Eiropas Parlamenta un Padomes

IESTĀŽU NOLĪGUMS

par to, kā Eiropas Parlamentam nosūta un kā tas apstrādā Padomes rīcībā esošo klasificēto informāciju par jautājumiem, kas nav kopējās ārpolitikas un drošības politikas darbības jomā

EIROPAS PARLAMENTS UN PADOME,

tā kā:

(1)	Līguma par Eiropas Savienību (LES) 14. panta 1. punktā ir paredzēts, ka Eiropas Parlamentam kopīgi ar Padomi jāveic likumdošanas un budžeta pieņemšanas funkcijas un ka tam jāpilda politiskās kontroles un padomdevēja funkcijas, kā noteikts Līgumos.

(2)

LES 13. panta 2. punktā paredzēts, ka katrai iestādei jādarbojas saskaņā ar Līgumos noteiktajām pilnvarām un atbilstīgi tajos izklāstītajām procedūrām, nosacījumiem un mērķiem. Šis noteikums arī paredz, ka iestādēm jāīsteno pilnīga savstarpēja sadarbība. Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 295. pantā paredzēts, ka Eiropas Parlamentam un Padomei, inter alia, jāvienojas par sadarbības kārtību un ka šajā nolūkā tie var atbilstīgi Līgumiem noslēgt iestāžu nolīgumus, kas var būt saistoši.

(3)

Līgumos un attiecīgos gadījumos citos atbilstīgos noteikumos paredzēts, ka vai nu saistībā ar īpašu likumdošanas procedūru, vai saskaņā ar citām lēmumu pieņemšanas procedūrām Padomei pirms tiesību akta pieņemšanas jāapspriežas ar Eiropas Parlamentu vai jāsaņem tā piekrišana. Līgumos arī paredzēts, ka konkrētos gadījumos Eiropas Parlaments jāinformē par attiecīgas procedūras virzību vai rezultātiem vai tas jāiesaista konkrētu Savienības aģentūru izvērtēšanā vai pārbaudēs.

(4)

Jo īpaši LESD 218. panta 6. punktā paredzēts, ka, izņemot gadījumus, kad nolīgums attiecas vienīgi uz kopējo ārpolitiku un drošības politiku, Padomei lēmums par attiecīgā nolīguma noslēgšanu jāpieņem ar Eiropas Parlamenta piekrišanu vai pēc apspriešanās ar to; tādēļ uz visiem šādiem starptautiskiem nolīgumiem, kuri neattiecas vienīgi uz kopējo ārpolitiku un drošības politiku, ir attiecināms šis Iestāžu nolīgums.

(5)	LESD 218. panta 10. punktā paredzēts, ka Eiropas Parlaments nekavējoties un pilnīgi jāinformē visos procedūras posmos; minēto noteikumu piemēro arī nolīgumiem, kas attiecas uz kopējo ārpolitiku un drošības politiku.

(6)

Gadījumiem, kad Līgumu un attiecīgos gadījumos citu atbilstīgu noteikumu īstenošanas vajadzībām būtu nepieciešams, lai Eiropas Parlamentam ir piekļuve Padomes rīcībā esošai klasificētai informācijai, Eiropas Parlamentam un Padomei būtu jāvienojas par atbilstīgiem mehānismiem, ar kuriem reglamentētu tādu piekļuvi.

(7)

Ja Padome nolemj Eiropas Parlamentam piešķirt piekļuvi Padomes rīcībā esošai klasificētai kopējās ārpolitikas un drošības politikas informācijai, tā šajā jautājumā attiecīgi vai nu pieņem ad hoc lēmumus, vai piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Iestāžu nolīgumu (2002. gada 20. novembris) par Eiropas Parlamenta pieeju slepenai Padomes informācijai drošības un aizsardzības politikas jomā (1) (turpmāk "2002. gada 20. novembra Iestāžu nolīgums").

(8)

Augstās pārstāves deklarācijā par politisko atbildību (2), ar kuru nāca klajā, pieņemot Padomes Lēmumu 2010/427/ES (2010. gada 26. jūlijs), ar ko nosaka Eiropas Ārējās darbības dienesta organizatorisko struktūru un darbību (3), tika norādīts, ka Augstā pārstāve pārskatīs un vajadzības gadījumā ierosinās pielāgot noteikumus, kas ir spēkā attiecībā uz Eiropas Parlamenta deputātu piekļuvi klasificētiem dokumentiem un informācijai drošības un aizsardzības politikas jomā (proti, 2002. gada 20. novembra Iestāžu nolīgumu).

