52013PC0577

Priekšlikums PADOMES DIREKTĪVA, ar ko groza Direktīvu 2006/112/EK un Direktīvu 2008/118/EK attiecībā uz Francijas tālākajiem reģioniem un īpaši Majotu /* COM/2013/0577 final - 2013/0280 (CNS) */


PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.           PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

Eiropadome Lēmumā 2012/419/ES, ar ko groza statusu, kas Majotai piešķirts attiecībā uz Eiropas Savienību, nolēma Majotai no 2014. gada 1. janvāra piemērot tālākā reģiona statusu Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 349. panta nozīmē, ar to aizstājot aizjūras zemes un teritorijas statusu LESD 355. panta 2. punkta nozīmē. Šajā nolūkā ar iepriekš minēto Eiropadomes lēmumu Majota tika iekļauta LESD 349. pantā ietvertajā uzskaitījumā un LESD 355. panta 1. punktā ietvertajā uzskaitījumā. Līdz ar statusa maiņu Majotai piemēros Savienības tiesību aktus pievienotās vērtības nodokļa jomā (Direktīva 2006/112/EK[1]) un akcīzes nodokļa jomā (Direktīva Nr. 2008/118/EK[2]). Pēc būtības šī priekšlikuma mērķis ir Majotas stāvokli attiecībā uz Direktīvu 2006/112/EK un 2008/118/EK piemērošanu pielīdzināt citu Francijas tālāko reģionu stāvoklim, to izslēdzot no minēto direktīvu piemērošanas jomas. Turklāt ar atsauci uz LESD 349. pantu un 355. panta 1. punktu paredzēts no minēto direktīvu piemērošanas jomas skaidrāk izslēgt visus šos reģionus, tostarp Majotu.

2.           APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

305 || Pēc būtības vienīgās izmaiņas, ko paredzēts ieviest ar šo priekšlikumu, attiecas uz Majotas reģionu. Ņemot vērā tā stāvokli, kas ir vienāds ar citu Francijas tālāko reģionu stāvokli, priekšlikuma mērķis ir nodrošināt tā vienlīdzību ar citiem tālākajiem reģioniem attiecībā uz abu iepriekš minēto direktīvu piemērošanu no brīža, kad Majota 2014. gada 1. janvārī iegūs tālākā reģiona statusu. Priekšlikums neskar citu Francijas tālāko reģionu stāvokli. Lai skaidri noteiktu, ka visu šo reģionu, tostarp Majotas, stāvoklis attiecībā uz abām iepriekš minētajām direktīvām nav atkarīgs no iespējamām to statusa izmaiņām valsts iekšējās tiesībās, tiek ierosināts grozīt to apzīmējumu un turpmāk izmantot atsauci uz LESD 349. pantu un 355. panta 1. punktu. Līdz ar to nav pamata veikt ietekmes novērtējumu, un Komisija rīkojusies atbilstoši.

3.           PRIEKŠLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI

Ierosināto pasākumu kopsavilkums Ierosināts norādīt, ka Direktīvu 2006/112/EK un Direktīvu 2008/118/EK nepiemēro LESD 349. pantā un 355. panta 1. punktā uzskaitītajiem Francijas tālākajiem reģioniem.

Juridiskais pamats LESD 113. pants.

Subsidiaritātes princips LESD 113. pantā Padomei ir piešķirtas pilnvaras pieņemt noteikumus par tiesību aktu saskaņošanu attiecībā uz apgrozījuma nodokļiem un akcīzes nodokļiem. Vienīgi Savienībai ir kompetence noteikt teritoriju, kurā piemēro saskaņotu tiesisko regulējumu. Tādējādi šajā priekšlikumā ir ievērots subsidiaritātes princips.

Proporcionalitātes princips Priekšlikums ir saskaņā ar proporcionalitātes principu šādu iemeslu dēļ. Priekšlikuma mērķis ir Majotai piemērot tādu pašu statusu kā to, ko jau daudzus gadus piemēro Gvadelupai, Franču Gviānai, Martinikai un Reinjonai. Priekšlikumā ir precizēts Senmartēnas salas Francijas daļas statuss, to negrozot.

Juridisko instrumentu izvēle

Ierosinātais juridiskais instruments: Padomes direktīva, pamatojoties uz LESD 113. pantu.

Citi instrumenti nebūtu piemēroti šāda iemesla dēļ. Tā kā nolūks ir grozīt divas direktīvas, būtu jāizmanto tāds pats juridiskais instruments.

4.           IETEKME UZ BUDŽETU

Priekšlikums neietekmē Eiropas Savienības budžetu.

5.           IZVĒLES ELEMENTI

Ar ierosinātās direktīvas 1. un 2. pantu Direktīvā 2006/112/EK un Direktīvā 2008/118/EK tiek vienādā veidā grozīti divi panti, kas attiecas uz šo divu direktīvu teritoriālo piemērošanas jomu, atsauci uz „Francijas aizjūras departamentiem” tajos aizstājot ar atsauci uz „Līguma par Eiropas Savienības darbību 349. pantā un 355. panta 1. punktā uzskaitītajiem Francijas tālākajiem reģioniem”.

Šāda jauna redakcija skaidri paredz, ka šo teritoriju stāvoklis attiecībā uz abām minētajām direktīvām nav atkarīgs no iespējamām to statusa izmaiņām valsts iekšējās tiesībās.

