KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

par radiofrekvenču spektra politikas programmas īstenošanu

Saturs

1..... Ievads. 3

2..... ES radiofrekvenču spektra politikas programma.. 3

2.1.     Spektra uzskaite. 4

2.2.     Bezvadu platjoslas pakalpojumi 4

2.2.1.       800 MHz joslas īstenošana. 5

2.3.     Kopīga izmantošana. 6

2.3.1.       Nelicencēts spektrs. 7

2.3.2.       Licencēta kopīga piekļuve (LSA) 7

2.4.     Citas ES politikas jomas. 8

3..... Radiofrekvenču spektra lēmums. 8

4..... Secinājumi. 8

1.           Ievads

Ziņojums atbilst 15. panta prasībām Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumā Nr. 243/2012/ES[1], ar ko izveido radiofrekvenču spektra daudzgadu politikas programmu (RSPP), kurā paredzēts, ka līdz 2014. gada aprīlim Komisijai ir jāziņo par darbībām, kas veiktas, un pasākumiem, kas pieņemti saskaņā ar RSPP. Pienākums ziņot par radiofrekvenču spektra harmonizētu izmantošanu ir ietverts arī 9. pantā Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumā Nr. 676/2002/EK[2] par normatīvo bāzi radiofrekvenču spektra politikai Eiropas Kopienā (Radiofrekvenču spektra lēmums), tāpēc ar šo ziņojumu abi minētie pienākumi tiek apvienoti vienā koncentrētā ziņojumā.

Radiofrekvenču spektrs ir tādu bezvadu sakaru pakalpojumu pamatā kā Wi-Fi un mobilie tālruņi, kā arī ir nozīmīgs resurss citām nozarēm, tostarp apraidei, ražošanai un transportam, un svarīgiem nekomerciāliem pakalpojumiem, piemēram, aizsardzībai, avārijas dienestiem un vides aizsardzībai. Radiofrekvenču spektrs ir ierobežots un atkārtoti lietojams dabas resurss, pēc kura ir liels pieprasījums, un ierīces, kas to izmanto, spēj viegli šķērsot robežas. Lai iespējami efektīvi izmantotu spektru visā iekšējā tirgū, tostarp spektra koplietošanai dažādiem lietojumiem un lietotājiem, jāveic koordinēšana starptautiskā līmenī un Eiropas līmenī, ņemot vērā ietekmi uz ES politiku.

2.           ES radiofrekvenču spektra politikas programma

RSPP ir noteikti galvenie politikas mērķi un paredzēti vispārīgi principi attiecībā uz spektra izmantošanas stratēģisko plānošanu un harmonizēšanu, lai nodrošinātu iekšējā tirgus darbību. Pamatojoties uz minētajiem principiem, RSPP tiek noteiktas prioritātes darbībai bezvadu platjoslas sakaru pakalpojumu un audiovizuālo plašsaziņas līdzekļu jomā, kā arī citās tādās ES politikas jomās kā Galileo programma, Eiropas Zemes novērošanas programma Copernicus, transports, veselības aizsardzība, pētniecība, civilā aizsardzība un katastrofu seku likvidēšana, vide un energotaupības lietojumi.

Saskaņā ar Radiofrekvenču spektra lēmumu un RSPP Komisija ir pieņēmusi īstenošanas lēmumus, kas atbalsta konkrētas ES politikas jomas. Konkrētās ES politikas jomas ir minētas turpmāk.

Digitālā programma Eiropai. Spektra harmonizēšana bezvadu platjoslai, kā arī maza darbības attāluma ierīcēm, lai veicinātu “lietiskā interneta” lietojumus.

Eiropas vienotā gaisa telpa. Spektra harmonizēšana mobilo sakaru pakalpojumiem gaisa kuģos.

Jūras un sauszemes transports. Spektra izmantošanas harmonizēšana, cita starpā, intelektiskām transporta sistēmām, tostarp ceļa lietotāja nodokļa elektroniskām iekasēšanas sistēmām un automobiļu tuvdarbības radariem.

Eiropas Komisija turpina pilnveidot spektra politiku sadarbībā ar Radiofrekvenču spektra komiteju (RSC), Radiofrekvenču spektra politikas grupu (RSPG)[3] un Eiropas Pasta un telesakaru administrāciju konferenci (CEPT)[4].

Komisija koncentrē spēkus uz vairākām turpmāk izklāstītām ar spektru saistītām prioritātēm.

