LV

|| EIROPAS KOMISIJA ||

Briselē, 17.9.2013

COM(2013) 618 final

2013/0304 (COD)

 

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA,

ar kuru attiecībā uz narkotisko vielu definīciju groza Padomes 2004. gada 25. oktobra Pamatlēmumu 2004/757/TI, ar ko paredz minimuma noteikumus par noziedzīgu darbību pazīmēm un sodiem narkotisko vielu nelikumīgas tirdzniecības jomā

{SWD(2013) 319 final}

{SWD(2013) 320 final}

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.           PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

1.1.      Vispārīgais konteksts

Narkotisko vielu nelikumīga tirdzniecība un narkotisko vielu lietošana Eiropas Savienībā nopietni apdraud gan atsevišķu cilvēku, gan visas sabiedrības veselību un drošību. Tas ietekmē sociālo un ekonomikas pamatstruktūru un kaitē cilvēku dzīves kvalitātei, kā arī dalībvalstu drošībai. Lai gan to narkotisko vielu patēriņš, kuras tiek kontrolētas saskaņā ar ANO konvencijām par narkotiskajām vielām[1] (piemēram, kokaīns, ekstazī vai kaņepes – „kontrolētās narkotikas”), pēdējos gados ir šķietami stabilizējies[2] (kaut arī augstā līmenī), svarīgs uzdevums ir kontrolēt jaunas vielas, kas strauji ienāk tirgū.

Savienībā arvien vairāk ir pieejamas jaunas psihoaktīvās vielas, kuras imitē kontrolēto narkotiku iedarbību un bieži tiek tirgotas kā likumīga alternatīva tām, jo uz šīm jaunajām vielām neattiecas līdzvērtīgi kontroles pasākumi, un šīs jaunās vielas ir daudzveidīgi izmantojamas rūpniecības nozarē. 1997.–2012. gada laikposmā dalībvalstis paziņoja aptuveni 290 vielas, 2012. gadā tika paziņota vairāk nekā viena jauna viela nedēļā. Laikposmā no 2009. gada līdz 2012. gadam paziņoto vielu skaits ir trīskāršojies – no 24 līdz 73.

Aizvien vairāk cilvēku, jo īpaši jauniešu, lieto jaunas psihoaktīvās vielas. Tomēr šīs vielas – tāpat kā kontrolētās narkotikas – var kaitēt cilvēku veselībai un drošībai un radīt slogu sabiedrībai. Jaunu psihoaktīvo vielu iespējamie riski ir likuši valstu iestādēm veikt dažādus ierobežojošus pasākumus. Tomēr šādi valsts līmeņa ierobežojošie pasākumi nav pietiekami efektīvi, jo šīs vielas var brīvi pārvietot iekšējā tirgū – apmēram 80 % paziņoto vielu tika atklāti vairāk nekā vienā dalībvalstī.

2011. gada oktobrī pieņemtajā Komisijas paziņojumā „Stingrāka Eiropas reakcija uz narkotiku izraisītajām problēmām”[3] jaunas psihoaktīvās vielas tika minētas kā viena no problēmām, kuras novēršanai ir vajadzīga izlēmīga rīcība ES līmenī.

Padomes 2005. gada 10. maija Lēmumā 2005/387/TI[4] ir paredzēts jaunu psihoaktīvo vielu radīto risku novēršanas mehānisms, saskaņā ar kuru uz šīm vielām visā Savienībā var attiecināt kontroles pasākumus un kriminālsodus. Lai ilgtspējīgākā veidā vērstos pret aizvien jaunu psihoaktīvo vielu parādīšanos un to straujo izplatību Savienībā, Komisija ierosināja stingrākus noteikumus saskaņā ar [Regulu (ES) Nr. …/… par jaunām psihoaktīvajām vielām].

Lai efektīvi samazinātu to kaitīgo jauno psihoaktīvo vielu pieejamību, kuras atsevišķiem cilvēkiem un visai sabiedrībai rada nopietnu veselības, sociālo un drošības apdraudējumu, un lai nepieļautu šo vielu tirdzniecību un noziedzīgu organizāciju iesaistīšanos šo vielu ražošanā vai izplatīšanā, uz jaunām psihoaktīvajām vielām ir jāattiecina krimināltiesību normas – tāpat, kā tas ir kontrolēto narkotiku gadījumā.

