1.         Ievads

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 473/2013 par kopīgiem noteikumiem budžeta plānu projektu uzraudzībai un novērtēšanai un pārmērīga budžeta deficīta novēršanai eurozonas dalībvalstīs (OV L 140, 27.5.2013.) stājās spēkā 2013. gada 30. maijā. Eurozonā (EZ) minētā regula papildina Stabilitātes un izaugsmes paktu (SIP) — Eiropas pamatdokumentu budžeta uzraudzības jomā — un ir pamatota ar to. Šī regula konkrēti un pārliecinoši nostiprina visās EZ dalībvalstīs piemērojamos uzraudzības mehānismus.

Regulā Nr. 473/2013 EZ dalībvalstīm paredzēti jauni budžeta uzraudzības elementi, kas nodrošinās labāku pārredzamību, pieņemot ar budžetu saistītus lēmumus, un stingrāku budžeta savstarpēju saskaņošanu valstu starpā, sākot no 2014. gada budžeta cikla.

Proti, jaunajos kopējos budžeta noteikumos ir paredzēts jauna veida saskaņota uzraudzība, kas notiks katra gada rudenī. Katra gada rudenī līdz 15. oktobrim visas EZ dalībvalstis iesniegs nākamā gada budžeta plāna projektus (BPP). Pēc tam pirms attiecīgā valsts budžeta pieņemšanas Komisija sniegs atzinumu par katras EZ dalībvalsts BPP. Ja izņēmuma gadījumos Komisija konstatēs īpaši nopietnu plāna neatbilstību SIP noteiktajiem budžeta politikas pienākumiem, pēc apspriešanās ar attiecīgo dalībvalsti tiks pieprasīts pārskatīts plāna projekts. Šī jaunā kopīgā budžeta termiņu noteikšana atvieglos politikas saskaņošanu euozonas dalībvalstīs un nodrošinās, lai Padomes un Komisijas ieteikumi tiktu pienācīgi iekļauti dalībvalstu budžeta procedūrā.

Regulas Nr. 473/2013 6. panta 5. punktā noteikts, ka “Komisija, sadarbojoties ar dalībvalstīm, izstrādā saskaņotu sistēmu, kurā izklāstītas budžeta plāna projekta satura specifikācijas”. Šajā paziņojumā EZ dalībvalstīm ir izstrādāta saskaņota BPP iesniegšanas sistēma. Pielikumā ir veidnes, kurās ir iekļauti nākamā gada galvenie makroekonomiskie rādītāji atbilstīgi prasībām Regulā Nr. 473/2013.

Regulā Nr. 473/2013 paredzot ziņošanas pienākumu visām eurozonas dalībvalstīm, tiek uzlabota arī valsts parāda vērtspapīru emisijas plānu saskaņošana. Proti, visām EZ dalībvalstīm ex ante un laikus jāziņo Komisijai par saviem valsts parāda vērtspapīru emisijas plāniem. Šī informācija vēl vairāk ļaus pienācīgi uzraudzīt parāda pārmaiņas eurozonā un koordinēt parāda vērstpapīru emisijas lēmumus. Saskaņā ar šīs regulas 8. pantu šo ziņojumu saskaņotu veidlapu un saturu “Komisija nosaka sadarbībā ar dalībvalstīm”. Tāpēc šajā paziņojumā ir iekļauta EZ dalībvalstīm izstrādāta saskaņota veidlapa un saturs ziņojumam par valsts parāda vērtspapīru emisijas plāniem.

2.         Budžeta plānu projektu specifikācijas un saturs

Tālāk izklāstītās pamatnostādnes jāuzskata par labas prakses kodeksu un kontrolsarakstu, kas dalībvalstīm jāizmanto, sagatavojot BPP. Dalībvalstīm ir jāievēro šīs pamatnostādnes un jāpamato visas neatbilstības.

Būtībā budžeta plāna projektam būtu jābūt atjauninātu, standartizētu stabilitātes programmu tabulu kopumam, kas papildināts ar precīzu informāciju par BPP norādītajiem pasākumiem.

Ievērojot pašreizējās stabilitātes un konverģences programmu pamatnostādnes, būtu jāizmanto Eiropas līmenī noteiktiem standartiem atbilstīgas koncepcijas, proti, Eiropas Kontu sistēma (EKS).

Budžeta plāna projektā būtu jāspēj identificēt iespējamu budžeta stratēģijas neatbilstību cēloņus jaunākajā stabilitātes programmā. Tādēļ papildus nākamā gada datiem, t. i., tā gada datiem, kuram tiek gatavots budžets (pielikuma standartizētajās tabulās — t+1 gads), būtu jāiekļauj arī attiecīgās aplēses par pašreizējo gadu (pielikuma standartizētajās tabulās — t gads), kā arī iepriekšējā gada rezultāti (pielikuma standartizētajās tabulās — t-1 gads), turklāt atbilstoši datiem, kuri ziņoti pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūrā.

A. Neatkarīgas makroekonomiskās prognozes un pieņēmumi. Kopējo budžeta pasākumu paredzētā ietekme uz ekonomikas izaugsmi

BPP būtu jāizstrādā, ņemot vērā neatkarīgas makroekonomiskas prognozes, kā noteikts Regulas Nr. 473/2013 6. panta 3. punktā. Tādēļ pielikumā iekļautās BPP 1.a, 1.b, 1.c, 1.d tabulas attēlo galvenos ekonomikas notikumus un svarīgus ekonomikas mainīgos lielumus, kas izmantoti BPP sagatavošanā.

Proti, 1.a tabulā ir faktiskās IKP izmaiņas gadā t-1 un gadam t un t+1 prognozētās faktiskās IKP izmaiņas. BPP aprēķinātā kopējo budžeta pasākumu paredzētā ietekme uz ekonomikas izaugsmi būtu jāiekļauj šajos gadam t un t+1 prognozētajos izaugsmes rādītājos. Tādējādi, ņemot vērā Regulas Nr. 473/2013 6. panta 3. punkta g) apakšpunktu, kopējo budžeta pasākumu paredzēto ietekmi uz ekonomikas izaugsmi ieteicams atspoguļot 1.a tabulā vai citādi detalizēti izklāstīt metodiskajā pielikumā.

Makroekonomisko prognožu pamatpieņēmumi būtu jāapraksta pielikuma 0.i) tabulā. Pārējos galvenos pieņēmumus, ko parasti izmanto makroekonomisko prognožu veidošanai, apraksta 0.ii) tabulā. Būtu lietderīgi, ja dalībvalstis šos pieņēmumus pārbaudītu, mēģinot apkopot neatkarīgo makroekonomisko prognožu pamatošanai izmantotos pieņēmumus.

