtu banku savienību[27], un pasākumus, lai veicinātu un dažādotu piekļuvi finansējumam[28] un vienkāršotu tiesību aktus un samazinātu regulatīvo slogu[29], un ir apņēmusies veicināt Eiropas ekonomikas ilgtermiņa finansēšanu[30].

Komisija ir arī veicinājusi efektīvu publiskā iepirkuma izmantošanu un pieprasījuma puses instrumentus, pārvarējusi šķēršļus zinātnes un uzņēmēju sadarbībai un mobilitātei un veicinājusi labvēlīgu un efektīvu intelektuālā īpašuma tiesību sistēmu. Pārskatītās Valsts atbalsta pamatnostādnes palīdz dalībvalstīm pārorientēt atbalstu uz PI, piemēram, jaunajā Vispārējā grupu atbrīvojuma regulā, paaugstinot sliekšņus paziņošanai un paplašinot atbalsta kategorijas, piemēram, lai atbalstītu pētniecības infrastruktūru būvniecību un modernizāciju un lai nodrošinātu tirgum tuvāku atbalstu. Līdzīgā kārtā pārskatītās valsts atbalsta pamatnostādnes par riska finansējumu padara iespējamu lielāku elastību atbalstā riska kapitālam un citiem finanšu instrumentiem inovatīviem uzņēmumiem, palīdzot viņiem pārvarēt kritiskos dzīves cikla posmus. Līdztekus pārskatītie valsts atbalsta noteikumi ievieš jaunas prasības lielu atbalsta shēmu ietekmes novērtēšanai, kas sekmēs efektīvākus pasākumus ar skaidru stimulējošo ietekmi[31].

Tomēr pievienotais "Inovācijas Savienības" progresa novērtējums rāda, ka ir vairākas jomas, kurās jāveic turpmāki pasākumi.

– Vienotais tirgus ir svarīgs līdzeklis, kas var Eiropai piesaistīt novatoriskus ieguldījumus. Tomēr sadrumstalotība un neefektivitāte vienotajā tirgū mazina uzņēmējdarbības ieguldījumu PI, it īpaši augsto tehnoloģiju jomās, piemēram, IKT, ieskaitot digitālos tīklus, saturu un pakalpojumus, un veselības aprūpē. Toties Eiropa ir pasaules līdere transporta pētniecības un tehnoloģiju jomā, ko atbalsta labi attīstīts vienotais tirgus, kam tomēr būs jāpielāgojas straujai inovācijai, jo transporta nozare palielina energoefektivitāti, uzlabo drošību un novērš satiksmes plūsmas pārslogotību. Turklāt lieli jauninājumi ir gaidāmi līdz ar vienotā tirgus satvaru izveidi, kas ļauj panākt plaša mēroga komercializāciju[32]. Pilnībā īstenots vienotais tirgus pakalpojumu jomā, kas veido 60 % no ES ekonomikas, ievērojami ietekmētu inovāciju, it īpaši netehnoloģisko inovāciju, piemēram, jaunu uzņēmējdarbības modeļu attīstību un pakalpojumu izstrādi. Turklāt tiesiskajam regulējumam ir jāveicina jaunu zināšanu komerciāla izmantošana un jāatvieglina jaunu uzņēmumu ienākšana.

– Publiskais sektors ir spēcīgs ekonomikas dalībnieks, un tam ir jākļūst vēl uzņēmīgākam, lai gūtu labumu no inovācijas un tādējādi kāpinātu ražīgumu, efektivitāti un publisko pakalpojumu kvalitāti, kā arī radītu pieprasījumu pēc inovācijas privātajā sektorā[33]. Savstarpēja mācīšanās ir īpaši svarīga šajā kontekstā. Publiskais iepirkums, kas veido aptuveni vienu piektdaļu no IKP visā Savienībā, var nodrošināt tirgus, kuros ir pieprasījums pēc inovatīviem risinājumiem. Tam nepieciešama saskaņota rīcība visās iepirkuma iestādēs, lai novērstu pieprasījuma sadrumstalotību. Virzībai uz atklātiem datiem ir liels potenciāls uzlabot publiskā sektora pakalpojumus, radīt iespējas ieviest jaunus produktus un pakalpojumus un stiprināt publiskās pārvaldes pārskatatbildību un pārredzamību. Publiskā sektora pakalpojumu un publiskā finansējuma kvalitātes paaugstināšanai ir vajadzīga stingra faktu bāze, lai budžeta un politikas lēmumi tiktu pieņemti atbilstoši lietpratīgas regulēšanas principiem. Uz lietotāju mērķēti izmēģinājuma pasākumi, gudra IKT izmantošana un publisko digitālo pakalpojumu atvēršana dos iespēju publiskajam sektoram efektīvi attīstīties un sniegt jaunus pakalpojumus.

