PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.           PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

1.1.        Priekšlikuma mērķi

Šā priekšlikuma mērķis ir, pamatojoties uz LESD 185. pantu, sagatavot Padomes un Parlamenta lēmumu, kas būtu juridisks līdzeklis Eiropas Savienības dalībai Aktīvas dzīves un interaktīvas automatizētas dzīvesvides kopīgajā programmā, ko īsteno vairākas dalībvalstis (AAL programma).

AAL programmas vispārējie mērķi ir šādi:

· palielināt aktīvām un veselīgām vecumdienām paredzētu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) produktu un pakalpojumu pieejamību, uzlabot vecu cilvēku un viņu aprūpētāju dzīves kvalitāti un palīdzēt palielināt aprūpes sistēmu ilgtspēju;

· uzturēt virs kritiskā līmeņa Eiropas lietišķo pētniecību, izstrādi un inovāciju pilnvērtīgām vecumdienām paredzētu IKT produktu un pakalpojumu jomā, jo īpaši iesaistot MVU un lietotājus;

· piesaistīt privātā sektora ieguldījumus un uzlabot rūpnieciskas izmantošanas apstākļus, ieviešot tādu saskaņotu regulējumu Eiropas pieeju un risinājumu, tostarp kopīgu standartu minimuma, izstrādei, kas atbilst dažādām valstu un reģionālām sabiedrības prioritātēm un regulējuma aspektiem.

1.2.        Priekšlikuma pamatojums

Stratēģijā "Eiropa 2020" sabiedrības novecošana ir atzīta gan par problēmu, gan par izdevību gudrai, ilgtspējīgai un iekļaujošai izaugsmei. Pamatiniciatīvās "Eiropas digitalizācijas programma" un "Inovācijas savienība" sabiedrības novecošana skatīta kā prioritārs jautājums. Digitalizācijas programmā uzmanība vērsta uz novatoriskiem pakalpojumiem, produktiem un procesiem, kuru pamatā ir IKT, un tā ietver vairākas darbības e-veselības jomā un konkrētu darbību AAL programmas nostiprināšanai. AAL programma sniegs būtisku ieguldījumu stratēģijas "Eiropa 2020" un saistītu pamatiniciatīvu īstenošanā, kā arī palīdzēs risināt demogrāfiskās problēmas un radīs jaunas izdevības, jo īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem. Eiropas Inovācijas partnerība aktīvām un veselīgām vecumdienām (EIP AHA) paredz, ka IKT risinājumi būs svarīgi, lai sasniegtu tās mērķus — līdz 2020. gadam palielināt veselīgas dzīves gadu skaitu par diviem gadiem, kā arī uzlabot iedzīvotāju dzīves kvalitāti un aprūpes sistēmu efektivitāti Eiropā. AAL programma, orientējoties uz IKT balstītām inovācijām, būtiski atbalsta EIP AHA, jo šī programma ir vērsta uz "nāves ieleju" — inovācijas ķēdes daļu starp pētniecības rezultātu gūšanu un to īstenošanu jaunos produktos un pakalpojumos, kas ir gatavi tirgum. Turklāt AAL programma gūs labumu no EIP, jo EIP paātrinās tirgus izveidi, produktu un pakalpojumu plašu izplatību, kā arī palīdzēs uzlabot tirgus pamatnosacījumus, piemēram, standartizāciju un sadarbspēju, uz ko neattiecas šī programma, bet kas novērtējumā un apspriešanās minēti kā šķēršļi ieviešanai. AAL programmu papildina svarīgas valstu iniciatīvas, piemēram, valsts iniciatīva interaktīvas automatizētas dzīvesvides un vecumdienu jomā Vācijā, interaktīvas automatizētas dzīvesvides inovācijas platforma Apvienotajā Karalistē un platforma inovācijai vecumdienu jomā Francijā.

Šīs savstarpēji saistītās programmas kopā aptver ievērojamu pētniecības un izstrādes ķēdes daļu, tādējādi nodrošinot Eiropai pasaules mērogā unikāli spēcīgu pozīciju pilnvērtīgām vecumdienām paredzētu IKT jomā. AAL programma labi papildina vecumdienām paredzēto IKT jomas ilgtermiņa pētniecības un inovācijas un tirgus apzināšanas darbības, kas ierosinātas saskaņā ar pamatprogrammu "Apvārsnis 2020".

AAL programma papildina arī pētniecības kopīgas plānošanas iniciatīvu (JPI) "Ilgāks mūžs, labāka dzīve" par demogrāfiskajām izmaiņām, kurā sadarbojas 13 Eiropas valstis nolūkā sekmēt jaunas zinātniskas informācijas ieguvi turpmākās politikas veidošanai vecumdienu jomā, izmantojot plašu pētniecības disciplīnu klāstu. AAL programma var sniegt piemērošanas kontekstu JPI daudzdisciplīnu pētniecībai un bagātināt JPI pētniecības programmu ar lietotāju pieredzi, apmainoties ar pētniecības metodiku, piemēram, dzīves gaitas pieeju.

Šīs iniciatīvas kopā aptver lielu inovācijas ķēdes daļu no fundamentālajiem pētījumiem līdz ieviešanai tirgū, kā ieteikts vairākos neatkarīgos novērtējumos par ES pētniecības un inovācijas programmām, kā arī ES politikas dokumentos. Šīs sinerģijas tiks vēl vairāk nostiprinātas Komisijas ierosinātajā pētniecības un inovācijas pamatprogrammā 2014.–2020. gadam "Apvārsnis 2020", kurā īpaša sadaļa veltīta sabiedrības problēmām, par prioritāriem jautājumiem atzīstot arī e-veselību, demogrāfiskās pārmaiņas un labklājību. AAL programma ir minēta kā viena no LESD 185. panta iniciatīvām, kas var pretendēt uz pastāvīgu atbalstu, ja atbilst noteiktiem kritērijiem.

2.           APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

2.1.        Apspriešanās par AAL JP nākotni

Komisija par plāniem saistībā ar AAL programmu ir apspriedusies ar vairākām ārējām un iekšējām ieinteresētajām personām. Tiešsaistes sabiedriskajā apspriešanā par EIP AHA, kas tika veikta 2011. gadā, piedalījās 524 respondenti, kuri pauda savus uzskatus par esošajām valstu, reģionālajām un vietējām iniciatīvām aktīvu un veselīgu vecumdienu jomā. Aptuveni 38 % atbilžu sniedza valsts pārvaldes iestādes, 23 % — nozares pārstāvji, tostarp MVU, 7 % — veselības un sociālās aprūpes nozares pārstāvji, 17 % — pētniecības un akadēmisko aprindu pārstāvji, bet 15 % — organizācijas, kas pārstāv vecus cilvēkus. Apspriešana apliecināja, ka izstrādes posmā nav pietiekami iesaistīti tiešie lietotāji, un tas ir svarīgākais šķērslis inovācijai.

2010. gada decembrī pieci augsta līmeņa eksperti kādreizējās komisāres M. Kunevas vadībā veica pašreizējās AAL JP starpposma novērtējumu[1]. Novērtējums ietvēra intervijas ar vairāk nekā 40 izraudzītām ieinteresētajām personām visā Eiropā, kas iesaistītas AAL JP vērtības radīšanas ķēdē. Aptuveni 33 % intervēto personu pārstāvēja valsts pārvaldes iestādes, 27 % — nozari, tostarp MVU, 27 % — pētniecības un akadēmiskās aprindas, bet 11 % — organizācijas, kas pārstāv vecus cilvēkus. Novērtēšanas grupa uzsvēra, ka AAL JP un tās turpinājumam ir svarīgi nodrošināt augstu programmas darbības rezultativitāti, vēl vairāk koncentrēties uz plašiem risinājumiem reālās dzīves situācijās, sekmēt aprūpētājiem un starpniekiem paredzētu tehnoloģiju izstrādi, stiprināt saiknes ar lietotājiem un nodrošināt ieviešanas darbības.

2010. gadā tika veikta arī tiešsaistes sabiedriskā apspriešana par AAL JP, un 2011. gadā tika apsekoti AAL JP ietvaros finansēti projekti.

Komisija ir apspriedusi arī ar citu tās daļu ietekmes novērtējuma vadības grupas sanāksmēs 2012. gadā; šīs sanāksmes palīdzēja plānot ietekmes novērtējuma ziņojuma sagatavošanu, jo īpaši saistībā ar problēmas izklāstu un AAL JP nozīmību citiem ģenerāldirektorātiem. Šā ziņojuma struktūras un argumentācijas izstrādē piedalījās saskaņā ar 185. pantu izveidotā koordinācijas grupa RTD ĢD vadībā.

2.2.        Politikas varianti

Ietekmes novērtējuma ziņojumā tika apskatīti šādi risinājumi.

1. variants: AAL JP2 identiska AAL JP1. Šis variants, kas neko nemainītu, ir pamatscenārijs, kurš paredz turpināt AAL JP darbību 2014.–2020. gadā tieši tāpat kā pašreizējās AAL JP darbību, kas ilgst no 2008. līdz 2013. gadam.

2. variants: nepieņemt AAL JP2. Šis variants paredz pēc 2013. gada iztikt bez īpašas ES programmas un līdzfinansējuma valstu pētniecības un inovācijas programmu sasaistei ES līmenī pilnvērtīgām vecumdienām paredzētu IKT jomā. Līdzekļus, kas AAL JP turpinājumam rezervēti saskaņā ar ierosināto pamatprogrammu "Apvārsnis 2020", tās pieņemšanas gadījumā varētu atvēlēt papildu pētniecībai pilnvērtīgu vecumdienu jomā minētās pamatprogrammas ietvaros.

3. variants. Šis variants, kas paredz AAL JP1 turpinājumu, paplašinātu tās darbības jomu un uzlabotu īstenošanu. AAL JP2 darbības joma tiktu saskaņota ar visu EIP AHA darbības jomu. Līdzās aktīvu vecumdienu un neatkarīgas dzīves EIP AHA pīlāram tiktu aptverti arī abi pārējie pīlāri: profilakse, skrīnings un agrīnā diagnostika, kā arī aprūpe un ārstēšana. Tā kā, programmu saskaņojot ar EIP AHA, mainītos darbības joma, programmas nosaukums būtu jāmaina no "Interaktīvas automatizētas dzīvesvides kopīgā programma" uz "Aktīvas dzīves un interaktīvas automatizētas dzīvesvides kopīgā programma". Programmu līdzfinansētu dalībvalstis un projektu dalībnieki — kā pašreizējās 2008.–2013. gada AAL JP laikā. EK finansējums no pamatprogrammas "Apvārsnis 2020" saglabātos saskaņā ar 7. pamatprogrammu piešķirtā finansējuma līmenī. Šis variants paredzētu arī vairāk iesaistīt tiešos lietotājus, palielinot finansējuma bāzi visiem dalībniekiem un uzlabojot programmas darbības rezultativitāti.

2.3.        Ietekmes novērtējuma apspriešana

Minētos variantus 2012. gada februārī pārskatīja AAL JP Ģenerālā asambleja, kuras balsojums apstiprināja, ka programmas turpināšana ir stratēģiski svarīga, un 15 no 23 valstīm, kas pašreiz darbojas programmā, pauda atbalstu 3. variantam. Otru lielāko atbalstu guva variants turpināt programmu tās pašreizējā formā (1. variants). Tikai divas valstis pauda atbalstu 2. variantam — programmu neturpināt.

2012. gada novembrī Ietekmes novērtējuma padome ziņojumu pārskatīja un apstiprināja. Savā atzinumā tā pieprasīja uzlabot ietekmes novērtējuma ziņojumu, un šī prasība ir ņemta vērā. Precīzāk, ziņojumā tagad labāk izskaidrots politikas konteksts, atlikušās problēmas, tirgus nepilnības un pamatscenārijs. Mērķi tika pārskatīti, lai nodrošinātu stingru pamatu AAL JP2 progresa novērtēšanai. Jutīguma analīzē plašāk tika ilustrēti dažādi finansēšanas scenāriji, un tika precizēta iespējamā ietekme uz sabiedrību un veselību. Visbeidzot, ziņojumā tika iekļauts variantu salīdzinājums efektivitātes, lietderības un saskaņotības aspektā.

3.           PRIEKŠLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI

3.1.        Juridiskais pamats

AAL programmas priekšlikuma pamatā ir Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 185. pants, saskaņā ar kuru Savienība var pieņemt noteikumus par Eiropas Savienības dalību pētniecības un izstrādes programmās, ko īsteno vairākas dalībvalstis, tostarp dalību struktūrās, kas izveidotas šo programmu izpildes nolūkā.