Padomes 2004. gada 25. oktobra Pamatlēmumā 2004/757/TI[5] ir noteikta kopīga pieeja cīņai pret narkotisko vielu nelikumīgu tirdzniecību. Lai nepieļautu to, ka dalībvalstu tiesu iestāžu un tiesībaizsardzības iestāžu sadarbībā rodas problēmas tāpēc, ka attiecīgais nodarījums nav sodāms saskaņā ar pieprasījuma iesniedzējas vai pieprasījuma saņēmējas valsts tiesību aktiem, minētajā pamatlēmumā ir paredzēti kopēji minimuma noteikumi par narkotiku tirdzniecības jomā veiktu nodarījumu definīciju un atbilstošajām sankcijām. Tomēr šos noteikumus nepiemēro jaunām psihoaktīvajām vielām, bet gan tikai vielām, uz kurām attiecas ANO konvencijas, un sintētiskajām narkotikām, kas tiek kontrolētas saskaņā ar 1997. gada 16. jūnija Vienoto rīcību 97/396/TI[6].

Lai racionalizētu un precizētu narkotikām piemērojamo tiesisko regulējumu, uz viskaitīgākajām jaunām psihoaktīvajām vielām būtu jāattiecina tās pašas krimināltiesību normas, kuras attiecas uz vielām, kas tiek kontrolētas saskaņā ar ANO konvencijām.

Tāpēc jāpaplašina Pamatlēmuma 2004/757/TI piemērošanas joma, aptverot jaunas psihoaktīvās vielas, uz kurām attiecas kontroles pasākumi saskaņā ar Padomes Lēmumu 2005/387/TI, kā arī vielas, kas ir pakļautas pastāvīgiem tirgus ierobežošanas pasākumiem atbilstoši [Regulai (ES) Nr. …/… par jaunām psihoaktīvajām vielām].

Tiesību akta priekšlikums par narkotisko vielu nelikumīgu tirdzniecību bija paredzēts Komisijas 2012. gada darba programmā.

1.2.      Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Ar šo priekšlikumu groza Pamatlēmumu 2004/757/TI, lai iekļautu tā piemērošanas jomā jaunas psihoaktīvās vielas, kas rada nopietnu risku.

Šis priekšlikums ir pievienots priekšlikumam [Regulai (ES) Nr. …/… par jaunām psihoaktīvajām vielām]. Abi priekšlikumi ir savstarpēji saistīti, lai nodrošinātu to, ka uz jaunām psihoaktīvajām vielām, kas rada nopietnu veselības, sociālo un drošības apdraudējumu un tāpēc ir pakļautas pastāvīgam tirgus ierobežojumam saskaņā ar minēto regulu, arī attiektos Pamatlēmumā 2004/757/TI noteiktās krimināltiesību normas par narkotisko vielu nelikumīgu tirdzniecību.

2.           APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMA REZULTĀTI

2.1.        Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Šā priekšlikuma sagatavošanā tika ņemtas vērā atziņas, kas gūtas plaša mēroga apspriedēs ar ieinteresētajām personām un ekspertiem, kā arī internetā notikušajā sabiedriskajā apspriešanā.

Pamatlēmuma 2004/757/TI un Padomes Lēmuma 2005/387/TI darbības novērtējuma ietvaros Komisija apspriedās ar visām dalībvalstīm. Turklāt saistībā ar ārējiem pētījumiem par narkotisko vielu nelikumīgu tirdzniecību un jaunām psihoaktīvajām vielām Komisija apkopoja un izvērtēja viedokļus, kurus izteica plašs ieinteresēto personu, praktiķu un ekspertu loks, tostarp šo instrumentu īstenošanā iesaistītās ES aģentūras.