(9)	Ir svarīgi Eiropas Parlamentam darīt zināmus klasificētas informācijas aizsardzības principus, standartus un noteikumus, kuri vajadzīgi, lai aizsargātu Eiropas Savienības un dalībvalstu intereses. Turklāt Eiropas Parlamentam būs iespēja sniegt klasificētu informāciju Padomei.

(10)	Padome 2011. gada 31. martā pieņēma Lēmumu 2011/292/ES par drošības noteikumiem ES klasificētas informācijas aizsardzībai (4) (turpmāk "Padomes drošības noteikumi").

(11)	Eiropas Parlamenta Prezidijs 2011. gada 6. jūnijā pieņēma Lēmumu par noteikumiem par rīcību ar konfidenciālu informāciju Eiropas Parlamentā (5) (turpmāk "Eiropas Parlamenta drošības noteikumi").

(12)

Savienības iestāžu, struktūru, biroju vai aģentūru drošības noteikumiem Eiropas Savienībā būtu jāveido visaptverošs un saskaņots vispārējs kopums, lai aizsargātu klasificētu informāciju, un būtu jānodrošina pamatprincipu un minimālo standartu līdzvērtīgums. Tādējādi Eiropas Parlamenta drošības noteikumos un Padomes drošības noteikumos paredzētajiem pamatprincipiem un minimālajiem standartiem vajadzētu būt līdzvērtīgiem.

(13)	Aizsardzības līmenim, ko klasificētai informācijai piemēro saskaņā ar Eiropas Parlamenta drošības noteikumiem, vajadzētu būt līdzvērtīgam tam, ko klasificētai informācijai piemēro saskaņā ar Padomes drošības noteikumiem.

(14)	Attiecīgie Eiropas Parlamenta Sekretariāta un Padomes Ģenerālsekretariāta dienesti cieši sadarbojas, lai nodrošinātu to, ka klasificētai informācijai abās iestādēs piemēro līdzvērtīgu aizsardzības līmeni.

(15)

Šis nolīgums neskar esošos un turpmākos dokumentu piekļuves noteikumus, kas pieņemti saskaņā ar LESD 15. panta 3. punktu; saskaņā ar LESD 16. panta 2. punktu pieņemtos noteikumus par personas datu aizsardzību; saskaņā ar LESD 226. panta trešo daļu pieņemtos noteikumus par Eiropas Parlamenta tiesībām veikt izmeklēšanu un attiecīgos noteikumus par Eiropas Biroju krāpšanas apkarošanai (OLAF),

IR VIENOJUŠIES PAR TURPMĀKO.

1. pants

Mērķis un darbības joma

Šajā nolīgumā izklāstīti mehānismi, ar ko reglamentē, kā Eiropas Parlamentam nosūta un kā tas apstrādā Padomes rīcībā esošu klasificētu informāciju attiecībā uz Eiropas Parlamenta pilnvaru un uzdevumu izpildei būtiskiem jautājumiem, kas nav kopējās ārpolitikas un drošības politikas darbības jomā. Tas attiecas uz visiem šādiem jautājumiem, proti:

a)	priekšlikumi, kuriem piemēro īpašu likumdošanas procedūru vai citu lēmumu pieņemšanas procedūru, saskaņā ar kuru ir jāapspriežas ar Eiropas Parlamentu vai jālūdz tā piekrišana;

b)	starptautiski nolīgumi, par kuriem ir jāapspriežas ar Eiropas Parlamentu vai jālūdz tā piekrišana saskaņā ar LESD 218. panta 6. punktu;

c)	sarunu norādes b) punktā minētajiem starptautiskajiem nolīgumiem;

d)	darbības, izvērtējuma ziņojumi vai citi dokumenti, par kuriem jāinformē Eiropas Parlaments; un

e)	dokumenti par darbībām, ko veic Savienības aģentūras, kuru izvērtēšanā vai pārbaudēs ir jāiesaista Eiropas Parlaments.

