KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

Jauna ES meža stratēģija mežiem un uz koksnes resursiem balstītai rūpniecībai

1.           Eiropai ir vajadzīgi tās meži

Meži un citas kokaugiem klātas platības aizņem vairāk nekā 40 % no ES sauszemes teritorijas, un tie izceļas ar lielu reģionālo daudzveidību. Apmežošanas un dabiskās sukcesijas rezultātā ES meža platība pēdējos gadu desmitos ir pieaugusi par aptuveni 0,4 % gadā. Tomēr pasaulē meža platība turpina sarukt. Patlaban ES tiek izstrādāti tikai 60−70 % no ikgadējā pieauguma, tāpēc augošo koku krāja palielinās. Tomēr dalībvalstu prognozes attiecībā uz zemes izmantošanu, zemes izmantošanas maiņu un mežsaimniecību (LULUCF) liecina, ka izstrādes apjomi līdz 2020. gadam palielināsies par aptuveni 30 % salīdzinājumā ar 2010. gadu[1]. Apmēram 60 % mežu pieder vairākiem miljoniem privāto īpašnieku[2], un to skaits arvien pieaug, jo dažās dalībvalstīs turpinās meža īpašumu atgūšana. Atlikusī daļa pieder valstij un citiem publiskajiem īpašniekiem.

Meži ir daudzfunkcionāli, tie kalpo ekonomiskiem, sociāliem un vides mērķiem. Tie nodrošina mājvietu dzīvniekiem un augiem, un tiem ir liela nozīme klimata pārmaiņu mazināšanā un citu vides pakalpojumu sniegšanā. Gandrīz ceturtā daļa ES meža platības ir aizsargāta, jo tā ietilpst “Natura 2000” tīklā, un lielā daļā pārējās teritorijas sastopamas sugas, kas ir aizsargājamas saskaņā ar ES dabas tiesību aktiem. Meži sniedz arī ieguvumus plašai sabiedrībai, tostarp cilvēku veselības, atpūtas un tūrisma jomā[3].

Mežu sociālekonomiskā nozīme ir liela, taču bieži vien tiek novērtēta pārāk zemu. Meži veicina lauku attīstību un nodrošina aptuveni trīs miljonus darbvietu. Koksne joprojām ir galvenais mežu sagādāto finanšu ieņēmumu avots. Tāpēc stratēģijā aplūkotas arī uz koksnes resursiem balstītas rūpniecības nozares ES, uz kurām attiecas ES rūpniecības politika. Koksne tiek uzskatīta par nozīmīgu izejvielu avotu arī jaunām uz bioloģiskiem resursiem balstītām rūpniecības nozarēm.

Meža biomasa patlaban ir svarīgākais atjaunojamās enerģijas avots un nodrošina aptuveni pusi no ES kopējā atjaunojamās enerģijas patēriņa. Saskaņā ar valstu rīcības plāniem atjaunojamo energoresursu jomā biomasa, ko izmanto siltumapgādei, dzesēšanai un elektroenerģijas ražošanai, nodrošinātu aptuveni 42 % no 2020. gadam izvirzītā mērķa panākt, lai atjaunojamās enerģijas daļa būtu 20 %. Ja tas tiktu sasniegts, koksnes apjoms, ko izmanto enerģijas ražošanai ES, būtu līdzvērtīgs pašreizējam kopējam koksnes ieguves apjomam. Turklāt meži nodrošina virkni citu produktu, piemēram, korķi, sveķus, sēnes, riekstus, medījumu un ogas.

Meža ilgtspējīga apsaimniekošana ir būtiska, ja vēlamies, lai šie ieguvumi tiktu sagādāti līdzsvarotā veidā.

Meža ilgtspējīga apsaimniekošana ir mežu un meža zemes izmantošana tādā veidā un apjomā, kas ļauj saglabāt to bioloģisko daudzveidību, produktivitāti, atjaunošanās spēju, vitalitāti un potenciālu gan tagad, gan nākotnē īstenot attiecīgas ekoloģiskas, ekonomiskas un sociālas funkcijas vietējā, valsts un pasaules mērogā, nenodarot kaitējumu citām ekosistēmām[4].

Kaut gan Līgumā par ES darbību nav norādīti īpaši noteikumi par ES meža politiku, ES ir senas tradīcijas izstrādāt rīcībpolitikas, kas ļauj īstenot ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu un pozitīvi ietekmē dalībvalstu lēmumus par mežiem. Kā svarīgi attīstības elementi jāmin izaugsmes un nodarbinātības stratēģija “Eiropa 2020”, Ceļvedis par resursu efektīvu izmantošanu, lauku attīstības politika, rūpniecības politika, ES klimata un enerģētikas tiesību aktu kopums, kurā izvirzīti 2020. gada mērķi, Augu veselības un reproduktīvo materiālu stratēģija, Bioloģiskās daudzveidības stratēģija un Bioekonomikas stratēģija[5].

Pamatojoties uz subsidiaritātes un dalītas atbildības principu, tika pieņemta 1998. gada ES Mežsaimniecības stratēģija[6], kas izveidoja pamatu ar mežu saistītiem pasākumiem, kuri sekmē ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu un balstās uz sadarbīgām, savstarpējus ieguvumus veicinošām saiknēm starp ES un dalībvalstu rīcībpolitikām un iniciatīvām. Mežu rīcības plāns[7] 2007.−2011. gadam bija svarīgs stratēģijas īstenošanas instruments, kas pievērsās uzdevumiem četrās jomās: konkurētspēja, vide, dzīves kvalitāte, darba koordinācija un saziņa. Mežsaimniecības pasākumu līdzfinansējums saskaņā ar Lauku attīstības regulu bija un būs galvenais instruments ES finansējuma nodrošināšanai.

Mežu rīcības plāna ex post novērtējumā tika uzsvērts, ka ir vajadzīga jauna meža stratēģija, ar kuru izstrādā un īsteno vienotu redzējumu par daudzfunkcionālu un ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu Eiropā, nosaka darbības prioritātes un mērķus, sasaista ES un dalībvalstu finansēšanas stratēģijas un plānus, stiprina saskaņotu starpnozaru darba plānošanu, finansēšanu un īstenošanu, izveido skaidrus uzraudzības, novērtēšanas un ziņošanas mehānismus un pārskata ieinteresēto personu iesaistīšanos. Šajā paziņojumā ir norādītas stratēģiskas ievirzes, kas nostiprina šos ieteikumus.