Dalībvalstīm arī skaidri jānorāda, vai neatkarīgās makroekonomiskās prognozes ir neatkarīgās struktūras sniegtas vai apstiprinātas.

B. Budžeta mērķi

Valdības vispārējās bilances budžeta mērķi, sadalot tos pa vispārējās valdības apakšsektoriem (centrālā valdība, pavalsts vai reģionālā valdība dalībvalstīs ar federālu vai galvenokārt decentralizētu institucionālo sistēmu, vietējā valdība un sociālais nodrošinājums), būtu jānorāda attiecīgajās tabulās, kas arī iekļautas pielikumā. Atbilstīgi Regulas Nr. 473/2013 7. panta 2. punktam Komisijai būtu jānovērtē arī tas, vai BPP atbilst SIP noteiktajiem budžeta politikas pienākumiem. Lai šāds novērtējums būtu īstenojams, šajā sadaļā ir prasīts iekļaut informāciju arī par strukturāliem budžeta mērķiem un vienreizējiem un citiem pagaidu pasākumiem. Atbilstību parāda kritērijam novērtē, salīdzinot ar parāda attīstības tendenču datiem, kam būtu jāatbilst iepriekš detalizēti izstrādātiem budžeta mērķiem un makroekonomiskajām prognozēm. Šo informāciju, kas prasīta pielikuma 2.a, 2.b un 2.c tabulā, varētu papildināt ar datiem par iespējamām saistībām, kas varētu ietekmēt valdības parāda stāvokli.

Lai gūtu visaptverošu pārskatu par valdības bilanci un budžeta stratēģiju kopumā, būtu jāsniedz informācija par izdevumu un ieņēmumu mērķiem un to galvenajiem komponentiem. Šī informācija ir pielikuma 4.a tabulā. Ņemot vērā nosacījumus un kritērijus, ko piemēro, lai noteiktu izdevumu palielināšanos, kas jāvērtē saskaņā ar Regulas Nr. 1466/97 5. panta 1. punktu, kur noteikta izdevumu kopsumma, BPP iekļauj arī valdības izdevumu plānoto pieaugumu, ko īpaši ņem vērā, aprēķinot izdevumu kopsummu.

Vispārējās valdības izdevumu sadalījumu pa funkcijām norāda attiecīgajās pielikuma tabulās. Ja iespējams, dalībvalstis tiek mudinātas šo informāciju sniegt, iedalot to kategorijās, kas detalizēti aprakstītas valdības funkciju klasifikācijā (COFOG). Jebkurā gadījumā saskaņā ar Regulas Nr. 473/2013 6. panta 3. punkta d) apakšpunktu attiecīgā informācija par vispārējās valdības izdevumiem izglītībai, veselības aprūpei un nodarbinātībai būtu āsniedz ierosinātajā tabulā vai citādi detalizēti jāizklāsta BPP.

C. Publiskie izdevumi un ieņēmumi nemainīgas politikas gadījumā un diskrecionāri budžeta pasākumi

Katrai dalībvalstij pienācīgi jāparedz nākamā gada izdevumu un ieņēmumu plāns nemainīgas politikas gadījumā (t. i., provizoriskais budžets, neiekļaujot jaunos pasākumus, kas ierosināti budžeta procedūras gaitā) un jāpublisko pieņēmumi, metodika un attiecīgie rādītāji, kas to pamato. Pieņēmums nemainīgas politikas gadījumā izriet no ieņēmumu un izdevumu attīstības tendenču ekstrapolācijas, ko veic pirms nākamā gada budžeta procedūras gaitā pieņemtu diskrecionāru budžeta pasākumu ietekmes iekļaušanas. Izdevumu un ieņēmumu puses prognožu rezultātus, pieņēmumus pamatojot ar nemainīgu politiku, norāda pielikuma 3. tabulā, vienlaikus ar 5.a, 5.b un 5.c tabulu kopu aprakstot un apkopojot diskrecionāros pasākumus, ko pieņem dažādi apakšsektori, lai sasniegtu budžeta mērķus.

Šajās trīs tabulās jāiekļauj dažādu apakšsektoru veikto pasākumu pilnīgs tehniskais apraksts, ko papildina informācija par attiecīgā pasākuma pamatojumu, veidu un īstenošanu. Detalizēti un atbilstīgi EKS noteikumiem būtu jāizklāsta arī budžeta pasākumu mērķis, norādot, vai attiecīgais pasākums ir diskrecionārs izdevumu vai ieņēmumu pasākums. Vēl precīzi būtu jānorāda izdevumu vai ieņēmumu puses attiecīgais komponents, kuram paredzēts diskrecionārais pasākums. Tādējādi būs iespējams salīdzināt mērķus un nemainīgas politikas rezultātus. Tātad:

-  ieņēmumu pusē būtu jānorāda, vai attiecīgā pasākuma mērķis ir:

o  ražošanas un importa nodokļi (EKS kods D.2);

o  kārtējie ienākuma nodokļi, mantas nodokļi u.tml. (EKS kods D.5);

o  kapitāla nodokļi (EKS kods D.91);

o  sociālās iemaksas (EKS kods D.61);

o  īpašuma ienākums (EKS kods D.4);

o  citi ienākumi (EKS kodi: P.11+P.12+P.131+D.39+D.7+D.9 {izņemot D.91});

-  izdevumu pusē būtu jānorāda, vai attiecīgā pasākuma mērķis ir:

o  darbinieku atalgojums (EKS kods D.1);

o  starppatēriņš (EKS kods P.2);

o  sociālie maksājumi (sociālie pabalsti un sociālie pārvedumi natūrā, ko tirgus ražotāji nodrošina mājsaimniecībām (EKS kodi: D.62, D.6311, D.63121, D.63131)), no kuriem attiecīgā gadījumā norāda arī bezdarbnieku pabalstus, tostarp naudas pabalstus (D.621 un D.624) pabalstus natūrā (D.6311, D.63121, D.63131), kas saistīti ar bezdarbnieku pabalstiem.

o  procentu izdevumi (EKS kods D.41);

o  subsīdijas (EKS kods D.3);

o  bruto pamatkapitāla veidošana (EKS kods P.51);

o  kapitāla pārvedumi (EKS kods D.9);

o  citi izdevumi (EKS kodi: D.29+D.4 {izņemot D.41} +D.5+D.7+P.52+P.53+K.2+D.8).

