SATURS

1........... Ievads............................................................................................................................ 2

2........... Barselonas mērķu sasniegšana — nepieciešamība............................................................ 3

3........... Situācijas pārskats.......................................................................................................... 4

4........... Kvalitāte — Eiropā joprojām nevienlīdzīga.................................................................... 11

5........... Barselonas mērķu sasniegšana — atjaunotas saistības stratēģijā „Eiropa 2020”.............. 14

1.           evads

Cenu ziņā pieņemamu un kvalitatīvu aprūpes pakalpojumu pieejamība bērniem līdz obligātās izglītības vecumam[1] ir Eiropas Savienības prioritāte. Šie pakalpojumi ietver mazbērnu novietnes vai citus dienas aprūpes centrus, tostarp aprūpi ģimenē, sertificētas profesionālas bērnaukles, pirmsskolas vai tamlīdzīgu izglītību, obligāto skolas izglītību, kā arī pakalpojumus ārpus mācību laika.

Barselonas Eiropadome 2002. gadā noteica mērķus šajā jomā: „(..) dalībvalstīm būtu jānovērš šķēršļi sieviešu līdzdalībai darba tirgū un, ņemot vērā prasību pēc bērnu aprūpes pakalpojumiem saskaņā ar valsts modeļiem bērnu aprūpes nodrošināšanā, jācenšas līdz 2010. gadam nodrošināt aprūpes iespējas vismaz 90 % bērnu no 3 gadu vecuma līdz obligātajam skolas vecumam un vismaz 33 % bērnu vecumā līdz 3 gadiem[2].”

Kopš tā laika „Barselonas mērķu” sasniegšana ir bijusi Lisabonas stratēģijas un pēc tam stratēģijas „Eiropa 2020” centrā[3]. Dalībvalstu spēja būtiski un noturīgi palielināt nodarbinātības līmeni ir cita starpā atkarīga no sieviešu un vīriešu iespējas saskaņot darba un privāto dzīvi. Šajā saistībā ir būtiska kvalitatīvu agrīnas pirmsskolas aprūpes pakalpojumu pieejamība. Kopā ar elastīgas darba kārtības piedāvājumu un piemērotas sistēmas ieviešanu atvaļinājumiem ģimenes iemeslu dēļ tā veido tādu pasākumu kopumu darba un privātās dzīves saskaņošanai, kas tiek veicināts Eiropas līmenī. Tā ir arī būtisks ieguldījums bērnu attīstībā, cīņā pret mācību pārtraukšanu un nevienlīdzību tālāknodošanu[4].

Lai gan kopš 2002. gada ir panākti noteikti uzlabojumi un dalībvalstis ir uzņēmušās saistības, parakstot divus secīgus Eiropas paktus par dzimumu līdztiesību[5], bērnu aprūpes piedāvājums ES līmenī 2010. gadā vēl joprojām neatbilst šiem mērķiem. Turklāt situācija dažās dalībvalstīs 2011. gadā, šķiet, pasliktinās.

Šķiet, jāatsāk debates par šo trūkumu un tā cēloņiem, piedāvājot arī risinājumus un politikas virzienus minēto mērķu sasniegšanai. Šis trešais Eiropas pusgads ir politiska iespēja no jauna apliecināt aprūpes pakalpojumu nozīmi un to ieguldījumu Eiropas Savienības mērķu sasniegšanā.

Šajā sakarībā un saistībā ar Sieviešu un vīriešu līdztiesības stratēģiju 2010.–2015. gadam[6] ziņojumā sniegts pārskats par Barselonas mērķu īstenošanas pašreizējo stāvokli dalībvalstīs. Tajā identificēti šķēršļi un problēmas, ar ko dalībvalstīm jāsaskaras, attīstot agrīnas pirmsskolas aprūpes pakalpojumus. Tajā uzsvērta nepieciešamība no jauna apstiprināt mērķus un atgādinātas Eiropas Komisijas saistības atbalstīt dalībvalstis. Kopā ar visām nesenajām Komisijas papildu iniciatīvām, piemēram, priekšlikumu direktīvai par dzimumu līdzsvaru valdēs[7], šis ziņojums ir patiess Komisijas ieguldījums stratēģijas „Eiropa 2020” mērķu sasniegšanā un dzimumu līdztiesības veicināšanā.

2.           Barselonas mērķu sasniegšana — nepieciešamība

... stratēģijas „Eiropa 2020” mērķu sasniegšanai

Ja sievietes nesniegs savu ieguldījumu, līdz 2020. gadam netiks sasniegts mērķis — nodarbinātība 75 % līmenī[8]. Saskaņošanas politika ir būtiska sieviešu nodarbinātības veicināšanai.

Konkrētāk, piekļuve agrīnas pirmsskolas aprūpes pakalpojumiem ir galvenais faktors, kas ietekmē sieviešu dalību darba tirgū; publisko izdevumu palielināšana par šiem pakalpojumiem ir saistīta ar sieviešu pilnas slodzes nodarbinātības pieaugumu[9].

Uzlabojot sieviešu piekļuvi darba tirgum, tiek palielināts un dažādots kompetenču piedāvājums, un tādējādi uzņēmumi gūst labākus resursus un kļūst konkurētspējīgāki, šādi atlīdzinot valstīm to ieguldījumu izglītībā.

Vispārīgi saskaņošanas politika un konkrēti aprūpes pakalpojumu piedāvājums dod iespēju sievietēm un vīriešiem kļūt ekonomiski neatkarīgiem un palīdzēt sasniegt citu stratēģijas „Eiropa 2020” galveno mērķi — aizsargāt vismaz 20 miljonus cilvēku pret nabadzības un sociālās atstumtības risku. Vecāku un īpaši sieviešu aktīvāka dalība darba tirgū samazina nabadzības risku visā dzīves garumā, ļauj sociāli iekļaut visus mājsaimniecības locekļus un uzlabo bērnu turpmākās iespējas[10]. Tas ir jo īpaši svarīgi neaizsargātām grupām (viena vecāka ģimenēm, romiem, migrantiem).