2.1.        Spektra uzskaite

RSPP 9. pantā paredzēta spektra uzskaite, lai analizētu gan privāto, gan publisko lietotāju dažādus spektra izmantošanas veidus ar mērķi iegūt plašāku informāciju par pašreizējo spektra izmantošanu. Tādējādi Komisija varētu ierosināt pasākumus efektīvākai spektra izmantošanai, lai nodrošinātu bezvadu savienojamības ilgtspējību. Tie varētu ietvert joslu koplietošanas iespējas ar esošiem lietotājiem vai tādu jaunu joslu apzināšanu, kuras varētu piešķirt vai pārdalīt, lai uzlabotu efektivitāti, veicinātu inovāciju un paplašinātu konkurenci. Šis darbs palīdzēs Komisijai apzināt pietiekamu un atbilstošu spektru bezvadu platjoslai ar mērķi piešķirt papildu 210 MHz, kas nepieciešams, lai bezvadu platjoslai atvēlētu paredzētās harmonizētās joslas 1200 MHz apmērā, kā noteikts RSPP mērķī.

Saskaņā ar RSPP 9. panta 2. punktu Komisija 2013. gada aprīlī pieņēma Īstenošanas lēmumu 2013/195/ES[5], kurā noteikti praktiski aspekti, vienoti formāti un metodika radiofrekvenču spektra uzskaitei. Šajā lēmumā paredzēts, ka dalībvalstis turpina augšupielādēt datus Eiropas Frekvenču informācijas sistēmā (EFIS)[6] un laikposmā no 2013. līdz 2015. gadam iesniedz Komisijai mašīnlasāmā formātā visus papildus pieejamos datus, t. i., datus, kuri nav savākti EFIS.

Saskaņā ar RSPP 9. panta 4. punktu Komisija ziņos Eiropas Parlamentam un Padomei par tehnoloģiju tendenču, nākotnes vajadzību un spektra pieprasījuma analīzes rezultātiem, iesniedzot atsevišķu ziņojumu par uzskaiti, kuru plānots izstrādāt 2014. gada vidū.

2.2.        Bezvadu platjoslas pakalpojumi

RSPP 3. panta b) punktā dalībvalstis un Komisija tiek aicinātas sadarboties un līdz 2015. gadam piešķirt spektru vismaz 1200 MHz apmērā, lai apmierinātu bezvadu datplūsmas pieaugošo pieprasījumu. Līdz šim, izmantojot Komisijas lēmumus, kas pieņemti saskaņā ar Radiofrekvenču spektra lēmumu, bezvadu platjoslai ir harmonizēti kopumā 990 MHz. Dalībvalstis vidēji ir piešķīrušas aptuveni 600 MHz, pamatojoties uz minētajiem īstenošanas pasākumiem.

Lai sasniegtu mērķi 1200 MHz apmērā, tiek veikti pētījumi sadarbībā ar dalībvalstīm. Īpaša politiska nozīme ir UHF joslas (470‒790 MHz) nākotnei, uz kuru pretendē dažādi pakalpojumi: audiovizuālie un platjoslas pakalpojumi, bezvadu mikrofoni, tīkli sabiedrības aizsardzībai un katastrofu seku likvidēšanai un "balto laukumu" ierīces. Komisija ir lūgusi stratēģiskus ieteikumus no RSPG[7] un izveidojusi augsta līmeņa ieinteresēto personu grupu[8] attiecībā uz UHF spektra iespējamo turpmāko izmantošanu. Komisija vēlas radīt situāciju, kurā ieguvējas ir gan apraides, gan bezvadu platjoslas nozares.

Tiek veikts arī darbs, lai rastu ilgtspējīgu risinājumu attiecībā uz programmas izstrādes un īpašo pasākumu (PMSE) audioiekārtām (piemēram, bezvadu mikrofoniem) saskaņā ar RSPP 6. panta 6. punktu un paredzot efektīvāku UHF joslas izmantošanu. Ir piemēroti un īstais laiks nodrošināt PMSE kopienai noteiktību attiecībā uz pastāvīgu spektra pieejamību bezvadu mikrofoniem. Komisija ir sākusi apspriešanos ar dalībvalstīm Radiofrekvenču spektra komitejā attiecībā uz Komisijas lēmuma projektu par spektra harmonizēšanu PMSE audioiekārtām, kuru plānots pieņemt 2014. gada otrajā pusē.

Kā daļa no uzskaites procesa notiek tehniski pētījumi un tiek veikta analīze, lai konstatētu, vai bezvadu platjoslas un esošo pakalpojumu līdzāspastāvēšanu varētu paredzēt citās joslās.

RSPP 6. panta 2. punktā paredzēts, ka dalībvalstis līdz 2012. gadam dod atļauju izmantot ES līmenī jau harmonizētās frekvenču joslas[9]. Komisija ir strādājusi, lai nodrošinātu, ka dalībvalstis savlaicīgi īsteno 6. panta 2. punktā paredzētos pienākumus, tālab izmantojot visus Komisijas rīcībā esošos līdzekļus, tostarp brīdinājuma vēstules, kuras tika nosūtītas 23 dalībvalstīm, un vienas pārkāpuma procedūras uzsākšanu.