3.2.        Subsidiaritātes princips

Subsidiaritātes princips ir piemērojams, jo priekšlikuma darbības joma nav Eiropas Savienības ekskluzīvā kompetencē. Subsidiaritāte ir nodrošināta: priekšlikums izstrādāts, pamatojoties uz 185. pantu, kurā skaidri paredzēta Savienības dalība vairāku dalībvalstu īstenotās pētniecības programmās, un visi operacionālie aspekti, ja vien iespējams, tiktu īstenoti valsts mērogā, vienlaikus nodrošinot saskaņotu pieeju kopīgajai programmai Eiropas līmenī.

Dalībvalstis vienas pašas nevar pienācīgi sasniegt priekšlikuma mērķus, jo īpašās zināšanas un izcilība, kas vajadzīga veciem cilvēkiem paredzētu IKT produktu un pakalpojumu pētniecībā un izstrādē, ir izkliedēta dažādās valstīs un tāpēc nav apvienojama atsevišķu valstu līmenī. Ja nebūtu saskaņotas pieejas ar kritisko masu Eiropas līmenī, pastāvētu liels pasākumu pārklāšanās un attiecīgi lielāku izmaksu risks. Turklāt ir maz ticams, ka varētu izveidot īstu iekšējo tirgu veciem cilvēkiem paredzētiem sadarbspējīgiem IKT risinājumiem, ja nebūtu kopīgas Eiropas mēroga programmas.

ES pievienotā vērtība ir tieši saistīta ar šādām problēmām: ES tirgus un pētniecības pasākumu sadrumstalotība, nepietiekami centieni attiecībā uz ieviešanu visā ES, kopīga Eiropas skatījuma trūkums attiecībā uz pilnvērtīgām vecumdienām paredzētu IKT tirgiem.

3.3.        Proporcionalitātes princips

LESD 185. pantā Savienība tiek aicināta, "vienojoties ar attiecīgām dalībvalstīm, .. paredzēt iespēju piedalīties pētniecības un attīstības programmās, ko sākušas vairākas dalībvalstis, tostarp iespēju piedalīties struktūrās, kas radītas, lai īstenotu šīs programmas". Dalībvalstis ir šīs iniciatīvas virzītājspēks.

Priekšlikums atbilst proporcionalitātes principam, jo dalībvalstis būs atbildīgas par kopīgās programmas izstrādi un visiem operacionālajiem aspektiem. AAL apvienība, īpašā īstenošanas struktūra, saistībā ar pašreizējo AAL JP jau ir pierādījusi, ka spēj īstenot programmu efektīvi un lietderīgi. Savienība sniegs stimulus uzlabot koordināciju, nodrošinās sinerģijas ar ES rīcībpolitikām un "Apvārsnis 2020" prioritātēm, kā arī ieguldījumu tajās, uzraudzīs programmas īstenošanu un nodrošinās ES finansiālo interešu aizsardzību.

Būtiski, ka ierosinātā organizatoriskā struktūra rada minimālu administratīvo slogu, jo galveno administratīvo darbu veic valstu aģentūras, un procesu pārrauga šim nolūkam izveidotā AAL apvienība, kas par to ir arī vispārēji atbildīga.

3.4.        Juridiskā instrumenta izvēle

Ierosinātais juridiskais instruments ir Eiropas Parlamenta un Padomes lēmums, kura pamatā ir LESD 185. pants. Starpposma novērtējuma secinājumi un variantu analīze ietekmes novērtējumā apliecina, ka 185. pants ir vispiemērotākais līdzeklis AAL programmas mērķu sasniegšanai.

3.5.        Atkāpes no "Apvārsnis 2020" dalības noteikumiem

Lai Savienība varētu sniegt finansiālu ieguldījumu un lai varētu īstenot intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību saskaņā ar iesaistīto valstu programmu dalības noteikumiem, vajadzīgas atkāpes no turpmāk norādītajiem Regulas (ES) Nr. ... [dalības un pētījumu rezultātu izplatīšanas noteikumi attiecībā uz pētniecības un inovācijas pamatprogrammu "Apvārsnis 2020"] noteikumiem.

· Finansiālo iespēju pārbaude attiecināta uz visiem dalībniekiem, un to veic iesaistītas valstu finansēšanas aģentūras: 14. panta 5. punkts.

· Īpašā īstenošanas struktūra neslēdz nolīgumus ar galīgajiem saņēmējiem: 16. panta 1. punkts.

· Valstu noteikumu piemērošana attiecībā uz finansēšanu, izmaksu atbilstību, atzinumiem par finanšu pārskatiem un atzinumiem par metodiku: 19. panta 1. un 5.–7. punkts, 22.–29. pants.

· Noteikumi, kas reglamentē intelektuālā īpašuma tiesības (IĪT) un rezultātu izplatīšanu, saskaņā ar valstu noteikumiem: 38.–45. pants.

Atkāpes ir pamatotas, jo pēc ieceres AAL programma ir programma, kuras rezultāti ātri nonāk tirgū un kurā apvienotas daudzas dažādas valstu finansējuma plūsmas (piemēram, pētniecības inovācijas, veselības aprūpes un nozares finansējuma programmas). Šīm programmām to rakstura dēļ ir dažādi dalības noteikumi, un nevar rēķināties, ka tās pilnībā atbildīs "Apvārsnis 2020" dalības noteikumiem.

Turklāt AAL programma ir jo īpaši vērsta uz maziem un vidējiem uzņēmumiem un lietotāju organizācijām, kas parasti nepiedalās ES pētniecības un inovācijas darbībās. Lai pazeminātu to dalības administratīvo un juridisko slieksni, Savienības finansiālais ieguldījums tiek veikts saskaņā ar attiecīgo valstu finansēšanas programmu noteikumiem, kas tiem ir pazīstamāki, un īstenots kā viena dotācija, kura apvienota ar attiecīgo valstu publiskā sektora atbalstu. AAL JP (2008–2013) ir pierādījusi, ka šī pieeja darbojas labi un ir ļāvusi piesaistīt lielu skaitu mazo un vidējo uzņēmumu — vairāk nekā 40 % no dalībniekiem.

Priekšlikums nodrošina pienācīgu aizsardzību, lai garantētu, ka īpašā īstenošanas struktūra, sniedzot finansējumu trešām personām, ievēro vienlīdzīgas attieksmes un pārredzamības principus, un tas nodrošina arī Savienības finansiālo interešu aizsardzību. Priekšlikums paredz arī iekļaut atbilstīgus sīki izstrādātus noteikumus nolīgumā, kas jānoslēdz Savienībai un īpašajai īstenošanas struktūrai.

4.           IETEKME UZ BUDŽETU

Tiesību akta finanšu pārskatā, kas pievienots šim lēmumam, izklāstīta paredzamā ietekme uz budžetu. Noteikumiem šajā lēmumā un deleģēšanas nolīgumā, kas jānoslēdz Komisijai un īpašajai īstenošanas struktūrai, jānodrošina ES finansiālo interešu aizsardzība.

Maksimālais ES ieguldījuma apjoms ir EUR 175 000 000 no pamatprogrammai "Apvārsnis 2020" veltītā Komunikācijas tīklu, satura un tehnoloģiju ĢD budžeta daļas, kas paredzēta 1. sabiedrības problēmas pozīcijai "Veselība, demogrāfiskās pārmaiņas un labklājība".[2]

5.           IZVĒLES ELEMENTI

5.1.        Vienkāršošana

Šajā priekšlikumā paredzēta administratīvo procedūru vienkāršošana privāto tiesību subjektiem. Jo īpaši jaunās kopīgās programmas pētniecības finansējuma saņēmēji gūs labumu no vienotas līgumslēgšanas un maksājumu shēmas, kuras pamatā būs zināmi valsts noteikumi, un nebūs atsevišķi jāziņo par Savienības ieguldījumu. ES tiešā veidā sadarbosies ar AAL apvienību, kas būs atbildīga par ES ieguldījuma piešķiršanu un uzraudzību, kā arī ziņošanu par tā lietošanu.

5.2.        Pārbaude, pārskatīšana un turpināmība

Šis priekšlikums ietver pārbaudes klauzulu, paredzot termiņa starpposma pārskatīšanu pēc trim gadiem. Kopējais termiņš būs ierobežots uz septiņiem intervences gadiem un trim papildu gadiem pabeigšanai.

5.3.        Eiropas Ekonomikas zona

Ierosinātais tiesību akts attiecas uz EEZ jautājumu, tādēļ tas būtu jāattiecina uz Eiropas Ekonomikas zonu.

2013/0233 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS

par Savienības dalību Aktīvas dzīves un interaktīvas automatizētas dzīvesvides pētniecības un izstrādes programmā, ko kopīgi īsteno vairākas dalībvalstis

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 185. pantu un 188. panta otro daļu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu[3],

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)       Komisija savā paziņojumā "Eiropa 2020 — stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei"[4] uzsver vajadzību radīt labus apstākļus ieguldījumiem zināšanās un inovācijā, lai panāktu gudru, ilgtspējīgu un integrējošu izaugsmi Savienībā. Eiropas Parlaments un Padome ir pauduši atbalstu minētajai stratēģijai.

(2)       Ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada ... Regulu (ES) Nr. .../2013[5] izveidotās pētniecības un inovācijas pamatprogrammas "Apvārsnis 2020" (2014–2020) (turpmāk "pamatprogramma "Apvārsnis 2020"") mērķis ir panākt lielāku ietekmi uz pētniecību un inovāciju, palīdzot nostiprināt publiskā–publiskā sektora partnerības, tostarp ar Savienības dalību programmās, ko īsteno vairākas dalībvalstis, saskaņā ar Līguma 185. pantu.

(3)       Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 9. jūlija Lēmums Nr. 742/2008/EK par Kopienas dalību pētniecības un attīstības programmā, kuras mērķis ir uzlabot vecāku cilvēku dzīves kvalitāti, izmantojot jaunās informācijas un komunikāciju tehnoloģijas (IKT), un kuru īsteno vairākas dalībvalstis[6], paredz Kopienas finansiālo ieguldījumu Interaktīvas automatizētas dzīvesvides kopīgajai pētniecības un izstrādes programmai (turpmāk "AAL JP"), kas sniegts kā pretieguldījums dalībvalstu ieguldījumam, bet nepārsniedz EUR 150 000 000, kamēr tiek īstenota Eiropas Kopienas Septītā pamatprogramma pētniecībai, tehnoloģiju attīstībai un demonstrējumu pasākumiem (2007–2013), kura izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Lēmumu Nr. 1982/2006/EK[7].

(4)       2012. gada decembrī Komisija iesniedza Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par AAL JP starpposma novērtējumu[8]. Novērtējumu izstrādāja ekspertu grupa. Saskaņā ar ekspertu grupas vispārējo viedokli AAL JP bija sasniegusi būtisku progresu tās mērķu īstenošanā un ievērības cienīgus rezultātus un tā būtu jāturpina arī pēc pašreizējā finansēšanas perioda. Ekspertu grupa gan norādīja uz dažiem trūkumiem, jo īpaši uz vajadzību projektos vairāk iesaistīt lietotājus un vajadzību vēl vairāk uzlabot programmas darbības rezultativitāti attiecībā uz līguma noslēgšanas un maksājumu veikšanas termiņiem.

(5)       Komisija savā paziņojumā "Eiropas demogrāfiskā nākotne — kā pārvērst problēmu par iespēju"[9] uzsvēra, ka sabiedrības novecošana ir viena no svarīgākajām problēmām visās Eiropas Savienības valstīs un ka jaunu tehnoloģiju plašāka izmantošana varētu palīdzēt kontrolēt izmaksas, uzlabot vecu cilvēku labklājību un sekmēt to aktīvu līdzdalību sabiedrības dzīvē, kā arī uzlabot Savienības ekonomikas konkurētspēju.

(6)       Komisija savā paziņojumā "Stratēģijas "Eiropa 2020" pamatiniciatīva "Inovācijas savienība""[10] norādīja, ka sabiedrības novecošana ir viena no sabiedrības problēmām, kuru risināšanā inovācijas sasniegumi var būt ļoti svarīgi un var uzlabot konkurētspēju, sniegt Eiropas uzņēmumiem iespēju izvirzīties vadībā jaunu tehnoloģiju izstrādē, attīstīties un kļūt par pasaules līderiem jaunos izaugsmes tirgos, uzlabot sabiedrisko pakalpojumu kvalitāti un efektivitāti un tādējādi radīt daudz jaunu augstas kvalitātes darbvietu.

(7)       Komisija savā paziņojumā par Eiropas pamatiniciatīvu "Digitālā programma Eiropai"[11] ierosināja nostiprināt AAL JP, lai palīdzētu risināt sabiedrības novecošanas problēmas.

(8)       Komisija savā paziņojumā "Kā tālāk virzīt Eiropas Inovācijas partnerības aktīvām un veselīgām vecumdienām Stratēģisko īstenošanas plānu"[12] ierosināja ņemt vērā attiecīgās plāna prioritātes saistībā ar turpmākajām pētniecības un inovācijas darba programmām un instrumentiem, kas ietilpst pamatprogrammā "Apvārsnis 2020". Komisija ierosināja arī ņemt vērā ieguldījumu, ko AAL JP var sniegt Eiropas Inovācijas partnerībai aktīvām un veselīgām vecumdienām.