Veicot ieguldījumu kvalitatīvas agrīnas pirmsskolas aprūpes pakalpojumos, tiek veikts ieguldījums nākotnes cilvēkkapitāla veidošanā — katram bērnam tiek nodrošināts labāks sākums turpmākai dzīvei un tiek veidots pamats panākumiem izglītībā, sociālajā integrācijā, individuālajā attīstībā un tātad arī piemērotībā darba tirgum[11]. Tādējādi tas ir sociāls ieguldījums ar augstu potenciālu.

Kvalitatīvu pakalpojumu sniegšana un vispārēja piekļuve kvalitatīvai pirmsskolas izglītībai ir noteikta preventīvajā politikā pret mācību pārtraukšanu[12], un to apstiprinājusi arī Eiropas Savienības Padome[13].

... dzimumu līdztiesības mērķa sasniegšanai

Sieviešu iesaistīšanās algotā darbā ir saistīta ar ģimenes pienākumu sadali starp dzimumiem. Sievietes, ja tām ir bērni, turpina pielāgot savu darba kārtību, izmantojot atvaļinājumus, strādājot nepilnu slodzi vai izstājoties no darba tirgus. Tas ietekmē viņu atalgojumu un pensiju. Sieviešu un vīriešu atalgojuma atšķirības Eiropas Savienībā joprojām ir nepieņemami augstas (vidēji 16,2 % stundā[14]). Vislielākās atšķirības vērojamas valstīs, kurās agrīnas pirmsskolas aprūpes pakalpojumu piedāvājums ir neliels[15]. Vispārīgi darba un privātās dzīves saskaņošanas politikas neveicināšana un konkrēti bērnu aprūpes pakalpojumu trūkums ir galvenais šķērslis sieviešu ekonomiskajai neatkarībai un viņu piekļuvei atbildīgiem amatiem[16].

... demogrāfijas problēmas risināšanai

Visbeidzot, ņemot vērā demogrāfiskā pieauguma palēnināšanos Eiropā, aprūpes pakalpojumu pieejamība atbalsta ģimenes plānu īstenošanu. Šķiet, ka dalībvalstis, kurās dzimstības līmenis pašreiz ir visaugstākais, ir veicinājušas darba un privātās dzīves saskaņošanu, un tajās ir augsts sieviešu nodarbinātības līmenis.

3.           Situācijas pārskats

Pirmais situācijas pārskats 2008. gadā[17] liecināja, ka pieprasījums pēc oficiālām bērnu aprūpes sistēmām nebūt nebija apmierināts, jo īpaši attiecībā uz bērniem, kas jaunāki par trim gadiem. Tajā tika pievērsta uzmanība vecāku lielajiem izdevumiem un aprūpes dienestu pārāk īsajam darbalaikam, kas nav savienojams ar pilnas slodzes algotu darbu. Lai arī ir panākts ievērojams uzlabojums, pēc pieciem gadiem problēmas vēl joprojām nav atrisinātas.

Joprojām jāvelta ievērojamas pūles, lai darītu pieejamus pakalpojumus bērniem, kas jaunāki par trim gadiem

Saskaņā ar Eiropas datiem[18] 2010. gadā tikai 10 dalībvalstis (Beļģija, Dānija, Spānija, Francija, Luksemburga, Nīderlande, Portugāle, Slovēnija, Zviedrija un Apvienotā Karaliste) bija sasniegušas Barselonas mērķi attiecībā uz bērniem, kas jaunāki par 3 gadiem. Savukārt 15 dalībvalstis aprūpi nodrošinājušas mazāk nekā 25 % bērnu, kas jaunāki par 3 gadiem (2. grafiks). Pakalpojumu pieejamība ir ļoti maza Čehijas Republikā, Polijā un Slovākijā, kur aprūpes līmenis ir zemāks par 5 %. Lielākajā daļā valstu turklāt ir ievērojama atšķirība starp urbanizētajām teritorijām un lauku teritorijām un/vai starp reģioniem (piemēram, Vācijā un Itālijā).

To bērnu aprūpes līmenis, kas jaunāki par trim gadiem, 2006.–2010. gadā nedaudz palielinājās ...

... ES pieaugot vidēji no 26 % līdz 29 %[19]. Tomēr dažās dalībvalstīs ir vērojami būtiski uzlabojumi, jo īpaši Francijā, kur aprūpes līmenis pieauga no 31 % 2006. gadā līdz 43 % 2010. gadā. Līmenim būtu jāturpina pieaugt, jo tika īstenots ievērojams piedāvājuma attīstības plāns, kura mērķis bija radīt 200 000 jaunu aprūpes risinājumu 2009.–2012. gadā. Arī Slovēnijā vērojams būtisks pieaugums (+8 pp), iespējams, saistībā ar 2008. gada grozījumu likumā par bērnudārziem, ar ko tika noteikts, ka valsts apmaksā aprūpes izdevumus par otro un katru nākamo bērnu.

