Grozījumu pieteikuma publikācija saskaņā ar 6. panta 2. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību

2012/C 186/10

Šī publikācija dod tiesības izteikt iebildumus pret grozījumu pieteikumu atbilstīgi Padomes Regulas (EK) Nr. 510/2006 (1) 7. pantam. Komisijai jāsaņem paziņojumi par iebildumiem sešu mēnešu laikā no šīs publikācijas dienas.

GROZĪJUMU PIETEIKUMS

PADOMES REGULA (EK) Nr. 510/2006

GROZĪJUMU PIETEIKUMS SASKAŅĀ AR 9. PANTU

“ΚΑΛΑΜΑΤΑ” (KALAMATA)

EK Nr.: EL-PDO-0117-0037-21.12.2009

AĢIN ( ) ACVN ( X )

1.   Produkta specifikācijas nodaļa, kurā izdarīti grozījumi:

2.   Grozījuma(–u) veids:

3.   Grozījums(–i):

3.1.   Produkta apraksts:

Ražotā olīveļļa šajā pieteikumā tiek aprakstīta sīkāk nekā sākotnējā specifikācijā. Ir noteiktas stingrākas kvalitātes prasības, lai šo nosaukumu izmantotu tikai noteiktajā apgabalā ražotai kvalitatīvai olīveļļai.

3.2.   Ģeogrāfiskais apgabals:

Ģeogrāfiskais apgabals, kurā ražo olīveļļu “Kalamata”, atbilst Peloponēsas perifērijā ietilpstošās Mesīnijas nomes administratīvajām robežām, tajā ietverti visi apgabali, kur audzē olīvkokus un ražo olīveļļu “Kalamata”. Būtisks faktors ir tas, ka audzētās olīvkoku šķirnes, audzēšanas paņēmieni, novākto olīvu pārstrādes metodes, olīveļļas ražošanas vēsture un tās saikne ar tautas tradīcijām un ieražām, kā arī augsnes un klimatiskie apstākļi ir līdzīgi visos Mesīnijas apgabalos, kur audzē olīvkokus. Tā rezultātā augstākā labuma neapstrādātā olīveļļa, ko ražo pārējā Mesīnijā ārpus bijušās Kalamatas eparhijas, fizikāli ķīmisko un organoleptisko īpašību ziņā neatšķiras no olīveļļas “Kalamata”.

Veicot Mesīnijā iegūtas augstākā labuma neapstrādātas olīveļļas paraugu analīzes Attīstības ministrijas Patērētāju ģenerālsekretariāta ķīmisko vielu laboratorijā (sertificēta Starptautiskajā olīveļļas padomē), atklājās, ka organoleptisko īpašību ziņā it visur Mesīnijā iegūtās olīveļļas paraugi līdzinās cits citam. Šajā ACVN apgabalā iegūtās olīveļļas augļu garšas vidējā vērtība ir Mf = 3,4 un trūkumu vidējā vērtība ir Md = 0. Citur Mesīnijā iegūtās olīveļļas augļainuma vidējā vērtība ir Mf = 3,9 un trūkumu vidējā vērtība ir Md = 0. Turklāt šajā ACVN apgabalā iegūtās olīveļļas rūgtuma vidējā vērtība Mb = 2,37 un pikantuma vidējā vērtība ir Mp = 3,33. Citur Mesīnijā iegūtās olīveļļas rūgtuma vidējā vērtība Mb = 2,51 un pikantuma vidējā vērtība ir Mp = 3,21.

Ķīmiskajās analīzēs, kas no 2000. līdz 2010. gadam tika veiktas Attīstības ministrijas Patērētāju ģenerālsekretariāta ķīmisko vielu laboratorijā, atklājās, ka visā Mesīnijā ražotajai olīveļļai “Kalamata” piemīt vienādas īpašības, kā to apliecina šī tabula.

No tā izriet, ka ģeogrāfiskajam apgabalam nepieciešams noteikt jaunas robežas, stingri ievērojot noteikumus, kas iekļauti šajā pieteikumā.

3.3.   Ražošanas metode:

Ražošanas metode attiecībā uz olīvu novākšanu tiek papildināta ar mehānisku līdzekļu (purināšanas mehānismu) izmantošanu, ja to pieļauj reljefs. Purināšanas mehānismu izmantošana rada vairākas priekšrocības, un to mērķis ir uzlabot ievākto olīvu kvalitāti, kas beigās, protams, atsaucas arī uz ražotās olīveļļas kvalitāti.