2.           Kāpēc ir vajadzīgs jauns satvars?

Pēdējos 15 gados būtiskas sociālas un politiskas izmaiņas ir ietekmējušas ES sabiedrības skatījumu uz mežiem un mežsaimniecību. Vispārējo situāciju raksturo tas, ka attiecībā uz mežiem tiek izvirzītas aizvien lielākas prasības un mežu apdraudējums palielinās. Tajā pašā laikā pieaug ar mežu saistīto politikas jomu skaits, un veidojas sarežģīta un sadrumstalota meža politikas vide. Turklāt arvien ciešākās saiknes starp starptautiskajiem pārtikas, barības, šķiedru un degvielas tirgiem rada negaidītus tirgus traucējumus.

Jauns satvars ir vajadzīgs, lai:

· panāktu to, ka ES mežu daudzfunkcionālais potenciāls tiek pārvaldīts ilgtspējīgā un līdzsvarotā veidā, nodrošinot mežu sniegto svarīgo ekosistēmas pakalpojumu pareizu darbību;

· apmierinātu pieaugošo pieprasījumu pēc izejvielām esošu un jaunu produktu (piemēram, videi nekaitīgu ķīmisko vielu vai tekstilšķiedru) un atjaunojamās enerģijas ražošanai. Šis pieprasījums paver iespēju dažādot tirgus, taču izvirza būtisku uzdevumu gādāt par ilgtspējīgu apsaimniekošanu un pieprasījuma līdzsvarošanu. Pieprasījums jauniem izmantojumiem bioekonomikas un bioenerģijas jomā būtu jāsaskaņo ar tradicionālajām vajadzībām, un tas nedrīkstētu pārsniegt ilgtspējas robežas;

· reaģētu uz grūtībām un iespējām, ar kurām uz koksnes resursiem balstītas rūpniecības nozares saskaras resursu un enerģijas izmantošanas efektivitātes, izejvielu, loģistikas, strukturālās pielāgošanās, inovācijas, izglītības, apmācības un prasmju, starptautiskās konkurences, informācijas un komunikācijas un laikposmam pēc 2020. gada izstrādātās klimata politikas jomā, ar mērķi stimulēt izaugsmi;

· aizsargātu mežus un bioloģisko daudzveidību no būtiskās ietekmes, ko rada vētras un ugunsgrēki, arvien pieaugošais ūdens resursu trūkums un kaitēkļi. Šie draudi neapstājas pie valstu robežām, un tos vēl vairāk saasina klimata pārmaiņas;

· atzītu to, ka ES nav atkarīga tikai no pašmāju produkcijas vien un ka tās patēriņš ietekmē mežus visā pasaulē;

· izstrādātu atbilstošu informācijas sistēmu, lai sekotu līdzi visiem iepriekš minētajiem jautājumiem.

ES ir vajadzīgs politikas satvars, kas koordinē ar mežu saistītas politikas jomas un nodrošina to saskaņotību, un ļauj radīt sinerģijas ar citām jomām, kuras ietekmē meža apsaimniekošanu. Tai ir vajadzīga jauna meža stratēģija, kas būtu galvenais izejas punkts ar mežu saistītas politikas izstrādei. Būtu jādod iespēja ES mežiem un meža nozarei nodrošināt to devumu ES mērķu un uzdevumu izpildē.

3.           Turpmākais ceļš − jauna ES stratēģija mežiem un uz koksnes resursiem balstītai rūpniecībai

Šis priekšlikums veicina saskaņotu, holistisku pieeju meža apsaimniekošanai, aptver daudzos ieguvumus, ko sniedz meži, ietver iekšējus un ārējus meža politikas jautājumus un pievēršas visai meža vērtību radīšanas ķēdei.

Tajā noteikti galvenie principi, kas jāievēro, lai stiprinātu ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu un uzlabotu konkurētspēju un darbvietu radīšanu, jo īpaši lauku apvidos, vienlaikus nodrošinot meža aizsardzību un ekosistēmas pakalpojumu sniegšanu. Turklāt tajā izklāstīts, kā ES vēlas īstenot ar mežu saistītās rīcībpolitikas.

Lai šī stratēģija būtu lietderīga rīcībpolitikām, kurām ir vai varētu būt vajadzīgi pierādījumi par ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu, un lai tā sasniegtu savus mērķus, ir vajadzīgi objektīvi, tālejoši un pierādāmi ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas kritēriji, kurus varētu piemērot visiem meža biomasas lietojumiem. Šai stratēģijai un tās īstenošanai būtu jābalstās uz spēkā esošiem tiesību aktiem un starptautiskām iniciatīvām, tostarp darbu, kas veikts saskaņā ar “FOREST EUROPE”[8], jāņem vērā mazo meža īpašnieku īpašā situācija un jāizmanto uz tirgu balstīti privātā sektora instrumenti, piemēram, sertifikācija.

Lai sasniegtu kopīgus mērķus un uzlabotu saskaņotību un sinerģiju, ļoti svarīga ir darba koordinācija ar un starp dalībvalstīm. Dalībvalstis tiek aicinātas ņemt vērā šīs stratēģijas mērķus un principus, izstrādājot un īstenojot savus rīcības plānus un nacionālās meža programmas. Būtu jāizstrādā tīklošanas iespējas un veidi, kā apmainīties ar informāciju un paraugpraksi.

3.1.        Pamatprincipi

- Meža ilgtspējīga apsaimniekošana un mežu daudzfunkcionālā nozīme − daudzās preces un pakalpojumi tiek sagādāti līdzsvarotā veidā, un tiek nodrošināta meža aizsardzība.

- Resursu izmantošanas efektivitāte − tiek optimizēts mežu un meža nozares devums lauku attīstībā, izaugsmē un darbvietu radīšanā.

- Globāla atbildība par mežiem − tiek veicināta meža produktu ilgtspējīga ražošana un patēriņš.