Komisija 2011. gada 10. novembrī un 2012. gada 29. februārī organizēja arī divas ekspertu sanāksmes par narkotisko vielu nelikumīgu tirdzniecību, savukārt 2011. gada 15. decembrī un 2012. gada 1. martā – divas ekspertu sanāksmes par jaunām psihoaktīvajām vielām. Šo sanāksmju laikā zinātnes eksperti un praktiķi uzsvēra krimināltiesību normu nozīmīgumu, lai palīdzētu apkarot un nepieļaut narkotisko vielu nelikumīgu tirdzniecību un ierobežot kaitīgu jaunu psihoaktīvo vielu izplatību. Vienlaikus viņi norādīja, ka tiesību aktiem jaunu psihoaktīvo vielu jomā būtu jābūt samērīgiem un tiem būtu jābūt pielāgotiem dažādām šo vielu izraisītā riska pakāpēm.

Jauniešu (15–24 gadu vecumā) vidū 2011. gadā tika veikts Eirobarometra pētījums Youth attitudes on Drugs („Jauniešu attieksme pret narkotikām”). Gandrīz puse no respondentiem (47 %) uzskatīja, ka būtu jāierobežo tikai tās vielas, par kurām ir pierādīts, ka tās apdraud veselību, savukārt 34 % uzskatīja, ka būtu jāierobežo visas vielas, kas imitē kontrolēto narkotiku iedarbību.

2.2.        Ietekmes novērtējums

Ietekmes novērtējumā par jaunām psihoaktīvajām vielām Komisija novērtēja šā priekšlikuma ietekmi uz Pamatlēmuma 2004/757/TI grozījumiem. Novērtējumā tika secināts, ka (tāpat, kā paredzēts Padomes Lēmumā 2005/387/TI) uz kaitīgām jaunām psihoaktīvajām vielām (tādām, kas rada nopietnu veselības, sociālo un drošības apdraudējumu) būtu jāattiecina krimināltiesību normas. Novērtējumā tika arī secināts, ka tāpēc uz šīm vielām būtu jāattiecina krimināltiesību normas par narkotisko vielu nelikumīgu tirdzniecību. Šāda pieeja bija daļa no vēlamā politikas risinājuma, kas paredz pakāpenisku kopumu ar ierobežojošiem pasākumiem, kuri ir samērīgi ar jaunu psihoaktīvo vielu izraisītā riska pakāpi un nerada šķēršļus likumīgai tirdzniecībai iekšējā tirgū.

3.           PRIEKŠLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI

3.1.        Juridiskais pamats

Šā priekšlikuma juridiskais pamats ir LESD 83. panta 1. punkts, ar kuru Eiropas Parlaments un Padome tiek pilnvaroti paredzēt noteikumu minimumu noziedzīgu nodarījumu un sankciju definēšanai nelegālas narkotiku tirdzniecības jomā, pieņemot direktīvu saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru.

3.2.        Subsidiaritāte, proporcionalitāte un pamattiesību ievērošana

Eiropas Savienībai ir vairāk iespēju nekā dalībvalstīm rīkoties, lai iekšējā tirgū ierobežotu kaitīgu jaunu psihoaktīvo vielu pieejamību patērētājiem, vienlaikus nodrošinot, ka netiek traucēta likumīgā tirdzniecība.

Tas ir tāpēc, ka, atsevišķi rīkojoties, dalībvalstis nevar efektīvi un ilgtspējīgi vērsties pret šo vielu straujo parādīšanos un izplatību. Nekoordinēta valsts līmeņa rīcība un liels skaits dažādu valsts regulējumu jaunu psihoaktīvo vielu jomā var izraisīt domino efektu uz citām dalībvalstīm (kaitīgo vielu ieplūšana tajās) un radīt problēmas valstu tiesu iestāžu un tiesībaizsardzības iestāžu sadarbībā.

Priekšlikums ir samērīgs un nepārsniedz to, kas ir vajadzīgs mērķu sasniegšanai, jo tas, piemērojot krimināltiesību normas, attiecas tikai uz tām jaunām psihoaktīvajām vielā, kuras rada nopietnas bažas ES līmenī.