2.2.1.     800 MHz joslas īstenošana

RSPP 6. panta 4. punktā paredzēts, ka dalībvalstis līdz 2013. gada 1. janvārim veic atļauju izsniegšanas procesu, lai atļautu elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanai izmantot 800 MHz joslu, tā saukto “digitālās dividendes joslu”. Pamatojoties uz pienācīgi pamatotiem pieprasījumiem, Komisija ir piešķīrusi īpašas atkāpes dalībvalstīm, kurās ārkārtēji valsts vai vietēji apstākļi vai pārrobežu frekvenču koordinēšanas problēmas liedz joslas pieejamību (1. tabula).

Šādas atkāpes pieprasīja 14 dalībvalstis; 2 valstis saņēma pilnīgu atteikumu, jo neatbilda 6. panta 4. punktā minētajiem nosacījumiem. Komisija ierobežoja atkāpju darbības laiku pārējām 12 valstīm līdz nepieciešamajam minimālajam laikam, ņemot vērā katras valsts īpašos apstākļus. Divi pieprasījumi piešķirt atkāpes tika apmierināti tikai daļēji, un četriem tika piešķirts īsāks darbības laiks, nekā minēts pieprasījumā. Tiecoties izvairīties no negatīvas ietekmes uz kaimiņu dalībvalstīm, atkāpes tika galvenokārt pamatotas ar grūtībām atslēgt analogo TV apraidi noteiktas ģeogrāfiskas vai ekonomiskas situācijas dēļ vai ar koordinācijas problēmām starp dalībvalstīm un trešām valstīm. Tā kā saskaņā ar RSPP 1. panta 3. punktu Bulgārija paziņoja, ka tā turpinās 800 MHz joslu izmantot militārām vajadzībām, kamēr netiks izņemtas attiecīgās iekārtas, 800 MHz spektra pieejamība Bulgārijā tiks atlikta. Pēdējo divu gadu laikā RSPG veikusi “labos darbus”, lai palīdzētu dalībvalstīm risināt pārrobežu koordinācijas jautājumus Savienībā; tomēr šī vērtīgā starpniecība tiek kavēta, jo nav noteiktas skaidras izpildes pilnvaras.

1. tabula. 800 MHz harmonizētās joslas piešķiršana un atkāpes

Statuss || Dalībvalstis || Dalībvalstu skaits

Piešķiršana 2012. gadā vai pirms tam || ES*, DK, DE, IE, FR, IT, LU, NL, PT, SE, HR || 11

Piešķiršana 2013. gadā** || LT, AT, SK, FI, CZ, BE, UK, EE*** || 8

Atkāpe līdz 1.1.2014. || ES || 1

Atkāpe līdz 5.4.2014. || RO || 1

Atkāpe līdz 30.6.2014. || HU || 1

Atkāpe līdz 30.10.2014. || EL || 1

Atkāpe līdz 31.12.2014. || MT || 1

Atkāpe līdz 30.6.2015. || LV || 1

Atkāpe līdz 2015. gada beigām || CY || 1

Vēl nav piešķirta || BG (paziņojums par izmantošanu militārām vajadzībām saskaņā ar 1. panta 3. punktu); PL (atkāpe līdz 2013. gada beigām, kas nokavēta), SI. || 3

*          Neraugoties uz piešķiršanu 2011. gadā, atkāpe līdz 1.1.2014.

**        Tostarp atkāpes līdz 2014. gada 1. janvārim.

***      Piešķirti tikai 40 MHz (20 MHz piešķirti 2014. gada janvārī).

Attiecībā uz elektronisko sakaru pakalpojumiem (ESP) RSPP paredzēts, ka Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm novērš iespējamo iekšējā tirgus sadrumstalotības risku, kas rodas dēļ harmonizēta spektra piešķiršanas atlases kritēriju un procedūru atšķirībām. Tas jādara, veicinot paraugprakses apzināšanu un apmaiņu attiecībā uz atļauju izsniegšanas nosacījumiem un procedūrām, kā arī sekmējot informācijas apmaiņu, lai palielinātu konsekvenci Savienībā. Tomēr sākotnējā pieredze, kas gūta, īstenojot RSPP bezvadu platjoslas noteikumus un uzraugot valstu atļauju izsniegšanas nosacījumus un procedūras pēdējo divu gadu laikā, liecina, ka RSPP nav pietiekami stimulējusi vienoto tirgu, lai panāktu licencēšanas nosacījumu konverģenci, tīklu integrāciju vai ieguldījumus bezvadu platjoslā un tās ieviešanu, sasniedzot rādītājus, kas ir salīdzināmi ar citiem reģioniem, vai rādītājus, kas vajadzīgi, lai izpildītu DPE mērķi − līdz 2020. gadam visiem nodrošināt 30 Mbps.