Konkrētāk, purināšanas mašīnu izmantošanai salīdzinājumā ar olīvu ražas ievākšanu, vienkārši purinot ar rokām, ir šādi rezultāti:

Kamēr noris olīvu pārstrāde eļļas spiestuvēs, olīvu masas maisīšanas posmā jāuztur temperatūra līdz 27 °C, šādi nodrošinot olīveļļas kvalitāti, lai saglabātos gaistošās īpašības, krāsa un antioksidanti.

Tāpēc iespējams lietot fakultatīvo kvalitātes apzīmējumu “Cold Extraction”, kas raksturo olīveļļas tirdzniecības standartos (definēti Regulā (EK) Nr. 1019/2002) pieņemto olīveļļas ražošanas standartmetodi.

3.4.   Saikne:

Olīveļļa “Kalamata” ir cieši saistīta ar visa Mesīnijas novada vēsturi, tradīcijām un kultūru, tās ražošana ir turienes iedzīvotāju galvenā nodarbe ziemas mēnešos. Olīvkoku audzēšana un olīveļļas ražošana Mesīnijā sakņojas daudzus gadsimtus senā pagātnē, kā apliecināts vēstures avotos un arheoloģiskajos izrakumos. Olīveļļa gan agrākos laikos, gan šodien ir svarīgs ekonomisks un sociāls faktors, kas veicinājis attīstību un vietējo iedzīvotāju labklājību.

Agrākās Kalamatas eparhijas augsnes un klimatiskie apstākļi ir raksturīgi visam Mesīnijas novadam un izpaužas tajā viendabīgi, būdami šādi: nogāzēm un pakalniem bagāta teritorija, vidēji liels gada nokrišņu daudzums (apmēram 700–800 mm), siltas ziemas, garas un karstas vasaras, liels saules stundu skaits, vidēji stiprs vējš, paugurains reljefs (tas gādā par lielisku apgaismojumu un gaisa cirkulāciju olīvkoku audzēs), viegli kaļķainas augsnes ar neitrālu līdz sārmainu pH un pietiekamu fosfora, kālija, bora u. c. elementu saturu. Turklāt noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā visnotaļ līdzīgi ir arī izmantotie audzēšanas paņēmieni un olīvu pārstrādes metodes. Visā Mesīnijā ražotajai olīveļļai un bijušajā Kalamatas eparhijā ražotajai olīveļļai ir vienādas kvalitātes pazīmes: spilgta krāsa, patīkama garša, tā ir dzidra, aromātvielām bagāta, skābums krietni mazāks par augstāko atļauto robežu, īpatnējs taukskābju sastāvs, garša vidēji augļaina ar zaļo olīvu aromātu, nedaudz rūgta un viegli līdz vidēji pikanta.

Olīveļļas “Kalamata” izejvielu sevišķo īpašību veidošanos veicina šādi faktori:

VIENOTS DOKUMENTS

PADOMES REGULA (EK) Nr. 510/2006

“ΚΑΛΑΜΑΤΑ” (KALAMATA)

EK Nr.: EL-PDO-0117-0037-21.12.2009

AĢIN ( ) ACVN ( X )

1.   Nosaukums:

“Καλαμάτα” (Kalamata)

2.   Dalībvalsts vai trešā valsts:

Grieķija

3.   Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta apraksts:

3.1.   Produkta veids:

3.2.   Produkta apraksts, uz kuru attiecas nosaukums (1):

Produkts ir augstākā labuma neapstrādāta olīveļļa, ko ražo no “Koroneiki” un “Mastoeidis” šķirnes olīvām. Olīveļļu “Kalamata” iegūst galvenokārt no “Koroneiki” šķirnes olīvām, “Mastoeidis” šķirnes olīvas pievienojot ne vairāk kā 5 % īpatsvarā, un tai piemīt turpmāk aprakstītās īpašības.

Kopējais skābums, kas izteikts oleīnskābes ekvivalenta un masas attiecībās, nepārsniedz 0,50 g uz 100 g eļļas.

Ražojot šo olīveļļu, tajā esošajām dažādajām oksidantvielām jāatbilst šādām atsauces vērtībām.