2. pants

"Klasificētas informācijas" definīcija

Šajā nolīgumā "klasificēta informācija" ir viens vai visi no turpmāk minētajiem informācijas veidiem:

a)

"ES klasificēta informācija" (ESKI), kā definēts Eiropas Parlamenta drošības noteikumos un Padomes drošības noteikumos un ko apzīmē ar vienu no turpmāk minētajiem drošības klasifikācijas marķējumiem: — RESTREINT UE/EU RESTRICTED, — CONFIDENTIEL UE/EU CONFIDENTIAL, — SECRET UE/EU SECRET, — TRÈS SECRET UE/EU TOP SECRET;

b)	klasificēta informācija, ko Padomei sniegušas dalībvalstis un kam piemērots valsts drošības klasifikācijas marķējums, kas ir līdzvērtīgs vienam no a) punktā uzskaitītajiem drošības klasifikācijas marķējumiem, ko piemēro ESKI;

c)

klasificēta informācija, kuru Eiropas Savienībai sniegušas trešās valstis vai starptautiskas organizācijas un kurai piemērots drošības klasifikācijas marķējums, kas ir līdzvērtīgs vienam no a) punktā uzskaitītajiem drošības klasifikācijas marķējumiem, ko piemēro ESKI, kā paredzēts attiecīgajos nolīgumos par informācijas drošību vai administratīvajos noteikumos.

3. pants

Klasificētas informācijas aizsardzība

1.   Eiropas Parlaments saskaņā ar saviem drošības noteikumiem un šo nolīgumu aizsargā visu klasificēto informāciju, ko tam sniegusi Padome.

2.   Tā kā attiecīgajos Eiropas Parlamenta un Padomes drošības noteikumos ir jāsaglabā abu iestāžu noteikto pamatprincipu un minimālo standartu līdzvērtīgums, Eiropas Parlaments nodrošina, ka tā telpās veiktie drošības pasākumi garantē klasificētas informācijas aizsardzības līmeni, kas ir līdzvērtīgs tam, kādu šādai informācijai piemēro Padomes telpās. Minētajā nolūkā attiecīgie Eiropas Parlamenta un Padomes dienesti cieši sadarbojas.

3.   Eiropas Parlaments paredz atbilstīgus pasākumus, lai nodrošinātu, ka Padomes sniegtā klasificētā informācija netiek:

a)	izmantota nekādiem citiem mērķiem, kā vien tiem, kuru dēļ tika sniegta piekļuve;

b)	atklāta personām, kas nav personas, kurām saskaņā ar 4. un 5. pantu ir nodrošināta piekļuve, vai publiskota;

c)	nodota citām Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem vai aģentūrām, vai dalībvalstīm, trešām valstīm vai starptautiskām organizācijām, iepriekš nesaņemot rakstisku Padomes piekrišanu.

4.   Padome Eiropas Parlamentam piekļuvi klasificētai informācijai, kura sagatavota citās Savienības iestādēs, struktūrās, birojos vai aģentūrās, vai dalībvalstīs, trešās valstīs vai starptautiskās organizācijās, var sniegt vienīgi ar iepriekšēju informācijas sagatavotāja rakstisku piekrišanu.

4. pants

Personāla drošība

1.   Piekļuvi klasificētai informācijai Eiropas Parlamenta deputātiem piešķir saskaņā ar 5. panta 4. punktu.

2.   Ja attiecīgā informācija ir klasificēta CONFIDENTIEL UE/EU CONFIDENTIAL, SECRET UE/EU SECRET vai TRÈS SECRET UE/EU TOP SECRET vai līdzvērtīgā līmenī, piekļuvi ar Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja atļauju var piešķirt tikai tiem Eiropas Parlamenta deputātiem, kas:

a)	ir saņēmuši drošības pielaidi saskaņā ar Eiropas Parlamenta drošības noteikumiem; vai

b)	par kuriem kompetenta valsts iestāde ir ziņojusi, ka tie attiecīgu atļauju ir saņēmuši ieņemamā amata dēļ saskaņā ar valsts normatīvajiem aktiem.

Neatkarīgi no pirmās daļas, ja attiecīgā informācija ir klasificēta CONFIDENTIEL UE/EU CONFIDENTIAL vai līdzvērtīgā līmenī, piekļuvi var arī sniegt saskaņā ar 5. panta 4. punktu noteiktajiem Eiropas Parlamenta deputātiem, kas saskaņā ar Eiropas Parlamenta drošības noteikumiem ir parakstījuši svinīgu neizpaušanas solījumu. Padome tiek informēta par Eiropas Parlamenta deputātu vārdiem, kuriem piekļuve piešķirta saskaņā ar šo daļu.

