12.11.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 327/38

1.1

EESK atzīst, ka ir svarīgi, lai Eiropai būtu autonoma kosmosa uzraudzības sistēma, kas nodrošina tās kosmosa infrastruktūras un kosmosa objektu aizsardzību, un atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu, kas pirmo reizi pievēršas šim tematam un ierosina risinājumus šajā jomā, lai Eiropas Savienībā īstenotu sadarbības un integrācijas procesu.

1.2

Komiteja atbalsta Komisijas viedokli, ka dalībvalstīm vajadzētu virzīt praktiskus priekšlikumus apstiprināšanai Komisijā, jo Eiropas interesēs neapšaubāmi ir nodrošināt paredzēto informācijas kvalitāti un kvantitāti un dalīties zināšanās, tostarp metodoloģijas jomā, kā arī datu analīzes kapacitātē.

1.3

Komiteja apzinās grūtības rast kopējus risinājumus starp dalībvalstīm un uzskata Komisijas priekšlikumu par pirmo nozīmīgāko soli virzībā uz kopīgo vērienīgo mērķu īstenošanu. Spēcīga militārās jomas interešu klātbūtne šajā programmā lielā mērā sarežģī kopīgas infrastruktūras izveidi, un EESK pauž cerību, ka šī iniciatīva ļaus to panākt pēc iespējas drīzākā laikā. Tomēr pozitīvi ir tas, ka tiek veidots pamats civilās un militārās jomas sadarbībai, kurā būtu jāiesaista EKA, Eiropas Aizsardzības aģentūra un Padomes direktorāts, kurš nodarbojas ar krīžu pārvarēšanas un plānošanas jautājumiem.

1.4

EESK uzskata, ka finansējums, kas paredzēts SST darbībai septiņu gadu laikā, kad tiek izveidots šis pakalpojums, pirmām kārtām būtu jāizmanto, lai izveidotu sākotnējo Eiropas neatkarīgās kapacitātes aizmetni, kurā tiktu pārņemta daļa kapacitātes, kas patlaban atrodas dalībvalstu aizsardzības struktūru rīcībā. Tas būtu panākams, izmantojot optiskos teleskopus, kas jau tiek izmantoti Eiropā (Kanāriju salās) un uzbūvējot vismaz vienu Eiropas radaru, kas būtu pielīdzināms tādai radaru klasei, kas ir pieejami aizsardzības struktūrām. Tas radītu pamatu ilgtermiņa ieguldījumiem, ar ko jaunas spējas un prasmes tiktu nodotas civilajai jomai, lai uzlabotu Eiropas iedzīvotāju dzīves kvalitāti.

1.5

EESK uzskata, ka attiecībā uz šās programmas īstenošanai paredzētajiem septiņiem gadiem ir nepieciešams pieņemt īpašus noteikumus, lai precizētu partnervalstu pieprasīto pakalpojumu līmeni attiecībā uz datu apjomiem, veidiem, biežumu, kvalitāti un pieejamību, nodrošinot nepieciešamos instrumentus, lai novērtētu pakalpojumus, līdzīgi pētniecības programmām Septītajā pamatprogrammā, kurā šie parametri ir skaidri noteikti un saskaņoti.

1.6

EESK iesaka saglabāt kritērijus attiecībā uz piekļuvi programmai atvērtus un tos sīkāk precizēt 7. panta 1. punkta a) apakšpunktā. Ir svarīgi, lai dalība programmā būtu atvērta ne tikai tām valstīm, kurām jau ir neatkarīgas jaudas (piemēram, Francija, Vācija un Apvienotā Karaliste), bet arī visām tām, kuras spēj nodrošināt datu apstrādei nepieciešamās kompetences. Ierosinātais formulējums būtu jāpārskata.

1.7

EESK norāda, ka darbību uzraudzības paketē, kas pazīstama kā “Kosmosa situatīvā uzraudzība” (Space Situational Awareness — SSA) ietilpst ne tikai “Kosmisko objektu novērošana un uzraudzība” (Space Surveillance and Tracking — SST), bet arī Space Weather (attiecībā uz Saules magnētisko aktivitāti) un “Zemei tuvo objektu” (Near Earth Objects — NEO) monitorings.

