1. IEVADS

Šis paziņojums seko 2013. gada 24. jūnija paziņojumam[1] par izejvielu iniciatīvas īstenošanu.  Tajā ir iekļauts jaunais kritiski svarīgo izejvielu saraksts un secinājumos sniegts pārskats par turpmākajām darbībām saistībā ar izejvielu iniciatīvu, Eiropas inovācijas partnerību izejvielu jomā un programmas „Apvārsnis 2020” daļu, kas attiecas uz izejvielām.

Paralēli dienestu darba dokumentā sniegts kopsavilkums par pagājušajā gadā paveikto darbu saskaņā ar izejvielu iniciatīvas trīs pīlāriem[2], kā arī pārnozaru darbībām.

2011. gada paziņojumā par izejvielām[3] Komisija oficiāli pieņēma sarakstu ar 14 kritiski svarīgām izejvielām (t.i., izejvielas ar augstu piegādes risku un lielu ekonomisko nozīmi) un norādīja, ka tā turpinās uzraudzīt situāciju, lai noteiktu prioritārās darbības. Tā arī apņēmās pārskatīt un atjaunināt šo sarakstu vismaz reizi trijos gados. Tāpēc šajā paziņojumā ir ietverts pārskatīts saraksts ar kritiski svarīgām izejvielām Eiropas Savienībai (skatīt 1. pielikumu).

Saraksta mērķis ir sniegt ieguldījumu ES rūpniecības politikas īstenošanā un nodrošināt, ka Eiropas rūpniecības konkurētspēja tiek stiprināta ar pasākumiem citās politikas jomās. Tam vajadzētu palielināt ES ekonomikas vispārējo konkurētspēju saskaņā ar Komisijas vēlmi paaugstināt nozares ieguldījumu IKP līdz 20 % līdz 2020. gadam. Tam arī vajadzētu palīdzēt stimulēt Eiropas kritiski svarīgo izejvielu ražošanu un atvieglot jaunu ieguves rūpniecības darbību uzsākšanu. Sarakstu izmanto arī, lai palīdzētu noteikt prioritārās vajadzības un pasākumus. Tas kalpo, piemēram, kā atbalsta elements, veicot pārrunas par tirdzniecības nolīgumiem, novēršot tirdzniecības traucējumus vai sekmējot pētniecību un inovāciju. Tomēr informācija par tā izmantošanu dalībvalstīs un nozarē ir ļoti ierobežota. Būtu jāuzsver arī tas, ka visas izejvielas, pat ja tās nav klasificētas kā kritiski svarīgas, ir svarīgas Eiropas ekonomikai un ka nevajadzētu atstāt novārtā konkrētas izejvielas un to pieejamību Eiropas ekonomikā tikai tāpēc, ka tās nav klasificētas kā kritiski svarīgas.

2. EIROPAS SAVIENĪBAI KRITISKI SVARĪGO IZEJVIELU SARAKSTA PĀRSKATĪŠANA

Saraksta pirmā pārskatīšana kopš saraksta pieņemšanas 2011. gadā ir veikta ar šādiem trīs galvenajiem mērķiem:

a) paplašināt analizēto izejvielu klāstu

2013. gada pētījumā tika analizētas 54 ar enerģijas ražošanu nesaistītas izejvielas un nepārtikas materiāli (41 analizēja 2010. gadā), izmantojot to pašu metodi kā iepriekšējā pētījumā. Šī paplašinātā darbības joma ietver septiņus jaunus abiotiskos materiālus un trīs biotiskos materiālus (gumija, papīrmalka un skujkoku zāģmateriāli). 2014. gada saraksts ar kritiski svarīgajām izejvielām ietver 13 no 14 izejvielām, kas norādītas iepriekšējā pētījumā; no saraksta ir svītrots tikai tantals (pateicoties samazinātam piegādes riskam). Ir iekļautas sešas jaunas izejvielas: borāti, hroms, koksa ogles, magnezīts, fosfāta ieži un silīcija metāls;

b) pilnveidot analīzi un izmantot papildu datus.

Salīdzinājumā ar 2010. gada pētījumu ir sniegta sīkāka informācija par retzemju elementiem, iedalot tos "smagajos" un "vieglajos" elementos, kas kā atsevišķi ieraksti iekļauti jaunajā sarakstā. Pētījumā ir iekļauti jauni Eiropas dati un attiecībā uz visām kritiski svarīgajām izejvielām ir iekļauts “vērtības ķēdes novērtējums”;

c) saglabāt salīdzināmību ar 2010. gada pētījumu.