Francijas dažādotā un decentralizētā sistēma apvieno 0–3 gadus vecu bērnu individuālās un kopējās aprūpes veidus. Dominē aukles(-ļa, -ļu) piedāvātā aprūpe. Šis aprūpes veids tika ieviests 1991. gadā, un to izmanto aptuveni trešdaļa bērnu, kas jaunāki par trim gadiem un kuru abi vecāki strādā. Vecāki, kas izvēlas šo aprūpes veidu, saņem ikmēneša pabalstu, kura apjoms ir atkarīgs no aukles(-ļa) statusa un atalgojuma, bērna vecuma un mājsaimniecības ienākumiem. Laika gaitā aukles(-ļa) profesija ir ļoti attīstījusies. Likumā paredzētais mācību stundu skaits ir divkāršots, un turpmāk jānoslēdz darba līgums ar vecākiem. Regulāri tiek veiktas sanitārās un drošības pārbaudes. Tomēr vēl joprojām jārisina šādas problēmas — profesija nav pārāk iecienīta un ģimenes, kurām ir zemi ienākumi, dažkārt vilcinās izmantot šo aprūpes veidu. Turklāt daudzas(-i) || aukles(-ļi) turpmākajos gados dosies pensijā. Francijas publiskās iestādes jau vairākus gadus mudina privātos uzņēmumus finansēt mazbērnu novietnes darbinieku bērniem. Tā sauktās uzņēmumu mazbērnu novietnes veido privāti vai valsts uzņēmumi vai slimnīcas, lai aprūpētu savu darbinieku bērnus.

Bērnu vecumam pieaugot, aprūpes pakalpojumi tiek izmantoti biežāk

Attiecībā uz bērniem vecumā no 3 gadiem līdz obligātās izglītības vecumam[20] 11 dalībvalstis (Beļģija, Dānija, Vācija, Igaunija, Īrija, Spānija, Francija, Nīderlande, Slovēnija, Zviedrija un Apvienotā Karaliste) ir sasniegušas mērķi (90 %) neatkarīgi no apmeklējuma stundu skaita 2010. gadā. Arī Itālija sasniedza mērķi 2011. gadā, savukārt aprūpes līmenis Īrijā, Spānijā un Nīderlandē ievērojami samazinājās, nesasniedzot 90 % mērķi. Mazāk nekā 80 % sasniegušas 13 dalībvalstis, un tām vēl jāvelta ievērojamas pūles. Horvātija un Polija sasniegušas mazāk nekā 50 %. (3. grafiks.)

.

Bērnu vecumā no trim gadiem līdz obligātās izglītības vecumam aprūpes līmenis ir saglabājies gandrīz nemainīgs ...

... ES pieaugot no 84 % 2006. gadā līdz 86 % 2010. gadā[21]. Ļoti nelielais vidējais pieaugums slēpj lielākas izmaiņas valstīs, kurās tika īstenots pasākumu kopums. Luksemburgā (+22 pp) 2005. gadā tika ieviesti dienas centri [maisons relais], 2009. gadā tika reorganizēta skolu sistēma (joprojām neobligātais mācību gads, kad bērnam aprit 3 gadi, tika iekļauts sākumskolas pirmajā posmā) un 2009. gadā tika ieviesti aprūpes pakalpojumu kuponi [chèques services accueil]. Austrijā (+13 pp) tika ieviests federālais finansējums mazbērnu novietņu vietu skaita palielināšanai (proti, 24 500 jaunu vietu 0–6 gadu veciem bērniem 2008.–2010. gadā). Turklāt aprūpes līmenis varēja pieaugt tāpēc, ka kopš 2009. gada tiek segtas izmaksas par aprūpi, kas tiek veikta vairāk nekā 20 stundas nedēļā. Aprūpes līmenis 2010.–2011. gadā ievērojami samazinājies vairākās valstīs, jo īpaši Rumānijā (-25 pp), Spānijā (-9 pp), Kiprā (-8 pp) un Īrijā (-8 pp).

Aprūpes pakalpojumu kuponu (CSA) sistēmu 2009. gada 1. martā Luksemburgā ieviesa Ģimenes lietu un integrācijas ministrija sadarbībā ar pašvaldībām. Tā sniedz tiesības bez maksas izmantot trīs izglītojošās aprūpes stundas nedēļā. Par 21 turpmāko izglītojošās aprūpes stundu vecāki maksā saskaņā ar ļoti samazinātu tarifu — ne vairāk kā 3 eiro stundā. Šā tarifa aprēķins ir atkarīgs no mājsaimniecības ienākumiem un bērna stāvokļa ģimenē, t. i., kurš bērns pēc kārtas ģimenē viņš ir. Sistēma tiek īstenota, lai nodrošinātu lielāku labumu bērniem, kas pakļauti nabadzības vai atstumtības riskam. Šiem bērniem sistēma nodrošina vairāk atbalsta stundu nedēļā mācību gada laikā un skolas brīvlaikos.

Sistēmu 2011. gada janvārī izmantoja 69,27 % bērnu vecumā no 0 līdz 12 gadiem[22]. Īstenojot šādu politiku, pastāvīgi palielinās bērnu aprūpes vietu skaits, tostarp aprūpes struktūrās, kas paredzētas skolas vecuma bērniem, kuri nav vecāki par 12 gadiem.

Situācijas dalībvalstīs attēlojums attiecībā uz Barselonas mērķiem 2011. gadā

· Abus mērķus ir sasniegušas sešas dalībvalstis — Beļģija, Dānija, Francija, Slovēnija, Zviedrija un Apvienotā Karaliste.

· Citā kategorijā ir septiņas dalībvalstis, kas ir sasniegušas vienu no abiem mērķiem. Spānija, Luksemburga, Nīderlande un Portugāle ir sasniegušas mērķi pirmajā vecuma grupā un Vācija, Igaunija un Itālija ir sasniegušas mērķi attiecībā uz vecākajiem bērniem.

· Trīs dalībvalstis ir gandrīz sasniegušas vienu no mērķiem — Somijā aprūpes līmenis pirmajā vecuma grupā ir augstāks nekā 25 %, savukārt Īrijā un Austrijā aprūpes līmenis otrajā vecuma grupā ir augstāks nekā 80 %.

