11.6.2014 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 177/71 |
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Eiropas augstākā izglītība pasaulē”
COM(2013) 499 final
(2014/C 177/13)
Ziņotājs: Mário Soares
Eiropas Komisija saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pantu 2013. gada 11. jūlijā nolēma konsultēties ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju par tematu
“Eiropas augstākā izglītība pasaulē”
COM(2013) 499 final.
Par Komitejas dokumenta sagatavošanu atbildīgā Ārējo attiecību specializētā nodaļa savu atzinumu pieņēma 2013. gada 17. decembrī.
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 495. plenārajā sesijā, kas notika 2014. gada 21. un 22. janvārī (21. janvāra sēdē), ar 158 balsīm par un 3 atturoties, pieņēma šo atzinumu.
1. Secinājumi un ieteikumi
1.1. |
EESK uzskata, ka Komisijas paziņojumā par augstākās izglītības starptautisko aspektu izvēršanu ierosinātās stratēģiskās prioritātes ir būtiskas un atbalsta tās un jo īpaši studentu, pasniedzēju un pētnieku mobilitāti, starptautiskās dimensijas veicināšanu savā valstī, iekļaujot studiju programmās jautājumus, kas ir svarīgi pasaules kontekstā, kā arī izceļ augstskolu starptautisko partnerību un alianšu stiprināšanas nozīmīgumu laikmetā, kad internetā ir plaši pieejami bezmaksas kursi, kuri būtiski izmaina piekļuvi zināšanām. |
1.2. |
EESK atzinīgi vērtē paziņojumā minēto faktu, ka ir svarīgi izstrādāt Eiropas augstākās izglītības internacionalizācijas vispārēju stratēģiju, taču ir nemierā, ka minētais paziņojums aprobežojas ar to pasākumu kopsavilkumu, kuru īstenošana Eiropas Savienībā jau ir sākta un nepiedāvā nekādu nozīmīgu jaunumu, kā arī ar to, ka izskatāmais paziņojums nav pielāgots pašreizējiem konkurētspējas apstākļiem šajā nozarē. |
1.3. |
Tāpat EESK atzinīgi vērtē paziņojumā norādīto, ka runa nav par tīri zinātnisku vai tehnisku jautājumu, bet gan par uzdevumu, kas ir cieši saistīts ar politisko, ekonomisko un sociālo jomu kā valsts, tā Eiropas vai pasaules līmenī. |
1.4. |
EESK vēlas, lai Komisija izstrādā priekšlikumus un darbības, kas efektīvāk veicinātu Eiropas universitāšu klātbūtni starptautiskajā mērogā un likvidētu visus šķēršļus, kuri traucē zināšanu apmaiņu un studentu un mācību spēku mobilitāti uz trešo valstu augstākās izglītības iestādēm, jo sevišķi saistībā ar vīzu iegūšanu un imigrācijas politiku kopumā. |
1.5. |
Studentu, pasniedzēju un pētnieku mobilitāte ir pievienotā vērtība gan izcelsmes valstij, gan uzņēmējai valstij. Tāpēc ir svarīgi veicināt mobilitāti turp un atpakaļ tā, lai novērstu kvalificētu cilvēkresursu samazināšanos, kuri ir vajadzīgi attiecīgās sabiedrības attīstībai. |
1.6. |
Pamatojoties uz sadarbību, ko vairākas Eiropas universitātes jau ir iedibinājušas, EESK ierosina iespēju izveidot pilntiesīgu Eiropas skolu, kas būtu akadēmiskās un pētnieciskās izcilības telpa. |
1.7. |
EESK vēlreiz atgādina par iepriekšējos atzinumos pausto ieteikumu augstākās izglītības internacionalizācijas procesā saglabāt un veicināt tās vērtības, kas raksturo augstāko izglītību, atzīt visu ieinteresēto pušu ieguldījumu, asimetrijas un daudzveidību un ņemt vērā faktu, ka svarīgas ir ne tikai universitāšu, bet arī politiskās, ekonomiskās un kultūras intereses. |
1.8. |
