BUDŽETA GROZĪJUMA NR. 5 PROJEKTS 2013. GADA VISPĀRĒJAIS BUDŽETS

IEŅĒMUMU KOPSAVILKUMS PA IEDAĻĀM IZDEVUMU KOPSAVILKUMS PA IEDAĻĀM III iedaļa – Komisija

Ņemot vērā:

– Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 314. pantu saistībā ar Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 106.a pantu,

– Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam[1], un jo īpaši tās 41. pantu,

– Eiropas Savienības 2013. finanšu gada vispārējo budžetu, kas pieņemts 2012. gada 12. decembrī[2],

– budžeta grozījuma Nr. 1/2013 projektu[3], kas pieņemts 2013. gada 18. martā,

– budžeta grozījuma Nr. 2/2013 projektu[4], kas pieņemts 2013. gada 27. martā,

– budžeta grozījuma Nr. 3/2013 projektu[5], kas pieņemts 2013. gada 15. aprīlī,

– budžeta grozījuma Nr. 4/2013 projektu[6], kas pieņemts 2013. gada 29. aprīlī,

– Eiropas Komisija ar šo iesniedz budžeta lēmējinstitūcijai 2013. gada budžeta grozījuma Nr. 5 projektu.

IZMAIŅAS IEŅĒMUMU UN IZDEVUMU KOPSAVILKUMĀ PA IEDAĻĀM

Izmaiņas ieņēmumu un izdevumu kopsavilkumā pa iedaļām ir pieejamas Eur-Lex tīmekļa vietnē (http://eur-lex.europa.eu/budget/www/index-lv.htm). Izmaiņas šajā kopsavilkumā angļu valodā informācijas nolūkos ir pievienotas kā budžeta pielikums.

SATURS

1.      Ievads.. 5

2.      ES Solidaritātes fonda izmantošana.. 5

2.1        Slovēnija.. 5

2.2        Horvātija.. 6

2.3        Austrija.. 7

3.      Finansējums.. 7

5.      Kopsavilkuma tabula pa finanšu shēmas izdevumu kategorijām... 9

1.           Ievads

2013. gada budžeta grozījuma Nr. 5 projekts (BGP) attiecas uz ES Solidaritātes fonda izmantošanu EUR 14 607 942 apmērā saistību un maksājumu apropriācijās saistībā ar plūdiem Slovēnijā, Horvātijā un Austrijā 2012. gada rudenī.

2.           ES Solidaritātes fonda izmantošana

Intensīvu lietusgāžu rezultātā no 2012. gada oktobra beigām līdz novembra sākumam upes pārplūda, radot plūdus Sava, Kupa, Mura un Drava upju plašākos apgabalos Slovēnijā un Mura, Drava un Lavant upju baseinos Austrijā, kā arī Horvātijas teritorijā. Plūdi nodarīja postījumus privātām un valsts ēkām, ūdens un notekūdeņu infrastruktūrai, uzņēmumiem, lauksaimniecības zemei un mežiem.

Pēc tam Slovēnija iesniedza pieteikumu finansiālās palīdzības saņemšanai no Eiropas Savienības Solidaritātes fonda saskaņā ar lielas katastrofas kritēriju, turpretim Horvātijas un Austrijas pieteikumi tika iesniegti saskaņā ar tā saukto "kaimiņvalstu kritēriju".

Komisijas veiktā analīze atklāja, ka plūdu nodarītos postījumus, kas norādīti visos trijos pieteikumos, izraisīja vieni un tie paši pamatā esošie meteoroloģiskie apstākļi, un tāpēc to var uzskatīt par vienu notikumu.

Komisijas dienesti rūpīgi izvērtēja pieteikumu saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2012/2002[7] un jo īpaši tās 2., 3. un 4. pantu. Šī izvērtējuma svarīgākie elementi ir apkopoti še turpmāk.

2.1         Slovēnija

(1) Slovēniju 2012. gada 27. oktobrī skāra intensīvu lietusgāžu pirmais vilnis, nodarot postījumus 28. oktobrī; 4. un 5. novembrī tam sekoja spēcīga lietus un vētraina laika otrais vilnis, izraisot plašus plūdus.

(2) Slovēnijas pieteikumu Komisija saņēma 2013. gada 2. janvārī noteikto 10 nedēļu laikā pēc pirmajiem 2012. gada 28. oktobrī reģistrētajiem postījumiem.

(3) Plūdi ir dabas katastrofa un tāpēc ietilpst Solidaritātes fonda galvenajā piemērošanas jomā. Komisijas dienestu veiktā analīze liecināja, ka no meteoroloģiskā un hidroloģiskā viedokļa abiem plūdu viļņiem bija kopīgs pamata cēlonis, un tāpēc to var uzskatīt par vienu notikumu.