Eiropai ir senas tradīcijas ilgtspējīgā meža apsaimniekošanā, un tās ir atspoguļotas “FOREST EUROPE” principos, ko ievēro dalībvalstu rīcībpolitikā un atbalsta ES, jo īpaši īstenojot lauku attīstības politiku. Tā ir dinamiska koncepcija ar starptautiskiem, reģionāliem un vietēja mēroga aspektiem, kuri uz vietas jāīsteno meža apsaimniekotājiem.

Dalībvalstīm ir saistoša “FOREST EUROPE” apņemšanās apsaimniekot mežus ilgtspējīgi saskaņā ar valsts meža politiku un tiesību aktiem. Īstenojot šo stratēģiju, tām būtu jānosaka ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas bāzlīnija, jāuzlabo informācijas apmaiņa un jāizplata paraugprakse.

Meža nozarē resursefektivitāte nozīmē izmantot meža resursu tādā veidā, kas samazina ietekmi uz vidi un klimatu, un piešķirt prioritāti meža produktiem, kuriem ir lielāka pievienotā vērtība, kuri rada vairāk darbvietu un uzlabo oglekļa bilanci. Koksnes izmantošana saskaņā ar “kaskādes principu”[9] atbilst šiem kritērijiem. Dažos gadījumos var būt vajadzīga citāda pieeja, piemēram, gadījumos, kad mainās pieprasījums vai vides aizsardzība.

3.2.        Meža mērķi 2020. gadam

Nodrošināt un parādīt, ka visi ES meži tiek apsaimniekoti saskaņā ar ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas principiem un ka ir pastiprināti ES centieni ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas veicināšanā un atmežošanas apturēšanā pasaules līmenī, tādējādi:

- palīdzot līdzsvarot dažādās meža funkcijas, apmierināt pieprasījumu un sniegt svarīgus ekosistēmas pakalpojumus,

- nodrošinot pamatu tam, lai mežsaimniecība un visa uz koksnes resursiem balstītā vērtību radīšanas ķēde būtu konkurētspējīgi un dzīvotspējīgi uz bioloģiskiem resursiem balstītas ekonomikas virzītāji.

Kopā ar dalībvalstu iestādēm un ieinteresētajām personām izstrādātie mērķi ir iekļaujošā veidā vērsti uz trim ilgtspējīgas attīstības dimensijām, nodrošinot holistisku pieeju meža apsaimniekošanai un politikai.

3.3.        Astoņas savstarpēji saistītas prioritārās jomas, kas svarīgas ikvienam

Meža ilgtspējīga apsaimniekošana, kas palīdz sasniegt galvenos sociālos mērķus

              3.3.1.            Atbalsts lauku un pilsētu kopienām

Sabiedrībai meži ir vajadzīgi arvien vairāk. Meži klāj lielas lauku apvidu daļas un ir būtiski svarīgi lauku iedzīvotājiem, jo sekmē ekonomisko labklājību un nodarbinātību.

Noturīgs un apmācīts darbaspēks, kas ievēro darba drošības noteikumus, ir viens no konkurētspējīgākas meža nozares stūrakmeņiem. Labi apsaimniekoti meži, kuros darbojas kvalificēti mežsaimnieki, strādnieki un uzņēmēji, paver ceļu ilgtspējīgai un konkurētspējīgai meža nozarei, kam ir būtiska nozīme lauku attīstībā un visā tautsaimniecībā un kas vienlaikus nodrošina ieguvumus sabiedrībai.

Komisija uzskata, ka lauku attīstībai atvēlētie līdzekļi būtu jāizmanto, lai veicinātu ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu. Dalībvalstīm jāizmanto iespējas, ko dod jaunā Lauku attīstības regula, un jādod priekšroka ieguldījumiem, kuru mērķis ir modernizēt mežsaimniecības tehnoloģijas, optimizēt nozares devumu bioekonomikā, uzlabot meža ekosistēmu izturētspēju, ekoloģisko vērtību un klimata pārmaiņu mazināšanas potenciālu, sasniegt dabas un bioloģiskās daudzveidības mērķus, pielāgoties klimata pārmaiņām, saglabāt ģenētiskos resursus, nodrošināt meža aizsardzību un meža informāciju un radīt jaunus mežus un agromežsaimniecības sistēmas.

Stratēģiskie virzieni

- Dalībvalstīm būtu jāizmanto lauku attīstības līdzekļi, lai uzlabotu konkurētspēju, veicinātu saimnieciskās darbības dažādošanu un dzīves kvalitāti un nodrošinātu īpašus sabiedriskos labumus vides jomā[10], lai sekmētu ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas sociālās funkcijas izpildi.

- Komisijai un dalībvalstīm būtu jānovērtē un jāuzlabo saskaņā ar lauku attīstības politiku veikto mežsaimniecības pasākumu ietekme.

- Saistībā ar vienkāršošanas mērķi, kas izvirzīts valsts atbalsta modernizācijas paketē, Komisija ierosina apsvērt arī lielu uzņēmumu iekļaušanu grupu atbrīvojuma sistēmā un pārskata grupu atbrīvojuma nosacījumus mežsaimniecības nozarē[11].

- Ar lauku attīstības finansējuma palīdzību dalībvalstis tiek rosinātas atbalstīt meža konsultāciju sistēmas informētības palielināšanai, apmācību un saziņu starp vietējiem meža tiesiskajiem valdītājiem un iestādēm.

- Komisijai un dalībvalstīm būtu jāuzlabo tas, kā tiek noteikta to ieguvumu vērtība, kurus meži sniedz sabiedrībai, un, īstenojot ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu, būtu jāatrod pareizais līdzsvars starp dažādu preču ražošanu un pakalpojumu sniegšanu.

              3.3.2.            Uz koksnes resursiem balstītu rūpniecības nozaru, bioenerģijas un plašākas zaļās ekonomikas konkurētspējas un ilgtspējas veicināšana ES

Koksne ir dabiska, atjaunojama, atkārtoti izmantojama un pārstrādājama izejviela. Ja to iegūst ilgtspējīgi apsaimniekotos mežos, pārstrādā un izmanto tā, lai līdz minimumam samazinātu negatīvo ietekmi uz klimatu un vidi, vienlaikus nodrošinot iztikas līdzekļus, tā var saglabāt savu nozīmi ilgtermiņā.

