12.11.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 327/52

1.1

Iedzīvotāji ir Eiropas integrācijas galvenā vērtība. Ziņojumā par ES pilsonību uzsvērts, ka ES pilsonība nodrošina jaunas iespējas un tiesības iedzīvotājiem. Ziņojumā norādīts, ka dalībvalstu iedzīvotāji tiesības brīvi pārvietoties un dzīvot ES teritorijā galvenokārt saista ar iespējām uz ilgāku vai īsāku laiku ierasties jebkurā ES dalībvalstī un pamest to, strādāt, studēt, piedalīties apmācības pasākumos, ceļot uzņēmējdarbības vajadzībām vai iepirkties visā ES teritorijā (1).

1.2

2013. gada ziņojumā par ES pilsonību iekļauti 12 jauni pasākumi sešās jomās, lai turpinātu mazināt šķēršļus, kas iedzīvotājiem neļauj pilnībā izmantot ES piešķirtās tiesības, tostarp tiesības brīvi pārvietoties visā ES teritorijā. Šie pasākumi ietver (2):

1.3

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas (EK) priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par pilsoņu un uzņēmumu brīvas pārvietošanās veicināšanu, vienkāršojot noteiktu publisko dokumentu akceptēšanu Eiropas Savienībā, un grozījumiem Regulā (ES) Nr. 1024/2012, COM(2013) 228 final – 2013/0119 (COD).

1.4

Priekšlikumā ņemts vērā ziņojums par ES pilsonību, jo tajā iekļauti pasākumi, kuri ļaus ES iedzīvotājiem patiešām izmantot tās tiesības, ko viņiem nodrošina ES pilsoņa statuss.

1.5

Lai arī Lisabonas līgumā un ES Pamattiesību hartā vēl vairāk nostiprinātas ar Māstrihtas līgumu piešķirtās ES pilsoņa tiesības, tostarp tiesības brīvi pārvietoties un dzīvot visā ES teritorijā, administratīvās procedūras, kas nodrošina minēto tiesību praktisku izmantošanu, vēl nav attiecīgi reformētas. Prasība uzrādīt Apostille — ar Hāgas 1961. gada Apostille Konvenciju ieviesta formalitāte, lai atvieglotu personu pārvietošanos pāri valstu robežām laikā, kad nebija pieejamas tehnoloģijas, — neatspoguļo faktu, ka ES nav robežu, un līdz ar to drīzāk apgrūtina, nevis atvieglo iedzīvotāju iespējas izmantot ar ES pilsonību piešķirtās tiesības brīvi pārvietoties visā ES teritorijā.

1.6

Priekšlikumā ierosinātā noteiktu turpmāk uzskaitīto publisko dokumentu vienkāršošana ES ir svarīgs pasākums, ar kura īstenošanu tiesiskais regulējums kļūs saskaņotāks, un tas savukārt uzlabos iespējas izmantot tiesības brīvi pārvietoties visā ES teritorijā:

Minēto publisko dokumentu vienkāršošana neapšaubāmi atvieglos iedzīvotāju un uzņēmumu brīvu pārvietošanos, kā arī vēl vairāk palielinās tirdzniecības apjomu iekšējā tirgū un dalībvalstu iedzīvotājiem atvieglos šādu dokumentu vākšanu.

1.7

Noteiktu publisko dokumentu akceptēšanas vienkāršota regulējuma ieviešana līdz pat vietējās publiskās pārvaldes līmenim uzskatāma par svarīgu politikas instrumentu, jo tā arī:

1.8

EESK pauž nožēlu, ka priekšlikumā iekļautās reformas, ar kurām iecerēts uzlabot iedzīvotāju un uzņēmumu iespējas izmantot tiesības brīvi pārvietoties visā ES teritorijā, ierosinātas tikai 20 gadus pēc ES pilsonības ieviešanas un 42 gadus pēc Hāgas Konvencijas pieņemšanas. Tik tiešām, ES nav gājusi kopsolī ar tehnoloģisko progresu, kuru tā būtu varējusi izmantot, lai mazinātu vai novērstu šķēršļus, kas iedzīvotājus un uzņēmumus kavē izmantot tiesības brīvi pārvietoties. EESK uzsver, ka Iekšējā tirgus informācijas sistēma (IMIS) ir svarīgs instruments, kas būtu jāizmanto plašāk, lai nodrošinātu ES iedzīvotāju iespējas izmantot savas pamattiesības.

1.9

Tāpēc EESK secina, ka Komisijas politiskie ieteikumi par

1.10

EESK ieteikumi.

