Priekšlikums PADOMES DIREKTĪVA, ar ko groza Direktīvu 2006/112/EK un Direktīvu 2008/118/EK attiecībā uz Francijas tālākajiem reģioniem un īpaši Majotu /* COM/2013/0577 final - 2013/0280 (CNS) */
PASKAIDROJUMA RAKSTS 1. PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS Eiropadome Lēmumā 2012/419/ES, ar ko
groza statusu, kas Majotai piešķirts attiecībā uz Eiropas
Savienību, nolēma Majotai no 2014. gada 1. janvāra
piemērot tālākā reģiona statusu Līguma par
Eiropas Savienības darbību (LESD) 349. panta nozīmē,
ar to aizstājot aizjūras zemes un teritorijas statusu LESD
355. panta 2. punkta nozīmē. Šajā nolūkā ar
iepriekš minēto Eiropadomes lēmumu Majota tika iekļauta LESD
349. pantā ietvertajā uzskaitījumā un LESD
355. panta 1. punktā ietvertajā uzskaitījumā.
Līdz ar statusa maiņu Majotai piemēros Savienības
tiesību aktus pievienotās vērtības nodokļa jomā
(Direktīva 2006/112/EK[1])
un akcīzes nodokļa jomā (Direktīva Nr. 2008/118/EK[2]). Pēc būtības
šī priekšlikuma mērķis ir Majotas stāvokli
attiecībā uz Direktīvu 2006/112/EK un 2008/118/EK
piemērošanu pielīdzināt citu Francijas tālāko
reģionu stāvoklim, to izslēdzot no minēto direktīvu
piemērošanas jomas. Turklāt ar atsauci uz LESD 349. pantu un
355. panta 1. punktu paredzēts no minēto direktīvu
piemērošanas jomas skaidrāk izslēgt visus šos reģionus,
tostarp Majotu. 2. APSPRIEŠANĀS AR
IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU
REZULTĀTI 305 || Pēc būtības vienīgās izmaiņas, ko paredzēts ieviest ar šo priekšlikumu, attiecas uz Majotas reģionu. Ņemot vērā tā stāvokli, kas ir vienāds ar citu Francijas tālāko reģionu stāvokli, priekšlikuma mērķis ir nodrošināt tā vienlīdzību ar citiem tālākajiem reģioniem attiecībā uz abu iepriekš minēto direktīvu piemērošanu no brīža, kad Majota 2014. gada 1. janvārī iegūs tālākā reģiona statusu. Priekšlikums neskar citu Francijas tālāko reģionu stāvokli. Lai skaidri noteiktu, ka visu šo reģionu, tostarp Majotas, stāvoklis attiecībā uz abām iepriekš minētajām direktīvām nav atkarīgs no iespējamām to statusa izmaiņām valsts iekšējās tiesībās, tiek ierosināts grozīt to apzīmējumu un turpmāk izmantot atsauci uz LESD 349. pantu un 355. panta 1. punktu. Līdz ar to nav pamata veikt ietekmes novērtējumu, un Komisija rīkojusies atbilstoši. 3. PRIEKŠLIKUMA JURIDISKIE
ASPEKTI Ierosināto pasākumu kopsavilkums Ierosināts norādīt, ka Direktīvu 2006/112/EK un Direktīvu 2008/118/EK nepiemēro LESD 349. pantā un 355. panta 1. punktā uzskaitītajiem Francijas tālākajiem reģioniem. Juridiskais pamats LESD 113. pants. Subsidiaritātes princips LESD 113. pantā Padomei ir piešķirtas pilnvaras pieņemt noteikumus par tiesību aktu saskaņošanu attiecībā uz apgrozījuma nodokļiem un akcīzes nodokļiem. Vienīgi Savienībai ir kompetence noteikt teritoriju, kurā piemēro saskaņotu tiesisko regulējumu. Tādējādi šajā priekšlikumā ir ievērots subsidiaritātes princips. Proporcionalitātes princips Priekšlikums ir saskaņā ar proporcionalitātes principu šādu iemeslu dēļ. Priekšlikuma mērķis ir Majotai piemērot tādu pašu statusu kā to, ko jau daudzus gadus piemēro Gvadelupai, Franču Gviānai, Martinikai un Reinjonai. Priekšlikumā ir precizēts Senmartēnas salas Francijas daļas statuss, to negrozot. Juridisko instrumentu izvēle Ierosinātais juridiskais instruments: Padomes direktīva, pamatojoties uz LESD 113. pantu. Citi instrumenti nebūtu piemēroti šāda iemesla dēļ. Tā kā nolūks ir grozīt divas direktīvas, būtu jāizmanto tāds pats juridiskais instruments. 4. IETEKME UZ BUDŽETU Priekšlikums neietekmē Eiropas