· Vēl ievērojamas pūles jāvelta 11 dalībvalstīm, jo īpaši Bulgārijai, Čehijas Republikai, Grieķijai, Horvātijai, Polijai, Rumānijai, kā arī Slovākijai.

Pakalpojumi tiek izmantoti gandrīz tikai nepilnu laiku ...

... dažās valstīs, kas ir sasniegušas mērķi. Aprūpes dienestu apmeklējuma laiks dažādās valstīs ievērojami atšķiras. Vairākās valstīs pakalpojumi tiek izmantoti nepilnu laiku, neaptverot pilnu darba nedēļu. Īrijā, Nīderlandē un Apvienotajā Karalistē pakalpojumi tiek izmantoti galvenokārt nepilnu laiku visās vecuma grupās. Jāmin, ka dažos gadījumus apmeklējuma laiks ir daudz mazāks par 30 stundām nedēļā. Piemēram, Apvienotajā Karalistē ievērojams vietu skaits ir paredzēts mazāk nekā 20 stundām visjaunākajiem bērniem. Ir svarīgi ņemt vērā, vai pakalpojumi tiek izmantoti nepilnu laiku izvēles vai ierobežojumu dēļ. Pēdējā minētajā gadījumā pilna laika pakalpojumu trūkums varētu būt šķērslis pilnas slodzes nodarbinātībai, jo īpaši vientuļajām mātēm.

Var tikt ieviestas alternatīvas agrīnas pirmsskolas aprūpes stratēģijas

Tāpēc salīdzinoši zemais aprūpes līmenis dažās valstīs ne vienmēr ir saistīts ar aprūpes pakalpojumu trūkumu. Piemēram, tiesības uz atvaļinājumiem ģimenes iemeslu dēļ var ietekmēt visjaunāko bērnu aprūpes pieprasījumu. Bieži Ziemeļvalstīs, kā arī Slovēnijā bērnu tā pirmajā dzīves gadā aprūpē vecāki, bet pēc tam viņam ir tiesības uz kolektīvu aprūpi. Citās valstīs piedāvātie atvaļinājumi ir daudz garāki, un var izrādīties, ka tie kopā ar aprūpes pakalpojumu trūkumu mazina sieviešu iesaistīšanos darba tirgū. Tātad papildus aprūpes pakalpojumu sniegšanai pēc bērna kopšanas atvaļinājuma šķiet būtiski radīt iespēju tēviem doties atvaļinājumā ģimenes iemeslu dēļ.

Neformālas aprūpes izmantošana[23] (ko lielākoties nodrošina vecvecāki) ir svarīga abām vecuma grupām, bet tā lielākoties ir nepilna laika aprūpe un nav pietiekams risinājums, lai vecāki varētu strādāt pilnas slodzes darbu. Turklāt tendence pagarināt profesionālo dzīvi varētu sarežģīt vecvecāku palīdzības izmantošanu.

Vairumā valstu attieksme atšķiras atkarībā no bērna vecuma

Mazbērnu novietnes un citi oficiālie dienesti galvenokārt tiek uzskatīti par labvēlīgiem „vecākiem bērniem”, savukārt attieksme pret ļoti mazu bērnu oficiālu aprūpi nav tik labvēlīga, pat ja kvalitatīvu aprūpes pakalpojumu pozitīvā ietekme uz bērnu (jo īpaši bērnu no nelabvēlīgas vides) attīstību ir tikusi plaši pierādīta[24]. Ziņojuma 6. grafiks liecina par nosacītu saistību starp to, kādā līmenī ir pieņemts tas, ka sievietes, kurām ir mazi bērni, strādā pilnas slodzes darbu, no vienas puses, un par trim gadiem jaunāku bērnu aprūpes līmeni aprūpes dienestos, kā arī māšu nodarbinātības līmeni, no otras puses; Dānijā, Slovēnijā, Somijā un Zviedrijā ir gan liela piekrišana mazu bērnu māšu nodarbinātībai, gan augsts aprūpes dienestu pakalpojumu izmantošanas un sieviešu nodarbinātības līmenis. Ziņojuma 6. grafiks liecina arī par to, ka Igaunijā, Nīderlandē un Austrijā vairāk nekā 50 % nepiekrīt mazu bērnu māšu pilnas slodzes nodarbinātībai. Visbeidzot, lai gan tādās valstīs kā Kipra un Polija galvenokārt piekrīt jaunu māšu pilnas slodzes nodarbinātībai, aprūpes pakalpojumu pieejamība vēl jāattīsta, lai ļautu mātēm īstenot savus nodomus darba tirgū.

Izmaksas ir būtisks šķērslis daudziem vecākiem

Oficiālos agrīnas pirmsskolas aprūpes pakalpojumus vecāki var izmantot kā līdzekli, lai iesaistītos un/vai paliktu darba tirgū, tikai tad, ja tie ir finansiāli pieejami. Taču 53 % māšu, kas ar oficiāliem aprūpes pakalpojumiem saistītu iemeslu dēļ nestrādā vai strādā nepilnas slodzes darbu[25], uzskata cenu par šķērsli. Šis rādītājs pārsniedz 70 % Īrijā, Nīderlandē, Rumānijā un Apvienotajā Karalistē.

