KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI par Regulas (EK) Nr. 1523/2007, ar ko aizliedz laist tirgū un importēt Kopienā vai eksportēt no tās kaķu un suņu kažokādas un izstrādājumus no šādām kažokādām, piemērošanu /* COM/2013/0412 final */
KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN
PADOMEI par Regulas (EK) Nr. 1523/2007, ar
ko aizliedz laist tirgū un importēt Kopienā vai eksportēt no tās kaķu un suņu
kažokādas un izstrādājumus no šādām kažokādām, piemērošanu (Dokuments attiecas uz EEZ) 1. Vispārēja informācija Ar Regulu (EK) Nr. 1523/2007[1] ir aizliegts laist tirgū un
importēt Savienībā vai eksportēt no tās kaķu un suņu kažokādas un izstrādājumus
no šādām kažokādām. Minēto aizliegumu pieņēma, reaģējot uz to Eiropas
pilsoņu raizēm, kuri kaķus un suņus uzskata par lolojumdzīvniekiem un līdz ar
to nevēlas iegādāties no kaķu un suņu kažokādām ražotus izstrādājumus. Ar to ES mērogā saskaņoja pasākumus kaķu un suņu
kažokādu un izstrādājumu no šādām kažokādām aizliegšanai, jo piecpadsmit
dalībvalstis[2]
jau bija pieņēmušas tiesību aktus kaķu un suņu kažokādu ražošanas un
tirdzniecības ierobežošanai. Kaķu un suņu kažokādu nav viegli atšķirt no citām
kažokādām vai sintētiska kažokādas imitācijas materiāla. Tas jo īpaši attiecas
uz gadījumiem, kad kažokādu izmanto kā apģērba apdares vai dekoratīvu materiālu
(piem., mēteļa apkaklei), vai arī rotaļlietās vai aksesuāros (piem., atslēgu
piekariņos ar pūkainiem dzīvnieciņiem). Kaķu un suņu kažokādu aizliegums Eiropas Savienībā
ir spēkā kopš 2008. gada 31. decembra. Regulas 7. pants nosaka: „Komisija ziņo
Eiropas Parlamentam un Padomei par šīs regulas piemērošanu, tostarp par
attiecīgām muitas darbībām ne vēlāk kā 2010. gada 31. decembrī”. Šis
ziņojums ir Komisijas atbilde uz šo prasību. Šā ziņojuma mērķis ir sniegt pārskatu par kaķu un
suņu kažokādu aizlieguma īstenošanu Eiropas Savienībā laikā no 2009. līdz
2010. gadam. Šis ziņojums tika pieņemts ar kavēšanos, jo dalībvalstīm bija
jāsavāc pietiekami daudz informācijas par minētā aizlieguma īstenošanu. Daži
dati tika saņemti tikai 2012. gada sākumā, līdz ar to pilnīgu analīzi bija
iespējams veikt tikai 2012. gadā. Šajā ziņojumā ir aprakstīti dalībvalstīs veiktie
izpildes pasākumi, lai novērstu kaķu un suņu kažokādu un izstrādājumu no šādām
kažokādām laišanu tirgū, importēšanu Savienībā vai eksportēšanu no tās. Šis ziņojums jo īpaši sniedz pārskatu par
dalībvalstu izmantotajām analīzes metodēm kažokādu izcelsmes sugas noteikšanai
un par sodiem, kas piemērojami pārkāpumu gadījumā. Šajā ziņojumā ir uzsvērtas
galvenās ar regulas īstenošanu saistītās problēmas, ko ieinteresētās personas
un dalībvalstis ir darījušas zināmas Komisijai. Visbeidzot, šis dokuments informē par ietekmi, ko,
pēc galveno ieinteresēto personu domām, rada šīs regulas piemērošana. 2. Dalībvalstu pienākumi Par minētā aizlieguma[3] piemērošanu pirmkārt ir
atbildīgas dalībvalstis. Turklāt tām jāveic šādi pasākumi: –
jāziņo Komisijai par kažokādu izcelsmes sugas