Lai nošķirtu pasākumus, kam ir pagaidu ietekme uz budžetu, bet kas tāpēc nerada ilgtermiņa budžeta stāvokļa ilgstošas pārmaiņas (t. i., ieņēmumu vai izdevumu pašreizējā līmenī), un pasākumus, kam ir ilgstoša ietekme uz budžetu, bet kas tāpēc rada ilgtermiņa budžeta stāvokļa ilgstošas pārmaiņas (t. i., ieņēmumu vai izdevumu pašreizējā līmenī), būtu jānorāda arī pasākumu īstenošanas laiks. Regulā Nr. 473/2013 noteikts, ka aprakstam jābūt detalizētam attiecībā uz tiem pasākumiem, kuru paredzētā ietekme uz budžetu ir lielāka nekā 0,1 % no IKP, savukārt tie pasākumi, kuru ietekme uz budžetu ir mazāka par šo robežvērtību, ir tikai jāidentificē un jānorāda to kopējā ietekme uz budžetu. Mazākus pasākumus, kas ietekmē to pašu ieņēmumu/izdevumu kategoriju, iespēju robežās varētu grupēt pēc būtības. Tomēr Ekonomikas un finanšu komitejā dalībvalstis ir vienojušās uzlabot informācijas sniegšanu par diskrecionāriem nodokļu pasākumiem (DTM) un apņēmušās detalizēti aprakstīt visus tos DTM, kuru ietekme uz budžetu ir vismaz 0,05 % no IKP. Tādējādi, lai izstrādātu BPP un uzlabotu ziņošanas prasību saskaņotību, dalībvalstis tiek mudinātas sniegt arī detalizētu informāciju par visiem diskrecionāriem budžeta pasākumiem, kuru paredzamā ietekme uz budžetu ir lielāka par 0,05 % no IKP.

BPP jāiekļauj arī informācija par diskrecināro pasākumu ietekmi uz budžetu pielikuma katra 5.a, 5.b un 5.c tabulā norādītā apakšsektora līmenī. Visu pasākumu ietekmi uz budžetu ieraksta kā papildu ietekmi — pretēji budžeta ietekmes norādīšanai līmeņos —, salīdzinot ar iepriekšējā gada bāzes prognozi. Tādējādi jānorāda, ka vienkāršu ilglaicīgu pasākumu ietekme ieviešanas gadā(-os) ir +/- X, bet citos gados — nulle, t. i., vispārējo ietekmi uz ieņēmumu līmeni nedrīkst anulēt. Ja kāda pasākuma ietekme laika gaitā mainās, tabulā jānorāda tikai papildu ietekme[1]. Vienreizējie pasākumi pēc būtības būtu vienmēr jāieraksta, norādot, ka to ietekme uz budžetu pirmajā gadā ir +/-X, bet nākamajā gadā to ietekme ir -/+ X, tas ir, kopējai ietekmei uz ieņēmumu vai izdevumu līmeni divos secīgos gados jābūt neitrālai[2].

Atbilstīgi katram konkrētam pasākumam dalībvalstīm attiecīgi būtu jāpielāgo šo trīs tabulu izmēri, tādēļ tajās ir pietiekams skaits vajadzīgo aiļu, lai atspoguļotu pilnīgu ietekmi uz budžetu laika gaitā. Tāpat BPP būtu jāapraksta arī pieņēmumi, kas pamato aprēķinus katra pasākuma ietekmei uz budžetu (piemēram, nodokļu bāzes elastīgums vai attīstība). Vēl BPP būtu jānorāda grāmatvedības prakse, kas izmantota datu paziņošanai, — parasti šos datus ziņojumā norāda pēc uzkrāšanas principa, taču, ja tas nav iespējams, būtu skaidri jānorāda, ka paziņotās vērtības pamato naudas līdzekļi.

D. Savienības izaugsmes un nodarbinātības stratēģijas mērķi un konkrētai valstij adresēti ieteikumi

Detalizētu informāciju par to, kā pieņemtie pasākumi palīdz īstenot konkrētai valstij adresētos ieteikumus vai valsts mērķus, kas noteikti saskaņā ar Savienības izaugsmes un nodarbinātības stratēģiju, iekļauj pielikuma 6.a un 6.b tabulā.

E. Norādījumi par galveno izdevumu un ieņēmumu pasākumu paredzamo ietekmes sadalījumu

Saskaņā ar Regulas Nr. 473/2013 6. panta 3. punkta d) apakšpunktu BPP būtu jāuzrāda arī informācija par galveno izdevumu un ieņēmumu pasākumu paredzamo ietekmes sadalījumu.

Tā kā vairākums dalībvalstu savos budžetos jau iekļauj kvalitatīvus apsvērumus par fiskālo pasākumu ietekmes sadalījumu, kvantitatīvas aplēses izmanto retāk. Budžeta pasākumu ietekmes sadalījuma kvantitatīva aprēķināšana noteikti ir sarežģīts uzdevums. Tāpēc pielikumā nav ievietota standartizēta tabula šā aspekta atspoguļošanai; tieši pretēji — dalībvalstīm maksimāli iespējamā mērā būtu jāsniedz kvalitatīva informācija un kvantitatīvas aplēses par budžeta pasākumu ietekmes sadalījumu, norādot to tādā veidā, kas vislabāk atbilst katras dalībvalsts konkrētajiem pasākumiem un pieejamajām analītiskajām sistēmām.

F. BPP un jaunākās stabilitātes programmas salīdzinājums

Pielikuma 7. tabulā BPP norādītie budžeta mērķi un prognozes nemainīgas politikas gadījumā ir salīdzināti ar mērķiem un prognozēm jaunākajā SP. Iespējamās atšķirības pagātnē un plānotie dati, ņemot vērā datus SP, būtu pienācīgi jāpaskaidro.

G. Metodikas pielikums

Visbeidzot, pielikuma 8. tabulā ir metodikas aspekti, kas būtu jāiekļauj BPP. Šajā metodikā būtu jāiekļauj budžeta procedūrā izmantotu dažādu aplēšu paņēmienu detalizēts apraksts, kā arī to attiecīgās iezīmes un izmantotie pieņēmumi. Ja budžeta pasākumu lēstā kopējā ietekme uz ekonomikas izaugsmi nav norādīta 1.a tabulā, tad tā būtu jānorāda šajā pielikumā.

3.         Pamatnostādnes attiecībā uz ziņojumiem par parāda vērtspapīru emisiju

Saskaņā ar Regulas Nr. 473/2013 8. panta 2. punktu šajā sadaļā EZ dalībvalstīm ir noteikts saskaņots veidlapu un ziņojuma saturs ziņošanai par valsts vērtspapīru emisijas plāniem.