Lielākās daļas dalībvalstu valdības subsidē oficiālos aprūpes pakalpojumus (piešķirot tiešās subsīdijas, no ienākumiem atkarīgu vecāku pabalstu, nodokļu atvieglojumus, pakalpojumu kuponus). Ziņojuma 7. grafiks liecina, ka ģimeņu izdevumi joprojām ir lieli, jo īpaši Īrijā un Apvienotajā Karalistē, kur tie pārsniedz 41 % no tādas ģimenes neto ienākumiem, kurā strādā abi vecāki. Turklāt maksa par pakalpojumiem jāskata saistībā ar citām sociālās un nodokļu politikas jomām, kas arī ietekmē ģimenes ienākumus, jo, pat ja aprūpes pakalpojumi tiks būtiski subsidēti, vecākiem, jo īpaši otrajam pelnītājam, darbs nesniedz lielas priekšrocības, ja tam tiek piemēroti lieli nodokļi.

Izmaksas par aprūpes pakalpojumiem neietekmē vienādi ģimenes, kurām ir augsti ienākumi, un ģimenes, kurām ir zemi ienākumi ...

... un atšķirību apjoms ir pārsteidzošs. Piemēram, Francijā 64 % mājsaimniecību, kas ierindotas visaugstāko ienākumu kvintilē, izmanto aprūpes pakalpojumus, savukārt tos izmanto tikai 15 % mājsaimniecību, kas ierindotas viszemāko ienākumu kvintilē. Līdzīga situācija ir arī citās valstīs, kurās ir augsts aprūpes līmenis, piemēram, Beļģijā, Īrijā, Somijā, kā arī valstīs, kurās ir zemāks aprūpes līmenis. Turpretī Dānijā tās mājsaimniecības, kas ierindotas viszemāko ienākumu kvintilē, daudz izmanto aprūpes pakalpojumus, savukārt Vācijā, Slovēnijā un Zviedrijā visas mājsaimniecības tos izmanto vienādā līmenī[26]. Barselonas mērķus nevarēs sasniegt, ja visām sabiedrības grupām nebūs pieejami (tostarp finansiāli pieejami) aprūpes pakalpojumi.

Arī prioritātes kritēriji var būt šķērslis ...

... ja trūkst piedāvājuma, jo īpaši nestrādājošiem vai bezdarbniekiem vecākiem, ja pakalpojumiem var piekļūt, pirmkārt, nodarbināti vecāki un jo īpaši mājsaimniecības, kurās ir divi pelnītāji, tādējādi liedzot otram pelnītājam atkal iesaistīties darba tirgū.

Beļģijā (Flandrijā) pieprasījums pēc vietām aprūpes dienestos pārsniedz piedāvājumu. Flandrijas reģionā tika īstenoti strukturāli pasākumi, lai palielinātu piekļuvi šiem pakalpojumiem. No vienas puses, (ne)subsidētai kolektīvai aprūpei un aprūpei ģimenē, kas jau bija subsidētajā sektorā, tika ieviesta vecāku finansiālās līdzdalības (PFP) sistēma atkarībā no ienākumiem. No otras puses, ar PFP sistēmu strādājošajās aprūpes struktūrās tika izveidota oficiāla prioritāšu sistēma — 20 % vietu jārezervē viena vecāka ģimenēm un ģimenēm, kurām ir zemi ienākumi (kuru locekļi abos gadījumos ir bezdarbnieki vai tiek integrēti darba tirgū u. c.).

4.           Kvalitāte — Eiropā joprojām nevienlīdzīga

Vecāku izvēli vēl joprojām galvenokārt nosaka nodrošinātā kvalitāte ...

... lai gan tas nav galvenais faktors, kura dēļ vecāki neizvēlas izmantot oficiālos agrīnas pirmsskolas aprūpes pakalpojumus. Vidēji 27 % cilvēku Eiropā to uzskata par sarežģījumu, par kuru nozīmīgāki sarežģījumi ir izmaksas (59 %), pieejamība (58 %) un piekļuve — attālums vai darba laiks (41 %)[27].

Kvalitātes mērīšana — plašs izpētes lauks

Pašreiz ES tiek veikti daudzi darbi agrīnas pirmsskolas izglītības un aprūpes pakalpojumu (ECEC) jomā.

Eiropas Komisija paziņojumā par ECEC[28] atkārtoti uzsvēra vajadzību papildus uzlabot piekļuvi universāliem pakalpojumiem un tos piedāvāt. Tā norādīja galvenās jomas kvalitātes sfērā, piemēram, izglītības programmas, darbinieki, pārvaldība un finansējums, kurās politiskā sadarbība Eiropas līmenī varētu uzlabot aprūpes pakalpojumu pieejamību un kvalitāti. Pēc izglītības ministru uzaicinājuma[29] Komisija atklātās koordinācijas metodes ietvaros nesen izveidoja tematisko darba grupu, kurā darbojas politisko lēmumu pieņēmēji, universitāšu pasniedzēji un ECEC praktiķi, ar mērķi izveidot ECEC kvalitātes Eiropas satvaru.

Dienestu strukturālās īpatnības cita starpā ir šādas: 0–3 gadu vecu bērnu grupā vidēji ir 10–14 bērnu, bet 3–6 gadu vecu bērnu grupā vidēji ir 20–25 bērni[30], un bērnu un darbinieku attiecība ir aptuveni 15:1 lielākajā daļā dalībvalstu, vismazākā attiecība ir Igaunijā (6:1), bet vislielākā — Francijā (21,5:1) pirmsskolas izglītības iestādēs[31].

Vēl joprojām šajā nozarē strādā daudz nekvalificētu personu

ECEC dienestu darbinieku izglītības līmenis dažādās valstīs ir ļoti atšķirīgs, un kompetenču prasības palīgiem vai asistentiem (kas ir 40–50 % no darbaspēka) bieži netiek ievērotas, lai gan izpētē un starptautiskos politiskos dokumentos ieteikts, ka vismaz 60 % darbinieku vajadzētu būt beigušiem bakalaura studijas[32]. Asistentiem (kas bieži veic aprūpi un sazinās ar vecākiem) varētu būt neliela sākotnējā izglītība vai tās var vispār nebūt un ierobežota piekļuve pieaugušo izglītībai, turpretī audzinātāji (kas ir atbildīgi par darbu ar bērniem), kuri bieži ir augsti kvalificēti, izmanto šīs iespējas[33].