2.1

2009. gada Stokholmas programmā “Atvērta un droša Eiropa tās pilsoņu un viņu aizsardzības labā” (6) uzsvērts, cik svarīgi panākt, lai ES pilsonība būtu patiešām efektīvs instruments un lai ES tieslietu politikas galvenā vērtība būtu cilvēks. Tas uzsvērts arī programmas īstenošanas rīcības plānā (7), kurā teikts, ka labi funkcionējošai Eiropas tiesiskajai telpai “jākalpo pilsoņu un uzņēmumu interesēm, lai atbalstītu saimniecisko darbību vienotajā tirgū (…)”. EK savā 2010. gada ziņojumā par ES pilsonību vēlreiz apliecināja apņemšanos veicināt publisko dokumentu brīvu apriti ES un 2010. gada decembrī iepazīstināja sabiedrību ar konkrētu redzējumu, kas bija izklāstīts Zaļajā grāmatā par tematu “Mazāk administratīvo formalitāšu pilsoņiem: publisko dokumentu brīvas aprites un civilstāvokļa aktu atzīšanas veicināšana” (8).

2.2

Līdztekus iepriekšminētajiem pasākumiem Komisija arī pieņēma “Aktu par vienoto tirgu” (9), ar kuru bija iecerēts vairot iedzīvotāju uzticēšanos iekšējam tirgum un palielināt iekšējā tirgus kā ES ekonomikas izaugsmes dzinējspēka potenciālu. Lai to panāktu, citastarp bija jānovērš nesamērīgi šķēršļi, kas iedzīvotājiem un uzņēmumiem traucēja izmantot iekšējā tirgus brīvības. Iedzīvotāju un uzņēmumu mobilitātes Eiropas Savienībā veicināšana ir viens no “II vienotā tirgus akta” (10) stūrakmeņiem.

2.3

Eiropas Komisijas “Eiropas uzņēmējdarbības tiesību un korporatīvās vadības rīcības plāna” (11) prioritāte ir atbalsts Eiropas uzņēmumiem, jo īpaši pievēršoties juridiskās noteiktības nostiprināšanai pārrobežu darījumos. “Eiropas digitalizācijas programmas” (12) priekšmets ir ierosinātie tiesību akti elektroniskās identifikācijas un e-paraksta jomā (13), tostarp paredzot ieviest tiesisko regulējumu kopīgajām administratīvajām formalitātēm, kas saistītas ar iedzīvotāju un uzņēmumu elektronisko identifikāciju.

2.4

Nesen pieņemtajā “Rīcības plānā uzņēmējdarbības jomā 2020. gadam” (14) uzsvērts, ka pārmērīga tiesiskā regulējuma radīto šķēršļu mazināšana joprojām ir EK politiskās darba kārtības prioritāte. Rīcības plānā aicināts, cik vien iespējams, novērst vai mazināt birokrātiju visiem uzņēmumiem un īpaši mikrouzņēmumiem. Līdz ar to birokrātijas mazināšana, procedūru vienkāršošana publisko dokumentu pārrobežu izmantošanai un akceptēšanai starp dalībvalstīm, kā arī attiecīgo noteikumu saskaņošana ir daļa no visaptverošas rīcības, kuras mērķis ir “pilsoņu Eiropas” izveide un labi funkcionējošs vienotais tirgus ES uzņēmumiem.

2.5

Ziņojumā par ES pilsonību uzsvērts, ka ES pilsonība iedzīvotājiem nodrošina jaunas iespējas un tiesības. Ziņojumā arī norādīts, ka dalībvalstu iedzīvotāji tiesības brīvi pārvietoties un dzīvot ES teritorijā galvenokārt saista ar iespējām uz ilgāku vai īsāku laiku ierasties jebkurā ES dalībvalstī un pamest to, strādāt, studēt, piedalīties apmācības pasākumos, ceļot uzņēmējdarbības vajadzībām vai iepirkties visā ES teritorijā. 2013. gada ziņojumā par ES pilsonību iekļauti 12 jauni pasākumi sešās jomās, lai turpinātu novērst šķēršļus, kas iedzīvotājiem neļauj pilnībā izmantot ES piešķirtās tiesības, tostarp tiesības brīvi pārvietoties un nodarboties ar uzņēmējdarbību visā ES teritorijā. Šie pasākumi ietver (15):

2.6

Lai arī Lisabonas līgumā un ES Pamattiesību hartā vēl vairāk nostiprinātas ar Māstrihtas līgumu piešķirtās ES pilsoņa tiesības, tostarp tiesības brīvi pārvietoties un dzīvot visā ES teritorijā, administratīvās procedūras, kas nodrošina minēto tiesību praktisku izmantošanu, vēl nav attiecīgi reformētas. Tiesiskais regulējums ES joprojām ir sadrumstalots, jo dalībvalstis turpina piemērot savas administratīvās formalitātes, piemēram, Apostille uzrādīšana, lai apliecinātu kopijas un tulkojumus; tā ir ar 1961. gada Hāgas Apostille Konvenciju ieviesta formalitāte, ar kuru bija iecerēts atvieglot pārvietošanos starp dažādām valstīm. Šāda formalitāte neatspoguļo faktu, ka ES nav robežu, un līdz ar to drīzāk apgrūtina, nevis atvieglo iedzīvotāju iespējas izmantot ar ES pilsonību piešķirtās tiesības brīvi pārvietoties visā ES teritorijā.