Κ232: ne vairāk kā 2,20

Κ270: ne vairāk kā 0,20

Peroksīda skaitlis: ≤ 14 MeqO2/kg

Kopā sterīni: > 1 100 mg/kg

Taukskābju saturs (%):

Oleīnskābe: 70–80

Linolskābe: 4,0–11,0

Stearīnskābe: 2,0–4,0

Palmitoleīnskābe: 0,6–1,2

Palmitīnskābe: 10,0–15,0

Organoleptiskās īpašības:

Olīveļļas “Kalamata” garša ir vidēji augļaina ar zaļo olīvu aromātu, nedaudz rūgtena un viegli līdz vidēji pikanta.

Krāsa: zaļa līdz zaļgani dzeltena.

3.3.   Izejvielas (tikai pārstrādātiem produktiem):

—

3.4.   Dzīvnieku barība (tikai dzīvnieku izcelsmes produktiem):

—

3.5.   Īpaši ražošanas posmi, kas jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā:

Audzēšanas, ražošanas un spiešanas darbiem, kas saistīti ar augstākā labuma olīveļļas “Kalamata” ražošanu, jānotiek tikai 4. punktā noteiktajā ražošanas ģeogrāfiskajā apgabalā. Olīveļļas ražošana un tās sākotnējā uzglabāšana noris noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā izvietotās ražotnēs, kurās ievēro visus ES un valsts noteikumus, kas attiecas uz pārtikas produktu ražošanu, un kurās ir no nerūsoša materiāla izgatavotas olīveļļas ražošanas iekārtas un glabāšanas tvertnes.

Olīvu ievākšana, transportēšana un uzglabāšana

Olīvas vairumā apvidu novāc, purinot ar rokām vai izmantojot ķemmes vai mehāniskus līdzekļus (purināšanas mehānismu), kad augļu krāsa no zaļas ir pārvērtusies dzeltenīgi zaļā un paliek tumša, taču tumšo augļu nedrīkst būt vairāk par pusi; novākšana sākas oktobra beigās un ilgst apmēram 4–6 nedēļas atkarībā no valdošajiem laikapstākļiem, novācot allaž izmanto olīvu uztveršanas tīklus, kas izklāti zem olīvkokiem. Apstrādei spiestuvē izmantotajām olīvām nekādā gadījumā nepievieno zemē nobirušos (uzlasītos) augļus.

Olīvas transportē uz spiestuvēm stingrās caurumotās plastmasas kastēs vai maisos, kas izgatavoti tikai no augu valsts materiāliem, to ietilpība ir 30–50 kg. Olīvu transportēšana uz spiestuvēm un spiešana notiek 24 stundu (un pat īsākā) laikā, ievērojot pēc iespējas labākus savākto augļu uzglabāšanas noteikumus (ēnā uz paletēm, kas nodrošina gaisa cirkulāciju un nepieļauj tiešu saskari ar zemi), lai nesāktos to bojāšanās. Kamēr nav sākusies spiešana, olīvas glabā vēsā vietā. Laiks, kas paiet no olīvu ievākšanas līdz augstākā labuma neapstrādātas olīveļļas “Kalamata” ražošanai, nepārsniedz 24 stundas. Aizliegts olīvas glabāt laukā olīvkoku audzē, kur tās apdraud dažādu veidu mehāniskā un mikrobioloģiskā bojāšanās.

Olīvu apstrāde

Olīvu pārstrāde notiek tradicionālajās vai centrbēdzes olīvu spiedēs, kur olīvu masas maisīšanas posmā, kā arī pārējos apstrādes posmos ir nodrošināta temperatūra līdz 27 °C. Spiestuvē no augļiem atdala lapas un zarus, olīvas nomazgā un ievieto smalcinātājā. Tad sašķaidīto olīvu masu 20–30 minūtes maisa un spiediena vai centrbēdzes rezultātā iegūst eļļu, šajā procesā pievienojot minimālu ūdens daudzumu, ja olīvās pašās nav gana daudz mitruma.

Spiestuvēm visādā ziņā jāatrodas Mesīnijas robežās.

3.6.   Īpaši noteikumi griešanai, rīvēšanai, iepakošanai u. c.:

Olīveļļa “Kalamata” obligāti jāuzglabā nerūsošās tvertnēs, kas atrodas piemērotās uzglabāšanas telpās, kur temperatūra nepārsniedz 24 °C. Sākotnējās glabāšanas telpas var atrasties tajās pašās spiestuvēs, kur ražo olīveļļu.

Olīveļļu transportē no spiestuvēm uz iepildīšanas ražotņu noliktavām, izmantojot tikai rūpīgi iztīrītas īpašas nerūsoša materiāla tvertnes.