Darba apstākļi šajā nozarē joprojām ir nestabili ...

... lielākajā daļā valstu. Tā kā tiek noslēgti līgumi par nepilnas slodzes darbu vai nestandarta līgumi, bieži mainās darbinieki un tiek nelabvēlīgi ietekmēta pakalpojumu kvalitāte. Turklāt karjeras iespējas ir ļoti ierobežotas, un nešķiet, ka nozare rada kvalitatīvas darbavietas[34].

Nozarē galvenokārt strādā sievietes ...

... un 2–3 % vīriešu, izņemot Dāniju (8 %). Eksperti piekrīt, ka šajā nozarē strādājošo vīriešu skaits būtu jāpalielina līdz 10 %, lai cīnītos pret dzimuma stereotipiem[35].

Dānija, kurā ECEC pakalpojumi ir iekļauti sociālās aizsardzības sistēmā, ir pionieris nozares profesionāļu (pædagoguddannelsen) kompetenču attīstīšanā. Tā kā tiek izmantota vispārējā pieeja[36] (kuras nodrošinātā kvalifikācija ļauj studentiem strādāt dažādās izglītības vidēs un tādējādi vairāk mainīt darbavietas) un atzīta iepriekšējā pieredze, Dānijā ECEC nozarē ir iesaistījušies vairāk vīriešu nekā citās ES dalībvalstīs.

Pakalpojumu tiešais publiskais finansējums labāk nekā vecāku pabalstu sistēmas ļauj publiskajām iestādēm efektīvāk nodrošināt ...

… apjomradītus ietaupījumus, labāku kvalitāti valsts līmenī, audzinātāju efektīvāku izglītošanu un taisnīgāku piekļuvi[37].

Uz ECEC attiecināmā izmaksu daļa 2009. gadā procentos no IKP bija īpaši augsta Dānijā, Francijā, Zviedrijā un Apvienotajā Karalistē, kurās izmaksu daļa pārsniedz ekspertu ieteikto 1 % slieksni[38]. Tomēr tie ir dažāda veida izdevumi, un pakalpojumu kvalitātes attīstību tie neietekmē vienādi.

Šķiet, ka integrētās sistēmas piedāvā lielāku saskaņotību ...

… starp aprūpes struktūrām un pārējo izglītības sistēmu, vairāk resursu bērniem, kas jaunāki par trim gadiem, un labāku darbinieku izglītību[39]. Eiropā visbiežāk sastopams ir dalītais modelis, kurā mazu bērnu (jaunāku par trim gadiem) aprūpe un pirmsskolas izglītība (līdz obligātās izglītības vecumam) ir dalītas. Citās valstīs politisko lēmumu pieņēmēji ir izveidojuši tādu sistēmu, kurā piedāvājums maziem bērniem ir iekļauts izglītības sistēmā (piemēram, Latvijā, Slovēnijā, Anglijā, Skotijā un Zviedrijā) vai lielākā „pedagoģiskā sistēmā” (piemēram, Somijā). Tikai dažās valstīs tiek izmantoti abi modeļi (Dānijā, Grieķijā, Spānijā, Kiprā un Lietuvā). Lai aprūpes pakalpojumus iekļautu lielā sistēmā, nepieciešama vienota struktūra un dalīta pieeja attiecībā uz piekļuvi, subsīdijām, programmām un darbiniekiem. Tādējādi naudas līdzekļi tiek izlietoti efektīvāk[40]. Šķiet, ka pat dalītā sistēmā jāveicina mijiedarbība starp bērnu aprūpi un izglītību, lai apmierinātu visas vajadzības (kognitīvo, sociālo, emocionālo un fizisko)[41].

Atbildība par ECEC politikas izstrādi daudzās valstīs tiek dalīta ...

... starp valdību un vietējām pašpārvaldēm. Viena no decentralizācijas pozitīvajām sekām bija agrīnas pirmsskolas aprūpes un izglītības integrēšana vietējā līmenī, kā arī labāka vietējo vajadzību ievērošana. Decentralizācija var radīt arī noteiktus draudus. Pilnvaru un atbildības deleģēšana var saasināt piekļuves un kvalitātes atšķirības reģionos[42]. Tātad jāpieņem vispārēja un integrētāka pieeja agrīnai pirmsskolas izglītībai un aprūpei vietējā, reģionālā un valsts līmenī, tajā iesaistot visas ieinteresētās personas, tostarp ģimenes, un jāīsteno cieša starpnozaru sadarbība starp dažādām darbības jomām, piemēram, izglītību, kultūru, sociālajām lietām, nodarbinātību, veselību un tiesiskumu[43].

5.           Barselonas mērķu sasniegšana — atjaunotas saistības stratēģijā „Eiropa 2020”

Vairāk nekā 10 gadus pēc Barselonas mērķu pieņemšanas vairākums dalībvalstu tos nav sasniegušas. Turklāt vairākās dalībvalstīs situācija pasliktinās. Vēl jāvelta ievērojamas pūles, lai sasniegtu apmierinošu pieejamības līmeni, jo īpaši bērniem, kas jaunāki par trīs gadiem. Arī maksa par pakalpojumiem, tāpat kā darba laiks, kas ne vienmēr ir savietojams ar vecāku darba prasībām, joprojām vecākiem ir ievērojams šķērslis. Jāveic ieguldījums kvalitatīvos, vispārējos un visiem pieejamos izglītības un aprūpes pakalpojumos. Tas jāveic plašā mērogā dalībvalstu līmenī. Komisija to atbalsta vairākās jomās.