EESK no jauna apliecina, ka runa ir par stratēģisku mērķi, tāpēc tam ir jānodrošina finanšu resursi un cilvēkresursi, kas varētu veicināt sociālo un ekonomikas attīstību, kā arī visu ieinteresēto pušu labklājību. |
1.9. |
Tāpat kā daudzas augstākās izglītības iestādes arī EESK raizējas par tām varbūtējām negatīvajām sekām, ko taupības politika var radīt izglītības nozarē. EESK uzskata par pienākumu uzsvērt, ka izglītības nozarē paredzētais budžeta samazinājums apdraud Komisijas paziņojumā noteiktos mērķus. |
1.10. |
EESK uzskata, ka starptautisko aspektu izvēršanas procesā jāveicina augstākās izglītības iestāžu un uzņēmumu sadarbība, radot sinerģiju, kas rosina studentu un mācību spēku uzņēmējdarbības un radošās spējas, kā arī sekmē inovāciju, kura ir tik ļoti vajadzīga mūsu sabiedrībai. |
1.11. |
Jauno tehnoloģiju plašā un bezmaksas izmatošana starptautiskajās programmās ir būtiski izmainījusi piekļuvi zināšanām un paver “mobilitātes” iespēju miljoniem studentu, kuriem pretējā gadījumā reālu mobilitātes iespēju nebūtu. Tomēr EESK vēlas brīdināt par tehniskām, pedagoģiskām un ētiskām problēmām, kas var rasties saistībā ar minēto tehnoloģiju izmantošanu un skart, piemēram, pasniedzēju un pētnieku, kuri gatavo lekcijas, intelektuālā īpašuma aizsardzību vai arī izraisīt divu veidu atšķirīgu un diskriminējošu mobilitātes atzīšanu: tie, kas fiziski piedalās starptautiskajā apmaiņā, un tie, kuri to dara tīmeklī. |
1.12. |
EESK vēlreiz apliecina savu pārliecību, ka Eiropas augstākās izglītības internacionalizācijai jāsekmē tādu Eiropas kultūras nozīmīgāko vērtību nostiprināšana kā cilvēktiesību aizsardzība, dažādu sabiedrību kultūras mantojuma atzīšana un lielākas sociālās kohēzijas veicināšana. |
1.13. |
EESK aicina Komisiju regulāri sniegt detalizētu informāciju par paziņojumā pieņemto saistību izpildi un uzskata, ka Eiropas pusgada ietvaros šis jautājums jāiekļauj konkrētajos katrai valstij adresētajos ieteikumos. |
1.14. |
Visbeidzot, EESK iesaka nākamajos finanšu gados ievērojami palielināt resursus, kas paredzēti šim jautājumam, īpašu uzmanību veltot pētniecības vajadzībām. |
2. Ievads
2.1. |
Globalizētā un konkurētspējīgā sabiedrībā, kāda ir mūsdienu sabiedrība, zināšanas ir svarīgs instruments cilvēka attīstībai sociālajā, ekonomikas un labklājības dimensijā. Protams, augstākā izglītība joprojām tiek atzīta par svarīgu līdzekli jaunu zināšanu radīšanai un izplatīšanai un par inovācijas faktoru, kas var veicināt indivīda un visas sabiedrības attīstību. Inovācija un zināšanas ir ne vien ekonomiskās izaugsmes, bet arī sociālās attīstības un sabiedrības kohēzijas noteicošais faktors. |
2.2. |
Protams, zināšanu un zinātības iegūšanas veidi un līdzekļi vienmēr ir bijuši daudzveidīgi, bet pašlaik tie ir ieguvuši pilnīgi jaunu dimensiju daļēji tādēļ, ka izglītība ir pieejama arvien lielākam iedzīvotāju skaitam, bet īpaši tādēļ, ka arvien plašāk tiek izmantotas jaunās tehnoloģijas, kas ir nopietns pārbaudījums Eiropas augstākās izglītības iestādēm. |
2.3. |
Universitātes ir (vai tām vajadzētu būt) ne tikai zinātniskās pētniecības un tehnoloģiskās inovācijas politikas, bet arī pētniecības centrā, kas spēj sekmēt novatorisku sociālo politiku, veicināt sociālo kohēziju un panākt efektīvāku, konkurētspējīgāku un ilgtspējīgāku uzņēmējdarbības stratēģiju izstrādi. |
2.4. |