1.8

Jo īpaši, atzīstot, ka Saules aktivitātes radītais apdraudējums kosmosa infrastruktūrai ir vismaz tāds pats, ja ne ievērojami lielāks par īpaši intensīvu faktoru ietekmi, Komiteja uzskata, ka šie divi aspekti, kā sākotnēji paredzēts SSA definīcijā, ir jāīsteno paralēli. Tādēļ EESK aicina Komisiju izstrādāt visaptverošu un integrētu sistēmu, iekļaujot dažādus kosmosa infrastruktūras aizsardzības aspektus, jo īpaši, ņemot vērā, ka EKA jau ir aktīvi iesaistīta aizsardzības pret saules radiāciju programmas izstrādāšanā. 2011. gada 10. un 11. martā Madridē notikušās konferences par kosmosa un drošības jautājumiem secinājumos (minēti ietekmes novērtējumā) ir skaidri iezīmēts ceļš virzībai uz sadarbības stiprināšanu šajā jomā starp visām ieinteresētajām pusēm, jo īpaši ES, EKA un dalībvalstīm.

1.9

EESK atbalsta Komisijas priekšlikumu pastiprināt sadarbību ar ASV un citām valstīm, kas ieinteresētas kopīgā projektā ar mērķi aizsargāt kosmosa infrastruktūru un novērst bīstamas un dažkārt katastrofālas sadursmes, tostarp ar sīkiem priekšmetiem, kuru dēļ var iziet no ierindas dārgi un cilvēku darbībai nepieciešami satelīti.

2.1

Izskatāmajā paziņojumā ierosināts izveidot jaunu Eiropas programmu Zemes orbītā esošo kosmisko objektu novērošanai un uzraudzībai, kas pazīstama kā SST (Space Surveillance and Tracking).

2.2

Programma ir radīta, reaģējot uz nepieciešamību aizsargāt kosmosa infrastruktūru, jo īpaši to, kas ir saistīta ar Galileo un Copernicus/GMES programmām, kā arī aizsargāt Eiropas kosmiskās iekārtas no iespējamām sadursmēm ar kosmosa atlūzām.

2.3

Paziņojumā arī ierosināts tiesiskais regulējums attiecībā uz minēto programmu un tās finansēšanas shēmu laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam.

2.4

Paziņojumam ir pievienots ziņojums (1), kurā ir izklāstītas piecas īpašas finansējuma shēmas un programmas pārvaldība, norādot to iezīmes, izmaksas un ieguvumus.

2.5

Paskaidrojuma rakstā pirms tiesību akta priekšlikuma teksta ir izklāstīts pamatojums.

2.6

Indikatīvais Savienības ieguldījums SST programmas īstenošanā ir 70 milj. euro laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam.

2.7

Šīs izmaksas segtu iesaistīto dalībvalstu (galvenokārt militāro struktūru) rīcībā jau esošo sensoru un brīdināšanas sistēmu darbību, pamatojoties uz šo dalībvalstu un Eiropas Savienības Satelītcentra (EUSC) sniegtajiem datiem.

2.8

Līdzdalība programmā nav obligāta, un tā paredz, ka iesaistītajām valstīm ir sensori (teleskopi, radari), kas jau darbojas, un vajadzīgie tehniskie resursi un cilvēkresursi, vai datu apstrādes veikšanai nepieciešamās zināšanas.

2.9

Saskaņā ar priekšlikumam pievienotā ietekmes novērtējuma kopsavilkumu zaudējumi, ko rada Eiropas satelītu sadursmes ar kosmosa atlūzām, ir aptuveni 140 milj. EUR gadā, un ir prognozēts, ka tie palielināsies līdz 210 milj. EUR, ņemot vērā turpmāko gadu laikā paredzamo satelītu nozares pakalpojumu pieaugumu par 50 %. Šie skaitļi atspoguļo ļoti konservatīvu aplēsi un neietver zaudējumus “uz zemes”, kas nozīmē ekonomiskos zaudējumus, kurus rada uz satelīta datiem balstīto pakalpojumu pārtraukums.

2.10

Ir svarīgi atzīmēt, ka gandrīz visi no šiem zaudējumiem ietver ne tik daudz satelītu fizisko zudumu, bet gan to ekspluatācijas laika samazināšanos, ko rada manevri, kas veikti, lai izvairītos no sadursmēm.

2.11

Kaut gan vairākām dalībvalstīm patlaban ir savi uzraudzības pakalpojumi, Komisija uzskata, ka ir nepieciešama ES iesaistīšanās, lai apvienotu ieguldījumus, kas nepieciešami projekta finansēšanai, definētu pārvaldības nosacījumus un politiku attiecībā uz datiem un nodrošinātu, ka esošās un nākotnes spējas tiek izmantotas koordinētā veidā.

2.12

Līdz šim standartu visiem brīdināšanas pakalpojumiem nosaka ASV kosmisko objektu novērošanas tīkls (SSN), ko pārvalda ASV Aizsardzības departaments. Sadarbība starp ES un ASV, kur ASV dati ir pieejami bez maksas, tiek uzskatīta par nepietiekamu, jo šie dati nav pietiekami precīzi, un tās pārvaldība var būt ārpus ES kontroles.