2.3.        Koplietošana

RSPP 4. pantā norādīts, ka dalībvalstis un Komisija vajadzības gadījumā veic pasākumus, lai uzlabotu efektivitāti un elastīgumu, īpaši veicinot spektra kolektīvu izmantošanu un koplietošanu, lai veicinātu inovāciju un ieguldījumus. Eiropas Komisija 2012. gada septembrī publicēja savu viedokli par radiofrekvenču spektra resursu koplietošanas veicināšanu ES[10]. Kā pirmajā dokumentā, kas izstrādāts saistībā ar RSPP noteikto prioritāšu izpildi, šajā paziņojumā uzsvērta tehnoloģiju nozīme radiofrekvenču koplietošanā, kā arī vajadzība veidot stimulus un panākt juridisko noteiktību novatoriem. Tajā ierosināti veidi, kā veicināt efektīvāku spektra koplietošanu, izmantojot bezvadu inovācijas.

Attiecībā uz spektra koplietošanas konkrētiem pasākumiem Komisija atbalsta inovāciju, harmonizējot tās frekvenču joslas, par kurām jāsaņem vispārīgas atļaujas (nelicencēts spektrs) vai individuālas izmantošanas tiesības (licencēta kopīga piekļuve), kā noteikts turpmākajās iedaļās, kā arī pieprasot atbilstošos standartus Eiropas standartu organizācijām[11].

2.3.1.     Nelicencēts spektrs

Maza darbības attāluma ierīcēm (SRD) parasti ir jāsaņem vispārīgas atļaujas tikai tādiem lietojumiem kā radiofrekvenču identifikācijas ierīces (RFID), kuras atbalsta piegādes ķēdes automatizāciju un mašīnas‒mašīnas (M2M) lietojumus; jaunas intelektiskās transporta sistēmas (ITS), tostarp ceļa lietotāja nodokļa elektroniskās iekasēšanas sistēmas un automobiļu tuvdarbības radari (SRR); un lietojumi, kurus izmanto iedzīvotāji, piemēram, signalizācijas un medicīniskas ierīces un Wi-Fi maršrutētāji. Eiropas Komisijas Lēmumā 2006/771/EK[12] par maza darbības attāluma ierīcēs izmantotā radiofrekvenču spektra harmonizēšanu ir paredzētas harmonizētās frekvenču joslas un tehniskā lietojuma nosacījumi, saskaņā ar kuriem SRD var lietot visā Eiropā. To lietojumu priekšrocība, kuros izmanto no licences saņemšanas atbrīvotās SRD joslas, ir viegla piekļuve radiofrekvenču spektram, jo Eiropas Savienībā nav jāsaņem spektra licences. SRD joslu harmonizēšana visā iekšējā tirgū arī sniedz apjomradītus ietaupījumus iekārtu ražotājiem.

Tā kā palielinās pieprasījums pēc harmonizētām SRD joslām dažādiem lietojumiem, Eiropas Komisija regulāri atjaunina SRD spektra harmonizēšanas nosacījumus. Šī regulārā atjaunināšanas procesa ietvaros Komisijas Lēmuma 2006/771/EK tehniskais pielikums ir atjaunināts piecas reizes pēc tam, kad tas tika pirmo reizi pieņemts 2006. gadā, bet nesenākā atjaunināšana notika 2013. gadā (Komisijas Lēmums 2013/752/ES[13]). Ar nesenāko atjauninājumu tiek ieviestas plašākas SRD kategorijas kā pamats harmonizētām koplietošanas vidēm, kuru mērķis ir veicināt vieglāku piekļuvi, inovāciju, kā arī tehnoloģiju un pakalpojumu neitralitāti, t. i., visu galveno RSPP ietverto principu ievērošanu.

Priekšlikuma par savienotu kontinentu ietvaros Komisija ierosināja radīt labvēlīgu vidi un administratīvo pamatu mazizmēra šūnu izvietošanai, lai reaģētu uz turpmāko jaudas pieprasījumu platjoslas savienojamībai, kā arī lokālā radiotīkla (RLAN vai Wi-Fi) savienojamības un dažādu lietotāju RLAN resursu apvienošanas nodrošināšanai.

Turklāt CEPT ir piešķirtas pilnvaras attiecībā uz iespējamo RLAN paplašināšanu 5 GHz joslā, ja ir tehniski iespējams uzturēt citus svarīgus pakalpojumus (GMES un ITS), kas saskaņā ar RSPP arī ir noteikti kā prioritātes. Komisija strādā arī pie pasākuma, lai veicinātu ultraplatjoslas (UWB) tehnoloģiju, kura pārraida mazjaudas radiosignālus plašā frekvenču diapazonā, un atbalsta tādus maza darbības attāluma lietojumus kā liela datu apjoma sakari, atrašanās vietas izsekošana un grunts penetrācijas radars.