Eiropā ir aptuveni 4 000 augstākās izglītības iestāžu, vairāk nekā 19 miljoni studentu un 1,5 miljoni darbinieku (pasniedzēju un citu darbinieku), kas zināšanu radīšanas un apmaiņas jomā sadarbojas un konkurē ar citu reģionu un kontinentu universitātēm, kā arī īsteno inovāciju un rada vērtības sabiedrībai, kura iekļauj šīs augstskolas. |
2.5. |
Pašlaik pasaulē augstākās izglītības iestādēs mācās 99 miljoni studentu, un paredzams, ka līdz 2030. gadam šis skaitlis pieaugs līdz 414 miljoniem. Arvien vairāk studentu cenšas sākt vai pabeigt studijas ārpus savas izcelsmes valsts. Eiropa piesaista 45 % no šiem migrējošiem studentiem, kuru skaits saskaņā ar Komisijas aplēsēm līdz desmitgades beigām palielināsies no četriem līdz septiņiem miljoniem. Neraugoties uz šiem iespaidīgajiem skaitļiem, ir iespējams un vēlams darīt vairāk un labāk (1). |
2.6. |
Izglītība un jo sevišķi augstākā izglītība ir stratēģijas “Eiropa 2020” uzmanības centrā un uz izglītību ir balstīts mērķis izveidot Eiropā ilgtspējīgu, gudru un integrējošu ekonomiku. Lai īstenotu šādu ekonomiku, viens no priekšnoteikumiem ir efektīva Eiropas rūpniecības politikas atjaunošana, kurā būtu atzīts, ka cilvēkkapitāla veidošana ir vitāli svarīga. Arī šī iemesla dēļ universitāšu nozīme pieaugs. |
2.7. |
Tāpēc starptautiskajai sadarbībai ir ārkārtīgi liela nozīme, lai piesaistītu un veidotu jaunus talantus, kas ir būtiski pasaulē, kurā notiek radikālas pārmaiņas. |
2.8. |
Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par Eiropas augstāko izglītību pasaulē iekļaujas šajā kontekstā. |
3. Komisijas paziņojuma kopsavilkums
3.1. |
Paziņojumā Komisija pauž uzskatu, ka, izstrādājot visaptverošu starptautisko aspektu izvēršanas stratēģiju (2), ir jānosaka trīs stratēģiskas prioritātes:
|
3.2. |
Komisija pamatoti norāda, ka globalizācijas un tehnoloģiju attīstības rezultātā augstākās izglītības jomā ir parādījušies jauni dalībnieki no jaunajām tirgus ekonomikas valstīm, piemēram, Ķīnas, Indijas, Brazīlijas un citām valstīm. |
3.3. |
Tāpat Komisija uzsver rezultātus, kas sasniegti dažādās jau uzsāktās iniciatīvās (Boloņas process, tādas programmas kā Erasmus, Tempus, Erasmus Mundus un Marie Curie, kā arī ar dažiem pārredzamības instrumentiem, piemēram, ar Eiropas kredītpunktu pārneses un uzkrāšanas sistēmu (ECTS) un Eiropas kvalifikāciju sistēmu (EQF)), lai ES valstu augstākās izglītības sistēmas sasniegtu augstāku internacionalizācijas pakāpi Eiropas mērogā. |
3.4. |
Komisija atgādina par to, kas tika apgalvots paziņojumā “Uzlabot un koncentrēt ES starptautisko sadarbību pētniecībā un inovācijā” (3), proti, ka starptautiskā mobilitāte sniedz jaunas iespējas augstākās izglītības iestādēm, lai izveidotu jaunas stratēģiskas partnerības. |
3.5. |
Lai finansiāli veicinātu starptautisko aspektu izvēršanas stratēģijas, Komisija, izmantojot jauno programmu Erasmus+ un Maria Sklodowska-Curie pasākumus, sniegs lielāku finansiālo atbalstu 135 000 studentu un mācībspēku mobilitātei, 15 000 pētnieku tālākai karjeras attīstībai, 60 000 augsta līmeņa stipendijām un 1 000 spēju veidošanas partnerībām starp ES un trešo valstu augstākās izglītības iestādēm. |
4. Vispārīgas piezīmes
4.1. |
EESK pauž nožēlu, ka izskatāmais paziņojums neietver nekādus būtiskus jaunumus saistībā ar starptautisko aspektu izvēršanas stratēģiju, ko jau vairākus gadus īsteno daudzas ES augstākās izglītības iestādes. Tomēr EESK vērtē pozitīvi un atbalsta to, ka Komisija, šajā paziņojumā ir atzinusi Eiropas augstākās izglītības internacionalizācijas globālas stratēģijas nozīmi, un mudina augstākās izglītības iestādes un dalībvalstis šo stratēģiju turpināt un stiprināt. |