Šis priekšlikums netieši ietekmē konkrētas pamattiesības un principus, kas nostiprināti ES Pamattiesību hartā, jo tas paplašina Pamatlēmuma 2004/757/TI piemērošanas jomu; šā pamatlēmuma noteikumi ietekmē šādas pamattiesības un principus: tiesības uz brīvību un drošību (6. pants), tiesības uz īpašumu (17. pants), tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību un taisnīgu tiesu (47. pants), nevainīguma prezumpciju un tiesības uz aizstāvību (48. pants), kā arī noziedzīgu nodarījumu un sodu likumības un samērīguma principus (49. pants). Šo tiesību un brīvību izmantošanu var ierobežot, taču tikai ievērojot ES Hartas 52. panta 1. punktā noteiktos ierobežojumus un prasības.

3.3.        Juridiskā instrumenta izvēle

Saskaņā ar LESD 83. panta 1. punktu direktīva ir piemērots instruments, lai ES līmenī nodrošinātu minimālo saskaņošanu nelegālas narkotiku tirdzniecības jomā, vienlaikus dodot dalībvalstīm rīcības brīvību īstenot valsts līmenī principus, noteikumus un to izņēmumus.

3.4.        Paskaidrojošie pavaddokumenti paziņojumam par transponēšanas pasākumiem

Dalībvalstis tiek lūgtas paziņot Komisijai par valsts līmeņa pasākumiem, kas pieņemti, lai izpildītu šo direktīvu.

Dalībvalstis netiek aicinātas iesniegt Komisijai skaidrojošus dokumentus (tostarp atbilstības tabulas), kas pievienoti paziņojumam par valsts līmeņa pasākumiem, kuri pieņemti šīs direktīvas noteikumu transponēšanas nolūkā. Ierosinātā grozījuma nelielā apmēra dēļ tas nav nepieciešams. Papildu skaidrojošo dokumentu iesniegšana radītu nepamatotu administratīvo slogu dalībvalstu kompetentajām iestādēm.

3.5.        Galvenie noteikumi

1. pants – Šajā pantā ir noteikti Pamatlēmuma 2004/757/TI grozījumi saistībā ar jēdziena „narkotiska viela” definīciju, noteikumu, saskaņā ar kuru krimināltiesību normas attiecas uz jaunām psihoaktīvajām vielām, kas rada nopietnu veselības, sociālo un drošības apdraudējumu, un Komisijas veiktu novērtējumu par pamatlēmuma īstenošanu un ietekmi.

2. pants – Šajā pantā ir paredzēts termiņš direktīvas noteikumu transponēšanai valsts tiesību aktos.

3. un 4. pants – Šajos pantos ir noteikts direktīvas spēkā stāšanās datumus un tās adresāti.

4.           IETEKME UZ BUDŽETU

Priekšlikums neietekmē Savienības budžetu.

2013/0304 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA,

ar kuru attiecībā uz narkotisko vielu definīciju groza Padomes 2004. gada 25. oktobra Pamatlēmumu 2004/757/TI, ar ko paredz minimuma noteikumus par noziedzīgu darbību pazīmēm un sodiem narkotisko vielu nelikumīgas tirdzniecības jomā

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 83. panta 1. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

rīkojoties saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)       Padomes 2004. gada 25. oktobra Pamatlēmumā 2004/757/TI, ar ko paredz minimuma noteikumus par noziedzīgu darbību pazīmēm un sodiem narkotisko vielu nelikumīgas tirdzniecības jomā[7], ir paredzēta kopēja pieeja cīņā pret narkotisko vielu nelikumīgu tirdzniecību, kura apdraud Savienības pilsoņu veselību, drošību un dzīves kvalitāti, kā arī dalībvalstu likumīgo ekonomiku, stabilitāti un drošību. Lai nepieļautu to, ka dalībvalstu tiesu iestāžu un tiesībaizsardzības iestāžu sadarbībā varētu rasties problēmas tāpēc, ka attiecīgais nodarījums nav sodāms saskaņā ar pieprasījuma iesniedzējas vai pieprasījuma saņēmējas valsts tiesību aktiem, minētajā pamatlēmumā ir paredzēti kopēji minimuma noteikumi par narkotiku tirdzniecības jomā veiktu nodarījumu definīciju un atbilstošajām sankcijām.

