52013DC0412

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI par Regulas (EK) Nr. 1523/2007, ar ko aizliedz laist tirgū un importēt Kopienā vai eksportēt no tās kaķu un suņu kažokādas un izstrādājumus no šādām kažokādām, piemērošanu /* COM/2013/0412 final */


KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

par Regulas (EK) Nr. 1523/2007, ar ko aizliedz laist tirgū un importēt Kopienā vai eksportēt no tās kaķu un suņu kažokādas un izstrādājumus no šādām kažokādām, piemērošanu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

1.           Vispārēja informācija

Ar Regulu (EK) Nr. 1523/2007[1] ir aizliegts laist tirgū un importēt Savienībā vai eksportēt no tās kaķu un suņu kažokādas un izstrādājumus no šādām kažokādām.

Minēto aizliegumu pieņēma, reaģējot uz to Eiropas pilsoņu raizēm, kuri kaķus un suņus uzskata par lolojumdzīvniekiem un līdz ar to nevēlas iegādāties no kaķu un suņu kažokādām ražotus izstrādājumus.

Ar to ES mērogā saskaņoja pasākumus kaķu un suņu kažokādu un izstrādājumu no šādām kažokādām aizliegšanai, jo piecpadsmit dalībvalstis[2] jau bija pieņēmušas tiesību aktus kaķu un suņu kažokādu ražošanas un tirdzniecības ierobežošanai.

Kaķu un suņu kažokādu nav viegli atšķirt no citām kažokādām vai sintētiska kažokādas imitācijas materiāla. Tas jo īpaši attiecas uz gadījumiem, kad kažokādu izmanto kā apģērba apdares vai dekoratīvu materiālu (piem., mēteļa apkaklei), vai arī rotaļlietās vai aksesuāros (piem., atslēgu piekariņos ar pūkainiem dzīvnieciņiem).

Kaķu un suņu kažokādu aizliegums Eiropas Savienībā ir spēkā kopš 2008. gada 31. decembra.

Regulas 7. pants nosaka: „Komisija ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par šīs regulas piemērošanu, tostarp par attiecīgām muitas darbībām ne vēlāk kā 2010. gada 31. decembrī”. Šis ziņojums ir Komisijas atbilde uz šo prasību.

Šā ziņojuma mērķis ir sniegt pārskatu par kaķu un suņu kažokādu aizlieguma īstenošanu Eiropas Savienībā laikā no 2009. līdz 2010. gadam. Šis ziņojums tika pieņemts ar kavēšanos, jo dalībvalstīm bija jāsavāc pietiekami daudz informācijas par minētā aizlieguma īstenošanu. Daži dati tika saņemti tikai 2012. gada sākumā, līdz ar to pilnīgu analīzi bija iespējams veikt tikai 2012. gadā.

Šajā ziņojumā ir aprakstīti dalībvalstīs veiktie izpildes pasākumi, lai novērstu kaķu un suņu kažokādu un izstrādājumu no šādām kažokādām laišanu tirgū, importēšanu Savienībā vai eksportēšanu no tās.

Šis ziņojums jo īpaši sniedz pārskatu par dalībvalstu izmantotajām analīzes metodēm kažokādu izcelsmes sugas noteikšanai un par sodiem, kas piemērojami pārkāpumu gadījumā. Šajā ziņojumā ir uzsvērtas galvenās ar regulas īstenošanu saistītās problēmas, ko ieinteresētās personas un dalībvalstis ir darījušas zināmas Komisijai.

Visbeidzot, šis dokuments informē par ietekmi, ko, pēc galveno ieinteresēto personu domām, rada šīs regulas piemērošana.

2.           Dalībvalstu pienākumi

Par minētā aizlieguma[3] piemērošanu pirmkārt ir atbildīgas dalībvalstis.

Turklāt tām jāveic šādi pasākumi:

– jāziņo Komisijai par kažokādu izcelsmes sugas noteikšanā izmantotajām analīzes metodēm (regulas 5. pants);

– jāpieņem noteikumi par sodiem, kas piemērojami par regulas pārkāpumiem, un jādara tie zināmi Komisijai (regulas 8. pants).