– Eiropas ekonomikas pārveidei virzienā uz ilgtspējīgu konkurētspēju vajadzīga cilvēkresursu bāze ar vajadzīgajām iemaņām un daudz vairāk pētnieku ar komerciālām un uzņēmējdarbības prasmēm. Tai arī vajadzīga visprogresīvākā zinātne, kas paaugstinātu pašreizējo līmeni un kam būtu aktīva loma revolucionāru inovāciju radīšanā. Izglītības un apmācības sistēmām ir jānodrošina plašas inovācijas prasmes (ideju radīšana, problēmu risināšana, kritiskā domāšana, dažādu kultūru savstarpējā saziņa utt.), kas ļauj darbiniekiem un iestādēm[34] pielāgoties jauniem apstākļiem. Digitālās tehnoloģijas rada būtiskas jaunas iespējas piekļūt izglītībai[35], taču prasa lielas inovācijas valsts izglītības sistēmā, piemēram, atvērtas digitālās mācīšanās un mācīšanas prakses veicināšanā.

– Eiropas pilsoņiem ir jāsaprot, ka PI uzlabo viņu dzīves kvalitāti un kliedē viņu izteiktās bažas, piemēram, dodot cilvēkiem iespēju paust savu viedokli par prioritātēm[36]. PI politikai ir jāstimulē cilvēki un jādod viņiem iespējas iesaistīties jauninājumos kā līdzradītājiem un galvenajiem pircējiem, jāveicina sociālā inovācija un sociālā uzņēmējdarbība, un tā ļauj inovatīviem uzņēmumiem pārbaudīt un piedāvāt risinājumus reālā vidē.

4.           Secinājumi

Lai pilnībā aptvertu pētniecības un inovācijas potenciālu būt par atjauninātas izaugsmes avotu, ļoti svarīgi ir tālāk aprakstītie elementi.

– Saskaņā ar koncepciju par fiskālo konsolidāciju, kas veicina izaugsmi, ir svarīgi, lai dalībvalstis par prioritāti noteiktu izdevumus, kas veicina izaugsmi — it īpaši PI vajadzībām.

– Šiem ieguldījumiem ir jāiet kopsolī ar reformām, lai paaugstinātu publisko PI izdevumu kvalitāti, efektivitāti un ietekmi, arī pastiprinot uzņēmumu PI ieguldījumu nozīmi.

– Šajā darbā dalībvalstīm būtu jāpievēršas trim galvenajām reformas asīm, kas attiecas uz stratēģijas izstrādes kvalitāti un politikas veidošanas procesu, programmu kvalitātes uzlabošanu, koncentrējot resursus un finansēšanas mehānismus, un uz PI veicēju iestāžu kvalitāti.

– Lai palīdzētu dalībvalstīm sekmīgi īstenot PI reformas, Komisija izmantos pieredzi, kas gūta, īstenojot pamatiniciatīvu "Inovācijas Savienība" un Eiropas pētniecības telpu, un pilnībā izmantos pētniecības un inovācijas novērošanas centru un "Apvārsnī 2020" paredzēto politikas atbalsta instrumentu, lai atbalstītu integrētu un uz faktiem balstītu pieeju politikas veidošanā un budžeta lēmumos.

– Izšķirīgi svarīgi ir stiprināt plašākas inovācijas ekosistēmu un ieviest pareizos pamatnosacījumus, kas mudinātu Eiropas uzņēmumus inovēt. Kopš "Inovācijas Savienības" sākuma ir panākts ievērojams progress, taču arī turpmāk jācenšas padziļināt vienoto tirgu, atvieglināt un dažādot piekļuvi finansējumam, stiprināt publiskā sektora inovācijas spējas, radīt stabilas darba vietas zinībietilpīgās darbības jomās, izstrādāt cilvēkresursu bāzi, kas apgādāta ar inovācijas prasmēm, sekmēt visprogresīvāko pētniecību, īstenot PI politikas ārējo dimensiju un ciešāk iekļaut zinātni un inovāciju sabiedrībā. Pārskatot stratēģiju "Eiropa 2020", tiks izskatīts "Inovācijas Savienības" sasniegtais progress.