(2)       Pamatlēmumu 2004/757/TI piemēro vielām, uz kurām attiecas Apvienoto Nāciju Organizācijas 1961. gada Vienotā konvencija par narkotiskajām vielām (grozīta ar 1972. gada protokolu) un Apvienoto Nāciju Organizācijas 1971. gada Konvencija par psihotropajām vielām („ANO konvencijas”), kā arī sintētiskajām narkotikām, kas Savienībā tiek kontrolētas saskaņā ar 1997. gada 16. jūnija Vienoto rīcību 97/396/TI par informācijas apmaiņu, riska novērtējumu un jaunu sintētisko narkotiku kontroli[8] un kas rada tādu risku sabiedrības veselībai, kurš ir pielīdzināms ANO konvencijās iekļauto vielu izraisītajam riskam.

(3)       Pamatlēmums 2004/757/TI būtu jāpiemēro arī vielām, uz kurām attiecas kontroles pasākumi un kriminālsodi saskaņā ar Padomes 2005. gada 10. maija Lēmumu 2005/387/TI par informācijas apmaiņu, riska novērtējumu un kontroli attiecībā uz jaunām psihoaktīvām vielām[9] un kuras rada tādu risku sabiedrības veselībai, kurš ir pielīdzināms ANO konvencijās iekļauto vielu izraisītajam riskam.

(4)       Jaunas psihoaktīvās vielas, kas imitē ANO konvencijās iekļauto vielu iedarbību, parādās aizvien biežāk un strauji izplatās Savienībā. Kā konstatēts [Regulā (ES) Nr. …/… par jaunām psihoaktīvajām vielām], konkrētas jaunas psihoaktīvās vielas rada nopietnu veselības, sociālo un drošības apdraudējumu. Saskaņā ar minēto regulu var veikt pasākumus, lai aizliegtu ražot, izgatavot, darīt pieejamas tirgū, tostarp importēt Savienībā, transportēt un eksportēt no Savienības jaunas psihoaktīvās vielas, kas rada nopietnu veselības, sociālo un drošības apdraudējumu. Lai efektīvi samazinātu to jauno psihoaktīvo vielu pieejamību, kuras nopietni apdraud atsevišķus indivīdus un sabiedrību, un lai nepieļautu minēto vielu tirdzniecību Savienībā, kā arī noziedzīgu organizāciju iesaistīšanos šādā tirdzniecībā, pastāvīgie tirgus ierobežošanas pasākumi, kas pieņemti saskaņā ar minēto regulu, būtu jāpapildina ar krimināltiesību normām.

(5)       Tāpēc Savienības krimināltiesību normas par narkotisko vielu nelikumīgu tirdzniecību būtu jāattiecina uz jaunām psihoaktīvajām vielām, uz kurām attiecas pastāvīgs tirgus ierobežojums saskaņā ar [Regulu (ES) Nr. …/… par jaunām psihoaktīvajām vielām]. Tas palīdzētu arī racionalizēt un precizēt Savienības tiesisko regulējumu, jo viskaitīgākajām jaunām psihoaktīvajām vielām tiktu piemērotas tās pašas krimināltiesību normas, ko piemēro ANO konvencijās iekļautajām vielām. Tāpēc būtu jāgroza narkotisko vielu definīcija, kas iekļauta Pamatlēmumā 2004/757/TI.

(6)       Lai ātri vērstos pret kaitīgu jaunu psihoaktīvo vielu parādīšanos un izplatību Savienībā, dalībvalstīm attiecībā uz jaunām psihoaktīvajām vielām, kas rada nopietnu veselības, sociālo un drošības apdraudējumu, divpadsmit mēnešu laikā pēc tam, kad šīs vielas ir pakļautas pastāvīgam tirgus ierobežojumam atbilstoši [Regulai (ES) Nr. …/… par jaunām psihoaktīvajām vielām], būtu jāpiemēro Pamatlēmuma 2004/757/TI noteikumi.