3.           Metodika

Lai izveidotu šo ziņojumu, Komisija izmantoja šādus informācijas avotus:

– dalībvalstu atbildes uz Komisijas 2011. gadā nosūtīto anketu par kaķu un suņu kažokādu aizlieguma īstenošanu 2009. un 2010. gadā[4];

– dalībvalstu sūtīto informāciju par sodiem, kas piemērojami regulas pārkāpumu gadījumos;

– Komisijas saraksti ar ieinteresētajām personām vai dalībvalstīm;

– 2012. gada 18. janvāra sanāksmes[5], ko Komisija rīkoja, lai ar dalībvalstu pārstāvjiem un galvenajām ieinteresētajām personām[6] pārrunātu minētā aizlieguma īstenošanu, rezultāti.

4.           Aizlieguma īstenošana

4.1.        Kontroles dalībvalstīs

Lai īstenotu aizliegumu, dalībvalstīm bija jāizveido kontroļu sistēmas. Tās lielākoties ietvēra uz aizliegumu vērstu pārbaužu iekļaušanu spēkā esošajās kontroļu sistēmās, un tās ir aprakstītas turpmākajās sadaļās.

Atkarībā no dalībvalsts šie pasākumi vairāk vai mazāk bija rūpīgi izstrādāti; noteikts skaits dalībvalstu tajos jo īpaši ietvēra mācības un procedūras, kā arī informācijas izplatīšanu.

Tā kā lielākā daļa kaķu un suņu kažokādu un izstrādājumu no šādām kažokādām nāk no trešām valstīm, dalībvalstīs izveidoto kontroļu sistēmu galvenais mērķis ir novērst kaķu un suņu kažokādu nelikumīgu komerciālu importu ES no trešām valstīm. Nav pierādījumu tam, ka ES tiktu ražoti izstrādājumi no kaķu un suņu kažokādām, tādēļ to iespējamais eksports ir teorētisks jautājums.

4.1.1.     Valstu tiesību akti, kas aizliedz kaķu un suņu kažokādas

Pirms regulas pieņemšanas attiecīgajās dalībvalstīs tika atcelti un/vai grozīti spēkā esošie valstu tiesību akti, kuri aizliedz kaķu un suņu kažokādas. Tādēļ pēc regulas stāšanās spēkā visā ES bija iespējams izveidot saskaņotus noteikumus attiecībā uz šo aizliegumu. Tādējādi tiek vienkāršoti to ierēdņu pienākumi, kuri veic minētās kontroles, kā arī to uzņēmēju pienākumi, kuri tirgo likumīgas kažokādas un kažokādu izstrādājumus vai kažokādu imitācijas.

4.1.2.     Par aizlieguma pārkāpšanu piemērojamie sodi

Dalībvalstu pienākums ir noteikt sodus, kurus piemēro par regulas noteikumu pārkāpšanu. Minētie sodi ir efektīvi, samērīgi un preventīvi.

Lielākā daļa dalībvalstu grozīja savus tiesību aktus, lai par aizlieguma pārkāpumiem ieviestu administratīvu un/vai kriminālsodu. Citās dalībvalstīs jau bija izveidoti vispārēji sodi par nelikumīgu preču importēšanu vai laišanu tirgū, kurus piemērotu arī minētās regulas pārkāpšanas gadījumā.

Administratīvie sodi lielākoties ietver soda naudas, kuras piemēro uzņēmējiem, un neizslēdz arī kriminālsoda iespējamu izmantošanu.

Kriminālsoda piemērošana parasti paredz attiecīgās lietas nodošanu valsts tiesai. Kā norādīts 1. tabulā, piemēroto sodu līmenis dalībvalstīs ir diezgan atšķirīgs.

Visbeidzot, visām dalībvalstīm ir juridiskas tiesības konfiscēt nelikumīgus izstrādājumus un pieprasīt tos iznīcināt.

1. tabula. Kopsavilkums par dalībvalstīs piemērojamajiem sodiem attiecībā uz kaķu un suņu kažokādu aizlieguma pārkāpšanu

Sodi || Sodu apmērs

Administratīvais sods || Soda nauda 250–500 euro līdz pat 20 000 euro apmērā

Kriminālsods || Soda nauda 1500 euro līdz pat 40 000 euro apmērā; Cietumsods no 4 mēnešiem līdz pat 3 gadiem

Avots: Dalībvalstu atbildes anketā par regulas īstenošanu, ko tām nosūtīja Komisija

4.1.3.     Par aizlieguma īstenošanu atbildīgās kompetentās iestādes

Tā kā kontroļu galvenais mērķis bija novērst kaķu un suņu kažokādu nelikumīgu importu Savienībā no trešām valstīm, dalībvalstis bija izraudzījušās muitas iestādes vai muitas un veterinārās iestādes par galvenajām kompetentajām iestādēm, kuras atbild par minētā aizlieguma īstenošanu.