(9)       Eiropas Inovācijas partnerībā aktīvām un veselīgām vecumdienām, kas izveidota Inovācijas savienības ietvaros, paredzēts, ka IKT risinājumi būs svarīgi tās mērķu sasniegšanā — līdz 2020. gadam palielināt veselīgas dzīves gadu skaitu par diviem gadiem, kā arī uzlabot iedzīvotāju dzīves kvalitāti un aprūpes sistēmu efektivitāti Savienībā. Tās stratēģiskajā īstenošanas plānā noteiktas prioritātes inovācijas paātrināšanai un paplašināšanai aktīvu un veselīgu vecumdienu jomā visā Savienībā trīs aspektos: profilakse un veselības veicināšana, aprūpe un ārstēšana, neatkarīga dzīve un sociālā integrācija.

(10)     Aktīvas dzīves un interaktīvas automatizētas dzīvesvides pētniecības un izstrādes programmas (turpmāk "AAL programma") pamatā vajadzētu būt iepriekšējās programmas sasniegumiem, un tai būtu jārisina iepriekšējās programmas trūkumi, veicinot lietotāju aktīvāku dalību projektos un īstenojot programmu raitāk.

(11)     Savienības ieguldījumam AAL programmā būtu jānosaka maksimālā robežvērtība uz visu pamatprogrammas "Apvārsnis 2020" darbības laiku. Lai nodrošinātu būtisku sviras efektu un iesaistīto valstu aktīvu līdzdalību programmas mērķu sasniegšanā, pamatprogrammas "Apvārsnis 2020" darbības laikā Savienības ieguldījumam AAL programmā nevajadzētu pārsniegt iesaistīto valstu finansējuma apjomu.

(12)     Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. .../2013 [H2020 FP] mērķiem ikvienai dalībvalstij un ikvienai pamatprogrammas "Apvārsnis 2020" asociētajai valstij vajadzētu būt tiesībām līdzdarboties AAL programmā.

(13)     Lai nodrošinātu, ka iesaistītās valstis sniedz pretieguldījumu Savienības finanšu saistībām, būtu jānosaka, ka Savienība finanšu ieguldījumu veic ar nosacījumu, ka iesaistītās valstis ir oficiāli uzņēmušās saistības pirms AAL programmas sākšanas un tās izpildījušas. Iesaistīto valstu ieguldījumā AAL programmā būtu jāiekļauj administratīvās izmaksas, kas rodas valstu līmenī, lai nodrošinātu efektīvu programmas darbību.

(14)     Lai kopīgi īstenotu AAL programmu, vajadzīga īstenošanas struktūra. Iesaistītās valstis ir vienojušās par AAL programmas īstenošanas struktūru un 2007. gadā izveidoja Interaktīvas automatizētas dzīvesvides apvienību (turpmāk "AALA"), kuras juridiskā forma ir AISBL — starptautiska bezpeļņas organizācija saskaņā ar Beļģijas tiesību aktiem. Ņemot vērā, ka saskaņā ar starpposma novērtējuma ziņojumu AAL JP esošā pārvaldības struktūra ir izrādījusies efektīva un kvalitatīva, AALA būtu jāizmanto kā īstenošanas struktūra un tai būtu jāuzņemas AAL programmas finansējuma piešķiršanas un uzraudzības struktūras funkcija. AALA būtu jāpārvalda Savienības finansiālais ieguldījums un jānodrošina AAL programmas efektīva īstenošana.

(15)     Lai sasniegtu AAL programmas mērķus, AALA finansiālais atbalsts būtu jāsniedz galvenokārt kā dotācijas AALA atlasītās darbībās iesaistītiem dalībniekiem. Šīs darbības AALA pārraudzībā būtu jāatlasa uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus ar neatkarīgu ārēju ekspertu palīdzību. Prioritārā secībā veidotam priekšlikumu sarakstam vajadzētu būt saistošam attiecībā uz priekšlikumu atlasi un Savienības un valstu budžetu finansējuma piešķiršanu AAL programmas projektiem.

(16)     Savienības finansiālais ieguldījums būtu jāpārvalda saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu un netiešas pārvaldības noteikumiem, kas paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulā (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam,[13] un Komisijas 2012. gada 29. oktobra Deleģētajā regulā (ES) Nr. 1268/2012 par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 piemērošanas noteikumiem[14].

(17)     Lai aizsargātu Savienības finansiālās intereses, Komisijai vajadzētu būt tiesīgai samazināt, apturēt vai izbeigt Savienības finansiālo ieguldījumu, ja AAL programma tiek īstenota neatbilstoši, daļēji vai novēloti vai ja iesaistītās valstis ieguldījumu AAL programmas finansēšanā nesniedz vai sniedz daļēji vai novēloti. Šīs tiesības būtu jāparedz deleģēšanas nolīgumā, kas jānoslēdz Savienībai un AALA.

(18)     Dalībai netiešās darbībās, ko finansē AAL programma, piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada ... Regulu (ES) Nr. .../2013, kurā izklāstīti dalības un pētījumu rezultātu izplatīšanas noteikumi attiecībā uz pētniecības un inovācijas pamatprogrammu "Apvārsnis 2020" (2014.–2020. gads)[15]. Taču, ņemot vērā AAL programmas specifiskās funkcionālās vajadzības, jāparedz atkāpes no minētās regulas saskaņā ar tās 1. panta 3. punktu.

(19)     Konkrētas atkāpes no Regulas (ES) Nr. .../2013 [H2020 RfP] ir vajadzīgas, jo pēc ieceres AAL programma ir inovācijas programma, kuras rezultāti ātri nonāk tirgū un kurā apvienotas daudzas dažādas valstu finansējuma plūsmas (piemēram, pētniecības inovācijas, veselības aprūpes un nozares finansējuma programmas). Šīm valstu programmām to rakstura dēļ ir dažādi dalības noteikumi, un nevar rēķināties, ka tās pilnībā atbildīs Regulai (ES) Nr. .../2013 ["Apvārsnis 2020" dalības noteikumi]. Turklāt AAL programma ir jo īpaši vērsta uz maziem un vidējiem uzņēmumiem un lietotāju organizācijām, kas parasti nepiedalās Savienības pētniecības un inovācijas darbībās. Lai atvieglotu minēto uzņēmumu un organizāciju dalību, Savienības finansiālais ieguldījums tiek sniegts saskaņā ar attiecīgo valstu finansēšanas programmu noteikumiem, kas tiem ir pazīstamāki, un īstenots kā viena dotācija, kurā Savienības finansējums apvienots ar attiecīgo valsts finansējumu.

(20)     Savienības finansiālās intereses būtu jāaizsargā visā izdevumu ciklā, piemērojot samērīgus pasākumus, tostarp pārkāpumu novēršanu, atklāšanu un izmeklēšanu, zaudēto, kļūdaini izmaksāto vai nepareizi izlietoto līdzekļu atgūšanu un — attiecīgā gadījumā — administratīvas un finanšu sankcijas saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012, Deleģēto regulu (ES) Nr. 1268/2012, Padomes 1995. gada 18. decembra Regulu (EK, Euratom) Nr. 2988/95 par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību[16], Padomes 1996. gada 11. novembra Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām,[17] un Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 25. maija Regulu (EK) Nr. 1073/1999 par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF)[18].

(21)     Komisijai būtu jāveic starpposma novērtējums, jo īpaši par AAL programmas kvalitāti un efektivitāti un panākumiem izvirzīto mērķu sasniegšanā, kā arī galīgais novērtējums un jāsagatavo ziņojums par minētajiem novērtējumiem.

(22)     Novērtējumā būtu jāizmanto precīza un aktuāla informācija. Tādēļ pēc Komisijas pieprasījuma AALA un iesaistītajām valstīm būtu jāsniedz jebkāda informācija, kas Komisijai vajadzīga iekļaušanai ziņojumos par AAL programmas novērtējumu.

(23)     AAL programmai būtu jānodrošina efektīva dzimumu līdztiesības sekmēšana un jāievēro ētiskie principi, kas pausti pamatprogrammā "Apvārsnis 2020".

(24)     Ņemot vērā to, ka iesaistītās valstis ir nolēmušas turpināt AAL programmu un tās mērķi tieši atbalsta un papildina Savienības politiku aktīvu un veselīgu vecumdienu jomā un to, ka AAL programmas mērķus nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs un tos, ņemot vērā darbības mērogu, labāk var sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā lēmumā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Dalība AAL programmā

1.           Savienība piedalās Aktīvas dzīves un interaktīvas automatizētas dzīvesvides pētniecības un izstrādes programmā (turpmāk "AAL programma"), ko kopīgi īsteno [Beļģija, Dānija, Īrija, Spānija, Francija, Kipra, Luksemburga, Ungārija, Nīderlande, Austrija, Polija, Portugāle, Rumānija, Slovēnija, Zviedrija, Apvienotā Karaliste un Šveice] (turpmāk "iesaistītās valstis"), saskaņā ar šā lēmuma nosacījumiem.

2.           AAL programmai var pievienoties ikviena cita dalībvalsts vai pētniecības un inovācijas pamatprogrammas 2014.–2020. gadam "Apvārsnis 2020", kura izveidota ar Regulu (ES) Nr. .../2013 (turpmāk "pamatprogramma "Apvārsnis 2020""), asociētā valsts, ja tā atbilst šā lēmuma 3. panta 1. punkta c) apakšpunktā noteiktajam kritērijam. Minētās dalībvalstis un asociētās valstis, kas atbilst 3. panta 1. punkta c) apakšpunkta nosacījumam, šajā lēmumā uzskatāmas par iesaistītajām valstīm.       

2. pants

Savienības finansiālais ieguldījums

1.           Maksimālais Savienības finansiālais ieguldījums AAL programmā administratīvo un darbības izmaksu segšanai ir EUR 175 000 000. Ieguldījumu izmaksā no Savienības vispārējā budžeta apropriācijām, kas ir piešķirtas attiecīgajām daļām īpašajā programmā, ar kuru īsteno pamatprogrammu "Apvārsnis 2020" un kura izveidota ar Lēmumu .../2013/ES saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 58. panta 1. punkta c) apakšpunkta vi) punktu, kā arī 60. un 61. pantu.

2.           Savienības ikgadējās finanšu saistības AAL programmā nepārsniedz iesaistīto valstu ikgadējās finanšu saistības AAL programmā.

3.           AAL programmas administratīvo izmaksu segšanai izmanto ne vairāk kā 6 % Savienības finansiālā ieguldījuma.

3. pants

Nosacījumi Savienības finansiālā ieguldījuma piešķiršanai

1.           Savienības finansiālo ieguldījumu piešķir, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

(a) iesaistītās valstis ir pierādījušas, ka AAL programma ir izveidota saskaņā ar I un II pielikumu;

(b) iesaistītās valstis vai to izraudzītas organizācijas ir izraudzījušās Interaktīvas automatizētas dzīvesvides apvienību — bezpeļņas apvienību, kas ir saskaņā ar Beļģijas tiesību aktiem izveidota juridiskā persona, — (turpmāk "AALA") par struktūru, kura atbild par AAL programmas īstenošanu un Savienības finansiālā ieguldījuma piešķiršanu un uzraudzību;

(c) visas iesaistītās valstis ir apņēmušās sniegt finansējumu AAL programmai;

(d) AALA ir pierādījusi savu spēju īstenot AAL programmu, tostarp piešķirt un uzraudzīt Savienības ieguldījumu Savienības budžeta netiešas pārvaldības ietvaros saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 58., 60. un 61. pantu;

(e) ir izveidots AAL programmas pārvaldības modelis saskaņā ar III pielikumu.

2.           AAL programmas īstenošanas laikā Savienības finansiālo ieguldījumu piešķir, ja ir izpildīti vēl arī šādi nosacījumi:

(a) AALA īsteno I pielikumā noteiktos AAL programmas mērķus un II pielikumā noteiktās darbības saskaņā ar Regulu (ES) Nr. ... [dalības un pētījumu rezultātu izplatīšanas noteikumi attiecībā uz pētniecības un inovācijas pamatprogrammu "Apvārsnis 2020"], ievērojot šā lēmuma 5. pantu;

(b) tiek uzturēts atbilstīgs un efektīvs pārvaldības modelis saskaņā ar III pielikumu;

(c) AALA ievēro ziņošanas prasības, kas noteiktas Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 60. panta 5. punktā;

(d) visas iesaistītās valstis ir izpildījušas saistības, kas minētas šā panta 1. punkta c) apakšpunktā, un sniegušas ikgadējo ieguldījumu AAL programmas finansēšanā.