2.3.2.     Licencēta kopīga piekļuve (LSA)

Saskaņā ar LSA koncepciju tiesības izmantot spektru uz koplietošanas pamata tiek piešķirtas licences saņēmējiem saskaņā ar regulatora paredzētiem nosacījumiem, dodot iespēju nodrošināt prognozējamu pakalpojuma kvalitāti. Katram lietotājam jāsaņem individuālas (bet ne ekskluzīvas) lietošanas tiesības, lai piekļūtu konkrētai frekvenču joslai, un spektra pārvaldības iestāde ir atbildīga par atļauju izsniegšanas nosacījumu izstrādi, kuros noteikti piekļuves parametri, izmantojot reglamentāciju un licences nosacījumus.

Jaunāko RSPG atzinumu par LSA var uzskatīt par sākuma punktu vispārīgākai koncepcijas piemērošanai. Gan CEPT, gan RSPG ir noteikušas 2,3 GHz joslu kā iespējamo kandidātjoslu izmantošanai bezvadu platjoslas pakalpojumiem ES. Šāda izmantošana tiek aplūkota LSA kontekstā, jo tā nodrošinātu joslas ilgtermiņa izmantošanu sākotnējām vajadzībām tajās dalībvalstīs, kuras vēlas saglabāt esošo izmantošanu, vienlaicīgi sniedzot juridisko noteiktību papildu licenču saņēmējiem.

2.4.        Citas ES politikas jomas

RSPP 8. panta 2. punktā paredzēts, ka Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm nosaka spektra izmantošanas iespējas, lai veicinātu ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni. Tām jāapsver arī iespēja padarīt spektru pieejamu bezvadu tehnoloģijām, lai uzlabotu viedo energosadales tīklu un viedmērierīču sistēmu energotaupību un efektivitāti. Komisija 2012. gada aprīlī organizēja “Sabiedrisko apspriešanu par spektra izmantošanu efektīvākai enerģijas ražošanai un sadalei”, kura parādīja, ka nav vienotas nostājas ne attiecībā uz IKT infrastruktūras izmantošanu viedtīkliem un viedskaitītājiem, ne attiecībā uz spektra īpašu izmantošanu vai koplietošanu uz licences pamata vai bez tās.

Turklāt nav vienotas nostājas par to, kā būtu jāsniedz “kritiski svarīgo uzdevumu” pakalpojumi. Tāpēc Komisija ir uzsākusi pētījumu par “Komerciālo mobilo tīklu un iekārtu izmantošanu “kritiski svarīgo uzdevumu” ātrdarbīgiem platjoslas sakariem konkrētās nozarēs”. Tā mērķis ir izpētīt komerciālo mobilo tīklu iespējamo nozīmi, lai nodrošinātu “kritiski svarīgo uzdevumu” sakaru pakalpojumu sniegšanu, tostarp viedos energotīklus. Pētījumam būtu jāsniedz ieteikumi par infrastruktūras un spektra izmantošanu minētajiem lietojumiem.

3.           Radiofrekvenču spektra lēmums

Radiofrekvenču spektra lēmumā paredzēti reglamentējoši rīki, lai nodrošinātu politikas pieeju un harmonizēto nosacījumu koordinēšanu radiofrekvenču spektra pieejamībai un efektīvai izmantošanai, kas nepieciešama iekšējā tirgus darbībai. Ar to izveidoja arī Radiofrekvenču spektra komiteju (RSC), kas palīdz Komisijai izmantot īstenošanas pilnvaras, kuru pamatā ir CEPT pilnvaras, lai sasniegtu iepriekš minētos politikas mērķus. Veiksmīgas RSD īstenošanas pamatā ir labu darba attiecību veicināšana starp Komisiju un dalībvalstīm, kas pārstāvētas RSC. Šī sadarbība ir turpinājusies RSPP pašreizējās īstenošanas laikā. Visi RSC balsošanai ierosinātie pasākumi ir saņēmuši pozitīvu atzinumu. Laikposmā no 2006. līdz 2013. gadam pieņemto lēmumu saraksts ir sniegts 1. pielikumā.

Radiofrekvenču spektra lēmums ir bijis sekmīgs, padarot pieejamus harmonizēta spektra resursus stratēģiskās nozarēs iekšējā tirgū, un ir pozitīvs sadarbības ar dalībvalstīm piemērs. Turklāt RSPP ir svarīga stratēģiska sistēma Savienības spektra politikas īstenošanai, izmantojot RSD izveidotos mehānismus.