2.7

Piemēram, pašlaik iedzīvotāji, kas pārceļas uz citu dalībvalsti, spiesti tērēt daudz naudas un laika, lai pierādītu izcelsmes dalībvalsts publisko dokumentu autentiskumu. Ir atzīts, ka neapšaubāms ieguvums uzņēmumiem un iedzīvotājiem būs saskaņotu un pārredzamu noteikumu sistēma, kas reglamentēs tādus noteiktus publiskos dokumentus, kuri ir svarīgi personu, preču un pakalpojumu plūsmai ES un vienotajā tirgū.

2.8

ES nav gājusi kopsolī ar tehnoloģisko progresu, kuru var izmantot, lai mazinātu vai novērstu šķēršļus, kas iedzīvotājus un uzņēmumus kavē izmantot tiesības brīvi pārvietoties. EESK saprot, ka IMIS — tīmekļa lietojumprogramma, ar kuras palīdzību valsts, reģionālās un vietējās iestādes var ātri un vienkārši sazināties ar iestādēm ārvalstīs, — ir piemērota IKT platforma, kas pēc priekšlikuma ieviešanas atvieglos administratīvo sadarbību. IMIS arī būs valstu visbiežāk lietoto publisko dokumentu paraugu svarīgs repozitārijs ES, ietverot dokumentu tulkojumu visās ES oficiālajās valodās, lai iestādēm, kurām nav darbinieku ar pietiekamām valodu zināšanām, palīdzētu novērtēt iesniegto publisko dokumentu tulkojuma atbilstību vai kvalitāti (16).

2.9

EESK pauž nožēlu, ka priekšlikumā iekļautās reformas, ar kurām iecerēts uzlabot iedzīvotāju un uzņēmumu iespējas izmantot tiesības brīvi pārvietoties visā ES teritorijā, ierosinātas tikai 20 gadus pēc ES pilsonības ieviešanas un 42 gadus pēc Hāgas Konvencijas pieņemšanas.

3.1.1

EESK piekrīt, ka regulas priekšlikuma 3. panta 1. punktā iekļautā “publisko dokumentu” definīcija aptver ES iedzīvotāju un uzņēmumu tiesību īstenošanai svarīgus publiskos dokumentus.

3.1.2

EESK tomēr uzsver, ka priekšlikumā minētajiem publiskajiem dokumentiem patiešām jābūt pirmajiem to publisko dokumentu klāstā, kuri būtu jāvienkāršo, lai veicinātu ES iekšējo mobilitāti, dažādus pārrobežu pasākumus un ES vienotā tirgus pienācīgu darbību.

3.1.3

EESK uzsver, ka publisko dokumentu turpmākajiem vienkāršošanas pasākumiem būtu jāattiecas uz svarīgiem publiskajiem dokumentiem, piemēram, tādiem, kas saistīti ar darba ņēmēju (tas ir īpaši svarīgi pārrobežu uzņēmumu izveidei un tirdzniecībai) vai personu ar invaliditāti pārvietošanos ES teritorijā, ciktāl uz šādiem publiskajiem dokumentiem neattiecas citas ES direktīvas. Šādi publiskie dokumenti var būt, piemēram, valstu izglītības iestāžu akreditācijas sertifikāti un publiskie dokumenti sociālā nodrošinājuma jomā.

3.2.1

EESK uzsver, ka pašlaik spēkā esošā prasība uzrādīt Apostille apliecinājumu atbilst starptautiskajai praksei un līdz ar to neatspoguļo ES pārtapšanu vienotajā tirgū. Aptuveni 12,5 miljoni ES pilsoņu dzīvo dalībvalstī, kas nav viņu izcelsmes valsts, un vairāk nekā 380 tūkstoši ES mikro, mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) noslēguši pārrobežu apakšuzņēmuma līgumus, kas jāpilda citā dalībvalstī; lai varētu pārvietoties no vienas dalībvalsts uz citu vai nodarboties ar pārrobežu uzņēmējdarbību, šiem pilsoņiem un uzņēmumiem nepārtraukti jāsaskaras ar nevajadzīgu birokrātiju. Šāds stāvoklis neveicina ES bez robežām izveidi.