Komisija aicina Padomi sākt apspriest PI ieguldījumu kvalitātes paaugstināšanu saskaņā ar šo paziņojumu, risinot plašākas diskusijas par to, kā uzlabot publiskā finansējuma kvalitāti un strukturālo reformu īstenošanu.

Komisija tāpat aicina Padomi apspriest turpmākās PI politikas problēmas.

[1]               Inovācijas savienības konkurētspējas ziņojums 2013, SWD(2013) 505.

[2]               COM(2014) 014.

[3]               ESAO valstu IKP pieaugums laikposmā no 1985. līdz 2009. gadam lielā mērā izriet no kapitāla un daudzfaktoru ražīguma pieauguma, ko savukārt nosaka pētniecības un inovācijas sistēmu devums. Sk. OECD (2011) 'Productivity and growth accounting'.

[4]               Conte (2014), 'Efficiency of R&D Spending at national and regional level', Joint Research Centre, European Commission, sagatavošanā. Ciriaci, D., Moncada Paternò Castello, P., and Voigt, P. (2013) "Innovation and job creation: a sustainable relation?", IPTS Working Papers on Corporate R&D and Innovation series No. 01/2013, European Commission.

[5]               COM(2013) 800 final.

[6]               Statistikas vajadzībām šajā paziņojumā tiek izmantoti izdevumi pētniecībai un izstrādei (R&D). Tie neattiecas uz plašāku inovāciju, kas pārsniedz R&D jēdzienu.

[7]               Tādi kā piekļuve finansējumam, adekvāta stratēģija attiecībā uz cilvēkresursiem, pilnībā īstenots vienotais pakalpojumu tirgus un atbalsts nākotnes pamattehnoloģiju izstrādei, arī digitālās ekonomikas veicināšanai.

[8]               COM(2014) 014.

[9]               Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēma (SEC 2010) tiks atjaunināta 2014. gada septembrī.

[10]             COM(201) 130 final/2.

[11]             Šajā sakarā svarīgs pēdējo gadu notikums ir tiešo publisko ieguldījumu PI papildināšana ar netiešiem pasākumiem, piemēram, R&D nodokļu atvieglojumiem.

[12]             European Commission, 2012, "The quality of public expenditures in the EU", Occasional Paper (DG ECFIN) n. 125.

[13]             COM(2010) 546; COM(2012) 392.

[14]             Ziņojumā Conte (2014), 'Efficiency of R&D Spending at national and regional level', Technical Report, Joint Research Centre, European Commission, sniegta plaša analīze par iespējām un metodiskām pieejām, lai izskaitļotu balles, pēc kurām noteikt R&D sistēmu efektivitāti. Efektivitātes balles 3. attēlā ir aprēķinātas, izmantojot statistikas metodi (stohastiskās robežas analīzi), kas izskaitļo efektivitātes robežu, izmantojot kopējo R&D intensitāti kā ielaides mēru un patentus uz vienu iedzīvotāju kā izlaides mēru laika posmā no 2005. līdz 2011. gadam. Jāpiezīmē, ka R&D relatīvie mēri un patentēšanas rādītāji vairāk variē starp nozarēm nekā starp valstīm (Meliciani, 2000) un ka arī patentu un R&D izdevumu attiecība ievērojami atšķiras dažādās ražošanas nozarēs (Danguy et al, 2013). Tādējādi pēc patentiem noteiktās efektivitātes rezultātus lielā mērā ietekmē katras valsts R&D specializācijas profili. Efektivitātes noteikšanai var izmantot arī citus rezultātu rādītājus, it īpaši zinātniskās publikācijas un norādes. Šim nolūkam var izmantot arī saliktus rādītājus.

[15]             Ir liecības par to, ka sadarbības līmeni starp publisko sektoru un uzņēmumiem pozitīvi ietekmē publiskā sektora R&D izdevumu intensitāte. Pēc 2011. gada datiem redzams, ka korelācija starp publiskā sektora R&D privātā finansējuma līmenī un publiskā sektora R&D intensitāti ir statistiski nozīmīga.

[16]             Ir arī pastāvīgas atšķirības kopējos inovācijas rezultātos dalībvalstu starpā, ko uzrāda Inovācijas Savienības rezultātu pārskats, inovācijas rezultātos, ko apstiprina Komisijas inovācijas rādītājs, un vispārējā pārvaldes kvalitātē, ko atspoguļo Komisijas 6. kohēzijas ziņojums.