4.           Secinājumi

RSPP ir devusi ieguldījumu efektīvākā spektra izmantošanā, veicinot spektra koplietošanas pieejas, piemēram, izvirzot mērķi paredzēt bezvadu platjoslai 1200 MHz joslu un uzsākot spektra uzskaites procesu, kas būs rīks, kurš palīdzēs Komisijai un dalībvalstīm veidot uz faktiem plašāk balstītu politiku. Tā ir arī palīdzējusi veicināt inovāciju un konkurenci, efektīvāk izmantojot spektru, tādējādi padarot spektru pieejamu inovatīviem pakalpojumiem. Spektra harmonizēšana veido apjomradītu ietaupījumu potenciālu un ļauj izstrādāt iespējami plašākas spektra izmantošanas nosacījumus, dodot iespēju piekļūt iespējami daudziem jauniem lietojumiem un vienlaikus saglabājot esošo izmantošanu.

Taču RSPP ietekme arī izrādījusies ierobežota, jo daži tās noteiktie regulējošie principi ir vispārīgi un tiem jābūt precīzāk izstrādātiem, lai veiktu efektīvu īstenošanu. Tā kā katra dalībvalsts turpina noteikt atļauju izsniegšanas nosacījumus un procedūras attiecībā uz spektru, lielas šo nosacījumu un procedūru atšķirības rada iekšējā tirgus sadrumstalotību un negatīvi ietekmē tīklu integrāciju pāri robežām, pieejamās tālruņu iespējas un citus pakalpojumus patērētājiem[14]. Lai likvidētu minētos šķēršļus vienotajam tirgum, šķiet, nepietiek tikai ar informācijas un paraugprakses apmaiņu, pamatojoties uz pašreizējā regulējuma vispārīgiem principiem un nosacījumiem. Šķiet, ka ir vajadzīga vismaz juridiskā noteiktība attiecībā uz iedibinātiem kopīgiem principiem un kritērijiem, kurus dalībvalstis saskaņoti piemēro visā Savienībā.

Kavējumi, kas saistīti ar 800 MHz joslas piešķiršanu, liecina, ka nepieciešami atjautīgāki un elastīgāki mehānismi, lai saskaņotu piešķiršanas termiņus visā Savienībā vai lai noteiktu dalībvalstu kategorijas, pamatojoties uz bezvadu platjoslas tirgus īpašībām, un lai noteiktu spektra izmantošanas tiesību saskaņotu ilgumu. Tāpēc ir svarīgi nodrošināt efektīvu un savlaicīgu esošā harmonizētā spektra piešķiršanu, lai iegūtu iespējamos sociālekonomiskos labumus, izmantojot bezvadu platjoslas tīklos sniegtos digitālos pakalpojumus.

Steidzami jāizstrādā konkrētāki noteikumi šādās jomās. Lai novērstu minētos trūkumus, Komisija ir ierosinājusi konkrētus likumdošanas pasākumus kā savienota kontinenta paketes daļu[15]. Tajos paredzēts kopīgu spektra atļaujas saņemšanas principu un kritēriju kopums, kas apvienots ar oficiālu mehānismu ar konkrētu termiņu attiecībā uz valstu plānu salīdzinošu izvērtēšanu, lai nodrošinātu paraugpraksi.

Turklāt juridiskā noteiktība par kopīgu termiņu un ilgumu spektra piešķiršanai bezvadu platjoslai dos labumu operatoriem, veicot uzņēmējdarbības novērtējumus un izstrādājot pārrobežu stratēģijas, kā arī ļaus tiem izmantot prognozējamāku piekļuvi spektram un ieguldījumu nosacījumus.

Lai nodrošinātu, ka ar radiofrekvenču spektra politiku tiek efektīvi veicināta ES politika, ir jāpaātrina koordinēšanas pasākumi, kas notiek saskaņā ar RSPP stratēģiskajiem norādījumiem, un veiksmīga tehniska īstenošana, izmantojot Radiofrekvenču spektra lēmumu, lai stiprinātu atļauju saņemšanas koordinēšanu Eiropā. Galīgais ziņojums par pirmo RSPP un noteikto mērķu izpildes progresu tiek plānots 2015. gada beigās. 1. pielikums. Ar spektru saistītu 2006.‒2013. gada lēmumu saraksts

Politikas programma un definēšana

Datums || Lēmums || Saturs

16.12.2009. || Komisijas Lēmums 2009/978/EK || Lēmuma 2002/622/EK, ar ko izveido radiofrekvenču spektra politikas grupu, grozījumi

14.3.2012. || Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums 243/2012/ES || Radiofrekvenču spektra daudzgadu politikas programmas (RSPP) izveide

Bezvadu platjosla

Datums || Savienības tiesību akts || Saturs

12.2.2007. || Komisijas Lēmums 2007/90/EK || Grozījumi Lēmumā 2005/513/EK par 5 GHz joslas izmantošanu bezvadu pieejas sistēmu un bezvadu lokālo tīklu ieviešanai

14.2.2007. || Komisijas Lēmums 2007/98/EK || Radiofrekvenču spektra harmonizēšana 2 GHz joslā sistēmām, kas sniedz mobilo satelītsakaru pakalpojumus

