26.1.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 25/1

(1)

Platjoslas sakariem piemīt stratēģiska nozīme saistībā ar visu Eiropas tautsaimniecības nozaru izaugsmi un inovāciju, kā arī sociālo un teritoriālo kohēziju. Stratēģijā “Eiropa 2020” (“ES 2020”) ir uzsvērta platjoslas pakalpojumu izvēršanas nozīme ES izaugsmes stratēģijā nākamajai desmitgadei un noteikti vērienīgi mērķi platjoslas pakalpojumu attīstībai. Šīs stratēģijas pamatiniciatīvā “Digitālā programma Eiropai” (“DPE”) (1) ir atzīts platjoslas pakalpojumu sociāli ekonomiskais pienesums, uzsverot to nozīmi konkurētspējas, sociālās integrācijas un nodarbinātības kontekstā. Stratēģijas “Eiropa 2020” gudras, ilgtspējīgas un integrējošas izaugsmes mērķa sasniegšana cita starpā ir atkarīga no plašas piekļuves ātrdarbīga interneta infrastruktūrai un pakalpojumiem par pieņemamu cenu. Risinājumu rašana tam, lai finansētu kvalitatīvu platjoslas infrastruktūru par pieņemamu cenu, ir izšķirīgs faktors, lai Eiropā palielinātos konkurētspēja un inovācija, būtu darba iespējas jauniešiem, tiktu novērsta uzņēmējdarbības pārcelšana uz citām valstīm un varētu piesaistīt ieguldījumus. DPE ir atgādināts stratēģijas “ES 2020” mērķis līdz 2013. gadam visiem eiropiešiem nodrošināt pamata platjoslas sakarus un panākt, lai līdz 2020. gadam i) visiem eiropiešiem būtu piekļuve daudz ātrdarbīgākam internetam (virs 30 Mb/s) un ii) vismaz 50 % Eiropas mājsaimniecību abonētu interneta pieslēgumu ar ātrumu virs 100 Mb/s.

(2)

Lēsts (2), ka, lai sasniegtu mērķi par piekļuvi internetam ar datu pārraides ātrumu virs 30 Mb/s, būtu vajadzīgi ieguldījumi līdz pat EUR 60 miljardu apmērā, bet, lai vismaz 50 % Eiropas mājsaimniecību būtu interneta pieslēgums ar ātrumu virs 100 Mb/s, līdz pat EUR 270 miljardu apmērā (3). Šos ieguldījumus galvenokārt veiks komerciālie ieguldītāji. Tomēr DPE mērķus nav iespējams sasniegt bez publiskā finansējuma atbalsta. Tāpēc Digitālajā programmā dalībvalstis ir aicinātas izmantot “publisko finansējumu saskaņā ar ES konkurences un valsts atbalsta noteikumiem”, lai izpildītu stratēģijā “Eiropa 2020” noteiktos mērķus attiecībā uz aptvērumu, ātrumu un apguvi (4). Paredzams, ka nākotnē palielināsies pieprasījums pēc lieljaudas pakalpojumiem, jo turpinās attīstīties mākoņdatošana, vienādranga tehnoloģiju izmantojums, sociālie tīkli un pieprasījumvideo pakalpojumi.

(3)

Elektronisko sakaru nozare ir piedzīvojusi vērienīgu liberalizācijas procesu, un tagad tai ir piemērojams nozares regulējums. ES tiesiskais regulējums attiecībā uz elektroniskajiem sakariem ietver arī saskaņošanas noteikumus par platjoslas piekļuvi (5). Uz pārmantotajiem platjoslas vairumtirdzniecības tirgiem vairumā dalībvalstu attiecas ex ante regulējums. Šī regulatīvā pieeja ir pierādījusi sevi kā tādu, kas veicina konkurenci tirgū, mudina veikt ieguldījumus un palielina patērētāju izvēles iespējas. Piemēram, platjoslas pakalpojumu vislielākais pārklājums un apguve ir tajās dalībvalstīs, kurās ir konkurence infrastruktūras jomā apvienojumā ar efektīvu ex ante regulējumu, kura mērķis ir sekmēt konkurenci pakalpojumu jomā. Platjoslas tīklu un jo īpaši nākamās paaudzes piekļuves (NGA, Next Generation Access) tīklu turpmāka izvēršana joprojām prasa valsts regulatīvo iestāžu (VRI) iejaukšanos, ņemot vērā to lomu elektronisko sakaru nozarē.

(4)

Ļoti svarīgi, lai publiskais finansējums šajā nozarē tiktu izmantots apdomīgi un Komisija nodrošinātu, ka valsts atbalsts papildina tirgus dalībnieku ieguldījumus, nevis aizstāj tos. Ikvienā valsts iejaukšanās gadījumā jāraugās, lai pēc iespējas tiktu ierobežoti tādi riski kā privāto ieguldījumu izstumšana, komerciālo ieguldījumu stimulu maiņa un galu galā konkurences izkropļošana tādā mērā, kas kaitētu Eiropas Savienības vispārējām interesēm.

(5)

Savā paziņojumā “Valsts atbalsta modernizācija (VAM)” Komisija atzīmē, ka valsts atbalsta politikai būtu jākoncentrējas uz pienācīgi izstrādāta atbalsta sekmēšanu, kas vērsts uz tirgus nepilnību novēršanu un Eiropas kopēju interešu mērķiem (6). Noteiktos apstākļos valsts atbalsta pasākumi var novērst tirgus nepilnības, tādējādi veicinot tirgu efektīvu darbību un sekmējot konkurētspēju. Turklāt, ja tirgi nodrošina efektīvus rezultātus, bet, no kohēzijas politikas viedokļa raugoties, tos uzskata par nepietiekamiem, valsts atbalstu var izmantot, lai tirgū iegūtu vēlamāku un taisnīgāku rezultātu. Proti, mērķtiecīga valsts iejaukšanās platjoslas pakalpojumu jomā var palīdzēt mazināt “digitālplaisu” (7), kas teritorijas vai reģionus, kuros piedāvā konkurētspējīgus platjoslas pakalpojumus par pieņemamu cenu, nošķir no teritorijām, kur šādus pakalpojumus nepiedāvā.

(6)

Tomēr, ja valsts atbalstu platjoslas pakalpojumiem izmantotu teritorijās, kurās tirgus dalībnieki parastos apstākļos nolemtu ieguldīt vai jau ir izdarījuši ieguldījumus, tas varētu ievērojami mazināt stimulu komerciāliem ieguldītājiem vispār izdarīt ieguldījumus platjoslas pakalpojumos. Šādos gadījumos valsts atbalsts platjoslas pakalpojumiem varētu sākt darboties pretēji izvirzītajam mērķim. Tādējādi valsts atbalsta kontroles mērķis platjoslas pakalpojumu jomā ir nodrošināt, lai valsts atbalsta pasākumu rezultātā būtu lielāks platjoslas pārklājums un plašāka platjoslas pakalpojumu izplatība vai lai tā palielinātos straujāk, nekā tas būtu iespējams bez šāda atbalsta, un vienlaikus atbalstīt kvalitatīvākus un cenas ziņā izdevīgākus pakalpojumus un atbalstīt konkurenci veicinošus ieguldījumus. Jānodrošina, ka atbalsta pozitīvā ietekme ir lielāka nekā tā radītie konkurences kropļojumi.

(7)

Ievērojot Digitālajā programmā pausto Komisijas aicinājumu, lielākā daļa dalībvalstu ir izstrādājušas valsts līmeņa platjoslas stratēģijas DPE mērķu sasniegšanai savā teritorijā. Vairumā šo stratēģiju ir paredzēts, ka publisko finansējumu izmanto, lai paplašinātu platjoslas pārklājumu teritorijās, kurās komerciālajiem operatoriem nav stimulu ieguldīt, un paātrinātu ļoti ātrdarbīgu nākamās paaudzes piekļuves tīklu izvēršanu.