(4) Slovēnijas iestādes lēš, ka kopējie tiešie zaudējumi ir EUR 359,535 miljoni. Šī summa ir 1,008 % no Slovēnijas NKI un stipri pārsniedz Slovēnijai 2013. gadā piemērojamo robežvērtību Solidaritātes fonda izmantošanai EUR 214,021 miljona apmērā (t. i., 0,6 % no NKI, pamatojoties uz 2011. gada datiem). Tā kā novērtētie kopējie tieši zaudējumi pārsniedz robežvērtību, katastrofa kvalificējama kā „liela dabas katastrofa”. Kopējie tiešie zaudējumi ir pamats finansiālās palīdzības summas aprēķināšanai. Finansiālo palīdzību var izmantot tikai būtiskiem avārijas darbiem, kā noteikts regulas 3. pantā.

(5) Attiecībā uz plūdu ietekmi un sekām Slovēnijas iestādes ziņoja par vairāk nekā 6130 reģistrētiem postījumiem lauksaimniecībā un mežsaimniecībā. Postījumi tika nodarīti vairāk nekā 2500 mājokļu, administratīvām un saimnieciskām būvēm, kā arī 10 skolām. Nozīmīgi postījumi tika nodarīti vietējai autoceļu infrastruktūrai, un tika ziņots par vairāk nekā vienu tūkstoti reģistrētu postījumu ūdenskrātuvēm. Pieteikums izslēdz jebkādas šaubas par to, ka plūdi, kas skāra Slovēnijas lielāko daļu, nodarīja nozīmīgus postījumus, kas pašreizējos finanšu un ekonomikas apstākļos Slovēnijai ir būtisks slogs.

(6) Ir aplēstas darbu attiecināmās izmaksas, kas paredzētas Regulas (EK) Nr. 2012/2002 3. panta 2. punktā, – EUR 249,608 miljoni, un norādītas, sadalot tās pa darbu veidiem. Avārijas darbu izmaksu lielākā daļa (vairāk nekā EUR 194 miljoni) attiecas uz atjaunošanas darbiem ūdens un notekūdeņu apsaimniekošanas jomā.

(7) Skartais reģions var pretendēt uz atbalstu kā „Konverģences reģions” no struktūrfondiem (2007.–2013. g.). Slovēnijas iestādes nav informējušas Komisiju par nodomu izmantot citus Kopienas finansējuma avotus, lai likvidētu plūdu sekas.

(8) Slovēnijas iestādes norādīja, ka attiecināmajām izmaksām nav apdrošināšanas seguma.

2.2         Horvātija

(1) No 2012. gada 26. oktobra līdz 2012. gada novembra sākumam Horvātiju skāra plūdi, kas ietekmējot Horvātijas ziemeļu, rietumu un centrālo daļu, jo īpaši deviņu Horvātijas apgabalu plašākas teritorijas. Lielākie postījumi skāra infrastruktūru ūdens, notekūdeņu un enerģijas jomā.

(2) Tā kā Horvātija risina sarunas par pievienošanos ES, tā var pretendēt uz palīdzību no ES Solidaritātes fonda.

(3) Pieteikums par finansiālo palīdzību no Eiropas Savienības Solidaritātes fonda tika iesniegts Komisijai 2013. gada 3. janvārī noteikto 10 nedēļu laikā pēc pirmajiem 2012. gada 26. oktobrī reģistrētajiem postījumiem.

(4) Tā ir dabas katastrofa. Horvātijas iestādes lēš, ka katastrofas radītie kopējie tiešie zaudējumi pārsniedz EUR 11,463 miljonus. Tā kā minētā summa nepārsniedz EUR 259,805 miljonu robežvērtību (t. i., 0,6 % no NKI 2011. gadā), katastrofa nav kvalificējama kā „liela dabas katastrofa” atbilstoši Padomes Regulai (EK) Nr. 2012/2002. Tomēr katastrofai Horvātijā bija tādi pati izcelsme kā plūdiem, kas izraisīja lielu katastrofu Slovēnijā, un 6 no 9 skartajiem Horvātijas apgabaliem robežojas ar Slovēniju. Tāpēc uzskatīja par izpildītu Padomes Regulas (EK) Nr. 2012/2002 2. panta 2. punkta otrajā daļā noteikto nosacījumu, saskaņā ar ko kaimiņvalsts, kuru skārusi tā pati lielā katastrofa, izņēmuma kārtā var saņemt palīdzību no Solidaritātes fonda.