3.   Pirms Eiropas Parlamenta deputātiem sniedz piekļuvi klasificētai informācijai, viņus informē par šādas informācijas aizsardzības nodrošināšanas līdzekļiem un pienākumu aizsargāt šo informāciju saskaņā ar Eiropas Parlamenta drošības noteikumiem, un viņi atzīst šo pienākumu.

4.   Piekļuvi klasificētai informācijai piešķir tikai tiem Eiropas Parlamenta ierēdņiem un citiem Parlamenta darbiniekiem, kuri strādā politisko grupu uzdevumā:

a)	kurus atbilstīgā Parlamenta struktūra vai pilnvarotā persona saskaņā ar 5. panta 4. punktu pirms tam ir norādījusi kā tādus, kam ir vajadzība pēc šādas informācijas;

b)	kuriem ir attiecīga līmeņa drošības pielaide saskaņā ar Eiropas Parlamenta drošības noteikumiem, ja informācija ir klasificēta CONFIDENTIEL UE/EU CONFIDENTIAL, SECRET UE/EU SECRET vai TRÈS SECRET UE/EU TOP SECRET, vai līdzvērtīgā līmenī; un

c)

kuri ir informēti un saņēmuši rakstiskas instrukcijas par saviem pienākumiem, lai aizsargātu šādu informāciju, kā arī par šādas aizsardzības nodrošināšanas līdzekļiem, un ir parakstījuši deklarāciju par šo instrukciju saņemšanu un apņemšanos tās ievērot saskaņā ar Eiropas Parlamenta drošības noteikumiem.

5. pants

Procedūra, saskaņā ar kuru piekļūst klasificētai informācijai

1.   Padome klasificēto informāciju, kā minēts 1. pantā, Eiropas Parlamentam sniedz, ja tai saskaņā ar Līgumiem vai uz Līgumu pamata pieņemtiem tiesību aktiem ir juridisks pienākums to darīt. Parlamenta struktūras vai pilnvarotās personas, kas minētas 3. punktā, var arī iesniegt rakstisku lūgumu saņemt šādu informāciju.

2.   Citos gadījumos Padome var klasificēto informāciju, kā minēts 1. pantā, sniegt Eiropas Parlamentam vai nu pati pēc savas iniciatīvas, vai pamatojoties uz lūgumu, ko iesniegusi kāda no 3. punktā minētajām Parlamenta struktūrām vai pilnvarotām personām.

3.   Rakstisku lūgumu Padomei var iesniegt šādas Parlamenta struktūras vai pilnvarotās personas:

a)	priekšsēdētājs;

b)	Priekšsēdētāju konference;

c)	Prezidijs;

d)	attiecīgās (-o) komitejas (-u) priekšsēdētājs (-i);

e)	attiecīgais (-ie) referents (-i).

Eiropas Parlamenta deputātu lūgumus iesniedz, izmantojot kādu no pirmajā daļā minētajām Parlamenta struktūrām vai pilnvarotajām personām.

Padome uz šādiem lūgumiem atbild nekavējoties.

4.   Ja Padomei ir juridisks pienākums sniegt Eiropas Parlamentam piekļuvi klasificētai informācijai, vai tā ir nolēmusi to darīt, Padome pirms minētās informācijas nodošanas kopā ar attiecīgo struktūru vai pilnvaroto personu, kā uzskaitīts 3. punktā, rakstiski nosaka turpmāko:

a)

ka šādu piekļuvi informācijai var sniegt vienai vai vairākām šādām personām vai struktūrām: i) priekšsēdētājam; ii) Priekšsēdētāju konferencei; iii) Prezidijam; iv) attiecīgās (-o) komitejas (-u) priekšsēdētājam (-iem); v) attiecīgam (-iem) referentam (-iem); vi) visiem vai konkrētiem attiecīgās komitejas (-u) locekļiem; un

b)	jebkādus konkrētus apstrādes mehānismus, lai šādu informāciju aizsargātu.