Pārraudzītu aprūpes pakalpojumu izveide Eiropas pusgada ietvaros ...

Gada izaugsmes pētījumā tika noteikta prioritāte — atvieglot otrā ģimenes pelnītāja iesaistīšanos darba tirgū un piekļuvi darbavietām, ieviešot piemērotus nodokļu atvieglojumu stimulus un nodrošinot cenas ziņā pieņemamus un kvalitatīvus bērnu aprūpes pakalpojumus[44]. Deviņas dalībvalstis (Čehijas Republika, Vācija, Itālija, Ungārija, Malta, Austrija, Polija, Slovākija, Apvienotā Karaliste) 2012. gadā saņēma ieteikumu par sieviešu nodarbinātību un aprūpes pakalpojumu pieejamību un kvalitāti. Septiņas no šīm valstīm ieteikumu bija saņēmušas jau 2011. gadā, savukārt Malta un Slovākija ieteikumu pirmoreiz saņēma 2012. gadā.

Struktūrfondi ir svarīga svira ...

... Tiek lēsts, ka 2007.–2013. gadā 2,6 miljardi eiro no Eiropas Sociālā fonda līdzekļiem tiks piešķirti darbībām, kuru mērķis ir veicināt sieviešu nodarbinātību un ilgtspējīgu iesaistīšanos darba tirgū, kā arī darba un privātās dzīves saskaņošanu, tostarp pasākumiem ar mērķi atvieglot piekļuvi apgādājamo personu aprūpes pakalpojumiem. Turklāt 2007.–2013. gadā aptuveni 616 miljoni eiro no Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļiem tika piešķirti dalībvalstīm bērnu aprūpes infrastruktūru finansēšanai[45]. Gandrīz visas dalībvalstis piešķīra līdzekļus bērnu aprūpes pakalpojumiem. Tomēr kopējie izdevumi dažādās dalībvalstīs ievērojami atšķiras atkarībā no struktūrfondu piešķirtajiem līdzekļiem un pašreizējā pakalpojumu piedāvājuma.

ESF ir būtiska loma bērnu institucionālās aprūpes pakalpojumu ieviešanā un darbībā Polijā operatīvās programmas „Cilvēkresursi” (HC PO) ietvaros.

Kopš 2012. gada ar pasākumu, kura budžets ir EUR 46 miljoni, var līdzfinansēt (līdz 85 %) šādus projektus:

- atbalsts mazbērnu novietņu un bērnu klubu ieviešanai un darbībai, ietverot par trīs gadiem jaunāku bērnu aprūpes maksu, ja vismaz viens vecāks atgriežas darba tirgū pēc pārtraukuma, kas saistīts ar dzemdībām vai bērnu audzināšanu;

- atbalsts aukles(-ļa) pakalpojumiem.

Pirmais uzaicinājums iesniegt projektus dos iespēju izveidot 171 mazbērnu novietni, 23 bērnu klubus un noslēgt 7 līgumus par aukles(-ļa) pakalpojumu nodrošināšanu. Šis pasākums ir ietverts lielākā iniciatīvā par aprūpes pakalpojumu piedāvājuma regulējuma reformu un veida un daudzuma palielināšanu (programma „Malush”).

Līdzīgs pasākums, kura budžets ir EUR 369 miljoni, tiek īstenots ar 3–5 gadu vecu bērnu pirmsskolas izglītību saistītu projektu līdzfinansēšanai.

Komisija turpina sadarboties ar sociālajiem partneriem ...

... kuriem kopā ar publiskajām iestādēm ir galvenā nozīme darba un privātās dzīves saskaņošanas jomā.

Komisija pastiprinās arī to savu dienestu savstarpējo sadarbību ...

... kas ir atbildīgi par politikas jomām, kuras attiecas uz ECEC (piemēram, tiesiskumu, pamattiesībām un pilsonību, izglītību un kultūru, nodarbinātību un sociālo politiku, veselību u. c.).

Komisija turpinās censties sasniegt Barselonas mērķus ...

... palīdzot dalībvalstīm attīstīt to statistiskās spējas, uzlabojot datu vākšanu un labāk izstrādājot rādītājus aprūpes pakalpojumu izmantojuma novērtēšanai EU-SILC apsekojuma ietvaros, jo īpaši vācot salīdzināmu informāciju par šķēršļiem piekļuvei pakalpojumiem (izmaksas, neapmierināts pieprasījums u. c.).

Komisija turpinās atbalstīt dalībvalstis ...

· Kad vien būs nepieciešams, Komisija visu Eiropas pusgadu garumā turpinās pieņemt konkrētus ieteikumus, kuros dalībvalstis tiks aicinātas īstenot Barselonas mērķus un turpināt veikt valsts ieguldījumus, neņemot vērā krīzi.

· Plānojot Eiropas fondus, tostarp nākamajā plānošanas periodā, Komisija sadarbosies ar dalībvalstīm, lai pilnīgi izmantotu tās līdzfinansēšanas iespējas, ko struktūrfondi un citas Kopienas programmas, piemēram, „Erasmus visiem”, sniedz ECEC pakalpojumu un citām apgādājamām personām paredzēto pakalpojumu attīstīšanai, darbinieku izglītošanai un pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai.