4. pants Iesaistīto valstu ieguldījumi

1.           Iesaistīto valstu ieguldījumus veido:

(a) finansiālais ieguldījums netiešām darbībām, ko atbalsta AAL programma, saskaņā ar II pielikumu;

(b) ieguldījumi natūrā, kas atbilst administratīvajām izmaksām, kuras radušās valstu pārvaldēm, lai efektīvi īstenotu AAL programmu, saskaņā ar II pielikumu.

5. pants

Dalības un rezultātu izplatīšanas noteikumi

1.           Regulas (ES) Nr. .../2013 [dalības un pētījumu rezultātu izplatīšanas noteikumi attiecībā uz pētniecības un inovācijas pamatprogrammu "Apvārsnis 2020"] izpratnē AALA uzskatāma par finansēšanas struktūru, un tā sniedz finansiālu atbalstu netiešajām darbībām saskaņā ar šā lēmuma II pielikumu.

2.           Atkāpjoties no Regulas (ES) Nr. .../2013 [dalības un pētījumu rezultātu izplatīšanas noteikumi attiecībā uz pētniecības un inovācijas pamatprogrammu "Apvārsnis 2020"] 14. panta 5. punkta, pieteikumu iesniedzēju finansiālās iespējas pārbauda izraudzītā programmas pārvaldības valsts organizācija saskaņā ar noteikumiem par dalību izraudzītajās valstu programmās.

3.           Atkāpjoties no Regulas (ES) Nr. .../2013 [dalības un pētījumu rezultātu izplatīšanas noteikumi attiecībā uz pētniecības un inovācijas pamatprogrammu "Apvārsnis 2020"] 16. panta 1. punkta, dotāciju nolīgumus ar dalībniekiem paraksta izraudzītā programmas pārvaldības valsts aģentūra.

4.           Atkāpjoties no Regulas (ES) Nr. .../2013 [dalības un pētījumu rezultātu izplatīšanas noteikumi attiecībā uz pētniecības un inovācijas pamatprogrammu "Apvārsnis 2020"] 19. panta [1. un 5.–7. punkta] un 22.–29. panta, izraudzīto programmas pārvaldības valsts aģentūru administrētajām dotācijām piemēro izraudzīto valstu programmu finansēšanas noteikumus.

5.           Atkāpjoties no Regulas (ES) Nr. .../2013 [dalības un pētījumu rezultātu izplatīšanas noteikumi attiecībā uz pētniecības un inovācijas pamatprogrammu "Apvārsnis 2020"] 38.–46. panta, piemēro izraudzīto valstu programmu noteikumus par rezultātiem un par tiesībām piekļūt uzkrātām zināšanām un rezultātiem.

6. pants AAL programmas īstenošana

1.           AAL programmu īsteno, pamatojoties uz gada darba plāniem saskaņā ar II pielikumu.

7. pants

Savienības un AALA nolīgumi

1.           Ja ex ante novērtējums par AALA, kas veikts saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 61. panta 1. punktu, ir pozitīvs, Komisija Savienības vārdā ar AALA noslēdz deleģēšanas nolīgumu un ikgadējus līdzekļu pārskaitīšanas nolīgumus.

2.           Šā panta 1. punktā minēto deleģēšanas nolīgumu noslēdz saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 58. panta 3. punktu un 60. un 61. pantu, kā arī Deleģētās regulas (ES) Nr. 1268/2012 40. pantu. Tajā arī nosaka:

(a) prasības par AALA ieguldījumu attiecībā uz saistītajiem darbības rezultātu rādītājiem, kas noteikti Lēmuma (ES) Nr. .../2013 [īpašā programma, ar kuru īsteno pamatprogrammu "Apvārsnis 2020"] II pielikumā;

(b) prasības par AALA ieguldījumu uzraudzībā, kas minēta Lēmumā (ES) Nr. .../2013 [īpašā programma, ar kuru īsteno pamatprogrammu "Apvārsnis 2020"];

(c) konkrētos darbības rezultātu rādītājus, kas vajadzīgi AALA darbības uzraudzībai saskaņā ar 3. panta 2. punktu;

(d) kārtību, kādā sniedz datus un informāciju, kas vajadzīga, lai nodrošinātu, ka Komisija var izpildīt savus rezultātu izplatīšanas un ziņošanas pienākumus.

8. pants

Savienības finansiālā ieguldījuma izbeigšana, samazināšana vai apturēšana

1.           Ja AAL programma netiek īstenota saskaņā ar 3. panta nosacījumiem, Komisija var izbeigt, proporcionāli samazināt vai apturēt Savienības finansiālo ieguldījumu atbilstoši tam, kā AAL programma tiek faktiski īstenota.

2.           Ja iesaistītās valstis neveic ieguldījumu AAL programmas finansēšanā vai veic to daļēji vai novēloti, Komisija var izbeigt, proporcionāli samazināt vai apturēt Savienības finansiālo ieguldījumu, ņemot vērā finansējuma apjomu, ko iesaistītās valstis piešķīrušas AAL programmas īstenošanai.

9. pants

Ex post revīzijas

1.           Netiešo darbību izdevumu ex post revīzijas veic izraudzītās programmas pārvaldības valsts aģentūras saskaņā ar Regulas (ES) Nr.... [pamatprogramma "Apvārsnis 2020"] 23. pantu.

2.           Komisija var nolemt 1. punktā minētās revīzijas veikt pati.

10. pants

Savienības finansiālo interešu aizsardzība

1.           Komisija veic atbilstošus pasākumus, lai nodrošinātu, ka, īstenojot saskaņā ar šo lēmumu finansētas darbības, Savienības finansiālās intereses tiek aizsargātas, piemērojot aizsargpasākumus pret krāpšanu, korupciju un jebkādām citām nelikumīgām darbībām, veicot efektīvas pārbaudes un, ja ir atklāti pārkāpumi, atgūstot nepamatoti izmaksātās summas un attiecīgā gadījumā piemērojot iedarbīgus, samērīgus un preventīvus administratīvos un finansiālos sodus.

2.           Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) var veikt izmeklēšanu, tostarp pārbaudes un apskates uz vietas, saskaņā ar noteikumiem un procedūrām, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 25. maija Regulā (EK) Nr. 1073/1999 par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF)[19], un Padomes 1996. gada 11. novembra Regulā (Euratom, EK) Nr. 2185/96 par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām[20], lai noteiktu, vai notikusi krāpšana, korupcija vai jebkāda cita nelikumīga darbība, kas ietekmē Savienības finansiālās intereses saistībā ar dotācijas nolīgumu vai dotācijas lēmumu, vai līgumu, kurš finansēts saskaņā ar šo lēmumu.

3.           Līgumos, dotāciju nolīgumos un dotāciju lēmumos, kas izriet no šā lēmuma īstenošanas, ietver noteikumus, kas nepārprotami pilnvaro Komisiju, AALA, Revīzijas palātu un OLAF veikt revīzijas un izmeklēšanu saskaņā ar to attiecīgajām kompetencēm.

4.           AALA nodrošina Komisijas darbiniekiem un citām Komisijas un Revīzijas palātas pilnvarotām personām pieeju tās telpām un visai informācijai, tostarp informācijai elektroniskā formātā, kas vajadzīga, lai veiktu 3. punktā minētās revīzijas.

5.           Īstenojot AAL programmu, iesaistītās valstis veic likumdošanas, regulatīvos, administratīvos un citus pasākumus, kas vajadzīgi Savienības finansiālo interešu aizsardzībai, jo īpaši, lai nodrošinātu pilnīgu Savienībai pienākošos līdzekļu atgūšanu saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 un Deleģēto regulu (ES) Nr. 1268/2012.

11. pants

Informācijas paziņošana

1.           Pēc Komisijas pieprasījuma AALA sniedz Komisijai visu informāciju, kas vajadzīga 12. pantā minēto ziņojumu sagatavošanai.

2.           Iesaistītās valstis ar AALA starpniecību sniedz Komisijai visu informāciju, ko par AAL programmas finanšu pārvaldību pieprasa Eiropas Parlaments un Padome.

3.           Komisija 2. punktā minēto informāciju iekļauj 12. pantā paredzētajos ziņojumos.

12. pants

Novērtēšana

1.           Komisija līdz 2017. gada 31. decembrim veic AAL programmas starpposma novērtējumu. Komisija sagatavo ziņojumu par minēto novērtējumu, tajā iekļaujot novērtējuma secinājumus un Komisijas komentārus. Komisija līdz 2018. gada 30. jūnijam minēto ziņojumu nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei.

2.           Beidzoties Savienības dalībai AAL programmā, bet ne vēlāk par 2022. gada 31. decembri Komisija veic AAL programmas galīgo novērtējumu. Komisija sagatavo ziņojumu par minēto novērtējumu, tajā iekļaujot novērtējuma secinājumus. Komisija nosūta minēto ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei.

13. pants

Stāšanās spēkā

Šis lēmums stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

14. pants

Adresāti

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā —                       Padomes vārdā —

priekšsēdētājs                                                priekšsēdētājs

I PIELIKUMS

AAL PROGRAMMAS MĒRĶI

1.           AAL programma īsteno šādus mērķus:

1.1.        paātrināt tādu novatorisku IKT produktu un pakalpojumu izveidi, kas paredzēti aktīvām un veselīgām vecumdienām mājās, sabiedrībā un darbā, tādējādi uzlabojot vecu cilvēku dzīves kvalitāti, patstāvību, dalību sabiedriskajā dzīvē, prasmes un nodarbinātības iespējas un palielinot veselības un sociālās aprūpes efektivitāti;

1.2.        Savienības līmenī uzturēt virs kritiskā līmeņa un attīstīt lietišķo pētniecību, izstrādi un inovāciju aktīvām un veselīgām vecumdienām paredzētu IKT produktu un pakalpojumu jomā;

1.3.        izstrādāt izmaksu ziņā efektīvus risinājumus, tostarp izveidot attiecīgus sadarbspējas standartus un veicināt tādu kopīgu risinājumu lokalizāciju un adaptāciju, kas ir saderīgi ar dažādām sabiedrības prioritātēm un regulējuma aspektiem valsts vai reģionālā mērogā, ievēro vecu cilvēku privātumu un cieņu un — attiecīgos gadījumos — atbalsta pieeju pakalpojumiem lauku un nomaļos rajonos vai sniedz labumu citām cilvēku grupām, piemēram, cilvēkiem ar invaliditāti.

2.           AAL programma rada labvēlīgus apstākļus mazu un vidēju uzņēmumu līdzdalībai.

3.           AAL programma pievēršas lietišķajai pētniecībai un inovācijai, kuras rezultāti ātri nonāk tirgū, un papildina saistītas ilgtermiņa pētniecības un liela mēroga inovācijas darbības, kas paredzētas pamatprogrammā "Apvārsnis 2020", un citas Eiropas un valstu iniciatīvas. Tā palīdz īstenot arī Eiropas Inovācijas partnerību aktīvām un veselīgām vecumdienām.

II PIELIKUMS

AAL PROGRAMMAS DARBĪBAS

I. Netiešās darbības

1.           AAL programmas īstenošana galvenokārt atbalsta uz tirgu vērstus pētniecības un inovācijas projektus aktīvu un veselīgu vecumdienu jomā, kuri apliecina spēju izmantot projekta rezultātus samērīgā termiņā; minētās netiešās darbības AAL programmas ietvaros finansē galvenokārt ar dotācijām. Finansējumu var piešķirt arī citos veidos, piemēram, piešķirot balvas, rīkojot novatorisku risinājumu iepirkumus pirmskomercializācijas posmā, kā arī publiskos iepirkumus.

2.           Var atbalstīt arī darbības, kuru mērķis ir starpniecība, programmas popularizēšana, informētības palielināšana par pašreizējām iespējām, novatorisku risinājumu izstrādes veicināšana, kā arī piedāvājuma un pieprasījuma pušu organizāciju un investoru savstarpējo kontaktu izveide.

3.           Var atbalstīt arī darbības, kuru mērķis ir uzlabot priekšlikumu, priekšizpētes un darbsemināru kvalitāti. Lai paplašinātu AAL programmā iesaistīto ieinteresēto personu loku, var paredzēt sadarbību ar Savienības reģioniem.

II. Īstenošana

1.           AAL programmu īsteno, pamatojoties uz gada darba plāniem, kuros noteiktas tēmas uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus.

2.           Gada darba plānus, kas ir pamatā Savienības ikgadējam finansiālajam ieguldījumam, saskaņo ar Komisiju.

3.           AAL programmas īstenošana ietver apspriešanu ar attiecīgajām ieinteresētajām personām (tostarp lēmumu pieņēmējiem no publiskajām iestādēm, lietotāju pārstāvjiem, privātā sektora pakalpojumu sniedzējiem un apdrošināšanas pakalpojumu sniedzējiem, kā arī nozares, tostarp mazu un vidēju uzņēmumu, pārstāvjiem) par attiecīgajām lietišķās pētniecības un inovācijas prioritātēm.