6. pants

Klasificētās informācijas reģistrēšana, glabāšana, iepazīšanās ar to un apspriešana Eiropas Parlamentā

1.   Klasificētu informāciju, ko Padome sniedz Eiropas Parlamentam, ja tā ir klasificēta CONFIDENTIEL UE/EU CONFIDENTIAL, SECRET UE/EU SECRET vai TRÈS SECRET UE/EU TOP SECRET, vai līdzvērtīgā līmenī:

a)	drošības nolūkā reģistrē, lai fiksētu tās aprites ciklu un nodrošinātu tās izsekojamību jebkurā posmā;

b)	glabā drošā zonā, kas atbilst fiziskās drošības minimālajiem standartiem, kuri izklāstīti Padomes drošības noteikumos un Eiropas Parlamenta drošības noteikumos, kuri paredz līdzvērtīgu aizsardzību; un

c)

šā nolīguma 4. panta 4. punktā un 5. panta 4. punktā minētie attiecīgie Eiropas Parlamenta deputāti, Eiropas Parlamenta ierēdņi un citi Parlamenta darbinieki, kuri strādā politisko grupu uzdevumā, var skatīt tikai drošā lasītavā, kura izvietota Eiropas Parlamenta telpās. Šajā gadījumā piemēro turpmāk uzskaitītos nosacījumus: i) informāciju nekādā veidā nekopē, piemēram, fotokopējot vai fotografējot; ii) neizdara nekādus pierakstus; un iii) telpā nedrīkst ienest nekādas elektroniskas sakaru ierīces.

2.   Klasificētu informāciju, ko Padome sniedz Eiropas Parlamentam, ja tā ir klasificēta RESTREINT UE/EU RESTRICTED vai līdzvērtīgā līmenī, apstrādā un glabā saskaņā ar Eiropas Parlamenta drošības noteikumiem, ar kuriem nodrošina tādu drošības līmeni, kāds šāda veida klasificētai informācijai tiek piemērots Padomē.

Neatkarīgi no tā, kas minēts pirmajā daļā, 12 mēnešus pēc šā nolīguma stāšanās spēkā informāciju, kas klasificēta RESTREINT UE/EU RESTRICTED līmenī vai līdzvērtīgā līmenī, apstrādā un glabā saskaņā ar 1. punktu. Piekļuvi šādai klasificētai informācijai reglamentē ar 4. panta 4. punkta a) un c) apakšpunktu un 5. panta 4. punktu.

3.   Klasificētu informāciju var apstrādāt tikai ar tādām komunikācijas un informācijas sistēmām, kas ir atbilstīgi akreditētas vai apstiprinātas saskaņā ar standartiem, kuri ir līdzvērtīgi tiem, kas paredzēti Padomes drošības noteikumos.

4.   Uz klasificētu informāciju, kas saņēmējiem Eiropas Parlamentā sniegta mutiski, attiecas tāds pats aizsardzības līmenis kā tas, ko piemēro rakstiskā veidā sniegtai klasificētai informācijai.

5.   Neatkarīgi no šā panta 1. punkta c) apakšpunkta informāciju, kura klasificēta līdz CONFIDENTIEL UE/EU CONFIDENTIAL vai līdzvērtīgam līmenim un kuru Padome sniedz Eiropas Parlamentam, var apspriest sanāksmēs, kas notiek aiz slēgtām durvīm un ko apmeklē vienīgi Eiropas Parlamenta deputāti un tie Eiropas Parlamenta ierēdņi un citi Parlamenta darbinieki, kuri strādā politisko grupu uzdevumā, kam ir piešķirta piekļuve šai informācijai saskaņā ar 4. panta 4. punktu un 5. panta 4. punktu. Piemēro šādus nosacījumus:

—	dokumentus izdala sanāksmes sākumā un tās beigās savāc;

—	dokumentus nekādā veidā nekopē, piemēram, fotokopējot vai fotografējot;

—	neizdara nekādus pierakstus;

—	telpā nedrīkst ienest nekādas elektroniskas sakaru ierīces; un

—	sanāksmes protokolā netiek minēta apspriešanās par jautājumiem, kuri saistīti ar klasificētu informāciju.

6.   Ja ir vajadzīgas sanāksmes, lai apspriestu informāciju, kas klasificēta SECRET UE/EU SECRET vai TRÈS SECRET UE/EU TOP SECRET līmenī vai līdzvērtīgā līmenī, Eiropas Parlaments un Padome katrā gadījumā atsevišķi vienojas par īpašiem nosacījumiem.