Olīveļļu var iepildīt tarā gan noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā, gan ārpus tā, ja vien pastāv droša izsekojamības sistēma un uz olīveļļas taras ir izvietots pienācīgs marķējums.

Vairumtirdzniecībā olīveļļu atļauts transportēt nerūsoša materiāla tvertnēs, kuras aizzīmogo uzreiz pēc sapildīšanas un atbilstīgi marķē, turklāt jānodrošina pienācīga izsekojamības sistēma. Mazumtirdzniecībā atļauts izmantot visus taras veidus, kuru tilpums nepārsniedz 5 litrus un kuri atbilst ES un Grieķijas tiesību aktos noteiktajām prasībām.

3.7.   Īpaši noteikumi marķēšanai:

Produkta marķējumā jāiekļauj kods, kas sastāv no burtiem un ciparu kombinācijas, ko veido etiķetes sērijas numurs un ražošanas gada divi pēdējie cipari:

ΚΑ/etiķetes sērijas numurs/ražošanas gada divi pēdējie cipari.

4.   Precīza ģeogrāfiskā apgabala definīcija:

Olīveļļu “Kalamata” izgatavo Mesīnijas administratīvā apgabala robežās, kurš ietilpst Peloponēsas perifērijā, ziemeļos robežojas ar Nedas upi un Arkādijas kalniem, austrumos ar Tāigeta masīvu, dienvidos ar Mesīnijas līci un rietumos ar Jonijas jūru.

Olīvkoku audzes ieņem apmēram 100 tūkstošu hektāru lielu platību.

5.   Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu:

5.1.   Ģeogrāfiskā apgabala specifika:

Noteiktais ģeogrāfiskais apgabals atrodas Peloponēsas dienvidrietumos un ir 2 991 kvadrātkilometru liels. Mesīnijas austrumos slejas Tāigeta masīvs, kas veido fizisku robežu ar Lakonijas nomi. Tāigets garumā aizņem 115 kilometrus, tā augstākā virsotne ir 2 400 m, un tas nosaka apgabala mikroklimatu. Vislielākā un visauglīgākā ir Mesīnijas zemiene, tai seko citas – Kiparisijas, Gargaljanu, Pilas, Mesones, Korones, Longas un Petalidio zemienes.

Noteiktā ģeogrāfiskā apgabala klimats un augsne ir īpaši piemēroti olīvkoku audzēšanai, līdz ar to veģetācijas periodā audzētājiem jāveic tikai tās darbības, bez kurām nav iespējama olīvkoku normāla attīstība. Apgabala mikroklimats būtu raksturojams kā maigs Vidusjūras (sauss un karsts līdz mērens) līdz subtropu klimats. Ziemas ir siltas, bet vasaras ilgas un karstas. Aukstais gadalaiks ilgst no novembra līdz aprīlim, bet siltais – no maija līdz oktobrim. Vidējais nokrišņu daudzums ir apmēram 750–800 mm gadā, no kuriem lielākā daļa (apmēram 330 mm lietus) nokrīt ziemas periodā. Seko rudens ar apmēram 250 mm lietus, pavasaris – 146 mm lietus un vasara, kad nolīst tikai apmēram 23 mm lietus. Vissausākais mēnesis ir jūlijs (5,2 mm), bet vislietainākais – novembris (138,2 mm).

Gada vidējais relatīvais mitrums ir 67,7 %, vismitrākajā mēnesī (novembrī) sasniedzot 74 %, bet vissausākajā (jūlijā) – 58 %.

Mēneša vidējā gaisa temperatūra gada laikā svārstās no 10 °C decembrī un janvārī (gada aukstākie mēneši) līdz 28 °C jūlijā un augustā (gada karstākie mēneši). Saules stundu skaits gadā ir vairāk nekā 3 000.

Ņemot vērā šos apstākļus, novada mikroklimats ir ideāls olīvkoku audzēšanai, bez straujām temperatūras svārstībām un ar pietiekoši lielu un pienācīgi sadalītu nokrišņu daudzumu, kas lieliski atbilst olīvkoku vajadzībām gada veģetācijas periodā.