Lai valsts vērtspapīru emisijas plānus iekļautu fiskālās uzraudzības sistēmā, tie būtu jāpapildina ar vispārīgu informāciju par centrālā budžeta vispārējām finansēšanas vajadzībām. Tādēļ ir jāiesniedz divi ziņojumi — gada un ceturkšņa ziņojums.

Tā kā ir elastīgi jāpielāgojas mainīgiem tirgus apstākļiem, ir skaidrs, ka perspektīvajai informācijai šajos ziņojumos ir jābūt orientējošai un atbilstīgai tirgus apstākļiem. Ņemot vērā šīs informācijas iespējamo slepenību, minētie ziņojumi principā nebūtu jāpublisko.

1.         Gada ziņojumā būtu jāiekļauj šāda informācija:

- vispārēja informācija par centrālā budžeta vispārīgām finansējuma vajadzībām, piemēram, i) tādu vērtspapīru izpirkšana, kuru sākotnējais dzēšanas termiņš ir viens gads vai ilgāk; ii) tādu vērtspapīru krājums, kuru sākotnējais dzēšanas termiņš ir mazāks par gadu; iii) naudas neto finansējums; iv) naudas deficīts un v) finanšu aktīvu neto iegāde, izņemot naudas neto finansējumu;

- nākamā gada emisijas plāni, arī sadalījums īstermiņa un vidēja līdz ilgtermiņa vērtspapīros, izmantojot tālāk ievietoto veidni.

III tabula. Veidne, kas jāiekļauj gada ziņojumos par vērtspapīru emisiju[3].

Kopējais vajadzīgais finansējums (miljoni EUR) || Plānotais finansējums (miljoni EUR)

Tādu vērtspapīru izpirkšana, kuru sākotnējais termiņš ir viens gads vai ilgāk (1) || Valsts kases vekseļu, īstermiņa parāda vērtspapīru krājums iepriekšējā gada beigās (2) || Naudas neto finansējums (3) || Kopējais vajadzīgais refinansējums (4 = 1+2 +3) || Naudas deficīts/ pārpalikums (5) || Finanšu aktīvu neto iegāde, izņemot naudas neto finansējumu (6) || Citi (7) || Kopā (8 = 4+5 +6+7) || Īstermiņa vērtspapīru krājuma pārmaiņas (valsts kases vekseļi + īstermiņa parāda vērtspapīri) (9) || Vidēja termiņa  līdz ilgtermiņa vērtspapīri (10) || Citi (11) || Kopā (12 = 2+9+ 10+11)

|| || || || || || || || || || ||

Ziņojums būtu iesniedz Komisijai vismaz nedēļu pirms kalendāra gada beigām.

2.         Ceturkšņa ziņojumā būtu jāiekļauj emisijas plāni ceturksnim (neapkopoti), arī sadalījums īstermiņa un vidēja termiņa līdz ilgtermiņa vērtspapīros. Nākamā(-o) ceturkšņa(-u) emisijas plāni būtu jāpapildina ar ziņojumu par faktisko emisiju iepriekšējā ceturksnī, kā arī aplēsi par pašreizējā ceturkšņa emisiju, izmantojot sniegto veidni. Lai gan normālākos tirgus apstākļos paredzētās emisijas plāni principā būtu jāpaziņo par vairākiem nākamajiem ceturkšņiem, pašreizējos tirgus apstākļos varētu būt sarežģīti prognozēt šādas emisijas vai arī tām būtu ierobežota informācijas vērtība. Tāpēc ir vēlams ziņot par nākamo tuvāko ceturksni.

III tabula. Veidne, kas jāiekļauj ceturkšņa ziņojumos par vērtspapīru emisiju[4],[5]

Plānotais finansējums (miljoni EUR)

|| Īstermiņa vērtspapīri (valsts kases vekseļi + īstermiņa parāda vērtspapīri)* (1) || Vidēja termiņa līdz ilgtermiņa vērtspapīri (2) || Citi (3) || Kopā (4=1+2+3)

q-1 (iepriekšējais ceturksnis, faktiskie dati) || faktiskie dati || faktiskie dati || faktiskie dati || faktiskie dati

q (pašreizējais ceturksnis, aplēse) || aplēse || aplēse || aplēse || aplēse

q+1 (nākamais ceturksnis, plānots) || plānots || plānots || plānots || plānots

* Ziņojiet par faktisko emisiju, t. i., arī vairākkārt uzskaitot to vekseļu pagarināto termiņu, kuru dzēšanas termiņš ir 1 mēnesis.

Ziņojumu Komisijai iesniedz ne vēlāk kā nedēļu pirms nākamā ceturkšņa sākuma.

Uzskata, ka periodiska ziņošana par emisijas plāniem reizi ceturksnī ir vajadzīga, lai pareizi līdzsvarotu, no vienas puses, finansēšanas plānu pārredzamības un paredzamības uzlabošanas pasākumus un, no otras puses, saglabātu pietiekamu emisijas stratēģiju un procedūru izvēles brīvību.

Visas summas jānorāda miljonos euro.

Ja ir pieejami dati, dalībvalstis tiek mudinātas sniegt salīdzināmas veidnes ar līdzīgu informāciju par valsts aģentūrām un reģionālajām vai vietējām valdībām.

PIELIKUMS. BUDŽETA PLĀNU PROJEKTU UZBŪVES PARAUGS UN TAJOS IEKĻAUJAMĀS TABULAS[6]

A. BUDŽETA PLĀNU PROJEKTU UZBŪVES PARAUGS

1. Makroekonomiskās prognozes

2. Budžeta mērķi

3. Prognozētie izdevumi un ieņēmumi nemainīgas politikas gadījumā

4. Izdevumu un ieņēmumu mērķi. Vispārējās valdības izdevumi funkciju dalījumā

5. Budžeta projektā iekļauti diskrecionāri pasākumi

6. Budžeta plāna projekta, Savienības izaugsmes un nodarbinātības stratēģijas mērķu un konkrētai valstij adresēto ieteikumu iespējamā savstarpējā saikne

7. Salīdzinājums ar jaunāko stabilitātes programmu

8. Galveno izdevumu un ieņēmumu pasākumu ietekmes sadalījums

Pielikums. Metodikas aspekti, arī paredzētā kopējo budžeta pasākumu ietekme uz ekonomikas izaugsmi