(5) Attiecībā uz plūdu ietekmi un sekām Horvātijas iestādes ziņo, ka postījumi nozīmīgai infrastruktūrai un privātam un valsts īpašumam tika nodarīti 9 apgabalos, no kuriem 4 apgabalos katastrofa ietekmēja arī vietējo ekonomiku un aptuveni 795 000 iedzīvotāju dzīves apstākļus. Pārējos 5 apgabalos sakarā ar Hrvatske vode (Horvātijas ūdens) veiktiem regulāriem un avārijas pasākumiem aizsardzībai pret plūdiem varēja novērst postījumus privātīpašumam. Tika ziņots tikai par postījumiem iekārtām, kas paredzētas aizsardzībai pret plūdiem (piemēram, pārrauti aizsprosti). Papildus postījumiem, kas nodarīti nozīmīgai infrastruktūrai, Horvātija ziņo par postījumiem lauksaimniecības un mežsaimniecības platībām, rūpniecības, tirdzniecības un lauksaimniecības iekārtām, privātiem mājokļiem, aizsprostiem, tiltiem, kājāmgājēju celiņiem un estakādēm Horvātijas piekrastē (piemēram, Mali Lošinj). Applūda vairāki simti privāto mājokļu, un bija jāevakuē cilvēki. Turklāt katastrofa izraisīja autoceļu satiksmes blokādes, kas apgrūtināja tūlītēju rīcību.

(6) Horvātijas iestādes lēš, ka izmaksas saistībā ar būtiskiem avārijas darbiem, kuri var pretendēt uz atbalstu saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 2012/2002 3. panta 2. punktu, ir EUR 4,49 miljoni, un ir norādījušas izmaksas, sadalot tās pa darbu veidiem.

(7) Horvātijas iestādes norādīja, ka šīs katastrofas ietekmes mazināšanai netiks izmantots cits Kopienas finansējums.

2.3         Austrija

(1) Spēcīgu lietusgāžu un sniega straujas kušanas rezultātā vairākās Austrijas dienvidu daļās radās plūdi un zemes nogruvumi. Īpaši nopietni tika skarta tirgus pilsēta Lavamünd Karintijas provincē Slovēnijas pierobežā, kur, sākot no 2012. gada 5. novembra, applūda apdzīvotas vietas, nodarot postījumus valsts un privātajam īpašumam, uzņēmumiem un vietējai infrastruktūrai.

(2) Pieteikums par finansiālo palīdzību no Eiropas Savienības Solidaritātes fonda tika iesniegts Komisijai 2013. gada 11. janvārī noteikto 10 nedēļu laikā pēc pirmajiem 2012. gada 5. novembrī reģistrētajiem postījumiem.

(3) Tā ir dabas katastrofa. 2013. gada 28. februārī Austrijas iestādes papildināja sākotnējo pieteikumu ar papildu informāciju un atjaunināja skaitļus. Tādējādi aplēstie kopējie tiešie zaudējumi, kurus nodarīja katastrofa, sasniedz EUR 9,6 miljonus. Tā kā minētā summa ir tikai neliela daļa no EUR 1798,112 miljonu robežvērtības (t. i., 0,6 % no Austrijas NKI), katastrofa ne tuvu nav kvalificējama kā „liela katastrofa” atbilstoši Padomes Regulai (EK) Nr. 2012/2002. Tomēr Austriju skāra tie paši plūdi, kas radīja lielu katastrofu Slovēnijā. Tāpēc Austrijas iestādes iesniedza pieteikumu saskaņā ar tā saukto „kaimiņvalstu kritēriju”, saskaņā ar ko kaimiņvalsts, kuru skārusi tā pati lielā katastrofa, izņēmuma kārtā var saņemt palīdzību no Solidaritātes fonda. Neraugoties uz nelielajiem postījumiem, kas veido tikai 0,53 % no robežvērtības, tiek uzskatīts, ka kritērijs ir izpildīts.

(4) Austrijas iestādes apraksta katastrofas ietekmi uz Lavamünd pilsētu, kas atrodas Drava (Drau) un Lavant upju tiešā saplūšanas vietā uz Austrijas robežas ar Slovēniju. Sakarā ar spēcīgajām lietusgāzēm abas upes pārplūda un Lavamünd tika applūdināta, ūdens līmenim sasniedzot divus metrus, nodarot postījumus 4 valsts ēkām, 37 privātiem mājokļiem un 16 uzņēmumiem, un vietējai infrastruktūrai. Tika tieši skarts 181 iedzīvotājs.