Senbertelemī salas stāvoklis netika vērtēts, jo saskaņā ar Eiropadomes 2010. gada 29. oktobra Lēmumu 2010/718/ES šī teritorija no 2012. gada 1. janvāra vairs nav viens no tālākajiem reģioniem.

Ņemot vērā īstenojamo transponēšanas pasākumu vienkāršību, Komisijai nav nepieciešami skaidrojoši dokumenti, lai sekmīgi veiktu savu uzdevumu pārraudzīt direktīvu transponēšanu. Paredzams, ka paziņotie individuālie transponēšanas pasākumi būs pietiekami skaidri.

2013/0280 (CNS)

Priekšlikums

PADOMES DIREKTĪVA,

ar ko groza Direktīvu 2006/112/EK un Direktīvu 2008/118/EK attiecībā uz Francijas tālākajiem reģioniem un īpaši Majotu

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 113. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

nosūtījuši leģislatīvā akta projektu valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu[3],

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu[4],

saskaņā ar īpašu likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)       Eiropadome Lēmumā 2012/419/ES, ar ko groza statusu, kas Majotai piešķirts attiecībā uz Eiropas Savienību[5], nolēma Majotai no 2014. gada 1. janvāra piemērot tālākā reģiona statusu Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 349. panta nozīmē, ar to aizstājot aizjūras zemes un teritorijas statusu LESD 355. panta 2. punkta nozīmē. Šajā nolūkā ar iepriekš minēto Eiropadomes lēmumu Majota tika iekļauta LESD 349. pantā un LESD 355. panta 1. punktā ietvertajā uzskaitījumā. Tādējādi līdz ar statusa maiņu Majotai piemēros Kopienas tiesisko regulējumu nodokļu jomā.

(2)       Attiecībā uz pievienotās vērtības nodokli (PVN) un akcīzes nodokli Majota ir vienādā stāvoklī ar esošajiem Francijas tālākajiem reģioniem (Gvadelupu, Franču Gviānu, Martiniku, Reinjonu un Senmartēnu), kuras ir izslēgtas no Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu[6] un Padomes 2008. gada 16. decembra Direktīvas 2008/118/EK par akcīzes nodokļa piemērošanas vispārēju režīmu, ar ko atceļ Direktīvu 92/12/EEK[7], teritoriālās piemērošanas jomas. Lai gan abu minēto direktīvu pašreizējā redakcijā no to teritoriālās piemērošanas jomas ir izslēgti „Francijas aizjūras departamenti” un Majotai saskaņā ar Francijas tiesībām ir šāds statuss, šīs direktīvas nepieciešams grozīt, jo to pieņemšanas brīdī Majota neietilpa Savienības teritorijā. Tāpēc būtu jāgroza Direktīvas 2006/112/EK 6. pants un Direktīvas 2008/118/EK 5. pants, tajos iekļaujot atsauci uz Majotu.

(3)       Lai skaidri noteiktu, ka Majota un citi Francijas tālākie reģioni ir izslēgti no Direktīvas 2006/112/EK un Direktīvas 2008/118/EK piemērošanas jomas neatkarīgi no iespējamām to statusa izmaiņām Francijas tiesībās, attiecībā uz visiem šiem reģioniem vajadzētu izmantot atsauci uz LESD 349. pantu un 355. panta 1. punktu.

(4)       Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Direktīva 2006/112/EK un Direktīva 2008/118/EK,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Direktīvas 2006/112/EK 6. panta 1. punkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu tekstu:

„c) Francijas tālākajiem reģioniem, kas uzskaitīti Līguma par Eiropas Savienības darbību 349. pantā un 355. panta 1. punktā;”

2. pants

Direktīvas 2008/118/EK 5. pantu groza šādi:

a)           šā panta 2. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu tekstu:

„b) Francijas tālākie reģioni, kas uzskaitīti Līguma par Eiropas Savienības darbību 349. pantā un 355. panta 1. punktā”;

b)           šā panta 5. punktu aizstāj ar šādu:

„Francija, iesniedzot deklarāciju, var darīt zināmu, ka no otrā mēneša pirmās dienas pēc šādas deklarācijas iesniegšanas šo direktīvu un 1. pantā minētās direktīvas attiecībā uz visām vai dažām akcīzes precēm, kas norādītas 1. pantā, piemēro šā panta 2. punkta b) apakšpunktā norādītajās teritorijās, paredzot noteiktus pielāgojumus, lai ņemtu vērā ļoti lielo attālumu līdz tām.”

3. pants

1.           Dalībvalstis ne vēlāk kā 2013. gada 31. decembrī pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis tūlīt dara Komisijai zināmus minēto aktu tekstus.

Dalībvalstis minētos aktus piemēro no 2014. gada 1. janvāra.

Kad dalībvalstis pieņem minētos aktus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.

2.           Dalībvalstis dara Komisijai zināmus savu tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

4. pants

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

5. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē,

                                                                       Padomes vārdā —

                                                                       priekšsēdētājs

[1]               Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīva 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu, OV L 347, 11.12.2006., 1. lpp.

[2]               Padomes 2008. gada 16. decembra Direktīva 2008/118/EK par akcīzes nodokļa piemērošanas vispārēju režīmu, ar ko atceļ Direktīvu 92/12/EEK, OV L 9, 14.1.2009., 12. lpp.

[3]               OV C […], […], […]. lpp.

[4]               OV C […], […], […]. lpp.

[5]               OV L 204, 31.7.2012., 131. lpp.

[6]               OV L 347, 11.12.2006., 1. lpp.

[7]               OV L 9, 14.1.2009., 12. lpp.