Kopumā 58 % no ES iegūtās koksnes biomasas, ko pārstrādā uz koksnes resursiem balstītā ES rūpniecība[12], atbilst apmēram 7 % no ES ražošanas nozaru IKP un gandrīz 3,5 miljoniem darbvietu, un tā palīdz sasniegt ES rūpniecības politikas mērķus[13]. Tomēr, lai tā būtu konkurētspējīga arī nākotnē, ir vajadzīgi jauni, resursefektīvi, energoefektīvi un videi nekaitīgi procesi un produkti. Paredzams, ka progresīviem koksnes materiāliem un ķīmiskajām vielām būs svarīga nozīme ES bioekonomikā. Komisijas dienestu darba dokumentā ir aprakstītas uz koksnes resursiem balstītās ES rūpniecības apakšnozares un to ekonomiskās un tehnoloģiskās perspektīvas un apzinātas galvenās problēmas un iespējamie pasākumi (2013−2020), kas palīdzētu tām uzlabot konkurētspēju pasaules mērogā.

Pārējie 42 % koksnes biomasas tiek izmantoti enerģijas ražošanai, un tie nodrošina aptuveni 5 % no ES kopējā enerģijas patēriņa. Saskaņā ar valstu rīcības plāniem atjaunojamo energoresursu jomā biomasa 2020. gadā joprojām būs galvenais atjaunojamās enerģijas avots. Patlaban Komisija izvērtē, vai būtu jāierosina papildu pasākumi, tostarp jānosaka saskaņoti ilgtspējas kritēriji, lai risinātu ilgtspējas jautājumus, kas saistīti ar cietās un gāzveida biomasas izmantošanu siltumapgādei, dzesēšanai un elektroenerģijas ražošanai.

Tātad mežos iegūtā koksnes biomasa un citi meža nekoksnes produkti, par kuriem tirgus interese arvien palielinās, paver iespējas saglabāt vai radīt darbvietas un dažādot ienākumus zaļajā ekonomikā ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni.

Stratēģiskie virzieni

Komisija kopā ar dalībvalstīm un ieinteresētajām personām:

- izpētīs un veicinās koksnes kā ilgtspējīgas, atjaunojamas, klimatam un videi draudzīgas izejvielas pilnīgāku izmantošanu, kas nekaitē mežiem un to sniegtajiem ekosistēmas pakalpojumiem; novērtēs ieguvumus klimata jomā, kurus rada izejvielu un enerģijas avotu aizstāšana ar meža biomasu un koksnes izstrādājumiem, un to, kā stimuli izmantot meža biomasu ietekmē tirgus kropļojumu rašanos;

- līdz 2014. gada beigām izstrādās objektīvus, tālejošus un pierādāmus ES ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas kritērijus, kurus var izmantot dažādos politikas kontekstos neatkarīgi no meža biomasas galīgā izmantojuma. Komisija ierosinās attiecīgus pasākumus;

- novērtēs iespējamo koksnes piegādes apjomu un sekmēs ilgtspējīgas koksnes sagādes pieaugumu; izstrādās labas prakses norādījumus attiecībā uz šīm darbībām un “kaskādes principu”, kā arī par resursefektīviem un energoefektīviem ražošanas procesiem, jo īpaši uz koksnes resursiem balstītai rūpniecībai, MVU un mikrouzņēmumiem;

 - veicinās uz koksnes resursiem balstītas ES rūpniecības produktu tirgus izaugsmi un internacionalizāciju un uzlabos nozares zināšanas, arī attiecībā uz ilgtspējīgu būvniecību un patērētājiem domātās informācijas par mēbelēm izplatīšanu;

- veicinās uz koksnes resursiem balstītas ES rūpniecības produktu un izejvielu piekļuvi trešo valstu tirgiem, noslēdzot divpusējus tirdzniecības nolīgumus un uzlabojot informāciju par importa nosacījumiem un izejvielu eksportu;

- sniegs palīdzību uz koksnes resursiem balstīto nozaru tehnoloģiju platformai un rosinās jaunas iniciatīvas, piemēram, tādas kā publiskā un privātā sektora partnerības uz bioloģiskiem resursiem balstītā rūpniecībā, kuras veicina pētniecību un inovāciju saistībā ar dažādiem resursefektīviem un energoefektīviem produktiem un procesiem;

- 2014. gadā sāks novērtējumu par to ES tiesību aktu kumulatīvajām izmaksām, kas ietekmē uz koksnes resursiem balstītas rūpniecības vērtību radīšanas ķēdes. Rezultāti varētu palīdzēt veikt plašāku politikas un tiesību aktu ietekmes analīzi, kas aptvertu izmaksas, ieguvumus un saskaņotību.

              3.3.3.            Meži mainīga klimata apstākļos

Meži jutīgi reaģē uz klimata pārmaiņām. Tāpēc ir svarīgi saglabāt un stiprināt to izturētspēju un pielāgošanās spēju, arī ar ugunsgrēku profilakses pasākumiem un citiem pielāgošanās risinājumiem (piemēram, piemērotas sugas, augu varietātes u. c.).

Tajā pašā laikā meža apsaimniekošana var mazināt klimata pārmaiņas, ja tiek saglabāta vai palielināta mežu kā oglekļa piesaistītāju nozīme un tiek nodrošinātas bioizejvielas, kas var darboties kā pagaidu oglekļa krātuves vai “oglekļa aizstājēji”, ko izmanto ar lielām oglekļa dioksīda emisijām saistītu izejvielu un kurināmo vietā. ES nesen pieņēma noteikumus par uzskaiti, monitoringu un ziņošanu LULUCF sektorā[14], saskaņā ar kuriem dalībvalstis, piemēram, sniegs informāciju par saviem piesaistītāju uzlabošanas un ar mežu saistīto emisiju samazināšanas plāniem. ES un dalībvalstis ir uzņēmušās arī LULUCF sektora saistības, kas jāizpilda līdz 2020. gadam, Kioto protokola 2. saistību periodā.

Meži mazina arī ekstremālu laikapstākļu ietekmi, padarot temperatūru mērenāku un samazinot vēja ātrumu un ūdens noteci.