4.2. |
Kādā no iepriekšējiem atzinumiem EESK jau minēja, ka šo tematu uzskata par ļoti svarīgu un ka “mērķis padarīt Eiropas augstskolas par izcilības centriem, kas piesaista studentus no visas pasaules, ir ārkārtīgi svarīgs, un tam vajadzētu palīdzēt apliecināt izglītības un pētniecības augsto kvalitāti Eiropā” (4). |
4.3. |
Pašlaik ir būtiski piesaistīt jaunus talantus, lai palielinātu ekonomikas dinamiku un pavērtu perspektīvas sabiedrības ilgtspējīgai izaugsmei. Šajā nolūkā Eiropas universitātēm ir jāstiprina savstarpējā sadarbība ar mērķi panākt, lai Eiropas augstākās izglītības starptautisko aspektu izvēršana palīdz veicināt konkurētspēju, kas pozitīvi ietekmē gan visu Eiropas Savienību kopumā, gan visas iesaistītās puses (5). |
4.4. |
Šo sadarbību iespējams arī uzlabot, stiprinot koordināciju starp dažādām visā pasaulē strādājošām Eiropas valstu augstākās izglītības iestādēm un uzlabojot tās kvalitāti. Īstas Eiropas skolas izveide šīs sadarbības gaitā varētu kļūt par apliecinājumu Savienības kā izcilības teritorijas statusam. |
4.5. |
Šajā internacionalizācijas stratēģijā ir svarīgi atzīt ģeogrāfisko daudzveidību un iespējamo pieeju dažādību, kā arī politiskās, ekonomiskās un akadēmiskās problēmas. Attiecībā uz internacionalizāciju ir jāņem vērā arī atsevišķu fakultāšu vai departamentu intereses, ja vien tas ir lietderīgi no pētniecības un inovācijas stratēģijas viedokļa. |
4.6. |
Turklāt, ņemot vērā nesen pieredzētos mēģinājumus izveidot zinātņu hierarhiju, ir svarīgi rūpēties par to, lai sociālās un humanitārās zinātnes netiktu marģinalizētas un atzītas par mazāk svarīgākām nekā pārējās zinātņu jomas. |
4.7. |
Lai iegūtu visaptverošu pārskatu par starptautisko aspektu izvēršanu, ir jāievēro arī studentu, izglītības darbinieku un pētnieku intereses. Tāpēc pirmām kārtām ir jāpārvar tie dažādie šķēršļi, kas ierobežo mobilitāti un šajā nolūkā īpaša vērība ir jāvelta pētniecības, izglītības un apmācības jomā iegūto kompetenču atzīšanai un vērtības celšanai. |
4.8. |
Līdz ar to ir svarīgi aktīvāk īstenot divpusējus kvalifikācijas atzīšanas līgums, tie ir jāanalizē ziņojumos un ar šiem jautājumiem saistītas klauzulas ir jāiekļauj dažādos kultūras un izglītības apmaiņas līgumos, kas tiek slēgti ar trešām valstīm un to universitātēm. Šos līgumus vajadzētu periodiski novērtēt un šajā procesā būtu jāiesaista izglītības darbinieki. |
4.9. |
Līdztekus ir jāatzīst starp uzņemošajām valstīm un izcelsmes valstīm pastāvošā asimetrija, jo tādējādi būs iespējams atrast labāko risinājumu. Vienlīdz svarīgi ir arī atzīt to ieguldījumu, ko no zinātniskā un sociālu kultūras vērtību viedokļa nodrošina pasniedzēju un pētnieku apmaiņa, kas visām iesaistītajām sabiedrībām būtu jāuzskata par bagātinošu pieredzi visplašākajā nozīmē. |
4.10. |
Tāpēc EESK ļoti atzinīgi vērtē atsauci uz atbildības sadalījumu starp Komisiju, Padomi, dalībvalstīm, izglītības nozari un iesaistītajām valstīm un universitātēm ārpus ES. |
4.11. |
Eiropas un valstu augstākās izglītības iestāžu, uzņēmumu un citu sabiedrības jomu stratēģiju saskaņa internacionalizācijas jomā ir ļoti svarīga, jo no tās ir atkarīga veiksmīga vispārējā augstākās izglītības internacionalizācija. No šāda viedokļa ir jāveic pāreja no starptautiskiem pasākumiem nozaru līmenī uz internacionalizācijas stratēģiju institucionālā līmenī, un šī pāreja ir jāstimulē. |