7. pants

Klasificētas informācijas drošības prasību pārkāpumi, tās zudums vai apdraudēšana

1.   Gadījumā, ja konstatē vai ja rodas aizdomas, ka ir zudusi vai ir apdraudēta Padomes sniegta klasificēta informācija, Eiropas Parlamenta ģenerālsekretārs nekavējoties par to informē Padomes ģenerālsekretāru. Eiropas Parlamenta ģenerālsekretārs veic izmeklēšanu un informē Padomes ģenerālsekretāru par izmeklēšanas rezultātiem un par pasākumiem, kas veikti, lai novērstu tāda gadījuma atkārtošanos. Ja tas attiecas uz Eiropas Parlamenta deputātu, Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs rīkojas kopā ar Eiropas Parlamenta ģenerālsekretāru.

2.   Eiropas Parlamenta deputātam, kas ir atbildīgs par Eiropas Parlamenta drošības noteikumos vai šajā nolīgumā paredzēto noteikumu pārkāpumiem, var piemērot pasākumus un sankcijas saskaņā ar Eiropas Parlamenta Reglamenta 9. panta 2. punktu un 152. līdz 154. pantu.

3.   Jebkuram Eiropas Parlamenta ierēdnim vai citam Parlamenta darbiniekam, kas strādā kādas politiskās grupas uzdevumā un kas ir atbildīgs par Eiropas Parlamenta drošības noteikumos vai šajā nolīgumā paredzēto noteikumu pārkāpumiem, var piemērot sankcijas, kas ir izklāstītas Civildienesta noteikumos un Eiropas Savienības pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtībā, kas paredzēta Padomes Regulā (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 259/68 (6).

4.   Personām, kas ir atbildīgas par klasificētas informācijas zudumu vai apdraudējumu, var piemērot disciplināratbildību un/vai pret tām vēršas tiesā saskaņā ar piemērojamiem normatīvajiem un administratīvajiem aktiem.

8. pants

Nobeiguma noteikumi

1.   Eiropas Parlaments un Padome katrs no savas puses veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu šā nolīguma īstenošanu. Tie šajā nolūkā sadarbojas, jo īpaši organizējot apmeklējumus, lai pārbaudītu, kā īsteno šā nolīguma ar drošību saistītos tehniskos aspektus.

2.   Lai nodrošinātu, ka tiek saglabāts klasificētas informācijas aizsardzības pamatprincipu un minimālo standartu līdzvērtīgums, attiecīgie Eiropas Parlamenta Sekretariāta un Padomes Ģenerālsekretariāta dienesti savstarpēji apspriežas, pirms kāda no šīm iestādēm groza tās attiecīgos drošības noteikumus.

3.   Klasificētu informāciju Eiropas Parlamentam saskaņā ar šo nolīgumu sniedz pēc tam, kad Padome kopā ar Eiropas Parlamentu ir nolēmusi, ka Eiropas Parlamenta un Padomes drošības noteikumos ir panākts klasificētas informācijas aizsardzības pamatprincipu un minimālo standartu līdzvērtīgums, no vienas puses, un Eiropas Parlamenta un Padomes telpās ir nodrošināts klasificētas informācijas aizsardzības līmeņa līdzvērtīgs piemērojums, no otras puses.

4.   Šo nolīgumu var pārskatīt, ja to lūdz viena no iestādēm, ņemot vērā tā piemērošanas gaitā gūto pieredzi.

5.   Šis nolīgums stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

PAZIŅOJUMI

a)   Eiropas Parlamenta un Padomes paziņojums par 8. panta 3. punktu

Eiropas Parlaments un Padome sadarbosies, lai nolemšanu, kas minēta 8. panta 3. punktā Iestāžu nolīgumā … (7) starp Eiropas Parlamentu un Padomi par to, kā Eiropas Parlamentam nosūta un kā tas apstrādā Padomes rīcībā esošu klasificētu informāciju par jautājumiem, kas nav kopējās ārpolitikas un drošības politikas darbības jomā, varētu veikt līdz minētā nolīguma spēkā stāšanās brīdim.

b)   Eiropas Parlamenta un Padomes paziņojums par dokumentu klasifikāciju

Eiropas Parlaments un Padome atgādina, ka pārlieku augsta vai pārlieku zema klasifikācijas līmeņa piešķiršana dokumentiem nelabvēlīgi ietekmē drošības noteikumu ticamību.