[17]         Šajā attēlā parādīts efektivitātes līmenis visās dalībvalstīs, pamatojoties uz sakarību starp patentiem uz vienu iedzīvotāju un kopējo R&D intensitāti. Sk. Conte (2014).

[18]             Dienestu darba dokuments State of the Innovation Union, Taking Stock 2010 – 2014.

[19]             COM(2014) 130.

[20]             Uz to mudina Padomes Direktīva 2011/85/ES par prasībām dalībvalstu budžeta struktūrām, kurā cita starpā ir noteiktas uzticamu vidēja termiņa budžeta sistēmu iezīmes un priekšrocības.

[21]             Piemēram, lielie dati, atklāta inovācija un "Zinātne 2.0". Ir jāņem vērā arī jaunas atziņas par globalizācijas un inovācijas ietekmi uz darba vietu radīšanu un nevienlīdzību vai par inovācijas nozīmi iekļaujošas izaugsmes veicināšanā. "Zinātnē 2.0" aprakstītas notiekošās izmaiņas izpētes norisē un zinātnes organizēšanā. To iespējo digitālās tehnoloģijas un virza zinātnieku kopienas globalizācija, tāpēc tā sola lielāku izmaksu lietderību, pateicoties pārredzamībai, atklātībai, tīklu veidošanai un kopdarbībai, bet tā ietver arī risku saistībā ar krāpšanu un zinātnieku godu.

[22]             Eiropas energotehnoloģiju stratēģiskais plāns "SET", COM(2013) 253, ir piemērs, kā vienots integrēts prioritāšu plāns ES līmenī labāk koordinē industriālus ieguldījumus un dalībvalstu un ES programmas.

[23]             COM(2013) 624 final.

[24]             Starp citām Komisijas pētniecības un inovācijas novērošanas centra darbībām.

[25]             Nīderlandes Karaliskā Humanitāro un eksakto zinātņu akadēmija nesen publicēja ziņojumu "Publiskā sektora ieguldījumi un zinātnes vērtība", kurā norādīts: lai gan Nīderlandē ir sen ierasts izmantot makroekonomikas modeļus, lai pētītu publiskā sektora politikas un budžetu ietekmi, tie nepietiekami atspoguļo ilgtermiņa ieguvumus no publiskajiem ieguldījumiem pētniecībā un inovācijā.

[26]             COM(2011) 206; COM(2012) 573.

[27]             2014. gada 20. martā Eiropas Parlaments un Padome panāca vienošanos par ierosināto vienoto noregulējuma mehānismu (VNM) banku savienībai. Šis mehānisms papildina vienoto uzraudzības mehānismu, saskaņā ar kuru pēc tā darbības pilnīgas uzsākšanas 2014. gada nogalē Eiropas Centrālajai bankai tiks piešķirtas pilnvaras tieši uzraudzīt bankas eirozonā un citās dalībvalstīs, kuras nolems pievienoties banku savienībai.

[28]             Eiropas Komisija atbalsta uzņēmumus visā inovāciju dzīves ciklā. Līdztekus riska kapitālam tā atbalsta finansēšanu, kurā izmanto uzņēmējdarbības mecenātus, tehnoloģiju nodošanas mehānismus vai tradicionālos bankas aizdevumus.

[29]             COM(2012) 746; COM(2013) 685.

[30]             COM(2014) 168.

[31]             Sk. OV C 19, 11.1.2014., 4. lpp.

[32]             Piemēram, jauni tirgi modernām biodegvielām, atkritumi un to pārstrāde, atjaunīgi energoresursi un vides tehnoloģijas, kurās ES ir spēcīga inovācija.

[33]             Ir arī liecības, ka jāatbalsta valdības loma PI ieguldījumu veicināšanā, reaģējot uz tirgus nepilnībām, ieskaitot tehnoloģiskas neskaidrības, nedalāmību un apjomradītus ietaupījumus, kā arī zināšanu noplūdes.

[34]             Sadarbībā ar ESAO iniciatīvu "HEInnovate" Komisija ir izstrādājusi pašvērtēšanas rīku, kas palīdz augstākās izglītības iestādēm vairāk iesaistīties uzņēmējdarbībā.

[35]             COM(2012) 173 final. "Virzoties uz ekonomikas atlabšanu ar daudzām jaunām darba vietām".

[36]             Piemēram, projekts "Voices" (www.voicesforinnovation.eu/) deva iespēju izteikt viedokli par pētniecības jautājumiem, kas tiks finansēti no "Apvāršņa 2020", par atkritumiem kā resursiem.