(7)       Tā kā šīs direktīvas mērķi (proti, paplašināt narkotisko vielu nelikumīgai tirdzniecībai piemērojamo Savienības krimināltiesību normu darbības jomu, lai aptvertu jaunas psihoaktīvās vielas, kas rada nopietnu veselības, sociālo un drošības apdraudējumu) nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs un tāpēc to var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi direktīvas mērķa sasniegšanai.

(8)       Šajā direktīvā ir ievērotas Eiropas Savienības Pamattiesību hartā atzītās pamattiesības un principi, jo īpaši tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību un taisnīgu tiesu, nevainīguma prezumpcija un tiesības uz aizstāvību, tiesības netikt divreiz tiesātam vai sodītam krimināllietā par to pašu noziedzīgo nodarījumu, kā arī noziedzīgu nodarījumu un sodu likumības un samērīguma principi.

(9)       [Saskaņā ar 3. pantu 21. Protokolā par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, Apvienotā Karaliste un Īrija ir paziņojušas, ka tās vēlas piedalīties šīs direktīvas pieņemšanā un piemērošanā.]

UN/VAI

(10)     [Saskaņā ar 1. un 2. pantu 21. Protokolā par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, un neskarot minētā protokola 4. pantu, Apvienotā Karaliste un Īrija nepiedalās šīs direktīvas pieņemšanā, un šī direktīva tām nav saistoša un nav jāpiemēro.]

(11)     Saskaņā ar 1. un 2. pantu 22. Protokolā par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, Dānija nepiedalās šīs direktīvas pieņemšanā, un tāpēc Dānijai šī direktīva nav saistoša un nav jāpiemēro.

(12)     Tādēļ attiecīgi būtu jāgroza Pamatlēmums 2004/757/TI,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Pamatlēmumu 2004/757/TI groza šādi:

(1) pamatlēmuma 1. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

„„narkotiskās vielas”:

(a) ir visas vielas, uz kurām attiecas Apvienoto Nāciju Organizācijas 1961. gada Vienotā konvencija par narkotiskajām vielām (grozīta ar 1972. gada protokolu) un Apvienoto Nāciju Organizācijas 1971. gada Konvencija par psihotropajām vielām;

(b) visas pielikumā uzskaitītās vielas;

(c) jebkura jauna psihoaktīvā viela, kas rada nopietnu veselības, sociālo un drošības apdraudējumu un uz kuru attiecas pastāvīgs tirgus ierobežojums saskaņā ar [Regulas (ES) Nr. …/… par jaunām psihoaktīvajām vielām 13. panta 1. punktu];”;

(2) pamatlēmuma 9. pantam pievieno šādu 3. un 4. punktu:

„3.     Attiecībā uz jaunām psihoaktīvajām vielām, uz kurām attiecas pastāvīgs tirgus ierobežojums saskaņā ar [Regulas (ES) Nr. …/… par jaunām psihoaktīvajām vielām 13. panta 1. punktu], dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai divpadsmit mēnešu laikā pēc pastāvīgā tirgus ierobežojuma stāšanās spēkā piemērotu šīm jaunajām psihoaktīvajām vielām šā pamatlēmuma noteikumus. Dalībvalstis nekavējoties dara Komisijai zināmus minēto aktu tekstus.

Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo pamatlēmumu, vai šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.

4.       Komisija [5 gadus pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā un turpmāk ik pēc 5 gadiem] novērtē, ciktāl dalībvalstis ir veikušas pasākumus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šā pamatlēmumu prasības, un publicē atbilstošu ziņojumu.”;

(3) tiek pievienots šīs direktīvas pielikumā iekļautais pielikums.

2. pants

Transponēšana

Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai vēlākais [divpadsmit mēnešu laikā pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā] izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis nekavējoties dara Komisijai zināmus minēto aktu tekstus.

Kad dalībvalstis pieņem šos noteikumus, tajos iekļauj atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.