(8)

Šajās pamatnostādnēs ir apkopoti Komisijas politikas principi attiecībā uz Līgumā noteikto valsts atbalsta noteikumu piemērošanu pasākumiem, ar ko vispārīgi atbalsta platjoslas tīklu izvēršanu (2. iedaļa), un skaidrota šo principu piemērošana, novērtējot atbalsta pasākumus, ar ko atbalsta ātru platjoslas pamata un ļoti ātrdarbīgu nākamās paaudzes piekļuves (NGA) tīklu izvēršanu (3. iedaļa). Komisija šīs pamatnostādnes piemēros, novērtējot valsts atbalstu platjoslas pakalpojumiem. Tādējādi palielināsies tiesiskā noteiktība un Komisijas lēmumu pieņemšanas prakses pārredzamība.

(9)

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 107. panta 1. punktu “ar kopējo tirgu nav saderīgs nekāds atbalsts, ko piešķir dalībvalstis vai ko jebkādā citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem un kas rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus, dodot priekšroku konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai, ciktāl tāds atbalsts iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm”. No tā izriet, ka, lai pasākumu varētu uzskatīt par valsts atbalstu, ir jābūt izpildītiem šādiem kumulatīviem nosacījumiem: a) pasākums tiek īstenots no valsts līdzekļiem, b) tas rada ekonomiskas priekšrocības uzņēmumiem, c) priekšrocības ir selektīvas un d) rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus, e) pasākums ietekmē tirdzniecību starp dalībvalstīm.

(10)

Valsts līdzekļu izmantošana. Valsts līdzekļu nodošana var izpausties dažādos veidos, piemēram, kā tiešās dotācijas, nodokļu atlaides (8), aizdevumi ar atvieglotiem nosacījumiem vai cita veida finansējums ar atvieglotiem nosacījumiem. Uzskata, ka valsts līdzekļi ir iesaistīti arī tad, ja valsts nodrošina labumu natūrā, piemēram, ieguldot platjoslas infrastruktūras (daļējā) izbūvē. Valsts līdzekļi var tikt izmantoti (9) valsts, reģionālā vai vietējā līmenī. Tāpat par valsts līdzekļiem uzskatāms finansējums no tādiem ES fondiem kā Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA) un Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF) (10), ja dalībvalsts šo līdzekļu piešķiršanā izmanto savu rīcības brīvību (11).

(11)

Uzņēmums. Valsts pasākumi, ar ko atbalsta ieguldījumus platjoslas jomā, parasti ir vērsti uz tādiem saimnieciskās darbības uzdevumiem kā platjoslas infrastruktūras izbūve, ekspluatācija un piekļuves nodrošināšana infrastruktūrai vai savienojamības nodrošināšana galalietotājiem. Saimniecisko darbību var veikt arī pati valsts, ekspluatējot platjoslas infrastruktūru (vai tās daļu), piemēram, ar valsts uzņēmuma vai valsts administrācijas starpniecību. Par saimniecisko darbību uzskatāma arī platjoslas tīkla infrastruktūras izbūve, lai to pēc tam komerciāli izmantotu valsts vai trešās personas (operatori) (12). Platjoslas tīkla izvēršana nekomerciālos nolūkos var nebūt valsts atbalsts (13), ja tīkla izbūve nevienam uzņēmumam nerada priekšrocības (14). Tomēr, ja šo tīklu vēlāk ļauj izmantot ieguldītājiem platjoslā vai operatoriem, visticamāk, tiks konstatēta valsts atbalsta klātbūtne (15).

(12)

Priekšrocības. Atbalstu parasti piešķir tieši ieguldītājiem tīklā, kuri vairumā gadījumu tiek izraudzīti konkursa procedūrā. Ja valsts ieguldījums netiek sniegts saskaņā ar parastajiem tirgus nosacījumiem un tādējādi saskaņā ar tirgus ekonomikas ieguldītāja principu ir kvalificējams kā valsts atbalsts (skatīt 16. punktu), ar konkursa procedūras palīdzību var nodrošināt to, ka atbalsts tiek ierobežots līdz minimālajam apjomam, kas nepieciešams konkrētajam projektam. Tomēr tādā veidā netiek izslēgts atbalsta elements, jo valsts iestāde uzvarējušajam pretendentam taču piešķirs subsīdiju (piemēram, kā “starpības finansējumu” vai ieguldījumu natūrā), un šīs procedūras mērķis ir tieši izraudzīties atbalsta saņēmēju. Finansiālais atbalsts sekmīgajam pretendentam dos iespēju veikt komercdarbību ar nosacījumiem, kādi tirgū nebūtu pieejami. Papildus tiešajam atbalsta saņēmējam var būt arī netieši labuma guvēji – citi operatori, kas iegūst vairumtirdzniecības līmeņa piekļuvi subsidētajai infrastruktūrai (16).

(13)

Selektivitāte. Valsts pasākumi, ar ko atbalsta platjoslas tīklu izvēršanu, pēc sava rakstura ir selektīvi, jo ir vērsti uz ieguldītājiem platjoslā un operatoriem, kas darbojas tikai vispārējā elektronisko sakaru pakalpojumu tirgus noteiktās daļās. Savukārt attiecībā uz subsidētā tīkla komerciālajiem galalietotājiem (17) pasākums var nebūt selektīvs, ja vien piekļuve subsidētajai infrastruktūrai ir nodrošināta visām tautsaimniecības nozarēm. Pasākums ir selektīvs, ja platjoslas pakalpojumu izvēršana ir īpaši orientēta uz konkrētiem komerclietotājiem, piemēram, ja valsts atbalsts ir paredzēts platjoslas tīkla izvēršanai par labu iepriekš noteiktiem uzņēmumiem, kuri nav izraudzīti saskaņā ar vispārīgiem kritērijiem, kas piemērojami visā teritorijā, kura ir piešķīrējas iestādes atbildības jomā (18).

(14)

Konkurences kropļošana. Saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas (“Tiesa”) judikatūru finansiāls atbalsts vai atbalsts natūrā kropļo konkurenci, ja tas nostiprina kāda uzņēmuma stāvokli salīdzinājumā ar citiem uzņēmumiem (19). Konkurentam piešķirta valsts atbalsta dēļ esošie operatori var samazināt jaudas un potenciālie operatori var nolemt neiet jaunā tirgū vai teritorijā. Konkurences kropļojumi var būt lielāki, ja atbalsta saņēmējam ir tirgus vara. Ja atbalsta saņēmējam kādā tirgū jau ir dominējošs stāvoklis, atbalsta pasākums var stiprināt šo dominējošo stāvokli, vēl vairāk vājinot konkurentu iespējamo konkurences spiedienu.

(15)

Ietekme uz tirdzniecību. Visbeidzot, ja valsts iejaukšanās var ietekmēt citu dalībvalstu pakalpojumu sniedzējus (tostarp atturot tos sākt darbību attiecīgajās dalībvalstīs), tā ietekmē arī tirdzniecību, jo elektronisko sakaru pakalpojumu tirgi (vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības platjoslas tirgi) ir atvērti konkurencei starp operatoriem un pakalpojumu sniedzējiem (20).

(16)

LESD 345. pantā ir noteikts, ka “Līgumi nekādi neietekmē dalībvalstu tiesību aktus, kas reglamentē īpašumtiesību sistēmu”. Saskaņā ar Tiesas judikatūru no vienlīdzīgas attieksmes principa izriet, ka kapitālu, ko valsts tieši vai netieši nodevusi uzņēmuma rīcībā apstākļos, kas atbilst normāliem tirgus apstākļiem, nevar uzskatīt par valsts atbalstu. Ja publiska ieguldītāja līdzdalība kapitālā vai kapitāla ieguldījums nerada pietiekamas izredzes uz rentabilitāti, pat ne ilgtermiņā, šāda iejaukšanās uzskatāma par atbalstu LESD 107. panta nozīmē, un tā saderība ar kopējo tirgu jāizvērtē, pamatojoties vienīgi uz minētajā pantā noteiktajiem kritērijiem (21).