B. BUDŽETA PLĀNU PROJEKTOS IEKĻAUJAMĀS TABULAS

1. Makroekonomiskās prognozes

0.i) tabula. Pamatpieņēmumi

|| t-1 gads || t gads || t+1 gads

Īstermiņa procentu likme1 (gada vidējā) || || ||

Ilgtermiņa procentu likme (gada vidējā) || || ||

USD/EUR maiņas kurss (gada vidējais) || || ||

Pašreizējais nominālais valūtas maiņas kurss || || ||

IKP pieaugums pasaulē, izņemot ES || || ||

IKP pieaugums ES || || ||

Attiecīgo ārvalstu tirgu izaugsme || || ||

Importa apjoms pasaulē, izņemot ES || || ||

Naftas cenas (Brent, USD/par barelu) || || ||

1Ja vajadzīgs, tikai tehniski pieņēmumi. || ||

0.ii) tabula. Galvenie pieņēmumi. Orientējošs saraksts. (Līdzīgu informāciju var sniegt arī citos formātos.)

|| t-1 gads || t gads || t+1 gads

1. Ārējie apstākļi ||

a. Preču cenas || || ||

b. Vācijas valsts obligāciju procentu likmju starpības || || ||

|| || ||

2. Fiskālā politika ||

a.  Vispārējās valdības neto aizdevumi / neto aizņēmumi || || ||

b. Vispārējās valdības kopējais parāds || || ||

|| || ||

3. Monetārā politika / finanšu sektors / procentu likmju pieņēmumi ||

a. Procentu likmes || || ||

i. Euribor || || ||

ii. Noguldījumu procenti || || ||

iii. Aizdevumu procentu likmes || || ||

iv. Procenti valdības obligācijām, kuru dzēšanas termiņš ir 10 gadi || || ||

b. Noguldījumu attīstība || || ||

c.  Aizdevumu attīstība || || ||

d. Ienākumus nenesošu aizdevumu tendences || || ||

|| || ||

4. Demogrāfiskās tendences ||

a.  Darbspējīgā vecuma iedzīvotāju novērtējums || || ||

b.  Atkarības rādītāji || || ||

|| || ||

5. Struktūrpolitika ||

|| || ||

1.a tabula. Makroekonomiskās izredzes

|| EKS kods || t-1 gads || t-1 gads || T gads || t+1 gads

|| || Līmenis || Pārmaiņu rādītājs || Pārmaiņu rādītājs || Pārmaiņu rādītājs

1. Faktiskais IKP || B1*g || || || ||

No tā ||

1.1. Saistīts ar kopējo budžeta  pasākumu paredzēto  ietekmi uz ekonomikas izaugsmi1 || || --- || --- || ||

2. Potenciālais IKP || || || || ||

ieguldījums: || || || || ||

- darbaspēka || || || || ||

- kapitāla || || || || ||

- kopējā ražīguma faktora || || || || ||

3. Nominālais IKP || B1*g || || || ||

Faktiskā IKP komponenti ||

4. Privātā galapatēriņa izdevumi || P.3 || || || ||

5. Valdības galapatēriņa izdevumi || P.3 || || || ||

6. Bruto pamatkapitāla veidošana || P.51 || || || ||

7. Krājumu pārmaiņas un neto vērtslietu iegāde (% no IKP) || P.52 + P.53 || || || ||

8. Preču un pakalpojumu eksports || P.6 || || || ||

9. Preču un pakalpojumu imports || P.7 || || || ||

Ieguldījums faktiskā IKP izaugsmē ||

10. Galīgais iekšzemes pieprasījums || || || - || ||

11. Krājumu pārmaiņas un neto vērtslietu iegāde || P.52 + P.53 || || - || ||

12. Preču un pakalpojumu ārējais saldo || B.11 || || - || ||

1/ Šeit norādiet BPP kopējo budžeta pasākumu paredzēto ietekmi uz IKP faktisko pieaugumu.

1.b tabula. Cenu pārmaiņas                                                                                                                                

|| EKS kods || t-1 gads || t-1 gads || t gads || t+1 gads

|| || Līmenis || Pārmaiņu rādītājs || Pārmaiņu rādītājs || Pārmaiņu rādītājs

1. IKP deflators || || || || ||

2. Privātā patēriņa deflators || || || || ||

3. SPCI || || || || ||

4. Publiskā patēriņa deflators || || || || ||

5. Ieguldījumu deflators || || || || ||

6. Eksporta cenu deflators (preces un pakalpojumi) || || || || ||

7. Importa cenu deflators (preces un pakalpojumi) || || || || ||

                                                                                                                                                                                

1.c tabula. Darba tirgus attīstības tendences

|| EKS kods || t-1 gads || t-1 gads || t gads || t+1 gads

|| || Līmenis || Pārmaiņu rādītājs || Pārmaiņu rādītājs || Pārmaiņu rādītājs

1. Nodarbinātība, cilvēki1 || || || || ||

2. Nodarbinātība, nostrādātās stundas2 || || || || ||

3. Bezdarba līmenis (%)3 || || || || ||

4. Darba ražīgums, cilvēki4 || || || || ||

5. Darba produktivitāte, nostrādātās stundas || || || || ||

6. Darbinieku atalgojums || D.1. || || || ||

7. Katra darbinieka atalgojums || || || || ||

|| || || || ||

|| || || || ||

|| || || || ||

|| || || - || ||

|| || || - || ||

1/ Ekonomiski aktīvie iedzīvotāji, nacionālo kontu definīcijas iekšzemes koncepcija.

2/ Nacionālo kontu definīcija.

3/ Saskaņota definīcija, Eurostat; līmeņi.

4/ Faktiskais IKP uz vienu nodarbināto.

5/ Faktiskais IKP uz vienu nostrādāto stundu.        

                                                                                                                                                              