Lai nodrošinātu salīdzināmību ar 2010. gada ziņojumu, metodika nav būtiski mainīta. Tādēļ nolūkā uzlabot kvalitatīvo analīzi, nevis kvantitatīvas metodes, ir izmantota jauna informācija un ieskati, piemēram, attiecībā uz lejupvērsto piegādes ķēdi. Jaunajā ziņojumā ir iekļauti ieteikumi, lai mainītu metodiku nākamajā ziņojumā 2016. gadā.

Jaunais saraksts ir norādīts 1. pielikumā, tajā ietilpst 20 kritiski svarīgas izejvielas, par kurām ir norādīti galvenie dati.

3.  SECINĀJUMS

Izejvielu iniciatīva ir vidēja termiņa līdz ilgtermiņa projekts. Kopumā iniciatīvas īstenošanā ir gūti nozīmīgi panākumi, jo īpaši attiecībā uz pirmo un trešo pīlāru. Lielākā daļa abos paziņojumos paredzēto darbību ir īstenotas, lai arī vēl joprojām trūkst rādītāji, kas nodrošinātu rezultātu uzraudzību. Sagaidāms, ka turpmākajos gados attīstību plašā jomu diapazonā veicinās labi iedibinātā Eiropas inovācijas partnerība un programma “Apvārsnis 2020”.

Šobrīd par galveno prioritāti būtu jānosaka otrā pīlāra turpmāka attīstība, jo īpaši attiecībā uz ieguves rūpniecības pamatnosacījumiem un izejvielu zināšanu bāzes uzlabošanu. Tas varētu ietvert Eiropas mēroga zināšanu bāzes izveidi, aptverot ar enerģijas ražošanu vai lauksaimniecību nesaistītas izejvielas, līdz 2020. gadam un atbilstīgu rādītāju noteikšanu progresa novērtēšanai.

Komisijas mērķis ir līdz 2015. gada sākumam sagatavot apspriežamo jautājumu dokumentu par izrakteņu ieguvi jūrā.

Komisija izstrādās paziņojumu par Eiropas inovācijas partnerību, lai izskaidrotu, kā pati Komisija, dalībvalstis, ražotāji, akadēmiskās aprindas un NVO plāno sadarboties, lai praktiski īstenotu EIP stratēģisko īstenošanas plānu.

Kopš partnerības sākšanas EIP ik gadu ir rīkojusi augsta līmeņa konferenci. 2014. gada konference notiks rudenī Itālijā. Tiks iesniegtas vairākas svarīgas "izejvielu saistības”.

2014. gadā sāksies darbs pie nākamā stratēģiskās plānošanas posma pētniecībā 2016.-2018. gadam. Galvenā uzmanība saistībā ar izejvielām tiks pievērsta rūpniecisko demonstrējumu un izmēģinājumu pasākumiem.

Ar uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus, kas publicēts 2014. gada 14. februārī un noslēgsies 2014. gada 10. septembrī, Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūts sāka atlases procesu zināšanu un inovāciju kopienai (ZIK) par izejvielām. Šī ZIK savedīs kopā augstākās izglītības, pētniecības un uzņēmējdarbības organizācijas, lai attīstītu ES inovācijas spējas izejvielu jomā.

Eiropas Retzemju elementu kompetences tīkla (ERECON) projekta noslēguma sanāksme notiks 2014. gada beigās, sniedzot dokumentāciju par nozari un politikas ieteikumus.

2014. gada atlikušajā daļā ir plānoti diplomātiski pasākumi saistībā ar izejvielām; šie pasākumi plānoti ar Grenlandi, Āfrikas Savienību un vairākām tehnoloģiski attīstītām valstīm, piemēram, ASV un Kanādu. No 2015. gada dažādus diplomātiskos pasākumus saistībā ar izejvielām un uzņēmējdarbības attīstības pasākumus ar partneriem ārpus ES varētu veikt, izmantojot jauno partnerības instrumentu.