21.5.2008. || Komisijas Lēmums 2008/411/EK || 3400–3800 MHz joslas harmonizēšana elektronisko sakaru pakalpojumiem

13.6.2008. || Komisijas Lēmums 2008/477/EK || 2500–2690 MHz frekvenču joslas harmonizēšana elektronisko sakaru pakalpojumiem

5.8.2008. || Komisijas Lēmums 2008/671/EK || 5875‒5905 MHz frekvenču joslu harmonizēšana ar drošību saistītiem intelektisko transporta sistēmu (ITS) lietojumiem

16.9.2009. || Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/114/ES || GSM direktīvas grozījumi, lai 900 MHz joslu padarītu pieejamu tādām zemes sistēmām, kas spēj nodrošināt elektronisko sakaru pakalpojumus, kuri var līdzāspastāvēt ar GSM sistēmām

16.10.2009. || Komisijas Lēmums 2009/766/EK || 900 MHz un 1800 MHz joslu harmonizēšana elektronisko sakaru pakalpojumiem

6.5.2010. || Komisijas Lēmums 2010/267/ES || Izmantošanas tehnisko nosacījumu harmonizēšana 790–862 MHz joslā elektronisko sakaru pakalpojumiem

18.4.2011. || Komisijas Īstenošanas lēmums 2011/251/ES || Grozījumi Lēmumā 2009/766/EK par 900 MHz un 1800 MHz joslu harmonizēšanu elektronisko sakaru pakalpojumiem

5.11.2012. || Komisijas Īstenošanas lēmums 2012/688/ES || 1920–1980 MHz un 2110–2170 MHz joslu harmonizēšana elektronisko sakaru pakalpojumiem

Informācija par spektra izmantošanu

Datums || Komisijas lēmums || Saturs

16.5.2007. || 2007/344/EK || Informācijas pieejamības harmonizēšana attiecībā uz spektra izmantošanu Kopienā

23.4.2013. || 2013/195/ES || Praktisku aspektu, vienotu formātu un metodikas noteikšana attiecībā uz radiofrekvenču spektra uzskaiti

Koplietošana

Datums || Komisijas lēmums || Saturs

9.11.2006. || 2006/771/EK || Radiofrekvenču spektra harmonizēšana izmantošanai maza darbības attāluma ierīcēs (SRD)

23.11.2006. || 2006/804/EK || Radiofrekvenču spektra harmonizēšana radiofrekvenču identifikācijas ierīcēm (RFID), kuras darbojas sevišķi augstu frekvenču joslā

21.2.2007. || 2007/131/EK || Harmonizētas radiofrekvenču spektra izmantošanas atļauja iekārtām, kurās izmantota ultraplatjoslas tehnoloģija

23.5.2008. || 2008/432/EK || Grozījumi Komisijas Lēmumā 2006/771/EK par radiofrekvenču spektra harmonizēšanu izmantošanai maza darbības attāluma ierīcēs

5.8.2008. || 2008/673/EK || Grozījumi Lēmumā 2005/928/EK par 169,4–169,8125 MHz frekvenču joslas harmonizēšanu dažu veidu maza darbības attāluma ierīcēm

13.5.2009. || 2009/381/EK || Grozījumi Lēmumā 2006/771/EK par radiofrekvenču spektra harmonizēšanu izmantošanai maza darbības attāluma ierīcēs

21.4.2009. || 2009/343/EK || Grozījumi Lēmumā 2007/131/EK par radiofrekvenču spektra izmantošanas atļauju iekārtām, kurās izmantota ultraplatjoslas tehnoloģija

30.6.2010. || 2010/368/ES || Grozījumi Lēmumā 2006/771/EK par radiofrekvenču spektra harmonizēšanu izmantošanai maza darbības attāluma ierīcēs

29.7.2011. || 2011/485/ES || Grozījumi Lēmumā 2005/50/EK par 24 GHz joslas izmantošanu uz ierobežotu laiku automobiļu tuvdarbības radaru iekārtās

8.12.2011. || 2011/829/ES || Grozījumi Lēmumā 2006/771/EK par radiofrekvenču spektra harmonizēšanu izmantošanai maza darbības attāluma ierīcēs

11.12.2013. || 2013/752/ES || Grozījumi Lēmumā 2006/771/EK par radiofrekvenču spektra harmonizēšanu izmantošanai maza darbības attāluma ierīcēs un Lēmuma 2005/928/EK atcelšana

Sakaru pakalpojumi gaisa kuģos un kuģos

Datums || Komisijas lēmums || Saturs

7.4.2008. || 2008/294/EK || Harmonizēti spektra izmantošanas nosacījumi mobilo sakaru pakalpojumiem gaisa kuģos