1.d tabula. Nozaru bilances                                                                                                               

|| EKS kods || t-1 gads || t-1 gads || t gads

1. Neto aizdevumi/neto aizņēmumi pārējai pasaulei/no pārējās pasaules || B.9 || % no IKP || % no IKP || % no IKP

no tiem: ||

- Preču un pakalpojumu saldo || || || ||

- Primāro ienākumu un pārvedumu saldo || || || ||

- Kapitāla konts || || || ||

2. Privātā sektora neto aizdevumi/neto aizņēmumi || B.9 || || ||

3. Vispārējās valdības neto aizdevumi/neto aizņēmumi ||  B.9 || || ||

4. Statistikas neatbilstība || || || ||

2. Budžeta mērķi

2.a tabula. Vispārējās valdības budžeta mērķu sadalījums pa apakšsektoriem

|| EKS kods || t gads || t+1 gads

|| || % no IKP || % no IKP

Apakšsektoru neto aizdevumi (+) / neto aizņēmumi (-) (B.9) || || ||

1. Vispārējā valdība || S.13 || ||

2. Centrālā valdība || S.1311 || ||

 3. Pavalsts valdība || S.1312 || ||

4. Vietējā valdība || S.1313 || ||

5. Sociālās nodrošināšanas fondi || S.1314 || ||

6. Procentu izdevumi ||  D.41 || ||

7. Primārā bilance2 || || ||

8. Vienreizējie un citi pagaidu pasākumi3 || || ||

9. Faktiskais IKP pieaugums (%) (=1. 1.a tabulā) || || ||

10. Potenciālais IKP pieaugums (%) (=2. 1.a tabulā) || || ||

ieguldījums: ||

- darbaspēka || || ||

- kapitāla || || ||

- kopējā ražīguma faktora || || ||

11. Starpība starp potenciālo un faktisko ražošanas apjomu (% no potenciālā IKP) || || ||

12. Cikliskais budžeta komponents (% no potenciālā IKP) || || ||

13. Cikliski izlīdzinātā bilance (1 - 12) (% no potenciālā IKP) || || ||

14. Cikliski izlīdzinātā primārā bilance (13 + 6) (% no potenciālā IKP) || || ||

15. Strukturālā bilance (13 - 8) (% no potenciālā IKP) || || ||

1/ TR-TE= B.9.

2/ Primāro bilanci aprēķina šādi: (B.9, 8. postenis) plus (D.41, 9. postenis).

3/ Zīme “plus” apzīmē vienreizējus deficīta mazināšanas pasākumus.

2.b tabula. Vispārējās valdības parāda pārmaiņas

|| EKS kods || t gads || t+1 gads

|| || % no IKP || % no IKP

1. Bruto parāds1 || || ||

2. Bruto parāda attiecības pārmaiņas || || ||

Ieguldījums bruto parāda pārmaiņās ||

3. Primārā bilance (= 10. postenis 2.a.i) tabulā) || || ||

4. Izdevumi procentu maksājumiem (= 9. postenis 2.a.i) tabulā) || D.41 || ||

5. Atlikumu un plūsmu korekcija || || ||

no tās: ||

- Starpība starp naudas plūsmu un uzkrātajiem lielumiem2 || || ||

- Finanšu aktīvu neto akumulācija3 || || ||

no tās: ||

- ieņēmumi no privatizācijas || || ||

- novērtēšanas sekas u. c.4 || || ||

p.m.: parāda netiešā procentu likme5 || || ||

Citi nozīmīgi mainīgie lielumi ||

6. Likvīdie finanšu aktīvi6 || || ||

7. Neto finanšu parāds (7=1-6) || || ||

8. Parāda amortizācija (esošās obligācijas) kopš iepriekšējā gada beigām || || ||

9. Parāda daļa ārvalstu valūtā || || ||

10. Vidējais parāda dzēšanas laiks || || ||

1/ Atbilstīgi definīcijai Regulā Nr. 479/2009.

2/ Atšķirības saistībā ar izdevumiem procentu maksājumiem, citiem izdevumiem un ieņēmumiem var nošķirt, ja tas ir nozīmīgi, vai gadījumā, ja parāda attiecība pret IKP pārsniedz atsauces vērtību.

3/ Likvīdos aktīvus (valūtu), valdības vērtspapīrus, aktīvus trešajās valstīs, valdības kontrolētos uzņēmumus un starpību starp kotētajiem un nekotētajiem aktīviem var nošķirt, ja tas ir nozīmīgi, vai gadījumā, ja parāda attiecība pret IKP pārsniedz atsauces vērtību.

4/ Pārmaiņas, kas radušās valūtas maiņas kursa svārstību dēļ un sekundārajā tirgū veiktu darbību dēļ, var nošķirt, ja tas ir nozīmīgi, vai gadījumā, ja parāda attiecība pret IKP pārsniedz atsauces vērtību.

5/ Nosaka, izdevumus procentu maksājumiem dalot ar iepriekšējā gada parāda līmeni.

6/ Likvīdie aktīvi šeit definēti kā AF.1, AF.2, AF.3 (konsolidējot attiecībā uz vispārējo valdību, tas ir, izņemot finanšu pozīcijas starp valdības struktūrvienībām), A.F511, AF.52 (tikai tad, ja kotēts biržā).

2.c tabula. Potenciālās saistības

|| t gads || t+1 gads

|| % no IKP || % no IKP

Valsts garantijas || ||

No tām: saistītas ar finanšu sektoru || ||

3. Prognozētie izdevumi un ieņēmumi nemainīgas politikas gadījumā[7]

3. tabula. Vispārējās valdības prognozētie izdevumi un ieņēmumi nemainīgas politikas gadījumā galveno komponentu dalījumā

|| EKS kods || t gads || t+1 gads

Vispārējā valdība (S13) || || % no IKP || % no IKP

1. Kopējie ieņēmumi nemainīgas politikas gadījumā || TR || ||

No tiem ||

1.1. Ražošanas un importa nodokļi || D.2 || ||

1.2. Kārtējie ienākuma nodokļi, mantas nodokļi u.tml. || D.5 || ||

1.3. Kapitāla nodokļi || D.91 || ||

1.4. Sociālās iemaksas || D.61 || ||

1.5. Īpašuma ienākums  || D.4 || ||

1.6. Citi1 || || ||

p.m.: nodokļu slogs (D.2+D.5+D.61+D.91-D.995)2 || || ||

2. Kopējie izdevumi nemainīgas politikas gadījumā || TE3 || ||

No tiem ||

2.1. Darbinieku atalgojums  || D.1 || ||

2.2. Starppatēriņš || P.2 || ||

2.3. Sociālie maksājumi || D.621 D.632 || ||

        no tiem bezdarbnieku pabalsti4 ||

2.4. Procentu izdevumi || D.41 || ||

2.5. Subsīdijas || D.3 || ||

2.6. Bruto pamatkapitāla veidošana || P.51 || ||

2.7. Kapitāla pārvedumi || D.9 || ||

2.8. Citi5 || || ||

1/ EKS 95: D6311_D63121_D63131pay; EKS 2010: D632pay.