noteikšanā izmantotajām analīzes metodēm (regulas 5. pants); –
jāpieņem noteikumi par sodiem, kas piemērojami par
regulas pārkāpumiem, un jādara tie zināmi Komisijai (regulas 8. pants). 3. Metodika Lai izveidotu šo ziņojumu, Komisija izmantoja
šādus informācijas avotus: –
dalībvalstu atbildes uz Komisijas 2011. gadā
nosūtīto anketu par kaķu un suņu kažokādu aizlieguma īstenošanu 2009. un
2010. gadā[4]; –
dalībvalstu sūtīto informāciju par sodiem, kas
piemērojami regulas pārkāpumu gadījumos; –
Komisijas saraksti ar ieinteresētajām personām vai
dalībvalstīm; –
2012. gada 18. janvāra sanāksmes[5], ko Komisija rīkoja, lai ar
dalībvalstu pārstāvjiem un galvenajām ieinteresētajām personām[6] pārrunātu minētā aizlieguma
īstenošanu, rezultāti. 4. Aizlieguma īstenošana 4.1. Kontroles dalībvalstīs Lai īstenotu aizliegumu, dalībvalstīm bija
jāizveido kontroļu sistēmas. Tās lielākoties ietvēra uz aizliegumu vērstu
pārbaužu iekļaušanu spēkā esošajās kontroļu sistēmās, un tās ir aprakstītas
turpmākajās sadaļās. Atkarībā no dalībvalsts šie pasākumi vairāk vai
mazāk bija rūpīgi izstrādāti; noteikts skaits dalībvalstu tajos jo īpaši ietvēra
mācības un procedūras, kā arī informācijas izplatīšanu. Tā kā lielākā daļa kaķu un suņu kažokādu un
izstrādājumu no šādām kažokādām nāk no trešām valstīm, dalībvalstīs izveidoto
kontroļu sistēmu galvenais mērķis ir novērst kaķu un suņu kažokādu nelikumīgu
komerciālu importu ES no trešām valstīm. Nav pierādījumu tam, ka ES tiktu
ražoti izstrādājumi no kaķu un suņu kažokādām, tādēļ to iespējamais eksports ir
teorētisks jautājums. 4.1.1. Valstu tiesību akti, kas
aizliedz kaķu un suņu kažokādas Pirms regulas pieņemšanas attiecīgajās
dalībvalstīs tika atcelti un/vai grozīti spēkā esošie valstu tiesību akti, kuri
aizliedz kaķu un suņu kažokādas. Tādēļ pēc regulas stāšanās spēkā visā ES bija
iespējams izveidot saskaņotus noteikumus attiecībā uz šo aizliegumu. Tādējādi
tiek vienkāršoti to ierēdņu pienākumi, kuri veic minētās kontroles, kā arī to
uzņēmēju pienākumi, kuri tirgo likumīgas kažokādas un kažokādu izstrādājumus
vai kažokādu imitācijas. 4.1.2. Par aizlieguma pārkāpšanu
piemērojamie sodi Dalībvalstu pienākums ir noteikt sodus, kurus
piemēro par regulas noteikumu pārkāpšanu. Minētie sodi ir efektīvi, samērīgi un
preventīvi. Lielākā daļa dalībvalstu grozīja savus tiesību
aktus, lai par aizlieguma pārkāpumiem ieviestu administratīvu un/vai
kriminālsodu. Citās dalībvalstīs jau bija izveidoti vispārēji sodi par
nelikumīgu preču importēšanu vai laišanu tirgū, kurus piemērotu arī minētās
regulas pārkāpšanas gadījumā. Administratīvie sodi lielākoties ietver soda
naudas, kuras piemēro uzņēmējiem, un neizslēdz arī kriminālsoda iespējamu
izmantošanu. Kriminālsoda piemērošana
parasti paredz attiecīgās lietas nodošanu valsts tiesai. Kā norādīts
1. tabulā, piemēroto sodu līmenis dalībvalstīs ir diezgan atšķirīgs. Visbeidzot, visām dalībvalstīm ir juridiskas
tiesības konfiscēt nelikumīgus izstrādājumus un pieprasīt tos iznīcināt. 1. tabula. Kopsavilkums par dalībvalstīs