4.           AAL programmas īstenošanā ņem vērā demogrāfiskās tendences un demogrāfijas pētījumus, lai nodrošinātu risinājumus, kas atbilst Savienības sociālajai un ekonomiskajai situācijai.

5.           Atbilstoši starptautiskām pamatnostādnēm pienācīgi ņem vērā iespējamos ar dzimumu, ētiku un privātumu saistītos jautājumus.

6.           Ņemot vērā, ka AAL programma ir programma, kuras rezultātiem ātri jānonāk tirgū, un ievērojot noteikumus, kuri paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulā (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, AALA nosaka atbilstīgus minimālos darbības izpildes mērķus attiecībā uz līguma noslēgšanas un maksājumu veikšanas termiņiem saskaņā ar [dalības noteikumiem un] [Finanšu regulu] un nodrošina, ka iesaistītās valstis AAL programmas īstenošanas laikā tos ievēro.

7.           Visas iesaistītās valstis atvieglo tādu organizāciju dalību, kas pārstāv pieprasījuma pusi.

8.           Visas iesaistītās valstis izraudzītos dalībnieku projektus attiecīgajās valstu programmās līdzfinansē ar izraudzīto programmas pārvaldības valsts aģentūru starpniecību. Minētās aģentūras pēc tam no AALA novirza Savienības finansējumu, pamatojoties uz kopprojekta aprakstu, kas ietilpst nolīgumā, kurš par katru finansēto projektu jānoslēdz izraudzītajai programmas pārvaldības valsts aģentūrai ar attiecīgajiem dalībniekiem.

9.           Pēc tam, kad noslēdzies uzaicinājums iesniegt projektu priekšlikumus, AALA sadarbībā ar izraudzītajām programmas pārvaldības valsts aģentūrām veic centralizētu atbilstības pārbaudi. Pārbaudi veic, pamatojoties uz kopīgajiem AAL programmas atbilstības kritērijiem, ko publicē kopā ar uzaicinājumu iesniegt projektu priekšlikumus.

10.         AALA ar programmas pārvaldības valsts aģentūru palīdzību pārbauda atbilstību papildu valsts līmeņa atbilstības kritērijiem, kas noteikti uzaicinājumos iesniegt projektu priekšlikumus.

11.         Šie valsts līmeņa atbilstības kritēriji attiecas vienīgi uz individuālo pieteikuma iesniedzēju juridisko statusu un finansiālo stāvokli, bet ne uz priekšlikuma saturu un skar šādus aspektus:

11.1.      pieteikuma iesniedzēja veids, tostarp juridiskais statuss un darbības mērķi;

11.2.      saistības un dzīvotspēja, tostarp maksātspēja, nodokļu un sociālo maksājumu saistību izpilde.

12.         Atbilstīgus projektu priekšlikumus novērtē un atlasa AALA ar neatkarīgu ekspertu palīdzību, pamatojoties uz pārredzamiem un kopīgiem novērtēšanas kritērijiem, kas noteikti publicētajā uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus. Tiklīdz AALA Ģenerālā asambleja ir pieņēmusi izraudzīto priekšlikumu sarakstu, tas iesaistītajām valstīm ir saistošs.

13.         Ja projekta dalībnieks neatbilst vienam vai vairākiem valsts līmeņa atbilstības kritērijiem vai ja ir izsmelts attiecīgais valsts budžets finansēšanas saistību segšanai, AALA valde var nolemt, ka ar neatkarīgu ekspertu palīdzību jāveic vēl viens centralizēts neatkarīgs novērtējums par attiecīgo priekšlikumu, lai novērtētu priekšlikumu bez attiecīgā dalībnieka dalības tajā vai ar aizstājēju, ko ierosinājuši projekta dalībnieki.

14.         Juridiskus un finanšu jautājumus par finansēšanai izraudzīto projektu dalībniekiem izskata izraudzītā programmas pārvaldības valsts aģentūra. Piemēro valsts administratīvos noteikumus un principus.

III PIELIKUMS

AAL PROGRAMMAS PĀRVALDĪBA

Turpmāk izklāstīta AAL programmas organizatoriskā struktūra.

1.           AALA, kas ir saskaņā ar Beļģijas tiesību aktiem reģistrēta starptautiska bezpeļņas apvienība, ir īpašā īstenošanas struktūra, ko izveidojušas iesaistītās valstis.

2.           AALA ir atbildīga par visām AAL programmas darbībām. AALA uzdevumi ir līgumu un budžeta pārvaldība, gada darba plānu izstrāde, uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus organizēšana, uz finansējumu pretendējošu priekšlikumu novērtēšana un sarindošana prioritārā secībā.

3.           AALA arī pārrauga projektu uzraudzību un atbild par to, kā arī pārskaita saistītos Savienības ieguldījuma maksājumus izraudzītajām programmas pārvaldības valsts aģentūrām. Tā organizē arī rezultātu izplatīšanas darbības.

4.           AALA vada Ģenerālā asambleja. Ģenerālā asambleja ir AAL programmas lēmumu pieņemšanas struktūra. Tā ieceļ valdes locekļus un uzrauga AAL programmas īstenošanu, tostarp gada darba plānu apstiprināšanu, valsts finansējuma piešķiršanu projektiem un jaunu dalības pieteikumu izskatīšanu. Tā darbojas, pamatojoties uz principu, ka vienai valstij ir viena balss. Lēmumus pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu, izņemot lēmumus par biedru funkciju pārņemšanu, pievienošanos vai izslēgšanu vai apvienības likvidēšanu — attiecībā uz tiem apvienības statūtos var noteikt īpašas balsošanas prasības.

5.           Komisijai AALA Ģenerālās asamblejas sanāksmēs ir novērotājas statuss, un tā apstiprina gada darba plānu. Komisiju aicina piedalīties visās AALA sanāksmēs, un tā var piedalīties diskusijās. Komisijai nosūta visus saistībā ar AALA Ģenerālo asambleju izplatītos būtiskos dokumentus.

6.           Ģenerālā asambleja ievēl AAL valdi, kurā ir vismaz priekšsēdētājs, priekšsēdētāja vietnieks un kasieris, lai tā uzņemtos konkrētos pārvaldības pienākumus, piemēram, budžeta plānošanu, personāla komplektēšanu un līgumu slēgšanu. Valde juridiski pārstāv apvienību un ziņo Ģenerālajai asamblejai.

7.           Centrālā pārvaldības nodaļa, kas izveidota kā AALA daļa, atbild par AAL programmas īstenošanas centrālo pārvaldību ciešā koordinācijā un sadarbībā ar programmas pārvaldības valsts aģentūrām, kuras iesaistītās valstis pilnvaro veikt darbu, kas saistīts ar projektu vadību un administratīvajiem un juridiskajiem aspektiem valsts projektu dalībnieku vajadzībām, kā arī sniegt atbalstu projektu priekšlikumu novērtēšanā un apspriešanā. Centrālā pārvaldības nodaļa un programmas pārvaldības valsts aģentūras AALA pārraudzībā darbojas kopā kā Pārvaldības nodaļa.

8.           Konsultatīvā padome, kurā ir nozares, lietotāju un citu ieinteresēto personu pārstāvji un kura ir pēc iespējas līdzsvarota paaudžu un dzimuma aspektos, sniedz ieteikumus par prioritātēm un jautājumiem, kas jāņem vērā AAL programmas uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus un citās darbībās.

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

1.         PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

            1.1.      Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

            1.2.      Attiecīgās politikas jomas ABM/ABB struktūrā

            1.3.      Priekšlikuma/iniciatīvas būtība

            1.4.      Mērķi

            1.5.      Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

            1.6.      Ilgums un finansiālā ietekme

            1.7.      Paredzētie pārvaldības veidi

2.         PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

            2.1.      Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

            2.2.      Pārvaldības un kontroles sistēma

            2.3.      Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi

3.         PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

            3.1.      Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

            3.2.      Paredzamā ietekme uz izdevumiem

            3.2.1.   Kopsavilkums par paredzamo ietekmi uz izdevumiem

            3.2.2.   Paredzamā ietekme uz darbības apropriācijām

            3.2.3.   Paredzamā ietekme uz administratīvajām apropriācijām

            3.2.4.   Saderība ar kārtējo daudzgadu finanšu shēmu

            3.2.5.   Trešo personu iemaksas

            3.3.      Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

1.           PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1.        Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

Savienības dalība Aktīvas dzīves un interaktīvas automatizētas dzīvesvides (AAL) pētniecības un izstrādes programmā (turpmāk "AAL programma"), ko kopīgi īsteno vairākas dalībvalstis.

1.2.        Attiecīgās politikas jomas ABM/ABB struktūrā[21]

Pētniecība un tehnoloģiju izstrāde: pamatprogramma "Apvārsnis 2020".

Digitalizācijas programma, 78. darbība; AAL kopīgās programmas nostiprināšana

1.3.        Priekšlikuma/iniciatīvas būtība

¨ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību

¨ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību, pamatojoties uz izmēģinājuma projektu / sagatavošanas darbību[22]

¨ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz esošas darbības pagarināšanu

X Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz darbību, kas pārveidota jaunā darbībā

1.4.        Mērķi

1.4.1.     Komisijas daudzgadu stratēģiskie mērķi, kurus plānots sasniegt ar priekšlikumu/iniciatīvu

Stratēģija "Eiropa 2020"

Inovācijas savienība

Eiropas digitalizācijas programma

Eiropas pētniecības telpa

1.4.2.     Konkrētie mērķi un attiecīgās ABM/ABB darbības

Šā tiesību akta priekšlikuma galvenais darbības mērķis, proti, Savienības dalība kopīgā pētniecības, izstrādes un inovācijas programmā, ko vairākas dalībvalstis īsteno aktīvas dzīves un interaktīvas automatizētas dzīvesvides jomā, jau ir paredzēts pētniecības un tehnoloģiju attīstības pamatprogrammā "Apvārsnis 2020" un tās īpašajā programmā "Sabiedrības problēmas".

Ar šo darbības mērķi saistītie konkrētie mērķi ir šādi:

(2) izveidot un īstenot AAL programmu;

(3) sākt programmas atbalsta pasākumus;

(4) sākt un līdzfinansēt kopīgus pētniecības un inovācijas projektus, paredzot rezultātu nonākšanu tirgū pēc 2–3 gadiem.

1.4.3.     Paredzamie rezultāti un ietekme

Norādīt, kāda ir priekšlikuma/iniciatīvas iecerētā ietekme uz finansējuma saņēmējiem / mērķgrupām.

AAL programma apvienos Savienības, valstu un privātos resursus, lai rastu novatoriskus IKT risinājumus, kas ļautu Eiropas pilsoņiem novecot patstāvīgi un pilnvērtīgi, vienlaikus veicinot viņu aprūpes vispārējo ilgtspēju un radot jaunas ekonomiskās iespējas Eiropas nozarēm.

Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība ir ievērojama turpmāk norādīto iemeslu dēļ.

Savienības iesaistīšanās dos iespēju radīt jaunu tiesisko regulējumu, saskaņā ar kuru Savienības un valstu finansējumu var apvienot kopējā stratēģijā, lai veicinātu starptautiskus kopīgus pētniecības, izstrādes un inovācijas projektus, jo īpaši iesaistot MVU. Izmantojot pašreizējās struktūras, tas nebūtu iespējams.

AAL programma ļaus risināt sabiedrības novecošanas problēmu, veicinot novatorisku IKT produktu un pakalpojumu izveidi vecu cilvēku patstāvīgas dzīves jomā, tādējādi paaugstinot viņu dzīves kvalitāti un patstāvību, kā arī samazinot viņu aprūpes izmaksas. Šis mērķis tiks sasniegts saskaņoti un nesadrumstaloti, izmantojot lielāku kritisko masu, un radīs izmaksu ziņā efektīvus un sadarbspējīgus risinājumus.

Tiks efektīvāk atbalstīta nozare un jo īpaši MVU, nodrošinot kritisko masu un saskaņotu Eiropas pieeju, kas ļaus izstrādāt sadarbspējīgus risinājumus. Turklāt AAL risinājumus būs iespējams pielāgot valstu/reģionu sociālajām prioritātēm un noteikumiem. Tas ir svarīgs komerciālās izmantošanas un tirgus attīstības priekšnosacījums un nodrošina lielas MVU iesaistīšanas iespējas.

Visbeidzot, ierosinātā shēma radīs stimulu palielināt valstu un nozares ieguldījumu pētniecībā, izstrādē un inovācijā veciem cilvēkiem paredzētu IKT jomā, tādējādi palīdzot sasniegt mērķi 3 % no Eiropas IKP veltīt pētniecībai un izstrādei.

Šajā finanšu pārskatā nav izklāstīta makroekonomikas līmeņa pievienotā vērtība, ko Eiropas ekonomikai un sabiedrībai sniegs pilnvērtīgu vecumdienu programmas rezultātu izmantošana.