Muitas iestāžu pienākums bija identificēt iespējamos nelikumīgos komercsūtījumus no trešām valstīm, par kuriem pastāv aizdomas, ka tie satur kaķu un suņu kažokādas. Riskam pakļauto sūtījumu identificēšanā būtiska bija pieredze, ko šīs iestādes bija ieguvušas, novēršot nelikumīgu importu citās jomās. Aizdomu gadījumā muitas iestādes veic pārbaudes, lai savas aizdomas apstiprinātu. Tādēļ kaķu un suņu kažokādu importa kontroles procedūru iekļāva vispārējās muitas procedūrās, kuras jau ietver uz risku balstītu kontroli. Tā kā veikto kontroļu skaits ir neliels, maz ticams, ka šā aizlieguma īstenošana būtiski apgrūtina muitas iestāžu darbību.

Gadījumos, kad bija iesaistītas veterinārās iestādes, tās lielākoties bija atbildīgas par aizdomīgu sūtījumu fizisku inspicēšanu un nepieciešamības gadījumā — par paraugu vākšanu un nosūtīšanu analīzei.

Gadījumos, kad bija iesaistītas vairākas kompetentās iestādes, lielākā daļa iesaistīto dalībvalstu bija veikušas pasākumus, lai nodrošinātu sadarbību un informācijas apmaiņu starp tām.

4.1.4.     Mācības un procedūras

Komisija kontroles pasākumus ES līmenī attiecībā uz šo aizliegumu iekļāva Eiropas Savienības integrētajā muitas tarifa datubāzē jeb TARIC[7].

TARIC ir daudzvalodu datubāze, kas ierēdņiem un uzņēmējiem pieejama tiešsaistē un kurā jo īpaši iekļauti ar importa un eksporta ierobežojumiem saistīti pasākumi. 2009. gadā ES līmenī tika izveidots saraksts ar tādiem izstrādājumiem un tādu preču kombinētās nomenklatūras (KN) kodiem[8], par kuriem pastāv aizdomas, ka tie satur kaķu un suņu kažokādas, un šis saraksts tika iekļauts TARIC datubāzē.

Vairākas dalībvalstis norādīja uz TARIC lietderīgumu un palīdzību iespējamo nelikumīgo sūtījumu identificēšanā. Tomēr viena dalībvalsts uzskatīja, ka šis saraksts ar precēm un KN kodiem, par kuriem pastāv aizdomas, ka tie satur kaķu un suņu kažokādas, ir pārāk vispusīgs.

Ja ierēdņi, kuri veic kažokādu importa vai eksporta kontroli, TARIC datubāzē ievada kādu no iepriekšminētajā sarakstā iekļautajiem izstrādājumiem vai KN kodiem, datubāze uzrādīs, ka jāpārbauda, vai uzņēmējs savā muitas deklarācijā attiecīgajā rūtiņā ir izdarījis atzīmi par to, ka konkrētās importētās vai eksportētās kažokādas nesatur kaķu un suņu kažokādas, kā norādīts Regulā (EK) Nr. 1523/2007.

Papildus TARIC datubāzei dažas dalībvalstis saviem ierēdņiem izsniedza vadlīnijas un informāciju par šā aizlieguma īstenošanu. Tās ietvēra praktisku informāciju par kontroļu veikšanu, kā arī informāciju par regulas un valsts tiesību aktu noteikumiem. Minēto dokumentu paraugs ir pieejams šeit:

https://findok.bmf.gv.at/findok/targetSearchSubmit.do;jsessionid=9605F10870FC605A9F5E848516744BF5.

4.1.5.     Analīzes metodes kažokādu izcelsmes sugas noteikšanai

Kažokādu izcelsmes sugas noteikšanai dalībvalstis izmantoja šādas analīzes metodes:

– vizuālā identifikācija;

– spalvu mikroskopiskā identifikācija;

– DNS analīze (polimerāzes ķēdes reakcija, PĶR);

– dzīvnieku sugas identifikācija (SIAM) ar MALDI-TOF masspektrometriju.