Saskaņā ar Eiropadomes 2014. gada marta sanāksmes secinājumiem „jāturpina īstenot centienus uzlabot piekļuvi tirgiem visā pasaulē, sekmējot Eiropas uzņēmumu integrāciju globālajās vērtības veidošanas ķēdēs un veicinot brīvu, taisnīgu un atvērtu tirdzniecību, vienlaikus aizsargājot tās intereses savstarpējības un abpusēja izdevīguma gaisotnē. [..] Ir jāveic arī papildu centieni, lai nodrošinātu piekļuvi svarīgām izejvielām”, sarunas un tirdzniecības noteikumu izpilde arī turpmāk būs nozīmīga prioritāte, īpašu uzsveru liekot uz TTIP sarunām ar Amerikas Savienotajām Valstīm.

Visbeidzot, attiecībā uz trešo pīlāru galvenā prioritāte 2014. gadā būs atkritumu politikas pārskatīšana, tostarp mērķu pārskatīšana.

1. pielikums

Kritiski svarīgo izejvielu saraksts

Turpmāk uzskaitītās 20 izejvielas ir kritiski svarīgas, jo tām salīdzinājumā ar citām izejvielām ir lielāki piedāvājuma deficīta riski un ekonomiskā ietekme. Tabulā skaidri redzams, ka Ķīna ir ietekmīgākā valsts 20 kritiski svarīgo izejvielu globālās piegādes ziņā. Vairākas citas valstis dominē konkrētu izejvielu piegādē, piemēram, Brazīlija (niobijs). Citu izejvielu, piemēram, platīna grupas metālu un borātu, piegāde, ir daudzveidīgāka, tomēr joprojām ir koncentrēta. Riskus, kas saistīti ar šo ražošanas koncentrāciju, daudzos gadījumos saasina zems aizstājamības un otrreizējās pārstrādes līmenis.

Izejvielas || Galvenie ražotāji (2010., 2011., 2012. g.) || Galvenie ES importa avoti (galvenokārt 2012. g.) || Aizstājamības indekss * || Pārstrāde aprites cikla beigās, procentuāls daudzums**

Antimons || Ķīna 86 % || Ķīna 92 % (neapstrādāts un pulverveida) || 0,62 || 11 %

Bolīvija 3 % || Vjetnama (neapstrādāts un pulverveida) 3 %

Tadžikistāna 3 % || Kirgizstāna 2 % (neapstrādāts un pulverveida); Krievija 2 % (neapstrādāts un pulverveida)

Berilijs || ASV 90 % || ASV, Ķīna un Mozambika[4] || 0,85 || 19 %

Ķīna 9 %

Mozambika 1 %

Borāti || Turcija 41 % || Turcija 98 % (dabiskie borāti) un 86 % (rafinētie borāti) || 0,88 || 0 %

ASV 33 % || ASV 6 %, Peru 2 % (rafinētie borāti); Argentīna 2 % (dabiskie borāti)

Hroms || Dienvidāfrika 43 % || Dienvidāfrika 80 % || 0,96 || 13 %

Kazahstāna 20 % || Turcija 16 %

Indija 13 % || Citi 4 %

Kobalts || KDR 56 % ↑ || Krievija 96 % (kobalta rūdas un koncentrāti) || 0,71 || 16 %

Ķīna 6 % Krievija 6 % Zambija 6 % || Krievija 3 % (kobalta rūdas un koncentrāti)