piemērojamajiem sodiem attiecībā uz kaķu un suņu kažokādu aizlieguma pārkāpšanu Sodi || Sodu apmērs Administratīvais sods || Soda nauda 250–500 euro līdz pat 20 000 euro apmērā Kriminālsods || Soda nauda 1500 euro līdz pat 40 000 euro apmērā; Cietumsods no 4 mēnešiem līdz pat 3 gadiem Avots: Dalībvalstu
atbildes anketā par regulas īstenošanu, ko tām nosūtīja Komisija 4.1.3. Par aizlieguma īstenošanu
atbildīgās kompetentās iestādes Tā kā kontroļu galvenais mērķis bija novērst kaķu
un suņu kažokādu nelikumīgu importu Savienībā no trešām valstīm, dalībvalstis
bija izraudzījušās muitas iestādes vai muitas un veterinārās iestādes par
galvenajām kompetentajām iestādēm, kuras atbild par minētā aizlieguma
īstenošanu. Muitas iestāžu pienākums bija identificēt
iespējamos nelikumīgos komercsūtījumus no trešām valstīm, par kuriem pastāv
aizdomas, ka tie satur kaķu un suņu kažokādas. Riskam pakļauto sūtījumu
identificēšanā būtiska bija pieredze, ko šīs iestādes bija ieguvušas, novēršot
nelikumīgu importu citās jomās. Aizdomu gadījumā muitas iestādes veic
pārbaudes, lai savas aizdomas apstiprinātu. Tādēļ kaķu un suņu kažokādu importa
kontroles procedūru iekļāva vispārējās muitas procedūrās, kuras jau ietver uz
risku balstītu kontroli. Tā kā veikto kontroļu skaits ir neliels, maz ticams,
ka šā aizlieguma īstenošana būtiski apgrūtina muitas iestāžu darbību. Gadījumos, kad bija iesaistītas veterinārās
iestādes, tās lielākoties bija atbildīgas par aizdomīgu sūtījumu fizisku
inspicēšanu un nepieciešamības gadījumā — par paraugu vākšanu un
nosūtīšanu analīzei. Gadījumos, kad bija iesaistītas vairākas
kompetentās iestādes, lielākā daļa iesaistīto dalībvalstu bija veikušas
pasākumus, lai nodrošinātu sadarbību un informācijas apmaiņu starp tām. 4.1.4. Mācības un procedūras Komisija kontroles pasākumus ES līmenī attiecībā
uz šo aizliegumu iekļāva Eiropas Savienības integrētajā muitas tarifa datubāzē
jeb TARIC[7]. TARIC ir daudzvalodu
datubāze, kas ierēdņiem un uzņēmējiem pieejama tiešsaistē un kurā jo īpaši
iekļauti ar importa un eksporta ierobežojumiem saistīti pasākumi.
2009. gadā ES līmenī tika izveidots saraksts ar tādiem izstrādājumiem un
tādu preču kombinētās nomenklatūras (KN) kodiem[8],
par kuriem pastāv aizdomas, ka tie satur kaķu un suņu kažokādas, un šis
saraksts tika iekļauts TARIC datubāzē. Vairākas dalībvalstis norādīja uz TARIC
lietderīgumu un palīdzību iespējamo nelikumīgo sūtījumu identificēšanā. Tomēr
viena dalībvalsts uzskatīja, ka šis saraksts ar precēm un KN kodiem, par kuriem
pastāv aizdomas, ka tie satur kaķu un suņu kažokādas, ir pārāk vispusīgs. Ja ierēdņi, kuri veic kažokādu importa vai
eksporta kontroli, TARIC datubāzē ievada kādu no iepriekšminētajā
sarakstā iekļautajiem izstrādājumiem vai KN kodiem, datubāze uzrādīs, ka
jāpārbauda, vai uzņēmējs savā muitas deklarācijā attiecīgajā rūtiņā ir
izdarījis atzīmi par to, ka konkrētās importētās vai eksportētās kažokādas
nesatur kaķu un suņu kažokādas, kā norādīts Regulā (EK)