Katrā dalībvalstī izmantoto metožu un laboratoriju saraksts ir norādīts šā ziņojuma I pielikumā.

Dalībvalstis lielākoties izmantoja mikroskopiju, DNS analīzi un dzīvnieku sugas identifikāciju ar MALDI-TOF masspektrometriju. Katrai no šīm metodēm ir priekšrocības un trūkumi atkarībā no ņemto paraugu veida, nepieciešamā identifikācijas līmeņa, atkārtojamības un saistītajām izmaksām.

Spalvu mikroskopiskajā identifikācijā var noteikt, vai attiecīgais paraugs satur dzīvnieku vai sintētisko kažokādu.

DNS analīzē var noteikt, vai attiecīgais paraugs satur mājas kaķa vai suņa kažokādu, kā arī kažokādas izcelsmes sugu, ja vien ir pieejami attiecīgie specifiskie sugas praimeri. Ar DNS analīzi var atšķirt mājas suņa kažokādu no lapsas, koijota, šakāļa un jenotsuņa kažokādas. Taču ar DNS analīzi nevar atšķirt mājas kaķu kažokādu no tādas, kas iegūta no mājas un Bengālijas kaķa hibrīdiem. Lai DNS analīze būtu veiksmīga, tai nepieciešams minimāls skaits kvalitatīvas izolētas DNS, kuras ieguve dažreiz var sagādāt grūtības, ja attiecīgais paraugs tiek ņemts no apstrādātas (piem., krāsotas) kažokādas.

Dzīvnieku sugas identifikācijā ar MALDI-TOF masspektrometriju ir iespējams noteikt lielāku izcelsmes sugas spektru nekā DNS analīzē, turklāt ar to var noteikt kažokādas izcelsmes sugu pat apstrādātai kažokādai.

Sīkāka informācija par dažādajām analīzes metodēm tika sniegta Komisijas rīkotajā ieinteresēto personu un dalībvalstu sanāksmē 2012. gada 18. janvārī un ir pieejama šeit:

http://ec.europa.eu/food/animal/welfare/seminars/docs/methods_analysis_identifying_species_origin_fur_en.pdf.

Turpmākajā tabulā norādītas kaķu un suņu kažokādu noteikšanai izmantoto analīzes metožu izmaksas.

2. tabula. Analīzes metožu kažokādu izcelsmes sugas noteikšanai izmaksas

Metode || Izmaksas

Mikroskopija || 30 – 60 euro

Dzīvnieku sugas identifikācija (SIAM) ar MALDI-TOF masspektrometriju || 150 – 250 euro

DNS analīze || 150 – 1075 euro

Avots: Dalībvalstu atbildes anketā par regulas īstenošanu, ko tām nosūtīja Komisija

Lielākā daļa dalībvalstu izraugās laboratoriju savā teritorijā, uz kuru ierēdņi var sūtīt paraugus kaķu un suņu kažokādu satura noteikšanai. Vairākas dalībvalstis izvēlējās vai apsvēra sūtīt savus paraugus kādas citas dalībvalsts laboratorijai, jo vietējām laboratorijām tobrīd trūka zinātības un analizējamo paraugu skaits bija neliels.

4.1.6.     Informācijas izplatīšana

Kā jau tika minēts iepriekš, uzņēmējiem ir pieejama muitas tarifu tiešsaistes datubāze TARIC. Izmantojot TARIC, uzņēmēji var piekļūt regulai un iegūt informāciju par to, ka, importējot vai eksportējot kažokādas, muitas deklarācijā jānorāda, ka importam vai eksportam paredzētās preces nesatur kaķu vai suņu kažokādas.

Turklāt vairākas dalībvalstis sniedza informāciju uzņēmējiem, importētājiem un mazumtirgotājiem un patērētājiem, uz kuriem tā varētu attiekties. Dalībvalstu oficiālajos vēstnešos vai oficiālajā tīmekļa vietnē tika publicētas vēstules ar šo informāciju.

4.2.        Kontroļu rezultāti

Dalībvalstis savus kontrolpasākumus vērsa uz importu. Turklāt šīs kontroles Savienībā lielākoties tika papildinātas ar kontrolēm mazumtirdzniecības veikalos.