4.12. |
Augstākās izglītības starptautiskās dimensijas veicināšanai ir jābūt saistītai ar augstas kvalitātes pētniecību, kas kāpina vispārējo labumu un sociālo un ekonomisko attīstību. Šajā nolūkā nepieciešama arī pasniedzēju un pētnieku līdzdalība demokrātiski ievēlētās struktūrās visās augstākās izglītības iestādēs un pētniecības centros Eiropā un ārpus tās, kā arī citu pušu (studentu apvienību, uzņēmumu un uzņēmumu apvienību, vietējo un/vai reģionālo pašvaldību u. c.) iesaistīšanās. |
4.13. |
Noslēgumā EESK atgādina savu uzskatu, ka Eiropas augstākās izglītības internacionalizācijai ir jāveicina tādu Eiropas kultūras pamatvērtību apliecināšana kā cilvēktiesību aizsardzība, sabiedrības kultūras mantojama popularizēšana un padziļinātas sociālās kohēzijas veicināšana. |
5. Īpašas piezīmes
5.1. |
EESK ņem vērā, ka paziņojumā ir atzīts subsidiaritātes princips (valstu atbildība), nenoliedzot ES darbības nozīmi, īpaši saistībā ar Eiropas augstākās izglītības starptautisko aspektu izvēršanu. |
5.2. |
Viens no ES rīcībā esošajiem instrumentiem, definējot projektu finansēšanas prioritātes, ir iespēja sniegt specifisku papildu atbalstu tām valsts aģentūrām, kas dažādās Eiropas valstīs nodarbojas ar augstākās izglītības starptautiskās dimensijas paplašināšanu, kā arī veicināt šādu iestāžu izveidi valstīs, kurās tādu nav. EESK uzskata, ka šo aģentūru sadarbības stiprināšana lietderīgi stimulētu sadarbību starp Eiropas universitātēm. |
5.3. |
Lai īstenotu Eiropas augstākās izglītības starptautisko aspektu izvēršanu un piesaistītu jaunus talantus no trešām valstīm, viens no svarīgākajiem aspektiem ir imigrācijas un vīzu piešķiršanas politika, kas attiecas uz studentiem un pasniedzējiem no trešām valstīm. EESK aicina likvidēt tos šķēršļus, kas konstatēti jau pirms ilga laika un kuru dēļ daudzu studentu, pasniedzēju un pētnieku skatījumā Eiropa nav visizcilākais galamērķis. |
5.4. |
EESK vienmēr ir uzskatījusi, ka studentu, pasniedzēju un pētnieku mobilitāte ir ieguvums gan izcelsmes, gan galamērķa valstīm. Tāpēc ir svarīgi veicināt mobilitāti turp un atpakaļ, lai novērstu sabiedrības attīstībai nepieciešamu kvalificētu cilvēkresursu samazināšanos. |
5.5. |
Turklāt svarīgāk ir analizēt studentu, izglītības darbinieku un pētnieku mobilitātes rezultātus nevis veikt to grāmatvedības uzskaiti. Tāpēc lielākā daļa investīciju ir jāparedz sadarbības programmām, lai būtu iespējams integrēt mobilitātei paredzētas stipendijas un izveidot tādus tīklus, kas nodrošina augstu pievienoto vērtību. |
5.6. |
EESK aicina uzmanību pievērst arī nepieciešamībai stiprināt sieviešu līdzdalību – īpaši tas attiecas uz pētnieku mobilitāti, jo joprojām pārāk maz pētnieču ieņem vadošus amatus universitātēs un atbild par zinātniskiem institūtiem un universitātēm, lai gan beidzamo gadu laikā stāvoklis šajā ziņā ir uzlabojies. |
5.7. |
Cilvēkiem, kas iesaistās mobilitātē ir jābūt iespējai arī paplašināt savu kultūras apvārsni un uzlabot valodu zināšanas, un šāda iespēja ir tikai Eiropā, kurā līdzās pastāv daudzas valodas un kultūras. Tāpēc vietējās valodas kursu iekļaušana migrējošo studentu, pasniedzēju un pētnieku mācību programmā, kā arī stratēģijas izstrāde viņu integrācijai vietējās kopienās noteikti pavērtu plašus kultūras apvāršņus un viņiem dotu iespēju pilnvērtīgi iepazīt to vidi, kas viņus ietver mācību vai pētniecības laikā (6). |