2.13

Tādēļ šā pakalpojuma izveide visnotaļ atbilstu stratēģijai, kas paredzēta, lai Eiropu padarītu neatkarīgu jomās, kuras atzītas par sevišķi svarīgām, jo īpaši attiecībā uz piekļuvi kosmosam.

2.14

Patlaban ir aprēķināts, ka 65 % sensoru zemajā Zemes orbītā (LEO) esošajiem satelītiem Eiropā pilnīgi vai daļēji pārvalda ar aizsardzību saistītas struktūras (2).

2.15

Eiropas Kosmosa aģentūra (EKA) nav uzskatāma par piemērotu struktūru, lai īstenotu šāda veida programmu, jo tai nav atbilstoša nodrošinājuma, lai apstrādātu klasificētus datus, piemēram, tādus, kas iegūti no militāro struktūru pārvaldītiem sensoriem.

2.16

Eiropas struktūra, kas paredzēta, lai īstenotu SST pakalpojumu koordinēšanas funkcijas, ir Eiropas Savienības Satelītcentrs (EUSC) — ES aģentūra, kas izveidota ar Padomes 2001. gada 20. jūlija Vienoto rīcību un civilajiem un militārajiem lietotājiem nodrošina satelītattēlu informācijas pakalpojumus un produktus ar dažādiem klasifikācijas līmeņiem. Tomēr patlaban Satelītcentra statūti neparedz nekādu darbību SST jomā. EUSC varētu atvieglot SST pakalpojumu sniegšanu un piedalīties (sadarbībā ar iesaistītajām dalībvalstīm) SST sistēmas izveidē un darbībā, kas ir viens no SST atbalsta programmas mērķiem. Tomēr patlaban tā statūti neparedz nekādu iesaistīšanos SST jomā.

2.17

Paredzams, ka šās programmas pārvaldībai būs vajadzīgi 50 darbinieki (t.sk. darbinieki, kurus nodrošina iesaistītās dalībvalstis, EUSC un Komisija)

3.1

EESK uzskata, ka ar priekšlikumu nav paredzēts izveidot piemērotus instrumentus un kompetences Eiropas līmenī, lai vāktu un analizētu datus. Tādējādi Eiropa šās programmas piecu gadu finansēšanas perioda beigās varētu atrasties tādā pašā stāvoklī kā sākumā, un tai, iespējams, vajadzētu atjaunot šo nolīgumu, lai nodrošinātu datu nepārtrauktu sniegšanu no iesaistīto dalībvalstu aizsardzības struktūru puses.

3.2

Runājot par ierosināto finansējumu 70 milj. EUR apmērā, nav konkretizētas prasības attiecībā uz valstu struktūru sniegto datu pieejamību, kvalitāti un ātrumu. Līdz ar to ir grūti noteikt kritērijus, lai novērtētu sniegtos pakalpojumus. Tas būs iespējams tikai tad, kad Komisija būs pieņēmusi īstenošanas aktus, kas būs jāizstrādā.

3.3

Dalībvalstis uzskata, ka EKA nesniedz pietiekamas garantijas attiecībā uz klasificētu datu apstrādi, kas būtu jāveic EUSC. Tomēr tajās valstīs, kurām ir savi uzraudzības un novērošanas dienesti (piemēram, Apvienotajā Karalistē, Francijā un Vācijā), to veic kosmosa un aizsardzības aģentūru sadarbības ietvaros, kas ļauj domāt par šo aģentūru sadarbības praktisko efektivitāti. Iemesls EKA izslēgšanai no šāda veida no pakalpojuma nav skaidrs, jo īpaši tādēļ, ka EKA jau piedalās globālās sasilšanas un katastrofu pārvaldības pakalpojumu nodrošināšanā, proti, Starptautiskās Hartas par kosmosa jomu un liela mēroga katastrofām ietvaros.

3.4

SST programma ir viena no Kosmosa situācijas apzināšanas (Space Situational Awareness (SSA)) sagatavošanas programmas trim sastāvdaļām, ko EKA īsteno kopš 2009. gada, savukārt divas pārējās sastāvdaļas ir Space Weather un “Zemei tuvie objekti”(Near Earth Objects).

3.5

EKA SSA sagatavošanas programmas finansējums bija 55 milj. EUR. Attiecība starp šīm abām programmām nav skaidra. Pirmām kārtām nav skaidrības par to, kā šis SST pakalpojums darbosies līdztekus līdzīgam pakalpojumam, kas rada un pārvalda brīdinājumus par Saules aktivitātes radītiem riskiem.