Stratēģiskie virzieni

Dalībvalstīm būtu uzskatāmi jāparāda:

- to, kā tās plāno palielināt mežu potenciālu klimata pārmaiņu mazināšanā, palielinot piesaisti un samazinot emisijas, tostarp ieviešot koksnes “kaskādveida” izmantošanu, ņemot vērā to, ka jaunā LIFE+ apakšprogramma klimata politikas jomā un lauku attīstības finansējums var veicināt un atbalstīt jaunas vai esošas meža apsaimniekošanas metodes, kas ierobežo emisijas vai palielina neto bioloģisko produktivitāti (t. i., CO2 piesaisti). Tas būtu jāpaveic līdz 2014. gada vidum un jāsasaista ar informāciju par LULUCF darbībām;

- to, kā tās veicina mežu pielāgošanās spēju un izturētspēju, pamatojoties uz pasākumiem, kas ierosināti ES stratēģijā par pielāgošanos klimata pārmaiņām[15] un Zaļo grāmatu par meža aizsardzību un meža informāciju, piemēram, kā tiek novērsts zināšanu trūkums un kā pielāgošanās pasākumi tiek iestrādāti meža politikā.

              3.3.4.            Mežu aizsardzība un ekosistēmas pakalpojumu veicināšana

Meži nodrošina ekosistēmas pakalpojumus, no kuriem ir atkarīgas lauku un pilsētu kopienas, un tajos atrodama pārsteidzoši liela bioloģiskā daudzveidība. Negatīvie faktori, kas ietekmē mežus, piemēram, biotopu sadrumstalotība, invazīvu svešzemju sugu izplatīšanās, klimata pārmaiņas, ūdens nepietiekamība, ugunsgrēki, vētras un kaitēkļi, liek domāt par pastiprinātu aizsardzību. ES noteikumi attiecas uz konkrētu augu, augu valsts produktu un priekšmetu, kas var apdraudēt augu veselību, apriti un tirdzniecību.

Aizsardzības pasākumi būtu jāveic ar mērķi saglabāt, uzlabot un atjaunot meža ekosistēmu izturētspēju un daudzfunkcionalitāti, jo tā ir daļa no ES zaļās infrastruktūras, kas nodrošina svarīgus vides pakalpojumus, kā arī izejvielas.

Lielāka uzmanība būtu jāpievērš tam, lai nepieļautu negatīvu ietekmi uz mežiem, nevis nodarītā kaitējuma mazināšanai un novēršanai. Lai meži varētu stāties pretī nākotnes apdraudējumiem un tendencēm, ir jāveicina ģenētiskā daudzveidība un jāaizsargā apdraudētie ģenētiskie resursi.

Dažiem apdraudējumiem ir pārrobežu raksturs un ietekme, un tāpēc ir vajadzīga rīcība ES līmenī.

Meža apsaimniekošanas plāni (MAP) vai līdzvērtīgi instrumenti, kas balstīti uz ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas principiem, ir galvenie instrumenti, kas līdzsvarotā veidā nodrošina daudzas preces un pakalpojumus. MAP ierādīta nozīmīga vieta gan ES 2020. gada bioloģiskās daudzveidības stratēģijā, gan ES lauku attīstības finansējumā. Tie ir ietverti arī šajā stratēģijā, kas sekmē un rosina to izmantošanu.

Stratēģiskie virzieni

Dalībvalstis:

- līdz 2020. gadam ar Komisijas palīdzību izstrādās ekosistēmas pakalpojumu vērtības noteikšanas koncepciju, veicinot to integrēšanu uzskaites sistēmās ES un valstu līmenī. Tās balstīsies uz ekosistēmu stāvokļa un to pakalpojumu kartēšanu un novērtēšanu;

- centīsies saglabāt un palielināt mežainumu, lai nodrošinātu augsnes aizsardzību, ūdens kvalitātes un kvantitātes regulēšanu, ilgtspējīgu mežsaimniecības praksi integrējot saskaņā ar Ūdens pamatdirektīvu pieņemto upju baseinu apsaimniekošanas plānu pasākumu programmā un lauku attīstības programmās;

- līdz 2020. gadam centīsies panākt meža sugu un biotopu saglabāšanās stāvokļa ievērojamu un izmērāmu uzlabojumu, pilnībā īstenojot ES dabas aizsardzības tiesību aktus un nodrošinot to, ka nacionālie meža plāni sekmē “Natura 2000” tīkla pienācīgu apsaimniekošanu. Tām būtu jābalstās uz gaidāmo rokasgrāmatu par “Natura 2000” un mežiem;

- īstenos stratēģisko plānu bioloģiskās daudzveidības jomā 2011.−2020. gadam un sasniegs Aiči mērķus, kas pieņemti saistībā ar ANO Konvenciju par bioloģisko daudzveidību, pamatojoties uz gaidāmo vienoto atjaunošanas prioritāšu noteikšanas pamatsistēmu;

- centīsies stiprināt meža ģenētikas saglabāšanu (koku sugu daudzveidību) un daudzveidību sugās un populācijās. Komisija var palīdzēt dalībvalstīm, jo īpaši ar lauku attīstības programmu.

Komisija:

- uzraudzīs dalībvalstu panākumus attiecībā uz meža apsaimniekošanas plānu vai līdzvērtīgu instrumentu īstenošanu un bioloģiskās daudzveidības apsvērumu, tostarp “Natura 2000” saglabāšanas mērķu, iekļaušanu šajos plānos;

- kopā ar dalībvalstīm centīsies stiprināt mehānismus mežu aizsardzībai pret kaitēkļiem, pamatojoties uz ciešāku sadarbību ar kaimiņvalstīm, intensīvāku pētniecību un patlaban notiekošo augu veselības režīma pārskatīšanu;

- novērtēs ietekmi un apsvērs iespēju paplašināt pienākumu ES teritorijā piemērot Fitosanitāro pasākumu starptautisko standartu Nr. 15 par koka iepakojuma materiāliem;

- sniegs attiecīgu informāciju un tās rīcībā esošos datus Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas cīņai pret pārtuksnešošanos pusēm, lai tās varētu īstenot savus rīcības plānus mežu un augsnes aizsardzībai apgabalos, kurus visvairāk apdraud zemes degradācija un pārtuksnešošanās. Tas tiks panākts, izmantojot galvenokārt Eiropas Meža datu centru un Eiropas Augsnes datu centru.