(17)

Lēmumā par Amsterdamu Komisija izskatīja tirgus ekonomikas privātā ieguldītāja principa piemērošanu platjoslas pakalpojumu jomā (22). Kā uzsvērts minētajā lēmumā, publiskā sektora ieguldījumu atbilstība tirgus nosacījumiem ir pilnīgi un izsmeļoši jāpierāda vai nu ar privāto ieguldītāju būtisku līdzdalību, vai ar reālistisku uzņēmējdarbības plānu, kas apliecina pietiekamu ienākumu no ieguldījumiem. Ja projektā piedalās privātie ieguldītāji, tad ir obligāts nosacījums, ka tiem ir jāuzņemas ar ieguldījumiem saistītais komercrisks ar tādiem pašiem noteikumiem un nosacījumiem, kādus piemēro publiskajam ieguldītājam. Tas pats attiecas arī uz citiem valsts atbalsta veidiem, piemēram, aizdevumiem ar atvieglotiem nosacījumiem vai garantijām (23).

(18)

Dažos gadījumos dalībvalstis var uzskatīt, ka platjoslas tīkla nodrošināšana būtu jāuzskata par vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu (VTNP) LESD 106. panta 2. punkta (24) un Altmark  (25) judikatūras nozīmē, un var sniegt publisko finansējumu uz šā pamata. Šādos gadījumos dalībvalstu pasākumi ir jāvērtē saskaņā ar Komisijas paziņojumu par Eiropas Savienības [valsts] atbalsta noteikumu piemērošanu kompensācijai, kas piešķirta par vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu sniegšanu (26), Komisijas 2011. gada 20. decembra lēmumu par Līguma par Eiropas Savienības darbību 106. panta 2. punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi (27), Komisijas paziņojumu “Eiropas Savienības nostādnes par valsts atbalstu, ko piešķir kā kompensāciju par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu (2011)” (28), un Komisijas 2012. gada 25. aprīļa Regulu par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam, ko piešķir uzņēmumiem, kuri sniedz pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi (29). Šie Komisijas dokumenti (visi kopā dēvēti par “VTNP paketi”) ir piemērojami arī valsts atbalstam platjoslas izvēršanai. Turpmāk sniegtās piezīmes attiecas vienīgi uz dažu minētajos dokumentos skaidroto principu piemērošanu platjoslas finansējumam, ņemot vērā šīs nozares īpatnības.

(19)

Attiecībā uz VTNP definēšanu Komisija jau ir vispārīgi norādījusi, ka dalībvalstis nevar noteikt īpašas sabiedriskā pakalpojuma sniegšanas saistības tādiem pakalpojumiem, ko uzņēmumi, kas darbojas normālos tirgus apstākļos, jau sniedz vai var sniegt apmierinošā līmenī un ievērojot valsts noteiktus, sabiedrības interesēm atbilstīgus nosacījumus, piemēram, attiecībā uz cenu, objektīviem kvalitātes raksturlielumiem, nepārtrauktību un attiecīgā pakalpojuma pieejamību (30).

(20)

Komisija uzskata, ka, šo principu piemērojot platjoslas nozarei, teritorijās, kurās privātie ieguldītāji jau ir izdarījuši ieguldījumus platjoslas tīkla infrastruktūrā (vai turpina paplašināt tīklu) un jau sniedz konkurētspējīgus platjoslas pakalpojumus ar pietiekamu platjoslas pārklājumu, paralēlas konkurētspējīgas un valsts finansētas platjoslas infrastruktūras izveide nav uzskatāma par VTNP LESD 106. panta 2. punkta nozīmē (31). Tomēr, ja ir iespējams pierādīt, ka privātie ieguldītāji tuvākajā nākotnē (32) nebūs spējīgi nodrošināt pietiekamu platjoslas pārklājumu visiem iedzīvotājiem vai lietotājiem, tādējādi liedzot būtiskai iedzīvotāju daļai pieslēguma iespējas, uzņēmumam, kuram uzticēts sniegt VTNP, var piešķirt kompensāciju par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu, ja ir izpildīti iepriekš minētā VTNP paziņojuma nosacījumi. Attiecībā uz šo, novērtējot VTNP nepieciešamību, vienmēr jāvērtē salīdzināmi tīkli, proti, vai nu platjoslas pamata tīkli, vai NGA tīkli.

(21)

Turklāt platjoslas infrastruktūras izvēršanu un ekspluatāciju var atzīt par VTNP tikai tad, ja šī infrastruktūra nodrošina vispārēju savienojamību visiem attiecīgajā teritorijā esošajiem lietotājiem – gan privātpersonām, gan uzņēmumiem. Nevar paredzēt atbalstu vienīgi pieslēguma nodrošināšanai uzņēmumiem (33).

(22)

VTNP uzdevuma obligātais raksturs nozīmē arī, ka izvēršamā tīkla operators nevarēs pēc saviem ieskatiem un/vai diskriminējošā veidā atteikt vairumtirdzniecības līmeņa piekļuvi infrastruktūrai (piemēram, atsaucoties uz to, ka konkrētā teritorijā piekļuves pakalpojumu sniegšana nav rentabla).

(23)

Ņemot vērā konkurences līmeni, kas sasniegts kopš elektronisko sakaru nozares liberalizēšanas Savienībā, un jo īpaši pašreizējo konkurenci platjoslas mazumtirdzniecības tirgū, no publiskajiem līdzekļiem finansētam tīklam, kas izveidots VTNP ietvaros, būtu jābūt pieejamam ikvienam ieinteresētajam operatoram. Līdz ar to platjoslas izvēršanas atzīšanai par VTNP uzdevumu būtu jāpamatojas uz pasīvas (34), neitrālas (35) un brīvas piekļuves infrastruktūras nodrošināšanu. Šim tīklam būtu jānodrošina piekļuves prasītājiem visi iespējamie tīkla piekļuves veidi un jārada efektīvas konkurences iespējas mazumtirdzniecības līmenī, lai galalietotājiem nodrošinātu konkurētspējīgu pakalpojumu sniegšanu par pieņemamu cenu (36).

(24)

Tātad VTNP uzdevums drīkstētu attiekties tikai uz tāda platjoslas tīkla izvēršanu, kas nodrošina vispārēju savienojamību un saistīto vairumtirdzniecības piekļuves pakalpojumu sniegšanu, neietverot mazumtirdzniecības sakaru pakalpojumus (37). Ja VTNP uzdevuma veicējs ir arī vertikāli integrēts platjoslas operators, ir jānosaka pienācīgas garantijas, lai novērstu interešu konfliktu, nepamatotu diskrimināciju un jebkādas citas slēptas, netiešas priekšrocības (38).

(25)

Tā kā elektronisko sakaru tirgus ir pilnībā liberalizēts, platjoslas izvēršanas VTNP uzdevums nedrīkst pamatoties uz ekskluzīvu vai īpašu tiesību piešķiršanu VTNP sniedzējam LESD 106. panta 1. punkta nozīmē.

(26)

Aprēķinot kompensāciju par VTNP, ir pilnā mērā piemērojami VTNP paketē paredzētie principi. Tomēr platjoslas nozares specifikas dēļ ir lietderīgi sniegt paskaidrojumu par VTNP, kas paredzēts, lai nodrošinātu pakalpojumus kvartālos vai rajonos bez platjoslas pieslēguma (tā dēvētie “baltie laukumi”) plašākā teritorijā, kurā daži operatori jau ir izvērsuši vai tuvākajā nākotnē plāno izvērst paši savu tīkla infrastruktūru. Gadījumos, kad “balto laukumu” platības vai izvietojuma dēļ teritorija, kurā ir uzdots sniegt VTNP, neaprobežojas tikai ar šiem laukumiem, VTNP sniedzējam var nākties izvērst tīkla infrastruktūru arī rentablajās teritorijās, kurās jau darbojas komerciālie operatori. Šādā situācijā piešķirtā kompensācija drīkstētu attiekties vienīgi uz infrastruktūras izvēršanas izmaksām nerentablajos “baltajos laukumos”, ņemot vērā attiecīgos ieņēmumus un saprātīgu peļņu (39).

(27)

Daudzos gadījumos var būt lietderīgi kompensācijas summu noteikt ex ante, lai noteiktā laikposmā segtu paredzamo finansējuma iztrūkumu, nevis noteikt kompensāciju tikai pēc faktiski konstatētajām izmaksām un ieņēmumiem. Ex ante variantā uzņēmumam principā ir lielāks stimuls iegrožot izmaksas un laika gaitā attīstīt savu uzņēmējdarbību (40). Ja VTNP uzdevums platjoslas tīkla izvēršanai nepamatojas uz valsts īpašumā esošas infrastruktūras izvēršanu, ir jāparedz pienācīgi kontroles un atgūšanas mehānismi, lai novērstu iespēju, ka VTNP sniedzējs gūst nepamatotas priekšrocības, pēc VTNP koncesijas izbeigšanās saglabājot īpašumtiesības uz infrastruktūru, kas finansēta no valsts līdzekļiem.