Padome turpinās nodrošināt, ka Padomē sagatavotajai informācijai saskaņā ar tās drošības noteikumiem piemēro pareizu klasifikācijas līmeni. Padome pirms jebkura dokumenta pārsūtīšanas Eiropas Parlamentam pārskatīs tā klasifikācijas līmeni, jo īpaši lai pārliecinātos par to, ka piešķirtā klasifikācija joprojām ir atbilstīga.

Eiropas Parlaments tam sniegto klasificēto informāciju aizsargās atbilstīgi tās klasifikācijas līmenim. Ja Parlaments lūdz pārbaudīt, vai Padomes sniegtam dokumentam var piemērot zemāku klasifikācijas līmeni vai deklasificēt to, šādu zemāka klasifikācijas līmeņa piemērošanu vai deklasifikāciju var veikt, tikai iepriekš saņemot rakstisku Padomes piekrišanu.

c)   Eiropas Parlamenta un Padomes paziņojums par piekļuvi klasificētai informācijai kopējās ārpolitikas un drošības politikas jomā

Atgādinot Augstās pārstāves deklarāciju par politisko atbildību (8), Eiropas Parlaments un Padome uzskata, ka 2012. gadā vajadzētu sākt pārskatīt 2002. gada 20. novembra Iestāžu nolīgumu starp Eiropas Parlamentu un Padomi par Eiropas Parlamenta piekļuvi Padomes slepenajai informācijai drošības un aizsardzības politikas jomā (9).

Šo pārskatīšanu veiks, respektējot īpašo lomu, kas Eiropas Parlamentam ir kopējās ārpolitikas un drošības politikas jomā, un ņemot vērā pieredzi, kas ir gūta, īstenojot gan Iestāžu nolīgumu… (10) starp Eiropas Parlamentu un Padomi par to, kā Eiropas Parlamentam nosūta un kā tas apstrādā Padomes rīcībā esošo klasificēto informāciju par jautājumiem, kas nav kopējās ārpolitikas un drošības politikas darbības jomā, gan iepriekšminēto 2002. gada 20. novembra Iestāžu nolīgumu.

Pirms tiek pabeigta šī pārskatīšana, ja Padome nolemj sniegt Eiropas Parlamentam piekļuvi Padomes rīcībā esošai klasificētai informācijai kopējās ārpolitikas un drošības politikas jomā, tā rīkojas saskaņā ar Iestāžu nolīguma… (10) starp Eiropas Parlamentu un Padomi par to, kā Eiropas Parlamentam nosūta un kā tas apstrādā Padomes rīcībā esošu klasificētu informāciju par jautājumiem, kas nav kopējās ārpolitikas un drošības politikas darbības jomā, 7. apsvērumu un saskaņā ar Augstās pārstāves iepriekšminētās deklarācijas 2. punktu.

Eiropas Parlaments un Padome apstiprina, ka šā paziņojuma īstenošana notiks, pienācīgi ņemot vērā kopējās ārpolitikas un drošības politikas jomas informācijas īpašo raksturu un satura sevišķo slepenību.

d)   Padomes paziņojums par neklasificētiem Padomes dokumentiem

Padome apstiprina, ka Eiropas Parlamenta un Padomes Iestāžu nolīgumu… (10) par to, kā Eiropas Parlamentam nosūta un kā tas apstrādā Padomes rīcībā esošu klasificētu informāciju par jautājumiem, kas nav kopējās ārpolitikas un drošības politikas darbības jomā, nepiemēro neklasificētiem iekšējiem Padomes dokumentiem (proti, dokumentiem, kas marķēti ar atzīmi LIMITÈ).

e)   Eiropas Parlamenta paziņojums par Komisijas rīcībā esošu klasificētu informāciju

Eiropas Parlaments uzsver, ka klasificēta informācija, kura sākotnēji ir Komisijas rīcībā un/vai kuru Eiropas Komisija pārsūta Eiropas Parlamentam, nosūta un apstrādā saskaņā ar noteikumiem, kas izklāstīti Pamatnolīgumā (2010. gada 20. oktobris) par Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas attiecībām (11).