4. Izdevumu un ieņēmumu mērķi

4.a tabula. Vispārējās valdības izdevumu un ieņēmumu mērķi galveno komponentu dalījumā

|| EKS kods || t gads || t+1 gads

Vispārējā valdība (S13) || || % no IKP || % no IKP

1. Kopējie mērķa ieņēmumi || TR || ||

No tiem ||

1.1. Ražošanas un importa nodokļi || D.2 || ||

1.2. Kārtējie ienākuma nodokļi, mantas nodokļi u.tml. || D.5 || ||

1.3. Kapitāla nodokļi || D.91 || ||

1.4. Sociālās iemaksas || D.61 || ||

1.5. Īpašuma ienākums  || D.4 || ||

1.6. Citi1 || || ||

p.m.: nodokļu slogs (D.2+D.5+D.61+D.91-D.995)2 || || ||

2. Kopējie mērķa izdevumi || TE3 || ||

No tiem ||

2.1. Darbinieku atalgojums  || D.1 || ||

2.2. Starppatēriņš || P.2 || ||

2.3. Sociālie maksājumi || D.626 D.632 || ||

        no tiem bezdarbnieku pabalsti4 ||

2.4.= 2.a. tabula 9. postenis. Procentu izdevumi || EDP D.41 || ||

2.5. Subsīdijas || D.3 || ||

2.6. Bruto pamatkapitāla veidošana || P.51 || ||

2.7. Kapitāla pārvedumi || D.9 || ||

2.8. Citi5 || || ||

1/ 11+P.12+P.131+D.39rec+D.7rec+D.9rec (izņemot D.91rec).

2/ Ieskaitot ES iekasētos nodokļus un iekļaujot neiekasēto nodokļu un sociālo iemaksu (D.995) izlīdzināšanu (ja piemērojams).

3/ TR-TE = B.9.

4/ Iekļauj naudas pabalstus (D.621 un D.624) un pabalstus natūrā (D.631, EKS 2010: D.632) saistībā ar bezdarbnieku pabalstiem.

5/ D.29pay + D.4pay (izņemot D.41pay) +D.5pay +D.7pay +P.52+P.53+K.2+D.8.

6/ EKS 95: D6311_D63121_D63131pay; EKS 2010: D632pay.

4.b tabula. Summas, ko neiekļauj izdevumu kopsummā

|| || ||

|| EKS kods || t-1  gads || t-1  gads || t  gads || t+1  gads ||

|| || Līmenis || % no IKP || % no IKP || % no IKP ||

1. Izdevumi saistībā ar ES programmām, kas ir pilnībā izlīdzināti ar ienākumiem no ES fondiem || || || || || ||

2. Cikliski izdevumi saistībā ar bezdarbnieku pabalstiem1 || || || || || ||

3. Diskrecionāru ieņēmumu pasākumu ietekme2 || || || || || ||

4. Tiesību aktos paredzētais obligātais ieņēmumu palielinājums || || || || || ||

1/ Precizējiet metodiku, kas izmantota, lai iegūtu bezdarbnieku pabalstu izdevumu ciklisko komponentu. Tajā būtu jāizmanto bezdarbnieku pabalstu izdevumi saskaņā ar definīciju COFOG 10.5. kodā.

2/ Tiesību aktos paredzētais obligātais ieņēmumu pieaugums nebūtu jāņem vērā kā diskrecionāro ieņēmumu pasākumu ietekme: 3. un 4. rindā iekļautajiem datiem būtu jābūt savstarpēji izslēdzošiem.

4.c tabula. Vispārējās valdības izdevumi funkciju dalījumā

4.c.i) Vispārējās valdības izdevumi izglītības, veselības aprūpes un nodarbinātības jomā

|| t gads || t+1 gads ||

|| % no IKP || % no vispārējās valdības izdevumiem || % no IKP || % no vispārējās valdības izdevumiem ||

Izglītība1 || || || || ||

Veselības aprūpe1 || || || || ||

Nodarbinātība2 || || || || ||

1/ Šīm izdevumu kategorijām būtu jāatbilst attiecīgi 9. un 7. postenim 4.c.ii) tabulā. 2/ Šajā izdevumu kategorijā būtu jāiekļauj, inter alia, valdības izdevumi saistībā ar aktīvo darba tirgus politiku (ALMP), ieskaitot valsts nodarbinātības dienestus. Taču šeit nebūtu jāiekļauj tādi posteņi kā valsts algoto darbinieku atalgojums vai profesionālās apmācības programmas.

4.c.ii) Valdības funkciju klasifikācija

Valdības funkcijas || COFOG kods || t gads || t+1 gads

|| || % no IKP || % IKP

1. Vispārēji sabiedriskie pakalpojumi || 1 || ||

2. Aizsardzība || 2 || ||

3. Sabiedriskā kārtība un drošība || 3 || ||

4. Ekonomika || 4 || ||

4. Vides aizsardzība || 5 || ||

6. Mājokļu būve un komunālie pakalpojumi || 6 || ||

7. Veselība || 7 || ||

8. Atpūta, kultūra un reliģija || 8 || ||

9. Izglītība || 9 || ||

10. Sociālā aizsardzība || 10 || ||

11. Kopējie izdevumi (= 2. postenis 2.c.i) tabulā) || TE || ||

5. Budžeta projektā iekļauto diskrecionāro pasākumu apraksts

5.a tabula. Vispārējās valdības diskrecionārie pasākumi

Pasākumu saraksts || Precīzs raksturojums1 || Mērķis (izdevumu/ieņēmumu komponents) EKS kods || Grāmatvedības princips || Pieņemšanas statuss || Ietekme uz budžetu

|| t gads || t+1 gads || t+2 gads || t+… gads

|| % no IKP || % no IKP || % no IKP || % no IKP

(1) || || || || || || || ||

(2) || || || || || || ||

… || || || || || || || ||

|| KOPĀ || || || ||

1/ Precīzi raksturojiet lielus fiskālās politikas reformu plānus, kas varētu plašāk ietekmēt citas eurozonas dalībvalstis.

5.b tabula. Centrālās valdības diskrecionārie pasākumi

Pasākumu saraksts || Precīzs raksturojums1 || Mērķis (izdevumu/ieņēmumu komponents) EKS kods || Grāmatvedības princips || Pieņemšanas statuss || Ietekme uz budžetu

|| t gads || t+1 gads || t+2 gads || t+… gads

|| % no IKP || % no IKP || % no IKP || % no IKP

(1) || || || || || || || ||

(2) || || || || || || ||

… || || || || || || || ||

|| KOPĀ || || || ||

1/ Precīzi raksturojiet lielus fiskālās politikas reformu plānus, kas varētu plašāk ietekmēt citas eurozonas dalībvalstis.

5.c tabula. Vispārējās valdības apakšsektoru diskrecionārie pasākumi1

Pasākumu saraksts || Precīzs raksturojums2 || Mērķis (izdevumu/ieņēmumu komponents) EKS kods || Grāmatvedības princips || Pieņemšanas statuss || Ietekme uz budžetu

|| t gads || t+1 gads || t+2 gads || t+… gads

|| % no IKP || % no IKP || % no IKP || % no IKP

(1) || || || || || || || ||

(2) || || || || || || ||

… || || || || || || || ||

|| KOPĀ || || || ||

1/ Norādiet, vai pasākumu īsteno ar pavalsts valdības, vietējās valdības un/vai sociālā nodrošinājuma finansējumu.