3.6

Ir lietderīgi salīdzināt kaitējumu, ko rada sadursmes ar atlūzām un ko rada ģeomagnētiskā/Saules aktivitāte, smaguma pakāpi. Saskaņā ar pētījumu, ko veica ASV Nacionālā okeānu un atmosfēras administrācija (NOAA) (3), Saules vētru radītie ekonomiskie zaudējumi satelītu infrastruktūrai ir milzīgi. 2003. gadā intensīva Saules aktivitāte iznīcināja ADEOS-2 — Japānas satelītu, kura vērtība bija 640 milj. ASV dolāru. 1997. gadā magnētiskās vētras dēļ tika zaudēts Telstar telekomunikāciju satelīts, kura vērtība bija 270 milj. ASV dolāru, savukārt 1989. gadā vēl viena magnētiskā vētra izraisīja deviņas stundas ilgu elektroapgādes pārtraukumu Kanādā, kura radītie zaudējumi bija 6 miljardi dolāru.

3.7

Tiek uzskatīts, ka īpaši liela Saules vētra, kāda, piemēram, tika reģistrēta 1859. gadā, šodien radītu zaudējumus 30 miljardu ASV dolāru apmērā tikai ģeostacionārajā orbītā esošajiem satelītiem vien, savukārt elektrotīkliem nodarīts kaitējums šo skaitli palielinātu līdz 1–2 triljoniem ASV dolāru. Darbības pilnīgai atjaunošanai būtu nepieciešami 4–10 gadi (4).

3.8

Saules aktivitātes radītā riska līmenis ir vismaz tāds pats kā atlūzu radītajam riskam. Tāpēc abi jautājumi būtu jārisina kopā, kā tas cita starpā bija paredzēts Madrides konferencē 2011. gada martā. Tomēr Komisija neprecizē, kurš nodrošinās operatīvos pakalpojumus brīdināšanai par Saules aktivitāti.

3.9

EESK uzskata, ka priekšlikumā būtu jāņem vērā Eiropas kosmosa infrastruktūras aizsardzība, kā arī Space Weather papildu uzraudzības darbības un abu sistēmu integrācijas īstenošanai paredzamais laiks.

4.1

5. panta 2. punktā paredzēts, ka jaunas jaudas netiks veidotas, bet gan tiks atkārtoti izmantotas esošās dalībvalstu jaudas. Tomēr paskaidrojuma raksta 2. nodaļā ir nepārprotami norādīts, ka esošās jaudas ir nepietiekamas. Nav skaidrības par to, kāda veida sistēmu ir paredzēts īstenot, ņemot vērā pievienotajā ziņojumā (ietekmes novērtējumā) minētos piecus veidus.

4.2

Šās sistēmas tehniskais raksturojums nav skaidri definēts. Lai gan ir izklāstīti mērķi, lēmums par to, no kā tā sastāvēs, ir atstāts turpmākajām diskusijām starp dalībvalstīm.

4.3

Attiecības starp militārajiem un civilajiem lietojumiem. Sistēma ir veidota kā civila sistēma. Tomēr lielākā daļa informācijas tiek nodrošināta no militāriem avotiem. Nav skaidru noteikumu vai protokolu, kas uzliktu militārajām struktūrām par pienākumu sniegt šo informāciju civilajām struktūrām. Arī par to priekšlikumā ir teikts, ka šis jautājums tiks atrisināts nākotnē.

4.4

Dalībvalstu un ES attiecības. Priekšlikumā teikts, ka visi sensori ir un arī turpmāk paliks atsevišķo dalībvalstu rīcībā. Nav skaidru nosacījumu, kas nodrošinātu minimālo datu un informācijas plūsmu.

4.5

Pakalpojuma definīcija Priekšlikumā tā nav skaidri formulēta. Tāpēc nav iespējams novērtēt, vai tā ir pietiekama attiecībā uz programmā iekļautajiem projektiem.

4.6

Savā 2008. gada 26. septembra rezolūcijā ar nosaukumu “Attīstot Eiropas kosmosa politiku” Padome norādīja uz nepieciešamību “attīstīt spēju, lai apmierinātu Eiropas lietotāju vajadzības visaptverošai kosmosa vides situācijas apzināšanai”.

4.7

Ir svarīgi turpināt gan SST programmas, gan esošās SSA programmas izstrādi.

4.8

“Rezultātu un ietekmes rādītāji”, kas minēti 1.4.4. punktā, ir visai tautoloģiski un darbības ziņā maz palīdz programmas efektivitātes ex-post novērtējuma izstrādāšanā.

4.9

Ārpus pārvaldības definīcijas sistēmas darbības modelis nav skaidri definēts.

Dalībvalstu līdzdalība nav obligāta. Kāda ir minimālā bāze, lai pakalpojums varētu darboties?