Koksa ogles || Ķīna 53 % || ASV 41 % || 0,68 || 0 %

Austrālija 18 % || Austrālija 37 %

Krievija 8 % ASV 8 % || Krievija 9 %

Fluoršpats (fluorīts) || Ķīna 56 % || Meksika 48 % ↑ || 0,80 || 0 %

Meksika 18 % || Ķīna 13 % ↓

Mongolija 7 % || Dienvidāfrika 12 % ↓

Gallijs[5] || Ķīna 69 % (rafinēts) || ASV 49 % || 0,60 || 0 %

Vācija 10 % (rafinēts) || Ķīna 39 %

Kazahstāna 6 % (rafinēts) || Honkonga 8 %

Germānijs || Ķīna 59 % ↓ || Ķīna 47 % ↓ || 0,86 || 0 %

Kanāda 17 % || ASV 35 %

ASV 15 % || Krievija 14 %

Indijs || Ķīna 58 % || Ķīna 24 % ↓ || 0,82 || 0 %

Japāna 10 % || Honkonga 19 % ↑

Koreja 10 % || Kanāda 13 %

Kanāda 10 % || Japāna 11 %

Magnezīts || Ķīna 69 % || Turcija 91 % || 0,72 || 0 %

Krievija 6 % Slovākija 6 % || Ķīna 8 %

Magnijs || Ķīna 86 % ↑ || Ķīna 91 % ↓ || 0,64 || 14 %

Krievija 5 % || Izraēla 5 %

Izraēla 4 % || Krievija 2 %

Dabiskais grafīts || Ķīna 68 % || Ķīna 57 % ↓ || 0,72 || 0 %

Indija 14 % || Brazīlija 15 %

Brazīlija 7 % || Norvēģija 9 %

Niobijs || Brazīlija 92 % || Brazīlija 86 % (feroniobijs) || 0,69 || 11 %

Kanāda 7 % || Kanāda 14 % (feroniobijs)

Fosfāta ieži || Ķīna 38 % || Maroka 33 % || 0,98 || 0 %

ASV 17 % || Alžīrija 13 %

Maroka 15 % || Krievija 11 %

Platīna grupas metāli || Dienvidāfrika 61 % ↓ || Dienvidāfrika 32 % ↓ || 0,83 || 35 %

Krievija 27 % ↑ || ASV 22 % ↑

Zimbabve 5 % || Krievija 19 % ↓

Smagie retzemju elementi || Ķīna 99 % || Ķīna 41 % (visi retzemju elementi) Krievija 35 % (visi retzemju elementi) ASV 17 % (visi retzemju elementi) || 0,77 || 0 %

Austrālija 1 %

Vieglie retzemju elementi || Ķīna 87 % || 0,67 || 0 %

ASV 7 %

Austrālija 3 %

Silīcija metāls (silīcijs) || Ķīna 56 % || Norvēģija 38 % || 0,81 || 0 %

Brazīlija 11 % || Brazīlija 24 %

ASV 8 % Norvēģija 8 % || Ķīna 8 %

Francija 6 % || Krievija 7 %

Volframs || Ķīna 85 % || Krievija 98 % ↑ || 0,70 || 37 %

Krievija 4 % || Bolīvija 2 %

Bolīvija 2 %

Tabulā ar tumši pelēku krāsu ir atzīmētas sešas jaunās kritiski svarīgās izejvielas. Atšķirībā no 2010. gada ziņojuma smagie retzemju elementi, vieglie retzemju elementi un skandijs tika novērtēti atsevišķi, nevis kā viena „retzemju elementu” grupa. Smagie un vieglie retzemju elementi ir atzīmēti ar gaiši pelēku krāsu.

Attiecībā uz galvenajiem ražotājiem un galvenajiem importa avotiem ES, ar bultiņām norādīts pieaugums vai samazinājums aptuveni par 10 procentu punktiem kopš 2010. gada ziņojuma par kritiski svarīgajām izejvielām.

Piezīmes.

(*) “Aizstājamības indekss” ir konstatētās grūtības aizstāt izejvielu; tas ir aprēķināts un svērts visā lietojumu klāstā. Vērtības ir no 0 līdz 1, un 1 ir visgrūtāk aizstājama izejviela.

(**) „Pārstrāde aprites cikla beigās, procentuāls daudzums” mēra to metālu un metāla izstrādājumu īpatsvaru, kas ražoti no nolietotiem metāllūžņiem un citām metālu saturošām zemas pakāpes atliekām nolietotos metāllūžņos visā pasaulē.

Sagatavots, pamatojoties uz Izejvielu sagādes grupas Kritiski svarīgo izejvielu noteikšanas ad hoc darba grupas ziņojumu “Critical raw materials for the EU” 2014. gadā.

[1] COM(2013) 442 final.

[2] Trīs pīlāri: 1. Nodrošināt taisnīgu un ilgtspējīgu apgādi ar izejvielām no pasaules tirgiem. 2. Nodrošināt ilgtspējīgu apgādi ar izejvielām Eiropas Savienībā. 3. Palielināt resursu izmantošanas efektivitāti un palielināt otrreizējo pārstrādi. Komisija arī turpmāk ar dienestu darba dokumentiem ziņos par izejvielu iniciatīvas īstenošanu.

[3] COM(2011) 25 galīgā redakcija “Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai — Aktuālo jautājumu risināšana preču tirgu un izejvielu jomā”.

[4] Raksturīgas spēcīgas svārstības.

[5] Gallijs ir blakusprodukts; vislabākie pieejamie dati attiecas uz ražošanas jaudu, nevis uz ražošanu.