Savienības budžetu. 5. IZVĒLES ELEMENTI Ar ierosinātās direktīvas
1. un 2. pantu Direktīvā 2006/112/EK un Direktīvā
2008/118/EK tiek vienādā veidā grozīti divi panti, kas
attiecas uz šo divu direktīvu teritoriālo piemērošanas jomu,
atsauci uz „Francijas aizjūras departamentiem” tajos aizstājot ar
atsauci uz „Līguma par Eiropas Savienības darbību
349. pantā un 355. panta 1. punktā uzskaitītajiem
Francijas tālākajiem reģioniem”. Šāda jauna redakcija skaidri paredz, ka šo
teritoriju stāvoklis attiecībā uz abām minētajām
direktīvām nav atkarīgs no iespējamām to statusa
izmaiņām valsts iekšējās tiesībās. Senbertelemī salas stāvoklis netika
vērtēts, jo saskaņā ar Eiropadomes 2010. gada
29. oktobra Lēmumu 2010/718/ES šī teritorija no 2012. gada
1. janvāra vairs nav viens no tālākajiem reģioniem. Ņemot vērā īstenojamo
transponēšanas pasākumu vienkāršību, Komisijai nav
nepieciešami skaidrojoši dokumenti, lai sekmīgi veiktu savu uzdevumu
pārraudzīt direktīvu transponēšanu. Paredzams, ka paziņotie
individuālie transponēšanas pasākumi būs pietiekami skaidri. 2013/0280 (CNS) Priekšlikums PADOMES DIREKTĪVA, ar ko groza Direktīvu 2006/112/EK un
Direktīvu 2008/118/EK attiecībā uz Francijas
tālākajiem reģioniem un īpaši Majotu EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME, ņemot vērā Līgumu par
Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 113. pantu, ņemot vērā Eiropas Komisijas
priekšlikumu, nosūtījuši
leģislatīvā akta projektu valstu parlamentiem, ņemot vērā Eiropas Parlamenta
atzinumu[3], ņemot vērā Eiropas Ekonomikas
un sociālo lietu komitejas atzinumu[4], saskaņā ar īpašu likumdošanas
procedūru, tā kā: (1) Eiropadome Lēmumā
2012/419/ES, ar ko groza statusu, kas Majotai piešķirts
attiecībā uz Eiropas Savienību[5],
nolēma Majotai no 2014. gada 1. janvāra piemērot
tālākā reģiona statusu Līguma par Eiropas
Savienības darbību (LESD) 349. panta nozīmē, ar to
aizstājot aizjūras zemes un teritorijas statusu LESD 355. panta
2. punkta nozīmē. Šajā nolūkā ar iepriekš
minēto Eiropadomes lēmumu Majota tika iekļauta LESD
349. pantā un LESD 355. panta 1. punktā
ietvertajā uzskaitījumā. Tādējādi līdz ar
statusa maiņu Majotai piemēros Kopienas tiesisko regulējumu
nodokļu jomā. (2) Attiecībā uz
pievienotās vērtības nodokli (PVN) un akcīzes nodokli
Majota ir vienādā stāvoklī ar esošajiem Francijas tālākajiem
reģioniem (Gvadelupu, Franču Gviānu, Martiniku, Reinjonu un
Senmartēnu), kuras ir izslēgtas no Padomes 2006. gada
28. novembra Direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās
vērtības nodokļa sistēmu[6]
un Padomes 2008. gada 16. decembra Direktīvas 2008/118/EK par
akcīzes nodokļa piemērošanas vispārēju režīmu, ar
ko atceļ Direktīvu 92/12/EEK[7],