(28)

Kā skaidrots arī Komisijas Platjoslas paziņojumā (41), dalībvalstis papildus tieša finansējuma nodrošināšanai uzņēmumiem var izvēlēties vairākus citus pasākumu veidus, lai paātrinātu platjoslas un jo īpaši NGA tīklu izvēršanu. Šādi pasākumi ne vienmēr ietver valsts atbalstu LESD 107. panta 1. punkta nozīmē.

(29)

Tā kā liela daļa no NGA tīklu izvēršanas izmaksām parasti ir saistīta ar inženiertehniskajiem darbiem (42), dalībvalstis saskaņā ar ES elektronisko sakaru tiesisko regulējumu var, piemēram, nolemt atvieglot servitūtu iegūšanas procedūru vai prasīt, lai tīklu operatori koordinē savus inženiertehniskos darbus un/vai kopīgi izmanto daļu infrastruktūras. Līdzīgā veidā dalībvalstis var arī pieprasīt, lai jaunos būvobjektos (ieskaitot jaunus ūdensapgādes, elektroapgādes, transporta vai kanalizācijas tīklus) un/vai ēkās būtu nodrošināts NGA piemērots pieslēgums. Trešās personas var uz sava rēķina ierīkot pasīvo tīkla infrastruktūru, kad tiek veikti vispārējie inženiertehniskie darbi, kas būtu bijuši nepieciešami jebkurā gadījumā. Šī iespēja pārredzamā un nediskriminējošā veidā būtu jāpiedāvā visiem ieinteresētajiem operatoriem, un principā tai būtu jābūt pieejamai ne tikai elektronisko sakaru operatoriem, bet visiem potenciālajiem lietotājiem (t. i., elektroapgādes, gāzes, ūdensapgādes uzņēmumiem utt.) (43). Esošās infrastruktūras (gan subsidētās, gan pārējās) centralizēta inventarizācija, potenciāli ietverot arī plānotos būvdarbus, varētu palīdzēt izvērst komerciālos platjoslas pakalpojumus (44). Ar esošo infrastruktūru domāta ne tikai telekomunikāciju infrastruktūra (vadu, bezvadu, satelīta), bet arī alternatīvā citu nozaru (piemēram, komunālo pakalpojumu) infrastruktūra (kanalizācijas caurules un atveres utt.) (45).

(30)

Ja valsts iejaukšanās ar mērķi atbalstīt platjoslas izvēršanu atbilst 2.1. iedaļā sniegtajiem nosacījumiem, Komisija to vispārīgā gadījumā vērtēs, izskatot saderību ar LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu (46). Līdz šim reģionālās un vietējās iestādes ir izvēlējušās dažādas iejaukšanās formas. To neizsmeļošs uzskaitījums ir sniegts pielikumā. Papildus pielikumā aprakstītajām formām valsts iestādes var izstrādāt arī citus veidus, kā atbalstīt platjoslas izvēršanu (47). Visiem iejaukšanās veidiem ir piemērojami visi šajās pamatnostādnēs izklāstītie saderības kritēriji (48).

(31)

Platjoslas valsts atbalsta projekti var tikt īstenoti atbalstāmajās teritorijās LESD 107. panta 3. punkta a) un c) apakšpunkta un konkrēto reģionālā atbalsta noteikumu nozīmē (49). Tādā gadījumā atbalsts platjoslas pakalpojumiem var kvalificēties kā atbalsts sākotnējiem ieguldījumiem reģionālā atbalsta noteikumu nozīmē. Ja pasākums ietilpst šo noteikumu darbības jomā un ja ir paredzēts piešķirt īpašu individuālu atbalstu konkrētam uzņēmumam vai ja atbalsts ir paredzēts tikai vienai darbības jomai, dalībvalstij ir pienākums pierādīt, ka ir izpildīti reģionālā atbalsta noteikumu nosacījumi. Tas jo īpaši ietver pierādījumus par to, ka attiecīgais projekts dod ieguldījumu saskaņotas reģionālās attīstības stratēģijas īstenošanā un ka, ņemot vērā projekta veidu un apmēru, tas neradīs nepieņemamus konkurences kropļojumus.

(32)

Veicot novērtējumu saskaņā ar LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu, Komisija pārbauda, vai atbalsta pasākuma pozitīvā ietekme, palīdzot sasniegt vispārējas nozīmes mērķi, atsver tā potenciāli negatīvo blakus iedarbību, piemēram, tirdzniecības un konkurences kropļošanu. Šo novērtējumu veic divos posmos.

(33)

Pirmkārt, jebkuram atbalsta pasākumam ir jāatbilst turpmāk minētajiem nepieciešamajiem nosacījumiem. Ja kāds no šiem nosacījumiem nav izpildīts, atbalsts nav saderīgs ar iekšējo tirgu:

(34)

Otrkārt, ja visi nepieciešamie nosacījumi ir izpildīti, Komisija izvērtē samēru starp atbalsta pasākuma pozitīvo ietekmi vispārējas nozīmes mērķa sasniegšanā un tā potenciāli negatīvo ietekmi.

(35)

Komisijas novērtējuma atsevišķie posmi platjoslas pakalpojumu jomā ir sīkāk izklāstīti turpmāk.

(36)

Attiecībā uz vispārējas nozīmes mērķiem Komisija vērtēs, kādā mērā plānotā iejaukšanās veicinātu iepriekš minēto un DPE sīkāk skaidroto vispārējas nozīmes mērķu sasniegšanu.

(37)

“Tirgus nepilnība” ir situācija, kad tirgus pats par sevi, ja tajā neiejaucas, nenodrošina no sabiedrības viedokļa efektīvus rezultātus. Tāds gadījums var būt, piemēram, ja zināmi ieguldījumi netiek veikti, kaut arī ekonomiskais labums, ko tie dotu sabiedrībai, pārsniedz izmaksas (50). Šādos gadījumos valsts atbalsta piešķiršana var radīt pozitīvu ietekmi un, koriģējot uzņēmumu ekonomiskos stimulus, var tikt uzlabota kopējā efektivitāte. Viens tirgus nepilnību veids platjoslas nozarē ir saistīts ar pozitīvu ārējo ietekmi. Šāda ārējā ietekme rodas, ja tirgus dalībnieki nevar pilnībā paturēt sev ieguvumus no savas darbības. Piemēram, platjoslas tīklu pieejamība paver iespēju citiem pakalpojumiem un inovācijai, no kuriem papildus ieguldītājiem un tīkla tiešajiem abonentiem labumu gūs arī citi. Tādējādi iznākums tirgū būtu tāds, ka platjoslas tīklos netiktu veikti pietiekami privātie ieguldījumi.

(38)

Sakarā ar iedzīvotāju blīvuma radīto ekonomiju platjoslas tīklu izvēršana parasti ir rentablāka tur, kur potenciālais pieprasījums ir lielāks un koncentrētāks, t. i., blīvi apdzīvotās teritorijās. Ieguldījumu lielo pastāvīgo izmaksu dēļ vienības pašizmaksa būtiski pieaug, iedzīvotāju blīvumam samazinoties (51). Līdz ar to komerciāli izvērstie platjoslas tīkli ir rentabli tikai attiecībā uz kādu iedzīvotāju daļu. Tomēr, kā atzīts DPE, plaša piekļuve platjoslai par pieņemamu cenu rada pozitīvu ārējo ietekmi, jo spēj paātrināt visu tautsaimniecības nozaru izaugsmi un inovāciju. Ja tirgus nenodrošina pietiekamu platjoslas pārklājumu vai piekļuves nosacījumi nav optimāli, valsts atbalsts var palīdzēt novērst šo tirgus nepilnību.