3.2.2

Tāpēc EESK atbalsta EK priekšlikuma mērķi uz publiskajiem dokumentiem neattiecināt dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu prasības. EESK uzskata, ka šis ir ilgstošas publisko dokumentu vienkāršošanas programmas pirmais posms.

3.2.3

EESK piekrīt, ka jāievieš attiecīgi noteikumi, lai pamatotu šaubu gadījumos varētu veikt autentiskuma pārbaudei vajadzīgās darbības. Komiteja apzinās, ka noteiktos gadījumos būs jākoordinē dalībvalstu administratīvās darbības, lai nodrošinātu publiskā dokumenta vai tā apliecinātas kopijas autentiskumu.

3.2.4

EESK noteikti atbalsta principu, ka iedzīvotājiem un uzņēmumiem jābūt garantētai maksimālai juridiskajai noteiktībai par to, cik lielā mērā viņu uzrādītie publiskie dokumenti ir atbrīvoti no jebkādas legalizācijas vai tamlīdzīgām formalitātēm. Šāda pārliecība ļaus uzņēmumiem un iedzīvotājiem proaktīvi plānot savas darbības, tādējādi patiešām nodrošinot ES ietekmes novērtējumā minētās tiešās un netiešās priekšrocības un ieguvumus (17).

3.2.5

EESK atzīmē, ka, pastāvot spēkā esošajai sistēmai, 99 % no gada laikā aptuveni 1,4 miljona ES teritorijā uzrādīto Apostille apliecinājumu problēmas nerada. Tāpēc EESK uzskata, ka EK ierosinātais politiskais risinājums administratīvās sadarbības jomā (šādu uz IMIS balstītu sadarbību izmanto, ja pastāv pamatotas šaubas par tādu publisko dokumentu, kam pievienotas daudzvalodu veidlapas, autentiskumu) uzlabotu rezultātus.

3.2.6

Lai izvairītos no nenoteiktības, EESK iesaka EK priekšlikumā iekļauto “pamatotu šaubu” definīciju padarīt viennozīmīgu. Tāpēc EESK ierosina šādus grozījumus:

3.2.7

Ja pamatotu šaubu dēļ dalībvalsts atbilstoši jaunajai definīcijai iesniedz oficiālu pieprasījumu tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kurā dokuments izsniegts, attiecīgā persona precīzi jāinformē par šāda pieprasījuma iesniegšanas iemesliem.

3.2.8

EESK pauž pārliecību: kad IMIS būs ieviesta visās valstīs un regulāri ziņojumi liecinās, ka sistēma stabili funkcionē, un kad dalībvalstu attiecīgais personāls būs apguvis vajadzīgās zināšanas, dalībvalstu savstarpējie administratīvās koordinācijas pieprasījumi kļūs daudz efektīvāki, pieļaujot īsāku termiņu salīdzinājumā ar priekšlikumā pašlaik noteikto maksimālo viena mēneša periodu. Ja tiešām izdodas panākt šādus būtiskus uzlabojumus, EESK iesaka EK samazināt maksimālo termiņu līdz divām nedēļām. Šāda termiņa pārskatīšana būs pārliecinošs vēstījums iedzīvotājiem un uzņēmumiem par to, ka ES patiešām praktiski ievieš ES pilsonību un ka iedzīvotāji ir ES rīcībpolitiku galvenā vērtība.

3.2.9

EESK uzskata, ka svarīgi izveidot līdzsvarotu pārskatatbildības sistēmu, lai izvērtētu, cik lielā mērā dalībvalstis efektīvi ievieš priekšlikumu. EESK iesaka EK veikt ikgadēju salīdzinošo novērtējumu par dalībvalstu panākumiem ieviešanas procesā.

3.6.1

EESK piekrīt, ka dalībvalstu īstenotas informācijas un dokumentu apmaiņas un nosūtīšanas mērķis ir pārbaudīt publisko dokumentu autentiskumu, izmantojot Iekšējā tirgus informācijas sistēmu (19. pants). Komiteja arī piekrīt nosacījumam, ka dalībvalstis Komisijai paziņo norīkotās centrālās iestādes un ziņo Komisijai par visām turpmākajām izmaiņām minētajā informācijā un ka Komisija norādīto informāciju dara publiski pieejamu (20. pants). Visbeidzot EESK piekrīt, ka Komisija vismaz reizi trijos gados Eiropas Parlamentam iesniedz ziņojumu par regulas piemērošanu (21. pants).

3.6.2

EESK uzsver, ka ar 19. pantu — “Datu aizsardzība” — jānodrošina, ka dalībvalstis, saskaņā ar priekšlikuma prasībām nododot informāciju un dokumentus un apmainoties ar tiem, ievēro ES principus datu aizsardzības jomā.