Nr. 1523/2007. Papildus TARIC datubāzei dažas dalībvalstis saviem ierēdņiem
izsniedza vadlīnijas un informāciju par šā aizlieguma īstenošanu. Tās ietvēra
praktisku informāciju par kontroļu veikšanu, kā arī informāciju par regulas un
valsts tiesību aktu noteikumiem. Minēto dokumentu paraugs ir pieejams šeit: https://findok.bmf.gv.at/findok/targetSearchSubmit.do;jsessionid=9605F10870FC605A9F5E848516744BF5. 4.1.5. Analīzes metodes kažokādu
izcelsmes sugas noteikšanai Kažokādu izcelsmes sugas noteikšanai dalībvalstis
izmantoja šādas analīzes metodes: –
vizuālā identifikācija; –
spalvu mikroskopiskā identifikācija; –
DNS analīze (polimerāzes ķēdes reakcija, PĶR); –
dzīvnieku sugas identifikācija (SIAM) ar MALDI-TOF
masspektrometriju. Katrā dalībvalstī izmantoto metožu un laboratoriju
saraksts ir norādīts šā ziņojuma I pielikumā. Dalībvalstis lielākoties izmantoja mikroskopiju,
DNS analīzi un dzīvnieku sugas identifikāciju ar MALDI-TOF
masspektrometriju. Katrai no šīm metodēm ir priekšrocības un trūkumi atkarībā
no ņemto paraugu veida, nepieciešamā identifikācijas līmeņa, atkārtojamības un
saistītajām izmaksām. Spalvu mikroskopiskajā identifikācijā var noteikt, vai attiecīgais paraugs satur dzīvnieku vai sintētisko
kažokādu. DNS analīzē var
noteikt, vai attiecīgais paraugs satur mājas kaķa vai suņa kažokādu, kā arī
kažokādas izcelsmes sugu, ja vien ir pieejami attiecīgie specifiskie sugas
praimeri. Ar DNS analīzi var atšķirt mājas suņa kažokādu no lapsas, koijota,
šakāļa un jenotsuņa kažokādas. Taču ar DNS analīzi nevar atšķirt mājas kaķu
kažokādu no tādas, kas iegūta no mājas un Bengālijas kaķa hibrīdiem. Lai DNS
analīze būtu veiksmīga, tai nepieciešams minimāls skaits kvalitatīvas izolētas
DNS, kuras ieguve dažreiz var sagādāt grūtības, ja attiecīgais paraugs tiek
ņemts no apstrādātas (piem., krāsotas) kažokādas. Dzīvnieku sugas identifikācijā ar MALDI-TOF masspektrometriju ir iespējams noteikt lielāku
izcelsmes sugas spektru nekā DNS analīzē, turklāt ar to var noteikt kažokādas
izcelsmes sugu pat apstrādātai kažokādai. Sīkāka informācija par
dažādajām analīzes metodēm tika sniegta Komisijas rīkotajā ieinteresēto personu
un dalībvalstu sanāksmē 2012. gada 18. janvārī un ir pieejama šeit: http://ec.europa.eu/food/animal/welfare/seminars/docs/methods_analysis_identifying_species_origin_fur_en.pdf. Turpmākajā tabulā norādītas kaķu un suņu kažokādu
noteikšanai izmantoto analīzes metožu izmaksas. 2. tabula. Analīzes metožu kažokādu
izcelsmes sugas noteikšanai izmaksas Metode || Izmaksas Mikroskopija || 30 – 60 euro Dzīvnieku sugas identifikācija (SIAM) ar MALDI-TOF masspektrometriju || 150 – 250 euro DNS analīze || 150 – 1075 euro Avots: Dalībvalstu
atbildes anketā par regulas īstenošanu, ko tām nosūtīja Komisija Lielākā daļa dalībvalstu izraugās laboratoriju
savā teritorijā, uz kuru ierēdņi var sūtīt paraugus kaķu un suņu kažokādu
satura noteikšanai. Vairākas dalībvalstis izvēlējās vai apsvēra sūtīt savus
paraugus kādas citas dalībvalsts laboratorijai, jo vietējām laboratorijām