Zināšanu bāzes uzlabošana

              3.3.5.            Kādi ir mūsu meži un kā tie mainās?

Ir jāpilnveido meža zināšanu bāze, lai labāk izprastu sarežģītās vides un sociālās problēmas, ar kurām saskaras meža nozare. Meža ekosistēmu stāvokļa un to pakalpojumu kartēšanai un novērtēšanai ir vajadzīga labāka informācija par ES mežiem. Attiecīgie mainīgie un parametri tiks saskaņoti ES līmenī, pamatojoties uz sadarbību starp starptautiskām, Eiropas un valsts mēroga datu ieguves sistēmām un uz ES problēmu detalizētu analīzi. ES programmas, piemēram, LIFE+, varētu palīdzēt mobilizēt vajadzīgos resursus.

Komisija un dalībvalstis ir izstrādājušas moduļu sistēmu meža informācijas jomā, un turpinās darbs biomasas un bioloģiskās daudzveidības jomā.

Stratēģiskie virzieni

Komisija un dalībvalstis:

- izveidos Eiropas Meža informācijas sistēmu, vācot saskaņotu Eiropas mēroga informāciju par mežu daudzfunkcionālo nozīmi un meža resursiem un integrējot dažādas informācijas sistēmas (piemēram, EFFIS[16]) un datu platformas (piemēram, EFDAC[17]) dinamiskā moduļu sistēmā, kas datus un modeļus apvieno lietojumprogrammās;

- pielāgos ES meža informāciju ES datu arhitektūras prasībām (piemēram, INSPIRE[18], SEIS[19] un Copernicus[20]), lai tā balstītos galvenokārt uz dalībvalstu savāktajiem datiem, un sekos līdzi starptautiskām un reģionālām norisēm;

- palīdzēs turpināt darbu pie ES meža reproduktīvā materiāla datubāzes, kas saturētu hipersaites uz valstu reģistriem un kartēm;

- uzlabos, padarīs salīdzināmu un kopīgi izmantos meža informāciju un monitoringa datus, pamatojoties uz sekmīgas pieredzes piemēriem, tādiem kā EFFIS, informācija par meža veselību, ES mežsaimniecības statistika un EFDAC.

Nemitīgi apspriežoties ar ieinteresētajām personām, Komisija:

- izstrādās vairākus moduļus, piemēram, par mežiem un dabiskiem traucējumiem, tādiem kā meža ugunsgrēki un kaitēkļi, par mežiem un bioekonomiku, par mežiem un klimata pārmaiņām un par mežiem un ekosistēmas pakalpojumiem, kuri varētu uzlabot ES mežsaimniecības statistiku un mežsaimniecības integrēto vides ekonomisko kontu datus.

              3.3.6.            Jauna un novatoriska mežsaimniecība un produkti ar pievienoto vērtību

Lai veicinātu inovāciju visā meža nozarē, ir vajadzīga saskaņota un vērienīga ar mežu saistītas ES pētniecības telpa. Tai jāņem vērā meža specifika, piemēram, ilgi termiņi.

ES pētniecības un izstrādes pamatprogrammas sniedz atbalstu meža nozarei. Saskaņā ar Bioekonomikas stratēģiju Eiropai[21] meža nozarei 7. pētniecības pamatprogrammā un programmā “Apvārsnis 2020” ir atvēlēta lielāka vieta. Mērķis ir uzlabot nozares ilgtspēju un tās ieguldījumu lauku ekonomikā, izmantojot ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu, uzlabojot tās spēju stāties pretī biotiskiem un abiotiskiem traucējumiem un izstrādājot labākas mežsaimniecības ražošanas sistēmas un produktus.

Stratēģiskie virzieni

- Komisija palīdzēs dalībvalstīm un ieinteresētajām personām pārnest tehnoloģiskās un zinātniskās zināšanas uz meža apsaimniekošanas praksi un tirgu, jo īpaši izmantojot programmu “Apvārsnis 2020” un Eiropas Inovāciju partnerību lauksaimniecības produktivitātei un ilgtspējai, kas rosina izstrādāt jaunus produktus ar lielāku pievienoto vērtību;

- Komisijai un dalībvalstīm būtu jāsadarbojas, izstrādājot progresīvus pētniecības un modelēšanas instrumentus, lai novērstu datu un zināšanu trūkumu, lai labāk izprastu sarežģītos jautājumus, kurus rada sociālās, ekonomiskās un vides pārmaiņas, kas saistītas ar mežiem (piemēram, vides robežvērtību noteikšana);

- Lauksaimniecības zinātniskās pētniecības pastāvīgā komiteja (LZPPK) tiks izmantota, lai uzlabotu pētniecības un inovācijas darba koordināciju starp ES, dalībvalstīm un ieinteresētajām personām;

- Komisija nodrošinās rezultātu un labas prakses izplatīšanu, izmantojot ES meža pārvaldības struktūras un citus attiecīgus forumus.

Koordinācijas un komunikācijas sekmēšana

              3.3.7.            Sadarbība ar mērķi saskaņoti apsaimniekot mežus un labāk izprast tajos notiekošo

Uz mežiem attiecas dažādi transversāli politikas jautājumi, un to mērķi dažkārt atšķiras. Tāpēc ir vajadzīga koordinācija, sadarbība un saziņa, lai panāktu politikas saskanību un konsekvenci.

Ar dalībvalstīm tika apspriestas dažādas iespējas, kā uzlabot koordināciju un īstenošanu, tostarp pamatdirektīva par ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu. Tomēr neizdevās vienoties par pasākumiem, kas pārsniegtu brīvprātīgu pieeju. Katrā ziņā ir jāuzlabo saiknes ar politikas jomām, kas saistītas ar mežiem.

Pašreizējā ES meža pārvaldības struktūra[22] balstās uz Mežsaimniecības pastāvīgo komiteju (SFC)[23]. SFC arī turpmāk vajadzētu būt forumam, kurā apspriestu visus ar mežiem saistītos jautājumus, nodrošinātu ar mežu saistīto politikas jomu koordināciju un saskaņotību. Tomēr ir vajadzīgi uzlabojumi, lai nodrošinātu, ka SFC ņem vērā citu politikas jomu devumu. SFC sadarbojās ar Padomdevēju grupu mežsaimniecības un korķa jautājumos, Biotopu komiteju un Ekspertu grupu “Natura 2000” apsaimniekošanas jautājumos, lai kopīgi sagatavotu rokasgrāmatu par “Natura 2000” un mežiem, un šo sadarbību varētu uzskatīt par paraugpraksi. Turklāt lielāku ievērību ir pelnījusi SFC nozīme mežu daudzfunkcionalitātes saglabāšanā.