(5) Austrijas iestādes lēš, ka izmaksas saistībā ar būtiskiem avārijas darbiem, kuri var pretendēt uz atbalstu saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 2012/2002 3. panta 2. punktu, ir EUR 1,6 miljoni, un ir norādījušas izmaksas, sadalot tās pa darbu veidiem.

(6) Austrijas iestādes norādīja, ka tās neplāno iesniegt citus pieprasījumus pēc palīdzības no citiem Kopienas instrumentiem.

3.           Finansējums

Kopējais Solidaritātes fondam pieejamais gada budžets ir EUR 1000 miljonu. Tā kā solidaritāte bija galvenais pamatojums fonda izveidei, Komisija uzskata, ka fonda atbalstam vajadzētu būt progresīvam. Tas nozīmē, ka atbilstoši iepriekšējai praksei zaudējumu daļa, kas pārsniedz robežvērtību (0,6 % no NKI jeb EUR 3 miljardi 2002. gada cenās, ņemot vērā to summu, kura ir mazākā), ir pamatā lielākai atbalsta intensitātei nekā zaudējumiem līdz šai robežvērtībai. Agrāk pielietotā likme, lai noteiktu piešķīrumus lielām katastrofām, ir 2,5 % no kopējiem tiešajiem zaudējumiem, kas ir zem fonda izmantošanas robežvērtības, un 6 % no kopējiem tiešajiem zaudējumiem, kuri ir virs robežvērtības. Solidaritātes fonda atbalsta aprēķināšanas metodika ir izklāstīta 2002.–2003. gada ziņojumā par Solidaritātes fondu, un to apstiprināja Padome un Eiropas Parlaments.

Šajā gadījumā ir ierosināts izmantot tās pašas procentu likmes un piešķirt šādas atbalsta summas.

|| || (EUR)

Katastrofa || Atzītie tiešie zaudējumi || Robežvērtība  (miljonos) || Summa, pamatojoties uz 2,5 % || Summa, pamatojoties uz 6 % || Ierosinātā atbalsta kopējā summa

Plūdi Slovēnijā || 359 534 838 || 214,021 || 5 350 525 || 8 730 830 || 14 081 355

Plūdi Horvātijā || 11 463 479 || 259,805 || 286 587 || ~ || 286 587

Plūdi Austrijā || 9 600 000 || 1 798,112 || 240 000 || ~ || 240 000

KOPĀ || || 14 607 942

Nobeigumā ir ierosināts pieņemt Slovēnijas, Horvātijas un Austrijas iesniegtos pieteikumus saistībā ar plūdu katastrofām 2012. gada oktobrī/novembrī un ierosināt Solidaritātes fonda izmantošanu katram no šiem gadījumiem.

Saskaņā ar 2013. gada BGP Nr. 1 pamatu par finansējuma vajadzībām saistībā ar Horvātijas pievienošanos Eiropas Savienībai, kas ir plānota 2013. gada 1. jūlijā, tiek ierosināts summas saistībā ar Horvātijas pieteikumu iekļaut finanšu shēmas 3.b izdevumu kategorijā.

Attiecībā uz maksājumu apropriācijām Komisija 2013. gada BGP Nr. 2 atstāja nesadalītu rezervi EUR 14,8 miljonu apmērā saskaņā ar daudzgadu finanšu shēmas maksājumu 2013. gada maksimālo robežu, precīzi, lai segtu šos zināmos pieprasījumus ES Solidaritātes fonda izmantošanai.

5.           Kopsavilkuma tabula pa finanšu shēmas izdevumu kategorijām

Finanšu shēma Kategorija/apakškategorija || Pārskatītā finanšu shēma 2013. gadam || 2013. gada budžets (t. sk. BGP Nr. 1–4/2013) || BGP Nr. 5/2013 || 2013. gada budžets (t. sk. BGP Nr. 1-5/2013)

SA || MA || SA || MA || SA || MA || SA || MA

1. ILGTSPĒJĪGA IZAUGSME || || || || || || || ||

1a. Konkurētspēja izaugsmei un nodarbinātībai || 15 670 000 000 || || 16 168 150 291 || 12 886 628 095 || || || 16 168 150 291 || 12 886 628 095

Rezerve || || || 1 849 709 || || || || 1 849 709 ||

1b. Kohēzija izaugsmei un nodarbinātībai || 54 974 000 000 || || 54 958 049 037 || 56 349 544 736 || || || 54 958 049 037 || 56 349 544 736