19.3.2010. || 2010/166/ES || Harmonizēti nosacījumi radiofrekvenču spektra izmantošanai mobilo sakaru pakalpojumiem kuģos

12.11.2013. || 2013/654/ES || Komisijas Lēmuma 2008/294/EK grozījumi, ar ko iekļauj papildu piekļuves tehnoloģijas un frekvenču joslas mobilo sakaru pakalpojumiem gaisa kuģos

Pārejas periodi/ koplietošanas aspekti — Radiofrekvenču spektra lēmuma 4. panta 5. punkts

Datums || Komisijas lēmums || Saturs

22.5.2007. || 2007/346/EK || Francija — RFID emisijas jaudu ierobežojumi

16.12.2008. || 2009/1/EK || Bulgārija — 2500‒2690 MHz joslas harmonizēšana

25.2.2009. || 2009/159/EK || Austrija — 5875‒5905 MHz joslas izmantošana ar drošību saistītiem ITS lietojumiem

6.10.2009. || 2009/740/EK || Francija — 2500‒2690 MHz joslas harmonizēšana

26.10.2009. || 2009/812/EK || Francija — radiofrekvenču spektra harmonizēšana izmantošanai maza darbības attāluma ierīcēs

31.3.2010. || 2010/194/ES || Bulgārija — 2500‒2690 MHz joslas harmonizēšana

Atkāpes saskaņā ar RSPP lēmuma 6. panta 4. punktu attiecībā uz 800 MHz joslu

Lēmuma datums || Dalībvalstīm paziņotais Komisijas lēmums || Saturs

23.7.2013. || C(2013) 4546 || Spānija — 12 mēneši

23.7.2013. || C(2013) 4547 || Polija — 12 mēneši

23.7.2013. || C(2013) 4569 || Ungārija — 18 mēneši

23.7.2013. || C(2013) 4570 || Austrija — 9 mēneši

23.7.2013. || C(2013) 4590 || Malta — 24 mēneši

23.7.2013. || C(2013) 4592 || Slovākija — atkāpe nav piešķirta

23.7.2013. || C(2013) 4593 || Rumānija — līdz 5.4.2014.

23.7.2013. || C(2013) 4594 || Slovēnija — atkāpe nav piešķirta

23.7.2013. || C(2013) 4595 || Kipra — 36 mēneši

23.7.2013. || C(2013) 4608 || Somija — 12 mēneši

23.7.2013. || C(2013) 4613 || Lietuva — 6 mēneši*

17.10.2013. || C(2013) 6765 || Grieķija — 30.10.2014.

17.10.2013. || C(2013) 6764 || Latvija — 30 mēneši

9.12.2013 || C(2013) 8690 || Čehija — 6 mēneši**

*          30 mēneši attiecībā uz 820‒821 MHz apakšjoslu

**        Tikai divi apgabali

[1]       OV L 81, 21.3.2012., 7.‒17. lpp.

[2]       OV L 108, 24.4.2002., 1.‒6. lpp.

[3]       Radiofrekvenču spektra politikas grupa ir Komisijas padomdevēja grupa, kas izveidota saskaņā ar Lēmumu 2002/622/EK.

[4]       CEPT ir tehniska sadarbības platforma, kuras ietvaros dalībnieki no 48 Eiropas valstīm sadarbojas pasta, radiofrekvenču spektra un telesakaru tīklu jomā.

[5]       OV L 113, 25.4.2013., 18.‒21. lpp.

[6]       EFIS ir tiešsaistes datubāze, kas izveidota, lai pildītu EK Lēmumu 2007/344/EK par harmonizētu informācijas pieejamību attiecībā uz radiofrekvenču spektra izmantošanu Kopienā, un kuru pārvalda Eiropas Sakaru birojs (ESB) Kopenhāgenā.

[7]       Dokuments RSPG13-543 (Annex 1): Work Programme public consultation 2014, 2. lpp.

[8]       High Level Group press release, IP/14/14, 13.1.2014.

[9]       OV L 144, 4.6.2008., 77.–81. lpp.; OV L 163, 24.6.2008., 37.–41. lpp.; OV L 274, 20.10.2009., 32.–35. lpp.

[10]     Radiofrekvenču spektra resursu koplietošanas veicināšana ES

[11]     M 512 standartizācijas pilnvaras CEN, CENELEC un ETSI attiecībā uz pārkonfigurējamām radiosistēmām.

[12]     OV L 312, 11.11.2006., 66.‒70. lpp.

[13]     OV L 334, 13.12.2013., 17.‒36. lpp.

[14]     Ietekmes novērtējums, kas pievienots priekšlikumam Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko nosaka pasākumus sakarā ar Eiropas elektronisko sakaru vienoto tirgu un savienota kontinenta īstenošanu, SWD(2013) 331 final.

[15]     Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par telesakaru vienoto tirgu, COM(2013) 634.