Mežsaimniecības un korķa izstrādājumu padomdevēja komiteja[24] arī turpmāk būs galvenā platforma, kurā daudzas ieinteresētās personas apspriedīs jautājumus, kas saistīti ar mežsaimniecību un ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu, un Padomdevēja komiteja uz koksnes resursiem balstītas rūpniecības jautājumos[25] arī turpmāk būs galvenā platforma saistībā ar rūpniecības vērtību radīšanas ķēdēm.

Šiem trim forumiem vajadzētu būt jaunās stratēģijas izstrādes un īstenošanas stūrakmeņiem.

Komunikācija nozarei ir īpaši aktuāls jautājums, jo sabiedrība parasti pat nenojauš, cik nozīmīga ir meža ilgtspējīga apsaimniekošana, vai to, cik daudzos un dažādos veidos meža nozare veicina zaļo ekonomiku.

Stratēģiskie virzieni

- Komisija nodrošinās to, ka Mežsaimniecības pastāvīgās komitejas darbā tiek ņemtas vērā citas ES rīcībpolitikas, kas attiecas uz mežiem un meža nozari, nodrošinot to, ka ES mežu apsaimniekošanā tiek saglabāta daudzfunkcionalitāte;

- Komisija un dalībvalstis izskatīs dažādās iespējas, kā labāk koordinēt ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu, panākt saskaņotu meža informāciju un sadarbību starp un ar dalībvalstīm;

- Komisija izveidos Eiropas Meža biroja tīklu (nacionālās meža inventarizācijas, NFI), lai izstrādātu saskaņotus kritērijus, ko piemēro NFI datiem. Ir plānots papildu darbs, īstenojot COST darbības un pētniecības projektus;

- dalībvalstīm būtu jāuzlabo publiski pieejamā informācija par mežiem un koksni un jāizmanto SFC izstrādātā ES Meža komunikācijas stratēģija[26];

- Komisija turpinās novērtēt sabiedrības viedokli par mežiem (līdz 2015. gadam organizējot Eurobarometer aptauju).

              3.3.8.            Meži pasaules skatījumā

Visā Eiropā uzmanības lokā ir patlaban notiekošās sarunas par juridiski saistošu nolīgumu par mežiem, un ES tajās ir viens no galvenajiem dalībniekiem. Ar šo nolīgumu ES vēlas uzlabot ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu visā reģionā. Jaunā stratēģija ir piemērots nolīguma īstenošanas instruments.

Pasaules līmenī ES ir priekšpulkā, cīnoties ar atmežošanu un meža degradāciju. Tā veicina ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu, jo tā ir iespēja, kā aizsargāt bioloģisko daudzveidību, cīnīties pret pārtuksnešošanos un reaģēt uz klimata pārmaiņām, vienlaikus gādājot par to, ka meža ekosistēmas nodrošina preces un pakalpojumus. Šādā veidā tā sekmē ilgtspējīgu attīstību un nabadzības izskaušanu. REDD+, FLEGT[27] un ES kokmateriālu regula[28] tiecas sasniegt šos mērķus. Līdz 2015. gadam Komisija pārskatīs ES kokmateriālu regulas darbību un efektivitāti.

Šīs stratēģijas mērķis ir nodrošināt saskanību starp ES un dalībvalstu politiku, mērķiem un starptautiska līmeņa saistībām ar mežu saistītos jautājumos. Tā atvieglo ES un dalībvalstu darbu, jo tajā ir noteikti skaidri un saskaņoti mērķi.

Stratēģiskie virzieni

Komisija un dalībvalstis:

- nodrošinās konsekvenci starp ES un dalībvalstu rīcībpolitikām un starptautiska līmeņa saistībām ar mežu saistītos jautājumos;

- veicinās ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu visā Eiropā un pasaulē un popularizēs mežu nozīmi pārejā uz zaļo ekonomiku ES attīstības sadarbības un ārpolitikas kontekstā;

- nodrošinās nepārtrauktu atbalstu pasaules mēroga centieniem apkarot nelikumīgu mežizstrādi, izmantojot FLEGT rīcības plānu;

- atbalstīs jaunattīstības valstu centienus pilnveidot meža politiku un regulējumu, stiprināt meža pārvaldību, veikt meža ekosistēmu vērtības noteikšanu un monitoringu un apkarot atmežošanas un meža degradācijas cēloņus, izmantojot REDD+.

Komisija:

- novērtēs ES produktu un izejvielu patēriņa ietekmi uz vidi, kas, iespējams, veicina atmežošanu un meža degradāciju ārpus ES. Vajadzības gadījumā tā apsvērs politikas iespējas mazināt šādu ietekmi, tostarp izstrādāt ES rīcības plānu par atmežošanu un meža degradāciju. Tas tiks veikts saskaņā ar ES 7. vides rīcības programmu.

4.           Principu īstenošana praksē − sadarbība mežu un meža nozares labā

Komisija un dalībvalstis savas kompetences robežās nodrošinās stratēģijas īstenošanu un pēcpasākumus, īpašu uzmanību pievēršot ieinteresēto personu iesaistīšanai.

Lai noteiktu starpposma mērķus 2020. gada meža nozares mērķu sasniegšanai un pievērstos stratēģiskajām prioritātēm meža politikā un ar mežu saistītajās politikas jomās, Komisija sadarbosies ar Mežsaimniecības pastāvīgo komiteju, stiprinot saikni ar saistītajām ES rīcībpolitikām. Vajadzības gadījumā tā sadarbosies ar citām komitejām un forumiem. Ņemot vērā to, cik nozīmīgi ES līdzekļi ir mežiem un meža nozarei, pastāv nepieciešamība uzlabot ES līmeņa diskusiju kvalitāti.

Tiks apzinātas citas jomas, kurās dalībvalstīm būtu jāpanāk progress, piemēram, meža ugunsgrēku profilakse, cīņa pret kaitēkļiem un slimībām, ilgtspējīgas koksnes un reģionālas un starpreģionālas sadarbības veicināšana.