3. pants

Stāšanās spēkā

Šī direktīva stājas spēkā [tajā pašā dienā, kad stājas spēkā Regula (ES) Nr. …/… par jaunām psihoaktīvajām vielām].

4. pants

Adresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm saskaņā ar Līgumiem.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā —                       Padomes vārdā —

priekšsēdētājs                                                priekšsēdētājs

PIELIKUMS

1. panta 1. punkta b) apakšpunktā minēto vielu saraksts

(a) P-metiltioamfetamīns jeb 4-metiltioamfetamīns, kā minēts Padomes 1999. gada 13. septembra Lēmumā 1999/615/TI, ar ko paredz, ka 4-MTA ir jauna sintētiskā narkotika, attiecībā uz kuru jāpiemēro kontrolpasākumi un kriminālsodi[10].

(b) Parametoksimetilamfetamīns jeb N-metil-1-(4-metoksifenil)-2-aminopropāns, kā minēts Padomes 2002. gada 28. februāra Lēmumā 2002/188/TI par kontroles pasākumiem un kriminālsodiem sakarā ar jauno sintētisko narkotiku PMMA[11].

(c) 2,5-dimetoksi-4-jodfenetilamīns, 2,5-dimetoksi-4-etiltiofenetilamīns, 2,5-dimetoksi-4-(n)-propiltiofenetilamīns un 2,4,5-trimetoksiamfetamīns, kā minēts Padomes 2003. gada 27. novembra Lēmumā 2003/847/TI par kontrolpasākumiem un kriminālsodiem attiecībā uz jaunajām sintētiskajām narkotikām 2C-I, 2C-T-2, 2C-T-7 un TMA-2[12].

(d) 1-benzilpiperazīns jeb 1-benzil-1,4-diazacikloheksāns, jeb N-benzilpiperazīns jeb benzilpiperazīns, kā minēts Padomes 2008. gada 3. marta Lēmumā 2008/206/TI par 1-benzilpiperazīna (BZP) pasludināšanu par jaunu psihoaktīvu vielu, uz kuru attiecas kontroles pasākumi un krimināltiesību normas[13].

(e) 4-metilmetkatinons, kā minēts Padomes 2010. gada 2. decembra Lēmumā 2010/759/ES par kontroles pasākumu piemērošanu 4-metilmetkatinonam (mefedronam)[14].

(f) 4-metilamfetamīns, kā minēts Padomes 2013. gada 7. marta Lēmumā 2013/129/ES par kontroles pasākumu piemērošanu 4-metilamfetamīnam[15].

(g) 5-(2-aminopropil)indols, kā minēts [Padomes … Lēmumā 2013/…/TI par kontroles pasākumu piemērošanu 5-(2-aminopropil)indolam[16]].

[1]               Apvienoto Nāciju Organizācijas 1961. gada Vienotā konvencija par narkotiskajām vielām (grozīta ar 1972. gada protokolu) un Apvienoto Nāciju Organizācijas 1971. gada Konvencija par psihotropajām vielām.

[2]               Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centrs – Situācija narkomānijas problēmas jomā Eiropā, 2012. gada ziņojums, http://www.emcdda.europa.eu/attachements.cfm/att_190854_LV_TDAC12001LVC_.pdf.

[3]               COM(2011) 689 galīgā redakcija.

[4]               OV L 127, 20.5.2005., 32. lpp.

[5]               OV L 335, 11.11.2004., 8. lpp.

[6]               OV L 167, 25.6.1997., 1. lpp.

[7]               OV L 335, 11.11.2004., 8. lpp.

[8]               OV L 167, 25.6.1997., 1. lpp.

[9]               OV L 127, 10.5.2005., 32. lpp.

[10]             OV L 244, 16.9.1999., 1. lpp.

[11]             OV L 63, 6.3.2002., 14. lpp.

[12]             OV L 321, 6.12.2003., 64. lpp.

[13]             OV L 63, 7.3.2008., 45. lpp.

[14]             OV L 322, 8.12.2010., 44. lpp.

[15]             OV L 72, 15.3.2013., 11. lpp.

[16]             OV L […], […], […]. lpp.