2/ Precīzi raksturojiet lielus fiskālās politikas reformu plānus, kas varētu plašāk ietekmēt citas eurozonas dalībvalstis.

6. Norādes par to, kā BPP pasākumi atspoguļo konkrētai valstij adresētos ieteikumus un Savienības izaugsmes un nodarbinātības stratēģijas mērķus

6.a tabula. Konkrētai valstij adresēti ieteikumi

KVAI numurs || Pasākumu saraksts || Tiešā saikne ar mērķa sasniegšanu

|| ||

|| ||

|| ||

6.b tabula. Savienības izaugsmes un nodarbinātības stratēģijas mērķi

Valsts pamatmērķi 2020. gadam || Pasākumu saraksts || Tiešā saikne ar mērķa sasniegšanu

Valsts 2020. gada mērķis nodarbinātības jomā [..] || ||

Valsts 2020. gada mērķis pētniecības un izstrādes jomā [..] || ||

Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķis [..] || ||

Atjaunojamo energoresursu mērķis [..] || ||

Valsts energoefektivitātes mērķis [..] || ||

Valsts mērķis priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas novēršanai [..] || ||

Valsts mērķis augstākās izglītības jomā [..] || ||

Valsts mērķis nabadzības izskaušanas jomā [..] || ||

7. Neatbilstība jaunākajai SP

7. tabula. Neatbilstība jaunākajai SP

|| EKS kods || t-1 gads || t gads || t+1 gads

|| || % no IKP || % no IKP || % no IKP

Vispārējās valdības neto aizdevumu/neto aizņēmumu mērķis || B.9 ||

Stabilitātes programma || || || ||

Budžeta plāna projekts || || || ||

Neatbilstība || || || ||

Vispārējās valdības neto aizdevumu prognoze nemainīgas politikas gadījumā || B.9 ||

Stabilitātes programma || || || ||

Budžeta plāna projekts || || || ||

Neatbilstība1 || || || ||

1/ Šī neatbilstība var būt saistīta gan ar novirzēm, ko rada gan makroekonomikas stāvokļa pārmaiņas, gan tādu politikas pasākumu ietekme, kas pieņemti no SP iesniegšanas līdz BPP iesniegšanai. Neatbilstības ir paredzamas tāpēc, ka šajā rīcības kodeksā nemainīga politika tiek definēta atšķirīgi, ņemot vērā stabilitātes programmu.

8. Galveno izdevumu un ieņēmumu pasākumu ietekmes sadalījums

Saskaņā ar Regulas 473/2013 6. panta 3. punkta d) apakšpunktu dalībvalstīm būtu jāsniedz kvalitatīvā informācija un kvantitatīvas aplēses par budžeta pasākumu ietekmes sadalījumu pēc iespējas tādā formā, kas vislabāk atbilst katras dalībvalsts konkrētajiem pasākumiem un pieejamajai analītiskajai sistēmai.

Budžeta pasākumu ietekmes sadalījuma kvantitatīvās informācijas sniegšana ir grūts uzdevums. Tāpēc šajā pielikumā nav iekļauta standartizēta tabula par šo BPP aspektu. Budžeta pasākumu ietekmes sadalījuma kvantitatīvās aplēses varētu veikt, izmantojot Gini indeksa (S80/S20 rādītāja vai nabadzības rādītāju kā rezultāta) pārmaiņas. Šī metodika ir viena no vairākām iespējām.

BPP pielikums. Metodika, ekonomiskie modeļi un pieņēmumi, kas pamato BPP iekļauto informāciju

8. tabula. Metodiskie aspekti

Aplēses || Budžeta procedūras posms, kurā šis paņēmiens izmantots1 || Izmantotā modeļa/paņēmiena attiecīgās īpatnības || Pieņēmumi

1. paņēmiens || || ||

2. paņēmiens || || ||

… || || ||

1/ Modelēšanas paņēmienus var izmantot:

        - veidojot makroekonomiskās prognozes;

- aprēķinot izdevumus un ieņēmumus nemainīgas politikas gadījumā;

- aprēķinot galveno izdevumu un ieņēmumu pasākumu ietekmes sadalījumu;

- nosakot budžeta projektā iekļaujamo izdevumu un ieņēmumu pasākumu daudzumu;

- novērtējot, cik lielā mērā BPP iekļautās reformas nodrošina Savienības izaugsmes un nodarbinātības stratēģijas mērķu sasniegšanu un CSR īstenošanu.

                                          

[1] Piemērs. Pasākumam, kas ietekmē budžetu t gada jūlijā, pirmajā gadā kopējā ietekme var būt 100, bet nākamajos gados — 200. Pārskata tabulās šo ietekmi uzrāda kā +100 gadā t un vēlreiz +100 (pieaugums) — gadā t+1. Pasākuma kopējo ietekmi attiecīgajā gadā iespējams atvasināt kā pieaugumu kopējo ietekmi no ieviešanas sākuma.

[2] Vienreizēji pasākumi, kuri attiecas uz vairāk nekā vienu gadu (piemēram, nodokļu amnestija, kas rada ienākumus nākamajos divos gados), būtu jāuzrāda kā divi atsevišķi pasākumi, viens — kā pasākums, kam sākotnējā ietekme ir gadā t, bet otrs — kam sākotnējā ietekme ir gadā t+1.

[3] Treknrakstā izceltie mainīgo lielumu dati jānorāda obligāti.

Pārējo mainīgo lielumu datu norādīšana ir izvēles iespēja, tomēr ļoti vēlams tos norādīt.

[4]Treknrakstā izceltie mainīgo lielumu dati jānorāda obligāti.

Pārējo mainīgo lielumu datu norādīšana ir izvēles iespēja, tomēr ļoti vēlams tos norādīt.

[5]Stabilizējoties Eiropas neatkarīgajiem parādu tirgiem, ziņojuma tvērums tiks pārskatīts.

[6] Treknrakstā izceltie mainīgo lielumu dati jānorāda obligāti.

Pārējo mainīgo lielumu datu norādīšana ir izvēles iespēja, tomēr ļoti vēlams tos norādīt.

[7] Ņemiet vērā, ka nemainīgas politikas gadījumā pirms nākamā gada budžetā paredzēto pasākumu ietekmes iekļaušanas jāveic ieņēmumu un izdevumu attīstības tendenču ekstrapolācija.