teritoriālās piemērošanas jomas. Lai gan abu minēto
direktīvu pašreizējā redakcijā no to teritoriālās
piemērošanas jomas ir izslēgti „Francijas aizjūras departamenti”
un Majotai saskaņā ar Francijas tiesībām ir šāds
statuss, šīs direktīvas nepieciešams grozīt, jo to
pieņemšanas brīdī Majota neietilpa Savienības
teritorijā. Tāpēc būtu jāgroza Direktīvas
2006/112/EK 6. pants un Direktīvas 2008/118/EK 5. pants, tajos
iekļaujot atsauci uz Majotu. (3) Lai skaidri noteiktu, ka
Majota un citi Francijas tālākie reģioni ir izslēgti no
Direktīvas 2006/112/EK un Direktīvas 2008/118/EK piemērošanas
jomas neatkarīgi no iespējamām to statusa izmaiņām Francijas
tiesībās, attiecībā uz visiem šiem reģioniem
vajadzētu izmantot atsauci uz LESD 349. pantu un 355. panta
1. punktu. (4) Tāpēc būtu
attiecīgi jāgroza Direktīva 2006/112/EK un Direktīva
2008/118/EK, IR PIEŅĒMUSI ŠO
DIREKTĪVU. 1. pants Direktīvas 2006/112/EK 6. panta
1. punkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu tekstu: „c) Francijas tālākajiem
reģioniem, kas uzskaitīti Līguma par Eiropas Savienības
darbību 349. pantā un 355. panta 1. punktā;” 2. pants Direktīvas 2008/118/EK 5. pantu
groza šādi: a) šā panta 2. punkta
b) apakšpunktu aizstāj ar šādu tekstu: „b) Francijas tālākie reģioni, kas
uzskaitīti Līguma par Eiropas Savienības darbību
349. pantā un 355. panta 1. punktā”; b) šā panta 5. punktu
aizstāj ar šādu: „Francija, iesniedzot deklarāciju, var
darīt zināmu, ka no otrā mēneša pirmās dienas pēc
šādas deklarācijas iesniegšanas šo direktīvu un
1. pantā minētās direktīvas attiecībā uz
visām vai dažām akcīzes precēm, kas norādītas
1. pantā, piemēro šā panta 2. punkta
b) apakšpunktā norādītajās teritorijās, paredzot
noteiktus pielāgojumus, lai ņemtu vērā ļoti lielo
attālumu līdz tām.” 3. pants 1. Dalībvalstis ne
vēlāk kā 2013. gada 31. decembrī pieņem un
publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi,
lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis
tūlīt dara Komisijai zināmus minēto aktu tekstus. Dalībvalstis minētos aktus piemēro
no 2014. gada 1. janvāra. Kad dalībvalstis pieņem minētos
aktus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno
to oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā
izdarāma šāda atsauce. 2. Dalībvalstis dara
Komisijai zināmus savu tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās
pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva. 4. pants Šī direktīva stājas
spēkā divdesmitajā dienā pēc tās
publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā
Vēstnesī. 5. pants Šī
direktīva ir adresēta dalībvalstīm. Briselē, Padomes
vārdā — priekšsēdētājs [1] Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīva
2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa
sistēmu, OV L 347, 11.12.2006., 1. lpp. [2] Padomes 2008. gada 16. decembra Direktīva
2008/118/EK par akcīzes nodokļa piemērošanas vispārēju
režīmu, ar ko atceļ Direktīvu 92/12/EEK, OV L 9,
14.1.2009., 12. lpp. [3] OV C […], […], […]. lpp. [4] OV C […], […], […]. lpp. [5] OV L 204,
31.7.2012., 131. lpp. [6] OV L 347,
11.12.2006., 1. lpp. [7] OV L 9,
14.1.2009., 12. lpp.