(39)

Otrs iespējamais vispārējas nozīmes mērķis saistās ar vienlīdzību. Valdības var nolemt iejaukties, lai novērstu tirgus situācijas radīto sociālo vai reģionālo nevienlīdzību. Atsevišķos gadījumos valsts atbalstu platjoslas pakalpojumiem var izmantot arī vienlīdzības mērķu sasniegšanai, t. i., lai uzlabotu piekļuvi būtiskiem komunikācijas līdzekļiem un līdzdalību sabiedrībā, kā arī nodrošinātu vārda brīvību visiem sabiedrības locekļiem, tādējādi uzlabojot sociālo un teritoriālo kohēziju.

(40)

Valsts iejaukšanās, lai atbalstītu platjoslas tīklus, var notikt valsts, reģionālā vai pašvaldību līmenī (52). Tāpēc ir ļoti svarīgi koordinēt visus iejaukšanās pasākumus, lai novērstu pārklāšanos un nekonsekvenci. Lai nodrošinātu vietējo pasākumu konsekvenci un koordināciju, jāpanāk augsts vietējo iniciatīvu pārredzamības līmenis.

(41)

Kad vien iespējams, dalībvalstis, ievērojot attiecīgās kompetences jomas un specifiku, tiek mudinātas izstrādāt valsts līmeņa shēmas, kurās noteikti valsts iniciatīvu galvenie principi, un norādīt plānoto tīklu būtiskākos raksturlielumus (53). Ar platjoslas attīstīšanas valsts pamatshēmām tiek nodrošināts valsts finansējuma konsekvents izmantojums, samazinās administratīvais slogs mazākām atbalsta piešķīrējām iestādēm un paātrinās individuālo atbalsta pasākumu īstenošana. Turklāt dalībvalstis tiek mudinātas centrālajā līmenī sniegt skaidras norādes par valsts finansētu platjoslas projektu īstenošanu.

(42)

Izstrādājot platjoslas valsts atbalsta pasākumus, kas veicina konkurenci, īpaši svarīga ir VRI loma. VRI rīcībā ir tehniskās un ekspertu zināšanas, ņemot vērā svarīgo lomu, kas tām uzticēta ar nozaru tiesību aktiem (54). Tās ir vispiemērotākās iestādes, lai valsts iestādēm sniegtu atbalstu saistībā ar valsts atbalsta shēmām, un ar tām vajadzētu konsultēties, nosakot mērķa teritorijas. Ar VRI vajadzētu konsultēties arī, nosakot vairumtirdzniecības līmeņa piekļuves cenas un nosacījumus un risinot piekļuves prasītāju un subsidētās infrastruktūras operatoru savstarpējos strīdus. Dalībvalstis tiek mudinātas apgādāt VRI ar nepieciešamajiem resursiem, lai tās varētu pildīt šīs atbalsta funkcijas. Vajadzības gadījumā dalībvalstīm būtu jānodrošina attiecīgs juridiskais pamats šādai VRI iesaistei platjoslas valsts atbalsta projektos. Par paraugpraksi būtu nosakāms, ka VRI izdod norādījumus vietējām iestādēm, ietverot ieteikumus par tirgus analīzi, vairumtirdzniecības līmeņa piekļuves produktiem un cenu noteikšanu, ņemot vērā elektronisko sakaru regulējumu un Komisijas attiecīgi pieņemtos ieteikumus (55).

(43)

Papildus VRI iesaistei noderīgas konsultācijas var sniegt arī valsts konkurences iestādes, jo īpaši apjomīgu pamatshēmu gadījumā, palīdzot nodrošināt vienlīdzīgus nosacījumus operatoriem, kas pretendē uz atbalstu, un lai novērstu, ka vienam operatoram tiek piešķirts nesamērīgi liels valsts līdzekļu īpatsvars, tādējādi nostiprinot tā (iespējams, jau dominējošo) stāvokli tirgū (56). Papildus VRI dažas dalībvalstis ir izveidojušas arī valsts līmeņa kompetenču centrus, kas palīdz mazo pašvaldību iestādēm izstrādāt piemērotus valsts atbalsta pasākumus un nodrošināt šajās pamatnostādnēs paredzēto valsts atbalsta noteikumu konsekventu piemērošanu (57).

(44)

Lai pasākumu uzskatītu par pienācīgi izstrādātu, samēra pārbaudē turklāt jāpārliecinās, ka valsts atbalsts ir piemērots politikas instruments konkrētās problēmas risināšanai. Attiecībā uz šo jānorāda, ka, lai gan ex ante regulējums daudzos gadījumos ir veicinājis platjoslas izvēršanu pilsētās un blīvi apdzīvotās teritorijās, tas var nebūt pietiekami iedarbīgs instruments, lai nodrošinātu platjoslas pakalpojumu piedāvājumu, jo īpaši nepietiekami apkalpotās teritorijās, kurās ieguldījumu ienesīgums parasti ir zems (58). Tāpat platjoslas pakalpojumu plašāku izplatību (59) var veicināt ar pieprasījumu veicinošiem pasākumiem (piemēram, kuponiem galalietotājiem), taču tie ne vienmēr spēj novērst platjoslas pakalpojumu trūkumu (60). Līdz ar to, lai novērstu platjoslas savienojamības trūkumu, dažās situācijās vienīgā iespēja var izrādīties valsts finansējuma piešķiršana. Piešķīrējām iestādēm jāapsver arī frekvenču spektru piešķiršana vai pārdale, kas varētu nodrošināt tīkla izvēršanu mērķa teritorijās, dodot iespēju sasniegt šo iestāžu mērķus bez tiešo dotāciju piešķiršanas.

(45)

Attiecībā uz pasākuma stimulējošo iedarbību ir jāpārbauda, vai attiecīgie ieguldījumi platjoslas tīkla infrastruktūrā nebūtu tikuši tikpat ātri veikti bez jebkāda valsts atbalsta. Ja uz operatoru attiecas noteiktas saistības nosegt mērķa teritoriju (61), iespējams, ka šis operators nevar pretendēt uz valsts atbalstu, jo tam, visticamāk, nebūtu stimulējošas iedarbības.

(46)

Vērtējot paziņoto pasākumu samērīgumu, Komisija ir uzsvērusi vairākus nepieciešamos nosacījumus, lai līdz minimumam samazinātu attiecīgo valsts atbalstu un iespējamos konkurences kropļojumus, kā sīkāk skaidrots turpmākajās iedaļās.

(47)

Atbalsta saņēmēja rīcības maiņa atbalsta ietekmē var negatīvi ietekmēt konkurenci un tirdzniecību. Konkurences kropļojumu apmēru var vērtēt pēc ietekmes uz konkurentiem. Ja atbalsta dēļ samazinās konkurentu līdzšinējo ieguldījumu rentabilitāte, tie var izlemt samazināt savus turpmākos ieguldījumus vai pat vispār pamest konkrēto tirgu (62). Turklāt, ja iespējams, ka atbalsta saņēmējam, kurš tiks izraudzīts konkursa procedūrā, tirgū jau ir dominējošs stāvoklis vai tāds varētu rasties valsts finansēto ieguldījumu dēļ, atbalsta pasākums var vājināt konkurentu iespējamo konkurences spiedienu. Turklāt, ja valsts atbalsta pasākums vai tā nosacījumi (tostarp pasākuma finansēšanas metode, ja tā ir pasākuma neatņemama sastāvdaļa) nozīmētu ES tiesību nedalāmu pārkāpumu, šādu atbalstu nevar atzīt par saderīgu ar iekšējo tirgu (63).

(48)

Atbalsts ir jāpiešķir pārredzami, jo īpaši nodrošinot, ka dalībvalstis, uzņēmēji, sabiedrība un Komisija var viegli piekļūt visiem attiecīgajiem dokumentiem un būtiskajai informācijai par piešķirto atbalstu. Pārredzamības prasības ir sīkāk raksturotas 78. punktā.

(49)

Rūpīgi izstrādātai platjoslas valsts atbalsta shēmai būtu jānodrošina, ka pasākuma ietekmes vispārējais samērs ir pozitīvs.