Nepieciešamības gadījumā ņēma paraugus analīzei, lai apstiprinātu kaķu un suņu kažokādu klātesamību. Nelikumīgos izstrādājumus konfiscēja un pēc identificēšanas iznīcināja. Pārkāpumu gadījumā tika izziņotas sankcijas.

Turpmākajās tabulās sniegts kopsavilkums par dalībvalstu veiktajām pārbaudēm un to rezultātiem. Dalībvalstis nesniedza konkrētus datus par konstatēto kaķu un suņu kažokādas daudzumu un piemērotajām sankcijām.

3. tabula. Kaķu un suņu kažokādu nelikumīgu komerciālu importu novēršanai veiktās kontroles

Gads || Pārbaudīto importēto komercsūtījumu skaits || Importēto komercsūtījumu skaits, no kuriem tika ņemti paraugi analīzei || Importam noraidīto sūtījumu skaits || Konfiscēto sūtījumu skaits || Iznīcināto importēto sūtījumu skaits

2009 || 9687 || 0 || 1 || 0 || 0

2010 || 25275 || 5 || 2 || 67 || 0

Avots: Dalībvalstu atbildes anketā par regulas īstenošanu, ko tām nosūtīja Komisija

4. tabula. Attiecībā uz kaķu un suņu kažokādu nelikumīgu laišanu ES tirgū veiktā kontrole

Gads || Veikalos un mazumtirdzniecības vietās veikto kontroļu skaits || Komercsūtījumu skaits, no kuriem tika ņemti paraugi analīzei || Veikalos un mazumtirdzniecības vietās konfiscēto komercsūtījumu skaits[9] || No veikaliem un mazumtirdzniecības vietām izņemto un iznīcināto komercsūtījumu skaits[10] || To pārbaužu skaits, kuru mērķis bija pārbaudīt interneta veikalus || To pārbaužu skaits, kuru mērķis bija pārbaudīt pa pastu sūtītās pakas

2009 || 119 || 46 || 66 || 56 || 0 || 0

2010 || 169 || 52 || 40 || 28 || 0 || 0

Avots: Dalībvalstu atbildes anketā par regulas īstenošanu, ko tām nosūtīja Komisija

5. tabula. Analizēto paraugu skaits

Dalībvalsts || Analizēto paraugu skaits

|| 2009 || 2010

Apvienotā Karaliste || 0 || 3

Austrija || 1 || 10

Čehijas Republika || 0 || 1

Dānija || 15 paraugi kopā par 2009. un 2010. gadu

Francija || 46 (no kuriem 17 neatbilda prasībām[11]) || 20 (atbilda visi paraugi)

Itālija || 20

Somija || 0 || 2

Vācija || 1 ||

Kopā || 119

Avots: Dalībvalstu atbildes anketā par regulas īstenošanu, ko tām nosūtīja Komisija

Kontroļu, kā arī analīzei ņemto un nosūtīto paraugu skaits, 2010. gadā pieauga salīdzinājumā ar 2009. gadu. Regula stājās spēkā 2009. gadā, un tās īstenošanas līmenis pieauga 2010. gadā, jo līdz tam laikam dalībvalstis jau bija veikušas pasākumus pārbaužu rīkošanai.

Dalībvalstu sūtītajā informācijā ir norādīts, ka galvenokārt tādas preces kā žaketes un mēteļi, šalles, kaklauti, atslēgu piekariņi un ādas izstrādājumi var iespējami saturēt kaķu un suņu kažokādas.

5.           Ar regulas īstenošanu saistītās problēmas

Dažas ieinteresētās personas uzskatīja, ka netika veikti pietiekami daudz oficiālo kontroļu attiecībā uz kaķu un suņu kažokādu laišanu ES tirgū un jo īpaši uz to tirdzniecību internetā.

Vēl tika pārrunātas marķēšanas prasības saistībā ar Regulas (EK) Nr. 1007/2011[12] piemērošanu nākotnē attiecībā uz tādu apģērbu marķēšanu, kuri satur nelielu daļu kažokādas, atbilstīgi dalībvalstu prasībām.