1.4.4.     Rezultātu un ietekmes rādītāji

Norādīt priekšlikuma/iniciatīvas īstenošanas uzraudzībā izmantojamos rādītājus.

Īpašā pārvaldības struktūra uzrauga un ik gadu ziņo Komisijai rezultātu un ietekmes rādītājus, kas noteikti pētniecības un inovācijas pamatprogrammas "Apvārsnis 2020" konkrētajā mērķī.

Paredzēti turpmāk norādītie rezultāti, kas tiks mērīti ar saistītajiem rādītājiem.

Ieguldījumu un valstu centienu palielināšana, nodrošinot stimulus ieguldījumiem saskaņā ar kopīgām stratēģijām un pasākumu īstenošanu.

Rādītāji: i) iesaistīto valstu skaits; ii) iesaistīto valstu saistības un maksājumi; iii) kopīgās programmas projektiem piešķirtais un iztērētais valsts finansējums; iv) līdzekļi, ko ieguldījusi nozare un citas ieinteresētās personas, piedaloties projektos un tos līdzfinansējot.

Pētniecības, izstrādes un inovācijas saskaņotības uzlabošana pilnvērtīgām vecumdienām paredzētu IKT jomā visā Eiropā; likvidēta centienu pašreizējā sadrumstalotība, pateicoties izstrādātām kopīgām stratēģijām un kopīgiem uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus, nodrošinot kritisko masu.

Rādītāji: šis rezultāts faktiski tiks sasniegts tad, kad kopīgā programma pilnībā sāks darboties, tajā piedaloties ievērojamam valstu skaitam.

Programmas efektivitāte tiks nodrošināta, radot noteiktību par valstu budžetu pieejamību, ieviešot centralizētu priekšlikumu iesniegšanas, novērtēšanas un atlases shēmu un izveidojot lietotājiem draudzīgu shēmu kopīgai lietišķai un uz tirgu orientētai pētniecībai un inovācijai Eiropā, pamatojoties uz zināmiem valsts tiesību aktiem. Paredzams, ka līdz ar to tiks sniegts jauns un efektīvāks atbalsts attiecīgajiem dalībniekiem, jo īpaši MVU, tādējādi panākot lielāku nozares ieguldījumu apjomu un saīsinot laiku līdz rezultātu nonākšanai tirgū un izmantošanai.

Rādītāji: v) laiks no priekšlikuma iesniegšanas līdz projekta sākšanai; vi) iesaistīto MVU skaits; vii) kopīgās programmas darbības pieskaitāmās izmaksas.

Būtiski ekonomiski un sociāli ieguvumi un ieguldījums politikas pamatmērķos; to novērtēs papildus pārējiem minētajiem rādītājiem paredzētajā neatkarīgajā starpposma un galīgajā novērtējumā.

1.5.        Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.5.1.     Īstermiņa vai ilgtermiņa vajadzības

AAL programma apvienos Savienības, valstu un privātos resursus, lai rastu novatoriskus IKT risinājumus, kas ļautu Eiropas pilsoņiem novecot patstāvīgi un pilnvērtīgi, vienlaikus veicinot viņu aprūpes vispārējo ilgtspēju un radot jaunas ekonomiskās iespējas Eiropas nozarēm.

1.5.2.     ES iesaistīšanās pievienotā vērtība

Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība ir ievērojama turpmāk norādīto iemeslu dēļ.

· Savienības iesaistīšanās ļaus turpināt esošo AAL programmu, kurā Savienības un valstu finansējumu var apvienot kopējā stratēģijā, lai veicinātu starptautiskus kopīgus pētniecības, izstrādes un inovācijas projektus, jo īpaši iesaistot MVU. Izmantojot pašreizējās struktūras, tas nebūtu iespējams.

· AAL programma ļaus risināt sabiedrības novecošanas problēmu, veicinot novatorisku IKT produktu un pakalpojumu izveidi vecu cilvēku patstāvīgas dzīves jomā, tādējādi paaugstinot viņu dzīves kvalitāti un patstāvību, kā arī samazinot viņu aprūpes izmaksas. Šis mērķis tiks sasniegts saskaņoti un nesadrumstaloti, izmantojot lielāku kritisko masu, un radīs izmaksu ziņā efektīvus un sadarbspējīgus risinājumus.

· Tiks efektīvāk atbalstīta nozare un jo īpaši MVU, nodrošinot kritisko masu un saskaņotu Eiropas pieeju sadarbspējīgu risinājumu izstrādei. Turklāt AAL risinājumus būs iespējams pielāgot valstu/reģionu sociālajām prioritātēm un noteikumiem. Tas ir svarīgs komerciālās izmantošanas un tirgus attīstības priekšnosacījums un nodrošina lielas MVU iesaistīšanas iespējas.

· Visbeidzot, ierosinātā shēma radīs stimulu palielināt valstu un nozares ieguldījumu pētniecībā, izstrādē un inovācijā veciem cilvēkiem paredzētu IKT jomā, tādējādi palīdzot sasniegt mērķi 3 % no Eiropas IKP veltīt pētniecībai un izstrādei.

Šajā finanšu pārskatā nav izklāstīta makroekonomikas līmeņa pievienotā vērtība, kas Eiropas ekonomikai un sabiedrībai radīsies, izmantojot AAL programmas rezultātus.

1.5.3.     Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

Izmantojot starpposma novērtējumu par iepriekšējo AAL JP, kas darbojās Septītās pamatprogrammas ietvaros, gūtas turpmāk izklāstītās atziņas.

· AAL programma būtu jāturpina, jo tā nodrošina skaidru pievienoto vērtību, jo īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem, izveidojot Eiropas līmenī kritisko masu pētniecībā un inovācijā pilnvērtīgu vecumdienu jomā, lai palīdzētu attiecīgajiem produktiem un pakalpojumiem nonākt tirgū.

· Programmai būtu jāpievērš uzmanība tam, kā inovāciju ieviesēji reģionos (galvenokārt MVU) varētu izprast un izmantot Eiropas tirgu.

· Tai būtu jāuzlabo darbības efektivitāte, jo īpaši attiecībā uz dotāciju nolīgumu noslēgšanas un maksājumu veikšanas termiņiem.

· Tai būtu jāuzlabo pakalpojumu sniedzēju un jo īpaši tiešo lietotāju iesaistīšana uzaicinājumu specifikāciju izstrādē un priekšlikumu novērtēšanā jau agrīnos projektu izstrādes posmos.

Šīs atziņas ir ņemtas vērā, veidojot otro AAL programmu.

1.5.4.     Saderība un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem

Pirmā Eiropas Inovācijas partnerība aktīvām un veselīgām vecumdienām (EIP AHA)[23] paredz, ka IKT risinājumi būs svarīgi, lai sasniegtu abus tās mērķus — līdz 2020. gadam palielināt veselīgas dzīves gadu skaitu par diviem gadiem, kā arī uzlabot iedzīvotāju dzīves kvalitāti un aprūpes sistēmu efektivitāti Eiropā. Tās stratēģiskajā īstenošanas plānā (SĪP) noteiktas prioritātes inovācijas paātrināšanai un paplašināšanai aktīvu un veselīgu vecumdienu jomā visā Eiropā trīs aspektos: profilakse un veselības veicināšana, aprūpe un ārstēšana, neatkarīga dzīve un sociālā integrācija. Tas, ka Padome ir sākusi EIP AHA, palielina AAL programmas un tās turpinājuma nozīmi nākotnē. AAL programma ir būtiska SĪP īstenošanas daļa, jo tā ir vērsta uz "nāves ieleju" inovācijas ķēdē. AAL programma gūs labumu arī no EIP, jo EIP paātrinās tirgus izveidi, produktu un pakalpojumu plašu izplatību, kā arī palīdzēs uzlabot tirgus pamatnosacījumus, piemēram, standartizāciju un sadarbspēju, uz ko neattiecas AAL programma, bet kas novērtējumā un apspriešanās minēti kā šķēršļi ieviešanai.

AAL programmu papildina svarīgas valstu iniciatīvas, piemēram, valsts iniciatīva AAL un vecumdienu jomā Vācijā, interaktīvas automatizētas dzīvesvides inovācijas platforma Apvienotajā Karalistē un platforma inovācijai vecumdienu jomā Francijā.

Šīs savstarpēji saistītās programmas kopā aptver ievērojamu pētniecības un izstrādes ķēdes daļu, tādējādi nodrošinot Eiropai pasaules mērogā unikāli spēcīgu pozīciju pilnvērtīgām vecumdienām paredzētu IKT jomā. AAL programma labi papildina ilgtermiņa pētniecību IKT un vecumdienu jomā, kas paredzēta pamatprogrammā "Apvārsnis 2020", un tās ietvaros radītos IKT risinājumus var izmantot inovācijas un tirgus apzināšanas darbībās pamatprogrammas "Apvārsnis 2020" ietvaros.

AAL programma papildina arī pētniecības kopīgas plānošanas iniciatīvu (JPI)[24] "Ilgāks mūžs, labāka dzīve" par demogrāfiskajām izmaiņām, kurā sadarbojas 13 Eiropas valstis nolūkā sekmēt jaunas zinātniskas informācijas ieguvi turpmākās politikas veidošanai vecumdienu jomā, izmantojot plašu pētniecības disciplīnu klāstu. AAL programma var sniegt piemērošanas kontekstu JPI daudzdisciplīnu pētniecībai un bagātināt JPI pētniecības programmu ar lietotāju pieredzi, apmainoties ar pētniecības metodiku, piemēram, dzīves gaitas pieeju.

Komisijas priekšlikumā lēmumam par Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta (EIT) stratēģisko inovāciju programmu 2014.–2020. gadam "Inovācija veselīgai dzīvei un aktīvām vecumdienām" ir viena no EIT zināšanu un inovāciju kopienu (ZIK) 2014.–2015. gada kārtas prioritārajām tēmām.

Šīs iniciatīvas kopā aptver lielu inovācijas ķēdes daļu no fundamentālajiem pētījumiem līdz ieviešanai tirgū, kā ieteikts vairākos neatkarīgos novērtējumos par ES pētniecības un inovācijas programmām, kā arī ES politikas dokumentos.

1.6.        Ilgums un finansiālā ietekme

X Ierobežota ilguma priekšlikums/iniciatīva

– Priekšlikuma/iniciatīvas darbības laiks: 01.01.2014.–31.12.2023.

– Finansiālā ietekme no 2014. līdz 2020. gadam (saistību apropriācijas) un no 2014. līdz 2023. gadam (maksājumu apropriācijas)

¨ Beztermiņa priekšlikums/iniciatīva

– Īstenošana ar uzsākšanas periodu no GGGG. līdz GGGG.,

– pēc kura turpinās normāla darbība

1.7.        Paredzētie pārvaldības veidi[25]

¨ Komisijas īstenota centralizēta tieša pārvaldība

X Centralizēta netieša pārvaldība, kurā īstenošanas uzdevumi deleģēti:

– ¨  izpildaģentūrām

– ¨  Eiropas Savienības izveidotām struktūrām[26]

– X  valstu publiskā sektora struktūrām vai struktūrām, kas veic valsts pārvaldes uzdevumus

– ¨  personām, kurām ir uzticēts veikt īpašas darbības saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību V sadaļu un kuras ir noteiktas attiecīgā pamataktā Finanšu regulas 49. panta nozīmē

¨ Dalīta pārvaldība kopā ar dalībvalstīm

¨ Decentralizēta pārvaldība kopā ar trešām valstīm

¨ Pārvaldība kopā ar starptautiskām organizācijām (precizēt)

Ja norādīti vairāki pārvaldības veidi, sniedziet papildu informāciju iedaļā "Piezīmes".

Piezīmes

Iniciatīvas pārvaldības nolūkā ir izveidota īpaša īstenošanas struktūra ar nosaukumu "Interaktīvas automatizētas dzīvesvides apvienība", ko pārvalda iesaistītās valstis. Savienības finansiālais ieguldījums iniciatīvā tiks sniegts ar šīs organizācijas starpniecību. Valstu finansēšanas struktūras vai to pilnvarotas aģentūras pārvaldīs ES finansiālo ieguldījumu un slēgs dotāciju nolīgumus ar organizācijām, lai saņemtu finansiālu atbalstu kopīgām pētniecības un inovācijas darbībām.

Būtiskas piezīmes

Eiropas Savienības finansiālo ieguldījumu izmaksās īpašajai pārvaldības struktūrai, ko izveidojušas iesaistītās valstis un kas pārvaldīs programmu. Savienības ieguldījumu sniegs ar nosacījumu, ka ir apstiprināts darba plāns un izpildītas attiecīgas saistības valstu budžetā.

Turpmāk izklāstīta AAL programmas organizatoriskā struktūra.