(50)

Šajā kontekstā valsts atbalsta pasākuma ietekmi raksturo darbības izmaiņas salīdzinājumā ar situāciju, kāda būtu izveidojusies, ja atbalsta nebūtu. Atbalsta pozitīvā ietekme ir tieši saistīta ar atbalsta saņēmēja rīcības maiņu, kam būtu jānodrošina, ka tiek sasniegts vēlamais vispārējas nozīmes mērķis. Platjoslas nozarē atbalsta rezultāts ir tāds, ka tiek izvērsta jauna infrastruktūra, kura pretējā gadījumā netiktu izveidota, un tādējādi tirgū tiek nodrošināta papildu jauda un datu pārraides ātrums, kā arī zemākas cenas un labākas izvēles iespējas patērētājiem, augstāka kvalitāte un inovācija. Turklāt tā rezultātā uzlabotos patērētāju piekļuve interneta resursiem, kas apvienojumā ar patērētāju labāku aizsardzību šajā jomā stimulētu pieprasījuma palielināšanos. Attiecīgi pilnveidosies vienotais digitālais tirgus, un no tā iegūs visa ES tautsaimniecība.

(51)

Subsidētajam tīklam būtu jāspēj nodrošināt krasu uzlabojumu platjoslas pakalpojumu pieejamības ziņā. “Krasu uzlabojumu” uzskata par pierādītu, ja valsts iejaukšanās rezultātā 1) izraudzītais pretendents platjoslas tīklā veic ievērojamus jaunus ieguldījumus (64) un 2) subsidētā infrastruktūra tirgū nodrošina ievērojamas jaunas iespējas platjoslas pakalpojumu pieejamības, jaudas (65), ātruma un konkurences (66) ziņā. Lai pārliecinātos par krasu uzlabojumu, salīdzinājumam izmantos esošos tīklus un konkrēti formulētus tīkla izvēršanas plānus.

(52)

Turklāt, lai nodrošinātu, ka pēc iespējas tiek samazināta negatīvā ietekme uz konkurenci, ir jābūt izpildītiem atbalsta pasākuma struktūras nosacījumiem, kas norādīti 3.4. iedaļā.

(53)

Lai vēl papildus ierobežotu konkurences kropļojumus, Komisija attiecībā uz atsevišķām shēmām var pieprasīt noteikt darbības ilguma ierobežojumu (vispārīgā gadījumā 4 gadi vai mazāk) un veikt novērtējumu, lai pārliecinātos par: 1) saderības lēmuma pamatā esošo pieņēmumu un nosacījumu īstenošanos; 2) atbalsta pasākuma efektivitāti, ņemot vērā iepriekš noteiktos mērķus; 3) atbalsta ietekmi uz tirgiem un konkurenci un to, vai atbalsta shēmas darbības laikā nerodas tādi kropļojumi, kas kaitētu Savienības interesēm (67). Ņemot vērā šā novērtējuma mērķus un nepieciešamību neradīt pārmērīgu slogu dalībvalstīm un mazākiem atbalsta projektiem, tas attiektos tikai uz valsts līmeņa atbalsta shēmām un atbalsta shēmām ar lielu budžetu un iepriekš nebijušām iezīmēm vai tad, ja paredzētas būtiskas izmaiņas tirgū, tehnoloģijās vai regulējumā. Šis novērtējums būs jāveic no valsts atbalsta piešķīrējas iestādes neatkarīgam ekspertam, pamatojoties uz kopēju metodiku (68), un tas būs jāpublisko. Novērtējums jāiesniedz Komisijā ar tādu aprēķinu, lai varētu izvērtēt atbalsta pasākuma darbības iespējamo pagarināšanu, un jebkurā gadījumā pēc shēmas darbības beigām. Novērtējuma konkrētais tvērums un nosacījumi tiks noteikti lēmumā, ar ko apstiprina atbalsta pasākumu. Ja pēc tam ir kāds atbalsta pasākums ar līdzīgu mērķi, tajā ir jāņem vērā minētā novērtējuma rezultāti.

(54)

Ja ietekmes samērošana atklāj, ka negatīvā ietekme pārsniedz ieguvumus, Komisija attiecīgo atbalstu var aizliegt vai prasīt veikt koriģējošus pasākumus attiecībā uz atbalsta struktūru vai kaitējumu konkurencei.

(55)

Valsts atbalsta novērtējuma nolūkos šajās pamatnostādnēs ir ievērots nošķīrums starp pamata un NGA tīkliem.

(56)

Par platjoslas pamata tīkliem uzskatāmi tīkli, kuros izmanto tādas tehnoloģiju platformas kā asimetriskā ciparu abonentlīnija (risinājumi līdz ADSL2+), neuzlabotie kabeļu tīkli (piemēram, DOCSIS 2.0), trešās paaudzes mobilie tīkli (UMTS) un satelītu sistēmas.

(57)

Pašreizējā tirgus un tehnoloģiju attīstības posmā (69) NGA tīkli ir piekļuves tīkli, kas pilnībā vai daļēji sastāv no optiskās šķiedras elementiem (70) un spēj nodrošināt platjoslas piekļuves pakalpojumus ar uzlabotiem parametriem salīdzinājumā ar tiem, ko nodrošina pašreizējie platjoslas pamata tīkli (71).

(58)

NGA tīkliem ir jāpiemīt vismaz šādiem parametriem: i) uzticami nodrošina pakalpojumus ar ļoti lielu datu pārraides ātrumu uz vienu abonentu, izmantojot optiskās šķiedras (vai līdzvērtīgas tehnoloģijas) atvilci tik tuvu lietotāja telpām, lai ļoti lielais datu pārraides ātrums būtu reāli nodrošināts; ii) tos var izmantot dažādiem modernajiem digitālajiem pakalpojumiem, tostarp apvienotajiem IP pakalpojumiem; iii) tie nodrošina ievērojami lielāku augšupielādes ātrumu (salīdzinājumā ar platjoslas pamata tīkliem). Pašreizējā tirgus un tehnoloģiju attīstības posmā NGA tīkli ir: i) optiskās šķiedras piekļuves tīkli (FTTx) (72), ii) moderni kabeļu tīkli (73) un iii) atsevišķi modernie bezvadu piekļuves tīkli, kas spēj uzticami nodrošināt lielu datu pārraides ātrumu uz vienu abonentu (74).

(59)

Jāpatur prātā, ka ilgākā perspektīvā paredzams, ka pašreizējie platjoslas pamata tīkli tiks nevis modernizēti, bet aizstāti ar NGA tīkliem. Tā kā NGA tīkliem ir vajadzīga citāda tīkla arhitektūra, kas ļauj piedāvāt ievērojami kvalitatīvākus platjoslas pakalpojumus nekā patlaban, kā arī sniegt daudzveidīgus pakalpojumus, ko pašreizējie platjoslas tīkli nevar nodrošināt, ir iespējams, ka nākotnē izveidosies izteiktas atšķirības starp teritorijām, kurās būs NGA tīklu pārklājums, un teritorijām, kurās tā nebūs (75).

(60)

Dalībvalstis var brīvi izvēlēties iejaukšanās veidu, ja vien tas atbilst valsts atbalsta noteikumiem. Dažos gadījumos dalībvalstis var nolemt finansēt tādus nākamās paaudzes tīklus (NGN), kas ir atvilces maršrutēšanas tīkli un nesniedzas līdz galalietotājiem. Atvilces maršrutēšanas tīkli ir nepieciešami telekomunikāciju mazumtirdzniecības līmeņa operatoriem, lai nodrošinātu piekļuves pakalpojumus galalietotājiem. Šie tīkli ir saderīgi gan ar pamata, gan NGA tīkliem (76) – no telekomunikāciju operatoru (ieguldījumu) izvēles ir atkarīgs, kāda veida “pēdējās jūdzes” infrastruktūru tie pieslēdz pie atvilces maršrutēšanas tīkla (77). Valsts iestādes var arī nolemt veikt tikai inženiertehniskos darbus (piemēram, veikt rakšanas darbus valsts īpašumos vai izbūvēt kabeļu kanalizāciju), lai attiecīgajiem operatoriem pavērtu iespēju ātrāk izvērst pašiem savus tīkla elementus. Turklāt attiecīgos gadījumos valsts iestādes var apsvērt arī satelītu risinājumu izmantojumu.