Apgabalā ir mālsmilts augsne ar neitrālu līdz sārmainu pH. Noteiktā ģeogrāfiskā apgabala reljefs galvenokārt ir paugurains ar vidēji ūdens caurlaidīgām augsnēm, pietiekamu noteci un labu ūdens un augsnes šķidrumu cirkulāciju, kā rezultātā ūdens neuzkrājas augsnē un tā nesaplaisā. Augsnē ir pietiekams fosfora, bora, mangāna un magnija saturs, taču nedaudz trūkst slāpekļa un kālija, tāpēc nepieciešams attiecīgā apjomā dot minerālmēslojumu. Pēc mehāniskā sastāva augsnes var raksturot kā vieglas līdz vidēji smagas. Olīvkoki galvenokārt aug kalnu nogāzēs, kur ir laba gaisa cirkulācija un visi priekšnosacījumi, lai tajos attīstītos kvalitatīvi augļi.

5.2.   Produkta specifika:

Olīveļļu “Kalamata” ražo no augstvērtīgajām šķirnēm “Koroneiki” un “Mastoeidis”, un visa saražotā produkcija pieder augstākā labuma neapstrādātas olīveļļas kategorijai, jo tās skābums ir ievērojami mazāks par atļauto augstāko robežvērtību un citi rādītāji, tādi kā peroksīdu skaitlis un ekstinkcijas koeficients K232, arīdzan nesasniedz augstākās pieļaujamās vērtības, kas noteiktas Eiropas Savienības regulā. Turklāt tai ir ļoti raksturīgs taukskābju sastāvs, kas uzskatāms par īpašu olīveļļas “Kalamata” iezīmi. Proti, tai vērojams ļoti augsts oleīnskābes līmenis, savukārt linolskābes, stearīnskābes, palmtoleīnskābes un palmitīnskābes saturs ir visai specifisks un veido īpatnēju kombināciju, tādēļ tā atšķiras no citiem olīveļļas veidiem. Specifiskais taukskābju sastāvs, ko papildina vidēji intensīvs augļainums ar zaļo augļu aromātu, viegli rūgtenas un maigi pikantas garšas nianses, piešķir olīveļļai “Kalamata” tās īpašo un neatkārtojamo raksturu.

5.3.   Saikne starp ģeogrāfisko apgabalu un produkta kvalitāti vai īpašībām (ACVN) vai produkta īpašo kvalitāti, reputāciju vai citām īpašībām (AĢIN):

Vēsturiskā saikne

Olīvkoku audzēšanas vēsture noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā sakņojas sirmā senatnē. To apliecina arheoloģiskajos izrakumos atrastie objekti un saglabājušās rakstveida liecības, no kurām var spriest, ka olīvas un olīveļļa ir lietotas pārtikā un smaržu izgatavošanā, kā arī bijušas iecienītas kā motīvs mākslā. Izrakumos, kas veikti Nestora pilī Horas apvidū, tika atrastas 1 200 māla plāksnītes ar uzrakstiem B lineārajā rakstā, kas sniedz vērtīgas ziņas par olīvkoku nozīmi un to lomu cilvēku dzīvē 14.–13. gs. pr. Kr.

Pie Karpoforas ir atrasti olīvu kauliņi, kas datēti ar 1900. g. pr. Kr. Ar putekšņu diagrammu analīzēm, kuru pamatā ir radioaktīvā oglekļa datēšanas metode, ir pierādīts, ka Pilas apkārtnē ir audzētas olīvas. Tika konstatēts, ka tās audzēja 1100. g. pr. Kr. un ka lielākā to daļa bija kultūraugi.

“Koroneiki” šķirne ir radusies Mesīnijā, kā liecina tās nosaukums, kas apzīmē piederību Koronei – pilsētiņai pie jūras dienvidaustrumos no noteiktā ģeogrāfiskā apgabala.

Olīveļļas tirdzniecība noritēja, izmantojot Mesones un Navarīno (tagad – Pila) ostas. Grieķu tirgotāji uzpildīja kravu ar eļļu no Kiparisijas novada.

Uz sabiedriskās zemes stādītie olīvkoki reiz bijuši turku īpašumos, ko savukārt pārņēma venēciešu iekarotāji un vēlāk iznomāja zemniekiem. Tā kā bija pieprasījums, olīveļļu ieveda ne tikai no Korones apkārtnes, bet arī no Mani un kopumā no visa Mesīnijas reģiona.

Saikne ar dabu

Olīveļļas “Kalamata” izejvielu sevišķo īpašību veidošanos veicina šādi faktori:

Atsauce uz specifikācijas publikāciju:

http://www.minagric.gr/greek/data/prod_elaioladou_kalamata_291211.pdf

(1)  OV L 93, 31.3.2006, 12. lpp.