Rezerve || || || 15 950 963 || || || || 15 950 963 ||

Kopā || 70 644 000 000 || || 71 126 199 328 || 69 236 172 831 || || || 71 126 199 328 || 69 236 172 831

Rezerve[8] || || || 17 800 672 || || || || 17 800 672 ||

2. DABAS RESURSU SAGLABĀŠANA UN PĀRVALDĪBA || || || || || || || ||

Tostarp ar tirgu saistītie izdevumi un tiešie maksājumi || 48 583 000 000 || || 43 956 548 610 || 43 934 188 711 || || || 43 956 548 610 || 43 934 188 711

Kopā || 61 310 000 000 || || 60 159 241 416 || 58 095 492 961 || || || 60 159 241 416 || 58 095 492 961

Rezerve || || || 1 150 758 584 || || || || 1 150 758 584 ||

3. PILSONISKUMS, BRĪVĪBA, DROŠĪBA UN TIESISKUMS || || || || || || || ||

3a. Brīvība, drošība un tiesiskums || 1 703 000 000 || || 1 440 827 200 || 1 046 033 652 || || || 1 440 827 200 || 1 046 033 652

Rezerve || || || 262 172 800 || || || || 262 172 800 ||

3b. Pilsoniskums || 746 000 000 || || 738 680 000 || 654 565 615 || 14 607 942 || 14 607 942 || 753 287 942 || 669 173 557

Rezerve || || || 7 320 000 || || || || 7 320 000 ||

Kopā || 2 449 000 000 || || 2 179 507 200 || 1 700 599 267 || 14 607 942 || 14 607 942 || 2 194 115 142 || 1 715 207 209

Rezerve[9] || || || 269 492 800 || || || || 269 492 800 ||

4. ES — GLOBĀLO PROCESU DALĪBNIECE || 9 595 000 000 || || 9 583 118 711 || 6 898 914 260 || || || 9 583 118 711 || 6 898 914 260

Rezerve[10] || || || 275 996 289 || || || || 275 996 289 ||

5. ADMINISTRĀCIJA || 9 095 000 000 || || 8 430 374 740 || 8 430 049 740 || || || 8 430 374 740 || 8 430 049 740

Rezerve[11] || || || 750 625 260 || || || || 750 625 260 ||

6. KOMPENSĀCIJA || 75 000 000 || || 75 000 000 || 75 000 000 || || || 75 000 000 || 75 000 000

Rezerve || || || || || || || ||

KOPĀ || 153 168 000 000 || 144 285 000 000 || 151 553 441 395 || 144 436 229 059 || 14 607 942 || 14 607 942 || 151 568 049 337 || 144 450 837 001

Rezerve[12][13] || || || 2 464 673 605 || 14 770 941 || || || 2 464 673 605 || 162 999

[1]               OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.

[2]               OV L 66, 8.3.2013., 1. lpp.

[3]               COM(2013) 156.

[4]               COM(2013) 183.

[5]               COM(2013) XXX.

[6]               COM(2013) XXX.

[7]               Padomes 2002. gada 11. novembra Regula (EK) Nr. 2012/2002, ar ko izveido Eiropas Savienības Solidaritātes fondu, OV L 311, 14.11.2002., 3. lpp.

[8]               Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonds (EGF) nav ietverts 1.a izdevumu kategorijas rezerves aprēķinā (EUR 500 miljoni).

[9]               Eiropas Savienības Solidaritātes fonda (ESSF) summa ir iekļauta papildus attiecīgajām izdevumu kategorijām saskaņā ar 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumu (OV C 139, 14.6.2006.).

[10]             2013. gada 4. izdevumu kategorijas rezervē nav ņemtas vērā apropriācijas, kas saistītas ar rezervi palīdzībai ārkārtas gadījumos (EUR 264,1 miljons).

[11]             Lai aprēķinātu 5. izdevumu kategorijas rezervi salīdzinājumā ar maksimālo robežu, ir ņemta vērā 1. zemsvītras piezīme 2007.–2013. gada finanšu shēmā par summu EUR 86 miljonu apmērā personāla iemaksām pensiju shēmā.

[12]             Vispārējā rezervē saistībām nav ņemtas vērā apropriācijas, kas saistītas ar Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondu (EUR 500 miljoni), rezervi palīdzībai ārkārtas gadījumos (EUR 264,1 miljons) un personāla iemaksām pensiju shēmā (EUR 86 miljoni).

[13]             Vispārējā rezervē maksājumiem nav ņemtas vērā apropriācijas, kas saistītas ar rezervi palīdzībai ārkārtas gadījumos (EUR 80 miljoni) un personāla iemaksām pensiju shēmā (EUR 86 miljoni).