Regula (EK) Nr. 1007/2011 nosaka, ka dzīvnieku izcelsmes komponenti, kas nav tekstilmateriāli, jānorāda šādus komponentus saturošu tekstilizstrādājumu marķējumā vai etiķetē, lai patērētāji varētu izdarīt apzinātu, uz informāciju pamatotu izvēli. Marķējums vai etiķete nedrīkst būt maldinošs.

6.           Regulas ietekme

Galvenās ieinteresētās personas uzsvēra regulas pozitīvo ietekmi. Kaķu un suņu kažokādu aizliegums ir spēkā visās dalībvalstīs. Minētā regula saskaņo noteikumus un līdz ar to vienkāršo to uzņēmēju darbu, kuri importē vai laiž ES tirgū kažokādas vai izstrādājumus ar kažokādas komponentiem. Turklāt saskaņā ar Eiropas Kažokādu audzētāju asociāciju šis aizliegums neradīja negatīvu ietekmi uz kažokādu tirdzniecību.

Pamatojoties uz ieinteresēto personu viedokli, var pieņemt, ka šā aizlieguma un dalībvalstu veikto kontroļu dēļ patērētājiem Eiropā ir ļoti neliels risks nonākt tādā situācijā, ka viņi iegādājas kaķu vai suņu kažokādas.

7.           Nobeigums

Lai īstenotu minēto aizliegumu, dalībvalstis izveidoja kontroļu sistēmu. Ar šo aizliegumu saistītās pārbaudes dalībvalstis lielākoties iekļāva spēkā esošajās sistēmās, veicot šādus pasākumus:

– grozot valsts tiesību aktus, lai atceltu iepriekšējos valsts pasākumus saistībā ar kaķu un suņu kažokādu aizliegšanu un ieviestu sodus;

– izraugoties kompetentās iestādes un atbildīgos ierēdņus;

– nozīmējot analīzes metodes un izraugoties laboratorijas to veikšanai, lai aizdomu gadījumā noteiktu, vai konkrētās kažokādas izcelsme ir mājas suns vai kaķis;

– veicot apmācību un izstrādājot procedūras to ierēdņu informēšanai, kuri veic minētās kontroles;

– izplatot informāciju uzņēmējiem un sabiedrībai kopumā.

Šo kontroļu sistēmu galvenais mērķis ir novērst kaķu un suņu kažokādu nelikumīgu importu Savienībā no trešām valstīm, kas ir galvenais šādu kažokādu izcelsmes avots.

Tādēļ 2009. un 2010. gadā dalībvalstu kontroles lielākoties bija vērstas uz nelikumīga importa novēršanu. Tā kā muitas iestādes iesaistījās tiešā veidā un uzņēmēji un dalībvalstis izmantoja Komisijas datubāzi TARIC, bija iespējams saskaņoti īstenot šo nelikumīgā importa aizliegumu.

Kopumā minētās regulas piemērošanai ir pozitīva ietekme, jo tā atvieglo uzņēmēju darbu, tādēļ ka ar to tika aizvietoti vairāki dalībvalstu aizliegumi, kurus piemēroja ar citām procedūrām. Turklāt, pēc ieinteresēto personu domām, šis aizliegums samazināja risku, ka patērētāji Eiropā varētu iegādāties kaķu un suņu kažokādas vai izstrādājumus no šādām kažokādām.

I PIELIKUMS. Kaķu un suņu kažokādu noteikšanas metodes dalībvalstīs

Nr. || Dalībvalsts || Izmantojamā metode

1 || Apvienotā Karaliste || DNS analīze

2 || Austrija || Tika apsvērta spalvu mikroskopiskā identifikācija + DNS analīze

3 || Beļģija || Šāda informācija anketā netika sniegta

4 || Bulgārija || Spalvu mikroskopiskā identifikācija + MALDI-TOF

5 || Čehijas Republika || DNS analīze

6 || Dānija || DNS analīze

7 || Francija || Spalvu mikroskopiskā identifikācija + DNS analīze

8 || Grieķija || Šāda informācija anketā netika sniegta

9 || Igaunija || Vizuālā identifikācija + spalvu mikroskopiskā identifikācija

10 || Itālija || Vizuālā identifikācija + spalvu mikroskopiskā identifikācija + DNS analīze + MALDI-TOF