(61)

Novērtējot atbilstību tirgus nepilnību novēršanas un vienlīdzības mērķiem, ir nošķirami dažādi mērķa teritoriju veidi. Šis sadalījums ir skaidrots turpmākajās iedaļās. Nosakot mērķa teritorijas, ja valsts iejaukšanās aprobežojas ar tīkla atvilces maršrutēšanas daļu, valsts atbalsta novērtējumā tiks ņemts vērā gan stāvoklis atvilces maršrutēšanas tirgos, gan piekļuves nodrošināšanas tirgos (78).

(62)

Parametri, kas attaisno valsts iejaukšanos šajās teritorijās, ir aprakstīti turpmāk.

(63)

Lai noteiktu, vai konkrēta teritorija ir uzskatāma par baltu, pelēku vai melnu, atbalsta piešķīrējai iestādei ir jānoskaidro, vai mērķa teritorijā ir platjoslas infrastruktūra. Lai nodrošinātu, ka valsts iejaukšanās neizstumj privātos ieguldījumus, atbalsta piešķīrējai iestādei turklāt būtu jāpārbauda, vai privātajiem ieguldītājiem nav konkrētu plānu tuvākajā nākotnē izvērst pašiem savu infrastruktūru. Jēdziens “tuvākajā nākotnē” atbilst trim gadiem (79). Ja atbalsta piešķīrēja iestāde subsidētās infrastruktūras izvēršanai nosaka ilgāku termiņu, tikpat ilgs laikposms būtu jāizmanto arī novērtējumam par komerciālajiem ieguldījumu plāniem.

(64)

Lai pārbaudītu, vai kādi privātie ieguldītāji tuvākajā nākotnē neplāno izvērst paši savu infrastruktūru, atbalsta piešķīrējai iestādei būtu jāpublicē plānotā atbalsta pasākuma kopsavilkums un jāaicina ieinteresētās personas iesniegt piezīmes.

(65)

Pastāv risks, ka mērķa teritorijā paredzētā platjoslas pakalpojumu izvēršana aizkavējas, ja privātais ieguldītājs tikai “pauž interesi”, bet pēc tam šie ieguldījumi netiek veikti un valsts iejaukšanās ir apturēta. Tāpēc atbalsta piešķīrēja iestāde pirms valsts iejaukšanās atlikšanas var prasīt, lai privātais ieguldītājs uzņemtos noteiktas saistības. Šīm saistībām būtu jānodrošina, ka triju gadu laikā (vai ilgākā laikposmā, kāds paredzēts atbalstāmajiem ieguldījumiem) tiks panākti būtiski rezultāti pārklājuma ziņā. Turklāt iestāde var konkrētajam operatoram prasīt, lai tas noslēgtu attiecīgu līgumu, kurā ir noteiktas platjoslas izvēršanas saistības. Šajā līgumā var paredzēt vairākus uzdevumus, kam jābūt izpildītiem minēto triju gadu laikā (80), kā arī prasīt ziņot par paveikto. Ja kāds uzdevums netiek izpildīts, piešķīrēja iestāde var sākt īstenot savus plānus, kas paredz valsts iejaukšanos. Šis noteikums attiecas gan uz pamata, gan NGA tīkliem.

(66)

“Baltās zonas” ir zonas, kurās platjoslas infrastruktūras nav un maz iespējams, ka tuvākajā nākotnē tā tiks ieviesta. DPE noteiktie Komisijas mērķi paredz vispārēju platjoslas pamata pakalpojumu pārklājumu ES līdz 2013. gadam un vismaz 30 Mb/s līdz 2020. gadam. Tāpēc prioritāte ir laikus nodrošināt ieguldījumus teritorijās, kurās vēl nav pietiekama pārklājuma. Tādējādi Komisija atzīst, ka ar finansiālu atbalstu platjoslas pakalpojumu sniegšanai teritorijās, kur tie šobrīd nav pieejami, dalībvalstis īsteno patiesas kohēzijas un ekonomiskās attīstības mērķus, un attiecīgi to iejaukšanās, visticamāk, atbilst vispārējas nozīmes mērķiem, ja ir izpildīti 3.4. iedaļā paredzētie nosacījumi (81).

(67)

“Pelēkās zonas” ir zonas, kurās darbojas viens tīkla operators un maz iespējams, ka tuvākajā nākotnē tiks izvērsts vēl kāds tīkls (82). Tīkla operatora (83) klātbūtne pati par sevi nenozīmē, ka nav nekādu tirgus nepilnību vai kohēzijas problēmu. Ja šim operatoram ir tirgus vara (monopols), iedzīvotājiem piedāvātā pakalpojumu kvalitātes un cenu kombinācija var būt neoptimāla. Iespējams, ka atsevišķas lietotāju kategorijas ir nepietiekami apkalpotas vai, ja vairumtirdzniecības līmeņa piekļuves tarifi netiek regulēti, pakalpojumu mazumtirdzniecības cenas ir augstākas salīdzinājumā ar tādu pašu pakalpojumu cenām, kurus piedāvā citās konkurētspējīgākās, bet citādi salīdzināmās valsts teritorijās vai reģionos. Ja turklāt ir maz ticams, ka tirgū varētu ienākt citi operatori, alternatīvas infrastruktūras finansēšana varētu būt piemērots pasākums (84).

(68)

No otras puses, teritorijās, kurās jau darbojas viens platjoslas tīkla operators, subsīdijas alternatīva tīkla izbūvei var izkropļot tirgus dinamiku. Tāpēc valsts atbalsts platjoslas tīklu izvēršanai “pelēkajās” zonās ir attaisnojams tikai tad, ja nepārprotami pierāda, ka pastāv tirgus nepilnība. Attiecīgi nepieciešama detalizēta analīze un padziļināts saderības novērtējums.

(69)

Pelēkajās zonās valsts atbalsts var tikt atļauts, ja ir izpildīti 3.4. iedaļā paredzētie saderības nosacījumi un ir pierādīts, ka i) netiek piedāvāti atbilstīgi pakalpojumi vai tie netiek piedāvāti par pieņemamu cenu tā, lai apmierinātu iedzīvotāju vai uzņēmumu vajadzības (85), un ii) attiecīgos mērķus nav iespējams sasniegt ar mazāk kropļojošiem pasākumiem (tostarp ex ante regulējumu).

(70)

Lai konstatētu i) un ii) apakšpunktā noteikto, Komisija jo īpaši izvērtēs, vai:

(71)

Turpmāk 3.4. iedaļā aprakstīto saderības pārbaudi veiks tikai tām pelēkajām zonām, kuras atbilst iepriekš minētajiem kritērijiem.

(72)

Ja attiecīgajā ģeogrāfiskajā zonā ir vai tuvākajā nākotnē būs vismaz divi atšķirīgu operatoru platjoslas pamata tīkli un platjoslas pakalpojumi tiek sniegti konkurences apstākļos (uz infrastruktūru balstīta konkurence (87)), var pieņemt, ka nekādu tirgus nepilnību nav. Šajā gadījumā ir ļoti niecīga iespēja, ka ar valsts iejaukšanos varētu panākt kādus uzlabojumus. Tieši pretēji – valsts atbalsts, lai finansētu līdzīgas iespējas nodrošinoša papildu platjoslas tīkla izbūvi, principā izraisītu nepieņemamus konkurences kropļojumus un privāto ieguldītāju izstumšanu. Attiecīgi, ja nebūs skaidru pierādījumu par tirgus nepilnībām, pasākumus, lai finansētu platjoslas papildu infrastruktūras izvēršanu “melnajā zonā”, Komisija vērtēs negatīvi (88).

(73)

Iepriekš 3.2. iedaļā skaidrotais “balto”, “pelēko” un “melno” zonu nošķīrums ir izmantojams arī, novērtējot NGA tīkliem paredzētā valsts atbalsta saderību ar iekšējo tirgu saskaņā ar 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu.

(74)

Pašlaik, modernizējot aktīvās iekārtas, atsevišķi modernie platjoslas pamata tīkli spēj nodrošināt arī dažus tādus platjoslas pakalpojumus (piemēram, trīspakalpojumu paketi), kuri tuvākajā nākotnē, visticamāk, tiks piedāvāti, izmantojot NGA tīklus, un tādējādi dod ieguldījumu DPE noteikto mērķu sasniegšanā. Tomēr var parādīties tādi jauni produkti vai pakalpojumi, kuri nebūs aizstājami no piedāvājuma vai pieprasījuma viedokļa un kuriem būs vajadzīga tāda jauda, noturība un ievērojami lielāki augšupielādes un lejupielādes ātrumi, kas pārsniedz platjoslas pamata infrastruktūras fiziskās iespējas.