5.8. |
Lai augstākās izglītības starptautisko aspektu izvēršana norisinātos veiksmīgi, svarīgi ir atrisināt vēl kādu jautājumu: tas ir kvalifikācijas atzīšanas un kvalifikācijas, kā arī iegūto prasmju apstiprināšanas jautājums. Nesen EESK izstrādāja atzinumu, kurā norādīts, ka “citās dalībvalstīs iegūto profesionālo kvalifikāciju atzīšana ir būtisks instruments ES iedzīvotāju mobilitātes veicināšanā un līdz ar to iekšējā tirgus īstenošanā. Tas dod iespēju uzlabot dalībvalstu konkurētspēju, atbalstīt ilgtspējīgu izaugsmi un samazināt bezdarba līmeni. Valstu tautsaimniecības gūst labumu no dažādas profesionālās pieredzes, ko iedzīvotāji uzkrāj, veicot profesionālo darbību dažādās dalībvalstīs” (7). |
5.9. |
Komisijas paziņojumā ir aicināts pievērst uzmanību jauno tirgus ekonomikas valstu nozīmei augstākās izglītības globalizācijā un tās internacionalizācijā. Lai gan EESK arī uzskata, ka šīs jaunās starptautiskās arēnas dalībnieces ir pelnījušas nopietnu attieksmi, tas nenozīmē, ka nav nepieciešams pastāvīgi uzmanības lokā saglabāt iespējamos jaunos “konkurentus”, kas varētu rasties un tās ģeogrāfiskās teritorijas, ar kurām dažas Eiropas valstis dažādu iemeslu dēļ jau sen uztur īpašas attiecības. |
5.10. |
EESK norāda, ka Komisijas paziņojumā nav izcelta nepieciešamā sadarbība starp universitātēm un uzņēmējdarbības vidi. Šajā sadarbībā ir jārespektē katras nozares autonomija un tās darbības veids, taču tā var nodrošināt arī būtisku ieguldījumu ekonomiskajā un sociālajā attīstībā. |
5.11. |
Tāpēc starptautiskā līmenī ir jāstimulē arī augstākās izglītības un uzņēmumu sadarbība. Ir svarīgi, lai universitātes starptautiskā darbībā piemērotu pētniecības rezultātus, lai tās pedagoģiskajā darbībā veicinātu inovāciju un stimulētu studentu un pasniedzēju radošās spējas. EESK aicina pievērst uzmanību tam, ka ir riskanti fundamentālo pētniecību pakārtot zinātnes tiešam piemērojumam. |
5.12. |
EESK atzinīgi vērtē faktu, ka paziņojumā ir atzīts, ka runa nav par tīri zinātniski vai tehnisku jautājumu, bet gan par uzdevumu, kas ir cieši saistīts ar politisko jomu kā valsts, tā Eiropas līmenī. |
5.13. |
Tāpēc ir satraukta par vairāku Eiropas valstu budžeta stāvokli, īpaši to valstu, kurām pašlaik palīdz ES un SVF un kurās tiek veikti būtiski augstākās izglītības iestāžu budžeta samazinājumi, kuru dēļ varētu būt grūti īstenot paziņojumā ietvertos mērķus. Praksē interese par Eiropas universitātēm galvenokārt ir saistīta ar to izsniegto diplomu izcilību un kvalitāti. |
5.14. |
EESK uzsver, ka ir nepieciešami uzticami un salīdzināmi Eiropas statistikas dati, lai būtu iespējams dialogu ar ārpuskopienas partneriem veidot uz stabila pamata un radīt uz zināšanām balstītas nopietnas alianses. |
5.15. |
Attiecībā uz augstākās izglītības un tās starptautisko aspektu izvēršanas pārraudzību EESK uzskata, ka šis jautājums būtu jāiekļauj Eiropas pusgada laikā izstrādātajos ieteikumos, kas paredzēti konkrētām valstīm. |
5.16. |
Kā paziņojumā norādīts, jauno tehnoloģiju izmantošana starptautiskajās programmās varētu nodrošināt miljoniem to studentu “mobilitāti”, kuriem reāli tādas iespējas nav. Bezmaksas mācību klāsta straujais pieaugums internetā ir būtiski mainījis piekļuvi zināšanām, bet līdztekus jaunām iespējām ir radušās arī jaunas pedagoģiskas un metodoloģiskas problēmas. |