AAL apvienība, ko iesaistītās valstis izveidojušas kā īpašu pārvaldības struktūru, slēgs deleģēšanas nolīgumu un ikgadējus līdzekļu pārskaitīšanas nolīgumus ar Eiropas Komisiju, lai ik gadu saņemtu finansējumu no pamatprogrammas. Apvienība būs atbildīga par visām AAL programmas darbībām, un to vadīs direktors, kas būs apvienības juridiskais pārstāvis.

AAL apvienība būs atbildīga par visām AAL programmas darbībām. AAL apvienības uzdevumi ir līgumu un budžeta pārvaldība, gada darba programmu izstrāde, uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus organizēšana, projektu novērtēšana un sarindošana prioritārā secībā. Turklāt tā pārrauga projektu uzraudzību un pārskaita saistītos Eiropas Savienības ieguldījuma maksājumus izraudzītajām programmas pārvaldības valsts aģentūrām. Tā organizē arī rezultātu izplatīšanas darbības.

AAL apvienību vada Ģenerālā asambleja. Ģenerālā asambleja ir AAL programmas lēmumu pieņemšanas struktūra, un tā ieceļ Direktoru padomes locekļus un uzrauga AAL programmas īstenošanu, tostarp gada darba plānu apstiprināšanu, valsts finansējuma piešķiršanu projektiem un jaunu dalības pieteikumu izskatīšanu. Tā darbosies, pamatojoties uz principu, ka vienai valstij ir viena balss, un lēmumus pieņems ar vienkāršu balsu vairākumu. Komisijai Ģenerālās asamblejas sanāksmēs būs novērotājas statuss.

Tiks ievēlēta AAL Direktoru padome, kuras sastāvā ir direktors un divi direktora vietnieki (vai arī viens direktora vietnieks un viens kasieris), lai tā uzņemtos konkrētos pārvaldības pienākumus, piemēram, budžeta plānošanu, personāla komplektēšanu un līgumu slēgšanu. Tā juridiski pārstāv apvienību un ziņo Ģenerālajai asamblejai.

Iesaistītās valstis pilnvaro programmas pārvaldības valsts aģentūras veikt darbu, kas saistīts ar projektu pārvaldību un administratīvajiem un juridiskajiem aspektiem valsts projektu partneru vajadzībām, kā arī sniegt atbalstu projektu priekšlikumu novērtēšanā un apspriešanā. Minētās aģentūras darbojas AAL apvienības pārraudzībā.

Konsultatīvā padome, kurā ir nozares pārstāvji un citas ieinteresētās personas, sniedz ieteikumus par prioritātēm un jautājumiem, kas jāņem vērā AAL programmas uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus

2.           PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1.        Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

Norādīt periodiskumu un nosacījumus.

Saskaņā ar pētniecības un inovācijas pamatprogrammu "Apvārsnis 2020" AAL programmas īstenošanu ik gadu uzrauga īpašā pārvaldības struktūra, kas vajadzības gadījumā ziņo Komisijai. Programmu uzraudzīs, sagatavojot gada ziņojumus, ko sniegs īpašā īstenošanas struktūra. Tajos būs sniegts sīki izstrādāts pārskats par programmas īstenošanu saskaņā ar 1.4.4. iedaļā minētajiem rādītājiem.

Pēc trīs gadu darbības ar neatkarīgu ekspertu palīdzību tiks sagatavots starpposma novērtējums par: 1) programmas īstenošanu virzībā uz lielāku zinātnisko, pārvaldības un finansiālo integrāciju; 2) kopīgās programmas mērķu sasniegšanas pievienoto vērtību un efektivitāti. Programmas darbības beigās ārējie eksperti veiks galīgo novērtējumu.

2.2.        Pārvaldības un kontroles sistēma

2.2.1.     Apzinātie riski

1. Galvenie riski attiecas uz īpašās īstenošanas struktūras spēju pārvaldīt Savienības budžeta ieguldījumu un efektīvi uzraudzīt valsts aģentūras, kas iesaistītas programmas ikdienas darbībā.

2. Risks pastāv arī saistībā ar efektīvu aizsardzību pret krāpšanu un iespējamiem finansiāliem zaudējumiem tādas pieejas dēļ, kas paredz daudzu MVU iesaistīšanos un netiešu centralizētu pārvaldību.

3. Trešais risks attiecas uz iesaistīto valstu spēju rast pietiekamus līdzekļus savam ieguldījumam programmā.

2.2.2.     Paredzētās kontroles metodes

Saistībā ar 1. un 2. risku sk. 2.3. nodaļu.

Pret 3. risku aizsargā nosacījums, ka ES līdzekļus var izmaksāt tikai tad, ja ir apliecinātas valsts finanšu saistības gan ikgadējo līdzekļu pārskaitīšanas nolīgumu līmenī, gan to maksājumu līmenī, ko piešķir valstu dalībniekiem kopīgās programmas projektos. Aizsardzību sniedz arī nosacījums, ka ES finansējums nedrīkst pārsniegt 50 % no kopējā publiskā sektora finansējuma, kas piešķirts programmas ietvaros, un ka ES atbalsts administratīvo izmaksu segšanai nedrīkst pārsniegt 6 % no kopējā ES ieguldījuma.

2.2.3.     Pārbaužu izmaksas un ieguvumi un gaidāmais neatbilstību īpatsvars

Saskaņā ar lēmuma par programmu 7. pantu programmas īstenošanai izveidotā kontroles sistēma tiks izstrādāta tā, lai nodrošinātu pietiekamu pārliecību par to risku pienācīgu pārvaldību, kuri saistīti ar darbību efektivitāti un lietderību, kā arī pamatā esošu darījumu likumību un pareizību, ņemot vērā AAL programmas specifisko raksturu, proti, ka tā ir publiskā–publiskā sektora partnerība. Kontroles sistēma nodrošinās pienācīgu līdzsvaru starp uzticību un kontroli, ņemot vērā kontroles administratīvās un citas izmaksas visos līmeņos, jo īpaši dalībnieku līmenī, lai tā varētu vislabāk palīdzēt sasniegt pamatprogrammas "Apvārsnis 2020" mērķus.

2.3.        Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi

Norādīt esošos vai plānotos novēršanas pasākumus un citus pretpasākumus.

Saskaņā ar lēmuma par AAL programmas izveidi 3. pantu Savienības ieguldījums tiks sniegts ar nosacījumu, ka AALA ievēro ziņošanas prasības, kas noteiktas Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 60. panta 5. punktā. Saskaņā ar 8. pantu Komisija var izbeigt, samazināt vai apturēt savu ieguldījumu.

Deleģēšanas nolīgumā, kas jānoslēdz Komisijai un AALA, ievērojot Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 61. pantu, tiks paredzēts, ka Komisija uzrauga AALA darbības, jo īpaši — veicot revīzijas.

Citi krāpšanas novēršanas pasākumi tiks īstenoti kā daļa no sīki izstrādātā nolīguma starp Komisiju un īpašo pārvaldības struktūru.

3.           PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1.        Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

Esošās budžeta pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām.

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija || Budžeta pozīcija || Izdevumu veids || Iemaksas

Nr. 09 04 03 01 Uzlabot visu iedzīvotāju veselību un labklājību visa mūža garumā || Dif./nedif. ([27]) || no EBTA valstīm[28] || no kandidātvalstīm[29] || no trešām valstīm || Finanšu regulas 18. panta 1. punkta aa) apakšpunkta nozīmē

1A || || Dif./nedif. || JĀ || JĀ || JĀ || JĀ

3.2.        Paredzamā ietekme uz izdevumiem

3.2.1.     Kopsavilkums par paredzamo ietekmi uz izdevumiem

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija || Numurs 1A || [Izdevumu kategorija ……………...……………………………………………………………….]

CNECT ĢD || || || 2014 || 2015 || 2016 || 2017 || 2018 || 2019 || 2020 || 2021 || 2022 || 2023 || KOPĀ

Ÿ Darbības apropriācijas || || || || || || || || || || ||

Nr. 09 04 03 01 || Saistības || (1) || 25 || 25 || 25 || 25 || 25 || 25 || 25 || || || || 175

Maksājumi || (2) || 2,7 || 10 || 17,3 || 24,7 || 24,7 || 24,7 || 24,7 || 23,2 || 15,8 || 7,2 || 175

Budžeta pozīcijas numurs || Saistības || (1a) || || || || || || || || || || ||

Maksājumi || (2a) || || || || || || || || || || ||

Administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem[30] || || || || || || || || || || ||

Budžeta pozīcijas numurs || || (3) || || || || || || || || || || ||

KOPĀ CNECT ĢD apropriācijas || Saistības || =1+1a +3 || 25 || 25 || 25 || 25 || 25 || 25 || 25 || || || || 175

Maksājumi || =2+2a +3 || 2,7 || 10 || 17,3 || 24,7 || 24,7 || 24,7 || 24,7 || 23,2 || 15,8 || 7,2 || 175

Ÿ KOPĀ darbības apropriācijas || Saistības || (4) || 25 || 25 || 25 || 25 || 25 || 25 || 25 || || || || 175

Maksājumi || (5) || 2,7 || 10 || 17,3 || 24,7 || 24,7 || 24,7 || 24,7 || 23,2 || 15,8 || 7,2 || 175

Ÿ KOPĀ administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem || (6) || 0,008 || 0,008 || 0,038 || 0,008 || 0,008 || 0,008 || 0,038 || || || || 0,116

KOPĀ daudzgadu finanšu shēmas 1.A IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas || Saistības || =4+ 6 || 25,008 || 25,008 || 25,038 || 25008 || 25,008 || 25,008 || 25,038 || || || || 175,116

Maksājumi || =5+ 6 || 2,708 || 10,008 || 17,338 || 24,708 || 24,708 || 24,708 || 24,738 || 23,2 || 15,8 || 7,2 || 175,116

Ja priekšlikums/iniciatīva ietekmē vairākas izdevumu kategorijas

Ÿ KOPĀ darbības apropriācijas || Saistības || (4) || || || || || || || || || || ||

Maksājumi || (5) || || || || || || || || || || ||

Ÿ KOPĀ administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem || (6) || || || || || || || || || || ||

KOPĀ daudzgadu finanšu shēmas 1.–4. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas (Pamatsumma) || Saistības || =4+ 6 || 25,008 || 25,008 || 25,038 || 25,008 || 25,008 || 25,008 || 25,038 || || || || 175,116

Maksājumi || =5+ 6 || 2,708 || 10,008 || 17,338 || 24,708 || 24,708 || 24,708 || 24,738 || 23,2 || 15,8 || 7,2 || 175,116

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija || 5 || "Administratīvie izdevumi"

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

|| || || 2014 || 2015 || 2016 || 2017 || 2018 || 2019 || 2020 || 2021 || 2022 || 2023 || KOPĀ

CNECT ĢD || || || ||

Ÿ Cilvēkresursi || 0,262 || 0,262 || 0,262 || 0,262 || 0,262 || 0,262 || 0,262 || || || || 1,834

Ÿ Pārējie administratīvie izdevumi || 0.024 || 0.024 || 0.024 || 0.024 || 0.024 || 0.024 || 0.024 || || || || 0.168

KOPĀ CNECT ĢD || Apropriācijas || 0,286 || 0,286 || 0,286 || 0,286 || 0,286 || 0,286 || 0,286 || || || || 2.002

KOPĀ daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas || (Saistību summa = maksājumu summa) || 0,286 || 0,286 || 0,286 || 0,286 || 0,286 || 0,286 || 0,286 || || || || 2.002

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

|| || || 2014 || 2015 || 2016 || 2017 || 2018 || 2019 || 2020 || || || || KOPĀ

KOPĀ daudzgadu finanšu shēmas 1.–5. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas || Saistības || 25,294 || 25,294 || 25,324 || 25,294 || 25,294 || 25,294 || 25,324 || || || || 177,118

Maksājumi || 2,994 || 10,294 || 17,624 || 24,994 || 24,994 || 24,994 || 25,024 || 23,2 || 15,8 || 7,2 || 177,118

3.2.2.     Paredzamā ietekme uz darbības apropriācijām

– ¨  Priekšlikums/iniciatīva neparedz izmantot darbības apropriācijas

– X  Priekšlikums/iniciatīva paredz darbības apropriācijas izmantot šādā veidā:

Saistību apropriācijas EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

Norādīt mērķus un rezultātus ò || || || 2014 || 2015 || 2016 || 2017 || 2018 || 2019 || 2020 || KOPĀ

REZULTĀTI

Rezultāta veids[31] || Rezultāta vidējās izmaksas || Daudzums || Izmaksas || Daudzums || Izmaksas || Daudzums || Izmaksas || Daudzums || Izmaksas || Daudzums || Izmaksas || Daudzums || Izmaksas || Daudzums || Izmaksas || Kopējais rezultātu daudzums || Kopējās izmaksas

KONKRĒTAIS MĒRĶIS Nr. 1[32]… || || || || || || || || || || || || || || || ||

Rezultāts Nr. 1 || Kopīgās programmas izveide un darbība (*) || 1,5/ gadā || 1 || 1,5 || 1 || 1,5 || 1 || 1,5 || 1 || 1,5 || 1 || 1,5 || 1 || 1,5 || 1 || 1,5 || 7 || 10,5