tobrīd trūka zinātības un analizējamo paraugu skaits bija neliels. 4.1.6. Informācijas izplatīšana Kā jau tika minēts iepriekš, uzņēmējiem ir
pieejama muitas tarifu tiešsaistes datubāze TARIC. Izmantojot TARIC,
uzņēmēji var piekļūt regulai un iegūt informāciju par to, ka, importējot vai
eksportējot kažokādas, muitas deklarācijā jānorāda, ka importam vai eksportam
paredzētās preces nesatur kaķu vai suņu kažokādas. Turklāt vairākas dalībvalstis sniedza informāciju
uzņēmējiem, importētājiem un mazumtirgotājiem un patērētājiem, uz kuriem tā
varētu attiekties. Dalībvalstu oficiālajos vēstnešos vai oficiālajā
tīmekļa vietnē tika publicētas vēstules ar šo informāciju. 4.2. Kontroļu rezultāti Dalībvalstis savus kontrolpasākumus vērsa uz
importu. Turklāt šīs kontroles Savienībā lielākoties tika papildinātas
ar kontrolēm mazumtirdzniecības veikalos. Nepieciešamības gadījumā ņēma paraugus analīzei,
lai apstiprinātu kaķu un suņu kažokādu klātesamību. Nelikumīgos izstrādājumus
konfiscēja un pēc identificēšanas iznīcināja. Pārkāpumu gadījumā tika izziņotas
sankcijas. Turpmākajās tabulās sniegts kopsavilkums par
dalībvalstu veiktajām pārbaudēm un to rezultātiem. Dalībvalstis nesniedza
konkrētus datus par konstatēto kaķu un suņu kažokādas daudzumu un piemērotajām
sankcijām. 3. tabula. Kaķu un suņu kažokādu
nelikumīgu komerciālu importu novēršanai veiktās kontroles Gads || Pārbaudīto importēto komercsūtījumu skaits || Importēto komercsūtījumu skaits, no kuriem tika ņemti paraugi analīzei || Importam noraidīto sūtījumu skaits || Konfiscēto sūtījumu skaits || Iznīcināto importēto sūtījumu skaits 2009 || 9687 || 0 || 1 || 0 || 0 2010 || 25275 || 5 || 2 || 67 || 0 Avots: Dalībvalstu
atbildes anketā par regulas īstenošanu, ko tām nosūtīja Komisija 4. tabula. Attiecībā uz kaķu un suņu
kažokādu nelikumīgu laišanu ES tirgū veiktā kontrole Gads || Veikalos un mazumtirdzniecības vietās veikto kontroļu skaits || Komercsūtījumu skaits, no kuriem tika ņemti paraugi analīzei || Veikalos un mazumtirdzniecības vietās konfiscēto komercsūtījumu skaits[9] || No veikaliem un mazumtirdzniecības vietām izņemto un iznīcināto komercsūtījumu skaits[10] || To pārbaužu skaits, kuru mērķis bija pārbaudīt interneta veikalus || To pārbaužu skaits, kuru mērķis bija pārbaudīt pa pastu sūtītās pakas 2009 || 119 || 46 || 66 || 56 || 0 || 0 2010 || 169 || 52 || 40 || 28 || 0 || 0 Avots: Dalībvalstu
atbildes anketā par regulas īstenošanu, ko tām nosūtīja Komisija 5. tabula.
Analizēto paraugu skaits Dalībvalsts || Analizēto paraugu skaits || 2009 || 2010 Apvienotā Karaliste || 0 || 3 Austrija || 1 || 10 Čehijas Republika || 0 || 1 Dānija || 15 paraugi kopā par 2009. un 2010. gadu Francija || 46 (no kuriem 17 neatbilda prasībām[11]) || 20 (atbilda visi paraugi) Itālija || 20 Somija || 0 || 2 Vācija || 1 || Kopā || 119 Avots: Dalībvalstu
atbildes anketā par regulas īstenošanu, ko tām nosūtīja Komisija Kontroļu, kā arī analīzei ņemto un nosūtīto
paraugu skaits, 2010. gadā pieauga salīdzinājumā ar 2009. gadu.