5.17. |
Ņemot to vērā, EESK brīdina, ka, izmantojot minētās tehnoloģijas, var rasties tehniski un ētiski jautājumi, piemēram, kā tiek nodrošināta to pasniedzēju un pētnieku, kuri sagatavo lekcijas, intelektuālā īpašuma aizsardzība vai arī var izveidoties divas dažādas un diskriminējošas atzīšanas: tie, kas fiziski iesaistās mobilitātē, un tie, kuri to dara tīmeklī. |
5.18. |
Komisija ir paredzējusi, ka 2014. gadā sāks ieviest U-MultiranK – jaunu augstākās izglītības iestāžu klasifikācijas modeli, kas atspoguļos profilu daudzveidību, tādējādi uzlabojot pārredzamību. Lai gan EESK piekrīt šādiem mērķiem, tai rodas jautājums par šādas sistēmas efektivitāti salīdzinājumā ar jau atzītajām sistēmām un par to, vai ir lietderīgi tai veltīt tik daudz resursu laikā, kad pastāv smagas ekonomiskas un finanšu problēmas. |
5.19. |
EESK pozitīvi vērtē to, ka Augsta līmeņa grupa augstākās izglītības modernizācijai atzīst, ka pastiprināta studentu kultūras, ekonomikas un sociālā daudzveidība liecina par īpašas pedagoģiskās izglītības nepieciešamību. Eiropa ir noteikusi kvantitatīvu mērķi līdz 2020. gadam panākt, lai 40 % Eiropas jauniešu būt ieguvuši augstākās izglītības diplomu. Taču līdz 2020. gadam būt vēlams arī, lai visi Eiropas augstskolu pasniedzēji kļūst par tādiem profesionāļiem, kas spēj nodrošināt savu pasniegto priekšmetu un piešķirto diplomu kvalitāti. |
5.20. |
ANO Starptautiskajā paktā par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām ir noteikts, ka dalībvalstīm ir pilnībā jāuzņemas atbildība par izglītības finansēšanu un tāpēc “veicot visus nepieciešamos pasākumus un tai skaitā pakāpeniski ieviešot bezmaksas izglītību, jāpanāk, lai, atbilstoši iespējām, augstākā izglītība būtu visiem vienādi pieejama”. |
5.21. |
Komisijas paredzētais finansējums augstākās izglītības internacionalizācijas stratēģijai 2014. –2020. gada budžeta periodā sasniedz 3000 miljonus euro (no kopējā finansējuma 16 000 miljonu euro apmērā programmām, kas saistītas ar Erasmus+). Ar šā finansējuma palīdzību Komisija apņemas nodrošināt mobilitāti 135 000 studentiem un izglītības darbiniekiem, 15 000 pētniekiem un 60 000 maģistra un augsta līmeņa maģistrantūras un doktora grāda programmu dalībniekiem. EESK cer regulāri saņemt informāciju par šo saistību izpildi un iesaka turpmāk palielināt šim nolūkam paredzētos resursus. |
Briselē, 2014. gada 22. janvārī
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs
Henri MALOSSE
(1) Pēc UNESCO Statistikas institūta datiem.
(2) Prezidentvalsts Lietuva kopā ar Eiropas Komisiju organizēja konferenci par šo jautājumu. Ar minētās konferences secinājumiem var iepazīties tīmekļa vietnē: http://ec.europa.eu/education/news/30082013-euuropean-higher-education-confrence_en.htm.
(3) COM(2012) 497 final.
(4) OV C 191, 29.6.2012., 103. lpp.
(5) Eiropas Komisija uzskata, ka no ES ieceļojošo studentu kopējā skaita 63 % dodas uz trijām valstīm: Apvienoto Karalisti, Franciju un Vāciju.
(6) “Ikvienai personai ir tiesības izpausties un radīt un izplatīt savus darbus sevis izvēlētā valodā, jo īpaši dzimtajā valodā; ikvienai personai ir tiesības uz pilnvērtīgu izglītību un mācībām, kas pilnīgi respektē tās kultūras identitāti”, UNESCO Vispārējā deklarācija par kultūras daudzveidību, 2001.
(7) OV C 204, 9.8.2008., 85. lpp.