Starpsumma – konkrētais mērķis Nr. 1 || 1 || 1,5 || 1 || 1,5 || 1 || 1,5 || 1 || 1,5 || 1 || 1,5 || 1 || 1,5 || 1 || 1,5 || 7 || 10,5

KONKRĒTAIS MĒRĶIS Nr.° 2… || || || || || || || || || || || || || || || ||

Rezultāts Nr. 2 || Atbalsta darbība || 0,200 || 5 || 1 || 5 || 1 || 5 || 1 || 5 || 1 || 5 || 1 || 5 || 1 || 5 || 1 || 35 || 7

Starpsumma – konkrētais mērķis Nr. 2 || 5 || 1 || 5 || 1 || 5 || 1 || 5 || 1 || 5 || 1 || 5 || 1 || 5 || 1 || 35 || 7

KONKRĒTAIS MĒRĶIS Nr.°3… || || || || || || || || || || || || || || || ||

Rezultāts Nr. 3 || Projekti (*) || 2 || 25 || 23,5 || 25 || 23,5 || 25 || 23,5 || 25 || 23,5 || 25 || 23,5 || 25 || 23,5 || 25 || 23,5 || 175 || 164,5

Starpsumma – konkrētais mērķis Nr. 3 || 25 || 23,5 || 25 || 23,5 || 25 || 23,5 || 25 || 23,5 || 25 || 23,5 || 25 || 23,5 || 25 || 23,5 || 175 || 164,5

KOPĒJĀS IZMAKSAS || || 25 || || 25 || || 25 || || 25 || || 25 || || 25 || || 25 || || 175

(*)        Atbalsts AAL kopīgās programmas centralizētās pārvaldības izmaksu segšanai būs līdz 6 % no ES ieguldījuma, ietverot arī priekšlikumu novērtēšanas izmaksas.

(**)      Pieņemot, ka vidējās kopējās izmaksas vienam projektam ir EUR 4 miljoni, no kuriem 50 % segs ar publisko finansējumu un kuri jāsadala starp ES un iesaistītajām valstīm atbilstoši attiecībai starp konkrētajām ikgadējām saistībām (aptuveni 40–50 %).

3.2.3.     Paredzamā ietekme uz administratīvajām apropriācijām

3.2.3.1.  Kopsavilkums

– ¨  Priekšlikums/iniciatīva neparedz izmantot administratīvās apropriācijas

– X  Priekšlikums/iniciatīva paredz izmantot administratīvās apropriācijas šādā veidā:

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

|| 2014 || 2015 || 2016 || 2017 || 2018 || 2019 || 2020 || 2021 || 2022 || 2023 || KOPĀ

Daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJA || || || || || || || || || || ||

Cilvēkresursi || 0,262 || 0,262 || 0,262 || 0,262 || 0,262 || 0,262 || 0,262 || || || || 1,834

Pārējie administratīvie izdevumi || 0.180 || 0.180 || 0.180 || 0.180 || 0.180 || 0.180 || 0.180 || || || || 1.260

Starpsumma — daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJA || 0,442 || 0,442 || 0,442 || 0,442 || 0,442 || 0,442 || 0,442 || || || || 3,094

Ārpus daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS[33] || || || || || || || || || || ||

Cilvēkresursi || || || || || || || || || || ||

Pārējie administratīvie izdevumi || 0,008 || 0,008 || 0,038 || 0,008 || 0,008 || 0,008 || 0,038 || || || || 0,116

Starpsumma — ārpus daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS || 0,008 || 0,008 || 0,038 || 0,008 || 0,008 || 0,008 || 0,038 || || || || 0,116

KOPĀ || 0,450 || 0,450 || 0,480 || 0,450 || 0,450 || 0,450 || 0,480 || || || || 3,210

Vajadzīgās administratīvās apropriācijas tiks nodrošinātas no ĢD apropriācijām, kas jau ir piešķirtas darbības pārvaldībai un/vai ir pārdalītas attiecīgajā ģenerāldirektorātā, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtus papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

3.2.3.2.  Paredzamās vajadzības pēc cilvēkresursiem

– ¨  Priekšlikums/iniciatīva neparedz cilvēkresursu izmantošanu

– X  Priekšlikums/iniciatīva paredz cilvēkresursu izmantošanu šādā veidā:

Aplēse izsakāma ar pilnslodzes ekvivalentu

|| 2014 || 2015 || 2016 || 2017–2020 || Kopā

Ÿ Štatu sarakstā ietvertās amata vietas (ierēdņi un pagaidu darbinieki) ||

XX 01 01 01 (Galvenā mītne un Komisijas pārstāvniecības) || 2 || 2 || 2 || 8 || 14

XX 01 01 02 (Delegācijas) || || || || ||

XX 01 05 01 (Netiešā pētniecība) || || || || ||

10 01 05 01 (Tiešā pētniecība) || || || || ||

Ÿ Ārštata darbinieki (izsakot ar pilnslodzes ekvivalentu — FTE)[34] ||

XX 01 02 01 (CA, INT, SNE, ko finansē no vispārīgajām apropriācijām) || || || || ||

XX 01 02 02 (CA, INT, JED, LA un SNE delegācijās) || || || || ||

XX 01 04 yy[35] || - galvenajā mītnē || || || || ||

- delegācijās || || || || ||

XX 01 05 02 (CA, SNE, INT — netiešā pētniecība) || || || || ||

10 01 05 02 (CA, SNE, INT — tiešā pētniecība) || || || || ||

Citas budžeta pozīcijas (precizēt) || || || || ||

KOPĀ || 2 || 2 || 2 || 8 || 14

XX ir attiecīgā politikas joma vai budžeta sadaļa.

Vajadzības pēc cilvēkresursiem tiks nodrošinātas, izmantojot attiecīgā ĢD darbiniekus, kuri jau ir iesaistīti konkrētās darbības pārvaldībā un/vai ir pārgrupēti attiecīgajā ģenerāldirektorātā, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtus papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

Veicamo uzdevumu apraksts

Ierēdņi un pagaidu darbinieki || No darbības izrietošie galvenie uzdevumi būs šādi: -    piedalīšanās AAL apvienības Ģenerālās asamblejas sanāksmēs kā Komisijas novērotājam; četras divu dienu sanāksmes gadā (direktoru / nodaļas vadītāju līmenī); -    piedalīšanās darbsemināros un rezultātu izplatīšanas pasākumos trīs reizes gadā (nodaļas vadītāju līmenī); -    dotāciju nolīgumu apspriešana, sagatavošana, dotācijas izmaksa ar īpaši izveidoto īstenošanas struktūru (projekta koordinatora līmenī + asistentu līmenī); -    īstenošanas uzraudzība + palīdzība termiņa vidusposma un ex post novērtējumos (projekta koordinatora līmenī); -    programmas īstenošanas finanšu un juridiskā revīzija (finanšu darbinieka līmenī).

Ārštata darbinieki ||

3.2.4.     Saderība ar kārtējo daudzgadu finanšu shēmu

– X  Priekšlikums/iniciatīva atbilst kārtējai daudzgadu finanšu shēmai

– ¨  Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpārplāno attiecīgā izdevumu kategorija daudzgadu finanšu shēmā

Aprakstīt, kas jāpārplāno, norādot attiecīgās budžeta pozīcijas un summas.

– ¨  Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpiemēro elastības instruments vai jāpārskata daudzgadu finanšu shēma[36]

Aprakstīt, kas jādara, norādot attiecīgās izdevumu kategorijas, budžeta pozīcijas un summas.

3.2.5.     Trešo personu iemaksas

– Priekšlikums/iniciatīva paredz šādu līdzfinansējumu:

Apropriācijas EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

|| 2014 || 2015 || 2016 || 2017 || 2018 || 2019 || 2020 || 2021 || 2022 || 2023 || Kopā

Iesaistītās valstis || 25 || 25 || 25 || 25 || 25 || 25 || 25 || || || || 175

KOPĀ līdzfinansējuma apropriācijas || 25 || 25 || 25 || 25 || 25 || 25 || 25 || || || || 175

Ziņas par līdzfinansējumu

Maksimālais Eiropas Savienības ieguldījuma apjoms ir līdz EUR 25 miljoniem gadā ar nosacījumu, ka vismaz EUR 25 miljonus gadā iegulda iesaistītās valstis, kas no valstu budžetiem AAL programmai no 2014. līdz 2020. gadam sniegs ieguldījumu vismaz EUR 175 miljonu apmērā.

ES ieguldījums AAL programmas darbības izmaksu segšanai nepārsniegs 6 % no kopējā ES ieguldījuma AAL programmā.

ES ieguldījums ir nemainīga procentuālā daļa no kopējā publiskā finansējuma, ko nodrošina no iesaistīto valstu programmām, taču tas nekādā ziņā nav lielāks par 50 % no AAL programmas publiskā finansējuma. Šo nemainīgo procentuālo daļu nosaka līgumā starp īpašo pārvaldības struktūru un Komisiju, un tās pamatā ir iesaistīto partnervalstu daudzgadu saistības un Eiropas Savienības ieguldījums.

Turklāt pētniecības un izstrādes projektus, kuri atlasīti programmas uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus, līdzfinansēs organizācijas, kas šajos projektos piedalās. Paredzams, ka šo ieguldījumu summa programmas darbības laikā būs vismaz EUR 300 miljoni.

3.3.        Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem

– X  Priekšlikums/iniciatīva finansiāli neietekmē ieņēmumus

[1]               Sk. http://ec.europa.eu/information_society/activities/einclusion/docs/aal/interim_evaluation_report.pdf.

[2]               Norādītais apjoms ir orientējošs un būs atkarīgs no galīgā tiesību akta finanšu pārskata par "Apvārsnis 2020" un no apjoma, kas Komunikācijas tīklu, satura un tehnoloģiju ĢD paredzēts sabiedrības problēmu pozīcijai "Veselība, demogrāfiskās pārmaiņas un labklājība".

[3]               OV C […], […], […]. lpp.

[4]               COM(2010) 2020 galīgā redakcija, 3.3.2010.

[5]               OV […]. [H2020 FP]

[6]               OV L 201, 30.7.2008., 49. lpp.

[7]               OV L 412, 30.12.2006., 1. lpp.

[8]               COM(2010) 763 galīgā redakcija, 16.12.2010.

[9]               COM(2006) 571 galīgā redakcija, 12.10.2006.

[10]             COM(2010) 546 galīgā redakcija, 6.10.2012.

[11]             COM(2010) 245 galīgā redakcija, 19.5.2010.

[12]             COM(2012) 83 final, 29.2.2012.

[13]             OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.

[14]             OV L 362, 31.12.2012., 1. lpp.

[15]             OV L […], […], [...]. lpp. [H2020 RfP]

[16]             OV L 312, 23.12.1995., 1. lpp.

[17]             OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.

[18]             OV L 136, 31.5.1999., 1. lpp.

[19]             OV L 136, 31.5.1999., 1. lpp.

[20]             OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.

[21]             ABM — budžeta līdzekļu vadība pa darbības jomām, ABB — budžeta līdzekļu sadale pa darbības jomām.

[22]             Kā paredzēts Finanšu regulas 49. panta 6. punkta attiecīgi a) un b) apakšpunktā.

[23]             COM(2012) 83 final, 29.2.2012.

[24]             COM(2008) 468, "Ceļā uz pētniecības kopīgu plānošanu".

[25]             Skaidrojumus par pārvaldības veidiem un atsauces uz Finanšu regulu sk. BudgWeb tīmekļa vietnē: http://www.cc.cec/budg/man/budgmanag/budgmanag_en.html.

[26]             Kā minēts Finanšu regulas 185. pantā.

[27]             Dif. — diferencētās apropriācijas, nedif. — nediferencētās apropriācijas.

[28]             EBTA — Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija.

[29]             Kandidātvalstis un attiecīgā gadījumā potenciālās kandidātvalstis no Rietumbalkāniem.

[30]             Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās "BA" pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

[31]             Rezultāti ir attiecīgie produkti vai pakalpojumi (piemēram, finansēto studentu apmaiņu skaits, uzbūvēto ceļu garums kilometros utt.).

[32]             Konkrētie mērķi, kas norādīti 1.4.2. punktā.

[33]             Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās “BA” pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

[34]             CA — līgumdarbinieki, LA — vietējie darbinieki, SNE — valstu norīkotie eksperti, INT — aģentūras darbinieki (t.s. intérimaire), JED — jaunākie eksperti delegācijās (t.s. Jeune Expert en Délégation)).

[35]             Ārštata darbiniekiem paredzēto maksimālo summu finansē no darbības apropriācijām (kādreizējām "BA" pozīcijām).

[36]             Sk. Iestāžu nolīguma 19. un 24. punktu.