Regula stājās spēkā 2009. gadā, un tās īstenošanas līmenis pieauga
2010. gadā, jo līdz tam laikam dalībvalstis jau bija veikušas pasākumus
pārbaužu rīkošanai. Dalībvalstu sūtītajā informācijā ir norādīts, ka
galvenokārt tādas preces kā žaketes un mēteļi, šalles, kaklauti, atslēgu piekariņi
un ādas izstrādājumi var iespējami saturēt kaķu un suņu kažokādas. 5. Ar regulas īstenošanu
saistītās problēmas Dažas ieinteresētās
personas uzskatīja, ka netika veikti pietiekami daudz oficiālo kontroļu
attiecībā uz kaķu un suņu kažokādu laišanu ES tirgū un jo īpaši uz to
tirdzniecību internetā. Vēl tika pārrunātas marķēšanas prasības saistībā
ar Regulas (EK) Nr. 1007/2011[12]
piemērošanu nākotnē attiecībā uz tādu apģērbu marķēšanu, kuri satur nelielu
daļu kažokādas, atbilstīgi dalībvalstu prasībām. Regula (EK) Nr. 1007/2011 nosaka, ka
dzīvnieku izcelsmes komponenti, kas nav tekstilmateriāli, jānorāda šādus
komponentus saturošu tekstilizstrādājumu marķējumā vai etiķetē, lai patērētāji
varētu izdarīt apzinātu, uz informāciju pamatotu izvēli. Marķējums vai etiķete nedrīkst būt maldinošs. 6. Regulas ietekme Galvenās
ieinteresētās personas uzsvēra regulas pozitīvo ietekmi. Kaķu un suņu kažokādu
aizliegums ir spēkā visās dalībvalstīs. Minētā regula saskaņo noteikumus un
līdz ar to vienkāršo to uzņēmēju darbu, kuri importē vai laiž ES tirgū
kažokādas vai izstrādājumus ar kažokādas komponentiem. Turklāt saskaņā ar
Eiropas Kažokādu audzētāju asociāciju šis aizliegums neradīja negatīvu ietekmi
uz kažokādu tirdzniecību. Pamatojoties uz ieinteresēto personu viedokli, var
pieņemt, ka šā aizlieguma un dalībvalstu veikto kontroļu dēļ patērētājiem
Eiropā ir ļoti neliels risks nonākt tādā situācijā, ka viņi iegādājas kaķu vai
suņu kažokādas. 7. Nobeigums Lai īstenotu minēto aizliegumu, dalībvalstis
izveidoja kontroļu sistēmu. Ar šo aizliegumu saistītās pārbaudes dalībvalstis
lielākoties iekļāva spēkā esošajās sistēmās, veicot šādus pasākumus: –
grozot valsts tiesību aktus, lai atceltu
iepriekšējos valsts pasākumus saistībā ar kaķu un suņu kažokādu aizliegšanu un
ieviestu sodus; –
izraugoties kompetentās iestādes un atbildīgos
ierēdņus; –
nozīmējot analīzes metodes un izraugoties
laboratorijas to veikšanai, lai aizdomu gadījumā noteiktu, vai konkrētās
kažokādas izcelsme ir mājas suns vai kaķis; –
veicot apmācību un izstrādājot procedūras to
ierēdņu informēšanai, kuri veic minētās kontroles; –
izplatot informāciju uzņēmējiem un sabiedrībai
kopumā. Šo kontroļu sistēmu galvenais mērķis ir novērst
kaķu un suņu kažokādu nelikumīgu importu Savienībā no trešām valstīm, kas ir
galvenais šādu kažokādu izcelsmes avots. Tādēļ 2009. un 2010. gadā dalībvalstu
kontroles lielākoties bija vērstas uz nelikumīga importa novēršanu. Tā kā
muitas iestādes iesaistījās tiešā veidā un uzņēmēji un dalībvalstis izmantoja
Komisijas datubāzi TARIC, bija iespējams saskaņoti īstenot šo nelikumīgā
importa aizliegumu. Kopumā minētās regulas piemērošanai ir pozitīva
ietekme, jo tā atvieglo uzņēmēju darbu, tādēļ ka ar to tika aizvietoti vairāki
dalībvalstu aizliegumi, kurus piemēroja ar citām procedūrām. Turklāt, pēc
ieinteresēto personu domām, šis aizliegums samazināja risku, ka patērētāji
Eiropā varētu iegādāties kaķu un suņu kažokādas vai izstrādājumus no šādām
kažokādām. I PIELIKUMS.