Tikai ar agrīnas pirmsskolas aprūpes pakalpojumu attīstīšanu nepietiek, lai sievietes un vīrieši varētu brīvi izvēlēties, kā saskaņot savu darba un privāto dzīvi, un netiek ņemtas vērā grūtības, ar ko nākas saskarties dažādos dzīves posmos. Komisijai ir pienākums rīkoties:

· sekmēt darba un privātās dzīves saskaņošanas pasākumu kopumu, kas ietver elastīgu darba kārtību, sistēmu atvaļinājumiem ģimenes iemeslu dēļ, cenas ziņā pieņemamu un kvalitatīvu pirmsskolas aprūpes pakalpojumu ieviešanu, skolēnu vecumā līdz 12 gadiem ārpusskolas aprūpes pakalpojumu ieviešanu, kā arī citu apgādājamu personu aprūpes pakalpojumu ieviešanu;

· mudināt arī dalībvalstis novērst šķēršļus (tostarp nodokļu šķēršļus) sieviešu nodarbinātībai un mudināt tēvus uzņemties vairāk ģimenes pienākumu, jo īpaši izmantojot atvaļinājumus ģimenes iemeslu dēļ, tāpat kā to dara sievietes.

Šis ziņojums apliecina, ka Komisija savas kompetences robežās apņemas atbalstīt Barselonas mērķu sasniegšanu un cenas ziņā pieņemamu, pieejamu un kvalitatīvu agrīnas pirmsskolas aprūpes pakalpojumu attīstīšanu, lai novērstu šķēršļus vecāku nodarbinātībai, veicinātu sociālo iekļaušanu un dzimumu līdztiesību.

[1]               Šajā ziņojumā termini „aprūpes pakalpojumi” un „agrīnas pirmsskolas izglītības un aprūpes (ECEC) pakalpojumi” ir savstarpēji aizstājami.

[2]               http://www.consilium.europa.eu/uedocs/cms_data/docs/pressdata/en/ec/71025.pdf.

[3]               COM(2010)2020.

[4]               COM(2013) 83.

[5]               2011/C 155/02.

[6]               COM(2010) 491.

[7]               COM(2012) 614.

[8]               Sieviešu (vecumā no 20 līdz 64 gadiem) nodarbinātība 1998.–2008. gadā ir pieaugusi par 7,2 procentpunktiem (pp), savukārt vīriešu nodarbinātība — par 2,4 pp.

[9]               „Inégalités hommes-femmes, il est temps d'agir”, ESAO (2012. gads).

[10]             COM(2013) 778.

[11]             COM(2011) 66.

[12]             COM(2011) 18.

[13]             2011/C 191/01.

[14]             Eurostat, 2011. gads, tsdsc340.

[15]             „Inégalités hommes-femmes, il est temps d'agir”, ESAO (2012. gads).

[16]             COM(2012) 615.

[17]             COM(2008) 638.

[18]             Rādītājā mērīta to bērnu proporcionālā daļa, kuri tiek aprūpēti ievadā minētajos oficiālajos dienestos.

[19]             ES 25, 2011. gadā vidējais aprūpes līmenis ES 25 un ES 27 bija 30 %.

[20]             Atkarībā no dalībvalsts obligātās izglītības vecums ir četri, pieci, seši vai septiņi gadi.

[21]             ES 25. Aprūpes līmenis 2011. gadā ir vidēji 86 % ES 25 un vidēji 83 % ES 27.

[22]             Vienlīdzīgu iespēju ministrija, 2011. gads.

[23]             Bērnu aprūpe, ko veic aukle(-is) (kuru nekontrolē kāda organizēta struktūra) bērna mājās vai pie aukles(-ļa), vecvecāki, citi mājsaimniecības locekļi (izņemot vecākus), citi radinieki, draugi vai kaimiņi.

[24]             „Starting strong III”, ESAO (2012. gads).

[25]             Avots: DSA ad hoc 2010. gada modulis „Darba un ģimenes dzīves saskaņošana” [Reconciliation between work and family life] — 23 % un 18 % māšu, kuru jaunākais bērns ir attiecīgi jaunāks par 3 gadiem vai vecumā no 3 gadiem līdz obligātās izglītības vecumam, strādā nepilnas slodzes darbu vai nestrādā ar bērnu aprūpi saistītu iemeslu dēļ.

[26]             EU-SILC, 2010. gads.

[27]             Eurofound, 3. EQLS, 2012. gads.

[28]             COM(2011) 66.

[29]             2011/C 175/03.

[30]             EGGE, 2009. gads.

[31]             SWD(2012) 373.

[32]             Starptautiskās standartizētās izglītības klasifikācijas 5. līmenis.

[33]             CORE pētījums EK / EAC ĢD, 2011. gads.

[34]             Eurofound, 2012. gads.

[35]             CORE pētījums EK / EAC ĢD, 2011. gads.

[36]             Pretstatā speciālistu pieejai, saskaņā ar kuru praktiķi tiek apmācīti un kvalificēti darbam ar konkrētām vecuma grupām noteiktās iestādēs (piemēram, mazbērnu novietnē, sākumskolā). CORE pētījums EK / EAC ĢD, 2011. gads.

[37]             „Améliorer le bien–être des familles”, ESAO, 2011. gads.

[38]             Eiropas Komisijas Bērnu aprūpes tīkls, 1996. gads, „La qualité des services pour les jeunes enfants”.

[39]             Kaga, Y., Bennett, J. un Moss, P. „Caring and Learning Together, A Cross-national Study of Integration of Early Childhood Care and Education within Education”, Parīze, UNESCO, 2010. gads.

[40]             „Pirmsskolas izglītība un aprūpe Eiropā: sociālās un kulturālās nevienlīdzības risināšana”, Eurydice, 2009. gads.

[41]             COM(2011) 66.

[42]             ESAO, „Petite enfance, grands défis II”.

[43]             Padomes secinājumi par ECEC, 2011/C 175/03.

[44]             COM(2012) 750.

[45]             Izvēlētiem projektiem 2011. gada beigās tika piešķirti 74 % šī budžeta līdzekļu.