11 || Īrija || MALDI-TOF

12 || Kipra || MALDI-TOF

13 || Latvija || Spalvu mikroskopiskā identifikācija

14 || Lietuva || Tika apsvērta spalvu mikroskopiskā identifikācija + DNS analīze

15 || Luksemburga || MALDI-TOF

16 || Malta || DNS analīze

17 || Nīderlande || Spalvu mikroskopiskā identifikācija + MALDI-TOF

18 || Polija || Vizuālā identifikācija + DNS analīze

19 || Portugāle || Tiek apsvērts slēgt apakšuzņēmuma līgumu ar citas dalībvalsts laboratoriju

20 || Rumānija || MALDI-TOF

21 || Slovākija || Spalvu mikroskopiskā identifikācija + DNS analīze + MALDI-TOF

22 || Slovēnija || Spalvu mikroskopiskā identifikācija + DNS analīze

23 || Somija || Spalvu mikroskopiskā identifikācija

24 || Spānija || Spalvu mikroskopiskā identifikācija + DNS analīze

25 || Ungārija || Spalvu mikroskopiskā identifikācija + DNS analīze

26 || Vācija || DNS analīze + MALDI-TOF

27 || Zviedrija || DNS analīze + MALDI-TOF

Avots: Dalībvalstu atbildes anketā par regulas īstenošanu, ko tām nosūtīja Komisija

II PIELIKUMS. To ieinteresēto personu saraksts, ar kurām notika apspriedes

Organizācijas nosaukums

AEDT — The European Association of Fashion Retailers (Eiropas Modes preču mazumtirgotāju apvienība)

COTANCE

GAIA

HSI — Humane Society International

IFTF — International Fur Trade Federation (Starptautiskā Kažokādu tirdzniecības federācija)

European Fur Breeders Association (Eiropas Kažokādu audzētāju asociācija)

Euroleather

UNIC — Unione Nazionale Industria Conciaria

Fondation Brigitte Bardot

IFAW — International Fund for Animal Welfare (Starptautiskais Dzīvnieku labturības fonds)

[1]               2007. gada 11. decembra Regula (EK) Nr. 1523/2007, ar ko aizliedz laist tirgū un importēt Kopienā vai eksportēt no tās kaķu un suņu kažokādas un izstrādājumus no šādām kažokādām; OV L 343, 27.12.2007., 1. lpp.

[2]               Šis ziņojums attiecas uz minētās regulas piemērošanu laikā no 2009. līdz 2010. gadam.

[3]               „Aizliegums” nozīmē kaķu un suņu kažokādu aizliegumu. Tas attiecas arī uz turpmāko tekstu.

[4]               Atbildēja visas dalībvalstis, izņemot Grieķiju.

[5]               Sanāksmes darba kārtība un prezentācijas ir pieejamas šeit:         http://ec.europa.eu/food/animal/welfare/seminars/docs/agenda_implementation_ban_cat_dog_fur_en.pdf.

[6]               To organizāciju saraksts, kuras piedalījās šajā sanāksmē, ir norādīts šā ziņojuma pielikumā.

[7]               TARIC datubāze ir pieejama šeit:       http://ec.europa.eu/taxation_customs/customs/customs_duties/tariff_aspects/customs_tariff/index_en.htm.

[8]               Deklarējot preces Savienības muitā, tās parasti jāklasificē saskaņā ar kombinēto nomenklatūru jeb KN. Importētās un eksportētās preces jādeklarē, norādot to nomenklatūras apakšpozīciju, kurā tās ietilpst.

[9]               Ne vienmēr paraugi no konfiscētajiem sūtījumiem tika nodoti analīzei, jo neatbilstību varēja konstatēt arī citu iemeslu dēļ, ne tikai ar pozitīviem analīžu rezultātiem.

[10]             Ne vienmēr paraugi no iznīcinātajiem sūtījumiem tika nodoti analīzei, jo neatbilstību varēja konstatēt citu iemeslu dēļ, ne tikai ar pozitīviem analīžu rezultātiem.

[11]             Neatbilstība nozīmē pozitīvu rezultātu analīzē attiecībā uz kaķu un suņu kažokādu komponentu noteikšanu.

[12]             Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 27. septembra Regula (ES) Nr. 1007/2011 par tekstilšķiedru nosaukumiem un par tekstilizstrādājumu šķiedru sastāva etiķetēšanu un marķēšanu saistībā ar tiem (OV L 272, 18.10.2011., 1.–64. lpp.).