Meži un meža nozare patlaban saņem ievērojamu ES finansējumu. Lauku attīstības regulā paredzētie mežsaimniecības pasākumi ir stratēģijas resursu pamats (90 % no kopējā ES mežsaimniecības finansējuma). Saskaņā ar atjauninātajiem plāniem 5,4 miljardi euro no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai ir īpaši atvēlēti mežsaimniecības pasākumiem 2007.−2013. gadā. Lai gan tas būs atkarīgs no dalībvalstu lauku attīstības plāniem, 2014.−2020. gadā varētu sagaidīt līdzīgu izdevumu apjomu kā pašreizējā plānošanas periodā. Šie tēriņi būtu jāvirza tā, lai palīdzētu sasniegt šīs stratēģijas mērķus un jo īpaši nodrošinātu to, ka ES meži acīmredzami tiek apsaimniekoti saskaņā ar ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas principiem. LIFE+ finansē dabas aizsardzību, pielāgošanos klimata pārmaiņām, informācijas un aizsardzības vajadzības, struktūrfondi palīdz īstenot kohēzijas projektus, un programma “Apvārsnis 2020” atbalsta pētniecības un inovācijas darbības, tostarp publiskā un privātā sektora partnerību uz bioloģiskiem resursiem balstītas rūpniecības jomā. Turklāt attīstības politika un klimata pārmaiņu politika nodrošina finansējumu trešām valstīm, jo īpaši izmantojot ES attīstības fondus, REDD+ un FLEGT. Racionalizējot pieejamos resursus un sekmējot ES un dalībvalstu finansējuma koordinētu izmantošanu, iespējams dot savu artavu stratēģijas labākā īstenošanā.

5.           Secinājumi

Stratēģija mežiem un meža nozarei ir vajadzīga, jo nav izstrādāta vienota ES meža politika vai vadoši norādījumi ar mežu saistītos jautājumos. Tā kā arvien vairāk ES rīcībpolitiku attiecībā uz mežiem izvirza arvien augstākas prasības, rodas vajadzība koordinēt nozaru politiku. Ir nepieciešams arī vienoties par holistisku stratēģisko redzējumu ar mežu saistītos jautājumos un nodrošināt to, ka saistītās ES rīcībpolitikas tiek pilnībā ņemtas vērā valstu meža politikā. Tas stiprinātu mežu un uz koksnes resursiem balstītas rūpniecības spēju reaģēt uz aktuālajām norisēm dažādās politikas jomās.

Šīs stratēģijas mērķis ir panākt to, lai meži un meža nozare būtu centrālais elements virzībā uz zaļo ekonomiku, un novērtēt ieguvumus, ko ilgtermiņā var nodrošināt meži, vienlaikus nodrošinot to aizsardzību. Šā mērķa sasniegšanai ir vajadzīga visu iesaistīto pušu stingra apņemšanās un politiskais atbalsts.

Līdz 2018. gadam tiks sagatavots pārskats par panākumiem stratēģijas īstenošanā.

Eiropas Parlaments un Padome tiek aicināti apstiprināt šo stratēģiju un izteikt savu viedokli par tās īstenošanu.

[1]               Pamatojoties uz prognozētajiem ES meža apsaimniekošanas references līmeņiem, kas iesniegti ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām (UNFCCC) Kioto protokola Pušu 6. sanāksmē.

[2]               Saskaņā ar īpašnieku aplēsēm tie ir 16 miljoni. Lai gan privāto meža īpašnieku skaits ir diezgan liels, tiem piederošās meža zemes daļa ir salīdzinoši neliela un nereti sadrumstalota.

[3]               Sīkāka informācija atrodama Zaļajā grāmatā par meža aizsardzību un meža informāciju COM(2010) 66.

[4]               Ministru konference par mežu aizsardzību Eiropā. Helsinki, 1993.

[5]               COM(2011) 244 un COM(2012) 60.

[6]               Padomes 1998. gada 15. decembra Rezolūcija par ES mežsaimniecības stratēģiju.

[7]               COM(2006) 302.

[8]               Visas Eiropas mēroga politisks process ar mērķi panākt kontinenta mežu ilgtspējīgu apsaimniekošanu.

[9]               Saskaņā ar “kaskādes principu” koksni izmanto, ievērojot šādu prioritāro secību: koksnes izstrādājumu izmantošana, to kalpošanas laika pagarināšana, atkārtota izmantošana, pārstrāde, bioenerģijas ražošana un apglabāšana.

[10]             Eiropadomes 2013. gada 7.−8. februāra secinājumi par daudzgadu finanšu shēmu.

[11]             Tā kā meža nozare neietilpst Līguma par ES darbību I pielikuma un 42. panta darbības jomā, tai pilnībā piemēro visus konkurences noteikumus.

[12]             Kokapstrāde, mēbeļu, celulozes un papīra ražošana un pārstrāde, poligrāfija (NACE 16., 31., 17., 18.1. nodaļa). Ietverti arī attiecīgie mežizstrādes aspekti (NACE 02.2. nodaļa).

[13]             “Spēcīgāka Eiropas rūpniecība izaugsmei un ekonomikas atveseļošanai” (COM(2012) 582 final) un “Integrēta rūpniecības politika globalizācijas laikmetam” (COM(2010) 614).

[14]             Lēmums Nr. 529/2013/ES.

[15]             COM(2013) 216.

[16]             ES Meža ugunsgrēku informācijas sistēma.

[17]             Eiropas Meža datu centrs.

[18]             Telpiskās informācijas infrastruktūra Eiropas Kopienā (INSPIRE).

[19]             Kopīgi izmantojamas vides informācijas sistēma.

[20]             Eiropas Komisijas Zemes novērošanas programma.

[21]             COM(2012) 60.

[22]             Aprakstīts Komisijas dienestu darba dokumentā.

[23]             Padomes Lēmums 89/367/EEK.

[24]             Komisijas Lēmums 2004/391/EK.

[25]             Komisijas Lēmums 97/837/EK.

[26]             http://ec.europa.eu/agriculture/fore/publi/.

[27]             Regula (EK) Nr. 2173/2005 par FLEGT licencēšanas sistēmas izveidi kokmateriālu importam Eiropas Kopienā.

[28]             Regula (ES) Nr. 995/2010.