Kaķu un suņu kažokādu noteikšanas metodes dalībvalstīs Nr. || Dalībvalsts || Izmantojamā metode 1 || Apvienotā Karaliste || DNS analīze 2 || Austrija || Tika apsvērta spalvu mikroskopiskā identifikācija + DNS analīze 3 || Beļģija || Šāda informācija anketā netika sniegta 4 || Bulgārija || Spalvu mikroskopiskā identifikācija + MALDI-TOF 5 || Čehijas Republika || DNS analīze 6 || Dānija || DNS analīze 7 || Francija || Spalvu mikroskopiskā identifikācija + DNS analīze 8 || Grieķija || Šāda informācija anketā netika sniegta 9 || Igaunija || Vizuālā identifikācija + spalvu mikroskopiskā identifikācija 10 || Itālija || Vizuālā identifikācija + spalvu mikroskopiskā identifikācija + DNS analīze + MALDI-TOF 11 || Īrija || MALDI-TOF 12 || Kipra || MALDI-TOF 13 || Latvija || Spalvu mikroskopiskā identifikācija 14 || Lietuva || Tika apsvērta spalvu mikroskopiskā identifikācija + DNS analīze 15 || Luksemburga || MALDI-TOF 16 || Malta || DNS analīze 17 || Nīderlande || Spalvu mikroskopiskā identifikācija + MALDI-TOF 18 || Polija || Vizuālā identifikācija + DNS analīze 19 || Portugāle || Tiek apsvērts slēgt apakšuzņēmuma līgumu ar citas dalībvalsts laboratoriju 20 || Rumānija || MALDI-TOF 21 || Slovākija || Spalvu mikroskopiskā identifikācija + DNS analīze + MALDI-TOF 22 || Slovēnija || Spalvu mikroskopiskā identifikācija + DNS analīze 23 || Somija || Spalvu mikroskopiskā identifikācija 24 || Spānija || Spalvu mikroskopiskā identifikācija + DNS analīze 25 || Ungārija || Spalvu mikroskopiskā identifikācija + DNS analīze 26 || Vācija || DNS analīze + MALDI-TOF 27 || Zviedrija || DNS analīze + MALDI-TOF Avots: Dalībvalstu
atbildes anketā par regulas īstenošanu, ko tām nosūtīja Komisija II PIELIKUMS.
To ieinteresēto personu saraksts, ar kurām notika apspriedes Organizācijas nosaukums AEDT — The European Association of Fashion Retailers (Eiropas Modes preču mazumtirgotāju apvienība) COTANCE GAIA HSI — Humane Society International IFTF — International Fur Trade Federation (Starptautiskā Kažokādu tirdzniecības federācija) European Fur Breeders Association (Eiropas Kažokādu audzētāju asociācija) Euroleather UNIC — Unione Nazionale Industria Conciaria Fondation Brigitte Bardot IFAW — International Fund for Animal Welfare (Starptautiskais Dzīvnieku labturības fonds) [1] 2007. gada 11. decembra Regula (EK)
Nr. 1523/2007, ar ko aizliedz laist tirgū un importēt Kopienā vai
eksportēt no tās kaķu un suņu kažokādas un izstrādājumus no šādām kažokādām; OV
L 343, 27.12.2007., 1. lpp. [2] Šis ziņojums attiecas uz minētās regulas piemērošanu
laikā no 2009. līdz 2010. gadam. [3] „Aizliegums” nozīmē kaķu un suņu kažokādu aizliegumu.
Tas attiecas arī uz turpmāko tekstu. [4] Atbildēja visas dalībvalstis, izņemot Grieķiju. [5] Sanāksmes darba kārtība un prezentācijas ir pieejamas
šeit:
http://ec.europa.eu/food/animal/welfare/seminars/docs/agenda_implementation_ban_cat_dog_fur_en.pdf. [6] To organizāciju saraksts, kuras piedalījās šajā
sanāksmē, ir norādīts šā ziņojuma pielikumā. [7] TARIC datubāze ir pieejama šeit:
http://ec.europa.eu/taxation_customs/customs/customs_duties/tariff_aspects/customs_tariff/index_en.htm. [8] Deklarējot preces Savienības muitā, tās parasti
jāklasificē saskaņā ar kombinēto nomenklatūru jeb KN. Importētās un eksportētās
preces jādeklarē, norādot to nomenklatūras apakšpozīciju, kurā tās ietilpst. [9] Ne vienmēr paraugi no konfiscētajiem sūtījumiem tika
nodoti analīzei, jo neatbilstību varēja konstatēt arī citu iemeslu dēļ, ne
tikai ar pozitīviem analīžu rezultātiem. [10] Ne vienmēr paraugi no iznīcinātajiem sūtījumiem tika
nodoti analīzei, jo neatbilstību varēja konstatēt citu iemeslu dēļ, ne tikai ar
pozitīviem analīžu rezultātiem. [11] Neatbilstība nozīmē pozitīvu rezultātu analīzē attiecībā
uz kaķu un suņu kažokādu komponentu noteikšanu. [12] Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada
27. septembra Regula (ES) Nr. 1007/2011 par tekstilšķiedru
nosaukumiem un par tekstilizstrādājumu šķiedru sastāva etiķetēšanu un marķēšanu
saistībā ar tiem (OV L 272, 18.10.2011., 1.–64. lpp.).