(75)

Līdz ar to, novērtējot valsts atbalstu NGA tīkliem, tāda teritorija, kurā NGA tīklu pašlaik nav un kurā privātie ieguldītāji saskaņā ar 63.–65. punktu tos triju gadu laikā, visticamāk, neierīkos, ir jāuzskata par “baltu NGA” zonu. Šādā teritorijā var piešķirt valsts atbalstu NGA, ja ir izpildīti 3.4. un 3.5. iedaļā norādītie saderības nosacījumi.

(76)

Konkrēta teritorija būtu jāuzskata par “pelēku NGA” zonu, ja tajā ir tikai viens NGA tīkls (89) vai tas tiks izvērsts nākamo triju gadu laikā un ja neviens cits operators nākamo triju gadu laikā neplāno izvērst NGA tīklu. Novērtējot to, vai citi tīkla ieguldītāji varētu konkrētā zonā izvērst vēl kādus NGA tīklus, ir jāņem vērā esošie normatīvie akti, ar kuriem varētu būt samazināti šķēršļi šādai tīklu izvēršanai (piekļuve kabeļu kanalizācijai, infrastruktūras kopīga izmantošana utt.). Komisijai būs jāveic sīkāka analīze, pārbaudot valsts iejaukšanās nepieciešamību, jo ir liels risks, ka valsts iejaukšanās šādās teritorijās var izstumt esošos ieguldītājus un izkropļot konkurenci. Attiecīgi Komisija veiks novērtējumu, pamatojoties uz šajās pamatnostādnēs paredzētajiem saderības nosacījumiem.

(77)

Ja konkrētajā teritorijā ir vai nākamajos trīs gados tiks izvērsti vismaz divi atšķirīgu operatoru NGA tīkli, šāda teritorija ir uzskatāma par “melnu NGA” zonu. Komisija uzskatīs, ka valsts atbalsts vēl vienam no valsts līdzekļiem finansētam un līdzvērtīgam NGA tīklam šādās teritorijās varētu būtiski izkropļot konkurenci, un tāpēc nav saderīgs ar iekšējo tirgu saskaņā ar LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu.

(78)

Ikvienam platjoslas izvēršanas valsts atbalsta pasākumam ir jāatbilst visiem 2.5. iedaļā aprakstītajiem saderības principiem, tostarp attiecībā uz vispārējas nozīmes mērķi, tirgus nepilnības esību, piemērotību un pasākuma stimulējošo iedarbību. Saistībā ar konkurences kropļojumu ierobežošanu papildus tam, ka ikvienā gadījumā (baltajām, pelēkajām un melnajām zonām) ir jāpierāda, ka tiks panākts “krass uzlabojums” (90), ir jābūt izpildītiem turpmāk norādītājiem priekšnosacījumiem, kas liecina par pasākuma samērīgumu. Ja kāds no šiem nosacījumiem nav izpildīts, visticamāk, būs jāveic padziļināts novērtējums (91), kā rezultātā atzinums par attiecīgā atbalsta saderību ar iekšējo tirgu var būt negatīvs.

(79)

Tāpat kā platjoslas pamata tīklu izvēršanas politikas gadījumā, arī valsts atbalsts NGA tīklu izvēršanai var tikt atzīts par piemērotu un attaisnojamu instrumentu, ja ir izpildīti vairāki būtiski nosacījumi. Ja komerciālie operatori savus lēmumus par ieguldījumiem NGA tīklos pieņem, pamatojoties uz prognozēto rentabilitāti, tad valsts iestādei, izdarot savu izvēli, ir jāņem vērā arī sabiedrības intereses – lai tiktu finansēta brīvi pieejama un neitrāla platforma, ko var izmantot daudzi operatori un, savstarpēji konkurējot, sniegt pakalpojumus galalietotājiem.

(80)

Visiem NGA izvēršanas atbalsta pasākumiem ir jāatbilst saderības nosacījumiem, kas uzskaitīti 2.5. un 3.4. iedaļā. Papildus ir jābūt izpildītiem turpmāk minētajiem nosacījumiem, ņemot vērā konkrēto situāciju, kādā notiks valsts ieguldījumi NGA tīklos.

(81)

Konkurenci īpaši veicina tādi valsts atbalsta projekti, kas paredz finansēt atvilces maršrutēšanas tīklus (127) vai tikai inženiertehniskos darbus, kas dod iespēju visu operatoru piekļuvei un jebkuras tehnoloģijas izmantojumam, un tas tiks ņemts vērā šādu projektu novērtējumā.

(82)

Ņemot vērā Digitālās programmas mērķus, jo īpaši, lai vismaz 50 % abonentu būtu interneta pieslēgums ar ātrumu virs 100 Mb/s, un ievērojot to, ka īpaši pilsētās var būt pieprasījums pēc augstākiem darbības parametriem nekā tiem, ko komerciālie ieguldītāji ir gatavi piedāvāt tuvākajā nākotnē, izņēmuma kārtā, atkāpjoties no 77. punkta, būtu pieļaujama valsts iejaukšanās attiecībā uz NGA tīkliem, kas spēj nodrošināt īpaši ātrdarbīgu internetu krietni virs 100 Mb/s.

(83)

“Melnajās NGA” zonās šāda iejaukšanās būtu pieļaujama vienīgi tad, ja, pamatojoties uz turpmāk minētajiem kumulatīvajiem kritērijiem, tiek pierādīts 51. punktā minētais “krass uzlabojums”:

(84)

Iepriekšējā punktā aprakstītajā situācijā ikvienam jaunam subsidētajam tīklam ir jāatbilst 78. un 80. punktā noteiktajiem saderības nosacījumiem. Turklāt atbalsta piešķīrējai iestādei jāpierāda arī, ka:

(85)

Tikai tad, ja ir izpildīti šie papildu nosacījumi, varētu atzīt, ka šādu tīklu finansēšana ir saderīga, ievērojot samēra pārbaudes prasības. Citiem vārdiem sakot, šim finansējumam būtu jārada būtiski, paliekoši, konkurenci veicinoši, nevis pagaidu tehnoloģiski uzlabojumi, pārmērīgi neizstumjot privātos ieguldījumus.

(86)

Šīs pamatnostādnes piemēros no nākamās dienas pēc to publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

(87)

Komisija piemēros šīs pamatnostādnes visiem paziņotajiem atbalsta pasākumiem, par kuriem tai būs jāpieņem lēmums pēc šo nostādņu publicēšanas Oficiālajā Vēstnesī, pat ja par projektiem paziņots pirms minētās publicēšanas.

(88)

Saskaņā ar Komisijas paziņojumu par noteikumiem, kas piemērojami nelikumīga valsts atbalsta novērtēšanai (134), nelikumīga atbalsta gadījumā Komisija piemēros noteikumus, kas bija spēkā atbalsta piešķiršanas brīdī. Attiecīgi Komisija piemēros šīs pamatnostādnes nelikumīgam atbalstam, kas piešķirts pēc to publicēšanas.

(89)

Pamatojoties uz LESD 108. panta 1. punktu, Komisija ar šo ierosina dalībvalstīm 12 mēnešu laikā no šo pamatnostādņu publicēšanas dienas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī veikt vajadzīgos pasākumus un vajadzības gadījumā grozīt to spēkā esošās atbalsta shēmas, lai nodrošinātu atbilstību šo pamatnostādņu noteikumiem.

(90)

Dalībvalstis tiek aicinātas skaidri un bez atrunām paust savu piekrišanu šiem ierosinātajiem atbilstīgajiem pasākumiem divu mēnešu laikā no dienas, kurā šīs pamatnostādnes publicētas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Ja atbilde netiks saņemta, Komisija uzskatīs, ka attiecīgā dalībvalsts ierosinātajiem pasākumiem nepiekrīt.

(91)

Komisija var pārskatīt šīs pamatnostādnes, ņemot vērā būtiskas tirgus, tehnoloģiju un regulējuma turpmākās attīstības tendences.